(1)

Šengenas zona tika radīta, lai izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktā. Sekmīga minētās zonas darbība ir atkarīga no dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās un ārējās robežas efektīvas pārvaldības.

(2)

Noteikumi par to personu robežkontroli, kuras šķērso Savienības dalībvalstu ārējās robežas, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (4). Neraugoties uz robežuzraudzības pasākumiem, kas tiek piemēroti, dalībvalstis varētu saskarties ar robežu neatļautu šķērsošanu, ko veic trešo valstu valstspiederīgie, izvairoties no robežpārbaudēm. Lai turpinātu attīstīt Savienības politiku nolūkā veikt personu pārbaudes un efektīvi uzraudzīt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 1. punktā minēto ārējo robežu šķērsošanu, būtu jāveic papildu pasākumi situācijās, kad trešo valstu valstspiederīgie tiek aizturēti saistībā ar ārējo robežu neatļautu šķērsošanu, kad trešo valstu valstspiederīgie izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, un kad trešo valstu valstspiederīgie pauž pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai robežšķērsošanas vietā, neizpildot ieceļošanas nosacījumus. Šī regula papildina Regulu (ES) 2016/399 attiecībā uz minētajiem kopumiem. Ir būtiski nodrošināt, ka minētajās situācijās trešo valstu valstspiederīgajiem tiek veikts skrīnings, lai atvieglotu pienācīgu identifikāciju un ļautu viņus efektīvi novirzīt uz atbilstošajām procedūrām, kas atkarībā no apstākļiem varētu būt starptautiskās aizsardzības procedūra vai procedūras, kurās ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (5). Šādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningam būtu netraucēti jāpapildina pārbaudes, ko veic pie ārējās robežas, vai jākompensē tas, ka minētās pārbaudes, šķērsojot ārējo robežu, nav notikušas.

(3)

Robežkontrole ir ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Robežkontrolei būtu jāpalīdz samazināt nelikumīgu migrāciju, apkarot kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai un starptautiskajām attiecībām. Veicot robežkontroli, dalībvalstīm jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, ar pienākumiem saistībā ar starptautisko aizsardzību, it īpaši neizraidīšanas principu, un ar pamattiesībām. Tādējādi pasākumi, ko veic pie ārējām robežām, ir svarīgi elementi visaptverošā pieejā migrācijai, kuri ļauj risināt neatbilstīgu migrantu un personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, jaukto ierašanos problēmu.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 robežkontrole sastāv no robežpārbaudēm, ko veic robežšķērsošanas vietās, un robežuzraudzības, kuru veic starp robežšķērsošanas vietām, lai nepieļautu, ka trešo valstu valstspiederīgie veic robežšķērsošanu, kas atbilstīgi minētajai regulai nav atļauta, vai izvairās no robežpārbaudēm. Ievērojot Regulas (ES) 2016/399 noteikumus par robežuzraudzību, persona, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ir jāaiztur, un attiecībā uz šo personu ir jāuzsāk procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK. Ievērojot Regulu (ES) 2016/399 robežkontrole ir jāveic, neskarot bēgļu un personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, tiesības, jo īpaši attiecībā uz neizdošanu.

(5)

Robežsargi bieži saskaras ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri lūdz starptautisko aizsardzību bez ceļošanas dokumentiem gan pēc aizturēšanas robežuzraudzības laikā, gan pārbaužu laikā robežšķērsošanas vietās. Turklāt dažos robežas posmos robežsargi vienlaikus saskaras ar lielu ieceļotāju skaitu. Šādos apstākļos ir īpaši grūti un svarīgi nodrošināt, lai tiktu aplūkotas visas attiecīgās datubāzes, un pēc iespējas ātrāk noteikt atbilstošo procedūru.

(6)

Jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo skrīningam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka attiecīgie viņi pēc iespējas ātrāk tiek novirzīti uz atbilstošajām procedūrām un ka minētās procedūras tiek turpinātas bez pārtraukuma vai kavēšanās. Tajā pašā laikā skrīningam būtu jāpalīdz novērst praksi, ka daži starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji pēc tam, kad viņiem ir atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā, pamatojoties uz viņu starptautiskās aizsardzības pieprasījumu, aizbēg un iesniedz šādus pieprasījumus citā dalībvalstī vai vispār tos neiesniedz.

(7)

Pēc skrīninga, kas veikts attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu jāpārbauda starptautiskās aizsardzības nepieciešamība. Tam būtu jādod iespēja savākt un nodot iestādēm, kuru kompetencē ir minētā pārbaude, visu informāciju, kas tām nepieciešama, lai, neskarot procedūras veidu, noteiktu piemērotu procedūru pieteikuma izskatīšanai, tādējādi paātrinot minēto pārbaudi. Skrīningam būtu arī jāpalīdz identificēt mazāk aizsargātas personas, lai, nosakot un īstenojot piemērojamo procedūru, tiktu pilnībā ņemtas vērā visas īpašās vajadzības.

(8)

Dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no šīs regulas, nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 (6).

