KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) …/..
(24.6.2021),
ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/880 par kultūras priekšmetu ievešanu un importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/880 (2019. gada 17. aprīlis) par kultūras priekšmetu ievešanu un importu un jo īpaši tās 3. panta 6. punktu, 4. panta 12. punktu, 5. panta 3. punktu un 8. panta 2. punktu,
tā kā:
(1)Lai pienācīgi īstenotu Regulu (ES) 2019/880, ir jāparedz īpaši noteikumi par importa licencēšanas sistēmas izveidi konkrētām kultūras priekšmetu kategorijām, kas uzskaitītas minētās regulas pielikuma B daļā.
(2)Ir arī jāparedz noteikumi par importētāja apliecinājumu sistēmu Regulas (ES) 2019/880 pielikuma C daļā uzskaitītajām kategorijām.
(3)Turklāt ir jāparedz noteikumi par izņēmumiem no prasībām par importa licences noformēšanu vai importētāja apliecinājuma iesniegšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus.
(4)Tādu kultūras priekšmetu droša glabāšana, kuru iznīcināšanas vai zaudēšanas risks trešā valstī ir nenovēršams, būtu jāveic glabātavās Savienībā, lai garantētu to drošumu, uzturēšanu labā stāvoklī un drošu atgriešanu, kad situācija to ļauj. Lai nodrošinātu, ka kultūras priekšmetus, kas uzticēti glabāšanai, Savienībā nenovirzīs un nelaidīs tirgū, glabātavas būtu jāuzrauga vai jāapsaimnieko publiskā sektora iestādēm un kultūras priekšmetiem vienmēr būtu jāpaliek to tiešā uzraudzībā.
(5)Kultūras priekšmetiem, kas uzticēti drošai glabāšanai glabātavā dalībvalstī, būtu jāpiemēro atbilstošas muitas procedūras, kas garantētu to uzglabāšanu nenoteiktu laiku, un būtu jāveic pasākumi gadījumam, ja sagaidāms, ka riska situācija trešā valstī turpināsies arī pēc paredzamās nākotnes. Lai plaša sabiedrība varētu gūt labumu no šo kultūras priekšmetu pagaidu klātbūtnes Savienības teritorijā, ar trešās valsts iepriekšēju piekrišanu un – ja precēm ir piemērota muitas noliktavas procedūra – ar iepriekšēju atļauju no muitas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013, būtu jāatļauj to izstādīšana telpās, ko apsaimnieko tā pati iestāde, kura apsaimnieko attiecīgo glabātavu. Preču pārvietošana uz izstādes telpām būtu jāatļauj tikai tad, ja var nodrošināt to drošumu un uzturēšanu labā stāvoklī.
(6)Atbrīvojums no pienākuma saņemt importa licenci vai iesniegt muitai importētāja apliecinājumu gadījumā, ja kultūras priekšmetus ieved pagaidu kārtā izglītības, zinātnes, konservācijas, restaurācijas, izstāžu, digitalizācijas, izpildītājmākslas, akadēmisko iestāžu veiktas pētniecības nolūkā vai muzeju vai citu līdzīgu iestāžu sadarbības vajadzībām, būtu jāorganizē tā, lai nodrošinātu, ka kultūras priekšmeti tiek izmantoti tikai minētajiem mērķiem. Publiskā sektora iestādes un organizācijas tiek uzskatītas par uzticamām attiecībā uz pagaidu kārtā ievesto kultūras priekšmetu izmantošanu, tādēļ tām būtu jāprasa reģistrēties tikai elektroniskajā sistēmā. Arī organizācijām vai iestādēm, kuras reglamentē privāttiesības vai privāttiesības un publiskās tiesības, būtu jāļauj izmantot atbrīvojumu ar nosacījumu, ka to reģistrāciju elektroniskajā sistēmā pēc tam apstiprina kompetentā iestāde. Šis atbrīvojums arī būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu, ka tie paši pagaidu kārtā ievestie priekšmeti tiks reeksportēti pēc procedūras termiņa beigām, un lai muita, izmantojot centralizēto elektronisko sistēmu, varētu viegli identificēt personas, kuras gūst labumu no atbrīvojuma.
(7)Lai nodrošinātu izsekojamību tādiem kultūras priekšmetiem, kuri ievesti pagaidu kārtā ar atbrīvojumu no importa licences vai importētāja apliecinājuma prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šādu preču aprakstu, ko vajadzētu augšupielādēt minētās regulas 8. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā.
(8)Lai pareizi piemērotu Regulas (ES) 2019/880 3. panta 5. punktu un lai nodrošinātu vienādu īstenošanu un izvairītos no tā, ka atbrīvojumu ļaunprātīgi izmanto pastāvīgās tirdzniecības vietas, piemēram, izsoļu nami, senlietu veikali un galerijas, komerciālām mākslas izstādēm būtu jāatbilst konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz to ilgumu, mērķi un pieejamību plašai sabiedrībai, kā arī attiecībā uz to publicitāti.
(9)Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2019/880 noteikumu par importa licencēm vienotu īstenošanu, ir vajadzīgi noteikumi, kas reglamentē pieteikumu sagatavošanu, iesniegšanu un izskatīšanu un attiecīgo licenču izdošanu un derīgumu, izmantojot centralizēto elektronisko sistēmu.
(10)Lai novērstu importa licences, ko ir atsaukusi kompetentā iestāde, nelikumīgu izmantošanu, Regulas (ES) 2019/880 8. pantā minētajā kultūras priekšmetu importa elektroniskajā sistēmā būtu jāparādās brīdinājumam, vēršot citu dalībvalstu muitas dienestu un kompetento iestāžu uzmanību.
