EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2013:045:FULL
Official Journal of the European Union, L 45, 16 February 2013
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 45, 2013. gada 16. februāris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 45, 2013. gada 16. februāris
Display all documents published in this Official Journal
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.045.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
56. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
16.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 131/2013
(2013. gada 15. februāris),
ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 64. panta 2. punktu un 186. pantu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ražotāja cena 2011./2012. cukura tirdzniecības gadā nefasētam baltajam cukuram Savienībā sasniedza 175 % no atsauces cenas – EUR 404 par tonnu – un bija aptuveni par EUR 275 par tonnu augstāka nekā pasaules tirgus cena. Patlaban Savienības cena ir stabila – aptuveni EUR 700 par tonnu; tas ir visaugstākais cenas līmenis kopš cukura tirgus organizācijas reformas un traucē cukura piegādes plūsmas raitumu Savienības tirgū. Šā jau tik augstā cenas līmeņa celšanās, kas sagaidāma 2012./2013. tirdzniecības gadā, rada nopietnu tirgus traucējumu risku, ko ar nepieciešamajiem pasākumiem vajadzētu novērst. |
|
(2) |
Pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma aplēsēm 2012./2013. tirdzniecības gadam, sagaidāms, ka krājumu atlikuma līmenis cukura tirgū salīdzinājumā ar 2011./2012. gadu būs vismaz par 0,5 miljoniem tonnu zemāks. Šajā skaitlī jau ņemts vērā imports no trešām valstīm, uz kurām attiecas daži preferenču nolīgumi. |
|
(3) |
Savukārt labas ražas prognozes ļauj lēst, ka saražotais daudzums gandrīz par 5 400 000 tonnu pārsniegtu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 56. pantā noteikto cukura kvotu. Ņemot vērā aplēses par cukura ražotāju līgumsaistībām attiecībā uz dažiem rūpnieciskiem izmantojumiem, kas noteikti minētās regulas 62. pantā, un par 2012./2013. gada eksporta saistībām attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, joprojām būs pieejams ievērojams daudzums ārpuskvotas cukura – vismaz 2 000 000 tonnu. Daļu šā cukura varētu izmantot, lai uzlabotu Savienības cukura pārtikas tirgus slikto apgādi un izvairītos no pārmērīga cenu pieauguma. |
|
(4) |
Tirgus darbības raituma nodrošināšanai nepieciešams ārpuskvotas cukuru laist tirgū. Šādam pasākumam 2012./2013. tirdzniecības gadā vajadzētu būt iespējamam, kad vien tas nepieciešams. |
|
(5) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 186. un 188. pantu nepieciešamības gadījumā var veikt pasākumus tirgus traucējumu vai iespējamu tirgus traucējumu novēršanai, jo īpaši, ja tos izraisa ievērojams cenu kāpums Savienībā, ja šo mērķi nevar īstenot, izmantojot citus minētajā regulā noteiktus pasākumus. Pašreizējie apstākļi tirgū ir tādi, kuriem Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav paredzēti nekādi īpaši pasākumi, lai samazinātu augstās cukura cenas un nodrošinātu cukura piegādi par pieņemamām cenām, kā tikai tie, kuru pamatā ir minētās regulas 186. pants. |
|
(6) |
Ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 64. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota par cukura un izoglikozes daudzumiem, kas saražoti, pārsniedzot kvotu, noteikt pārpalikuma maksājumu pietiekami augstā līmenī, lai novērstu pārpalikuma daudzumu uzkrāšanos. Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu (2), 3. panta 1. punktā šis pārpalikuma maksājums ir noteikts EUR 500 par tonnu. |
|
(7) |
Ierobežotam cukura daudzumam, kas pārsniedz kvotu, būtu jānosaka samazināts pārpalikuma maksājums par tonnu, kas padarītu iespējamu taisnīgu attieksmi pret cukura ražotājiem Savienībā, nodrošinātu labu Savienības cukura tirgus darbību un palīdzētu samazināt atšķirības starp cukura cenu Savienības un pasaules tirgū, neradot pārpalikumu uzkrājuma risku Savienības tirgū. |
|
(8) |
Regulā (EK) Nr. 1234/2007 noteiktas gan cukura, gan izoglikozes kvotas, tāpēc līdzīgs pasākums būtu jāpiemēro attiecīgam ārpus kvotas saražotam izoglikozes daudzumam, jo šis produkts zināmā mērā ir cukura komerciāls aizstājējs. |
|
(9) |
Piedāvājuma palielināšanas nolūkā cukura un izoglikozes ražotājiem būtu jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieteikums, lai saņemtu sertifikātu, kas ļauj tiem Savienības tirgū pārdot konkrētus ārpus kvotas ierobežojumiem saražotus daudzumus, kuriem tiktu piemērots samazināts pārpalikuma maksājums. |
|
(10) |
Samazināts pārpalikuma maksājums būtu jāmaksā pēc tam, kad pieteikums ir pieņemts, un pirms sertifikāta izdošanas. |
|
(11) |
Sertifikātu derīguma laikam vajadzētu būt ierobežotam, lai sekmētu ātru piedāvājuma situācijas uzlabošanos. |
|
(12) |
Nosakot maksimālo ierobežojumu daudzumam, ko katrs ražotājs var pieprasīt vienā pieteikumu iesniegšanas periodā, un izdodot sertifikātus tikai produktiem, ko saražojis pats pieteikuma iesniedzējs, ar šo regulu izveidotā sistēma novērstu spekulatīvu rīcību. |
|
(13) |
Iesniedzot pieteikumu, cukura ražotājiem būtu jāapņemas samaksāt minimālo cenu par cukurbietēm, kas izmantotas to pieprasītā cukura daudzuma saražošanai. Būtu jākonkretizē minimālās atbilstības prasības attiecībā uz pieteikumiem. |
|
(14) |
Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai par saņemtajiem pieteikumiem. Lai vienkāršotu un standartizētu šos paziņojumus, būtu jādara pieejami attiecīgi paraugi. |
|
(15) |
Komisijai būtu jānodrošina, ka sertifikātus piešķir, nepārsniedzot šajā regulā noteiktos daudzuma ierobežojumus. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai noteikt piešķīruma koeficientu, kas piemērojams saņemtajiem pieteikumiem. |
|
(16) |
Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo pieteikumu iesniedzējiem, vai to pieprasītais daudzums piešķirts pilnībā vai daļēji. |
|
(17) |
Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai daudzumi, par kuriem ir izdoti sertifikāti un kam piemēro samazinātus pārpalikuma maksājumus. Šim nolūkam Komisija dara pieejamus attiecīgus paraugus. |
|
(18) |
Savienības cukura tirgū laistajiem cukura daudzumiem, kas pārsniedz saskaņā ar šo regulu izdotajos sertifikātos noteiktos daudzumus, būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1234/2007 64. panta 2. punktā paredzētais pārpalikuma maksājums. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka jebkuram pieteikuma iesniedzējam, kurš nepilda saistības par tam izdotajā sertifikātā norādītā daudzuma laišanu Savienības tirgū, arī jāmaksā EUR 500 par tonnu. Šīs konsekventās pieejas mērķis ir nepieļaut ar šo regulu ieviestā mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu. |
|
(19) |
Lai noteiktu vidējās cenas kvotas un ārpuskvotas cukuram Savienības tirgū saskaņā ar 13. panta 1. punktu Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 952/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību (3), cukurs, uz ko attiecas saskaņā ar šo regulu izdots sertifikāts, būtu jāuzskata par kvotas cukuru. |
|
(20) |
Atbilstoši Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmuma 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (4) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam iemaksas un citi nodokļi, kas paredzēti saskaņā ar cukura tirgus kopīgo organizāciju, veido pašu resursus. Tāpēc jānosaka minēto summu konstatēšanas datums tādā nozīmē, kādā tas paredzēts 2. panta 2. punktā un 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (5). |
|
(21) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pārpalikuma maksājuma pagaidu samazinājums
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 967/2006 3. panta 1. punkta, pārpalikuma maksājuma apmēru par maksimālo daudzumu 150 000 tonnu cukura, izsakot baltā cukura ekvivalentā, un 8 000 tonnu izoglikozes, izsakot sausnā, kas saražots, pārsniedzot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikumā noteikto kvotu, un laists Savienības tirgū 2012./2013. tirdzniecības gadā, nosaka EUR 224 par tonnu.
2. Samazināto pārpalikuma maksājumu, kas paredzēts 1. punktā, izmaksā pēc tam, kad ir pieņemts pieteikums, kā minēts 2. pantā, un pirms ir izdots 6. pantā minētais sertifikāts.