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro tiem trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kas aizturēti saistībā ar dalībvalsts ārējās robežas neatļautu šķērsošanu pa sauszemi, jūru vai gaisu, izņemot tos trešo valstu valstspiederīgos, attiecībā uz kuriem attiecīgajai dalībvalstij nav pienākuma iegūt biometriskos datus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1358 (7) tādu iemeslu dēļ, kas nav viņu vecums, kā arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām un neizpilda Regulā (ES) 2016/399 noteiktos ieceļošanas nosacījumus. Attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām šīs regulas piemērošanai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz meklēšanas un glābšanas operācijām. Šī regula būtu jāpiemēro arī personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību robežšķērsošanas vietās vai tranzīta zonās, neizpildot ieceļošanas nosacījumus, vai gadījumos, kad trešo valstu valstspiederīgie pēc tam, kad tiem ir atļauts ieceļot saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ, pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(10)

Skrīnings būtu jāveic jebkurā katras dalībvalsts izraudzītā pienācīgā un piemērotā vietā, kas parasti atrodas pie ārējās robežas vai tās tuvumā, vai arī citās vietās tās teritorijā atkarībā no ģeogrāfijas un esošās infrastruktūras, nodrošinot, ka skrīningu var veikt nekavējoties. Tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīnings, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā un kuri ir šķērsojuši ārējo robežu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā neatļautā veidā, un kuriem vēl nav veikts skrīnings kādā dalībvalstī, būtu jāveic jebkurā pienācīgā un piemērotā vietā, ko katra dalībvalsts izraudzījusies savā teritorijā.

(11)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem tiek veikts skrīnings, skrīninga laikā būtu jāpaliek skrīninga iestāžu rīcībā. Dalībvalstīm savos valsts tiesību aktos būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošina minēto trešo valstu valstspiederīgo klātbūtni skrīninga laikā, lai novērstu viņu bēgšanu. Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz katras lietas individuālu izvērtējumu, dalībvalstis var aizturēt personu, kurai veic skrīningu, ja citus, mazāk ierobežojošus alternatīvus pasākumus nav iespējams efektīvi piemērot. Aizturēšana būtu jāpiemēro tikai kā galējais līdzeklis saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem un uz to būtu jāattiecina efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām. Skrīninga laikā būtu jāpiemēro attiecīgie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1346 (8) noteikumi attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un attiecīgie Direktīvā 2008/115/EK paredzētie noteikumi par aizturēšanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(12)

Ja skrīninga laikā noskaidrojas, ka trešās valsts valstspiederīgais, kam tiek veikts šāds skrīnings, izpilda Regulā (ES) 2016/399 noteiktos trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumus, skrīnings būtu jāizbeidz un attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam būtu jāatļauj ieceļot teritorijā, neskarot minētajā regulā minēto sankciju par ārējo robežu neatļautu šķērsošanu ārpus paredzētām robežšķērsošanas vietām vai pēc to darbalaika beigām piemērošanu.

(13)

Ņemot vērā Regulā (ES) 2016/399 noteiktās atkāpes no trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem mērķi, personām, kuru ieceļošanu dalībvalsts saskaņā ar šādām atkāpēm atbilstīgi minētajai regulai ir atļāvusi atsevišķā lēmumā, nebūtu jāpiemēro skrīnings pat tad, ja tās neizpilda visus ieceļošanas nosacījumus, ja vien tās nepauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(14)

Visi trešo valstu valstspiederīgie, kam tiek veikts skrīnings, būtu jāpakļauj pārbaudēm, lai tās identificētu vai verificētu to identitāti un pārbaudītu, vai tās varētu radīt draudus iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai. Attiecībā uz personām, kas robežšķērsošanas vietās pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu jāņem vērā saistībā ar robežpārbaudēm veiktās identitātes un drošības pārbaudes, lai izvairītos no pārbaužu atkārtošanas.

(15)

Pēc skrīninga pabeigšanas attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie būtu vai nu jānosūta iestādēm, kas ir kompetentas reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vai attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpiemēro procedūras, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Skrīninga laikā iegūtā attiecīgā informācija būtu jānodod kompetentajām iestādēm, lai sekmētu katra atsevišķa gadījuma turpmāku novērtēšanu, pilnībā ievērojot pamattiesības. Vajadzības gadījumā attiecīgajām kompetentajām iestādēm turpmākajā procedūrā būtu jāturpina šajā regulā noteiktās pārbaudes. Direktīvā 2008/115/EK noteiktās procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1348 (9) noteikumi par starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanu būtu jāpiemēro tikai pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts. Šādi būtu jārīkojas, neskarot faktu, ka personas, kas piesakās starptautiskajai aizsardzībai aizturēšanas brīdī, robežkontroles laikā robežšķērsošanas vietā vai skrīninga laikā, būtu jāuzskata par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un tām būtu jāpiemēro Regula (ES) 2024/1348 un Direktīva (ES) 2024/1346.

(16)

Personām, kuras piesakās uz starptautisko aizsardzību un kurām dalībvalstis nav spējīgas piemērot vai vairs nespēj piemērot patvēruma robežprocedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1348 noteikumu par izņēmumiem no patvēruma robežprocedūras, parasti būtu jāatļauj ieceļot teritorijā.