(11)Dalībvalsts kompetentā iestāde jau ir pārbaudījusi tāda kultūras priekšmeta likumīgo izcelsmi, kas iepriekš importēts Savienībā saskaņā ar importa licenci. Lai nodrošinātu konsekvenci ar minēto novērtējumu un atvieglotu tirdzniecību, uz jaunu pieteikumu par viena un tā paša kultūras priekšmeta atpakaļievešanu būtu jāattiecina vienkāršotas prasības.
(12)Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/880 90 dienu termiņš, kurā kompetentā iestāde lemj par importa licences pieteikumu, sākas no dienas, kad minētā iestāde saņem pilnīgu pieteikumu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un licenču pieteikumu ātru apstrādi, ja tiek uzskatīts, ka likumīga eksporta pierādīšanai ir nepieciešama papildu informācija papildus tai, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis kopā ar savu elektronisko pieteikumu, 90 dienu termiņam būtu jāsākas tikai no brīža, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieprasīto papildu informāciju, to augšupielādējot elektroniskajā sistēmā. Tā kā pieteikuma iesniedzējam ir pienākums pierādīt likumīgu eksportu, tad gadījumā, ja pieprasītā papildu informācija kompetentajai iestādei noteiktajā termiņā nav iesniegta, pieteikums būtu jānoraida kā nepilnīgs.
(13)Lai novērstu no trešās valsts nelikumīgi eksportētu kultūras priekšmetu ievešanu Savienībā, kopā ar importa licences pieteikumu vienmēr būtu jāiesniedz konkrēti dokumenti vai informācija, kas apliecina trešās valsts iestāžu veiktu likumīgu eksportu, pienācīgi identificējot kultūras priekšmetu un apliecinot importētāja atbildību, vai arī tiem vajadzētu būt deklarētāja, kurš iesniedz importētāja apliecinājumu, rīcībā, ja muitas dienesti to pieprasa uzrādīt.
(14)Lai pieteikuma iesniedzēji varētu pierādīt likumīgu izcelsmi gadījumā, ja valstī, kurā prece tika radīta vai atklāta, eksporta laikā nebija eksporta sertifikācijas sistēmas, būtu jāatļauj uzņēmējiem, pamatojot importa licences pieteikumu, iesniegt citu pierādījumu kombināciju, ja šos dokumentus pieprasa muita. Šādā gadījumā dalībvalstīm būtu jāprasa uzņēmējam sniegt pēc iespējas vairāk dažādu pierādījumu veidu, tostarp par priekšmeta vēsturi un īpašumtiesībām, ar kuru palīdzību var noteikt tā autentiskumu un īpašumtiesības.
(15)Lai nodrošinātu, ka importētāja apliecinājumi, kas minēti Regulā (ES) 2019/880, ir vienoti, ir vajadzīgi noteikumi, kuri reglamentē parakstītās deklarācijas sagatavošanu centralizētajā elektroniskajā sistēmā un kultūras priekšmeta standartizētā apraksta saturu.
(16)Muitai jāveic kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes un kas galvenokārt pamatojas uz riska analīzi. Lai nodrošinātu, ka muitai uzrādītais priekšmets ir tas pats, par kuru ir saņemta importa licence vai sagatavots importētāja apliecinājums, muitai būtu jāveic kontrole, piemērojot riska pārvaldības kritērijus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46.–49. pantu.
(17)Regula (ES) 2019/880 paredz, ka Komisija izveido centralizētu elektronisko sistēmu, lai pārvaldītu kultūras priekšmetu importu no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā. Būtu jānosaka detalizēti noteikumi par minētās sistēmas ekspluatāciju, izmantošanu, piekļuvi, noteikumiem ārkārtas situācijām un drošību un par sistēmā glabāto vai apmainīto informāciju.
(18)Lai nodrošinātu elektronisko identifikācijas līdzekļu un elektroniskās sertifikācijas pienācīgu drošības līmeni un lai digitalizētu un saskaņotu procesus, importa licencēm un importētāja apliecinājumiem būtu jāatbilst elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu un elektronisko laika zīmogu standartiem to dažādajos identitātes nodrošināšanas līmeņos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 un Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/1506.
(19)Piekļuve importa licenču saturam, to pieteikumiem, importētāju apliecinājumiem un jebkādai informācijai vai dokumentiem, kas iesniegti to pamatojumam, būtu jānodrošina tikai par Regulas (ES) 2019/880 īstenošanu atbildīgajām dalībvalstu iestādēm un pašiem pieteikuma iesniedzējiem un deklarētājiem. Tomēr, lai atvieglotu tirdzniecību, piemēram, importēta kultūras priekšmeta īpašumtiesību nodošanas gadījumā, importa licenču turētājiem vai importētāju apliecinājumu iniciatoriem būtu jāļauj trešām personām piekļūt savām licencēm vai apliecinājumiem.
(20)Dalībvalstis var ierobežot to muitas iestāžu skaitu, kuras var noformēt kultūras priekšmetu importa formalitātes. Lai importētāji zinātu, kurās muitas iestādēs var nokārtot importa formalitātes, šī informācija būtu jādara viņiem pieejama un regulāri jāatjaunina centralizētajā elektroniskajā sistēmā.
