EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document L:2010:313:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 313, 2010. gada 30. novembris


Display all documents published in this Official Journal
 

ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.313.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 313

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 30. novembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2010/726/ES

 

*

Padomes Lēmums (2010. gada 22. novembris) par to, lai noslēgtu Otro papildprotokolu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1103/2010 (2010. gada 29. novembris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/66/EK ievieš noteikumus par portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpības marķējumu ( 1 )

3

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1104/2010 (2010. gada 29. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

8

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2010/82/ES (2010. gada 29. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz darbīgās vielas tetrakonazola plašāku lietojumu ( 1 )

10

 

 

LĒMUMI

 

 

2010/727/ES

 

*

Padomes Lēmums (2010. gada 22. novembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Spānijas

12

 

 

2010/728/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 29. novembris), ar ko izveido anketu, kas jāizmanto, lai ziņotu par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8308)  ( 1 )

13

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/1


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 22. novembris)

par to, lai noslēgtu Otro papildprotokolu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

(2010/726/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 8. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Otrais papildprotokols Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Kopienas un tās dalībvalstu vārdā tika parakstīts 2007. gada 24. jūlijā.

(2)

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(3)

Otrais papildprotokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības un tās dalībvalstu vārdā tiek apstiprināts Otrais papildprotokols Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (2).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības un tās dalībvalstu vārdā sniedz Otrā papildprotokola 10. pantā paredzēto paziņojumu.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz šādu paziņojumu:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” protokola tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2010. gada 22. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV C 263 E, 16.10.2008., 149. lpp.

(2)  Otrais papildprotokols publicēts OV L 251, 26.9.2007., 2. lpp. kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu. Labojumu verbālprocess Otrajam papildprotokolam spāņu valodā publicēts OV L 255, 23.9.2008., 34. lpp.


REGULAS

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1103/2010

(2010. gada 29. novembris),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/66/EK ievieš noteikumus par portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpības marķējumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (1), un jo īpaši tās 21. panta 2. un 7. punktu,

tā kā:

(1)

Atkritumu apjomu var samazināt, paildzinot sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) bateriju vidējo dzīves ilgumu. Izvēloties ierīcei piemērotu bateriju, var samazināt bateriju un akumulatoru atkritumu apjomu.

(2)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un konsekventus kvalitātes rādītājus ražotājiem, ir būtiski marķējumā norādāmo informāciju par ietilpību sniegt, izmantojot saskaņotas, kontrolējamas un atkārtojamas metodes.

(3)

Direktīvā 2006/66/EK ir noteikts, ka uz visām portatīvām un automobiļos vai motociklos izmantojamām baterijām un akumulatoriem ir jābūt ietilpības marķējumam. Ietilpības marķējuma mērķis ir sniegt noderīgu, viegli saprotamu un salīdzināmu informāciju galalietotājiem, pērkot portatīvas un automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas un akumulatorus.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/66/EK 21. panta 7. punktu var piešķirt atbrīvojumus no marķējuma prasībām attiecībā uz ietilpību.

(5)

Ir lietderīgi šādus atbrīvojumus piešķirt baterijām un akumulatoriem, kurus pārdod ierīcēs iebūvētus un kurus galalietotājiem nav paredzēts izņemt drošības, darbības, medicīnisku vai datu integritātes iemeslu dēļ un strāvas padeves nepārtrauktības saglabāšanas nolūkā. Šīs baterijas un akumulatori galalietotājiem nav pieejami, un tāpēc galalietotājiem nav jāpieņem lēmums par to pirkšanu.

(6)

Lai galalietotājiem nodrošinātu zinātniski un tehniski pamatotu precīzu informāciju, informācijas pamatā ir jābūt starptautiskajiem un Eiropas standartiem.

(7)

Ir jāsaskaņo spēkā esošie ietilpības marķēšanas noteikumi attiecībā uz portatīvām sekundārām (atkārtoti uzlādējamām) un automobiļos vai motociklos izmantojamām baterijām un akumulatoriem. Ir jāizvērtē arī ietilpības marķēšanas noteikumu saskaņošanas iespējas attiecībā uz portatīvām primārām (atkārtoti neuzlādējamām) baterijām.

(8)

Bateriju un akumulatoru ražotājiem ir nepieciešami vismaz 18 mēneši laika, lai pielāgotu tehnoloģiskos procesus jaunajām ietilpības marķējuma prasībām.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko izstrādājusi komiteja, kura izveidota atbilstoši 18. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro portatīvām sekundārām (atkārtoti uzlādējamām) un automobiļos vai motociklos izmantojamām baterijām un akumulatoriem, ko pirmo reizi laiž tirgū astoņpadsmit mēnešus pēc datuma, kas noteikts 5. pantā.

2.   Šo regulu nepiemēro portatīvām sekundārām (atkārtoti uzlādējamām) baterijām un akumulatoriem, kas uzskaitīti I pielikumā.

2. pants

Ietilpības noteikšana

1.   Elektriskais lādiņš, ko baterija vai akumulators nodrošina noteiktos apstākļos, ir uzskatāms par baterijas vai akumulatora ietilpību.

2.   Portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) bateriju un akumulatoru ietilpību nosaka, pamatojoties uz IEC/EN 61951-1, IEC/EN 61951-2, IEC/EN 60622, IEC/EN 61960 un IEC/EN 61056-1 standartiem, atkarībā no ķīmiskajām vielām tajos, kā noteikts II pielikuma A daļā.