(17)

Pēc skrīninga varētu notikt arī pārcelšana saskaņā ar solidaritātes mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1351, vai citu esošu solidaritātes mehānismu.

(18)

Saskaņā ar pieņēmumu attiecībā uz uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu, kas izklāstīts Regulā (ES) 2016/399, ieceļošanas nosacījumu izpildi un ieceļošanas atļauju norāda ar ieceļošanas spiedogu ceļošanas dokumentā. Tāpēc šāda ieceļošanas spiedoga neesamību vai ceļošanas dokumenta neesamību varētu uzskatīt par norādi, ka turētājs neizpilda ieceļošanas nosacījumus. Kad ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (10) izveidotā ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) sāks darboties un līdz ar to spiedogi tiks aizstāti ar ierakstu IIS, minētais pieņēmums kļūs pamatotāks. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic skrīnings trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri jau atrodas attiecīgajā teritorijā, bet nevar pierādīt, ka ir izpildījuši nosacījumus ieceļošanai dalībvalstu teritorijā. Šādu trešo valstu valstspiederīgo skrīnings ir nepieciešams, lai kompensētu to, ka viņiem, ierodoties Šengenas zonā, iespējams, ir izdevies izvairīties no ieceļošanas pārbaudēm, un tādēļ viņiem nevarēja ne atteikt ieceļošanu, ne arī novirzīt viņus uz atbilstošo procedūru pēc skrīninga. Izmantojot šajā regulā minētās datubāzes, skrīnings varētu arī palīdzēt pārliecināties, ka attiecīgās personas nerada draudus iekšējai drošībai. Pēc skrīninga pabeigšanas teritorijā attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāpiemēro atgriešanas procedūra vai, ja viņi piesakās starptautiskajai aizsardzībai – atbilstošā patvēruma procedūra. Trešās valsts valstspiederīgajiem nebūtu jāpiemēro atkārtoti skrīningi.

(19)

Dalībvalstīm vajadzētu spēt atturēties no skrīninga veikšanas teritorijā, ja trešās valsts valstspiederīgais, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā, tūlīt pēc aizturēšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz citu dalībvalsti saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos vai saskaņā ar divpusējiem sadarbības satvariem. Šādā gadījumā dalībvalstij, uz kuru attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir nosūtīts atpakaļ, skrīnings būtu jāveic bez kavēšanās.

(20)

Šī regula neskar valsts tiesību aktu noteikumus attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, kurus tur aizdomās par nelikumīgu uzturēšanos dalībvalstī, ja šāda identifikācijas mērķis ir īsā, bet saprātīgā laikā izpētīt informāciju, kas ļauj noteikt, vai uzturēšanās ir nelikumīga vai likumīga.

(21)

Neskarot noteikumus par robežkontroli, kas piemērojama pie to dalībvalstu iekšējām robežām, kurās vēl nav pieņemts lēmums par šādu kontroļu atcelšanu, attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu, kuri aizturēti saistībā ar to, ka neatļauti šķērsojuši iekšējās robežas, pie kurām kontroles vēl nav atceltas, būtu jāievēro šajā regulā paredzētie noteikumi par skrīningu teritorijā, nevis noteikumi, kas paredzēti skrīningam pie ārējās robežas.

(22)

Skrīnings pie ārējās robežas būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, un tam nevajadzētu pārsniegt septiņas dienas. Skrīnings teritorijā būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, un tam nevajadzētu pārsniegt trīs dienas. Dalībvalstīm nebūtu jāliedz pabeigt skrīningu pie ārējās robežas vai skrīningu teritorijā īsākos laikposmos ar noteikumu, ka tiek veiktas šajā regulā paredzētās pārbaudes.

(23)

Skrīnings ir daļa no Eiropas integrētās robežu pārvaldības. Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1148 (11) ir izveidota kā daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, jo īpaši var izmantot, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē minētā instrumenta izmantošanu, un neskarot citas tā pamatā esošās prioritātes.

(24)

Lai sasniegtu skrīninga mērķus, būtu jānodrošina stingrāks satvars ciešai sadarbībai starp kompetentajām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2016/399 tiesību normā par kontroles īstenošanu, iestādēm, kas ir atbildīgas par patvēruma procedūrām un pieteikuma iesniedzēju uzņemšanu, iestādēm, kas ir atbildīgas par sabiedrības veselības aizsardzību, un iestādēm, kas ir atbildīgas par atgriešanas procedūru veikšanu, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Dalībvalstīm būtu jāļauj izmantot attiecīgo aģentūru, sevišķi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (12) izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (“Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra”) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2303 (13) izveidotās Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (“Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras”), atbalsts to pilnvaru robežās. Ja skrīninga laikā tiek atklāti fakti, kas attiecas uz cilvēku tirdzniecību, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (14) būtu jāiesaista valstu bērnu aizsardzības iestādes un valstu iestādes, kas atbild par cilvēku tirdzniecībā cietušo atklāšanu un identificēšanu.

