KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) …/..
(11.11.2020),
ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 510/2014 attiecībā uz importa tarifu kvotu pārvaldību pēc rindas kārtības principa
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, un jo īpaši tās 187. pantu un 223. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009, un jo īpaši tās 16. panta 1. punktu,
tā kā:
(1)Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ir paredzēti noteikumi par tarifa kvotu pārvaldību un īpašu režīmu attiecībā uz trešo valstu veiktu importu. Turklāt tā pilnvaro Komisiju šajā saistībā pieņemt deleģētos aktus un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu tarifa kvotu pārvaldības netraucētu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem konkrēti noteikumi. Ar minētajiem aktiem būtu jāaizstāj konkrēts skaits aktu, ar kuriem nosaka kopīgus noteikumus vai īpašus nozaru noteikumus, kuri tika pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 43. panta 2. punktu vai 207. pantu, un kuri ir atcelti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/[..].
(2)Savienība starptautiskos nolīgumos un aktos, kas pieņemti atbilstoši LESD 43. panta 2. punktam un 207. pantam, ir apņēmusies atvērt tarifa kvotas konkrētiem lauksaimniecības produktiem un dažos gadījumos pārvaldīt šādas kvotas pēc rindas kārtības principa. Komisijas regulas un Komisijas īstenošanas regulas, ar kurām tika atvērtas šādas kvotas un paredzēti īpaši noteikumi, ir atceltas ar Deleģēto regulu (ES) 2020/[..]. Ir lietderīgi saglabāt šos noteikumus, vienlaikus aizstājot novecojušus noteikumus un racionalizējot tarifa kvotu pārvaldību.
(3)Administratīvās vienkāršošanas un pārredzamības labad ir lietderīgi visus noteikumus šādu tarifa kvotu administrēšanai izklāstīt vienā regulā.
(4)Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2535/2001 un (EK) Nr. 442/2009 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 tika atvērtas un pārvaldītas dažas tarifa kvotas, kurām piemēroja importa licenču pieteikumu vienlaicīgas izskatīšanas metodi, un citas tarifa kvotas, kurām piemēroja rindas kārtības principu. Šīs regulas tika atceltas ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/760, ar ko izveidoja jaunus noteikumus par to, kā pārvalda importa un eksporta tarifa kvotas, uz kurām attiecas licences. Lai nodrošinātu, ka arī tarifa kvotas, kuras saskaņā ar atceltajām regulām pārvalda pēc rindas kārtības principa, joprojām ir piemērojamas, ir jādefinē minēto tarifa kvotu pārvaldības noteikumi.
(5)Komisijas Regulas (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 1964/2006, (EK) Nr. 539/2007, (EK) Nr. 616/2007, (EK) Nr. 1384/2007, (EK) Nr. 1385/2007, (EK) Nr. 412/2008, (EK) Nr. 748/2008 un Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1273/2011, (ES) Nr. 480/2012 un (ES) Nr. 1223/2012, ar ko paredz atsevišķu importa tarifu kvotu pārvaldību, piemērojot importa licenču pieteikumu vienlaicīgas pārbaudes metodi, kā norādīts 184. panta 2. punkta b) apakšpunktā Regulā (ES) Nr. 1308/2013, tika atceltas ar Deleģēto regulu (ES) 2020/760. Šīm tarifa kvotām būtu jāpaliek atvērtām, un to pārvaldības metode būtu jāpielāgo. Rindas kārtības principa piemērošana ir izrādījusies pozitīva pieredze vairākās lauksaimniecības nozarēs – attiecībā uz tarifa kvotām, kuras netiek uzskatītas par sensitīvām un kurām nav raksturīgs ierobežots pieprasījums. Pārvaldības vienkāršošanas labad šīs importa kvotas turpmāk būtu jāpārvalda atbilstīgi šim principam.
(6)Tarifa kvotas, uz kurām attiecas atceltās regulas, būtu jāpārvalda saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49. līdz 54. pantu, kas regulē tādu tarifa kvotu pārvaldību, ko paredzēts izmantot, vadoties pēc muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģiskās secības (“rindas kārtības princips”).
(7)Lai attiecībā uz noteiktām tarifa kvotām laika gaitā nodrošinātu konsekventu importu, ir lietderīgi attiecīgo tarifa kvotu ikgadējo periodu sadalīt apakšperiodos.
(8)Ar īpašiem noteikumiem būtu jānodrošina noteiktu prasību ievērošana, piemēram, attiecībā uz importēto produktu izmantošanu vai kvalitāti. Tāpēc importam ar samazinātu vai nulles importa kvotas ievedmuitas nodokli būtu jāpiemēro nosacījums, ka importētājs iesniedz apliecinājumu par produkta izmantojumu vai kvalitāti vai iemaksā nodrošinājumu, kas vienāds ar starpību starp kvotas nodokli un parasto (lielākās labvēlības režīma) nodevu. Nepieciešamības gadījumā būtu jāparedz saprātīgs laiks produkta pārstrādei.
(9)Lai nodrošinātu zināmu elastību attiecībā uz dokumentācijas prasībām force majeure gadījumā, piemēram, pandēmijas gadījumā, būtu jāparedz īpaši noteikumi.
(10)Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstājās no Savienības. Starp Savienību un Apvienoto Karalisti noslēgtais izstāšanās līgums, ar kuru tika noteikts pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim, stājās spēkā 2020. gada 1. februārī. Pamatojoties uz šo līgumu, no 2020. gada 1. jūlija Apvienotā Karaliste nevar pieprasīt šā pārejas perioda pagarinājumu pēc 2020. gada. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/216 ir paredzēts, ka tarifa kvotas, kas iekļautas Savienības koncesiju un saistību sarakstā, kurš ir daļa no 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, no nākamās dienas pēc tam, kad Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 pārtrauc piemērot Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, ir sadalāmas starp Savienību un Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz ES27 kvotas izmantojuma daļu, kas noteikta minētās Regulas (ES) 2019/216 pielikumā. Tāpēc šajā regulā būtu jāiekļauj jaunie ES27 daudzumi, kas rodas sadalījuma rezultātā, kā noteikts Regulā (ES) 2019/216 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/386.
(11)Šajā regulā paredzētie pasākumi ir noteikti saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Darbības joma un kopīgie noteikumi
1. pants
Darbības joma
Šajā regulā ir paredzēti kopīgi noteikumi par to, kā pārvaldāmas I pielikumā uzskaitītās lauksaimniecības produktu tarifa kvotas, īpaši šādos aspektos:
(a)pārvaldības metode;
(b)tarifa kvotas periodi un apakšperiodi, ja tādi piemērojami;
(c)kādām prasībām saistībā ar pārstrādi, galapatēriņu un kvalitāti ir jāatbilst noteiktiem produktiem, lai tie varētu pretendēt uz importu tarifa kvotas ietvaros;
(d)procedūras un nodrošinājuma summām, kuras ir jāiemaksā par c) apakšpunktā minētajiem produktiem;
(e)apliecinošie dokumenti – attiecīgā gadījumā.
Turklāt tajā ir paredzēti dažu šo tarifa kvotu pārvaldības īpašie noteikumi.
2. pants
Tarifa kvotu pārvaldība
1.Tarifa kvotas, kas uzskaitītas I pielikumā, Savienība pārvalda hronoloģiskā secībā saskaņā ar datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantā.
2.Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 53. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 53. panta 3. punktu nepiemēro tarifa kvotām un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0138, 09.0139, 09.0140, 09.0141, 09.0142, 09.0143, 09.0144, 09.0161, 09.0162, 09.0145, 09.0163, 09.0164, 09.0146, 09.0147, 09.0148, 09.0149, 09.0150, 09.0151, 09.0152, 09.0153, 09.0159, 09.0160, 09.0154, 09.0155, 09.0156, 09.0157 un 09.0158.
3. pants
Tarifa kvotas apakšperiodi
1.Ja tarifa kvotas periods ir sadalīts apakšperiodos, kā noteikts I pielikumā, apakšperiodā pieejamais tarifa kvotas daudzums ietver visus daudzumus, kas nav tikuši izmantoti iepriekšējā tarifa kvotas apakšperiodā. Tomēr tarifa kvotas perioda beigās neizmantotos daudzumus uz nākamo tarifa kvotas periodu nepārnes.
2.Ja tarifa kvotas periods ir sadalīts apakšperiodos, katra apakšperioda, izņemot pēdējo, pieprasījumus pārtrauc attiecīgi Komisijas piektajā darba dienā otrajā mēnesī pēc attiecīgā apakšperioda beigām.
4. pants
Apliecinošie dokumenti
1.Ja I pielikumā ir pieprasīts izcelsmes apliecinājums, tirgus dalībnieki Savienības muitas dienestiem, iesniedzot muitas deklarāciju, uzrāda īpašu dokumentu par attiecīgo produktu laišanu brīvā apgrozībā. Nepieciešamie apliecinošie dokumenti katrai tarifa kvotai ir noteikti I pielikumā.
2.Ja izcelsmes apliecinājumu veido izcelsmes sertifikāts produktiem, uz kuriem attiecas īpaši nepreferenciāli importa režīmi, tam ir jāatbilst Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 57. pantā noteiktajām prasībām.
3.Ja tarifa kvota ir noteikta kā preferenciālais tarifa pasākums, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā, izcelsmes apliecinājumu izdod vai sastāda saskaņā ar preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti minētās regulas 64. pantā.
4.Ja ir nepieciešama autentiskuma apliecība, tai ir jāatbilst šīs regulas II nodaļā un II pielikumā noteiktajām prasībām.
5.Ja nepieciešams, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 61. panta 2. punktu vai piemērojamā tirdzniecības nolīguma attiecīgajiem noteikumiem muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarētājs vai importētājs iesniedz jebkādus papildu pierādījumus, kas vajadzīgi, lai apliecinātu produktu izcelsmi.
5. pants
Elektroniskie dokumenti
Ja dalībvalsts kompetentā iestāde atzīst, ka force majeure dēļ nepieciešamais oficiālais dokuments nav pieejams:
(a)šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izdot dokumenta oriģināla (papīra vai elektroniskā formātā) skenētu kopiju ar nosacījumu, ka šāda kopija tiek nosūtīta ar elektronisku ziņojumu no pastkastes, kas pieder šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm;
(b)tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai ir jāiesniedz prasītais oficiālais dokuments, var pieņemt no tirgus dalībnieka dokumenta oriģināla (papīra vai elektroniskā formātā) skenētu kopiju, kam pievienota tirgus dalībnieka rakstiska apņemšanās iespējami drīz iesniegt dokumenta oriģinālu.
Pirmajā daļā noteiktās elastīgākās prasības neatbrīvo dalībvalstu muitas dienestus no pienācīgas rūpības pienākuma. Tām ir pienācīgi jāpārliecinās par dokumentu autentiskumu un derīgumu.
6. pants
Pārbaudes trešās valstīs
Komisija var lūgt trešo valsti pilnvarot Komisijas pārstāvjus vajadzības gadījumā šādā trešā valstī veikt pārbaudes, kuru nolūks ir pārliecināties par atbilstību prasībām vai nosacījumiem, kas kalpo kā priekšnoteikums apliecību vai citu tādu oficiālu dokumentu izdošanai, kuri ir jāuzrāda Savienības muitas dienestiem attiecībā uz produkta laišanu brīvā apgrozībā Savienībā. Minētās pārbaudes veic kopā ar attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm.
II NODAĻA
ĪPAŠI NOZARU NOTEIKUMI
1. iedaļa
GRAUDAUGI
7. pants
Definīcijas attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0124, 09.0131, 09.0127, 09.0128, 09.0129 un 09.0130
1.Attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0124 un 09.0131 definīcijas “batātes, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā” vajadzībām uzskata, ka lietošanai pārtikā KN koda 0714 20 10 nozīmē atbilst batātes, kas laikā, kad tiek kārtotas muitas formalitātes to laišanai brīvā apgrozībā, ir svaigas, nesadalītas un fasētas tiešajā iepakojumā ar svaru līdz 28 kg.
2.Attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0127, 09.0128 un 09.0129 – produkti, kas atbilst KN kodam ex 0714 10 00, ir produkti, kuri nav miltu un putraimu granulas, kas atbilst KN kodam 0714 10 00.
3.Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0130 – produkti, kas atbilst KN kodiem ex 0714 10 00, ex 0714 30 00, ex 0714 40 00, ex 0714 50 00 un ex 0714 90 20, ir produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā, tiešajā iepakojumā ar neto svaru līdz 28 kg, svaigi un nesadalīti vai mizoti un saldēti, arī šķēlītēs.
8. pants
Definīcijas attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0076
Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0076 piemēro šādas definīcijas:
(a)“bojāti graudi” ir miežu, citas labības vai savvaļas auzu graudi, kuriem ir bojājumi, arī slimību, sala, karstuma, kukaiņu, sēnīšu vai sliktu laika apstākļu radīti bojājumi vai arī citādi fiziski bojājumi;
(b)“kvalitatīvi un tirdzniecības prasībām atbilstoši miežu graudi” ir veseli vai šķelti miežu graudi, kuriem nav a) punktā minēto bojājumu, izņemot graudus, ko skāris sals vai sēnītes.
9. pants
Kvalitātes prasības attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0076
1.Miežus ir atļauts importēt saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0076, ja tie atbilst šādām prasībām:
(a)īpatnējais svars: ne mazāk kā 60,5 kg/hl;
(b)bojāti graudi: ne vairāk kā 1 %;
(c)mitruma saturs: ne vairāk kā 13,5 %;
(d)kvalitatīvi un tirdzniecības prasībām atbilstoši graudi: vismaz 96 %.
2.Atbilstību 1. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām apliecina viens no šādiem dokumentiem:
(a)tādas analīzes sertifikāts, kuru pēc importētāja pieprasījuma veikusi muitas iestāde, kas attiecīgos produktus laiž brīvā apgrozībā; vai
(b)importēto miežu atbilstības sertifikāts, kuru izdevusi izcelsmes valsts oficiālā iestāde un kuru atzinusi Komisija.
3.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantu mieži ir muitas uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka:
(a)importētie mieži tiek pārstrādāti iesalā 6 mēnešos no dienas, kad tie laisti brīvā apgrozībā; un
(b)ne vairāk kā 150 dienās pēc miežu pārstrādāšanas iesalā iegūtais iesals tiek izmantots, lai ražotu alu, ko iztur mucās ar dižskābarža skaidām.
Tiek uzskatīts, ka importētie mieži ir pārstrādāti iesalā tad, kad ir pabeigta iesala miežu mērcēšana.
4.Nodrošinājuma summas, kas tirgus dalībniekiem ir jāiemaksā, lai garantētu 3. punktā minētās prasības ievērošanu, ir noteiktas I pielikumā.
5.Šā panta 4. punktā noteikto nodrošinājumu atmaksā, tiklīdz attiecīgajām muitas iestādēm ir iesniegts apliecinājums, ka
(a)miežu kvalitāte, kas noteikta saskaņā ar atbilstības sertifikātu vai analīzes sertifikātu, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām;
(b)3. punktā noteiktā pārstrādāšanas prasība ir izpildīta noteiktajā termiņā.
6.Komisija saskaņā ar administratīvās sadarbības procedūru, kas paredzēta Īstenošanas Regulas (ES) 2015/2447 58. un 59. pantā, oficiāli atzīst Amerikas Savienoto Valstu Federālā graudu pārbaudes dienesta (Federal Grain Inspection Service — FGIS) izdotos sertifikātus par iesala miežiem, kas paredzēti tāda alus ražošanai, kuru iztur mucās ar dižskābarža skaidām, kā norādīts II pielikuma A daļā. Ja FGIS izdotajā atbilstības sertifikātā norādītie analītiskie parametri liecina par atbilstību iesala miežu kvalitātes prasībām, kas noteiktas šā panta 1. punktā, paraugus ņem, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu, vismaz no 3 % produkta, kas attiecīgajā tarifa kvotas periodā tiek laists brīvā apgrozībā. Dalībvalstis saņem Amerikas Savienoto Valstu valdības atļauto zīmogu kopijas tām piemērotākajā veidā.
10. pants
Tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.0689 un 09.0779
1.Produktus, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0689, laiž brīvā apgrozībā, uzrādot izcelsmes apliecinājumu saskaņā ar I pielikuma 15. pantu Reģionālā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, kas noslēgta ar Padomes Lēmumu 2013/94/ES, kā minēts 3. protokola 1. pantā Nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Farēru Salu autonomijas valdību, no otras puses, kas noslēgts ar Padomes Lēmumu 97/126/EK, par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.
2.Produktus, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0779, laiž brīvā apgrozībā, uzrādot izcelsmes apliecinājumu, ko izdevusi eksportētājvalsts saskaņā ar I pielikuma 15. pantu Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, kā minēts 3. protokola 1. pantā Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumā, kas noslēgts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1691/73.
11. pants
Tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.0074 un 09.0075
1.Nodrošinājuma summa, kas tirgus dalībniekiem ir jāiemaksā, lai garantētu to produktu kvalitāti, kuri importēti saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0074 un 09.0075, ir noteikta I pielikumā. Turklāt muitas dienesti pieprasa īpašu nodrošinājumu, kas dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, atbilst starpībai starp augstāko nodokli un nodokli kvotas robežās, kas piemērojams dažādas kvalitātes kviešiem, izņemot gadījumus, kad šai deklarācijai ir pievienots atbilstības sertifikāts, ko saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 642/2010 7. panta 2. punkta pirmās daļas b) vai c) apakšpunktu izdevis Amerikas Savienoto Valstu Federālais graudu pārbaudes dienests (Federal Grains Inspection Service (FGIS)) vai Kanādas Graudu komisija (Canadian Grain Commission (CGC)).
2.Muitas iestādes ņem reprezentatīvus paraugus no katra sūtījuma, ko importē atbilstīgi tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.0074, lai veiktu testus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai stiklaino graudu saturs ir 73 % vai vairāk. Ja kvalitāte nav atbilstīga, piekļuvi tarifa kvotai atsaka.
3.Muitas dienesti ņem reprezentatīvus paraugus no katra sūtījuma, ko importē atbilstīgi tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.0075, lai veiktu nepieciešamos testus nolūkā pārliecināties, ka importētā produkta kvalitāte atbilst I pielikumā uzskaitītajām prasībām. Ja kvalitāte nav atbilstīga, piekļuvi tarifa kvotai atsaka.
4.Ja 2. un 3. punktā minētajos testos konstatē, ka importētā produkta kvalitāte neatbilst standarta prasībām, piemēro Komisijas Regulu (ES) Nr. 642/2010. Šīs regulas I pielikumā minēto summu 5 EUR par 1000 kg ietur papildus tam, ka tiek liegta pieeja tarifa kvotai.
2. iedaļa
RĪSI
12. pants
Tarifa kvota ar kārtas numuru 09.0139
1.Attiecībā uz visiem rīsiem, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0139, piemēro galapatēriņa procedūru atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantam. Visus rīsus, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0139, pārstrādā 6 mēnešos no dienas, kad tie tika laisti brīvā apgrozībā.
2.Pieprasot piešķirt atļauju galapatēriņa procedūrai, importētājs norāda pārstrādes vietu, kas ir vai nu pārstrādes uzņēmuma nosaukums un dalībvalsts, vai lielākais piecas dažādas pārstrādes rūpnīcas.
3.Nodrošinājuma summa, kas tirgus dalībniekiem ir jāiemaksā, lai garantētu 1. punktā minētās prasības izpildi, ir noteikta I pielikumā.
4.Nodrošinājumu atmaksā, ja tiek uzrādīts apliecinājums, ka produkts ir pārstrādāts 6 mēnešos no dienas, kad tas tika laists brīvā apgrozībā. Ja pārstrādes prasība šajā termiņā netiek izpildīta, atmaksāto nodrošinājuma summu samazina par 2 % par katru dienu, kad tiek pārsniegts minētais termiņš.
5.Pārstrādes apliecinājums kompetentajai iestādei ir jāiesniedz 6 mēnešos pēc pārstrādes termiņa. Pretējā gadījumā nodrošinājuma summu samazina vēl par 2 % par katru dienu, kad minētais termiņš tiek pārsniegts.
13. pants
Tarifa kvota ar kārtas numuru 09.0141
1.Attiecībā uz importu saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0141 ir jāuzrāda izcelsmes sertifikāts.
2.Šā panta 1. punktā minētā izcelsmes sertifikāta paraugs ir sniegts II pielikuma B daļā.
3.Izcelsmes sertifikāts ir derīgs 90 dienas no tā izdošanas dienas, taču, vēlākais, līdz tā paša gada 31. decembrim.
4.Tās Bangladešas kompetentās iestādes nosaukumu, kura izdod izcelsmes sertifikātus, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
5.Bangladešas kompetentā iestāde izcelsmes sertifikāta sadaļā “Piezīmes” norāda vienu no III pielikumā uzskaitītajiem ierakstiem.
6.Ja eksportētājvalsts iekasētais nodoklis ir mazāks par I pielikumā noteikto samazināto nodevu, samazinājums nedrīkst pārsniegt iekasēto summu.
7.Rīsu daudzumus, kas ir citās apstrādes stadijās nekā lobīti rīsi, konvertē atbilstoši konversijas likmēm, kas noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1312/2008 1. pantā.
3. iedaļa
AUGĻI UN DĀRZEŅI; AUGĻU UN DĀRZEŅU PĀRSTRĀDES PRODUKTI
14. pants
Definīcijas attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 9.0025, 09.0027 un 09.0033
1.Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0025 – “augstākā labuma saldie apelsīni” ir apelsīni ar vienādām šķirnes īpašībām, nogatavojušies, stingri un pareizas formas, atbilstošā krāsā, ar elastīgu, puves nebojātu struktūru, ar nesaplaisājušu mizu, kas nav cieta vai izžuvusi, bez pūslīšiem uz mizas, bez augšanas plaisām, bez sasitumiem (izņemot tādus, kas radušies parastas pārkraušanas vai iepakošanas rezultātā), bez sausuma vai mitruma radītiem bojājumiem, bez virspusējiem vai iekšējiem izaugumiem, iespiedumiem, skrambām, eļļas traipiem, kraupja, saules radītiem plankumiem, netīrumiem vai citiem svešķermeņiem, slimību un kukaiņu neskarti un bez mehānismu, pārvietošanas vai citādi radītiem bojājumiem; katrā sūtījumā ne vairāk kā 15 % augļu drīkst būt neatbilstīgi šai specifikācijai, ieskaitot šajā procentuālajā sastāvā ne vairāk kā 5 % nopietnu bojājumu, no kuriem ne vairāk kā 0,5 % drīkst attiekties uz puvi.
2.Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0027 – citrusu hibrīdi ar nosaukumu “mineolas” ir mineolu šķirņu (Citrus paradisi Macf., CV Duncan, un Citrus reticulata blanca, CV Dancy) citrusu hibrīdi.
3.Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0033 – “saldēta koncentrēta apelsīnu sula ar Briksa vērtību līdz 50” ir apelsīnu sula, kuras blīvums 20 °C temperatūrā nepārsniedz 1,229 gramus uz vienu kubikcentimetru.
15. pants
Autentiskuma apliecība attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0025, 09.0027 un 09.0033
1.Attiecībā uz produktiem, kurus laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0025, 09.0027 un 09.0033, tirgus dalībnieks kompetentajām iestādēm uzrāda II pielikuma C, D un E daļā noteikto autentiskuma apliecību, kuru izdevušas izcelsmes valsts kompetentās iestādes, kas uzskaitītas IV pielikumā, un kurā ir apstiprinātas produktu specifiskās iezīmes, kas noteiktas 14. pantā.
2.Tomēr attiecībā uz koncentrētu apelsīnu sulu autentiskuma apliecības uzrādīšanu var aizstāt, pirms importēšanas uzrādot Komisijai izcelsmes valsts kompetentās iestādes izdotu vispārēju apliecinājumu, kurā apstiprināts, ka šajā valstī ražotajā koncentrētajā apelsīnu sulā nav sarkano apelsīnu sulas piejaukuma. Pēc tam Komisija elektroniski informē dalībvalstis, lai tās varētu konsultēt savus muitas dienestus.
4. iedaļa
VĪNS
16. pants
Tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.1526, 09.1527, 09.1558, 09.1559, 09.1570 un 09.1572
1.Atbrīvojumu no muitas nodokļa attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.1526, 09.1527, 09.1558, 09.1559, 09.1570 un 09.1572 piemēro ar nosacījumu, ka par importētajiem vīniem nav maksātas eksporta subsīdijas.
2.Savienības muitas dienestiem uzrāda VI-1 dokumentu vai VI-2 izrakstu, kas sastādīts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 22. pantu.
3.Saskaņā ar 2. protokolu, kas pievienots Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, kurš noslēgts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2013/490/ES, ja Serbija maksā eksporta subsīdijas par attiecīgajiem produktiem, atbrīvojums no muitas nodokļa saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.1526 un 09.1527 tiek apturēts.
4.Pēc kādas 3. punktā minētās līgumslēdzējas puses pieprasījuma var noturēt apspriešanos, lai pielāgotu tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.1526 un 09.1527, pārnesot daudzumus no tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.1527 uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.1526.
5.Saskaņā ar Papildprotokolu, ar ko pielāgo tirdzniecības aspektus, kuri paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā rezultātus, ko puses panākušas sarunās par savstarpējām atvieglotām koncesijām dažiem vīniem, vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, kā arī stipro alkoholisko dzērienu un aromatizētu dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli (“papildprotokols par vīnu”), kas tika noslēgts ar Padomes Lēmumu 2001/916/EK, ja Ziemeļmaķedonija maksā eksporta subsīdijas par attiecīgajiem produktiem, tiek apturēts atbrīvojums no muitas nodokļa attiecībā uz papildprotokolā paredzētajām tarifa kvotām.
6.Neatkarīgi no papildprotokola par vīnu I pielikuma 5. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem Savienības vīna importam saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.1558 un 09.1559 piemēro noteikumus, kas paredzēti 4. protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kurš pievienots Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2004/239/EK, Euratom.
7.Pēc kādas 6. punktā minētās līgumslēdzējas puses pieprasījuma var noturēt apspriešanos, lai pielāgotu tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.1558 un 09.1559, pārnesot daudzumus, kas ir virs 6000 hl, no tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.1559 uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.1558.
8.Saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu, no otras puses, kas noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/342, ja Kosova maksā eksporta subsīdijas par attiecīgajiem produktiem, atbrīvojums no muitas nodokļa saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.1570 un 09.1572 tiek apturēts.
9.Attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.1570 un 09.1572 – VI-1 dokumentā atbilstību 1. punktā noteiktajai prasībai norāda šādi: “Par šajā sertifikātā uzskaitītajiem produktiem eksporta subsīdijas nemaksā.”
5. iedaļa
LIELLOPU GAĻA UN TEĻA GAĻA
17. pants
Tarifa kvotu ar kārtas numuriem 09.0144 un 09.0145 un tarifa apakškvotu ar kārtas numuriem 09.0161, 09.0162, 09.0163 un 09.0164 pārvaldība
1.Tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.0144 un 09.0145 pārvalda kā tarifa pamatkvotas.
2.Tarifa pamatkvotu ar kārtas numuru 09.0144 pārvalda, izmantojot divas tarifa apakškvotas ar kārtas numuriem 09.0161 un 09.0162.
3.Tarifa pamatkvotu ar kārtas numuru 09.0145 pārvalda, izmantojot divas tarifa apakškvotas ar kārtas numuriem 09.0163 un 09.0164.
4.Tarifa apakškvotas ar kārtas numuriem 09.0161 un 09.0163 izmanto, lai pieteiktos KN kodam 0202 20 30; tarifa apakškvotas ar kārtas numuriem 09.0162 un 09.0164 izmanto, lai pieteiktos KN kodiem 0202 30 10, 0202 30 50, 0202 30 90 un 0206 29 91.
5.Pabalstu no tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0144 un 09.0145 var piešķirt, tikai piesakoties tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0161, 09.0162, 09.0163 un 09.0164.
18. pants
Definīcijas attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0144 un 09.0145 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0161, 09.0162, 09.0163 un 09.0164
1.Šajā regulā “A produkts” saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0144, 09.0161 un 09.0162 ir pārstrādāts produkts, uz kuru attiecas KN kodi 1602 10 00, 1602 50 31 vai 1602 50 95 un kura sastāvā ir tikai liellopu gaļa. Produkta kolagēna/proteīna attiecība nepārsniedz 0,45, un svara izteiksmē tas satur vismaz 20 % liesas gaļas, izņemot subproduktus un taukus, un tā kopējā tīrsvarā ir vismaz 85 % gaļas un želejas. Šajā punktā:
(a)kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, kas reizināts ar koeficientu 8, kur hidroksiprolīna saturu nosaka saskaņā ar ISO metodi 3496-1994;
(b)liesās liellopu gaļas saturu bez taukiem nosaka saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2429/86 pielikumā;
(c)subprodukti ietver šādus produktus: galvas un to izcirtņi (arī ausis), kājas, astes, sirdis, tesmeņi, aknas, nieres, dziedzeri (aizkrūts dziedzeri), aizkuņģa dziedzeri, galvas smadzenes, plaušas, rīkles, diafragmas muskuļainās daļas, liesas, mēles, taukplēves, mugurkaula smadzenes, ādas ēdamā daļa, reproduktīvie orgāni (t. i., dzemdes, olnīcas un sēklinieki), vairogdziedzeri, hipofīzes;
(d)produktu pietiekami termiski apstrādā, lai visā produktā nodrošinātu gaļas proteīnu koagulāciju, un tas nozīmē, ka uz griezuma virsmas nedrīkst būt sārta šķidruma pēdu, produktu pārgriežot tā biezākajā daļā.
2.Šajā regulā “B produkts” saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0145, 09.0163 un 09.0164 ir pārstrādāts produkts, kas satur liellopu gaļu, izņemot Regulas (EK) Nr. 1308/2013 I pielikuma XV daļas a) punktā norādītos produktus vai šā panta 1. punktā minētos produktus. Pārstrādāts produkts, uz ko attiecas KN kods 0210 20 90 un kas ir žāvēts vai kūpināts tā, ka svaigās gaļas krāsa un konsistence ir pilnīgi izzudusi un ka ūdens/proteīnu attiecība nepārsniedz 3:2, arī ir B produkts.
19. pants
Īpaši noteikumi par tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0144 un 09.0145 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0161, 09.0162, 09.0163 un 09.0164
1.Daudzumus izsaka ar neatkaulotas gaļas ekvivalentu. Šajā punktā 100 kilogrami neatkaulotas liellopu gaļas ir līdzvērtīgi 77 kilogramiem atkaulotas liellopu gaļas.
2.Visu importēto daudzumu pārstrādā noteiktajā gatavajā produktā saskaņā ar 18. pantu 3 mēnešos no dienas, kad to laiž brīvā apgrozībā Savienībā.
3.Produktiem, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0144 un 09.0145 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0161, 09.0162, 09.0163 un 09.0164, piemēro galapatēriņa procedūru atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantam.
4.Lai pārbaudītu gatavo produktu sastāva kvalitāti un noteiktu to atbilstību ražotāja receptei, dalībvalstu kompetentās iestādes var izlases veidā ņemt paraugus un analizēt šos produktus.
5.Kompetentajai iestādei iesniedz apliecinājumu, ka viss importētās gaļas daudzums 3 mēnešos pēc dienas, kad tas tika laists brīvā apgrozībā, ir pārstrādāts noteiktajos gatavajos produktos un norādītajā uzņēmumā. Ja pārstrāde notikusi pēc minētā triju mēnešu termiņa, nodrošinājumu atmaksā, ieturot 15 % plus 2 % no atlikušā daudzuma par katru kavējuma dienu.
6.Pārstrādes apliecinājumu iesniedz 7 mēnešos no dienas, kad produkts tika laists brīvā apgrozībā. Ja pārstrādes apliecinājums iegūts minētajā septiņu mēnešu termiņā un to iesniedz 18 mēnešos pēc šā termiņa, summu atmaksā, ieturot 15 % no nodrošinājuma.
7.Nodrošinājuma summa, kas tirgus dalībniekiem ir jāiemaksā, lai garantētu 2. punktā minētā pienākumu izpildi, ir noteikta I pielikumā.
20. pants
Tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.0142, 09.0143 un 09.0146
1.Šajā regulā attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0142 un 09.0143 – “saldēta diafragmas cīpslainā daļa” ir diafragmas cīpslainā daļa, kas ir sasaldēta un kuras iekšējā temperatūra laikā, kad to laiž brīvā apgrozībā Savienībā, ir –12 °C vai zemāka.
2.Saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0142 un 09.0143 drīkst importēt tikai veselas diafragmas cīpslainās daļas.
3.Diafragmas cīpslainās daļas, kas importētas saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0143, var laist brīvā apgrozībā tikai tad, ja tām ir pievienota Argentīnā izsniegta autentiskuma apliecība, kas noteikta II pielikuma F daļā.
4.Autentiskuma apliecību drīkst izmantot tikai importa deklarācijas nolūkos.
5.Autentiskuma apliecības aizpilda vienā no Savienības vai Argentīnas oficiālajām valodām, un tām ir individuāls sērijas numurs, kuru piešķīrušas izdevējiestādes.
6.Autentiskuma apliecības ir derīgas tikai tad, ja izdevējiestāde tās ir pienācīgi aizpildījusi un likumīgi apstiprinājusi. Autentiskuma apliecības uzskata par likumīgi apstiprinātām, ja tajās ir norādīts izdošanas datums un vieta un uz tām ir izdevējiestādes zīmogs vai spiedogs, kā arī tās/to personas(-u) paraksts(-i), kura(-as) ir pilnvarota(-as) šīs apliecības parakstīt.
7.Šā panta 6. punktā minētā izdevējiestāde:
(a)par tādu ir atzīta Argentīnā;
(b)apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma apliecībās;
(c)apņemas pēc pieprasījuma sniegt Komisijai un dalībvalstīm jebkuru informāciju, kas ļauj novērtēt ierakstus autentiskuma apliecībās.
8.Tās Argentīnas kompetentās iestādes nosaukumu, kas izdod autentiskuma apliecības, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
9.Autentiskuma apliecības ir derīgas 3 mēnešus no to izdošanas dienas, un to derīguma termiņš jebkurā gadījumā nepārsniedz tarifa kvotas perioda pēdējo dienu.
10.Izcelsmes noteikumi, kas piemērojami produktiem, kuri importēti saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0146, ir tie, kas paredzēti Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas noslēgts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom, 4. pantā.
21. pants
Tarifa kvota ar kārtas numuru 09.0113
1.Importa kvotas nodokli piemēro ar nosacījumu, ka dzīvnieki tiek nobaroti vismaz 120 dienas dalībvalstī, kurā tie ir importēti, ražošanas vienībās, kuras importētājam jānorāda nākamajā mēnesī pēc dzīvnieku laišanas brīvā apgrozībā.
2.Lai nodrošinātu šā panta 1. punktā minētās nobarošanas prasības ievērošanu, importētajiem dzīvniekiem piemēro galapatēriņa procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantu.
3.Nodrošinājuma summa, kas tirgus dalībniekiem ir jāiemaksā, lai garantētu 1. punktā minētās nobarošanas prasības izpildi, ir noteikta I pielikumā.
4.Papildus iespējamiem force majeure gadījumiem 3. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā tad, ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts apliecinājums, ka jaunlopi:
(a)ir nobaroti fermā vai fermās, kas norādītas atbilstīgi 1. punktam;
(b)nav nokauti, pirms pagājušas 120 dienas no to importēšanas dienas; vai
(c)ir nokauti veselības apsvērumu dēļ vai ir nobeigušies no slimības vai nelaimes gadījumā pirms b) punktā norādītā laikposma beigām.
22. pants
Tarifa kvotas ar kārtas numuriem 09.0114 un 09.0115
1.Attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0114 un 09.0115 – par dzīvniekiem, kas “nav paredzēti kaušanai”, uzskata dzīvniekus, kuri nav nokauti 4 mēnešos pēc dienas, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā. Atkāpes var piešķirt pienācīgi pierādītos force majeure gadījumos.
2.Lai dzīvnieki atbilstu importa tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.0115, ir jāiesniedz šādi dokumenti:
(a)buļļiem: izcelsmes sertifikāts;
(b)govīm un telēm: izcelsmes sertifikāts vai sertifikāts par reģistrāciju ciltsgrāmatā, kas apliecina šķirnes tīrību.
3.Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantam dzīvniekiem, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0114 un 09.0115, piemēro galapatēriņa procedūru, lai nodrošinātu, ka tie netiek nokauti 4 mēnešos pēc to laišanas brīvā apgrozībā.
4.Nodrošinājuma summa, kas tirgus dalībniekiem ir jāiemaksā, lai garantētu, ka 3. punktā minētā prasība nenokaut tiks izpildīta, ir noteikta I pielikumā.
5.Šā panta 4. punktā noteikto nodrošinājumu atmaksā, tiklīdz attiecīgajām muitas iestādēm ir iesniegts apliecinājums, ka dzīvnieki:
(a)nav nokauti 4 mēnešos pēc to laišanas brīvā apgrozībā; vai
(b)ir nokauti šajā laikā force majeure iemeslu dēļ vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ, vai ir miruši no slimības vai nelaimes gadījuma rezultātā.
23. pants
Tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.2201 un tarifa apakškvotu ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203 pārvaldība
1.Tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.2201 pārvalda kā tarifa pamatkvotu ar četrām ceturkšņa tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203.
2.No tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.2201 labumu var gūt, tikai piesakoties tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203.
24. pants
Definīcijas un prasības attiecībā uz tarifu kvotu ar kārtas numuru 09.2201 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203
1.Attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2201, 09.2202 un 09.2203 piemēro šādas definīcijas:
(a)“saldēta gaļa” ir gaļa, kuras iekšējā temperatūra, to laižot brīvā apritē Savienībā, ir –12 °C vai zemāka;
(b)“teles un vērši” ir Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma V daļā definētie “liellopi”, kuri attiecīgi atbilst minētās regulas IV pielikuma A.II daļā noteiktajai E un C kategorijai.
2.Augstas kvalitātes svaigu, atdzesētu vai saldētu liellopu gaļu drīkst importēt saskaņā ar tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2201, 09.2202 un 09.2203, ja tā atbilst šādām prasībām:
(a)liellopu gaļas izcirtņi ir iegūti no telēm vai vēršiem, kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus un kuri vismaz 100 dienas pirms nokaušanas ir saņēmuši barību, kurā ir vismaz 62 % koncentrātu, un/vai barību no graudaugu blakusproduktiem (sausnu), un kuras metaboliskās enerģijas saturs ir 12,26 MJ uz vienu kilogramu sausnas;
(b)teles un vērši, kas baroti atbilstīgi a) apakšpunktā sniegtajam aprakstam, vienā dienā vidēji saņem sausnas daudzumu, kas nav mazāks par 1,4 % no to dzīvsvara;
(c)liemeni, no kura iegūst liellopu gaļas izcirtņus, pārbauda valsts iestāžu algots novērtētājs, kurš veic minēto pārbaudi un no tās izrietošo liemeņa klasifikāciju, izmantojot valsts iestādes apstiprinātu metodi. Ar valsts iestāžu apstiprināto pārbaudes metodi un tajā noteiktajām klasifikācijām ir jānovērtē liemeņa kvalitāte, izmantojot liemeņa brieduma pakāpi un liellopu gaļas izcirtņu garšas īpašības. Šādā liemeņa pārbaudes metodē cita starpā ietilpst liemeņa brieduma pakāpes noteikšana, pārbaudot muguras garākā muskuļa (m. longissimus dorsi) krāsu un tekstūru, kaulu un skrimšļu pārkaulošanās pakāpi, kā arī novērtējot iespējamās garšas īpašības, tostarp pārbaudot konkrētas starpmuskuļu tauku īpašības un muguras garā muskuļa ribeņa stingrību;
(d)izcirtņus marķē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantu.
Informācijai, kas sniegta d) apakšpunktā minētajā marķējumā, drīkst pievienot norādi “augstas kvalitātes liellopu gaļa”.
25. pants
Autentiskuma apliecības attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.2201 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203
1.Lai varētu izmantot tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.2201, Savienības muitas dienestiem uzrāda attiecīgajā trešā valstī izdotu autentiskuma apliecību.
2.Autentiskuma apliecība sagatavota saskaņā ar paraugu, kas norādīts II pielikumā G daļā.
3.Autentiskuma apliecības otrajā pusē norādīts, ka eksportētājvalsts izcelsmes gaļa atbilst 24. pantā izklāstītajām prasībām.
4.Autentiskuma apliecība ir derīga tikai tad, ja izdevējiestāde to ir pienācīgi aizpildījusi un likumīgi apstiprinājusi.
5.Autentiskuma apliecību uzskata par likumīgi apstiprinātu, ja tajā ir norādīts izdošanas datums un vieta un uz tās ir izdevējiestādes zīmogs.
6.Zīmogu var aizvietot ar uzdrukātu zīmogu uz autentiskuma apliecības oriģināla un tās kopijām.
7.Autentiskuma apliecība ir derīga 3 mēnešus no tās izdošanas dienas.
26. pants
Izdevējiestādes trešās valstīs attiecībā uz importu saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.2201 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203
1.Šīs regulas 25. pantā minētā izdevējiestāde:
(a)ir eksportētājvalsts kompetentās iestādes atzīta;
(b)apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma apliecībās.
2.Komisijai iesniedz šādu informāciju:
(a)tās atzītās iestādes vai atzīto iestāžu nosaukums un adrese (ja iespējams, e-pasta adrese un interneta adrese), kura(-as) ir tiesīga(-as) izdot 25. pantā minētās autentiskuma apliecības;
(b)izdevējiestādes vai izdevējiestāžu izmantoto zīmogu nospiedumu paraugi;
(c)to procedūru un kritēriju apraksts, pēc kuriem izdevējiestāde(-es) konstatē, vai ir izpildītas 24. pantā izklāstītās prasības.
27. pants
To trešo valstu iestāžu nosaukumu publicēšana, kas ir izdevējiestādes attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.2201 un tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.2202 un 09.2203
Kad ir izpildītas 26. pantā izklāstītās prasības, Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē attiecīgās(-o) izdevējiestādes(-žu) nosaukumu(-us).
6. iedaļa
PIENS UN PIENA PRODUKTI
28. pants
Definīcijas un prasības attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0151
1.Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0151 – definīcijas “pārstrādei paredzēts siers” vajadzībām “kausētais siers” ir produkts, uz kuru attiecas KN kods 0406 30.
2.Produktiem, kas importēti saskaņā ar tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0151, piemēro galapatēriņa procedūru atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantam.
29. pants
Tarifa kvota ar kārtas numuru 09.0153 un tarifa apakškvotas ar kārtas numuriem 09.0159 un 09.0160
1.Tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0153 pārvalda kā tarifa pamatkvotu ar divām tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0159 un 09.0160.
2.Tarifa apakškvotu 09.0159 izmanto, lai pieteiktos KN kodam 0405 10; tarifa apakškvotu 09.0160 izmanto, lai pieteiktos KN kodam 0405 90.
3.No tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.0153 labumu var gūt, tikai piesakoties tarifa apakškvotām ar kārtas numuriem 09.0159 un 09.0160.
7. iedaļa
CŪKGAĻA
30. pants
Definīcijas attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0118
Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0118 – svaigi, dzesināti vai saldēti filejas gabali, uz ko attiecas KN kodi ex 0203 19 55 un ex 0203 29 55, ietver izcirtņus ar musculus major psoas un musculus minor psoas, ar galvu vai bez tās, sadalītus vai nesadalītus.
8. iedaļa
AITAS GAĻA UN KAZAS GAĻA
31. pants
Tarifa kvotas aitas gaļas un kazas gaļas nozarē
1.Attiecībā uz tarifa kvotām aitas gaļas un kazas gaļas nozarē – “kazlēns” ir kaza, kas jaunāka par vienu gadu.
2.Lai aprēķinātu daudzumus “kautsvara ekvivalentā”, tīrsvaru reizina ar šādiem koeficientiem:
(a)atkaulotai jēra gaļai un atkaulotai kazlēna gaļai – 1,67;
(b)atkaulotai aitas gaļai un atkaulotai kazas gaļai, kas nav kazlēna gaļa, un jebkuram to maisījumam – 1,81;
(c)neatkaulotiem produktiem – 1,00;
(d)dzīviem dzīvniekiem – 0,47.
3.Ja tarifa kvota ir daļa no preferenciālo tarifu nolīguma, izcelsmes apliecinājuma tips atbilst izcelsmes apliecinājumam, kas paredzēts minētajā nolīgumā.
4.Ja tiek apvienotas vienas un tās pašas trešās valsts izcelsmes tarifa kvotas, kuras izriet gan no preferenciālo tarifu nolīguma, gan no nepreferenciāla nolīguma, izcelsmes apliecinājumu, kas paredzēts attiecīgajā nolīgumā, Savienības muitas dienestiem uzrāda kopā ar muitas deklarāciju par attiecīgo produktu laišanu brīvā apgrozībā.
5.Ja tarifa kvotas ir tādas, kas neizriet no preferenciālajiem tarifu nolīgumiem, muitas deklarāciju par attiecīgo produktu laišanu brīvā apgrozībā iesniedz Savienības muitas dienestiem kopā ar dokumentu, ko izdevusi kompetentā iestāde vai aģentūra izcelsmes trešā valstī. Šajā dokumentā iekļauj šādu informāciju:
(a)nosūtītāja nosaukums;
(b)produkta veids un KN kods;
(c)iepakojumu skaits un veids un uz tiem esošais marķējums un numuri;
(d)attiecīgās(-o) tarifa kvotas(-u) kārtas numurs(-i);
(e)kopējais tīrsvars, sadalīts pa koeficientu kategorijām, kā paredzēts I pielikumā.
III nodaļa
Nobeiguma noteikumi
32. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro tarifa kvotas periodiem, kas sākas no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 11.11.2020
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