3.   Automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpību nosaka, pamatojoties uz IEC 60095-1/EN 50342-1 standartu, atkarībā no ķīmiskajām vielām tajos, kā noteikts II pielikuma B daļā.

3. pants

Ietilpības mērvienība

1.   Portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) bateriju un akumulatoru ietilpību izsaka “miliampērstundās” vai “ampērstundās”, izmantojot attiecīgos saīsinājumus “mAh” un “Ah”.

2.   Automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpību izsaka “ampērstundās” (Ah) un “aukstā starta strāvas ampēros” (A), izmantojot šos abus saīsinājumus.

4. pants

Ietilpības marķējums

1.   Uz visām portatīvām sekundārām (atkārtoti uzlādējamām) baterijām un akumulatoriem ir jāizvieto marķējums, kurā ietverta III pielikuma A daļā noteiktā informācija. Marķējuma minimālo izmēru nosaka saskaņā ar baterijas un akumulatora tipu, kā noteikts IV pielikuma A daļā.

2.   Uz visām automobiļos vai motociklos izmantojamām baterijām un akumulatoriem ir jāizvieto marķējums, kurā ietverta III pielikuma B daļā noteiktā informācija. Marķējuma minimālo izmēru nosaka saskaņā ar baterijas un akumulatora tipu, kā noteikts IV pielikuma B daļā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.


I PIELIKUMS

Atbrīvojums no ietilpības marķējuma prasībām

1.

Šīs regulas darbības joma neattiecas uz ierīcēs pirms to nodošanas galalietotājiem ievietotām vai šim nolūkam paredzētām portatīvām sekundārām (atkārtoti uzlādējamām) baterijām un akumulatoriem, ko nav paredzēts izņemt saskaņā ar Direktīvas 2006/66/EK 11. pantu.


II PIELIKUMS

Portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpības mērīšana

A daļa.   Portatīvas sekundāras (atkārtoti uzlādējamas) baterijas un akumulatori

1.

Portatīvu sekundāru niķeļa–kadmija bateriju un akumulatoru nominālo ietilpību mēra saskaņā ar standartiem IEC/EN 61951-1 un IEC/EN 60622.

2.

Portatīvu sekundāru niķeļa–metāla hidrīda bateriju un akumulatoru nominālo ietilpību mēra saskaņā ar standartu IEC/EN 61951-2.

3.

Portatīvu sekundāru litija bateriju un akumulatoru nominālo ietilpību mēra saskaņā ar standartu IEC/EN 61960.

4.

Portatīvu sekundāru svina–skābes bateriju un akumulatoru nominālo ietilpību mēra saskaņā ar standartu IEC/EN 61056-1.

B daļa.   Automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas un akumulatori

1.

Automobiļos vai motociklos izmantojamo bateriju un akumulatoru nominālo ietilpību un aukstā starta raksturlielumus (svina–skābes startera akumulatori) mēra saskaņā ar standartu IEC 60095-1/EN 50342-1.


III PIELIKUMS

Ietilpības marķējumā ietvertā informācija

A daļa.   Portatīvas sekundāras (atkārtoti uzlādējamas) baterijas un akumulatori

Portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) bateriju un akumulatoru ietilpības marķējumā jābūt šādai informācijai:

1.

Portatīvām sekundārām niķeļa–kadmija (NiCd), niķeļa–metāla hidrīda (Ni-MH) un litija baterijām un akumulatoriem ir jānorāda nominālā ietilpība, kā noteikts attiecīgi standartos IEC/EN 61951-1, IEC/EN 60622, IEC/EN 61951-2 un IEC/EN 61960, izsakot to:

a)

kā veselu skaitli, ja ietilpību izsaka “mAh”, izņemot portatīvas sekundāras (atkārtoti uzlādējamas) baterijas un akumulatorus, kas paredzēti lietošanai elektriskajos instrumentos;

b)

kā decimāldaļskaitli ar vienu ciparu aiz komata, ja ietilpību izsaka “Ah”, un kā veselu skaitli, ja ietilpību izsaka “mAh”, visām portatīvām sekundārām (atkārtoti uzlādējamām) baterijām un akumulatoriem, kas paredzēti lietošanai elektriskajos instrumentos;

c)

ar precizitāti, kāda noteikta attiecīgi standartos IEC/EN 61951-1, IEC/EN 61951-2, IEC/EN 60622 un IEC/EN 61960.

2.

Portatīvām sekundārām svina–skābes baterijām un akumulatoriem ir jānorāda nominālās ietilpības minimālā vērtība saskaņā ar standartu IEC/EN 61056-1, izsakot to:

a)

kā decimāldaļskaitli ar vienu ciparu aiz komata, ja ietilpību izsaka “Ah”, izņemot portatīvas sekundāras (atkārtoti uzlādējamas) baterijas un akumulatorus elektriskajiem instrumentiem; un

b)

ar precizitāti, kas noteikta standartā IEC/EN 61056-1.

B daļa.   Automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas un akumulatori

Automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpības marķējumā jābūt šādai informācijai:

1.

Nominālā ietilpība un aukstā starta raksturlielumi, kā noteikts standartā IEC 60095-1/EN 50342-1.

2.

Nominālā ietilpība un starta strāva, kas izteikta kā vesels skaitlis ar precizitāti ± 10 % no nominālās vērtības.


IV PIELIKUMS

Ietilpības marķējuma minimālais izmērs un atrašanās vieta

A daļa.   Portatīvas sekundāras (atkārtoti uzlādējamas) baterijas un akumulatori

Portatīvu sekundāru (atkārtoti uzlādējamu) bateriju un akumulatoru ietilpības marķējumam ir jāatbilst šādām prasībām:

1.