(25)

Skrīninga laikā bērna interesēm vienmēr vajadzētu būt galvenajam apsvērumam saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Pamattiesību harta”) 24. panta 2. punktu. Nepieciešamības gadījumā arī bērnu aizsardzības iestādēm vajadzētu būt cieši iesaistītām skrīningā, lai nodrošinātu, ka visā skrīninga gaitā tiek pienācīgi ņemtas vērā bērna intereses. Būtu jāieceļ pārstāvis, kurš pārstāv nepavadītu nepilngadīgo un palīdz viņam skrīninga laikā, vai, ja pārstāvis nav iecelts, būtu jānozīmē persona, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un vispārējo labbūtību. Attiecīgā gadījumā šim pārstāvim vajadzētu būt tam pašam, kurš iecelts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1346 noteikumiem par nepavadītiem nepilngadīgajiem. Apmācītā persona ir persona, kas iecelta par pagaidu pārstāvi saskaņā ar minēto direktīvu, ja minētā persona ir iecelta.

(26)

Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ievērota cilvēka cieņa, un tām nebūtu jādiskriminē personas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(27)

Lai skrīninga laikā nodrošinātu atbilstību Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp hartai, katrai dalībvalstij būtu jāparedz uzraudzības mehānisms un jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi tā neatkarībai, piemēram, jāievēro Parīzes principi, kas pieņemti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1993. gada 20. decembra Rezolūciju 48/134, Venēcijas principi, ko Venēcijas Komisija pieņēma tās 118. plenārsēdē 2019. gada 15.–16. martā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2020. gada 28. decembra rezolūcija par Ombuda un mediatora institūciju lomu cilvēktiesību, labas pārvaldības un likuma varas veicināšanā un aizsardzībā un Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvais protokols, kas pieņemts 2002. gada 18. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 57. sesijā ar Rezolūciju A/RES/57/199, (“OPCAT”). Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot jau esošos valsts pamattiesību uzraudzības mehānismus saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām. Katrā dalībvalstī nodrošinātajam uzraudzības mehānismam jo īpaši būtu jāaptver pamattiesību ievērošana saistībā ar skrīningu, kā arī piemērojamo Savienības un valsts noteikumu ievērošana attiecībā uz aizturēšanu un neizdošanas principa ievērošana. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (15) (“Pamattiesību aģentūra”) būtu jāizveido vispārēji norādījumi par šāda uzraudzības mehānisma izveidi un neatkarīgu darbību. Turklāt būtu jādod dalībvalstīm iespēja lūgt Pamattiesību aģentūras atbalstu valsts uzraudzības mehānisma izstrādē. Būtu jādod dalībvalstīm arī iespēja konsultēties ar Pamattiesību aģentūru par to valsts uzraudzības mehānisma metodoloģijas izveidi un piemērotiem apmācības pasākumiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai aicināt attiecīgas un kompetentas valsts, starptautiskās un nevalstiskās organizācijas un struktūras iesaistīties šajā uzraudzībā. Neatkarīgajam uzraudzības mehānismam nebūtu jāskar pamattiesību uzraudzība, ko nodrošina Regulā (ES) 2019/1896 paredzētie Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pamattiesību uzraugi, uzraudzības mehānisms kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbības un tehniskās īstenošanas uzraudzībai, kā noteikts Regulā (ES) 2021/2303, ar Padomes Regulu (ES) 2022/922 (16) izveidotais izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, un uzraudzība, ko īsteno esošās valstu vai starptautiskās uzraudzības iestādes. Dalībvalstīm būtu jāizmeklē apgalvojumi par pamattiesību pārkāpumiem skrīninga laikā, tostarp, nodrošinot, ka sūdzības tiek izskatītas ātri un pienācīgā veidā.

(28)

Dalībvalstīm neatkarīgā uzraudzības mehānisma vajadzībām būtu jānodrošina atbilstoši finanšu līdzekļi.

(29)

Ar to vien, ka atsevišķos gadījumos vai valstu sistēmās, kas uzrauga skrīninga efektivitāti, ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, nepietiek, lai izpildītu šajā regulā noteiktās pamattiesību uzraudzības prasības.

(30)

Skrīninga iestādēm būtu jāaizpilda skrīninga veidlapa. Izmantojot atbilstīgus līdzekļus, tostarp digitālos rīkus, veidlapa būtu jānosūta iestādēm, kas reģistrē starptautiskās aizsardzības pieteikumus, vai iestādēm, kuru kompetencē ir atgriešanas procedūras – atkarībā no tā, uz kurieni persona tiek novirzīta.

(31)

Šai regulai nebūtu jāskar darbības, ko veic saskaņā ar valsts tiesību aktiem nolūkā noskaidrot attiecīgās personas identitāti vai novērtēt iespējamos draudus iekšējai drošībai.

(32)

Informāciju skrīninga veidlapā būtu jāreģistrē tā, lai tai jebkuras turpmākas patvēruma vai atgriešanas procedūras gaitā varētu veikt administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā. Personai, kam veic skrīningu, vajadzētu būt iespējai skrīninga iestādēm norādīt, ka veidlapā ietvertā informācija nav pareiza. Visas šādas norādes būtu jāreģistrē skrīninga veidlapā, neaizkavējot skrīninga pabeigšanu.

