(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (3) dalībvalstīm ir jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preču imports un preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, kā saņēmējs ir Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, vai struktūras, kuras izveidojusi Savienība un kurām piemēro Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto 7. protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (“protokols”), ievērojot protokolā un nolīgumos par tā īstenošanu un mītnes nolīgumos paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, ciktāl tas nerada konkurences izkropļojumus. Tomēr minētais atbrīvojums attiecas tikai uz iepirkumiem, kas veikti oficiālai lietošanai, un tas neattiecas uz situācijām, kad Savienības struktūras iegādājas preces un pakalpojumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas radīto ārkārtas situāciju, jo īpaši tad, ja tos bez maksas dara pieejamus dalībvalstīm vai trešām personām, piemēram, valsts iestādēm vai organizācijām.

(2)

Tāpēc, tā kā joprojām steidzami ir jāpieņem pasākumi nolūkā panākt gatavību rīkoties, risinot pašreizējo sanitāro krīzi, ir jānodrošina atbrīvojums no PVN attiecībā uz preču un pakalpojumu iegādi, ko, pildot savus uzdevumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, veic Komisija vai aģentūra vai struktūra, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tas nodrošinātu to, ka saskaņā ar dažādām Savienības iniciatīvām veicamos pasākumus šādā situācijā neapgrūtina PVN summas, kuras Savienības iestādes nevar atgūt, vai regulatīvais slogs, kas izriet no pienākumiem reģistrēties kā PVN maksātājiem.

(3)

Ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/2020 (4) nepietiek, lai sasniegtu mērķi pastiprināt cīņu pret Covid-19 pandēmiju, jo tā tikai ļauj dalībvalstīm uz ierobežotu laiku piemērot samazinātu likmi Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei un ar minētajām ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai vai piešķirt atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN attiecībā uz Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādi un ar minētajām ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK.

(5)

Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmiju, pasākumi, uz kuriem varētu attiekties jaunais atbrīvojums Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, jau tiek īstenoti, piemēram, saskaņā ar Ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/521 (5). Ja PVN maksātu par darījumiem, kas saistīti ar šādiem pasākumiem, tiktu zaudēti vērtīgi resursi, kā rezultātā dalībvalstīm tiktu sniegts mazāk preču un pakalpojumu proporcionāli maksājamā nodokļa summai. Lai pēc iespējas labāk izmantotu Savienības budžetu Covid-19 pandēmijas ļoti smago seku novēršanai, ar šo direktīvu ieviestie atbrīvojumi tādēļ ar atpakaļejošu spēku būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka pasākumi, kas tiek veikti Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, zaudē savu ietekmi. Jebkuru korekciju, kas nepieciešama attiecībā uz darījumiem, kuriem sākotnēji uzliek nodokli, varētu veikt, izmantojot jau ieviestos korekcijas mehānismus, piemēram, nākamo PVN deklarāciju.

(6)

Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Regula (ES) 2019/1241 nosaka tehniskos pasākumus Ziemeļjūrā.

(2)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande un Zviedrija (Shēveningenas grupa) ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis 2020. gada 15. un 19. oktobrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 18. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 3. punktu iesniedza divus kopīgos ieteikumus, kuros ierosināts ar Komisijas deleģētā akta starpniecību pieņemt dažus grozījumus pašreizējos Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma noteikumos par jūras zeltplekstes zonu un brētliņas zonu Ziemeļjūrā. Attiecībā uz brētliņas zonu 2021. gada 2. februārī tās iesniedza pārskatītu kopīgā ieteikuma redakciju. Abus kopīgos ieteikumus minētās dalībvalstis nosūtīja relevantajām konsultatīvajām padomēm uz apspriešanu.

(3)

Ņemot vērā to, ka abos kopīgajos ieteikumos ir ierosināts mainīt Regulas (ES) 2019/1241 V pielikumu, šajā deleģētajā regulā iekļautie pasākumi aptver dalībvalstu ieteikumus gan par brētliņas zonu, gan par jūras zeltplekstes zonu.

(4)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus, kuri pamato abos kopīgajos ieteikumos iekļautos noteikumus (3). Ierosinātie pasākumi tika izvērtēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktā noteiktajiem principiem.

(5)

Dalībvalstu iesniegtajā kopīgajā ieteikumā par jūras zeltplekstes zonu rosināts noteikt īpašu atbrīvojumu ar dāņu vadiem zvejojošiem kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, bet ar noteikumu, ka tie ievēro Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā prasīto linuma acs izmēru. ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secināja, ka, ņemot vērā attiecīgo kuģu mazo skaitu un dāņu vadu nebūtisko ietekmi uz grunti, nav sagaidāms, ka īpašā atbrīvojuma ieviešana attiecībā uz dāņu vadiem būtiski ietekmēs aizsardzības līmeni attiecīgajā apgabalā. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(6)

Kopīgajā ieteikumā par jūras zeltplekstes zonu turklāt ierosināts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma C daļas 2.2. punkta c) apakšpunktā “grunts traļus” aizstāt ar “grunts traļiem ar traļu durvīm”. ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secināja, ka ierosinātās izmaiņas, visticamāk, novērsīs iespējamās neskaidrības regulā un nodrošinās aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs un, iespējams, pat augstāks par Regulā (ES) 2019/1241 patlaban noteikto aizsardzības līmeni. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)

Kopīgajā ieteikumā par jūras zeltplekstes zonu ierosināts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma C daļas 2.4. punktā prasītajā kuģu sarakstā no šīs regulas piemērošanas dienas iekļaut tikai tādus ar rāmja trali zvejojošus kuģus, kuru garums nepārsniedz 24 metrus. ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secināja, ka šā ierobežojuma nodrošinātais aizsardzības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds patlaban noteikts Regulā (ES) 2019/1241. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Kopīgajā ieteikumā, ko dalībvalstis iesniegušas par brētliņas zonu, rosināts vēl uz trijiem gadiem atbrīvot ar dažiem konkrētiem zvejas rīkiem zvejojošus kuģus no brētliņas zonā noteikto ierobežojumu ievērošanas laikposmā no 1. jūlija līdz 31. oktobrim, kā līdz šim attiecībā uz laikposmu līdz 2020. gada 31. decembrim bija noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014 (4). ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par brētliņas zonu un secināja, ka nav skaidru norāžu par to, ka 2017. gadā aizsāktā brētliņas zonas atbrīvojuma piemērošana būtu jelkādā veidā kaitējusi siļķes krājumam. Turklāt ZZTEK secināja, ka ir maz ticams, ka brētliņas zonas atbrīvojuma piemērošanas rezultātā varētu pazemināties pašreizējais aizsardzības līmenis. Tomēr ZZTEK norādīja, ka tālab, lai varētu pierādīt, ka aizsardzības līmenis ir saglabājies līdzvērtīgs, zvejniecības monitorings jāveic vēl vairākus gadus. Tāpēc ZZTEK ierosināja atbrīvojuma piemērošanas ietekmi pēc trijiem monitoringa gadiem izvērtēt vēlreiz. Dalībvalstis apņēmās brētliņas zonas atbrīvojuma ietekmi šajā laikposmā monitorēt, vācot savā kopīgajā ieteikumā noteiktos datus par brētliņas zvejniecībā gūto siļķes piezveju. Šos datus iesniegs ZZTEK izvērtēšanai. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Tāpēc Regula (ES) 2019/1241 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,