Individuālām baterijām un akumulatoriem, izņemot podziņelementus un atmiņas dublējuma baterijas:

a)

uz baterijām un akumulatoriem marķējuma izmērs ir vismaz 1,0 × 5,0 mm (H × L) (1);

b)

uz bateriju un akumulatoru iepakojuma (priekšpusē) marķējuma izmērs ir vismaz 5,0 × 12,0 mm (H × L);

c)

marķējums atrodas uz iepakojuma (priekšpusē) un baterijām un akumulatoriem iepakojumā;

d)

baterijām un akumulatoriem, kurus tirgo bez iepakojuma, marķējums ir izvietots uz pašām baterijām un akumulatoriem.

2.

Bateriju paketes:

a)

bateriju paketēm, kuru lielākās malas virsma ir mazāka par 70 cm2, marķējuma izmērs ir vismaz 1,0 × 5,0 mm (H × L);

b)

bateriju paketēm, kuru lielākās malas virsma ir vismaz 70 cm2, marķējuma izmērs ir vismaz 2,0 × 5,0 mm (H × L);

c)

marķējums atrodas tikai uz elementa(-u) montāžas ārējā korpusa un nevis uz katra individuālā elementa korpusa iekšienē.

3.

Ja baterijas, akumulatora vai bateriju paketes izmēra dēļ uz tiem nav iespējams izvietot minimālā izmēra marķējumu, ietilpība ir jānorāda uz iepakojuma, un šāda marķējuma izmērs ir vismaz 5,0 × 12,0 mm (H × L). Šādos gadījumos un tad, ja baterijai, akumulatoram vai bateriju paketei nav atsevišķa iepakojuma, ietilpības marķējumam jābūt uz tās ierīces iepakojuma, ar kuru kopā pārdod attiecīgās baterijas, akumulatorus vai bateriju paketes.

4.

Podziņelementi un atmiņas dublējuma baterijas:

a)

uz iepakojuma (priekšpusē) marķējuma izmērs ir vismaz 5,0 × 12,0 mm (H × L);

b)

marķējums ir izvietots iepakojuma priekšpusē.

B daļa.   Automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas un akumulatori

Automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru ietilpības marķējumam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

marķējums aizņem vismaz 3 % no automobiļos vai motociklos izmantojamas baterijas vai akumulatora lielākās puses virsmas, nepārsniedzot 20 × 150 mm (H × L);

b)

marķējums atrodas uz pašas baterijas vai akumulatora kādas no malām, izņemot apakšējo malu.


(1)  Augstums (H), garums (L).


30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/8


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1104/2010

(2010. gada 29. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 30. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 29. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

22,0

MA

80,8

MK

45,6

TR

68,6

ZZ

54,3

0707 00 05

EG

140,2

TR

87,2

ZZ

113,7

0709 90 70

MA

79,5

TR

147,8

ZZ

113,7

0805 20 10

MA

72,4

ZZ

72,4

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

HR

60,8

IL

71,5

MA

61,9

TR

49,8

UY

58,6

ZZ

60,5

0805 50 10

AR

57,1

MA

68,0

TR

60,0

UY

57,1

ZA

51,7

ZZ

58,8

0808 10 80

AR

74,9

AU

167,9

BR

50,3

CA

113,1

CL

84,2

CN

87,3

CO

50,3

MK

26,7

NZ

141,3

US

92,0

ZA

114,5

ZZ

91,1

0808 20 50

CL

78,3

CN

60,9

US

136,0

ZZ

91,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


DIREKTĪVAS

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/10


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/82/ES

(2010. gada 29. novembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz darbīgās vielas tetrakonazola plašāku lietojumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otrās daļas otro ievilkumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Direktīvu 2009/82/EK (2) tetrakonazolu iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā kā darbīgo vielu, kas lietojama kā fungicīds.

(2)

Tomēr tetrakonazols minētajā pielikumā iekļauts, nosakot, ka tas lietojams tikai laukaugiem ierobežotā daudzumā un laikā. Lietojumi āboliem un vīnogām ir pilnībā izslēgti. Šādi ierobežojumi bija vajadzīgi, jo laikā, kad vielu iekļāva minētajā pielikumā, nebija pietiekamas informācijas par gruntsūdeņu novērtējumu, konkrēti, attiecībā uz piesārņojuma risku ar diviem metabolītiem, kurus ziņotājs vēl nebija identificējis. Risku patērētājiem nevarēja novērtēt, jo nebija pilnīgas informācija par lietojumiem āboliem un vīnogām.

(3)

Ziņotājs Isagro pieprasīja grozījumus attiecībā uz minētajā pielikumā iekļauto tetrakonazolu, lai paplašinātu tā lietojumu kā fungicīdu, atceļot minētos ierobežojumus. Pamatojot pieprasījumu, tas iesniedza papildu zinātniskos datus.

(4)

Itālija, kura ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1490/2002 (3) bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti, novērtēja šos datus un 2010. gada 10. februārī iesniedza Komisijai papildinājumu novērtējuma ziņojuma projektam par tetrakonazolu, tas tika izsūtīts pārējām dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) atsauksmju sniegšanai. Dalībvalstis un Komisija pārskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un minēto papildinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2010. gada 28. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par tetrakonazolu.