(33)

Skrīninga veidlapā ietvertā informācija attiecīgajai personai būtu jādara pieejama vai nu papīra, vai elektroniskā formātā, izņemot informāciju, kas saistīta ar attiecīgo datubāzu aplūkošanu drošības pārbaužu vajadzībām. Nepilngadīgu personu gadījumā skrīninga veidlapā ietvertā informācija būtu jāsniedz pieaugušajam vai pieaugušajiem, kas atbild par bērnu. Attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem skrīninga veidlapā ietvertā informācija būtu jāsniedz bērna pārstāvim vai personai, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un vispārējo labbūtību.

(34)

Datu apstrāde skrīninga procedūras laikā vienmēr būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (17).

(35)

Kompetentajām iestādēm skrīninga laikā iegūtie biometriskie dati kopā ar datiem, kas minēti Regulas (ES) 2024/1358 noteikumos par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju, trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuri apzināti saistībā ar neatbilstīgu ārējās robežas šķērsošanu, un trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuri izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, biometrisko datu vākšanu un nosūtīšanu būtu jānosūta uz ar minēto regulu izveidoto Eurodac (“Eurodac”) saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem termiņiem.

(36)

Kvalificētam medicīniskajam personālam būtu jāveic trešo valstu valstspiederīgo, kuriem piemēro skrīningu, sākotnēja medicīniskā pārbaude, lai noteiktu, vai ir vajadzīga veselības aprūpe vai izolācija sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Kvalificētam medicīniskajam personālam, pamatojoties uz medicīniskajiem apstākļiem, kas saistīti ar katra atsevišķa trešās valsts valstspiederīgā vispārējo stāvokli, vajadzētu būt spējīgiem izlemt, ka skrīninga laikā turpmāka veselības pārbaude nav nepieciešama. Šāda sākotnējā veselības pārbaude būtu jāveic kvalificētam medicīniskajam personālam, kas pieder pie vienas no šādām Starptautiskās Darba organizācijas atbildībā esošās Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO-08 klasifikācijas kategorijām: 221 ārsti, 2221 aprūpes speciālisti, 2240 paramedicīnisko pakalpojumu speciālisti.

(37)

Būtu jāveic sākotnēja neaizsargātības pārbaude, lai identificētu personas, par kurām ir norādes, ka tās ir mazāk aizsargātas, spīdzināšanas vai citas necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās upuri, bezvalstnieki vai kurām var būt īpašas uzņemšanas vai procesuālās vajadzības attiecīgi Direktīvas (ES) 2024/1346 un Regulas (ES) 2024/1348 nozīmē. Tam nebūtu jāskar turpmāka novērtēšana turpmākajās procedūrās pēc skrīninga pabeigšanas. Neaizsargātības pārbaude būtu jāveic skrīninga iestāžu specializētam personālam, kas apmācīts šim nolūkam.

(38)

Skrīninga gaitā visām personām, kam to veic, būtu jāgarantē dzīves līmenis, kas atbilst hartai, un piekļuve neatliekamajai veselības aprūpei un primārai slimību ārstēšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām personām, piemēram, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, viena vecāka ģimenēm, personām ar tūlītēji identificējamu fizisku vai garīgu invaliditāti, personām, kas acīmredzami cietušas no psiholoģiskas vai fiziskas traumas, un nepavadītiem nepilngadīgajiem. Jo īpaši nepilngadīgā gadījumā informācija būtu jāsniedz bērniem piemērotā un vecumam atbilstošā veidā. Visām iestādēm, kas iesaistītas ar skrīningu saistīto uzdevumu veikšanā, būtu jāziņo par visām neaizsargātības situācijām, kas novērotas vai par ko tām ziņots, būtu jāievēro cilvēka cieņa un privātums un būtu jāatturas no jebkādas diskriminācijas.

(39)

Tā kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kam tiek veikts skrīnings, varētu nebūt ārējās robežas likumīgai šķērsošanai nepieciešamo identitātes un ceļošanas dokumentu, skrīninga ietvaros būtu jāveic identifikācijas vai verifikācijas procedūra.

(40)

Kopējais identitātes repozitorijs (CIR) tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2019/817 (18) un (ES) 2019/818 (19), lai atvieglotu un palīdzētu pareizi identificēt personas, kas reģistrētas IIS, Vīzu informācijas sistēmā, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (20), (VIS), Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1240 (21), (ETIAS), Eurodac un centralizētajā sistēmā to dalībvalstu identifikācijai, kurām ir informācija par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku iepriekšējiem sodiem, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/816 (22), (ECRIS-TCN) t. sk. nezināmas personas, kas nespēj sevi identificēt. Šim nolūkam CIR ietver tikai IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN reģistrētos identitātes, ceļošanas dokumentu un biometriskos datus, kas ir loģiski nodalīti. CIR glabā tikai tos personas datus, kas noteikti nepieciešami precīzas identitātes pārbaudes veikšanai. CIR reģistrētie personas dati tiek automātiski dzēsti, ja dati tiek dzēsti no pamatā esošajām sistēmām. CIR aplūkošana dod iespēju ticami un pilnīgi identificēt personas vai verificēt to identitāti, jo tā ļauj ātri un uzticami vienā piegājienā aplūkot visus IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN esošos identitātes datus, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību un izvairoties no nevajadzīgas datu apstrādes vai dublēšanas.