2. pants
Pieteikums sertifikāta saņemšanai
1. Lai izmantotu 1. pantā norādītos nosacījumus, cukura un izoglikozes ražotāji iesniedz pieteikumu sertifikāta saņemšanai.
2. Pieteikumu var iesniegt vienīgi tie uzņēmumi, kas ražo cukurbiešu vai cukurniedru cukuru vai izoglikozi un kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 57. pantu, un kam saskaņā ar minētās regulas 56. pantu piešķirta ražošanas kvota 2012./2013. tirdzniecības gadam.
3. Katrs pretendents vienā pieteikumu iesniegšanas periodā var iesniegt tikai vienu pieteikumu attiecībā uz cukuru un tikai vienu pieteikumu attiecībā uz izoglikozi.
4. Pieteikumus sertifikāta saņemšanai iesniedz pa faksu vai elektronisko pastu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums ir apstiprināts. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai elektroniski iesniegtajiem pieteikumiem būtu pievienots uzlabots elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (6) nozīmē.
5. Pieteikumus pieņem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
pieteikumā norādīts:
|
|
b) |
šim pieteikumu iesniegšanas periodam pieprasītie daudzumi, kas izteikti baltā cukura ekvivalenta tonnās un izoglikozes sausnas tonnās, nepārsniedz 50 000 tonnas attiecībā uz cukuru un 2 500 tonnas attiecībā uz izoglikozi; |
|
c) |
ja pieteikums attiecas uz cukuru, pieteikuma iesniedzējs apņemas samaksāt cukurbiešu minimālo cenu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 49. pantā, par cukura daudzumu, uz ko attiecas saskaņā ar šīs regulas 6. pantu izdotie sertifikāti; |
|
d) |
pieteikumu raksta tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā iesniedz pieteikumu; |
|
e) |
pieteikumā ir norādīta atsauce uz šo regulu un datums, līdz kuram jāiesniedz pieteikumi; |
|
f) |
pieteikuma iesniedzējs neievieš nekādus jaunus nosacījumus papildus tiem, kas noteikti šajā regulā. |
6. Pieteikumus, kas nav iesniegti saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, nepieņem.
7. Pieteikumu pēc iesniegšanas nedrīkst atsaukt vai grozīt pat tad, ja pieprasītais daudzums piešķirts tikai daļēji.
3. pants
Pieteikumu iesniegšana
Periods, kura laikā var iesniegt pieteikumu, beidzas 2013. gada 26. februārī plkst. 12.00 dienā pēc Briseles laika.
4. pants
Dalībvalstu ziņošana par pieteikumiem
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, lemj par to, vai pieteikumus var pieņemt. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka pieteikumu nevar pieņemt, tās nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējam.
2. Kompetentā iestāde ne vēlāk kā piektdienā pa faksu vai elektronisko pastu paziņo Komisijai par visiem pieņemtajiem pieteikumiem, kas iesniegti iepriekšējā pieteikumu iesniegšanas periodā. Minētajā paziņojumā neiekļauj 2. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos datus. Dalībvalstis, kas nav saņēmušas pieteikumus, bet kurām 2012./2013. tirdzniecības gadā piešķirta cukura vai izoglikozes kvota, tajā pašā termiņā arī nosūta Komisijai paziņojumu par to, ka pieteikumi nav iesniegti.
3. Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem, kurus Komisija darījusi pieejamus dalībvalstīm.
5. pants
Ierobežojumu pārsniegums
Ja informācija, ko dalībvalstu kompetentās iestādes paziņojušas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, liecina, ka pieprasītie daudzumi pārsniedz 1. pantā noteiktos ierobežojumus, Komisija:
|
a) |
nosaka piešķīruma koeficientu, ko dalībvalstis piemēro daudzumiem, uz ko attiecas katrs paziņotais pieteikums sertifikāta saņemšanai; |
|
b) |
noraida vēl nepaziņotos pieteikumus. |
6. pants
Sertifikātu izdošana
1. Neskarot 5. pantu, desmitajā darbdienā pēc nedēļas, kurā beidzas pieteikumu iesniegšanas periods, kompetentā iestāde izdod sertifikātus par pieteikumiem, kas paziņoti Komisijai saskaņā ar 4. panta 2. punktu attiecīgajā pieteikumu iesniegšanas periodā.
2. Katru pirmdienu dalībvalstis paziņo Komisijai par cukura un/vai izoglikozes daudzumiem, par ko tās izdevušas sertifikātus iepriekšējā nedēļā.
3. Sertifikāta veidlapa norādīta pielikumā.
7. pants
Sertifikātu derīgums
Sertifikāti ir derīgi līdz otrā mēneša beigām pēc mēneša, kurā sertifikāti izdoti.
8. pants
Sertifikātu nododamība
No sertifikātiem izrietošās tiesības un saistības nav nododamas.
9. pants
Cenu paziņošana
Piemērojot Regulas (EK) Nr. 952/2006 13. panta 1. punktu, pārdotā cukura daudzumu, uz ko attiecas saskaņā ar šo regulu izdots sertifikāts, uzskata par kvotas cukuru.
10. pants
Uzraudzība
1. Pieteikuma iesniedzēji Regulas (EK) Nr. 952/2006 21. panta 1. punktā paredzētajos ikmēneša paziņojumos iekļauj daudzumus, par kuriem tie saņēmuši sertifikātus saskaņā ar šīs regulas 6. pantu.
2. Līdz 2013. gada 31. oktobrim katrs sertifikāta turētājs saskaņā ar šo regulu iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm pierādījumus, ka visi daudzumi, uz ko attiecas tā sertifikāti, tikuši laisti Savienības tirgū. Par katru sertifikātā norādīto tonnu, kas nav laista Savienības tirgū nevis nepārvaramas varas apstākļu, bet citu iemeslu dēļ, nosaka maksājumu EUR 276 par tonnu.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai daudzumus, kas nav laisti Savienības tirgū.
4. Dalībvalstis aprēķina un paziņo Komisijai starpību starp cukura un izoglikozes kopējo daudzumu, ko katrs ražotājs saražojis ārpus kvotas, un daudzumiem, no kuriem ražotāji atbrīvojušies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 967/2006 4. panta 1. punkta otro daļu. Ja ražotāja ārpuskvotas cukura vai izoglikozes atlikušais daudzums ir mazāks nekā daudzumi, kuri šim ražotājam piešķirti saskaņā ar šo regulu, ražotājs par šo starpību maksā EUR 500 par tonnu.
5. Paziņojumus, kas paredzēti 3. un 4. punktā, sagatavo līdz 2014. gada 30. jūnijam.
11. pants
Tiesību noteikšanas diena
Piemērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 2. panta 2. punktu un 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu, Savienības tiesību noteikšanas diena ir diena, kurā pieteikuma iesniedzējs nomaksā pārpalikuma maksājumu saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tā zaudē spēku 2014. gada 30. jūnijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 15. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 176, 30.6.2006., 22. lpp.
(3) OV L 178, 1.7.2006., 39. lpp.
(4) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(5) OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.
(6) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.
PIELIKUMS
Regulas 6. panta 3. punktā minētā sertifikāta paraugs
SERTIFIKĀTS
par Regulas (EK) Nr. 967/2006 3. pantā noteiktā maksājuma samazinājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā
|
Dalībvalsts: |
||
|
Kvotas turētājs: |
||
|
|
||
|
Produkts: |
|
|
|
Pieprasītie daudzumi: |
|
|
|
Piešķirtie daudzumi: |
|
|
|
Samaksātais maksājums (EUR/t): |
224 |
|
|
Regulas (EK) Nr. 967/2006 3. pantā minēto maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā nepiemēro daudzumiem, kas piešķirti ar šo sertifikātu, ja ir ievēroti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 131/2013, jo īpaši tās 2. panta 5. punkta c) apakšpunktā, paredzētie noteikumi. |
||
|
Dalībvalsts kompetentās iestādes paraksts |
Izdošanas datums |
|
|
Šis sertifikāts ir derīgs līdz otrā mēneša beigām pēc sertifikāta izdošanas dienas. |
||
|
16.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/6 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 132/2013
(2013. gada 15. februāris),
ar ko 187. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2013. gada 11. februārī nolēma svītrot vienu fizisku personu no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, pēc tam, kad tā bija izskatījusi šīs personas iesniegto pieprasījumu svītrot to no saraksta un Ombuda vispusīgu ziņojumu, kas sagatavots Ombuda birojā, kurš izveidots saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1904(2009). |
|
(3) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 15. februārī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs
(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.