(5)

Jaunie dati, ko iesniedza ziņotājs, un jaunais novērtējums, ko veica ziņotāja dalībvalsts, norāda, ka pieprasītais plašākais lietojums nerada riskus papildus tiem riskiem, kas jau ir ņemti vērā Direktīvas 91/414/EEK I pielikuma īpašajos noteikumos attiecībā uz tetrakonazolu un Komisijas pārskata ziņojumā par šo vielu. Jo īpaši attiecībā uz gruntsūdeņu piesārņojuma risku ziņotāja dalībvalsts uzskatīja, ka jaunajā pētījumā, ko iesniedza ziņotājs, šie metabolīti ir identificēti un ka nenotiek nepieļaujama izskalošanās. Attiecībā uz lietojumi āboliem un vīnogām tā secināja (un to pamato arī jaunie uzraudzītie izmēģinājumi praksē), ka dati par atliekām liecina, ka nav risku, kas saistīti ar hroniskām un akūtām devām patērētājiem.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu tāpēc ir pamatoti grozīt īpašos noteikumus par tetrakonazolu, atceļot ierobežojumus to lietot kā fungicīdu.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikuma slejā “Īpaši noteikumi” rindā par tetrakonazolu A daļu aizstāj ar šādu daļu:

“A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā fungicīdu.”

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro šos noteikumus no 2011. gada 1. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 196, 28.7.2009., 10. lpp.

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.


LĒMUMI

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/12


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 22. novembris),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Spānijas

(2010/727/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 302. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības iesniegto priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom (1), ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus.

(2)

Pēc Ángel PANERO FLÓREZ kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Alberto NADAL BELDA kungu, Director Adjunto a la Secretaría General de la CEOE, ieceļ par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 20. septembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2010. gada 22. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. VANACKERE


(1)  OV L 251, 25.9.2010., 8. lpp.


30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/13


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 29. novembris),

ar ko izveido anketu, kas jāizmanto, lai ziņotu par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8308)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/728/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (1) un jo īpaši tās 17. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2008/1/EK 17. panta 3. punkts paredz, ka ziņojumus par direktīvas īstenošanu un tās efektivitāti salīdzinājumā ar citiem ES instrumentiem par vidi sagatavo saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/692/EEK (2) 6. pantā izklāstīto procedūru.

(2)

Direktīvas 2008/1/EK 17. panta 1. punkts paredz ziņojumu attiecībā uz pieejamiem reprezentatīviem datiem par robežvērtībām iekļaut vispārējā izpildes ziņojumā.

(3)

Direktīva 91/692/EEK paredz, ka ziņojums jāsagatavo, pamatojoties uz anketu vai izklāstu, kuru Komisija izstrādājusi ar komitejas atbalstu, kas izveidota saskaņā ar direktīvas 6. pantu.

(4)

Pirmais ziņojums attiecās uz laikposmu no 2000. gada līdz 2002. gadam ieskaitot.

(5)

Otrais ziņojums attiecās uz laikposmu no 2003. gada līdz 2005. gadam ieskaitot.

(6)

Trešais ziņojums attiecās uz laikposmu no 2006. gada līdz 2008. gadam ieskaitot.

(7)

Ceturtais ziņojums attieksies uz laikposmu no 2009. gada līdz 2011. gadam ieskaitot.

(8)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta Direktīvas 2008/1/EK īstenošanā un iepriekšējo anketu izmantošanā, ir jāpielāgo anketa, kas paredzēta laikposmam no 2009. gada līdz 2011. gadam. Skaidrības labad ir jāaizstāj Padomes Lēmums 2006/194/EK (3).

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko komiteja sniegusi saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Dalībvalstis izmanto pielikumā noteikto anketu, lai ziņotu par Direktīvas 2008/1/EK īstenošanu.

2.   Iesniedzamie ziņojumi aptver laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

2. pants

Lēmumu 2006/194/EK atceļ.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(2)  OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

(3)  OV L 70, 9.3.2006., 65. lpp.


PIELIKUMS

1.   DAĻA

ANKETA PAR TO, KĀ ĪSTENOT DIREKTĪVU 2008/1/EK PAR PIESĀRŅOJUMA INTEGRĒTU NOVĒRŠANU UN KONTROLI (IPPC)

Vispārējas piezīmes

Šī ceturtā anketa saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK attiecas uz laikposmu no 2009. līdz 2011. gadam. Ņemot vērā direktīvas īstenošanā gūto pieredzi un informāciju, kas jau saņemta ar pirmajām trim anketām, šajā anketā uzmanība koncentrēta uz izmaiņām un panākumiem, ko dalībvalstis guvušas faktiskā direktīvas īstenošanā. Attiecībā uz transponēšanas aspektiem Komisija veiks visas vajadzīgās darbības, jo īpaši rūpīgi pārbaudot paveikto darbu saistībā ar procedūrām pārkāpumu gadījumos, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu direktīvas transponēšanu valstu tiesību aktos.

Šī anketa nemaina lielāko daļu no Lēmumā 2006/194/EK ietvertajiem aspektiem, lai nodrošinātu nepārtrauktību un ļautu veikt tiešus salīdzinājumus ar iepriekšējām atbildēm. Tajos gadījumos, kad jauninājumi ir tādi paši kā iepriekšējās anketās, var vienkārši sniegt norādi uz iepriekšējām atbildēm, ja situācija nav mainījusies. Ja ir bijušas izmaiņas, tās jāapraksta jaunā atbildē.