(41)

Lai noskaidrotu vai verificētu to personu identitāti, kurām tiek veikts skrīnings, attiecīgās personas klātbūtnē skrīninga laikā būtu jāsāk verifikācija CIR. Šīs verifikācijas laikā būtu jāpārbauda personas biometriskie dati, salīdzinot tos ar CIR ietvertajiem datiem. Ja personas biometriskos datus nevar izmantot vai ja vaicājums ar šiem datiem neizdodas vai nerezultējas informācijas atbilsmēs, vaicājumu varētu veikt, izmantojot personas identitātes datus apvienojumā ar ceļošanas dokumenta datiem, ja šādi dati ir pieejami, vai ar datiem vai informāciju, ko sniedzis attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai kas no viņa iegūta. Saskaņā ar nepieciešamības un samērīguma principiem gadījumos, kad vaicājuma rezultātā noskaidrojas, ka dati par minēto personu tiek glabāti CIR, dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei CIR, lai aplūkotu minētās personas identitātes datus, ceļošanas dokumenta datus un biometriskos datus, CIR nesniedzot nekādu norādi par to, kurā ES informācijas sistēmā ir šie dati.

(42)

Tā kā Regulas (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 ļauj izmantot CIR identifikācijas nolūkos tikai, lai atvieglotu un palīdzētu pareizi identificēt personas, kas reģistrētas IIS, VIS, ETIAS, Eurodac un ECRIS-TCN, policijas pārbaudēs dalībvalstu teritorijā, minētās regulas ir jāgroza, lai paredzētu papildu iespēju izmantot CIR personu identificēšanai vai identitātes verificēšanai skrīninga laikā. Regulas (ES) 2019/818 gadījumā šāds grozījums valstu atšķirīgo nostāju dēļ būtu jāievieš ar regulu, kas atšķiras no šīs regulas.

(43)

Ņemot vērā to, ka daudzām skrīningam nodotām personām varētu nebūt nekādu ceļošanas dokumentu, gadījumos, kad šādu personu biometriskie dati nav izmantojami vai nedod nekādu rezultātu CIR, skrīninga iestādēmvajadzētu būt piekļuvei citiem atbilstošiem dokumentiem, kas ir attiecīgo personu rīcībā. Iestādēm, lai veiktu pārbaudes attiecīgajās datubāzēs, būtu arī jāļauj izmantot minēto dokumentu datus, kas nav biometriskie dati.

(44)

Personu identifikācija vai identitātes verifikācija robežpārbaužu laikā robežšķērsošanas vietā un datubāzu aplūkošana saistībā ar robežuzraudzību vai policijas pārbaudēm ārējās robežas zonā vai teritorijā, ko veic iestādes, kuras ir nosūtījušas attiecīgo personu uz skrīningu, būtu jāuzskata par daļu no skrīninga un nebūtu jāatkārto, ja vien nepastāv īpaši apstākļi, kas pamato šādu atkārtošanu. Biometrisko datu vākšana gan identitātes noteikšanas vai verifikācijas, gan reģistrācijas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1358 prasībām būtu jāveic vienreiz un skrīninga ietvaros.

(45)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu noteikt sīki izstrādātu procedūru un specifikācijas datu izgūšanai un precizēt procedūru sadarbībai starp attiecīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par skrīninga veikšanu, Interpola valstu centrālajiem birojiem un Eiropola valsts vienību nolūkā noteikt draudus iekšējai drošībai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23).

(46)

Skrīningam būtu arī jāpārbauda, vai attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana Savienībā varētu radīt draudus iekšējai drošībai.

(47)

Tā kā skrīnings attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atrodas pie ārējās robežas, neizpildot ieceļošanas nosacījumus, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, neatbilstot ieceļošanas nosacījumiem, kā arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, drošības pārbaudēm, kas ir daļa no skrīninga, vajadzētu būt vismaz līdzīgā līmenī kā pārbaudēm, ko veic attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iepriekš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju ieceļot Savienībā īstermiņa uzturēšanās nolūkā, neatkarīgi no tā, vai uz viņiem attiecas vai neattiecas vīzas prasība.

(48)

Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri, pamatojoties uz viņu valstspiederību, ir atbrīvoti no vīzas prasības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1806 (24), Regulā (ES) 2018/1240 ir paredzēts, ka viņiem ir jāiesniedz ceļošanas atļaujas pieteikums, lai ieceļotu Savienībā īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Pirms minētās ceļošanas atļaujas saņemšanas attiecīgās personas tiek nodotas viņu iesniegto personas datu drošības pārbaudēm vairākās Savienības datubāzēs, proti, –VIS, Šengenas Informācijas sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1860 (25), (ES) 2018/1861 (26) un (ES) 2018/1862 (27), (SIS), IIS, ETIAS, Eiropola datos, ko apstrādā šķērspārbaudes nolūkā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (28), ECRIS-TCN, kā arī Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un ceļošanas dokumentu, par kuriem izdoti paziņojumi, datubāzē (TDAWN). Trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1806 attiecas vīzas prasība, pirms vīzas izsniegšanas nodod drošības pārbaudēm tajās pašās datubāzēs, kurās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 (29) un (EK) Nr. 767/2008 (30), veic pārbaudes trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas minētā vīzas prasība.