Sadaļā „Fiziskās personas” svītro šādu ierakstu:
"Suliman Hamd Suleiman Al-Buthe (alias a) Soliman H.S. Al Buthi, b) Sulayman Hamad Sulayman Al Batha). Adrese: Riyadh, Saūda Arābija. Dzimšanas datums: 8.12.1961. Dzimšanas vieta: Kaira, Ēģipte. Valstspiederība: Saūda Arābijas. Pases Nr.: a) B049614 (Saūda Arābijas), b) C 536660 (Saūda Arābijas pase, izdota 5.5.2001., derīguma termiņš beidzās 11.5.2006.). Papildu informācija: Vides veselības nodaļas direktors Riādas municipalitātē, Saūda Arābija (2010. gada februārī). 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 23.6.2004."
|
16.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 133/2013
(2013. gada 15. februāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 15. februārī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
IL |
78,2 |
|
MA |
53,2 |
|
|
TN |
57,5 |
|
|
TR |
102,0 |
|
|
ZZ |
72,7 |
|
|
0707 00 05 |
EG |
158,2 |
|
MA |
176,1 |
|
|
TR |
174,5 |
|
|
ZZ |
169,6 |
|
|
0709 91 00 |
EG |
91,5 |
|
ZZ |
91,5 |
|
|
0709 93 10 |
MA |
50,8 |
|
TR |
133,6 |
|
|
ZZ |
92,2 |
|
|
0805 10 20 |
EG |
52,2 |
|
IL |
71,3 |
|
|
MA |
59,9 |
|
|
TN |
51,5 |
|
|
TR |
60,1 |
|
|
ZZ |
59,0 |
|
|
0805 20 10 |
IL |
182,8 |
|
MA |
98,8 |
|
|
ZZ |
140,8 |
|
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
IL |
120,1 |
|
KR |
135,8 |
|
|
MA |
121,4 |
|
|
TR |
76,5 |
|
|
ZA |
148,7 |
|
|
ZZ |
120,5 |
|
|
0805 50 10 |
EG |
83,9 |
|
MA |
60,5 |
|
|
TR |
70,4 |
|
|
ZZ |
71,6 |
|
|
0808 10 80 |
CN |
87,7 |
|
MK |
34,9 |
|
|
US |
176,5 |
|
|
ZZ |
99,7 |
|
|
0808 30 90 |
AR |
144,3 |
|
CL |
181,3 |
|
|
CN |
36,6 |
|
|
TR |
177,8 |
|
|
US |
173,1 |
|
|
ZA |
114,7 |
|
|
ZZ |
138,0 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
|
16.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/10 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 134/2013
(2013. gada 15. februāris),
ar ko nosaka no 2013. gada 16. februāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi. |
|
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem. |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā. |
|
(4) |
Laikposmam no 2013. gada 16. februāra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis. |
|
(5) |
Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
No 2013. gada 16. februāra piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz II pielikumā norādītajiem datiem, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 15. februārī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2013. gada 16. februāra
|
KN kods |
Preču apraksts |
Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t) |
|
1001 19 00 1001 11 00 |
Cietie KVIEŠI (augstākā kvalitāte) |
0,00 |
|
vidēji augsta kvalitāte |
0,00 |
|
|
zema kvalitāte |
0,00 |
|
|
ex 1001 91 20 |
Parastie KVIEŠI (sēklas) |
0,00 |
|
ex 1001 99 00 |
Parastie KVIEŠI (augstākā kvalitāte, izņemot sēklas) |
0,00 |
|
1002 10 00 1002 90 00 |
RUDZI |
0,00 |
|
1005 10 90 |
KUKURŪZA (sēklas, izņemot hibrīdu sēklas) |
0,00 |
|
1005 90 00 |
KUKURŪZA (izņemot sēklas) (2) |
0,00 |
|
1007 10 90 1007 90 00 |
Graudu SORGO (izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus) |
0,00 |
(1) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem importētājs var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:
|
— |
EUR 3 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras (ārpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnās jūras piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu, |
|
— |
EUR 2 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu. |
(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. pantā paredzētie nosacījumi.
II PIELIKUMS
Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai
1.2.2013-14.2.2013
|
1. |
Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:
|
(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).
(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).
(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).
LĒMUMI
|
16.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/13 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 11. februāris),
ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus ādu miecēšanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 618)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2013/84/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisija organizē ar rūpnieciskajām emisijām saistītās informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, lai varētu pienācīgi sagatavot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentus, kas definēti direktīvas 3. panta 11. punktā. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 2. punktu informācijas apmaiņai ir jābūt saistītai ar iekārtu darbību un tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz emisijām, kas attiecīgā gadījumā izteikta kā īstermiņa vai ilgtermiņa vidējais rādītājs, un saistītajiem atsauces nosacījumiem, patēriņu un izejvielu veidu, ūdens patēriņu, enerģijas izmantošanu un atkritumu radīšanu; un izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto monitoringu, mijiedarbību ar vides faktoriem, ekonomisko un tehnisko pamatotību un to attīstību; un labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jauniem tehniskiem paņēmieniem, kas apzināti, ņemot vērā minētās direktīvas 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos jautājumus. |
|
(3) |
“LPTP secinājumi”, kas definēti Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktā, ir LPTP atsauces dokumentu pamatelements, kas ietver secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, to aprakstu, informāciju to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, saistīto monitoringu, saistītos patēriņa līmeņus un, vajadzības gadījumā, atbilstīgos teritorijas sanācijas pasākumus. |
|
(4) |
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 14. panta 3. punktu LPTP secinājumi jāizmanto kā atsauce, paredzot atļaujas nosacījumus iekārtām, kas aptvertas ar minētās direktīvas II nodaļu. |
|
(5) |
Direktīvas 2010/75/ES 15. panta 3. punkts paredz, ka kompetentajai iestādei jānosaka emisiju robežvērtības, ar kurām nodrošina, ka parastos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā noteikts lēmumos attiecībā uz LPTP secinājumiem, kas minēti Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 5. punktā. |
|
(6) |
Direktīvas 2010/75/ES 15. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja atkāpties no 15. panta 3. punktā noteiktās prasības, taču tikai tad, ja ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vietējo vides apstākļu vai attiecīgo iekārtu tehnisko raksturlielumu dēļ ar LPTP saistīto emisiju līmeņu sasniegšanas izmaksas ir nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar labvēlīgo ietekmi uz vidi. |
|
(7) |
Direktīvas 2010/75/ES 16. panta 1. punktā paredzēts, ka monitoringa prasībām atļaujā, kas minēta direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir jāpamatojas uz secinājumiem par monitoringu, kā aprakstīts LPTP secinājumos. |
|
(8) |
Saskaņā ar direktīvas 2010/75/ES 21. panta 3. punktu četru gadu laikā pēc lēmumu par LPTP secinājumiem publicēšanas kompetentajai iestādei ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāatjaunina visi atļaujas nosacījumi un jānodrošina iekārtas atbilstība šādas atļaujas nosacījumiem. |
|
(9) |
Ar Komisijas 2011. gada 16. maija Lēmumu, ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (2), ir izveidots forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. |
|
(10) |
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. punktu 2012. gada 13. septembrī Komisija saņēma minētā foruma atzinumu (3) par ādu miecēšanas nozarē ierosināto LPTP atsauces dokumenta saturu un darīja to publiski pieejamu. |
|
(11) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
LPTP secinājumi ādu miecēšanas nozarē ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 11. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
(2) OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.
(3) http://circa.europa.eu/Public/irc/env/ied/library?l=/ied_art_13_forum/opinions_article.
PIELIKUMS
SECINĀJUMI PAR LPTP ĀDU MIECĒŠANAS NOZARĒ
PIEMĒROŠANAS JOMA
DEFINĪCIJAS
|
1.1. |
Vispārīgi secinājumi par LPTP ādu miecēšanas nozarē |
|
1.1.1. |
Vides vadības sistēmas |
|
1.1.2. |
Laba saimniekošana |
|
1.2. |
Monitorings |
|
1.3. |
Ūdens patēriņa samazināšana |
|
1.4. |
Notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšana |
|
1.4.1. |
Notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšana stieptuves posmā |
|
1.4.2. |
Notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšana miecētavas posmā |
|
1.4.3. |
Notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšana pēcmiecēšanas posmā |
|
1.4.4. |
Citu notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšana |
|
1.5. |
Emisijas ūdenī: apstrāde |
|
1.6. |
Emisijas gaisā |
|
1.6.1. |
Smakas |
|
1.6.2. |
Gaistošie organiskie savienojumi |
|
1.6.3. |
Cietās daļiņas |
|
1.7. |
Atkritumu apsaimniekošana |
|
1.8. |
Energopatēriņš |
PIEMĒROŠANAS JOMA
Šie LPTP secinājumi attiecas uz turpmāk uzskaitītajām darbībām, kas noteiktas ar Direktīvas 2010/75/ES I pielikumu, proti:
|
— |
|
|
— |
|
Ja nav noteikts citādi, šeit izklāstītos LPTP secinājumus var piemērot visām iekārtām, uz kurām tie attiecas.
Citi atsauces dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:
|
Atsauces dokuments |
Temats |
|
Energoefektivitāte (ENE) |
Vispārīgā energoefektivitāte |
|
Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM) |
Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem |
|
Vispārīgie monitoringa principi (MON) |
Emisiju un patēriņa monitorings |
|
Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS) |
Emisijas no tvertnēm, cauruļvadiem un ķīmisko vielu noliktavām |
|
Atkritumu sadedzināšana (WI) |
Atkritumu sadedzināšana |
|
Atkritumu apstrādes iekārtas (WT) |
Atkritumu apstrāde |
Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti, ne pilnīgi. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
DEFINĪCIJAS
Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:
|
Stieptuve/kaļķotava |
Miecētavas daļa, kurā, pirms sākt miecēšanu, ādas pēc vajadzības mērcē, apstrādā ar kaļķi, no tām atdala miesu, noņem apmatojumu. |
|
Blakusprodukts |
Objekts vai viela, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) 5. panta prasībām. |
|
Esoša iekārta |
Iekārta, kas nav jauna iekārta. |
|
Esoša apstrādes tvertne |
Apstrādes tvertne, kas nav jauna apstrādes tvertne. |
|
Jauna iekārta |
Iekārta, kuru ražotnē sāk ekspluatēt pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai iekārta, kuru, saglabājot esošos pamatus, pilnībā nomaina pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas. |
|
Jauna apstrādes tvertne |
Apstrādes tvertne, kuru iekārtā sāk ekspluatēt pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai apstrādes tvertne, kas pilnībā pārbūvēta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas. |
|
Miecētava (ražotne) |
Ražotne, kurā veic darbību “ādu miecēšana, ja tās jauda ir lielāka par 12 tonnām gatavo izstrādājumu dienā” (Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.3. darbība). |
|
Miecētava (vieta) |
Miecētavas daļa, kurā fiziski notiek ādu sālīšana un miecēšana. |
|
Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
Iekārtas, kurām piemēro Direktīvu 91/271/EEK. |
1.1. Vispārīgi secinājumi par LPTP ādu miecēšanas nozarē
1.1.1.
1. Lai uzlabotu miecētavas darbības vispārējos ekoloģiskos rādītājus, LPTP ir ieviest un konsekventi īstenot tādu vides vadības sistēmu (EMS), kam pilnībā piemīt šādas iezīmes:
|
i. |
vadības, tostarp augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts; |
|
ii. |
tādas vides politikas noteikšana, kas paredz vadībai pastāvīgi veikt ražotnes uzlabošanu; |
|
iii. |
vajadzīgo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un noteikšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem; |
|
iv. |
procedūru īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:
|
|
v. |
darbības rezultātu pārbaude un koriģējošu pasākumu veikšana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:
|
|
vi. |
EMS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes pastāvīguma pārbaudīšana, kuru veic augstākā līmeņa vadītāji: |
|
vii. |
videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izstrādes gaitas novērošana; |
|
viii. |
ietekmes uz vidi izvērtēšana tad, ja ražotnes ekspluatāciju pārtrauktu jaunas iekārtas konstruēšanas posmā, kā arī visa iekārtas darbmūža laikā; |
|
ix. |
nozares procesu mērījumu regulāra salīdzinošā novērtēšana. Ādu miecēšanā svarīgi ir apsvērt arī šādas potenciālas EMS iezīmes: |
|
x. |
uzskaitvedība par objekta vietām, kurās notiek kādi konkrēti procesa posmi; tas atvieglotu ekspluatācijas pārtraukšanu; |
|
xi. |
citas iezīmes, kas uzskaitītas LPTP 2. secinājumā. |
Piemērojamība
EMS (piem., standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piem., detalizācijas pakāpes ziņā) un veids caurmērā ir atkarīgs no ražotnes veida, lieluma un sarežģītības pakāpes, kā arī no ietekmes uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt.
1.1.2.
2. Lai mazinātu ražošanas procesa ietekmi uz vidi, LPTP ir ievērot labas saimniekošanas principus, un to panāk ar šādu paņēmienu apvienojumu:
|
i. |
rūpīga vielu un izejvielu atlase un lietojuma kontrole (piem., ādu kvalitāte, ķimikāliju kvalitāte); |
|
ii. |
ievades–izlaides analīze: ķimikāliju inventarizācija, norādot daudzumus un toksikoloģiskās īpašības; |
|
iii. |
ķimikāliju izmantošanas samazināšana līdz minimālajam līmenim, ar kuru iespējams izpildīt galaprodukta kvalitātes specifikācijas; |
|
iv. |
rūpīga izejvielu un saražotās produkcijas apstrāde un uzglabāšana, lai samazinātu noplūdes, nelaimes gadījumu atgadīšanās iespējas un ūdens izšķērdēšanu; |
|
v. |
ja iespējams, atkritumu plūsmu nošķiršana, lai varētu veikt konkrētu atkritumu otrreizēju pārstrādi; |
|
vi. |
kritisko procesa parametru monitorings, lai nodrošinātu ražošanas procesa stabilitāti; |
|
vii. |
regulāra izplūdes ūdeņu attīrīšanas sistēmu apkope; |
|
viii. |
iespēju izvērtēšana attiecībā uz procesā izmantoto/skalošanas ūdeņu atkārtotu izmantošanu; |
|
ix. |
atkritumu apglabāšanas iespēju pārskatīšana. |
1.2. Monitorings
3. LPTP ir nodrošināt emisiju un citu būtisko procesa parametru monitoringu, tostarp turpmāk minēto parametru monitoringu norādītajā biežumā, un emisiju monitoringam jānotiek saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP jāizmanto ISO, valsts vai citi starptautiskie standarti, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
Parametrs |
Biežums |
Piemērojamība |
|
|
a |
Ūdens patēriņa mērījumi abos procesa posmos: ūdens patēriņš līdz miecēšanas un pēcmiecēšanas stadijai un tajā pašā periodā saražotais daudzums |
Vismaz reizi mēnesī |
Piemēro iekārtām, kurās veic mitro apstrādi |
|
b |
Katrā procesa posmā izmantoto ķimikāliju daudzuma uzskaite un tajā pašā periodā saražotā daudzuma uzskaite |
Vismaz reizi gadā |
Piemēro vispārēji |
|
c |
Sulfīdu koncentrācijas un kopējā hroma koncentrācijas monitorings galīgajos attīrītajos notekūdeņos, kurus novadīs tieši saņemošajos ūdeņos; izmanto 24 stundās uzkrātus un plūsmas apjomam proporcionālus paraugus. Sulfīdu koncentrācijas un kopējā hroma koncentrācijas monitorings pēc hroma izgulsnēšanas netiešai novadīšanai; izmanto 24 stundās uzkrātus un plūsmas apjomam proporcionālus paraugus |
Reizi nedēļā vai mēnesī |
Vietējām vai centralizētām iekārtām, kurās notiek hroma izgulsnēšana, veic hroma koncentrācijas monitoringu Ja tas ir ekonomiski pamatoti, iekārtām, kurās daļēji veic miecētavu notekūdeņu attīrīšanu uz vietas vai centralizētās iekārtās, veic sulfīdu koncentrācijas monitoringu |
|
d |
Ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP), bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP) un amonija slāpekļa monitorings pēc notekūdeņu attīrīšanas vietējās vai centralizētās iekārtās, lai tos novadītu tieši saņemošajos ūdeņos; izmanto 24 stundās uzkrātus un plūsmas apjomam proporcionālus paraugus. Kopējā suspendēto cieto daļiņu daudzuma monitorings pēc notekūdeņu attīrīšanas vietējās vai centralizētās iekārtās, lai tos novadītu tieši saņemošajos ūdeņos |
Reizi nedēļā vai mēnesī. Biežāki mērījumi tad, ja vajadzīgas izmaiņas procesā |
Piemēro iekārtām, kurās daļēji veic miecētavu notekūdeņu attīrīšanu uz vietas vai centralizētās iekārtās |
|
e |
Halogēnorganisko savienojumu monitorings pēc notekūdeņu attīrīšanas vietējās vai centralizētās iekārtās, lai tos novadītu tieši saņemošajos ūdeņos |
Regulāri |
Piemēro iekārtām, kurās ražošanas procesā izmanto halogēnorganiskos savienojumus, kas var nonākt saņemošajos ūdeņos |
|
f |
pH vai redokspotenciāla mērījumi pie šķidruma kolektora mitrajās filtrēšanas sistēmās |
Pastāvīgi |
Piemēro iekārtām, kurās izmanto mitrās filtrēšanas sistēmas, lai novērstu ūdeņraža sulfīda vai amonjaka emisijas gaisā |
|
g |
Ikgadēja šķīdinātāju uzskaite un tajā pašā periodā saražotā daudzuma uzskaite |
Katru gadu |
Piemēro iekārtām, kurās virsmas apstrādi veic ar šķīdinātājiem vai izmanto virsmas pārklājumu uz ūdens bāzes vai tamlīdzīgus materiālus, lai samazinātu vajadzīgo šķīdinātāja daudzumu |
|
h |
Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju monitorings pie emisiju samazināšanas aprīkojuma kolektora; saražotā daudzuma uzskaite |
Pastāvīgi vai periodiski |
Piemēro iekārtām, kurās virsmas apstrādi veic ar šķīdinātājiem un ierobežo emisijas gaisā |
|
i |
Indikatīvs spiediena krituma monitorings maisa filtros |
Regulāri |
Ja ir tiešas izplūdes atmosfērā, piemēro iekārtām, kurās cieto daļiņu emisiju samazināšanai izmanto maisa filtrus |
|
j |
Mitrās filtrēšanas sistēmu uztveršanas efektivitātes testēšana |
Katru gadu |
Ja ir tiešas izplūdes atmosfērā, piemēro iekārtām, kurās cieto daļiņu emisiju samazināšanai izmanto mitrās filtrēšanas sistēmas |
|
k |
Reģenerācijai, atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un apglabāšanai nosūtīto procesa atlikuma daudzumu uzskaite |
Regulāri |
Piemēro vispārēji |
|
l |
Visu veidu enerģijas patēriņa un tajā pašā periodā saražotā daudzuma uzskaite |
Regulāri |
Piemēro vispārēji |
1.3. Ūdens patēriņa samazināšana
4. Lai samazinātu ūdens patēriņu, LPTP ir izmantot vienu vai abus turpmāk norādītos paņēmienus.
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Piemērojamība |
|||||
|
a |
Optimāls ūdens resursu izmantojums visos mitrās apstrādes procesa posmos, tostarp “partijas” veida skalošana, nevis skalošana tekošā ūdenī |
Ūdens izmantošanas optimizācija notiek, nosakot optimālo ūdens daudzumu, kas nepieciešams katrā procesa posmā, un ar mērierīču palīdzību pievadot pareizo daudzumu. “Partijas” veida skalošana izpaužas tā, ka apstrādes tvertnē ievada nepieciešamo daudzumu tīra ūdens, kurā ādas skalo, vajadzīgo ūdens plūsmu nodrošinot ar tvertnes kustināšanas palīdzību, nevis skalojot tekošā ūdenī, jo tas nozīmētu lielu daudzumu ievadītā un izvadītā ūdens |
Piemēro visām iekārtām, kurās veic mitro apstrādi |
||||
|
b |
Īslaicīga iegremdēšana |
Apstrādājamo ādu īslaicīgai iegremdēšanai vajadzīgs mazāks procesā izmantotā ūdens daudzums, nekā to nosaka tradicionālā prakse. Šis samazinājums nevar būt pārmērīgi liels, jo ādu apstrādes laikā ūdens darbojas arī kā lubrikants un dzesēšanas šķidrums. Jāpieliek lielāks spēka faktors, lai liktu griezties apstrādes tvertnēm, kurās ūdens daudzums nav liels; tas ir tāpēc, ka rotējošās masas sadalījums tvertnē nav vienmērīgs |
Šo paņēmienu nevar piemērot krāsošanas posmā un teļādu apstrādē Piemērojamība turklāt attiecas tikai uz:
|
||||
Iespēju izvērtēšana attiecībā uz procesā izmantoto/skalošanas ūdeņu atkārtotu izmantošanu ietilpst vides vadības sistēmas (skatīt 1. LPTP) un labas saimniekošanas principu (sk. 2. LPTP) jomā.
Ar LPTP saistītie ūdens patēriņa līmeņi
Sk. 1. tabulu (liellopu ādām) un 2. tabulu (aitādām).
1. tabula
Ar LPTP saistītie ūdens patēriņa līmeņi liellopu ādu apstrādē
|
Procesa posms |
Ūdens patēriņš uz tonnu neapstrādātu ādu (3) (m3/t) |
|
|
Nesālītas ādas |
Sālītas ādas |
|
|
Neapstrādātas ādas vai ādas, kas mitrajā apstrādē miecētas ar hromu vai citiem piemērotiem metāliem |
10–15 |
13–18 |
|
Pēcmiecēšanas procesi un apdare |
6–10 |
6–10 |
|
Kopā |
16–25 |
19–28 |
2. tabula
Ar LPTP saistītie ūdens patēriņa līmeņi aitādu apstrādē
|
Procesa posms |
Ūdens patēriņš (4) |
|
litros uz vienu ādu |
|
|
No neapstrādātām līdz sālītām ādām |
65–80 |
|
No sālītām līdz mitrajā apstrādē ar hromu miecētām ādām |
30–55 |
|
Pēcmiecēšanas procesi un apdare |
15–45 |
|
Kopā |
110–180 |
1.4. Notekūdeņos nonākošo emisiju apjoma samazināšana
1.4.1.
5. Lai stieptuves posma notekūdeņos samazinātu piesārņojuma radīto noslodzi, kas rodas pirms notekūdeņu attīrīšanas, LPTP ir izmantot turpmāk minētos paņēmienus apstākļiem piemērotā salikumā.
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Piemērojamība |
|||||
|
a |
Īslaicīga iegremdēšana |
Īslaicīga iegremdēšana nozīmē mazāku procesā nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja ūdens ir mazāk, samazinās arī izvadīto procesā neizreaģējušo ķimikāliju daudzums |
Šo paņēmienu nevar piemērot teļādu apstrādē Piemērojamība turklāt attiecas tikai uz:
|
||||
|
b |
Tīru ādu izmantošana |
Tīrāku, ar kūtsmēsliem neaplipušu ādu izmantošana, iespējams, ieviešot oficiālu “tīro ādu shēmu” |
Piemēro, ja ir pieejamas tīras ādas |
||||
|
c |
Svaigu ādu apstrādāšana |
Izmanto nesālītas ādas Ādu bojāšanos novērš, izmantojot drīzu pēcnāves atdzesēšanu apvienojumā ar īsiem piegādes termiņiem vai transportēšanu kontrolētā temperatūrā |
Piemēro, ja ir pieejamas svaigas ādas Nevar piemērot, ja ādu piegāde aizņem vairāk nekā divas dienas |
||||
|
d |
Mehāniska liekās sāls nokratīšana no ādām |
Sālītās ādas izklāj pārstrādei tādā veidā, ka tās tiek kratītas vai mētātas; liekie sāls kristāli nokrīt un netiek izmantoti mērcēšanas procesā |
Var piemērot tikai miecētavās, kurās apstrādā sālītas ādas |
||||
|
e |
Apmatojuma saglabāšana pēc tā atdalīšanas |
Apmatojumu atdala, izšķīdinot mata sakni, nevis matu visā tā garumā. Saglabājušos apmatojumu izfiltrē no izmantotā ūdens. Rezultātā samazinās matu sadalīšanās produktu koncentrācija notekūdeņos |
Šis paņēmiens nav piemērojams, ja iekārtas, kurās matus apstrādā turpmākai izmantošanai, nav pieejamas pieņemamā transportēšanas attālumā vai ja saglabāto apmatojumu nav iespējams izmantot Piemērojamība turklāt attiecas tikai uz:
|
||||
|
f |
Organisko sēra savienojumu vai fermentu izmantošana apmatojuma atdalīšanai no liellopu ādām |
Apmatojuma atdalīšanai izmantoto neorganisko sulfīdu daudzums samazinās, jo tos daļēji aizstāj ar organiskajiem sēra savienojumiem vai pievieno piemērotus fermentus |
Papildu fermentus nevar lietot miecētavas, kas ražo ādu ar redzamu faktūru (piem., anilīna tipa ādas) |
||||
|
g |
Atkaļķošanā izmantotā amonija daudzuma samazināšana |
Amonija savienojumus atkaļķošanas procesā daļēji vai pilnībā aizstāj ar oglekļa dioksīdu, kuru iesmidzina, un/vai citiem atkaļķošanas aģentiem |
Pilnīga amonija savienojumu aizstāšana ar CO2 atkaļķošanā nav piemērojama tādu materiālu apstrādē, kuru biezums pārsniedz 1,5 mm Amonija savienojumu daļēju vai pilnīgu aizstāšanu ar CO2 atkaļķošanas laikā var piemērot
|
||||
1.4.2.
6. Lai miecētavas posma notekūdeņos samazinātu piesārņojuma radīto noslodzi, kas rodas pirms notekūdeņu attīrīšanas, LPTP ir izmantot turpmāk minētos paņēmienus apstākļiem piemērotā salikumā.
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Piemērojamība |
|||||
|
a |
Īslaicīga iegremdēšana |
Īslaicīga iegremdēšana nozīmē mazāku procesā nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja ūdens ir mazāk, samazinās arī izvadīto procesā neizreaģējušo ķimikāliju daudzums |
Šo paņēmienu nevar piemērot teļādu apstrādē Piemērojamība turklāt attiecas tikai uz:
|
||||
|
b |
Hroma miecvielu izlietojuma maksimāla palielināšana |
Darbības parametru (piem., pH, iegremdēšanas, temperatūras, laika un veltņa kustības ātruma) un ķimikāliju izmantojuma optimizēšana, lai palielinātu ādu uzsūkto un izlietoto hroma miecvielu proporcionālo daudzumu |
Piemēro vispārēji |
||||
|
c |
Augu izcelsmes miecvielu izmantojuma optimizēšana |
Daļā procesa izmanto miecēšanu ar veltni Izmanto pirmsmiecēšanas aģentus, lai veicinātu augu izcelsmes miecvielu iesūkšanos |
Nevar piemērot ar augu izcelsmes miecvielām apstrādātu kurpju pazoļu ražošanā |
||||
1.4.3.
7. Lai pēcmiecēšanas posma notekūdeņos samazinātu piesārņojuma radīto noslodzi, kas rodas pirms notekūdeņu attīrīšanas, LPTP ir izmantot turpmāk minētos paņēmienus apstākļiem piemērotā salikumā.
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Piemērojamība |
|||||
|
a |
Īslaicīga iegremdēšana |
Īslaicīga iegremdēšana nozīmē mazāku procesā nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja ūdens ir mazāk, samazinās arī izvadīto procesā neizreaģējušo ķimikāliju daudzums |
Šo paņēmienu nevar piemērot krāsošanas posmā un teļādu apstrādē Piemērojamība turklāt attiecas tikai uz:
|
||||
|
b |
Atmiecēšanas, krāsošanas un ietaukošanas optimizēšana |
Procesa parametru optimizācija, lai nodrošinātu procesa ķimikāliju maksimālu izlietojumu |
Piemēro vispārēji |
||||
1.4.4.
8. Lai novērstu konkrētu pesticīdu emisijas notekūdeņos, LPTP ir apstrādāt tikai tādas ādas, kuras nav apstrādātas ar šiem materiāliem.
Apraksts
Šā paņēmiena būtība ir piegāžu līgumos norādīt materiālus, kuros nav pesticīdu, kas:
|
— |
uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā (5), |
|
— |
uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (6), |
|
— |
klasificēti kā kancerogēnas, mutagēnas vai reprotoksiskas vielas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (7) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. |
Kā piemēru var minēt DDT, ciklodiēna pesticīdus (aldrīnu, dieldrīnu, endrīnu un izodrīnu) un HCH, tostarp lindānu.
Piemērojamība
Vispārēji piemēro miecētavām, ievērojot kontroles iespēju ierobežojumus attiecībā uz specifikācijām, kas dotas ādu piegādātājiem ārpus ES.
9. Lai samazinātu biocīdu emisijas notekūdeņos, LPTP ir apstrādāt ādas tikai ar tādiem biocīdiem produktiem, kas apstiprināti saskaņā ar noteikumiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (8).
1.5. Emisijas ūdenī: apstrāde
10. Lai samazinātu emisijas saņemošajos ūdeņos, LPTP ir attīrīt notekūdeņus, uz vietas vai centralizēti un pienācīgā salikumā izmantojot šādus paņēmienus:
|
i. |
mehāniskā attīrīšana; |
|
ii. |
fizikāli ķīmiskā attīrīšana; |
|
iii. |
bioloģiskā attīrīšana; |
|
iv. |
bioloģiskā slāpekļa atdalīšana. |
Apraksts
Pienācīgā salikumā jāizmanto turpmāk aprakstītie paņēmieni. Šos paņēmienu salikumus var īstenot uz vietas un/vai centralizēti, divos vai trijos posmos.
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Piemērojamība |
|
|
a |
Mehāniskā attīrīšana |
Rupjo daļiņu atsijāšana, tauku, eļļu un smērvielu nosmelšana un daļiņu izgulsnēšana gravitācijas spēka ietekmē |
Uz vietas vai centralizēti veiktā attīrīšanā piemēro vispārēji |
|
b |
Fizikāli ķīmiskā attīrīšana |
Sulfīdu oksidēšana un/vai izgulsnēšana, ĶSP un suspendēto daļiņu atdalīšana, piemēram, ar koagulāciju un flokulāciju. Hroma izgulsnēšana, ar sārmiem (piemēram, kalcija hidroksīdu, magnija oksīdu, nātrija karbonātu, nātrija hidroksīdu, nātrija aluminātu) palielinot pH vērtību līdz 8 vai vairāk |
Uz vietas vai centralizēti veiktā attīrīšanā piemēro vispārēji |
|
c |
Bioloģiskā attīrīšana |
Aerobā notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana, ko veic aerējot, tostarp atdalot suspendētās daļiņas, piemēram, ar izgulsnēšanu vai sekundāro flotāciju |
Uz vietas vai centralizēti veiktā attīrīšanā piemēro vispārēji |
|
d |
Bioloģiskā slāpekļa atdalīšana |
Amonija slāpekļa savienojumu nitrifikācija, pēc tam reducējot nitrātus līdz gāzveida slāpeklim |
Piemēro iekārtās, kuru notekūdeņus novada tieši saņemošajos ūdeņos Grūti ieviest esošās iekārtās, kurās trūkst pieejamas platības |
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL)
Sk. 3. tabulu. LPTP SEL attiecina uz:
|
i. |
notekūdeņu tiešu novadīšanu saņemošajos ūdeņos no miecētavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; |
|
ii. |
notekūdeņu tiešu novadīšanas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras nav saistītas ar miecētavu un uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.11. iedaļa, un kurās attīra galvenokārt miecētavu notekūdeņus. |
3. tabula
LPTP SEL notekūdeņu tiešai novadīšanai pēc apstrādes
|
Parametrs |
LPTP-SEL |
|
mg/l (mēneša vidējā vērtība, kuras noteikšanai ņemta vidējā vērtība no 24 stundās uzkrātiem reprezentatīviem paraugiem, kas ievākti mēneša laikā) |
|
|
ĶSP |
200–500 (9) |
|
BSP5 |
15–25 |
|
Suspendētas cietās daļiņas |
< 35 |
|
Amonija slāpeklis NH4-N (kā N) |
< 10 |
|
Kopējais hroms (kā Cr) |
< 0,3–1 |
|
Sulfīdi (kā S) |
< 1 |
11. Lai novadītajos notekūdeņos samazinātu hroma saturu, LPTP ir izmantot hroma izgulsnēšanu uz vietas vai centralizēti.
Apraksts
Sk. 10. LPTP, b) paņēmienu.
Hroma izgulsnēšanas efektivitāte ir lielāka, ja hromu saturošo notekūdeņu plūsma ir atdalīta un koncentrēta.
Piemērojamība
Vispārēji piemēro uz vietas vai centralizēti attīrītiem notekūdeņiem no miecētavām, kurās veic miecēšanu un/vai atmiecēšanu ar hromu.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL)
Sk. 3. tabulu (hroma LPTP SEL tiešai nopludināšanai saņemošajos ūdeņos) un 4. tabulu (hroma LPTP SEL netiešai nopludināšanai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās).
12. Lai samazinātu kopējā hroma un sulfīdu emisijas, kas ar netieši nopludinātiem miecētavu notekūdeņiem nonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, LPTP ir izmantot hroma izgulsnēšanu un sulfīdu oksidēšanu.
Apraksts
Sk. 10. LPTP, b) paņēmienu.
Atdalīšanas efektivitāte ir lielāka, ja sulfīdus saturošo notekūdeņu plūsma ir atdalīta un koncentrēta.
Sulfīdu oksidēšana ir katalītiskā oksidēšanās (aerācija mangāna sāļu klātienē).
Piemērojamība
Hroma izgulsnēšanu vispārēji piemēro uz vietas vai centralizēti attīrītiem notekūdeņiem no miecētavām, kurās veic miecēšanu un/vai atmiecēšanu ar hromu.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL)
Sk. 4. tabulu (hroma un sulfīdu LPTP SEL netiešai nopludināšanai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās).
4. tabula
Kopējā hroma un sulfīdu LPTP SEL miecētavu notekūdeņu netiešai novadīšanai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās
|
Parametrs |
LPTP-SEL |
|
mg/l (mēneša vidējā vērtība, kuras noteikšanai ņemta vidējā vērtība no 24 stundās uzkrātiem reprezentatīviem paraugiem, kas ievākti mēneša laikā) |
|
|
Kopējais hroms (kā Cr) |
< 0,3–1 |
|
Sulfīdi (kā S) |
< 1 |
1.6. Emisijas gaisā
1.6.1.
13. Lai samazinātu amonjaka smaku rašanos apstrādes laikā, LPTP ir atkaļķošanā daļēji vai pilnībā aizstāt amonija savienojumus.
Piemērojamība
Pilnīga amonija savienojumu aizstāšana ar CO2 atkaļķošanā nav piemērojama tādu materiālu apstrādē, kuru biezums pārsniedz 1,5 mm.
Amonija savienojumu daļēju vai pilnīgu aizstāšanu ar CO2 atkaļķošanas laikā var piemērot tikai jaunām un esošām apstrādes tvertnēm, kurās var izmantot šo paņēmienu vai kuras var tikt pielāgotas CO2 lietojumam atkaļķošanas laikā.
14. Lai samazinātu smakas, ko rada procesa posmi un notekūdeņu attīrīšana, LPTP ir samazināt amonjaka un ūdeņraža sulfīda daudzumus, ekstrahēto gaisu, kurā jūtama šo gāzu smaka, pakļaujot mitrajai filtrēšanai un/vai bioloģiskajai filtrācijai.
15. Lai novērstu smaku rašanos jēlādas sadalīšanās procesa dēļ, LPTP ir ādas konservēt un uzglabāt tā, lai novērstu sadalīšanos, kā arī stingri sekot krājumu rotācijai.
Apraksts
Pareiza konservēšana ar sāli vai temperatūras kontrole apvienojumā ar stingru krājumu rotācijas kontroli, lai novērstu audu sadalīšanās procesu radītās smakas.
16. Lai samazinātu atkritumu smakas, LPTP ir pārkraušanas un uzglabāšanas procedūras, kas paredzētas, lai samazinātu atkritumu sadalīšanos.
Apraksts
Atkritumu glabāšanas kontrole un sistemātiska viegli pūstošu atkritumu aizvākšana no ražotnes, pirms tie sadaloties sāk smakot.
Piemērojamība
Attiecas tikai uz iekārtām, kurās rodas viegli pūstoši atkritumi.
17. Lai samazinātu smakas, ko rada stieptuves notekūdeņi, LPTP ir izmantot pH kontroli, kuras turpinājumā seko sulfīdus atdaloša apstrāde.
Apraksts
Sulfīdus saturošo stieptuves notekūdeņu pH vērtības saglabāšana virs 9,5 tik ilgi, kamēr sulfīdus (uz vietas vai centralizēti) apstrādā ar vienu no šādiem paņēmieniem:
|
i. |
katalītiskā oksidēšana (kā katalizatoru izmanto mangāna sāļus); |
|
ii. |
bioloģiskā oksidēšana; |
|
iii. |
izgulsnēšana vai |
|
iv. |
maisīšana slēgtā trauku sistēmā, kas aprīkota ar izplūdes skruberi vai oglekļa filtru. |
Piemērojamība
Attiecas tikai uz iekārtām, kurās veic apmatojuma atdalīšanu ar sulfīdiem.
1.6.2.
18. Lai samazinātu halogenēto gaistošo organisko savienojumu emisijas, LPTP ir aizstāt procesā izmantotos halogenētos gaistošos organiskos savienojumus ar vielām, kas nav halogenētas.
Apraksts
Halogenēto šķīdinātāju aizstāšana ar nehalogenētiem šķīdinātājiem.
Piemērojamība
Neattiecas uz aitādu sauso attaukošanu, ko veic slēgtā cikla mašīnās.
19. Lai samazinātu gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas apdares posmā, LPTP ir izmantot vienu vai vairākus no turpmāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem (priekšroka pirmajam paņēmienam).
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
|
|
a |
Uz ūdens bāzes ražotu virsmas pārklājumu izmantošana apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu |
Gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežo, izmantojot uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus, kuru kārtas ikreiz klāj ar kādu no šiem paņēmieniem: “aizkara” tipa pārklāšana vai pārklāšana ar rullīti, vai uzlaboti smidzināšanas paņēmieni |
|
b |
Ekstrakcijas ventilācijas un izplūžu mazināšanas sistēmas izmantošana |
Izplūdes gaisu apstrādā ekstrakcijas sistēmā, kurai ir viena vai vairākas turpmāk norādītās funkcijas: mitrā filtrēšana, adsorbcija, biofiltrācija vai sadedzināšana |
Ar LPTP saistītie šķīdinātāju lietojuma līmeņi un ar LPTP saistītie emisiju līmeņi GOS gadījumā
Šķīdinātāju lietojuma līmeņi, ja izmanto uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu, un LPTP SEL konkrētu GOS emisijām, ja kā alternatīvu uz ūdens bāzes ražotiem pārklājumiem izmanto ekstrakcijas ventilāciju un izplūžu mazināšanas sistēmu, ir norādīti 5. tabulā.
5. tabula
Ar LPTP saistītie šķīdinātāju lietojuma līmeņi un LPTP SEL līmeņi GOS emisijām
|
Parametrs |
Ražošanas veids |
Ar LPTP saistītie līmeņi |
|
|
g/m2 (gada vidējie rādītāji uz vienu apstrādātas ādas vienību) |
|||
|
Šķīdinātāju lietojuma līmeņi |
Ja izmanto uz ūdens bāzes ražotus pārklājumus apvienojumā ar efektīvu to uzklāšanas sistēmu |
Polsterējumi un automašīnas salona āda |
10–25 |
|
Apavu, apģērba un ādas izstrādājumu āda |
40–85 |
||
|
Āda ar pārklājumu (pārklājuma biezums > 0,15 mm) |
115–150 |
||
|
GOS emisijas |
Ja kā alternatīvu uz ūdens bāzes ražotiem pārklājumiem izmanto ekstrakcijas ventilāciju un izplūžu mazināšanas sistēmu |
9–23 (10) |
|
1.6.3.
20. Lai samazinātu cieto daļiņu emisijas gaisā, kas rodas sausās apdares posmos, LPTP ir izmantot ekstrakcijas ventilācijas sistēmu ar maisa filtriem vai mitro filtrēšanu.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL)
LPTP SEL cietajām daļiņām ir 3 līdz 6 mg uz normālu m3 izplūdes gaisa, ko izsaka izteikta kā 30 minūšu vidējo vērtību.
1.7. Atkritumu apsaimniekošana
21. Lai ierobežotu projām sūtāmo atkritumu daudzumu, LPTP ir darbu objektā organizēt tā, lai iespējami lielāka daļa procesa atlikumu kļūtu par blakusproduktiem, tostarp par šādiem:
|
Procesa atlikums |
Blakusprodukta pielietojums |
||||||||
|
Apmatojums un vilna |
|
||||||||
|
Kaļķoti atgriezumi |
|
||||||||
|
Nemiecēti šķēlumi |
|
||||||||
|
Miecēti šķēlumi un atgriezumi |
|
22. Lai ierobežotu projām sūtāmo atkritumu daudzumu, LPTP ir darbu objektā organizēt tā, lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu vai, ja tas neizdodas, lai atkritumus varētu nodot “cita veida reģenerācijai”, tostarp šādai:
|
Atkritumi |
Atkārtota izmantošana pēc attiecīgas sagatavošanas |
Pārstrādes rezultāts |
Cita veida reģenerācija |
||||||||||
|
Apmatojums un vilna |
|
|
|
||||||||||
|
Jēlādas atgriezumi |
|
|
|
||||||||||
|
Kaļķoti atgriezumi |
|
|
|
||||||||||
|
Miesas atgriezumi |
|
|
|
||||||||||
|
Nemiecēti šķēlumi |
|
|
|
||||||||||
|
Miecēti šķēlumi un atgriezumi |
|
|
|
||||||||||
|
Miecēts atdalītais apmatojums |
|
|
|
||||||||||
|
Notekūdeņu dūņas no attīrīšanas iekārtām |
|
|
|
23. Lai samazinātu ķimikāliju patēriņu un samazinātu projām sūtāmo hroma miecvielas saturošo ādas atkritumu daudzumu, LPTP ir izmantot šķelšanu ar kaļķi.
Apraksts
Šķelšanu veic agrākā apstrādes posmā, lai rastos nemiecēts blakusprodukts.
Piemērojamība
Piemēro tikai iekārtām, kurās veic miecēšanu ar hromu.
Nepiemēro,
|
— |
ja ādas apstrādes mērķis ir nešķeltas ādas produkti, |
|
— |
ja vajadzīga stingrāka āda (piemēram, apavu āda), |
|
— |
ja vajadzīgs vienmērīgs gatavā produkta biezums, |
|
— |
ja miecētos šķēlumus ražo kā produktu vai blakusproduktu. |
24. Lai samazinātu hroma koncentrāciju projām sūtāmajās notekūdeņu dūņās, LPTP ir izmantot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem tehniskajiem paņēmieniem.
|
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Piemērojamība |
|
|
a |
Hroma atgūšana atkārtotai izmantošanai miecētavā |
Jauna miecēšanas šķīduma sagatavošana no izgulsnētā hroma, izmantojot sērskābi kā daļēju svaigu hroma sāļu aizvietotāju |
Ierobežo nepieciešamība iegūt ādas produktu ar pircēja specifikācijām atbilstošām īpašībām, jo īpaši attiecībā uz krāsu (mazāka krāsas noturība un spilgtums) un matējuma efektu |
|
b |
Hroma atgūšana atkārtotai izmantošanai cita veida ražošanā |
Hroma dūņu izmantošana par izejvielu cita veida ražošanā |
Piemēro tikai tad, ja ir zināms reāls reģenerēto atkritumu rūpnieciskais lietotājs |
25. Lai samazinātu enerģijas un ķimikāliju patēriņu un apstrādes jaudas, kas vajadzīgas turpmākai notekūdeņu dūņu apstrādei, LPTP ir dūņu atūdeņošana, tādā veidā samazinot to ūdens saturu.
Piemērojamība
Piemēro visām iekārtām, kurās veic mitro apstrādi.
1.8. Energopatēriņš
26. Lai samazinātu žāvējot patērēto enerģiju, LPTP ir optimizēt sagatavošanos žāvēšanai, veicot jebkuru mehānisko atūdeņošanu.
27. Lai samazinātu energopatēriņu mitrās apstrādes procesos, LPTP ir izmantot īslaicīgo iegremdēšanu.
Apraksts
Ūdens sildīšanai patērētās enerģijas daudzumu samazina, samazinot karstā ūdens izmantošanu.
Piemērojamība
Šo paņēmienu nevar piemērot krāsošanas posmā un teļādu apstrādē.
Piemērojamība turklāt attiecas tikai uz:
|
— |
jaunām apstrādes tvertnēm, |
|
— |
esošām apstrādes tvertnēm, kurās var izmantot īslaicīgas iegremdēšanas paņēmienu vai kuras var tikt pielāgotas šādam lietojumam. |
Ar LPTP saistītais energopatēriņš
Sk. 6. tabulu.
6. tabula
Ar LPTP saistītais raksturīgais energopatēriņš
|
Darbības posms |
Raksturīgais enerģijas patēriņš uz vienu izejmateriāla vienību (11) |
|
GJ/t |
|
|
Liellopu ādas apstrāde no jēlādas posma līdz mitrajam posmam miecēšanā ar hromu vai citiem metāliem |
< 3 |
|
Liellopu ādas apstrāde no jēlādas līdz apstrādātai ādai |
< 14 |
|
Aitu ādas apstrāde no jēlādas līdz apstrādātai ādai |
< 6 |
(1) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.
(2) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
(3) Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot teļādas vai izmantojot augu izcelsmes miecvielas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš.
(4) Mēneša vidējā vērtība. Apstrādājot ar vilnu klātas aitādas, var būt nepieciešams lielāks ūdens patēriņš.
(5) OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.
(6) OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.
(7) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
(8) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(9) Augšējā robeža ir saistīta ar ĶSP ievades koncentrācijām ≥ 8 000 mg/l.
(10) LPTP SEL diapazons izteikts ar kopējo oglekli.
(11) Energopatēriņa vērtības (izsaka kā vidējo lielumu gadā, skaitļus nepārvēršot primārajā enerģijā) ietver energopatēriņu ražošanas procesā, tostarp elektroenerģiju un iekštelpu apkuri, bet neietver notekūdeņu attīrīšanā patērēto enerģiju.
|
16.2.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 45/30 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2013. gada 14. februāris)
par dažu vielu neiekļaušanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū I, I A vai I B pielikumā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 670)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2013/85/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo darbīgo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, I A vai I B pielikumā. |
|
(2) |
Attiecībā uz vairākām minētajā sarakstā iekļautajām vielām / produktu veidu kombinācijām vai nu visi dalībnieki ir pārtraukuši dalību pārbaudes programmā, vai arī dalībvalsts, kas izraudzīta par novērtēšanas ziņotāju, nav saņēmusi pilnīgu dokumentāciju laikposmā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1451/2007 9. pantā un 12. panta 3. punktā. |
|
(3) |
Tāpēc, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 11. panta 2. punktu, 12. panta 1. punktu un 13. panta 5. punktu Komisija par to ir attiecīgi informējusi dalībvalstis. Šo informāciju publicēja arī elektroniski. |
|
(4) |
Triju mēnešu laikā pēc minētajām publikācijām vairāki uzņēmumi izrādīja interesi pārņemt dalībnieka funkcijas attiecībā uz dažām attiecīgajām vielām un produktu veidiem. Tomēr vēlāk šie uzņēmumi neiesniedza pilnīgu dokumentāciju. |
|
(5) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. panta 4. punktu un 12. panta 5. punktu attiecīgās vielas un produktu veidi nebūtu jāiekļauj Direktīvas 98/8/EK I, I A vai I B pielikumā. |
|
(6) |
Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt datumu, pēc kura tādu veidu biocīdos produktus, kas minēti šā lēmuma pielikumā un satur šā lēmuma pielikumā norādītās darbīgās vielas, vairs nedrīkstētu laist tirgū. |
|
(7) |
Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šā lēmuma pielikumā norādītās vielas neiekļauj Direktīvas 98/8/EK I, I A vai I B pielikumā norādīto veidu produktos.
2. pants
Regulas (EK) Nr. 1451/2007 4. panta 2. punkta nolūkā tādu veidu biocīdos produktus, kas minēti šā lēmuma pielikumā un satur šā lēmuma pielikumā norādītās darbīgās vielas, vairs nelaiž tirgū, sākot no 2014. gada 1. februāra.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 14. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.
PIELIKUMS
Vielas un produktu veidi, kas nav iekļaujami Direktīvas 98/8/EK I, I A vai I B pielikumā
|
Nosaukums |
EK numurs |
CAS numurs |
Produkta veids |
Ziņotāja dalībvalsts |
|
Glutarāls |
203-856-5 |
111-30-8 |
5 |
FI |
|
4-(2-nitrobutil)morfolīns |
218-748-3 |
2224-44-4 |
6 |
UK |
|
4-(2-nitrobutil)morfolīns |
218-748-3 |
2224-44-4 |
13 |
UK |
|
N,N’-(dekān-1,10-diildi-1(4H)-piridil-4-ilidēn)bis(oktilamonija) dihlorīds |
274-861-8 |
70775-75-6 |
1 |
HU |
|
Salicilskābe |
200-712-3 |
69-72-7 |
1 |
NL |