Sniedzot atbildes uz anketas specifiskajiem jautājumiem par vispārējiem saistošajiem noteikumiem, lūdzam dot pamatinformāciju par noteikumu vai vadlīniju veidu un norādīt tīmekļa saites vai attiecīgi citus piekļuves līdzekļus.

Komisija paredz izmantot ReportNet platformu (vai attiecīgā gadījumā tās aizstājēju), lai dalībvalstīm ļautu izmantot elektroniskās ziņošanas instrumentu, kas pamatojas uz šo anketu. Attiecīgi Komisija stingri ieteiks to izmantot ziņošanas prasības izpildei, lai samazinātu slogu un racionalizētu atbilžu analīzi.

1.   Vispārējais apraksts

1.1.

Vai kopš pēdējā ziņojuma laikposma (2006.–2008. gads) dalībvalsts vai reģionālajos tiesību aktos un atļauju sistēmā(-ās), ar kuru(-ām) īsteno Direktīvu 2008/1/EK, ir izdarītas būtiskas izmaiņas? Ja tā ir, aprakstiet šīs izmaiņas un to iemeslus un sniedziet norādes uz jaunajiem tiesību aktiem.

1.2.

Vai dalībvalstīm Direktīvas 2008/1/EK īstenošanā ir bijušas grūtības, kas izriet no ierobežotiem personāla resursiem un kompetences? Ja tā ir, aprakstiet grūtības, kā arī jebkurus plānus to novēršanai.

2.   Iekārtu un atļauju skaits (2. panta 3. un 4. punkts un 4. pants)

2.1.

Norādiet iekārtu skaitu, kā noteikts Direktīvā 2008/1/EK, un to atļauju skaitu atbilstoši darbības veidam ziņošanas laikposma beigās, izmantojot 2. daļā doto paraugu un piezīmes.

2.2.

IPPC iekārtu identificēšana. Ja iespējams, norādiet interneta saiti publiski pieejamai atjauninātai informācijai, kurā ir iekļauti jūsu dalībvalstī esošo IPPC iekārtu nosaukumi, norādīta atrašanās vieta un galvenā darbība (I pielikums). Ja šāda informācija nav publiski pieejama, sniedziet sarakstu ar visām atsevišķām iekārtām, kas darbojās ziņošanas laikposma beigās (nosaukumi, atrašanās vieta un galvenā IPPC darbība). Ja šāds saraksts nebija pieejams, paskaidrojiet, kāpēc.

3.   Atļauju pieprasījumi (6. pants)

3.1.

Aprakstiet visus vispārīgi saistošus noteikumus, norādījumus vai pieteikuma veidlapas, kas sagatavotas, lai nodrošinātu, ka pieteikumos ir ietverta visa 6. pantā minētā informācija, gan vispārējā, gan specifiskā informācija (piemēram, metodoloģija, lai novērtētu iekārtu radītu būtisku emisiju).

4.   Atļaujas izsniegšanas procedūru un nosacījumu koordinācija (7. un 8. pants)

4.1.

Aprakstiet jebkuras atļaujas izsniegšanas procedūru organizatoriskās struktūras izmaiņas, kas veiktas kopš pēdējā ziņojuma laikposma, jo īpaši attiecībā uz kompetento iestāžu līmeni un kompetenču sadali.

4.2.

Vai ir kādas īpašas grūtības, lai nodrošinātu pilnīgu atļaujas izsniegšanas procedūras un nosacījumu koordināciju, jo īpaši, ja ir iesaistītas vairākas kompetentās iestādes, kā paredzēts 7. pantā? Aprakstiet tiesību aktus un norādījumus, kas sagatavoti par šo jautājumu.

4.3.

Kādas tiesību normas, procedūras vai vadlīnijas izmanto, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes atsakās izsniegt atļauju, ja iekārta neatbilst Direktīvas 2008/1/EK prasībām? Ja iespējams, sniedziet informāciju par to gadījumu skaitu un apstākļiem, kuros atļaujas izsniegšana tika atteikta.

5.   Atļauju izsniegšanas nosacījumu atbilstība un piemērotība (3. panta 1. punkta d) un f) apakšpunkts, 9. pants, 17. panta 1. un 2. punkts)

5.1.

Aprakstiet visus kompetento iestāžu vispārēji saistošos noteikumus vai īpašās vadlīnijas, kuras izdotas par šādiem jautājumiem:

1)

procedūras un kritēriji emisijas robežvērtību un citu atļaujas izsniegšanas nosacījumu noteikšanai;

2)

labāko pieejamo metožu vispārējie noteikšanas principi;

3)

9. panta 4. punkta īstenošana.

5.2.

Jautājumi, kas saistīti ar labāko pieejamo metožu atsauces dokumentiem (BREF) saskaņā ar Direktīvas 2008/1/EK 17. panta 2. punktu:

1)

Kā kopumā, nosakot labākās pieejamās metodes, vai nu vispārīgi, vai konkrētos gadījumos ņem vērā Komisijas publicēto informāciju saskaņā ar 17. panta 2. punktu?

2)

Kā konkrēti izmanto labāko pieejamo metožu atsauces dokumentus, nosakot atļaujas izsniegšanas nosacījumus?

3)

Vai labāko pieejamo metožu atsauces dokumenti (vai to daļa) ir pārtulkoti?

4)

Cik noderīgs informācijas avots, nosakot emisijas robežvērtības, līdzvērtīgus parametrus un tehniskos pasākumus, kas pamatojas uz labākajām pieejamajām metodēm, ir tā informācija, ko Komisija publicējusi saskaņā ar 17. panta 2. punktu? Kā to varētu uzlabot?