(49)

Attiecībā uz personām, kurām tiek veikts skrīnings, automatizētas pārbaudes drošības nolūkos būtu jāveic tajās pašās sistēmās, kas paredzētas vīzas, ilgtermiņa vīzas, uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem atbilstīgi VIS vai ceļošanas atļaujas pieteikuma iesniedzējiem atbilstīgi ETIAS, proti, VIS, IIS, ETIAS, tostarp Regulā (ES) 2018/1240 minētajam ETIAS kontrolsarakstam, SIS, ECRIS-TCN attiecībā uz personām, kas notiesātas saistībā ar teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, Eiropola datos, ko apstrādā šķērspārbaudes nolūkā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794, SLTD un TDAWN.

(50)

Attiecīgo datubāzu aplūkošana drošības nolūkos būtu jāveic tā, lai no minētajām datubāzēm tiktu iegūti tikai tie dati, kas vajadzīgi drošības pārbaužu veikšanai. Attiecībā uz personām, kas robežšķērsošanas vietā vai tranzīta zonās ir paudušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu, skrīninga ietvaros veiktā datubāzu aplūkošana drošības pārbaudes nolūkā būtu jākoncentrē uz datubāzēm, kuras robežpārbaužu laikā pie ārējām robežām netika aplūkotas, tādējādi izvairoties no atkārtotas aplūkošanas.

(51)

Ja tas ir pamatoti, skrīningā saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo mantu pārbaudi. Visiem pasākumiem, ko piemēro saistībā ar drošības pārbaudi, vajadzētu būt samērīgiem, un tajos būtu jārespektē skrīningam pakļauto personu cilvēka cieņa. Iesaistītajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgo personu pamattiesības, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību un vārda brīvību.

(52)

Tā kā skrīninga iestādēm, lai pārbaudītu, vai persona varētu radīt risku iekšējai drošībai, ir nepieciešama piekļuve IIS, ETIAS, VIS un ECRIS-TCN,, būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/816, lai nodrošinātu minētās piekļuves tiesības, kas pašlaik minētajās regulās nav paredzētas. Regulas (ES) 2019/816 gadījumā šāds grozījums valstu atšķirīgo nostāju dēļ būtu jāievieš ar regulu, kas atšķiras no šīs regulas.

(53)

Lai veiktu meklēšanu CIR identifikācijas vai identitātes verifikācijas nolūkā, būtu jāizmanto Eiropas meklēšanas portāls, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/817 (ESP).

(54)

Skrīninga iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot ESP, lai attiecīgi drošības pārbaužu nolūkā veiktu meklēšanu IIS, ETIAS, VIS, SIS un ECRIS-TCN, Eiropola datos, SLTD un TDAWN.

(55)

Savienības datubāzu aplūkošana identitātes noteikšanas vai verifikācijas nolūkā vai drošības pārbaužu nolūkā var būt pamatota, lai efektīvi īstenotu skrīningu un sasniegtu to pašu mērķi, kuram katra no šīm datubāzēm ir izveidota, proti, Savienības ārējo robežu efektīvu pārvaldību Eiropas integrētās robežu pārvaldības kontekstā.

(56)

Gadījumā, ja ir iegūta informācijas atbilsme identitātes noteikšanas vai verifikācijas nolūkā vai drošības pārbaudes nolūkā, skrīninga iestāde pārbauda, vai ES informācijas sistēmās vai Eiropola dati atbilst datiem, uz kuru pamata konstatēta informācijas atbilsme.

(57)

Skrīninga iestādēm vajadzētu būt iespējai pārbaudīt attiecīgās valstu datubāzes identitātes noteikšanas vai verifikācijas vai drošības pārbaužu kontekstā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(58)

Lai izpildītu pienākumu skrīninga laikā veikt identifikācijas vai identitātes pārbaudes un drošības pārbaudes, dalībvalstis, kuras vēl pilnībā nepiemēro dažus Šengenas acquis noteikumus un kurām tāpēc nav piekļuves visām ES informācijas sistēmām un Savienības datubāzēm, ir atbildīgas par identitātes un drošības pārbaužu veikšanu, ko īsteno, veicot meklēšanu tikai tajās sistēmās un datubāzēs, kurām tām ir piekļuve.

(59)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, pastiprināt trešo valstu valstspiederīgo, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, kontroli un nodrošināt visu trešo valstu valstspiederīgo, kuriem veic skrīningu, identitātes noteikšanu vai verifikāciju un nodrošināt datu aplūkošanu attiecīgajās datubāzēs, lai pārbaudītu, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuriem veic skrīningu, varētu radīt draudus iekšējai drošībai, un veicināt to novirzīšanu uz atbilstošajām procedūrām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts LES 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(60)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(61)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (31); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(62)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (32) 1. panta A. punktā.