(21)Regulā (ES) 2018/880 ir paredzēts, ka 3. panta 2. līdz 5. punktu un 7. un 8. punktu, 4. panta 1. līdz 10. punktu, 5. panta 1. un 2. punktu un 8. panta 1. punktu piemēro no dienas, kad 8. pantā minētā elektroniskā sistēma ir gatava ekspluatācijai, vai vēlākais no 2025. gada 28. jūnija. Tāpēc attiecīgi būtu jāatliek diena, no kuras būtu piemērojama šī regula.
(22)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu 2021. gada 23. aprīlī.
(23)Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kultūras preču komitejas atzinumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“glabātava” ir droša uzglabāšanas vieta Savienības muitas teritorijā, ko dalībvalsts izraudzījusies tādu kultūras priekšmetu drošai glabāšanai, kuri ir nozīmīgi arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei, un kuriem nopietni un nenovēršami draudētu iznīcināšana vai zaudēšana, ja tie paliktu to pašreizējā atrašanās vietā;
(2)“trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus Savienības muitas teritorijas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/2446 1. panta 11. punktā;
(3)“intereses valsts” ir trešā valsts, kurā importējamais kultūras priekšmets ir radīts vai atklāts, vai pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmets ir atradies vairāk nekā piecus gadus tādos nolūkos, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, reeksports vai pārsūtīšana, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 4. punktu un 5. panta 2. punktu;
(4)“KPI sistēma “ir elektroniskā sistēma kultūras priekšmetu importam, kas minēta Regulas (ES) 2019/880 8. pantā;
(5)“TRACES” ir sistēma, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 133. panta 4. punktā;
(6)“elektroniskais paraksts” ir Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 10) punktā definētais elektroniskais paraksts;
(7)“uzlabots elektroniskais zīmogs” ir elektroniskais zīmogs, kas atbilst Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1506 pielikumā norādītajām tehniskajām specifikācijām;
(8)“kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir Regulas (ES) 910/2014 3. panta 27) punktā definētais elektroniskais zīmogs;
(9)“kvalificēts elektroniskais laika zīmogs” ir Regulas (ES) 910/2014 3. panta 34) punktā definētais elektroniskais laika zīmogs;
(10)“EORI numurs” ir uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 18) punktā.
II NODAĻA
DETALIZĒTI NOTEIKUMI PAR ATBRĪVOJUMU NO PRASĪBĀM PĒC DOKUMENTIEM
2. pants
Droša glabāšana
1. Dalībvalstis, kas importē kultūras priekšmetus drošai glabāšanai, izveido glabātavas to uzglabāšanai. Minētās uzglabāšanas vietas ir īpaši aprīkotas, lai saņemtu kultūras priekšmetus un nodrošinātu to drošumu un uzturēšanu labā stāvoklī. Regulas (ES) 952/2013 243. pantā minētās brīvās zonas nevar izraudzīties par glabātavu.
2. Ja dalībvalsts izveido glabātavu, tā izraugās publisku iestādi, kas to apsaimnieko vai uzrauga tās darbību, un augšupielādē šīs iestādes kontaktinformāciju KPI sistēmā. Komisija šo informāciju padara pieejamu internetā.
3. Par publiskajām iestādēm, kuras apsaimnieko glabātavu vai uzrauga glabātavas apsaimniekošanu, dalībvalstis var izraudzīties tikai valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai publisko tiesību subjektus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4). apakšpunktā.
4. Kultūras priekšmetus, kuri pieder pie Regulas (ES) 2019/880 pielikuma B un C daļā uzskaitītajām kategorijām un kuri ir nozīmīgi arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai
zinātnei, var uz laiku novietot glabātavā Savienības muitas teritorijā, lai novērstu to iznīcināšanu vai zaudēšanu bruņota konflikta, dabas katastrofas vai citu ārkārtas situāciju dēļ, kas skar attiecīgo trešo valsti.
5. Lai importētu kultūras priekšmetus Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā nolūkā, ir iepriekš jāpieņem oficiāls pieprasījums par drošu glabāšanu, ko trešās valsts publiskā iestāde, kuras rīcībā vai valdījumā ir kultūras priekšmeti, iesniegusi Savienības publiskajai iestādei, kas ir norīkota apsaimniekot glabātavu, kurā paredzēts izvietot kultūras priekšmetus, vai uzraudzīt tās apsaimniekošanu.
6. Ja puses nav panākušas īpašu vienošanos, glabātavā novietoto kultūras priekšmetu uzglabāšanas un uzturēšanas izmaksas sedz dalībvalsts, kurā atrodas glabātava.
7. Attiecībā uz muitas procedūru, kura jāpiemēro kultūras priekšmetiem, kamēr tos uzglabā glabātavā, piemēro šādus noteikumus:
a) glabātavas apsaimniekotājs deklarē kultūras priekšmetus privātās muitas noliktavas procedūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 240. pantu ar nosacījumu, ka minētajam subjektam ir atļauja apsaimniekot privātu muitas noliktavu minētās glabātavas teritorijā;
b) otra iespēja glabātavas apsaimniekotājam ir deklarēt kultūras priekšmetus laišanai brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 42. līdz 44. pantu;
c) glabātavas apsaimniekotājs var sākotnēji kultūras priekšmetiem piemērot pagaidu ievešanas procedūru. Ja ir izvēlēta šī muitas procedūra, tad paredz, ka precēm vēlāk tiktu piemērota kāda no a) vai b) apakšpunktā minētajām procedūrām, ja beidzas maksimālais piešķirtais pagaidu ievešanas laikposms saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 251. pantu un ja to nepagarina, taču droša preču atgriešana uz trešo valsti vēl nav iespējama.