5.3.

Citi ar atļaujas izsniegšanas nosacījumiem saistīti jautājumi:

1)

Vai, nosakot atļaujas izsniegšanas nosacījumus, ir ņemtas vērā vides pārvaldības sistēmas? Ja tas tā ir – kādā veidā?

2)

Kāda veida atļaujas izsniegšanas nosacījumi vai citi pasākumi parasti piemēroti saskaņā ar 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu (atrašanās vietas sanācija pēc darbības pilnīgas izbeigšanas) un kā tie īstenoti praksē?

3)

Kāda veida atļaujas izsniegšanas nosacījumi parasti noteikti attiecībā uz energoefektivitāti (3. panta 1. punkta d) apakšpunkts)?

4)

Vai ir izmantota 9. panta 3. punktā minētā izvēles iespēja nenoteikt prasības attiecībā uz energoefektivitāti? Ja tā ir, kā tas īstenots praksē?

6.   Pieejamie reprezentatīvie dati (17. panta 1. punkts)

6.1.

Uzrādiet pieejamos reprezentatīvos datus par robežvērtībām, kuri konkrētiem darbību veidiem noteikti saskaņā ar Direktīvas 2008/1/EK I pielikumu un, attiecīgā gadījumā, ziņas par labākajām pieejamām metodēm, ar kurām tās iegūtas, kā arī par attiecīgajiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Komisija sniegs norādes, kā atbildēt uz šo jautājumu, koncentrējoties uz diviem īpašiem sektoriem. Paziņotos datus novērtēs, lai, cik vien iespējams, salīdzinātu noteiktās robežvērtības, panāktos raksturlielumus un, ja iespējams, emisiju līmenī saistībā ar labākajām pieejamajām metodēm, kas norādītas atsauces dokumentos.

7.   Vispārīgi saistoši noteikumi (9. panta 8. punkts)

7.1.

Kādiem iekārtu veidiem un kādām prasībām, ja tādas ir, ir noteikti vispārīgi saistoši noteikumi, kā paredzēts 9. panta 8. punktā? Kur ir pieejami šie vispārīgie saistošie noteikumi? Kādā formā ir noteikti šie noteikumi (piemēram, kas tos nosaka un kāds ir to juridiskais statuss)? Vai, piemērojot šādus noteikumus, ņem vērā vietējos faktorus (kas minēti 9. panta 4. punktā)?

7.2.

Ja tas ir zināms, uz cik iekārtām (vai nu absolūtos skaitļos, vai procentos) līdz pārskata perioda beigām attiecas šie noteikumi?

8.   Vides kvalitātes standarti (10. pants)

8.1.

Vai ir bijuši gadījumi, uz kuriem attiecas 10. pants, un labāko pieejamo metožu izmantošana ir nepietiekama, lai ievērotu Kopienas tiesību aktos noteiktos vides kvalitātes standartus (kā noteikts 2. panta 7. punktā)? Ja ir bijuši, miniet šādu gadījumu piemērus un papildus veiktos pasākumus.

9.   Izmaiņas iekārtās (12. pants un 2. panta 10. punkts)

9.1.

Kā kompetentās iestādes praksē pieņem lēmumu, ievērojot 12. pantu, par to, vai “izmaiņas iekārtas ekspluatācijā” var ietekmēt vidi (2. panta 10. punkts) un vai šādas izmaiņas ir “būtiskas izmaiņas”, kuras var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus vai vidi (2. panta 11. punkts)? Miniet attiecīgās tiesību normas, vadlīnijas vai procedūras.

10.   Atļauju izsniegšanas nosacījumu pārskatīšana un atjaunināšana (13. pants)

10.1.

Vai pārskatīšanas biežums un vajadzības gadījumā atļaujas izsniegšanas nosacījumu atjaunināšana (13. pants) ir konkretizēta valsts vai reģionālajos tiesību aktos vai noteikti kā citādi, piemēram, paredzot atļauju derīguma termiņu? Ja jā, kas ir šie citi līdzekļi? Miniet attiecīgos tiesību aktus, vadlīnijas vai procedūras.

10.2.

Kāds ir atļauju piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanas reprezentatīvais biežums? Ja starp iekārtām vai sektoriem ir atšķirības, sniedziet informāciju, ja tā ir pieejama.

10.3.

Ko ietver atļauju izsniegšanas nosacījumu pārskatīšanas un atjaunināšanas process? Kā tiek īstenoti noteikumi par atļaujas izsniegšanas nosacījumu pārskatīšanu, ja ir būtiski mainījušās labākās pieejamās metodes? Miniet attiecīgos tiesību aktus, vadlīnijas vai procedūras.

11.   Atļauju izsniegšanas nosacījumu ievērošana (14. pants)

11.1.

Kā praksē īsteno 14. pantā noteikto prasību, ka operatori regulāri informē iestādes par noplūžu monitoringa rezultātiem? Miniet šai sakarā visus kompetentajām iestādēm paredzētos īpašos noteikumus, procedūras vai vadlīnijas.

11.2.

Vai operatori ir iesnieguši regulāru monitoringa ziņojumu? Sniedziet informāciju par šādas informācijas iesniegšanas reprezentatīvo biežumu. Ja starp sektoriem ir atšķirības, sniedziet informāciju, ja tā ir pieejama.

11.3.

Ja tas nav izdarīts saistībā ar ziņojumu saskaņā ar ieteikumu, ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs, sniedziet pieejamo informāciju par iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2008/1/EK, par šādiem jautājumiem:

1)

galvenie elementi, kuri var veidot kompetento iestāžu veiktās vides pārbaudes (apraksts);

2)

kopējais kompetento iestāžu veikto pārbaudāmo objektu apmeklējumu skaits ziņojuma laikposmā (skaits);

3)

kopējais iekārtu skaits, kuras apmeklētas ziņojuma laikposmā (skaits);

4)

kopējais apmeklējumu skaits, kuru laikā kompetentās iestādes vai to vārdā veica emisiju mērījumus un/vai ņēma atkritumu paraugus ziņojuma laikposmā (skaits);

5)

darbību veids (piemēram, sankcijas vai citi pasākumi), kas veiktas saistībā ar avārijām, negadījumiem un neatbilstību atļauju izsniegšanas nosacījumiem ziņojuma laikposmā (apraksts).

12.   Sabiedrības informēšana un līdzdalība (15. un 16. pants)

12.1.

Kādas, ja tādas ir, būtiskas izmaiņas ir notikušas kopš pēdējā ziņojuma laikposma tiesību aktu transponēšanā attiecībā uz sabiedrības informēšanu un līdzdalību atļauju izsniegšanas procedūrā, kā noteikts Direktīvā 2008/1/EK (15. un 16. pants)? Kādu ietekmi uz kompetentām iestādēm, atļauju pieprasītājiem un attiecīgo sabiedrības daļu ir atstājušas šīs prasības?

13.   Pārrobežu sadarbība (18. pants)

13.1.

Vai pārskata periodā ir piemērotas 18. panta prasības par pārrobežu informāciju un sadarbību? Miniet uzskatāmus vispārējo procedūru izmantošanas piemērus.

14.   Direktīvas iedarbīgums

14.1.

Kā dalībvalstis vispār novērtē Direktīvas 2008/1/EK iedarbīgumu, cita starpā salīdzinājumā ar citiem ES instrumentiem par vidi? Pamatojoties uz attiecīgajiem pētījumiem un analīzēm, ja tādas ir pieejamas, kāda ir aplēstā labvēlīgā ietekme uz vidi un izmaksas (tostarp administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izpildes izmaksas), īstenojot Direktīvu 2008/1/EK? Miniet šos pētījumus un analīzes.

15.   Vispārējie apsvērumi

15.1.

Vai pastāv kādi jautājumi saistībā ar īstenošanu, kas jūsu valstī izraisa bažas? Ja ir, precizējiet.

2.   DAĻA

PARAUGS ATBILDEI UZ 2.1. JAUTĀJUMU

IEKĀRTAS TIPS

A.

IEKĀRTAS

B.

BŪTISKAS IZMAIŅAS

C.

ATĻAUJAS PĀRSKATĪŠANA UN ATJAUNINĀŠANA

Kods

Galvenā iekārtā veiktā darbība, kā noteikts Direktīvas 2008/1/EK I pielikumā

1.

Iekārtu skaits

2.

Iekārtu skaits, kurām ir atļauja, kas pilnībā atbilst IPPC direktīvai

3.

Būtisko izmaiņu skaits, kas veiktas ziņojuma laikposmā bez saskaņā ar 12. panta 2. punktu izsniegtas atļaujas

4.

Iekārtu skaits, kurām IPPC atļauja pārskatīta saskaņā ar 13. pantu ziņojuma laikposmā

5.

Iekārtu skaits, kurām IPPC atļauja atjaunināta saskaņā ar 13. pantu ziņojuma laikposmā

1.

Enerģētika

 

 

 

 

 

1.1.

Dedzināšana

 

 

 

 

 

1.2.

Minerāleļļas un gāzes pārstrāde

 

 

 

 

 

1.3.

Koksēšanas krāsnis

 

 

 

 

 

1.4.

Akmeņogļu gazifikācija un šķidrināšana

 

 

 

 

 

2.

Metāli

 

 

 

 

 

2.1.

Metāla rūdu apdedzināšana un saķepināšana

 

 

 

 

 

2.2.

Čuguna vai tērauda ražošana

 

 

 

 

 

2.3. a)

Karstās velmēšanas iekārtas

 

 

 

 

 

2.3. b)

Kaltuves

 

 

 

 

 

2.3. c)

Kausēta metāla pārklājuma uzklāšana

 

 

 

 

 

2.4.

Lietuves

 

 

 

 

 

2.5. a)

Neattīrītu krāsaino metālu ražošana

 

 

 

 

 

2.5. b)

Kausēti krāsainie metāli

 

 

 

 

 

2.6.

Metālu un plastmasas virsmu apstrāde

 

 

 

 

 

3.

Minerālvielas

 

 

 

 

 

3.1.

Cementa vai kaļķa ražošana

 

 

 

 

 

3.2.

Azbesta ražošana

 

 

 

 

 

3.3.

Stikla ražošana

 

 

 

 

 

3.4.

Minerālu kausēšana

 

 

 

 

 

3.5.

Keramikas ražošana

 

 

 

 

 

4.

Ķīmiskas vielas

 

 

 

 

 

4.1.

Organisko ķīmisko vielu ražošana

 

 

 

 

 

4.2.

Neorganisko ķīmisko vielu ražošana

 

 

 

 

 

4.3.

Mēslošanas līdzekļu ražošana

 

 

 

 

 

4.4.

Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošana

 

 

 

 

 

4.5.

Farmaceitisko līdzekļu ražošana

 

 

 

 

 

4.6.

Sprāgstvielu ražošana

 

 

 

 

 

5.

Atkritumu apsaimniekošana

 

 

 

 

 

5.1.

Bīstamo atkritumu apglabāšana vai reģenerācija

 

 

 

 

 

5.2.

Sadzīves atkritumu sadedzināšana

 

 

 

 

 

5.3.

Atkritumu apglabāšana (izņemot bīstamos atkritumus)

 

 

 

 

 

5.4.

Atkritumu apglabāšanas poligoni

 

 

 

 

 

6.

Citi

 

 

 

 

 

6.1. a)

Celulozes ražošana

 

 

 

 

 

6.1. b)

Papīra un kartona ražošana

 

 

 

 

 

6.2.

Šķiedru vai tekstilmateriālu pirmapstrāde vai krāsošana

 

 

 

 

 

6.3.

Jēlādu un ādu miecēšana

 

 

 

 

 

6.4. a)

Kautuves

 

 

 

 

 

6.4. b)

Pārtikas produktu apstrāde un pārstrāde

 

 

 

 

 

6.4. c)

Piena apstrāde un pārstrāde

 

 

 

 

 

6.5.

Dzīvnieku kautķermeņu apglabāšana vai pārstrāde

 

 

 

 

 

6.6. a)

Intensīva mājputnu audzēšana

 

 

 

 

 

6.6. b)

Intensīva gaļas cūku audzēšana

 

 

 

 

 

6.6. c)

Intensīva sivēnmāšu audzēšana

 

 

 

 

 

6.7.

Virsmu apstrāde ar organiskajiem šķīdinātājiem

 

 

 

 

 

6.8.

Oglekļa vai elektrografīta ražošana

 

 

 

 

 

6.9.

CO2 plūsmu uztveršana (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK)

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 

Paskaidrojošas piezīmes par paraugu

Ja nav norādīts citādi, skaitļi atspoguļo reālo situāciju ziņojuma laikposma beigās (2011. gada 31. decembrī).

Šajā paraugā dotās datu apkopošanas vienības balstīsies “iekārtu skaitā” un “būtisku izmaiņu skaitā”, izmantojot Direktīvas 2008/1/EK 2. panta 3. punktā dotās “iekārtas” darba definīciju un 2. panta 11. punktā doto “būtisku izmaiņu” darba definīciju.

“Iekārtas tips” attiecas uz galveno iekārtā veikto darbību. Par iekārtām ziņo atbilstoši tikai vienīgai darbībai arī tad, ja iekārtā tiek veiktas vairākas IPPC darbības.

Papildu vadlīnijas un paskaidrojumi attiecībā uz tabulā norādāmajiem datiem ir norādīti turpmāk. Dalībvalstīm tabula jāaizpilda pēc iespējas pilnīgāk.

A.   IEKĀRTU SKAITS

1.

IPPC iekārtu skaits: kopējais iekārtu skaits (gan esošo, gan jauno), kuras darbojas dalībvalstīs ziņojuma laikposma beigās, neatkarīgi no tā, kādā stadijā ir atļaujas piešķiršanas process.

2.

Iekārtu skaits, kurām ir atļauja un kas pilnībā atbilst direktīvai: kopējais IPPC iekārtu skaits, kurām ir viena vai vairākas atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar IPPC direktīvu (tostarp pirms IPPC atļaujas, kas pārskatītas/atjauninātas) neatkarīgi no tā, kad atļauja(-as) izdota(-as) vai atļauja ir tikusi pārskatīta, atjaunināta vai grozīta/atjaunota jebkāda iemesla dēļ.

Lai uzskaitītu iekārtas, par kurām jāziņo, dalībvalstīm jāizskata atļauja(-u) statuss, kuras ziņojuma laikposma beigās ir katrai iekārtai. Ievērojiet, ka skaits attiecas uz iekārtām, nevis atļaujām (ņemot vērā, ka vienai iekārtai var būt vairākas atļaujas vai otrādi).

Saskaņotības noteikumi: 1 mīnuss 2 ir vienāds ar iekārtu skaitu, kurām nav pilnībā atbilstošas IPPC atļaujas jebkura iemesla dēļ (procedūra nav pabeigta, nav pilnībā iekļautas visas darbības utt.). Ja šis skaitlis atšķiras no nulles, tas liecina par iespējamu IPPC noteikumu pārkāpumu.

B.   BŪTISKAS IZMAIŅAS

3.

Būtisko izmaiņu skaits, kas veiktas ziņojuma laikposmā bez saskaņā ar 12. panta 2. punktu izsniegtas atļaujas: būtisku izmaiņu skaits, kuras zināmas kompetentajām iestādēm un operatori faktiski īstenojuši bez atļaujas, kā prasīts 12. panta 2. punktā.

Ja šis skaitlis atšķiras no nulles, tas liecina par iespējamu IPPC noteikumu pārkāpumu.

C.   ATĻAUJU PĀRSKATĪŠANA UN ATJAUNINĀŠANA

4.

Iekārtu skaits, kurām IPPC atļauja pārskatīta saskaņā ar 13. pantu ziņojuma laikposmā: kopējais iekārtu skaits, kurām ir viena vai vairākas atļaujas, kas pārskatītas saskaņā ar 13. pantu.

5.

Iekārtu skaits, kurām IPPC atļauja atjaunināta saskaņā ar 13. pantu ziņojuma laikposmā: kopējais iekārtu skaits, kurām ir viena vai vairākas atļaujas, kas atjauninātas saskaņā ar 13. pantu.


Top