(63)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (33) 3. pantu.

(64)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (34) 3. pantu.

(65)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā.

(66)

Attiecībā uz Kipru – Padomes Regula (EK) Nr. 866/2004 (35) paredz specifiskus noteikumus, kurus piemēro robežlīnijai starp tiem Kipras Republikas rajoniem, kuri ir Kipras Republikas valdības faktiskajā kontrolē, un tiem rajoniem, kuros Kipras Republikas valdībai nav faktiskās kontroles. Saskaņā ar šo regulu, lai gan minētā robežlīnija nav ārējā robeža, pārbaudes ir jāveic attiecībā uz visām personām, kas šo robežlīniju šķērso atļautā vai neatļautā šķērsošanas vietā, ar mērķi apkarot trešo valstu valstspiederīgo nelegālo imigrāciju un atklāt un novērst jebkādu drošības risku. No tā izriet, ka skrīnings pie ārējās robežas var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir aizturēti saistībā ar neatļautu minētās robežlīnijas šķērsošanu, un uz tiem, kuri atļautās šķērsošanas vietās ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(67)

Dānijai, Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai Direktīva (ES) 2024/1346 nav saistoša. Minētajās valstīs starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas apstākļus reglamentē attiecīgie valsts tiesību akti, kuru piemērošanas pamatā ir 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu. Attiecībā uz minētajām valstīm šajā regulā ietvertās atsauces uz minēto direktīvu būtu jāsaprot kā atsauces uz attiecīgajiem noteikumiem valsts tiesību aktos,

a)

tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie dalībvalstu ārējām robežām, kuri, neizpildot Regulas (ES) 2016/399 6. pantā noteiktos ieceļošanas nosacījumus, ir neatļauti šķērsojuši ārējo robežu, ir pieteikušies uz starptautisko aizsardzību robežpārbaužu laikā vai ir izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, pirms viņi tiek nodoti atbilstošajai procedūrai; un

b)

tādu trešo valstu valstspiederīgo skrīningu, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, ja nav nekādu pazīmju, ka minētie trešo valstu valstspiederīgie ir izgājuši kontroli pie ārējām robežām, pirms viņi tiek novirzīti uz attiecīgo procedūru.

1)

“sabiedrības veselības apdraudējums” ir “sabiedrības veselības apdraudējums”, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 21) punktā;

2)

“verifikācija” ir “verifikācija”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 5) punktā;

3)

“identifikācija” ir “identifikācija”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 6) punktā;

4)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir “trešās valsts valstspiederīgais”, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 6) punktā;

5)

“bezvalstnieks” ir persona, kuru neviena valsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem neatzīst par savu valstspiederīgo;

6)

“Eiropola dati” ir “Eiropola dati”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 16) punktā;

7)

“pārstāvis” ir fiziska persona vai organizācija, tostarp publiska iestāde, kuru kompetentās iestādes vai struktūras ir iecēlušas attiecīgi pārstāvēt nepavadītu nepilngadīgo, palīdzēt viņam un rīkoties viņa vārdā;

8)

“biometriskie dati” ir “biometriskie dati”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 11) punktā;

9)

“nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem;

10)

“skrīninga iestādes” ir visas kompetentās iestādes, kas ar valsts tiesību aktiem ir izraudzītas veikt vienu vai vairākus šajā regulā paredzētus uzdevumus, izņemot veselības pārbaudes, kas minētas 12. panta 1. punktā;

11)

“nepavadīts nepilngadīgais” ir nepilngadīgais, kas ieceļojis dalībvalsts teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kurš ir par viņu atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un kamēr šāds pieaugušais nav faktiski uzņēmies aizgādību par minēto nepilngadīgo; tas ietver arī nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc ieceļošanas kādas dalībvalsts teritorijā;

12)

“aizturēšana” ir personas pārvietošanās ierobežošana dalībvalstī konkrētā vietā, šādai personai liedzot pārvietošanās brīvību;

13)

“Interpola datubāzes” ir “Interpola datubāzes”, kā definēts Regulas (ES) 2019/817 4. panta 17) punktā;

14)

“meklēšanas un glābšanas operācijas” ir meklēšanas un glābšanas operācijas, kas minētas 1979. gada 27. aprīlī Hamburgā, Vācijā, pieņemtajā Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras.

1)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

2)

iekļauj šādu punktu:

1)

regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

2)

regulas 9. pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādu pantu:

4)

regulas 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

1)

regulas 4. pantā iekļauj šādu punktu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

2)

regulas 8. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

3)

regulas 13. pantu groza šādi:

4)

iekļauj šādu pantu:

5)

regulas 69. panta 1. punktā iekļauj šādu punktu:

1)

regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 17. pantu groza šādi:

3)

regulas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

4)

iekļauj šādu pantu:

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj).”;"

5)

regulas 24. pantu groza šādi: