Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

ECO/470

“Fiscalis” 2021.–2027. gadam

ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”
[COM(2018) 443 final – 2018/0233 (COD)]

Ziņotājs: Krister ANDERSSON

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu programmu “Fiscalis”. Valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju, un to sadarbība ir nepietiekama, un EESK piekrīt, ka ir steidzami jāuzlabo nodokļu politikas darbība, tostarp administratīvā sadarbība un atbalsts nodokļu iestādēm.

1.2.EESK piekrīt, ka vienotā tirgus saskaņotības un netraucētas darbības labad ir vajadzīga lielāka efektivitāte nodokļu iestāžu starpā, un piekrīt arī, ka šādu sadarbības un koordinācijas pakāpi var sasniegt tikai ES līmenī.

1.3.EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā Komisijas ierosinātās programmas lielo apjomu un strauji notiekošo digitalizāciju, ierosinātais budžets 270 miljonu EUR apmērā varētu būt nepietiekams. Tāpēc EESK iesaka veikt vidusposma novērtēšanu par finansējuma atbilstību.

1.4.EESK uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā digitālo attīstību, un ir gandarīta par Komisijas ieceri nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību ES līmenī.

1.5.EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā izstrādāt kopīgu pamatapmācības kursu nodokļu iestādēm, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību. EESK uzskata, ka ar kopīgiem centieniem izglītības jomā nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodokļu iestādēm paredzētu ES nodokļu akadēmiju.

1.6.No pašreizējās programmas novērtējuma rezultātiem EESK secina, ka daži no sekmīgākajiem instrumentiem ir bijuši kopīgu revīziju pasākumi, projektu grupas, darba vizītes un ekspertu grupas sadarbībai IT jomā, un mudina Komisiju noteikt šos pasākumus par prioritāriem jaunajā programmā “Fiscalis”.

1.7.EESK atzinīgi vērtē daudzgadu darba programmu ieviešanu, kas mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

1.8.EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai programmā “Fiscalis” aktīvi piedalītos pilsoniskā sabiedrība kopumā.

2.Ievads un konteksts

2.1.Tiesību aktu kopumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 1 , kas pieņemts 2017. gada 2. maijā, Komisija publicējusi priekšlikumu par atjauninātu finansiālu līdzdalību programmā “Fiscalis”.

2.2.Komisijas priekšlikumā ierosināts turpināt pašreizējo programmu “Fiscalis 2020”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 un kuru īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

2.3.Komisijas priekšlikuma mērķis ir atvieglot vienkāršošanu un pielāgošanu: 1) plašāks vienreizējo maksājumu / vienības izmaksu izmantojums; 2) darbību veida vienkāršošana un samazināšana, lai nodrošinātu lielāku elastību; 3) uzlabota kopīgo komponentu un valsts komponentu definīcija, kas labāk atspoguļo IT projektu reālo stāvokli un integrē to pamatiezīmes; 4) iespēja pieņemt daudzgadu darba programmas, lai izvairītos no ikgadējā administratīvā sloga, ko rada komiteju procedūra.

2.4.Arī programmas darbības joma tiktu pielāgota, un tajā varētu piedalīties dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis un trešās valstis, ja būs izpildīti konkrēti nosacījumi.

2.5.Laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam Komisija ierosina programmai “Fiscalis” piešķirt budžetu 270 miljonu EUR apmērā, kas ir vairāk salīdzinājumā ar 223,2 miljoniem EUR 2014.–2020. gada laikposmam. Turklāt lielākā daļa budžeta tiktu tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm.

2.6.Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai pastiprinātu vienotā tirgus darbību, vairotu Savienības konkurētspēju un aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

2.7.Komisija uzskata, ka šī programma sniegs atbalstu nodokļu politikai un nodokļu iestādēm ar administratīvām un informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas aktivitātēm un operatīvo sadarbību, tādā veidā ātri un kopīgi reaģējot uz tādām jaunām problēmām kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, digitalizācija un jauni darījumdarbības modeļi un vienlaikus novēršot lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos.

3.Vispārīgas piezīmes

3.1.EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par jaunu programmu “Fiscalis”. Valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju, un to sadarbība ir nepietiekama gan Eiropas Savienībā, gan ar trešām valstīm, un EESK piekrīt, ka ir steidzami jāuzlabo nodokļu politikas darbība, tostarp administratīvā sadarbība un atbalsts nodokļu iestādēm.

3.2.EESK piekrīt, ka vienotā tirgus saskaņotības un netraucētas darbības labad ir vajadzīga lielāka efektivitāte nodokļu iestāžu starpā, un piekrīt arī, ka šādu sadarbības un koordinācijas pakāpi var sasniegt tikai ES līmenī. EESK arī uzskata, ka Savienības satvars varētu paaugstināt līdzdalības līmeni un tādējādi palielināt vienotā tirgus potenciālu un konkurētspēju.

3.3.EESK piekrīt, ka Savienības līmeņa pieeja ar jaunu virzienu, koncentrējoties uz atbalstu valstu nodokļu iestādēm, palīdzētu novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un vienlaikus samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. EESK arī piekrīt, ka tā uzlabos vienotā tirgus darbību, vairos Savienības konkurētspēju un aizsargās Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

3.4.EESK pauž bažas, ka, ņemot vērā Komisijas ierosinātās programmas lielo apjomu un strauji notiekošo digitalizāciju, ierosinātais budžets 270 miljonu EUR apmērā varētu būt nepietiekams. Tāpēc EESK iesaka veikt vidusposma novērtēšanu par finansējuma atbilstību.

3.5.EESK uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā digitālo attīstību, un ir gandarīta par Komisijas ieceri nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību ES līmenī.

3.6.No pašreizējās programmas novērtējuma rezultātiem EESK secina, ka daži no sekmīgākajiem instrumentiem ir bijuši kopīgu revīziju pasākumi, projektu grupas, darba vizītes un ekspertu grupas sadarbībai IT jomā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtētu šo pasākumu noteikšanu par prioritāti jaunajā programmā “Fiscalis”.

3.7.EESK mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm nolūkā izstrādāt kopīgu pamatapmācības kursu nodokļu iestādēm, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību. EESK uzskata, ka ar kopīgiem centieniem izglītības jomā nākotnē, iespējams, varētu izveidot nodokļu iestādēm paredzētu ES nodokļu akadēmiju.

3.8.EESK atzinīgi vērtē daudzgadu darba programmu ieviešanu nolūkā uzlabot vienotā tirgus efektivitāti un mazināt administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

3.9.EESK apzinās, ka šobrīd informācijas apmaiņa ir saistīta tikai ar informācijas nosūtīšanu, nevis informācijas apstrādi. Pēc EESK domām, lai starp dalībvalstīm panāktu padziļinātu un sekmīgu sadarbību IT spēju veidošanas jomā, informācijas apmaiņā ir jāturpina izvērst apstrādes funkciju.

3.10.EESK uzskata, ka ir svarīgi, ka programmā “Fiscalis” aktīvi piedalās pilsoniskā sabiedrība kopumā, lai to iesaistītu sadarbībā un programmas attīstības progresa uzraudzībā.

3.11.EESK atzīst un atzinīgi vērtē jauninājumu, proti, vienkāršāku un vieglāku mehānismu, ar ko pielāgo vai papildina Eiropas elektroniskās sistēmas sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un ar starptautiskām organizācijām.

3.12.EESK ir gandarīta par to, ka priekšlikums atbilst citām ierosinātajām ES rīcības programmām, kurām ir līdzīgi mērķi — mazināt krāpniecisku rīcību, veidot efektīvākas iestādes un atbalstīt pasākumus, ar ko panākt labāku vienotā tirgus darbību.

3.13.EESK atbalsta to, ka lielākā daļa ierosinātā budžeta tiks tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm. EESK arī piekrīt tāda IT arhitektūras modeļa izvēlei, kurā apvienoti kopīgie un valstu komponenti, nevis pilnībā centralizētam modelim. Eiropas elektroniskais modelis, kura pamatā ir valstu vēlmes, prasības un ierobežojumi, samērīgi veicinās sadarbspēju un savstarpēju savienojamību iekšējā tirgus labad.

3.14.EESK uzsver, ka Komisijas ierosinātais pienākumu sadalījums starp pašu Komisiju un dalībvalstīm ir svarīgs princips, kā kopīgi nodrošināt Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un darbību. Tas palīdzēs atrast piemērotu risinājumu, kurš ietvertu gan holistiskāku ES skatījumu, gan būtu pielietojams un funkcionāls katrā dalībvalstī, un, rezultāts, cerams, būs optimizēta dalībnieku sadarbība.

3.15.Efektīvāka pārvalde dotu labumu ne tikai nodokļu administrācijām. EESK uzskata, ka labvēlīgāka nodokļu vide stiprinās arī ES uzņēmējdarbības kopienu un veicinās izaugsmi. Ja tiks samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvais slogs, uzņēmumi varēs koncentrēties uz savu galveno darbību un radīt izaugsmi un darbvietas.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Luca Jahier

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

_____________

(1)     COM(2018) 321 final