8. Kultūras priekšmetus var uz laiku izvest no glabātavas, lai tos publiski izstādītu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
(a)trešā valsts, no kuras kultūras priekšmeti ir importēti, ir devusi savu piekrišanu;
(b)muitas dienesti ir atļāvuši izvešanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 240. panta 3. punktu;
(c)izstādīšanai paredzētās telpas piedāvā atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu preču aizsardzību, saglabāšanu un uzturēšanu.
3. pants
Pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai pētniecības nolūkos
1. Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu bez importa licences vai importētāja apliecinājuma ir atļauta šādiem nolūkiem:
a) ekskluzīvai kultūras priekšmetu izmantošanai zinātnes, mācību vai profesionālās izglītības valsts iestādēs un minēto iestāžu atbildībā mācībām, arodmācībām vai zinātniskai pētniecībai;
b) kultūras priekšmetu, kas pieder muzeju un līdzīgu iestāžu trešās valstīs pastāvīgajām kolekcijām, aizdošanai uz laiku publiskam muzejam vai līdzīgai iestādei Savienības muitas teritorijā, lai pēdējā minētā izstādītu šos kultūras priekšmetus sabiedrībai vai izmantotu tos mākslinieciskā priekšnesumā;
c) digitalizācijai (proti, attēlu vai skaņu saglabāšanai formātā, kurš piemērots pārraidei un datorapstrādei), kas tiek veikta šim nolūkam atbilstoši aprīkotā organizācijā un valsts muzeja vai līdzīgas organizācijas atbildībā un uzraudzībā;
d) profesionālu ekspertu veiktai restaurācijai vai konservācijai, par ko atbild valsts muzejs vai līdzīga iestāde, ar nosacījumu, ka šāda apstrāde vai apstrāde nepārsniedz to, kas vajadzīgs kultūras priekšmetu labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī.
2. Šā panta 1. punkta nolūkiem attiecīgā iestāde vai organizācija sniedz visas garantijas, kuras uzskata par vajadzīgām, lai kultūras priekšmetu tādā pašā stāvoklī atgrieztu trešā valstī un lai kultūras priekšmetu varētu aprakstīt vai marķēt tā, ka pagaidu ievešanas brīdī nav šaubu, ka importējamais priekšmets ir tas pats, kas tiks reeksportēts pēc procedūras termiņa beigām.
3. Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis var piešķirt savā teritorijā esošām privātām vai daļēji privātām iestādēm vai organizācijām atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu šā panta 1. punktā minētajos nolūkos ar nosacījumu, ka tās sniedz nepieciešamās garantijas, ka kultūras priekšmets pagaidu ievešanas procedūras beigās tiks atgriezts trešai valstij labā stāvoklī.
4. Lai varētu izmantot 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, publiskās iestādes un organizācijas un pilnvarotas privātas vai daļēji privātas iestādes vai organizācijas reģistrējas KPI sistēmā. Šo informāciju dara pieejamu Savienības muitai, izmantojot KPI sistēmu.
4. pants
Izsekojamība
Kultūras priekšmetu valdītāji, kas atbrīvoti no Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām par dokumentiem, pirms attiecīgās muitas deklarācijas iesniegšanas KPI sistēmā iesniedz standartizētu vispārīgu preču aprakstu.
Vispārīgo aprakstu aizpilda saskaņā ar I pielikumā noteikto datu vārdnīcu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā preces paredzēts importēt.
5. pants
Pārdošanai komerciālās mākslas izstādēs piedāvātu kultūras priekšmetu pagaidu ievešana
1. Lai varētu piemērot Regulas (ES) 2019/880 3. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu, komerciālai mākslas izstādei, kurā preces tiks izstādītas, jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) tā ir īslaicīgs tirdzniecības notikums un nav publiska izsole, un tajā izstāda kultūras priekšmetus ar iespēju tos pārdot;
b) tā ir pieejama plašai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav nodoms kaut ko tajā iegādāties;
c) tā tiek iepriekš reklamēta plašā apritē esošos elektroniskos vai parastos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, laikrakstos, periodiskos izdevumos vai izstāžu katalogos.
2. Lai varētu izmantot Regulas (ES) 2019/880 3. panta 5. punktā noteikto atbrīvojumu, kultūras priekšmetu apraksta vai marķē tā, ka pagaidu ievešanas brīdī nav šaubu, ka importējamais priekšmets ir tas pats, kas tiks reeksportēts vai kam pagaidu ievešanas procedūras beigās tiks piemērota cita muitas procedūra, kura minēta Regulas (ES) 2019/880 2. panta 3. punktā.
3. Regulas (ES) Nr. 952/2013 251. panta 1. punkta otrā teikuma nolūkos laikposmu, kurā kultūras priekšmetiem var piemērot pagaidu ievešanas procedūru, nosaka muitas dienesti, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs izstādei un importa licences izdošanai gadījumā, ja preces pēc komerciālās mākslas izstādes beigām paliks Savienības muitas teritorijā.
4. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 1. punktu importa licences pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā kultūras priekšmets ticis importēts pirmo reizi un kurā tam tikusi piemērota pagaidu ievešanas procedūra.
III NODAĻA
DETALIZĒTI NOTEIKUMI PAR IMPORTA LICENCI
6. pants
Vispārīgi principi
1. Importa licences derīguma termiņš beidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) kultūras priekšmetu laiž brīvā apgrozībā;
b) importa licence ir izmantota tikai tam, lai kultūras priekšmetam piemērotu vienu vai vairākas muitas procedūras, kas minētas Regulas (ES) 2019/880 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un kultūras priekšmetu pēc tam reeksportē no Savienības muitas teritorijas.
2. Par katru kultūras priekšmetu izdod atsevišķu importa licenci.
Tomēr, ja sūtījumā ir vairāki kultūras priekšmeti, kompetentā iestāde var noteikt, vai viena importa licence attiecas uz vienu vai vairākiem kultūras priekšmetiem šajā sūtījumā.
3. Pirms importa licences izdošanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai importējamie kultūras priekšmeti tiktu darīti pieejami fiziskai pārbaudei muitas iestādē vai citās tās jurisdikcijā esošās telpās, kur preces glabā pagaidu uzglabāšanā. Pēc kompetentās iestādes ieskatiem un ja to uzskata par vajadzīgu, fizisko pārbaudi var veikt, izmantojot attālinātu videosavienojumu.
4. Visas izmaksas, kas saistītas ar importa licences pieteikumu, sedz pieteikuma iesniedzējs.
5. Kompetentā iestāde var atsaukt izdotu importa licenci, ja vairs netiek ievēroti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā tika piešķirta. Administratīvo lēmumu, ar kuru atsauc importa licenci, kopā ar pamatojumu un informāciju par pārsūdzības procedūru paziņo importa licences turētājam, izmantojot KPI sistēmu. Importa licences atsaukšana izraisa brīdinājumu KPI sistēmā, informējot pārējo dalībvalstu muitas dienestus un kompetentās iestādes.
6. Importa licenču izmantošana neskar pienākumus, kas saistīti ar muitas importa formalitātēm vai saistītiem dokumentiem.
7. pants
Izdoto importa licenču konsekvence
1. Kultūras priekšmeta, par kuru pirms eksporta vai reeksporta no Savienības ir izdota importa licence, valdītājs jebkurā jaunā importa pieteikumā var atsaukties uz minēto licenci.
2. Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka kultūras priekšmets ir eksportēts vai reeksportēts no Savienības muitas teritorijas un ka kultūras priekšmets, par kuru ir iesniegts importa licences pieteikums, ir tas pats iepriekš licencētais kultūras priekšmets. Kompetentā iestāde pārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti, un izdod jaunu importa licenci, pamatojoties uz iepriekšējās atļaujas elementiem, ja vien tai nav pamatotu šaubu par kultūras priekšmeta likumīgu eksportu no intereses valsts, pamatojoties uz jaunu informāciju.
8. pants
Pavaddokumenti, kas importa licences pieteikumā apliecina likumīgu izcelsmi
1. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz pierādījumus, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir eksportēts no intereses valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda, ka laikā, kad kultūras priekšmets ir ticis izvests no tās teritorijas, šādu normatīvo aktu nav bijis. Ievēro turpmāko.
a) Importa licences pieteikumā iekļauj parakstītu deklarāciju, ar kuru pieteikuma iesniedzējs nepārprotami uzņemas atbildību par visu pieteikumā sniegto apgalvojumu patiesumu un paziņo, ka viņš ir rīkojies ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka kultūras priekšmets, ko tas plāno importēt, ir likumīgi eksportēts no intereses valsts.
b) Ja saskaņā ar intereses valsts normatīvajiem aktiem kultūras priekšmetu eksportam no tās teritorijas ir nepieciešams saņemt iepriekšēju atļauju, tad pieteikuma iesniedzējs KPI sistēmā augšupielādē attiecīgo eksporta sertifikātu vai eksporta licenču kopijas, ko izdevusi intereses valsts kompetentā publiskā iestāde, tādējādi apliecinot, ka ir pienācīgi devusi atļauju kultūras priekšmeta eksportam.
c) Pieteikumam pievieno krāsainus priekšmeta fotoattēlus uz neitrāla fona, ievērojot II pielikumā noteiktās specifikācijas.
d) Cita veida dokumenti, kas jāiesniedz kopā ar importa licences pieteikumu, var būt arī šādi:
i.
muitas dokumentācija, kas sniedz pierādījumus par kultūras priekšmeta agrāku pārvietošanu;
ii.
pārdošanas rēķini;
iii.
apdrošināšanas dokumenti;
iv.
pārvadājuma dokumenti;
v.
ekspertu atzinumi par mākslas priekšmetu;
vi.
īpašumtiesību dokumenti, tostarp notariāli testamenti vai ar roku rakstīti testamenti, kas atzīti par derīgiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tie sagatavoti;
vii.
deklarācijas, ko sniedz ar eksportētāja, pārdevēja vai citas trešās personas zvērestu un kas sagatavotas trešā valstī un saskaņā ar tās tiesību aktiem, un kas apliecina datumu, kurā kultūras priekšmets ir izvests no trešās valsts, kurā tas radīts vai atklāts, vai citus notikumus, kas pamato tā likumīgo izcelsmi;
viii
ekspertu novērtējumi;
ix.
muzeju publikācijas, izstāžu katalogi, raksti saistītos periodiskajos izdevumos;
x.
izsoļu katalogi, reklāmas un citi reklāmas materiāli;
xi.
fotogrāfiski vai kinematogrāfiski pierādījumi, kas apliecina kultūras priekšmeta eksporta no intereses valsts likumību vai ļauj noteikt, kad tas tur ir atradies vai kad tas ticis izvests no tās teritorijas.
2. Dokumentus un citus informācijas reģistrus, kas uzskaitīti 1. punkta d) apakšpunktā, kompetentā iestāde novērtē brīvi, ņemot vērā apstākļus un iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku katrā atsevišķā gadījumā.
3. Kompetentā iestāde var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam augšupielādēt oficiālus 1. punkta b) un d) apakšpunktā minēto dokumentu tulkojumus attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā.
9. pants
Procedūras noteikumi par importa licenču pieteikumu izskatīšanu
1. Kompetentā iestāde var iesniegt vairākus papildu informācijas pieprasījumus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 6. punktu minētajā noteikumā norādītajā 21 dienas termiņā.
2. Pieteikuma iesniedzējs pieprasīto papildu informāciju sniedz 40 dienu laikā, pretējā gadījumā pieteikumu noraida. Tiklīdz pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieprasīto informāciju, kompetentā iestāde to izskata un 90 dienu laikā pieņem lēmumu. Ja kompetentā iestāde ir iesniegusi vairākus informācijas pieprasījumus, 90 dienu termiņš sākas no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pēdējo informāciju.
3. Ja importa licences pieteikumu iesniedz dalībvalstij, kas nav tā dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, KPI sistēma par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.
4. Ja kompetentās iestādes, kura saņem paziņojumu, rīcībā ir jebkāda informācija, ko tā uzskata par būtisku pieteikuma apstrādei, tā, izmantojot KPI sistēmu, pārsūta šādu informāciju kompetentajai iestādei, kurai iesniegts importa licences pieteikums.
5. Ja pieteikums nav iesniegts tai iestādei, kas ir kompetenta izdot importa licenci saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 1. punktu, tad iestāde, kura saņēmusi pieteikumu, nekavējoties to pārsūta attiecīgajai kompetentajai iestādei.
10. pants
Importa licenču kontrole
1. Veicot muitas kontroli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. līdz 49. pantu, muitas iestāde, kurai iesniegta kultūras priekšmetu importa muitas deklarācija, pārliecinās, ka uzrādītās preces atbilst importa licencē aprakstītajām precēm un ka muitas deklarācijā ir atsauce uz minēto licenci.
2. Ja kultūras priekšmetiem piemēro Regulas (ES) 952/2013 240. pantā minēto muitas noliktavas procedūru, tad muitas deklarācijā norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.
3. Ja kultūras priekšmetiem piemēro brīvās zonas procedūru, 1. punktā minēto kontroli veic kompetentā muitas iestāde, kurai uzrāda importa licenci, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 245. panta 1. punktu. Preču valdītājs, uzrādot preces muitā, norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.
IV NODAĻA
DETALIZĒTI NOTEIKUMI PAR IMPORTĒTĀJA APLIECINĀJUMU
11. pants
Vispārīgi principi
1. Importētāja apliecinājumus sagatavo, izmantojot KPI sistēmā šim nolūkam paredzēto veidlapu, vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā kultūras priekšmetu paredzēts importēt un uzrādīt muitā.
2. Izņemot Regulas (ES) 2019/880 pielikuma C daļas e) kategorijas monētas, par katru importējamo kultūras priekšmetu sagatavo atsevišķu importētāja apliecinājumu. Saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajām specifikācijām uz vairāk nekā vienu vienas nominālvērtības, materiālu sastāva un izcelsmes monētu var attiekties viens un tas pats importētāja apliecinājums.
3. Importētāja apliecinājumu sagatavo un iesniedz par katru nākamo tā paša kultūras priekšmeta atpakaļievešanu, ja vien nav piemērojams Regulas (ES) 2019/880 3. panta 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā paredzētais izņēmums.
12. pants
Pavaddokumenti, kas apliecina likumīgu izcelsmi un kam vajadzētu būt deklarētāja rīcībā
1. Importētāja apliecinājums ietver parakstītu deklarāciju, ar kuru importētājs uzņemas atbildību, un skaidri norāda, ka viņš ir rīkojies ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka kultūras priekšmets, ko tas plāno importēt, ir likumīgi eksportēts no intereses valsts.
2. Importētāja apliecinājumam pievieno standartizētu informāciju, kurā pietiekami sīki aprakstīts kultūras priekšmets, lai muita to varētu identificēt, tostarp kultūras priekšmetu krāsainas fotogrāfijas uz neitrāla fona, ievērojot II pielikumā noteiktās specifikācijas.
3. Ja saskaņā ar intereses valsts normatīvajiem aktiem kultūras priekšmetu eksportam no tās teritorijas ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, importētāja rīcībā ir attiecīgie pilnvarojuma dokumenti, ko izdevusi intereses valsts kompetentā publiskā iestāde un kas apliecina, ka tā ir pienācīgi devusi atļauju attiecīgā kultūras priekšmeta eksportam. Pēc pieprasījuma šos dokumentus uzrāda muitai.
4. Cita veida dokumenti, kas varētu būt preču valdītāja rīcībā un ar ko pēc pieprasījuma var pamatot importa apliecinājumu, var būt arī šādi:
a)
muitas dokumentācija, kas sniedz pierādījumus par kultūras priekšmeta agrāku pārvietošanu;
b)
pārdošanas rēķini;
c)
apdrošināšanas dokumenti;
d)
pārvadājuma dokumenti;
e)
ekspertu atzinumi par mākslas priekšmetu;
f)
īpašumtiesību dokumenti, tostarp notariāli testamenti vai ar roku rakstīti testamenti, kas atzīti par derīgiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tie sagatavoti;
g)
deklarācijas, ko sniedz ar eksportētāja, pārdevēja vai citas trešās personas zvērestu un kas sagatavotas trešā valstī un saskaņā ar tās tiesību aktiem, un kas apliecina datumu, kurā kultūras priekšmets ir izvests no trešās valsts, kurā tas radīts vai atklāts, vai citus notikumus, kas pamato tā likumīgo izcelsmi;
h)
ekspertu novērtējumi;
i)
muzeju publikācijas, izstāžu katalogi, raksti saistītos periodiskajos izdevumos;
j)
izsoļu katalogi, reklāmas un citi reklāmas materiāli;
k)
fotogrāfiski vai kinematogrāfiski pierādījumi, kas apliecina kultūras priekšmeta eksporta no intereses valsts likumību vai ļauj noteikt, kad tas tur ir atradies vai kad tas ticis izvests no tās teritorijas.
5. Dokumentus un citus informācijas reģistrus, kas uzskaitīti 4. punktā, novērtē brīvi, vadoties pēc apstākļiem un ņemot vērā iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku katrā atsevišķā gadījumā.
6. Muitas dienests var pieprasīt preču valdītājam augšupielādēt oficiālus 3. un 4. punktā minēto dokumentu tulkojumus attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā.
13. pants
Importētāja apliecinājumu kontrole
1. Veicot muitas kontroli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. līdz 49. pantu, muitas iestāde, kurai iesniegta kultūras priekšmetu importa deklarācija, pārliecinās, ka deklarētās preces atbilst importētāja apliecinājumā aprakstītajām precēm un ka muitas deklarācijā ir atsauce uz minēto apliecinājumu.
2. Ja kultūras priekšmetiem piemēro muitas noliktavas procedūru, tad muitas deklarācijā norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.
3. Ja kultūras priekšmetiem piemēro brīvās zonas procedūru, 1. punktā minēto kontroli veic muitas iestāde, kurai uzrāda importētāja apliecinājumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 245. panta 1. punktu. Preču valdītājs, uzrādot preces muitā, norāda preču tarifa klasifikācijas TARIC kodu.
V NODAĻA
DETALIZĒTI NOTEIKUMI PAR KULTŪRAS PRIEKŠMETU IMPORTA ELEKTRONISKO SISTĒMU
14. pants
KPI ieviešana
Komisija:
a) izstrādā KPI sistēmu kā neatkarīgu TRACES moduli;
b) nodrošina KPI sistēmas darbību, uzturēšanu, atbalstu un jebkādu nepieciešamu jaunināšanu vai izstrādi;
c) var piekļūt visiem datiem, informācijai un dokumentiem KPI sistēmā, lai sagatavotu gada ziņojumus un nodrošinātu sistēmas izstrādi, darbību un apkopi;
b) nodrošina starpsavienojumu starp KPI sistēmu un valstu muitas sistēmām, izmantojot Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā.
15. pants
Kontaktpunkti
1. Dalībvalstis un Komisija izraugās kontaktpunktus, lai pārvaldītu, vadītu izstrādi, noteiktu prioritātes un uzraudzītu KPI sistēmas pareizu ekspluatāciju.
2. Komisijas kontaktpunkts uztur un pastāvīgi atjaunina visu kontaktpunktu sarakstu un dara to pieejamu pārējiem kontaktpunktiem.
16. pants
EORI numura izmantošana
Kultūras priekšmetu valdītāji, kuri piesakās importa licencei vai iesniedz importētāja apliecinājumu, identifikācijas nolūkā izmanto EORI numuru.
17. pants
Elektroniskās importa licences
1. Elektroniskos importa licences pieteikumus aizpilda saskaņā ar I pielikumā ietverto datu vārdnīcu, un tos paraksta preču valdītājs ar savu elektronisko parakstu.
2. Elektroniskās importa licences paraksta kompetentās iestādes atbildīgais ierēdnis ar elektronisko parakstu, apzīmogo ar uzlabotu vai kvalificētu izdevējas kompetentās iestādes elektronisko zīmogu, un pēc tam KPI sistēma to apzīmogo ar uzlabotu vai kvalificētu elektronisko zīmogu.
3. Kvalificēts elektroniskais laika zīmogs nepieciešams šādos elektroniskās importa licences izsniegšanas procesa posmos:
a)
pieteikuma iesniegšana, ko veic preču valdītājs;
b)
jebkurš kompetentās iestādes pieprasījums pēc trūkstošas vai papildu informācijas no pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 4. panta 6. punktu;
c)
jebkāda papildu informācijas vai dokumenta iesniegšana, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedz pēc kompetentās iestādes pieprasījuma;
d)
jebkurš lēmums, ko attiecībā uz pieteikumu pieņēmusi kompetentā iestāde;
e)
ja beidzies 90 dienu termiņš pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas un vēl nav kompetentās iestādes lēmuma.
18. pants
Elektroniski importētāja apliecinājumi
1. Elektroniskos importētāja apliecinājumus sagatavo, izmantojot KPI sistēmu, vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā precēm pirmo reizi piemēro vienu no Regulas (ES) 2019/880 2. panta 3. punktā minētajām muitas procedūrām. Tos aizpilda saskaņā ar I pielikumā norādīto datu vārdnīcu.
2. Elektroniskos importētāja apliecinājumus paraksta preču valdītājs ar savu elektronisko parakstu, un tos apzīmogo TRACES ar uzlabotu vai kvalificētu elektronisko zīmogu.
19. pants
Piekļuve importa licencēm, importētāja apliecinājumiem un vispārīgiem aprakstiem KPI sistēmā
1. Katram preču valdītājam KPI sistēmā ir piekļuve savām importa licencēm, importētāja apliecinājumiem un vispārīgiem aprakstiem, kas minēti 4. pantā.
2. Muitai un kompetentajām iestādēm ir piekļuve importa licencēm, par kurām pieņemts lēmums, importētāja apliecinājumiem un vispārīgiem aprakstiem, kas minēti 4. pantā.
3. Neskarot Komisijas piekļuves tiesības saskaņā ar 14. panta c) punktu, iestādēm, kas nav bijušas iesaistītas KPI sistēmas datu, informācijas vai dokumentu apstrādē, sagatavošanā vai nosūtīšanā, vai personām, kuras nav bijušas iesaistītas attiecīgajās importēšanas darbībās, nav piekļuves šādiem datiem, informācijai vai dokumentiem.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, preču valdītāji var nākamajam preču valdītājam KPI sistēmā nodrošināt piekļuvi to 4. pantā minētajām importa licencēm, importētāja apliecinājumiem vai vispārīgiem aprakstiem.
20. pants
Kopīga pārziņa
1. Komisiju un dalībvalstis uzskata par datu pārziņiem attiecībā uz personas datu, kas vajadzīgi KPI sistēmas izveidei, ekspluatācijai un uzturēšanai, apstrādi.
2. Komisijas atbildībā ir:
a) noteikt tehniskos līdzekļus un ieviest tos KPI sistēmā, lai informētu datu subjektus un dotu tiem iespēju izmantot savas tiesības;
b) nodrošināt apstrādes drošību;
c) noteikt tās sava personāla un ārpakalpojumu sniedzēju kategorijas, kam var piešķirt piekļuvi sistēmai;
d) par persondatu aizsardzības pārkāpumiem KPI sistēmā paziņot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un ar to sazināties saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 34. pantu un par šiem pārkāpumiem paziņot datu subjektiem un ar tiem sazināties saskaņā ar minētās regulas 35. pantu;
e) nodrošināt, ka tās personāls un ārpakalpojumu sniedzēji ir pienācīgi apmācīti veikt savus uzdevumus KPI sistēmā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.
3. Dalībvalstu muitas dienestu un kompetento iestāžu atbildībā ir:
a) nodrošināt, ka datu subjektu tiesības tiek izmantotas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šo regulu;
b) nodrošināt persondatu drošību un konfidencialitāti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 IV nodaļas 2. iedaļu;
c) izraudzīties personālu un ekspertus, kam piešķirama piekļuve KPI sistēmai;
d) nodrošināt, ka personāls un eksperti, kas piekļūst KPI sistēmai, ir pienācīgi apmācīti veikt savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un attiecīgā gadījumā ar Direktīvu (ES) 2016/680.
4. Komisija un dalībvalstis noslēdz kopīgu vienošanos par pārziņu nolīguma veidā vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
21. pants
Izraudzīto muitas iestāžu sarakstu atjaunināšana
Dalībvalstis KPI sistēmā atjaunina to muitas iestāžu sarakstus, kuru kompetencē ir nodarboties ar kultūras priekšmetu importu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/880 6. pantu.
22. pants
Elektronisko sistēmu pieejamība
1. Komisija un dalībvalstis slēdz darbības nolīgumus, ar ko nosaka konkrētas prasības par KPI sistēmas pieejamību un darbību, kā arī par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.
2. KPI sistēma ir pastāvīgi pieejama, izņemot šādus gadījumus:
a) ar elektroniskās sistēmas izmantošanu saistītos īpašos gadījumos, kas noteikti šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos vai valsts līmenī, ja šādi nolīgumi nav noslēgti;
b) nepārvaramas varas gadījumā.
23. pants
Ārkārtas pasākumi
1. KPI sistēmas kontaktpunkti uztur publisku tiešsaistes repozitoriju, kurā ir aizpildāma elektroniska veidne visiem dokumentiem, ko var izdot KPI sistēmā.
2. Ja KPI sistēma vai kāda no tās funkcionalitātēm nav pieejama ilgāk par astoņām stundām, lietotāji var izmantot 1. punktā minēto aizpildāmo elektronisko veidni.
3. Dalībvalstis nosaka savā valstī piemērojamo darbības kārtību attiecībā uz importētāja apliecinājumu iesniegšanu un importa licenču pieteikumu apstrādi, ja KPI sistēma nav pieejama.
4. Tiklīdz KPI sistēma vai nepieejamā funkcionalitāte atkal kļūst pieejama, uzņēmēji tās pašas informācijas reģistrēšanai sistēmā izmanto dokumentus, kas izveidoti saskaņā ar 2. punktu.
24. pants
KPI sistēmas drošība
1. Izstrādājot, uzturot un izmantojot KPI sistēmu, dalībvalstis un Komisija izveido un uztur atbilstīgus drošības pasākumus tās efektīvai, uzticamai un drošai darbībai. Tās arī nodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, kādā veidā pārbaudīt datu avotus un aizsargāties pret datu pakļaušanu neatļautas piekļuves, nozaudēšanas, grozīšanas vai iznīcināšanas riskam.
2. Katru reizi, veicot datu ievadi, grozīšanu vai dzēšanu, to reģistrē kopā ar informāciju par šādas apstrādes pamatojumu un precīzu laiku, kā arī norāda personu, kas to veikusi.
3. Dalībvalstis informē cita citu, Komisiju un vajadzības gadījumā attiecīgo uzņēmēju par visiem faktiskajiem vai iespējamiem KPI sistēmas drošības pārkāpumiem.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
25. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no Regulas (ES) 2019/880 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 24.6.2021
Komisijas vārdā
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN