24.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/1

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2737/90 (2) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam. Ar Lēmumu 90/480/EEK (3) Komisija pieņēma saistības no diviem galvenajiem eksportētājiem par ražojumu, kam piemēro pasākumus.

(2)

Pēc attiecīgo divu Ķīnas eksportētāju saistību atsaukšanas Komisija ar Regulu (EK) Nr. 2286/94 (4) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 610/95 (5) Padome grozīja Regulu (EEK) Nr. 2737/90 un piemēroja galīgo maksājumu 33 % apmērā volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam. Ņemot vērā pārskatīšanu, kas tika ierosināta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšana”), ar Padomes Regulu (EK) Nr. 771/98 (6) šie pasākumi tika pagarināti vēl uz pieciem gadiem.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 2268/2004 (7) pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome piemēroja antidempinga maksājumu 33 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 1275/2005 (8) Padome grozīja ražojuma jomas definīciju, lai tā attiektos arī uz tādu volframa karbīdu, kas ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri.

(6)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9) Komisija 2009. gada 30. septembrī saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Metālu asociācija (Eurometaux) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to Savienības ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 85 % – no Savienības kopējās volframa karbīda, tāda volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēta volframa karbīda produkcijas.

(7)

Pieprasījumu pamatoja ar apgalvojumu, ka pasākumu pārtraukšana varētu sekmēt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un radīt atkārtotu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2009. gada 30. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (10) publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(9)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Uz kaitējuma atkārtošanās iespējamības novērtēšanu attiecināmo tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, kas zināmi kā ieinteresētās puses, analogās valsts ražotājus un ĶTR pārstāvjus par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām deva iespēju paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski izklāstīt savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa.

(11)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(12)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un personām, kuras bija pieteikušās līdz termiņam, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Atbildes tika saņemtas no septiņiem Savienības ražotājiem, viena ĶTR ražotāja eksportētāja, viena analogās valsts ražotāja eksportētāja un trim lietotājiem.

(13)

Neviens importētājs neatsaucās uz lūgumu veikt atlasi, nesniedza Komisijai papildu informāciju, kā arī nepieteicās izmeklēšanas laikā. Tā kā tikai viens ĶTR ražotājs eksportētājs iesniedza pieprasīto informāciju, atlase nebija jāveic.

(14)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(15)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ĶTR izcelsmes volframa karbīds, tāds volframa karbīds, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēts volframa karbīds, ko pašlaik klasificē ar KN kodu 2849 90 30 un ex 3824 30 00.

(16)

Volframa karbīds, tāds volframa karbīds, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēts volframa karbīds ir oglekļa un volframa savienojums, kas iegūts termiskā apstrādē (cementēšana – pirmajā gadījumā, kausēšana – trešajā gadījumā). Šie ražojumi ir starpprodukti, ko izmanto par izejmateriāliem tādu smagā metāla detaļu ražošanā kā cementēta karbīda griezējinstrumenti un ātri nodilstošas detaļas, nodilumizturīgi pārklājumi, naftas urbumu un izrakteņu ieguves instrumenti, kā arī metālu stiepšanas un kalšanas presformas un uzgaļi.

(17)

Šī izmeklēšana apstiprināja, ka attiecīgais ražojums, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod uz Savienību, gan fizikālo un ķīmisko īpašību, gan lietojuma ziņā ir identisks ražojumam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienības tirgū, vai ražojumam, ko ražo un pārdod analogā valstī, tāpēc šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai šajā laikā bija dempings un, ja bija, vai spēkā esošo pasākumu piemērošanas beigšana var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos. Saistībā ar izmeklēšanu, kas notiek saskaņā ar minēto pantu, tiek atgādināts, ka tirgus ekonomikas režīms (“TER”) netiek izvērtēts.

(19)

Kā jau paskaidrots iepriekš, ĶTR ražotāju eksportētāju atlase nebija jāveic.

(20)

Atlases posmā izrādījās, ka vienīgais sadarbībā iesaistītais Ķīnas ražotājs eksportētājs pārstāvēja mazāk nekā 5 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību. Ķīnas iestādēm un citām ieinteresētajām personām paziņoja par iespēju, ka ražotāju eksportētāju nepietiekamās sadarbības dēļ varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants. Komisija uz šo paziņojumu nesaņēma nevienu atbildi.

(21)

Tomēr turpmākajā izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem, sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs laboja kļūdu ziņojumā par savu ražojumu eksportu uz Savienību un norādīja lielākus eksporta apjomus, kas nonāk Savienībā. Līdztekus vēl tika analizēti attiecīgā ražojuma apjomi, kas eksportēti uz Savienību no ĶTR, pamatojoties uz Eurostat datiem. Tādējādi pēc anketas atbilžu pārbaudes tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja eksporta apjoms ir ļoti liels (11). Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, tika secināts, ka sadarbība ir noritējusi augstā līmenī.

(22)

Tā kā iepriekšējās izmeklēšanās nevienam ĶTR ražotājam eksportētājam netika piešķirts TER, normālo vērtību Ķīnai noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem.

(23)

Paziņojumā par procedūras sākšanu kā piemērotu analogo valsti ĶTR normālās vērtības noteikšanai tika ieteikts izmantot ASV. Ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes par šīs izvēles piemērotību. Piezīmes vai iebildumi par šo jautājumu netika saņemti ne no vienas personas. ASV kā analogā valsts tika izmantota jau sākotnējā izmeklēšanā, un jauni vai mainīti apstākļi, kas varētu pamatot šīs valsts nomaiņu, netika ne konstatēti, ne paziņoti Komisijai. ASV tika uzskatītas par reprezentatīvu atskaites tirgu, jo īpaši – ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu vietējā tirgus atvērtību un konkurētspēju. Turklāt viens ASV ražotājs piekrita sadarbībai šīs pārskatīšanas laikā.

(24)

Tāpēc, lai veiktu šo pārskatīšanu, ASV ir izmantotas kā analogā tirgus ekonomikas valsts.

(25)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ASV ražotāja, kurš sadarbojās analogajā valstī, proti, pamatojoties uz cenām, ko maksājuši vai maksā ASV vietējā tirgū par ražojuma veidiem, kurus, kā tika konstatēts, realizē parastā tirdzniecības apritē.

(26)

Tādēļ par normālo vērtību noteica sadarbībā iesaistītā ASV ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas paredzēta nesaistītiem pircējiem.

(27)

Vispirms tika pārbaudīts, vai sadarbībā iesaistītā ASV ražotāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tas veido 5 % vai vairāk procentu no tā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sadarbībā iesaistītā ASV ražotāja pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi.

(28)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, nosakot PIP laikā ASV tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu neatkarīgiem pircējiem īpatsvaru.

(29)

Tā kā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoms bija zemāks par 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena rentablajos darījumos.

(30)

Kā paskaidrots iepriekš, ņemot vērā to, ka sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs pārstāvēja vairāk nekā 90 % no kopējā Ķīnas importa uz Savienību, eksporta cenu pārbaudīja, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja sniegtajiem datiem, t. i., ņemot vērā faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(31)

Vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un vienā un tajā pašā nodokļu līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, tika ņemtas vērā faktoru atšķirības, jo uzskatīja (kas arī tika apliecināts), ka šie faktori ietekmē cenu un cenu salīdzināmību. Tika veiktas jūras un iekšzemes pārvadājumu, apdrošināšanas, bankas maksājumu un iepakošanas izmaksu korekcijas. Turklāt tika veikta eksporta nodokļa korekcija 5 % apmērā attiecībā uz eksporta cenu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekcija attiecībā uz normālo vērtību.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību katram ražojuma veidam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums atklāja, ka dempings pastāv un PIP laikā jau pārsniedz 80 %, tātad tas ir ievērojami augstākā līmenī nekā pēdējā pārskatīšanas izmeklēšanā (31 %). Precīzu dempinga starpību nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Aprēķini pamatojas uz viena ĶTR ražotāja eksportētāja un viena analogās valsts ražotāja datiem. Dempinga starpības izpaušana ļautu gan sadarbībā iesaistītajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, gan analogās valsts ražotājam attiecīgi secināt otra normālo vērtību un eksporta cenu, kas nepārprotami būtu abu pušu konfidencialitātes tiesību pārkāpums.

(33)

Šajā iedaļā iekļautos datus ieguva, analizējot sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja, Eurostat un pārskatīšanas pieprasījumā sniegtos datus.

(34)

Lai ievērotu konfidencialitāti, sadarbībā iesaistītā Ķīnas ražotāja eksportētāja dati par neizmantoto jaudu tika norādīti, palielinot vai samazinot tos par 20 %. ĶTR ražošanas jauda 2006. un 2007. gadā sasniedza aptuveni 21 000 tonnu, 2008. gadā un PIP laikā tā būtiski pieauga aptuveni līdz 35 000 tonnu, t. i., attiecīgajā periodā ražošanas jauda palielinājās vairāk nekā par 80 %. Šie skaitļi uzskatāmi par piesardzīgiem, jo pārskatīšanas pieprasījumā bija norādīta aptuveni 50 000 tonnu liela ražošanas jauda.

(35)

Turklāt sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs ziņoja par būtisku jaudas palielinājumu attiecīgajā periodā.

(36)

Pamatojoties uz izmeklēšanas laikā apkopoto informāciju, kopējā Ķīnas ražošanas jauda būtiski pārsniedza faktisko Ķīnas ražošanu (2008. gadā un PIP laikā vismaz par 20 000 tonnu).

(37)

PIP laikā ĶTR neizmantotā jauda seškārtīgi pārsniedza Savienības patēriņu (25 000 tonnu attiecībā pret 3 800 tonnām Savienības patēriņa).

(38)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka, nepastāvot antidempinga pasākumiem, lielu daļu ĶTR pieejamās neizmatotās jaudas varētu izmantot eksporta palielināšanai uz Savienību.

(39)

Turklāt izmeklēšanas laikā iesniegtā informācija norādīja uz būtiskiem to izejmateriālu tirgus kropļojumiem, kurus izmanto attiecīgā ražojuma izgatavošanai. Pirmkārt, izejmateriāliem piemēro Ķīnas iestāžu piešķirtās kvotas. Otrkārt, Ķīnas iestādes ierobežo piekļuvi izejmateriāliem, paredzot eksporta nodokļus un PVN atlaižu politiku, ko, kā norādīts 31. apsvērumā, piemēro arī attiecīgajam ražojumam. Šie faktori veido papildu aspektus, kas šajā lietā norāda uz dempinga turpināšanās iespējamību.

(40)

Sadarbībā iesaistītā eksportētāja sniegtā informācija par cenu, ko nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ, liecina, ka Savienība faktiski ir interesants tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Visā attiecīgajā periodā citos trešo valstu tirgos noteiktās cenas bija zemākas (izņemot 2007. gadu) par Savienībai noteiktajām cenām (dažādos attiecīgā perioda gados aptuveni par 10 līdz 20 % zemākas).

(41)

Ņemot to vērā, var secināt, ka iegūstamās cenas ziņā ES tirgus noteikti ir pievilcīga izvēle Ķīnas eksportētājiem.

(42)

Tādējādi, ja pasākumus atceltu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt savu eksportu uz Savienības tirgu. Augstas dominējošās cenas Savienības tirgū ļautu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem gūt lielāku tīro peļņu.

(43)

Pasākumus 2005. gadā papildināja ar vēl vienu KN kodu, jo tika konstatēts, ka Ķīnas eksportētāji ir apgājuši pasākumus, volframa karbīda pulverim pievienojot mazāku daudzumu cita metāliska pulvera (lielākoties – kobalta) (12). Tas apstiprināja, ka apiešanas prakse ir vēl viens aspekts, kas liek izdarīt secinājumu par dempinga turpināšanās iespējamību. Tas ir skaidrs pierādījums tam, ka Eiropas tirgus joprojām šķiet pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas, iespējams, novirzītu lielākus volframa karbīda apjomus uz ES, ja nepastāvētu antidempinga pasākumi.

(44)

Iepriekš minētā analīze atklāj, ka Ķīnas imports turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām ar ļoti augstu dempinga starpību. Jo īpaši ņemot vērā analīzi par cenu līmeni ES un citu trešo valstu tirgos, kā arī ĶTR pieejamās jaudas, var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

(45)

Savienībā līdzīgo ražojumu izgatavo septiņi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas.

(46)

Tāpēc var uzskatīt, ka tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izpratnē, un turpmāk tekstā tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(47)

Dati, kas saistīti ar attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu Savienībā, bija jāindeksē, lai saglabātu konfidencialitāti atbilstīgi pamatregulas 19. pantam.

(48)

Tā kā, ņemot vērā importa apjomus ar Taric kodu 3824300010, Eurostat pieejamie dati par importu KN kodu līmenī (KN kods 3824 30 00) ietver arī citus ražojumus, ne tikai attiecīgo ražojumu, turpmākā analīze veikta, pamatojoties uz datiem par importu Taric kodu līmenī, ko papildina informācija no datiem, kuri apkopoti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu. Taric datus uzskata par konfidenciāliem, jo tie sniedz pietiekami sīku informāciju, kas ļauj veikt pušu identificēšanu. Tāpēc informācija dažreiz tika norādīta diapazona veidā.

(49)

Datus par Savienības ražošanas nozari ieguva no septiņu Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(50)

Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(51)

No 2006. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās par 62 %, visvairāk samazinoties laikā no 2008. gada līdz PIP. PIP laikā patēriņš samazinājās par 63 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

1.   tabula

Patēriņš

(52)

ĶTR par dempinga cenām pārdotā importa apjoms, tirgus daļas un vidējās cenas veidojās, kā norādīts turpmāk. Šīs tendences attiecībā uz daudzumiem un cenām ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

2.   tabula

Imports no ĶTR

(53)

Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma par dempinga cenām pārdotā importa apjoms attiecīgajā periodā ir samazinājies par 89 % un PIP laikā sasniedzis aptuveni 80 tonnas. Arī tirgus daļa samazinājās no 7,1 % 2006. gadā līdz 2,1 % PIP laikā.

(54)

Viens no iespējamiem šā samazinājuma skaidrojumiem ir tas, ka attiecīgajā periodā ir būtiski pieaudzis ĶTR iekšzemes patēriņš. Turklāt, paredzot eksporta kvotu sistēmu un eksporta tarifus, Ķīnas iestādes, šķiet, īsteno ĶTR volframa resursu saglabāšanas politiku.

(55)

Attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas samazinājās par 14 %. Šīs pārmaiņas atspoguļo galveno tendenci, kas vērojama arī attiecībā uz Savienības ražošanas nozares cenām.

(56)

Salīdzinājums atklāja arī, ka pēc spēkā esošā antidempinga maksājuma atskaitīšanas ĶTR imports vairāk nekā par 10 % ir samazinājis Savienības ražošanas nozares cenas. Šie rezultāti ir tādi paši kā pēdējā pārskatīšanas izmeklēšanā (13).

(57)

Importa apjoms no citām valstīm attiecīgajā periodā ir parādīts turpmāk tabulā. Tendences attiecībā uz daudzumiem un cenām ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus:

3.   tabula

Imports no citām valstīm

(58)

Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm samazinājās par 36 %. Tas sekoja vispārējai tirgus tendencei, ko izraisīja patēriņa samazināšanās (kritums par 62 %), taču tas nenotika vienlaicīgi. Tādējādi šā importa tirgus daļa palielinājās no 10,5 % līdz 17,9 %. Taču šā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par negatīvu, kā to pierāda 85. līdz 88. apsvērums turpmāk tekstā.

(59)

Jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā Korejas Republikas (“Koreja”) tirgus daļa pieauga divkārt, sasniedzot 4,4 %. Lai gan Korejas importa vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās, tās tomēr konsekventi saglabājās augstākas nekā Ķīnas eksporta vidējā pārdošanas cena.

(60)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam Komisija izvērtēja visus būtiskos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(61)

Savienības ražošanas nozares ražošana salīdzinājumā ar 2006. gadu vispirms pieauga par 5,8 % 2007. gadā un par 11,6 % 2008. gadā, bet pēc tam, jo īpaši PIP laikā, strauji samazinājās par 56 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

4.   tabula

Savienības ražošanas kopapjoms

(62)

Ražošanas jauda no 2006. gada līdz PIP palielinājās par 10,8 %. Tā kā ražošana samazinājās, jo īpaši PIP laikā, arī jaudas izmantošanā no 2006. gada līdz PIP bija vērojams kopējs kritums par 57 %, sasniedzot 39 % jaudas izmantojumu PIP laikā.

5.   tabula

Ražošanas jauda un tās izmantojums

(63)

Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumi palielinājās par 20 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu un pēc tam samazinājās par 26 % PIP laikā.

6.   tabula

Krājumi

(64)

Laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem nedaudz palielinājās, bet pēc tam no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 61 %. Pārdošanas apjomi palielinājās 2007. un 2008. gadā, bet strauji saruka PIP laikā. Šī attīstības tendence atbilst vispārējai patēriņa samazinājuma tendencei Savienības tirgū.

7.   tabula

Pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem

(65)

No 2006. gada līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija samērā stabila, bet pēc tam no 2008. gada līdz PIP palielinājās par četriem procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir palielinājusies par pieciem procentpunktiem.

8.   tabula

ES tirgus daļa

(66)

Tā kā pārdošanas apjomu samazinājums bija nedaudz zemāks par patēriņa samazinājumu, pieauga Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(67)

No 2006. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 17 %. Nodarbinātība samazinājās arī laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam, kad ražošana nedaudz pieauga, norādot uz Savienības ražošanas nozares centieniem uzlabot tās ražīgumu. Tomēr PIP laikā straujš ražošanas apjoma kritums izraisīja spēcīgu nodarbinātības līmeņa pazemināšanos.

9.   tabula

Nodarbinātība

(68)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra, ņemot vērā ražošanas apjomu uz vienu darbinieku vienā nodarbinātības gadā, 2007. un 2008. gadā attiecīgi pieauga par 7 % un 15 % salīdzinājumā ar 2006. gadu, bet pēc tam laikā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 49 %.

10.   tabula

Ražīgums

(69)

Vidējā ražotāja noteiktā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās. Kopumā Savienības ražošanas nozarei laikā no 2006. gada līdz PIP bija jāsamazina savas cenas par 15,4 %.

(70)

Kā skaidrots 55. un 56. apsvērumā, kaut arī Ķīnas par dempinga cenām pārdotā importa cenas uzrādīja līdzīgas tendences kā Savienības ražošanas nozares cenas, tās tomēr konsekventi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. PIP laikā ĶTR cenas bija vairāk nekā par 10 % zemākas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām.

11.   tabula

Vienības cena ES tirgū

(71)

No 2006. gada līdz PIP vidējā alga uz vienu darbinieku palielinājās par 4,8 %.

12.   tabula

Darbaspēka izmaksas

(72)

No 2006. gada līdz 2008. gadam ikgadējā Savienības ražošanas nozares ieguldījumu plūsma saistībā ar attiecīgo ražojumu pieauga par 18 %. No 2007. gada līdz 2008. gadam ieguldījumi palielinājās par 103 %. Tomēr PIP laikā ieguldījumi samazinājās par 65 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

(73)

Ieguldījumus galvenokārt veica jaunu objektu būvniecībā, lai ražotu volframa izstrādājumus no lietotiem materiāliem un lūžņiem. Ieguldījumi bija jāsamazina, jo: i) Savienības tirgū samazinājās vispārējais ražošanas līmenis; ii) tika kropļots izejmateriālu tirgus (sk. 39. apsvērumu); iii) iestājās ekonomikas krīze.

(74)

PIP laikā būtiski ieguldījumi netika veikti. To lielākoties var izskaidrot ar ekonomikas krīzi, kas sākās 2008. gadā un sasniedza savu dziļāko punktu PIP laikā, kad piekļuve jaunam kapitālam bija jo īpaši apgrūtināta.

13.   tabula

Ieguldījumi

(75)

Daļēji spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ un daļēji Savienības ražošanas nozares centienu dēļ dažādot izejmateriālu avotus no 2006. gada līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt pozitīvu rentabilitātes līmeni pat tad, kad šā perioda laikā rentabilitāte kopumā kritās par 26 %. Tomēr PIP laikā Savienības ražošanas nozares rezultāti bija daudz negatīvāki, un tas norāda uz zināmu nestabilitāti šajā ziņā.

(76)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”) caurmērā atbilda rentabilitātes tendencei visā attiecīgajā periodā.

14.   tabula

Rentabilitāte un INI

(77)

Skaidras naudas plūsmas tendence, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, izmeklēšanas periodā saglabājās pozitīva. Tomēr no 2006. gada līdz PIP tā samazinājās gandrīz par 35 %.

15.   tabula

Skaidras naudas plūsma

(78)

PIP laikā ĶTR dempings turpinājās tādā līmenī, kas būtiski pārsniedza spēkā esošo pasākumu līmeni. Turklāt, ņemot vērā izejmateriālu tirgus kropļojumus, ĶTR importa neizmantoto jaudu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir niecīga.

(79)

Tika analizēts, vai Eiropas Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām. Secinājums bija tāds, ka nozare lielā mērā spēja atgūties no šīm sekām tādēļ, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi izrādījās efektīvi. Tomēr ekonomikas krīze apturēja šo procesu un pastiprināja Savienības ražošanas nozares grūtības.

(80)

Līdz ar Savienības patēriņa samazināšanos Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās no 7,1 % līdz 2,1 % (sk. 52. apsvērumu). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un arī zemākas nekā citu trešo valstu izcelsmes importa cenas. Kā iepriekš minēts 56. apsvērumā, pamatojoties uz aprēķinu, kurā nav iekļauts antidempinga maksājums, PIP laikā Ķīnas imports samazināja Savienības ražošanas nozares cenas par 10,7 %. Jāatgādina, ka maksājuma likme ir 33 %. Tātad samazinājuma līmenis, no vienas puses, norāda uz spēkā esošo maksājumu efektivitāti un, no otras puses, uz vajadzību turpināt pasākumus. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka konstatētais samazinājums bija tādā pašā līmenī kā pēdējā pārskatīšanas izmeklēšanā. Tādējādi ĶTR par dempinga cenām pārdotā importa cenas ietekme uz Savienības ražošanas nozari saglabājās nemainīga, un, tā kā nav pierādījumu par pretējo, tas tā varētu turpināties.

(81)

Ļoti negatīvo ekonomisko apstākļu dēļ, kas PIP laikā dominēja volframam pakārtotajā nozarē, jo īpaši tērauda un cementētā karbīda nozarē, kas Savienībā patērē lielāko daļu volframa, Savienības ražošanas nozare radikāli samazināja attiecīgā produkta ražošanu un pārdošanas apjomus.

(82)

Pirms krīzes uzņēmumiem, kuri darbojās pakārtotajā nozarē, bija lieli volframa krājumi, kas PIP laikā netika papildināti un kas pēc tam ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas līmeni.

(83)

Tā kā ražošana samazinājās, bet Savienības ražošanas nozare ir visai kapitālietilpīga un līdz ar to tai jāsaražo zināmi apjomi, lai vienības fiksētās izmaksas būtu pēc iespējas zemākas, tika būtiski ietekmēta rentabilitāte.

(84)

Tomēr Savienības ražošanas nozares analīze pirms krīzes liecina par spēkā esošo antidempinga pasākumu efektivitāti. Izmeklēšanā tika atklāts, ka lielākie Savienības ražotāji veica būtiskus ieguldījumus, lai izvairītos no izejmateriālu tirgus kropļojumiem, un tajā pašā laikā viņi bija spējīgi konkurēt, tirgū saglabājot stabilu pozīciju.

(85)

Tiek lēsts, ka importa apjoms no citām trešām valstīm samazinājās par 36 % – no 1 500 tonnām 2006. gadā līdz 675 tonnām PIP laikā. Citu valstu importa tirgus daļa pieauga no 10,5 % 2006. gadā līdz 17,9 % PIP laikā. To vidējā importa cena no 2006. gada līdz PIP samazinājās par 8,9 %. Galvenās importētājvalstis bija Dienvidkoreja un ASV.

(86)

Attiecīgajā periodā Dienvidkorejas importa tirgus daļa dubultojās (no 2,2 % līdz 4,4 %). Tomēr pieejamā informācija liecina, ka PIP laikā šis imports notika par cenām, kas ir tikai nedaudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (par 6,6 %), bet augstākas nekā ĶTR izcelsmes importa cenas (par 9,8 %).

(87)

ASV importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 15,1 procentpunktu (no 4,2 % līdz 3,6 %). Pieejamā informācija liecina, ka PIP laikā šis imports notika par cenām, kas ir augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un tādējādi arī būtiski augstākas (par 31 %) nekā ĶTR izcelsmes importa cenas.

(88)

Noslēgumā jāatzīst, ka, ņemot vērā lielākos volframa karbīda importētājus ES, Dienvidkorejas un ASV imports nevarēja negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli galvenokārt to cenu līmeņa dēļ (kas ir līdzīgas vai pat augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas) un – ASV gadījumā – arī samazinātas tirgus daļas dēļ.

(89)

Spēkā esošo efektīvo antidempinga maksājumu dēļ Savienības ražošanas nozare spēja zināmā mērā atgūties no iepriekšējā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(90)

Tomēr nevar secināt, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir stabils. Lai gan gandrīz visi kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražotāju finansiālo situāciju, piemēram, rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma, attiecīgā perioda pirmajos gados uzlabojās, izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka PIP laikā visi kaitējuma rādītāji pasliktinājās.

(91)

Neņemot vērā to, ka PIP laikā pieprasījuma samazinājums daļēji varēja būt saistīts ar ekonomikas krīzi, izmeklēšanā tika rūpīgi analizēta lēta ĶTR dempinga eksporta ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(92)

Kā minēts 52. apsvērumā, ĶTR importa apjomi faktiski samazinājās laikā no 2006. gada līdz PIP. Šajā pašā periodā importa cenas samazinājās par 14 %, kas, analizējot no attiecīgā četru gadu perioda perspektīvas, atspoguļo Savienības ražošanas nozares cenu pieaugumu. Tomēr redzams, ka būtisks Ķīnas par dempinga cenām pārdotā importa cenas samazinājums (par 15 %) notika no 2006. gada līdz 2007. gadam, t. i., ilgu laiku pirms ekonomiskās krīzes – periodā, kad Savienības ražošanas nozarē noritēja atlabšanas process. Pēc tam ĶTR par dempinga cenām pārdotā importa cenas stabilizējās, un ar finanšu krīzi saistītais samazinājums, šķiet, tika ierobežots. Ķīnas eksportētāju būtiskais cenas samazinājuma grafiks (pirms krīzes) varētu norādīt, ka viņi, lai samazinātu Savienības ražošanas nozares cenas, īstenoja daudz mērķtiecīgāku un spēcīgāku cenu stratēģiju. Faktiski cenu atšķirība starp Ķīnas eksporta cenām un Savienības rūpniecības nozares cenām 2007. gadā sasniedza 27 % un 2008. gadā attiecīgi 22,8 %.

(93)

Ķīnas eksporta cenas 2008. gadā bija par 22,8 % zemākas nekā Savienības rūpniecības nozares cenas. PIP laikā šī starpība samazinājās līdz 15,7 %. Strauji samazinoties patēriņam, Savienības ražotājiem, lai saglabātu tirgus daļu, bija jāsamazina savas cenas.

(94)

Kā minēts 57. apsvērumā, samazinoties patēriņam, citu trešo valstu importa apjomi samazinājās par 36 %. Lai gan tirgus daļa pieauga, šā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli nevar uzskatīt par negatīvu, kā tas norādīts iepriekš 88. apsvērumā.

(95)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju jānorāda, ka izmeklēšanas laikā apkopotie pierādījumi atklāja, ka Savienības ražošanas nozare ir bijusi spējīga konkurēt parastos tirgus apstākļos ar trešo valstu importu un pat tad, kad to cenas bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas, šī atšķirība nebija tik būtiska kā Ķīnas cenu gadījumā, kā iepriekš norādīts 85. līdz 88. apsvērumā.

(96)

Tā kā dažus gadus pirms PIP Savienības ražošanas nozares stāvoklis bija uzlabojies, šī ražošanas nozare ieguldīja līdzekļus jaunā un mūsdienīgā tehnoloģijā, lai ražotu attiecīgo ražojumu no lūžņiem un daļēji izvairītos no pastāvošajiem izejmateriālu tirgus kropļojumiem.

(97)

Noslēgumā, ņemot vērā kopējo Savienības ražošanas nozares stāvokli, Ķīnas importu laikā no 2006. gada līdz PIP, kā arī Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju pozitīvo attīstību, tiek uzskatīts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc tika pārbaudīts, vai, pasākumus atceļot, kaitējums varētu atkārtoties.

(98)

Kā minēts 89. līdz 97. apsvērumā, antidempinga pasākumu ieviešana ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no nodarītā zaudējuma, taču tikai zināmā mērā. Faktiski, kad PIP laikā būtiski samazinājās ārkārtīgi augstais Savienības patēriņa līmenis, kas pastāvēja attiecīgā perioda lielākajā daļā, Savienības ražošanas nozare nonāca nestabilā un viegli ietekmējamā situācijā un turpināja saskarties ar ĶTR par dempinga cenām pārdotā importa kaitīgo ietekmi.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu importu no attiecīgajām valstīm novērtēja, lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(100)

Tika konstatēts, ka Ķīnas pārdevumu eksporta cena citu trešo valstu tirgos arī ir zemāka nekā ES noteiktās cenas (dažādos attiecīgā perioda gados, izņemot 2007. gadu, aptuveni par 10 līdz 20 % zemāka). Ķīnas eksportētāju pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika veikti ievērojamos daudzumos, pārsniedzot pat 80 % no to kopējiem eksporta pārdevumiem. Tāpēc uzskatīja, ka, atceļot pasākumus, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt būtiskus eksporta daudzumus no citām trešām valstīm uz pievilcīgāko Savienības tirgu.

(101)

Kā minēts 34. līdz 42. apsvērumā, izmeklēšanas laikā apkopotie dati atklāja, ka ĶTR ir pieejama būtiska neizmantotā jauda. Tika konstatētas skaidras norādes, ka, nepastāvot antidempinga pasākumiem, lielu daļu šīs neizmatotās jaudas varētu izmantot eksporta palielināšanai uz Savienību. To jo īpaši apstiprina norāžu neesamība par to, ka trešo valstu tirgi vai vietējais tirgus varētu uzņemt papildu produkciju no ĶTR.

(102)

Savienības ražošanas nozari vairākus gadus ir negatīvi ietekmējis Ķīnas imports par dempinga cenām, un pašlaik tās saimnieciskais stāvoklis vēl aizvien ir nestabils.

(103)

Kā konstatēts iepriekš, Savienības ražošanas nozare spēja atgūties no Ķīnas dempinga prakses spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ. Tomēr PIP laikā tā atradās grūtā saimnieciskā stāvoklī galvenokārt ekonomikas krīzes dēļ. Šajā sakarā, ja Savienības rūpniecības nozari pakļautu palielinātiem attiecīgās valsts importa apjomiem par zemām dempinga cenām, tad arī turpmāk varētu samazināsies pārdošanas apjomi, tirgus daļas, pārdošanas cenas un līdz ar to pasliktināties finansiālā situācija.

(104)

Turklāt, kā norādīts iepriekš 56. apsvērumā, tika arī konstatēts, ka tas, ka Ķīnas ražotāju pārdošanas cena ir vidēji gandrīz par 11 % zemāka nekā Savienības rūpniecības nozares noteiktā cena, šķiet, liecina par to, ka, nepastāvot pasākumiem, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražotāju noteikto cenu.

(105)

Ņemot vērā izmeklēšanas laikā konstatētos faktus, proti, ĶTR neizmantoto jaudu, izejmateriālu tirgus kropļojumus, attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju potenciālu palielināt un/vai pārorientēt savus eksporta apjomus uz Savienības tirgu, Ķīnas cenu politiku citās trešās valstīs un ienesīgākā Savienības tirgus pievilcību, pasākumu atcelšana varētu liecināt par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Kaitējums būtu vēl nopietnāks, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi.

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un patērētāju intereses.

(107)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās uzskatīja, ka pasākumu piemērošana nav vērsta pret Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(108)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neņemot vērā secinājumus par dempinga turpināšanās vai kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(109)

Ņemot vērā secinājumus par situāciju Savienības ražošanas nozarē, kas izklāstīti iepriekš 89. līdz 97. apsvērumā, un atbilstīgi argumentiem saistībā ar analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā paskaidrots 102. līdz 105. apsvērumā, var uzskatīt arī, ka antidempinga maksājumu pārtraukšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare varētu izjust nopietnu finansiālās situācijas pasliktināšanos.

(110)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, kas tādā gadījumā varētu palielināt pārdošanas apjomus un, iespējams, pārdošanas cenas, tādējādi gūstot ieņēmumus tādā apmērā, lai varētu turpināt ieguldījumus savu ražotņu jaunajās tehnoloģijās. Turpretim pasākumu pārtraukšana varētu apturēt Savienības ražošanas nozares atlabšanu, būtiski apdraudot tās dzīvotspēju un līdz ar to pakļaujot riskam tās pastāvēšanu, tādējādi samazinot piegādi un konkurenci tirgū.

(111)

Pieteicās viens lietotājs un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Sadarbībā iesaistītais lietotājs apgalvoja, ka pasākumu turpināšana neietekmētu negatīvi konkurenci Savienības tirgū, bet gan, tieši otrādi, nodrošinātu pakārtotajai ražošanas nozarei plašāku piegādātāju loku, kuri konkurētu par tirgus cenām.

(112)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu ieviešana būtiski neietekmēs lietotājus (14). Lai gan pasākumi bija spēkā, Savienības importētāji/lietotāji joprojām varēja saņemt materiālu piegādes, tostarp arī no ĶTR. Netika dotas nekādas norādes par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus. Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu saglabāšana, visticamāk, neietekmēs būtiski importētājus/lietotājus, kas darbojas Savienībā.

(113)

Paredzams, ka pasākumu turpināšana palīdzēs Savienības ražošanas nozarei un turpmāk labvēlīgi ietekmēs konkurences apstākļus Savienības tirgū, kā arī mazinās ražotņu slēgšanas un nodarbinātības samazinājuma draudus.

(114)

Turklāt gaidāms, ka pasākumu turpināšana nāks par labu lietotājiem/importētājiem, Savienības tirgū saglabājoties plašam piegādātāju lokam.

(115)

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, ir secināts, ka pasākumu turpināšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(116)

Visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ir plānots ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Personām arī bija dots laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja iesniegt komentārus. Ja iesniegtā informācija un komentāri bija pamatoti, tos attiecīgi ņēma vērā.

(117)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu ir jāturpina piemērot antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes volframa karbīda, tāda volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēta volframa karbīda importam. Jāatgādina, ka šos pasākumus veido procentuālie nodokļi atbilstoši preces vērtībai,

24.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/13

(1)

Padome 2011. gada 2. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2011. gada 17. martā pieņēma Rezolūciju ANO DPR 1973 (2011), ar ko paplašināja darbības jomu ierobežojošiem pasākumiem, kuri noteikti ar Rezolūciju ANO DPR 1970 (2011), un ieviesa papildu ierobežojošus pasākumus pret Lībiju.

(3)

Būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 204/2011 II un III pielikumā izklāstītie saraksti ar personām un vienībām, kam piemēroti ierobežojoši pasākumi,

24.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/21

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1272/2009 (2) ungāru valodas tekstā ir divas kļūdas, kas jāizlabo, labojumiem stājoties spēkā no Regulas (ES) Nr. 1272/2009 piemērošanas dienas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/22

24.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/24

(1)

Padome 2011. gada 28. februārī pieņēma Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1), ar ko īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 1970 (2011).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2011. gada 17. martā pieņēma ANO DPR 1973 (2011), ar ko paplašināja ierobežojošo pasākumu darbības jomu, kuri noteikti ANO DPR 1970 (2011), un ieviesa papildu ierobežojošus pasākumus pret Lībiju.

(3)

Lēmums 2011/137/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ir vajadzīga turpmāka Eiropas Savienības rīcība, lai īstenotu dažus pasākumus,

1)

pievieno šādu pantu:

“3.a pants

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai liegtu to jurisdikcijā esošiem gaisa kuģiem atrasties Lībijas gaisa telpā, ar mērķi palīdzēt aizsargāt civiliedzīvotājus.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz lidojumiem, kuri veikti tikai humānos nolūkos, piemēram, lai sniegtu palīdzību vai atvieglotu palīdzības sniegšanu, tostarp attiecībā uz medicīnas preču piegādi, pārtiku, humānās palīdzības sniedzējiem un saistītu palīdzību, vai – lai no Lībijas evakuētu citu valstu pilsoņus; minētais punkts neattiecas arī uz lidojumiem, kas atļauti ar ANO DPR 1973 (2011) 4. vai 8. punktu, vai citiem lidojumiem, kurus dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar ANO DPR 1973 (2011) 8. punktā piešķirto atļauju, uzskata par vajadzīgiem Lībijas iedzīvotāju labā.”;

2)

lēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Saskaņā ar savām valsts iestādēm un tiesību aktiem un atbilstīgi starptautiskām tiesībām, jo īpaši ar jūras tiesībām un atbilstīgiem starptautiskiem nolīgumiem civilās aviācijas jomā, dalībvalstis savā teritorijā, tostarp jūras ostās un lidostās, un atklātā jūrā, inspicē visus kuģus un gaisa kuģus, kas izbrauc/izlido uz Lībiju un kas iebrauc/ielido no Lībijas, ja to rīcībā ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka šādu kuģu un gaisa kuģu kravā ir priekšmeti, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksportēšana saskaņā ar šo lēmumu ir aizliegta.”;

3)

lēmumam pievieno šādu pantu:

“4.a pants

1.   Dalībvalstis visiem Lībijā reģistrētiem gaisa kuģiem vai gaisa kuģiem, kuri atrodas Lībijas valstspiederīgo vai uzņēmumu īpašumā vai kurus izmanto Lībijas valstspiederīgie vai uzņēmumi, liedz pacelties, nolaisties vai šķērsot to teritoriju, ja vien Sankciju komiteja nav iepriekš apstiprinājusi attiecīgo lidojumu vai ja tā nav avārijas nosēšanās.

2.   Dalībvalstis liedz visiem gaisa kuģiem pacelties, nolaisties vai šķērsot to teritoriju, ja to rīcībā ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka minētajā gaisa kuģī atrodas priekšmeti, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksportēšana saskaņā ar šo lēmumu ir aizliegta, tostarp – ja ar to tiek pārvadāti bruņoti algotņi, izņemot avārijas nosēšanos.”;

4)

lēmuma 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai to teritorijā neieceļotu un lai to robežas nešķērsotu:

5)

lēmuma 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, kuri tieši vai netieši pieder vai kurus tieši vai netieši kontrolē:

šā lēmuma IV pielikumā.”;

6)

lēmuma 6. pantā pievieno šādu punktu:

“4.a   Attiecībā uz šā lēmuma IV pielikumā minētajām personām un vienībām izņēmumi pieļaujami arī gadījumos, ja līdzekļi un saimnieciskie resursi ir vajadzīgi humānos nolūkos, piemēram, lai sniegtu palīdzību vai atvieglotu palīdzības sniegšanu, tostarp attiecībā uz medicīnas preču piegādi, pārtiku, elektroenerģijas apgādi, humānās palīdzības sniedzējiem un ar tiem saistītu palīdzību, vai – lai no Lībijas evakuētu citu valstu pilsoņus.”;

7)

lēmumam pievieno šādu pantu:

“6.a pants

Dalībvalstis nosaka pienākumu saviem valstspiederīgajiem, personām, kuras ir to jurisdikcijā, un sabiedrībām, kas izveidotas to teritorijā vai ir to jurisdikcijā, ievērot modrību, tām veicot darījumus ar vienībām, kuras ir izveidotas Lībijā vai ir Lībijas jurisdikcijā, un ar jebkādām privātpersonām un vienībām, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, un vienībām, kuras ir to īpašumā vai kontrolē, ar mērķi nepieļaut darījumus, kas varētu sekmēt vardarbību un spēka pielietošanu pret civiliedzīvotājiem.”

24.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/37

(1)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar 2008. gada 15. aprīļa spriedumu (3) (turpmāk tekstā – “Vispārējās tiesas spriedums”) atcēla Komisijas 2004. gada 20. aprīļa lēmumu (4) par Francijas sniegto palīdzību franču grāmatu eksportēšanas kooperatīvam (CELF) (5).

(2)

Pēc Vispārējās tiesas sprieduma Komisijai ir jāpieņem jauns lēmums.

(3)

Minētais spriedums ir procedūras rezultāts, kuras svarīgākie posmi izklāstīti turpmāk.

(4)

Ar 1992. gada 20. marta vēstuli Société internationale de diffusion et d’édition (“SIDE”) pievērsa Komisijas uzmanību veicināšanas, transportēšanas un tirdzniecības atbalsta pasākumiem, kurus Francijas iestādes piešķīrušas CELF un par kuriem iepriekš nav paziņots Komisijai.

(5)

Komisija 1992. gada 2. aprīļa vēstulē atgādināja Francijas iestādēm, ka par jebkuru projektu, kas paredzēts, lai ieviestu vai grozītu atbalstu, iepriekš ir jāpaziņo tās dienestiem, un pieprasīja no iepriekš minētajām iestādēm informāciju par SIDE norādīto atbalsta pasākumu būtību un mērķi.

(6)

Francijas iestādes 1992. gada 29. jūnija vēstulē apstiprināja Komisijai, ka CELF saņem subsīdijas. Tās precizēja, ka šo pasākumu mērķis ir iepazīstināt franciski nerunājošās valstis ar franču literatūru un valodu un ka CELF turklāt uzticēts pārvaldīt trīs atbalsta sistēmas, kas paredzētas, lai atvieglotu dažādu attālinātu lasītāju piekļuvi franču grāmatām.

(7)

Komisija 1992. gada 7. augusta vēstulē, kas adresēta SIDE, apstiprināja, ka pastāv atbalsts par labu CELF, precizēja tā mērķi un informēja, ka par attiecīgajiem pasākumiem nav paziņots. Komisija tomēr precizēja, ka apstrīdētais atbalsts pēc būtības nav tāds, kas varētu iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajos apstākļos SIDE tika uzaicināta iesniegt savas piezīmes.

(8)

SIDE1992. gada 7. septembra vēstulē Komisijai darīja zināmu, ka tā ir paredzējusi iesniegt sūdzību par pasākumu diskriminējošo raksturu un par šo pasākumu radītajām sekām attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību, tomēr neapstrīdot kultūras mērķi, ko paredzējusi Kultūras ministrija, rūpējoties par franču valodas un literatūras izplatīšanu.

(9)

Komisija 1993. gada 18. maija lēmumā (6) pauda viedokli, ka, ņemot vērā īpašo konkurences situāciju grāmatu nozarē un attiecīgās atbalsta shēmas kultūras mērķi, tai ir piemērojama atkāpe, kas paredzēta Līguma bijušā 92. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(10)

Ar 1993. gada 2. augusta prasības pieteikumu SIDE iesniedza prasību par šā lēmuma atcelšanu. 1995. gada 18. septembra spriedumā (7) Vispārējā tiesa daļēji apmierināja SIDE prasību, lemjot par Komisijas 1993. gada 18. maija lēmuma atcelšanu, bet tikai attiecībā uz pasākumiem, kas CELF piešķirti saistībā ar nelieliem pasūtījumiem.

(11)

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija varēja pieņemt labvēlīgu lēmumu attiecībā uz šādām trim atbalsta shēmām, kuras valsts vārdā pārvaldīja CELF:

(12)

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija ir saņēmusi pietiekami daudz informācijas par šīm trim shēmām, lai pamatotu secinājumu, ka to ietekme uz konkurenci ir nenozīmīga. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka “attiecībā uz apstrīdētā atbalsta kultūras mērķi pusēm ir skaidrs, ka Francijas valdības mērķis ir franču valodas un literatūras izplatīšana”. Vispārējā tiesa varēja secināt, ka apstrīdētā atbalsta kultūras mērķa novērtēšana Komisijai neradīja īpašas grūtības un ka šā mērķa kultūras būtības atzīšanai nav nepieciešamas citas ziņas.

(13)

Savukārt attiecībā uz kompensācijām, kuras piešķirtas vienīgi CELF nelieliem pasūtījumiem, Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas par pasākumu saderību ar iekšējo tirgu vajadzēja padziļināti izpētīt konkurenci atbilstošajā sektorā.

(14)

Vispārējā tiesa secināja (sprieduma 76. punktā), ka Komisijai vajadzēja sākt procedūru, kas paredzēta EKL 93. panta 2. punktā (tagad – LESD 108. panta 2. punkts), un tādējādi ir pamats atcelt Komisijas 1993. gada 18. maija lēmumu, ciktāl tas attiecas uz subsīdiju, kas piešķirta vienīgi CELF, lai kompensētu papildu izmaksas tādu franču valodas grāmatu nelielu pasūtījumu apstrādei, kurus veikušas grāmatnīcas, kas atrodas ārzemēs.

(15)

Saskaņā ar Vispārējās tiesas 1995. gada 18. septembra spriedumu Komisija ar 1996. gada 30. jūlija lēmumu nolēma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru. Ieinteresētās personas, kuras bija aicinātas Komisijai iesniegt savas piezīmes, to izdarīja 1996. gada decembrī un 1997. gada janvārī.

(16)

Kad Komisija bija pabeigusi izmeklēšanu, tā 1998. gada 10. jūnijā pieņēma Lēmumu 1999/133/EK (9). Komisija apstiprināja atbalsta attiecībā uz nelieliem pasūtījumiem kultūras mērķi un, pamatojoties uz Līguma bijušā 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu, lēsa, ka minētais atbalsts pēc būtības nav tāds, kas varētu iespaidot tirdzniecības noteikumus un kropļot konkurenci Eiropas Savienībā pretēji kopējām interesēm grāmatu, kuras ir franču valodā, eksporta tirgū.

(17)

Ar 2002. gada 28. februāra spriedumu (10) Vispārējā tiesa atcēla iepriekš minētā lēmuma 1. panta pēdējo teikumu. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijai bija jāuzsāk nepieciešamās pārbaudes būtisku datu iegūšanai, lai varētu nodalīt eksportēšanas brokeru tirgu no franču valodas grāmatu eksporta tirgus.

(18)

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija, neveicot šo pārbaudi, pieļāvusi acīmredzamu novērtējuma kļūdu, uzskatot franču valodas grāmatu eksporta tirgu par atsauces tirgu, lai gan tika konstatēts, ka apstrīdētais atbalsts bija paredzēts vienīgi eksportēšanas brokeriem.

(19)

Savukārt Tiesa 2000. gada 22. jūnija spriedumā (11), neiedziļinoties lietas būtībā, noraidīja Francijas iestāžu prasību pret Komisijas 1998. gada 10. jūnija spriedumu un apstiprināja, ka arī tajā gadījumā, ja atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, šis fakts neietekmē paziņošanas pienākumu un ka iepriekšējas paziņošanas pienākums paredz atbalsta pārtraukšanu.

(20)

Pēc 1998. gada 10. jūnija lēmuma daļējas atcelšanas Komisija 2002. gada 14. jūnija vēstulēs lūdza Francijas iestādēm un SIDE iesniegt to piezīmes par lēmuma atcelšanas iemesliem un it īpaši par faktiem, kas saistīti ar attiecīgo tirgu.

(21)

Francijas iestādes bija aicinātas sīkāk komentēt CELF piedāvājuma specifiskās īpatnības salīdzinājumā ar pārējo tirgus dalībnieku, tostarp SIDE, specifiskajām īpatnībām. SIDE bija aicināta sīkāk komentēt nelielu pasūtījumu jēdzienu un norādīt, kāda bijusi tās piedāvājuma iespējamā īpatnība salīdzinājumā ar CELF un pārējo tirgus dalībnieku piedāvājuma īpatnību.

(22)

SIDE savu atbildi Komisijai nosūtīja 2002. gada 12. augusta vēstulē. Francijas iestādes savu atbildi iesniedza 2002. gada 17. septembra vēstulē.

(23)

Komisija 2002. gada 19. septembra vēstulē lūdza SIDE norādīt, vai SIDE atbilde satur konfidenciālu informāciju, un, 2002. gada 30. septembrī saņemot noliedzošu atbildi, Komisija 2002. gada 17. oktobra vēstulē šo SIDE atbildi ar pielikumiem nosūtīja Francijas iestādēm. Izmantojot šo izdevību, Komisija iestādēm nosūtīja arī jaunu papildu jautājumu kopumu.

(24)

Komisija 2002. gada 30. oktobra vēstulē uzdeva SIDE arī virkni papildu jautājumu, uz kuriem SIDE atbildēja 2002. gada 31. oktobra un 2002. gada 9. decembra vēstulē. Atbildot uz Komisijas 2002. gada 16. decembra pieprasījumu, SIDE savā 2002. gada 23. decembra vēstulē Komisijai darīja zināmu, ka tās atbildes nesatur nekādu konfidenciālu informāciju un ka šīs atbildes var nodot Francijas iestādēm, lai saņemtu komentārus.

(25)

Tā kā Francijas iestādes nesniedza atbildi paredzētajā termiņā, Komisijai nācās 2002. gada 27. novembra vēstulē nosūtīt tām atgādinājumu. 2002. gada 19. decembra vēstulē Francijas iestādes Komisijai lūdza atkārtotu termiņa pagarinājumu.

(26)

2003. gada 9. janvārī Komisija nosūtīja Francijas iestādēm SIDE2002. gada 23. decembra atbildi, lai saņemtu to komentārus. Savā 2003. gada 17. janvāra vēstulē Francijas iestādes atbildēja uz Komisijas 2002. gada 17. oktobra jautājumiem.

(27)

Francijas iestādes 2003. gada 4. februāra vēstulē lūdza Komisijai jaunu termiņa pagarinājumu attiecībā uz pieprasījumu sniegt komentārus par SIDE2002. gada 23. decembra otro atbildi. 2003. gada 11. februāra vēstulē Komisija daļēji apstiprināja prasīto termiņu pagarinājumu. 2003. gada 11. marta vēstulē Francijas iestādes nosūtīja Komisijai savu atbildi.

(28)

Savukārt SIDE pēc sava pieprasījuma tika uzaicināta uz Komisijas dienestiem un 2003. gada 4. marta sanāksmē varēja izklāstīt savu viedokli šajā lietā, sākot ar tās pirmsākumiem.

(29)

Pēc šīs procedūras Eiropas Komisija pieņēma Lēmumu 2005/262/EK, kurā norādīja, ka apstrīdētais atbalsts ir saderīgs, pamatojoties uz Līguma bijušā 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu, un konstatēja, ka atbalsts nav tāds, kas pārsniegtu kompensācijas par izmaksām, kuras rodas, apstrādājot nelielus pasūtījumus.

(30)

Ar 2008. gada 15. aprīļa spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Komisijas 2004. gada 20. aprīļa lēmumu.

(31)

Tā uzskatīja, ka Komisija attiecībā uz to atbalsta daļu, kas samaksāta CELF pirms 1993. gada 1. novembra, datuma, kurā stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienību, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apstrīdētais atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar bijušā 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu, lai gan bija jāpiemēro pamatnoteikumi, kuri bija spēkā pirms 1993. gada 1. novembra. Vispārējā tiesa it īpaši ņēma vērā faktu, ka Līgumā par ES nebija iekļauti pārejas noteikumi par bijušā 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta piemērošanu un ka tiesiskās noteiktības princips ir pret to, ar izņēmumiem, ka Kopienas akta piemērošanas sākuma datums tiek noteikts pirms tā publicēšanas datuma.

(32)

Turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, novērtējot apstrīdētā atbalsta saderību, pārvērtējot nelielo pasūtījumu apstrādes izmaksas, kas faktiski radās CELF. Proti, savā 2004. gada 20. aprīļa lēmumā Komisija nebija ņēmusi vērā patiesās nelielo pasūtījumu apstrādes izmaksas, bet gan veica izmaksu aplēsi, pamatojoties uz CELF kopējiem izdevumiem (nelielo pasūtījumu apstrādei paredzētās izmaksas noteiktas kā daļa no kopējām izmaksām, ņemot vērā sadalījumu, kas atšķirīgs katrai izmaksu kategorijai). Dažām izmaksu kategorijām tika piemēroti reizināšanas koeficienti, ņemot vērā papildu grūtības, ko radīja nelielo pasūtījumu apstrāde salīdzinājumā ar citām CELF darbībām. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šīs grūtības varēja atrisināt, izmantojot sakaru līdzekļus, kas attiecās uz divām trešdaļām nelielo pasūtījumu. Tādēļ Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā, konkrētām izmaksām piemērojot reizināšanas koeficientu (un katrā ziņā pasūtījumiem, kas nodoti, izmantojot sakaru līdzekļus), un secināja – ja minēto koeficientu nebūtu, izmaksas, kuras saistītas ar nelielo pasūtījumu apstrādi, būtu mazākas un darbības ekspluatācijas ienākumi saistībā ar nelielajiem pasūtījumiem būtu pozitīvi (600 000 Francijas franku jeb 91 469 euro). Vispārējā tiesa uzskata – Komisija nav pierādījusi, ka pārmaksāšana nav notikusi.

(33)

Pēc Vispārējās tiesas 2008. gada 15. aprīļa sprieduma pieņemšanas pārbaudes procedūra, kas uzsākta saskaņā ar Komisijas 1996. gada 30. jūlija lēmumu, joprojām paliek spēkā, un Komisijai ir jāpieņem jauns lēmums.

(34)

Ņemot vērā Vispārējās tiesas 2008. gada 15. aprīļa sprieduma pamatojumu un ņemot vērā to, ka lēmums par procedūras uzsākšanu pieņemts 1996. gada 30. jūlijā, Komisija vēlējās no jauna aicināt Francijas iestādes un ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(35)

Komisija 2009. gada 8. aprīlī pieņēma lēmumu pagarināt procedūru (12) (Lēmums C(2009) 2481 – “lēmums par procedūras pagarināšanu”). Šis lēmums par procedūras pagarināšanu, paredzot jaunu termiņu piezīmju iesniegšanai, papildināja 1996. gada 30. jūlija lēmumu par procedūras uzsākšanu. Tajā bija norādīts, ka abi lēmumi ir aplūkojami kā vienots veselums, ka tie attiecas uz vienu un to pašu formālo izmeklēšanas procedūru un ka tajā gadījumā, ja faktu un tiesību apraksts vai Komisijas iepriekšējais novērtējums lēmumā par procedūras pagarināšanu atšķirsies no 1996. gada 30. jūlija lēmuma par procedūras uzsākšanu, ir jāņem vērā vienīgi lēmums par procedūras pagarināšanu.

(36)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem.

(37)

Francijas iestāžu piezīmes Komisija saņēma 2009. gada 9. jūnijā, savukārt SIDE piezīmes – 2009. gada 23. jūlijā. Komisija 2009. gada 24. augustā nodeva SIDE piezīmes Francijas iestādēm, lai sniegtu tām iespēju izteikt komentārus, un saņēma šos komentārus 2009. gada 24. septembrī.

(38)

Tomēr Francijas iestādes neiesniedza detalizētus faktus, kurus Komisija pieprasīja lēmumā par procedūras pagarināšanu, un attiecībā uz atbalsta samērīgumu atsaucās vien uz faktiem, kuri jau iesniegti 2002. gada 17. septembrī, 2003. gada 17. janvārī un 2003. gada 11. martā un kurus, ņemot vērā Vispārējās tiesas 2008. gada 15. aprīļa spriedumu, Komisija kā tādus nevarēja izmantot.

(39)

Komisijas dienesti 2009. gada 8. oktobra vēstulē atgādināja Francijas iestādēm par pieprasījumu iesniegt faktus par precīzi minētajiem punktiem un norādīja, ka, ja šī informācija nebūs saņemta desmit darbdienu laikā, Komisijai atbilstoši procedūras regulas 13. panta 1. punktam būs jāpieņem galīgais lēmums, pamatojoties uz informāciju, kas ir tās rīcībā, vajadzības gadījumā iepriekš izdodot rīkojumu iesniegt informāciju, piemērojot 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13).

(40)

Francijas iestādes 2009. gada 21. oktobra vēstulē informēja Komisiju, ka saskaņā ar Parīzes Tirdzniecības tiesas 2009. gada 9. septembra spriedumu ir uzsākta CELF likvidācija un tas ir pārtraucis savu darbību. Turklāt attiecībā uz faktiem, kas prasīti Komisijas 2009. gada 8. oktobra vēstulē, Francijas iestādes norādīja, ka tām nav papildu informācijas, kuru varētu iesniegt, un atsaucās uz savām piezīmēm, kas iesniegtas 2009. gada 9. jūnijā.

(41)

Komisija 2009. gada 20. novembra lēmumā (Lēmums C(2009) 9256 – “lēmums par rīkojumu iesniegt informāciju”) nolēma pieprasīt Francijai sniegt pieprasīto informāciju, jo, neraugoties uz atkārtotiem lūgumiem, šī informācija nav sniegta.

(42)

Francijas iestādes 2009. gada 2. decembra vēstulē norādīja, ka tām nav papildu informācijas, ko iesniegt Komisijai, un ka tās atsaucas uz savām piezīmēm, kuras iesniegtas 2009. gada 9. jūnijā.

(43)

Vēl jānorāda, ka 2009. gada 2. decembrī Francijas iestādes nosūtīja arī vēstuli par atbalsta shēmu ar nosaukumu “Universitāšu un zinātnisko grāmatu programma” jeb Programme Plus. Šis lēmums neattiecas uz šo atbalsta shēmu.

(44)

Komisija 2009. gada 22. decembra vēstulē pieprasīja Francijas iestādēm ziņas par CELF situāciju un CELF piemērojamās likvidācijas procedūru. Francijas iestādes atbildēja 2010. gada 27. janvārī. Precizējumi iesniegti arī 2010. gada 9. martā un 2010. gada 26. novembrī.

(45)

Tomēr ir jāatzīmē, ka Francijas valsts tiesās notiek procedūras un ka tās devušas pamatu vērsties Eiropas Savienības Tiesā, pamatojoties uz LESD 267. pantu (bijušais EKL 234. pants). Šo procedūru galvenie posmi īsumā ir apkopoti turpmāk.

(46)

SIDE vērsās Francijas tiesā saskaņā ar bijušo EKL 88. panta 3. punktu. Ar 2004. gada 5. oktobra spriedumu, apstiprinot Parīzes Administratīvās tiesas 2001. gada 26. aprīļa spriedumu, Parīzes Administratīvā apelācijas tiesa valstij noteica pienākumu uzsākt CELF samaksātā atbalsta atgūšanu.

(47)

Valsts padome, kurā tika iesniegta kasācijas sūdzība, ar 2006. gada 29. marta spriedumu apstiprināja atsevišķus Administratīvās apelācijas tiesas lēmuma aspektus, it īpašu faktu, ka attiecīgais atbalsts nebija tāds, kas kompensēja sabiedrisko pakalpojumu pienākumus (14), valsts tiesa to nevarēja kvalificēt kā esošu atbalstu un ka CELF nevarēja atsaukties uz tiesisko paļāvību.

(48)

Tomēr 2006. gada 29. marta spriedumā Valsts Padome nolēma apturēt tiesvedību par apelācijas sūdzībām līdz brīdim, kad Tiesa būs atbildējusi uz prejudiciālajiem jautājumiem, kas tai uzdoti par valsts tiesas pienākumiem attiecībā uz valsts atbalstu, par kuru nav paziņots, bet kurš vēlāk Komisijas lēmumā pasludināts par saderīgu ar kopējo tirgu.

(49)

Tiesa 2008. gada 12. februāra spriedumā (15) lēma šādi:

“EKL 88. panta 3. punkta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai nav jāpiespriež tāda atbalsta atgūšana, kas ir īstenots pretēji šim noteikumam, ja Kopienu Komisija ir pieņēmusi galīgu lēmumu, ar ko konstatē minētā atbalsta saderību ar kopējo tirgu EKL 87. panta nozīmē. Saskaņā ar Kopienu tiesībām tai atbalsta saņēmējam ir jāpiespriež procentu maksāšana par nelikumības periodu. Valsts tiesību ietvaros šī tiesa vajadzības gadījumā var piespriest arī nelikumīgā atbalsta atgūšanu, neierobežojot dalībvalsts tiesības vēlāk īstenot šo atbalstu no jauna. Tāpat valsts tiesai var nākties apmierināt prasības par tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies atbalsta nelikumības dēļ.

Tādos procesuālos apstākļos, kādi ir pamata prāvā, no EKL 88. panta 3. punkta pēdējā teikuma izrietošais pienākums novērst atbalsta nelikumības sekas, runājot par to summu aprēķinu, kas ir jāatmaksā saņēmējam, izņemot ārkārtas apstākļus, attiecas arī uz periodu no Kopienu Komisijas lēmuma, ar ko konstatēta šī atbalsta saderība ar kopējo tirgu, pieņemšanas līdz minētā lēmuma atcelšanai Kopienu tiesā.”

(50)

Ņēmusi vērā Tiesas 2008. gada 12. februāra spriedumu, kā arī iepriekš minēto Vispārējās tiesas 2008. gada 15. aprīļa spriedumu, Valsts Padome savā 2008. gada 19. decembra spriedumā atcēla iepriekš minētā Parīzes Administratīvās apelācijas tiesas 2004. gada 5. oktobra sprieduma 2., 3. un 4. pantu un lēma tā, kā izklāstīts turpmāk.

(51)

Vispirms tā noteica pienākumu kultūras un komunikācijas ministram uzsākt procentu piedziņu attiecībā uz nelikumīgo atbalstu, kas piešķirts CELF no 1980. gada līdz Valsts Padomes lēmuma pieņemšanas dienai, kuri aprēķināti atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 794/2004 (16). Tāpat ministram ir noteikts pienākums uzsākt procentu piedziņu, kuri pienākas par laika posmu starp datumu, kad pieņemts Valsts Padomes lēmums, un dienu, kad vai nu tiks galīgi konstatēta atbalsta saderība ar kopējo tirgu, vai noteikts, ka atbalsts ir jāatmaksā.

(52)

Turklāt Valsts padome nolēma apturēt tiesvedību līdz laikam, kad Tiesa būs atbildējusi uz šādiem prejudiciāliem jautājumiem:

(53)

2010. gada 11. martā (17) Tiesa lēma par minētajiem prejudiciālajiem jautājumiem un pieņēma šādu lēmumu:

(54)

Francijas iestādes norādīja Komisijai, ka saskaņā ar Francijas valdības vispārējās politikas nostāju attiecībā uz franču valodas grāmatu un literatūras izplatīšanas veicināšanu Kultūras ministrija 1980. gadā nolēma piešķirt atbalstu eksportēšanas brokeriem, kuri piekrīt jebkuram pasūtījumu veidam, lai arī kāda būtu to summa un izdevīgums. Šos pasākumus īstenoja, lai uz laiku novērstu tirgus nepilnības un sekmētu nelielu, neizdevīgu pasūtījumu darbības saglabāšanu eksportēšanas brokeru tirgū.

(55)

Francijas iestādes uzskata, ka mazās grāmatnīcas, kuras atrodas galvenokārt franciski nerunājošās, bieži grūti pieejamās un/vai attālās zonās, sastopas ar nopietnām apgādes grūtībām, to pasūtījumus nav iespējams izpildīt, izmantojot tradicionālos izplatīšanas tīklus, pasūtīto darbu daudzumi ir nepietiekami un pasūtīto grāmatu mazumtirdzniecības cena nav pietiekami augsta, lai izplatīšana būtu izdevīga.

(56)

Francijas iestādes uzskata, ka attiecīgā atbalsta mērķis bija atļaut eksporta brokeriem nodrošināt ārzemēs, galvenokārt franciski nerunājošās zonās, esošo grāmatnīcu veikto pasūtījumu kopumu, lai arī kāda būtu to summa, izdevīgums un galamērķis. Mērķis, kuru varētu nodrošināt ar franču kultūras daudzveidības atbalsta politiku, ir franču valodas grāmatu optimāla izplatīšana, un tādā veidā tiktu veicināta franču valodas literatūras izplatīšanās visā pasaulē.

(57)

Francijas iestāžu uzturēto atbalsta mehānismu, dēvētu par “nelielo pasūtījumu programmu”, veidoja subsīdija, kuras mērķis bija kompensēt tādu nelielu pasūtījumu apstrādes papildu izmaksas, kurus Francijas iestādes bija definējušas kā tādus, ja to summa ir mazāka par vai vienāda ar 500 Francijas frankiem, tas ir, aptuveni 76 euro.

(58)

Francijas iestādes uzskata, ka iestādei, kas saņēma subsīdijas, bija jāiesniedz Kultūras ministrijas Grāmatu un lasīšanas direkcijai to dokumentu kopums, kurš attiecas uz iestādes vispārējo darbību (kopējais apgrozījums, finanšu konti, plānotais budžets, šos datus apstiprinošo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā revidenta atskaite un algu saraksta kopsavilkums), kā arī jebkuri dokumenti, kas attiecas uz subsidējamajām darbībām, jo īpaši subsīdiju izlietojuma aprēķins, kurš pamato materiālās palīdzības izlietojumu, kas piešķirts ar iepriekšējā gada subsīdiju.

(59)

Praksē “nelielo pasūtījumu” programmu izmantoja tikai viens uzņēmums – CELF. Francijas iestādes uzskata, ka uzņēmumam katru gadu bija jāattaisno nelielo pasūtījumu izpildes radītās papildu izmaksas, lai pamatotu subsīdijas pieprasījumu nākošajam gadam. Ceturto daļu iepriekšējā gada laikā piešķirtās subsīdijas izmaksā gada sākumā, atlikumu piešķirot rudenī, pēc tam, kad valsts budžeta pārraudzības iestādes ir veikušas uzņēmuma plānotā budžeta un svārstību, kas reģistrētas izpildes pirmās daļas laikā, pārbaudes. Pastāvēja vienošanās par to, ka, ja atbalsta summu neizlieto pilnībā, pārpalikušo summu atskaita no nākošajā gadā paredzētajām subsīdijām. Tāpat Kultūras ministrija kā uzaicināts novērotājs piedalījās CELF administratīvajās padomēs un kopsapulcēs.

(60)

Ir jāprecizē, ka, tā kā kopš 1997. gada visu laiku notika samazinājums, attiecīgais atbalsts 2002. gadā tika atcelts. Tātad CELF katru gadu kopš 1980. gada un līdz 2001. gada beigām saņēma atbalstu, kas, kā to norāda Francijas iestādes, bija paredzēts, lai samazinātu tādu nelielo pasūtījumu apstrādes izmaksas, kuri nākuši no ārzemēm un attiecas uz grāmatām franču valodā. Kopumā laikā no 1980. līdz 2001. gada beigām CELF saistībā ar minēto atbalstu saņēma aptuveni 4,8 miljonus euro.

Tabula

Atbalsta summas, kas piešķirtas CELF kopš 1980. gada “nelielo pasūtījumu” apstrādei

Francijas iestāžu iesniegtie dati

(summas ir noapaļotas euro)