This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2010:279:FULL
Official Journal of the European Union, L 279, 23 October 2010
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 279, 2010. gada 23. oktobris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 279, 2010. gada 23. oktobris
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.279.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2010. gada 13. septembris)
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā
(2010/631/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1) |
Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas tika pārdēvēta par Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (turpmāk “Barselonas konvencija”), Padome Eiropas Kopienas vārdā noslēdza ar Lēmumu 77/585/EEK (1) un Lēmumu 1999/802/EK (2). |
(2) |
Saskaņā ar Barselonas konvencijas 4. panta 3. punkta e) apakšpunktu Līgumslēdzējas puses sekmē kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, ņemot vērā ekoloģiski un ainaviski nozīmīgu teritoriju aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu. |
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā par kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības īstenošanu Eiropā (3) un jo īpaši tā V nodaļā dalībvalstis ir aicinātas saskaņā ar spēkā esošajām konvencijām kopīgi ar kaimiņvalstīm (tostarp tām, kas nav ES dalībvalstis), kas atrodas vienas reģionālās jūras krastos, īstenot kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību. |
(4) |
Eiropas Savienība veicina integrētu pārvaldību plašākā mērogā, izmantojot horizontālos instrumentus, tostarp vides aizsardzības jomā, un šim nolūkam ar pētniecības programmu palīdzību veidojot pārliecinošu zinātnisko bāzi. Tātad šie pasākumi ir noderīgi kompleksā piekrastes teritoriju pārvaldībā. |
(5) |
Kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība ir ES integrētās jūrniecības politikas elements, kuru Eiropadome apstiprināja 2007. gada 13. un 14. decembrī Lisabonā organizētajā sanāksmē un kas detalizēti aprakstīta Komisijas paziņojumā “Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā”, un kuru 2009. gada 16. novembra secinājumos par integrēto jūrniecības politiku atzinīgi novērtēja Vispārējo lietu padome. |
(6) |
Ar 2008. gada 4. decembra Lēmumu 2009/89/EK (4) Padome Eiropas Kopienas vārdā parakstīja Barselonas konvencijas Protokolu par kompleksu piekrastes zonas pārvaldību Vidusjūras reģionā (turpmāk “ICZM protokols”), ņemot vērā ICZM protokola noslēgšanu vēlāk. |
(7) |
Pēc tam, kad 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība informēja Spānijas valdību par to, ka Eiropas Savienība ir Eiropas Kopienas aizstājēja un pēctece. |
(8) |
Vidusjūras piekrastes teritorijās joprojām vērojams liels vides ietekmējums un piekrastes resursu degradācija. ICZM protokols ir pamatdokuments, kas dos iespēju rosināt saskaņotāku un integrētāku pieeju, iesaistot ieinteresētās aprindas no publiskā un privātā sektora, tostarp pilsonisko sabiedrību un uzņēmējus. Šāda visaptveroša pieeja, kura balstīta uz labākajiem pieejamajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un atziņām, ir vajadzīga, lai minētās problēmas risinātu efektīvāk un panāktu Vidusjūras piekrastes teritoriju ilgtspējīgāku attīstību. |
(9) |
ICZM protokolā ietverts plašs noteikumu klāsts, kas būs jāīsteno dažādos administratīvos līmeņos, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Lai gan Eiropas Savienībai būtu jādarbojas tā, lai tiktu atbalstīta kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība, ņemot vērā to, ka lielākajai daļai vides problēmu, cita starpā, ir pārrobežu raksturs, tieši dalībvalstis un to attiecīgās kompetentās iestādes būs atbildīgas par protokolā paredzētu konkrētu un sīki izstrādātu pasākumu sagatavošanu un īstenošanu piekrastes teritorijās, piemēram, neapbūvējamu zonu noteikšanu. |
(10) |
ICZM protokols būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā (turpmāk “ICZM protokols”) (5).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norādīt personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt apstiprinājuma dokumentu Spānijas valdībai, kas veic depozitāra funkcijas saskaņā ar ICZM protokola 37. pantu, lai izteiktu Savienības piekrišanu uzņemties ICZM protokola saistības.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
ICZM protokola spēkā stāšanās datumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2010. gada 13. septembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. VANACKERE
(1) OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp.
(2) OV L 322, 14.12.1999., 32. lpp.
(3) OV L 148, 6.6.2002., 24. lpp.
(4) OV L 34, 4.2.2009., 17. lpp.
(5) ICZM protokols ir publicēts OV L 34, 4.2.2009., 19. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.
REGULAS
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 955/2010
(2010. gada 22. oktobris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 798/2008 attiecībā uz vakcīnu pret Ņūkāslas slimību izmantošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 26. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (2) attiecībā uz šīm precēm noteikti veterinārās sertifikācijas noteikumi. Minētajos noteikumos ņemts vērā, vai atkarībā no Ņūkāslas slimības statusa minētajās trešās valstīs, teritorijās, zonās vai nodalījumos ir vai nav nepieciešams noteikt papildu garantijas vai īpašus nosacījumus. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 798/2008 arī paredzēti nosacījumi, lai noteiktu, vai trešo valsti, teritoriju, zonu vai nodalījumu var vai nevar uzskatīt par Ņūkāslas slimības neskartu. Viens no šiem kritērijiem ir, ka nav veikta vakcinācija pret Ņūkāslas slimību, izmantojot tādas vakcīnas, kas neatbilst minētās regulas VI pielikuma I daļā izklāstītajiem apstiprināto Ņūkāslas slimības vakcīnu kritērijiem. Minētā pielikuma II daļas 2. punktā noteikti īpaši Ņūkāslas slimības vakcīnu kritēriji, tostarp attiecībā uz inaktivētām vakcīnām. |
(3) |
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatā sauszemes dzīvniekiem (OIE rokasgrāmata) noteiktas prasības attiecībā uz vakcīnām pret Ņūkāslas slimību, tostarp drošuma pārbaudes dažādos ražošanas procesa posmos. |
(4) |
Lai aizsargātu mājputnu veselības statusu Savienībā un atvieglotu mājputnu un mājputnu gaļas tirdzniecību, ir lietderīgi, ka, nosakot prasības attiecībā uz Ņūkāslas slimības vakcīnām un to izmantošanu trešās valstīs, no kurām mājputni un mājputnu gaļa var būt importēta, tiek ņemtas vērā OIE rokasgrāmatā paredzētās prasības attiecībā uz šādam vakcīnām. |
(5) |
Šajā nolūkā Ņūkāslas slimības apstiprināto vakcīnu vispārīgajos kritērijos, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 798/2008 VI pielikuma I daļā, ir jābūt atsaucei uz OIE rokasgrāmatā minētajām prasībām, kuras jāsaglabā kā dinamiska atsauce, kas jāņem vērā, rokasgrāmatu regulāri atjauninot saskaņā ar jaunākajām zinātnes attīstības tendencēm. |
(6) |
Turklāt, ņemot vērā tehnikas attīstību, kas saistīta ar vakcīnu ražošanu pret Ņūkāslas slimību, jo īpaši attiecībā uz inaktivācijas tehnikām, kā arī attiecībā uz OIE rokasgrāmatā paredzētajām prasībām, ir jāsvītro Regulas (EK) Nr. 798/2008 VI pielikuma II daļas 2. punktā noteiktais īpašais kritērijs attiecībā uz inaktivētām Ņūkāslas slimības vakcīnām. |
(7) |
Ir jāgroza konkrēti Regulas (EK) Nr. 798/2008 VII pielikumā paredzētie noteikumi attiecībā uz mājputnu gaļu un regulas I pielikumā noteiktais atbilstošais veterinārā sertifikāta paraugs mājputnu gaļai (POU), lai ņemtu vērā minētās regulas VI pielikumā izdarītos grozījumus. |
(8) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 798/2008. |
(9) |
Ir lietderīgi noteikt šīs regulas piemērošanas datumu, lai to saskaņotu ar piemērošanas datumu Komisijas Lēmumam 93/152/EEK (3), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2010/633/ES (4), ar ko ievieš attiecīgus grozījumus attiecībā uz kritērijiem inaktivētajām vakcīnām pret Ņūkāslas slimību. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 798/2008 I, VI un VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.
(2) OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.
(3) OV L 59, 12.3.1993., 35. lpp.
(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 33 lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 798/2008 I, VI un VII pielikumu groza šādi:
a) |
regulas I pielikuma 2. daļā veterinārā sertifikāta paraugu mājputnu gaļai (POU) aizstāj ar šādu paraugu: “Veterinārā sertifikāta paraugs mājputnu gaļai (POU)
|
b) |
regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu: “VI PIELIKUMS (kā minēts 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā un 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā) KRITĒRIJI ATZĪTĀM ŅŪKĀSLAS SLIMĪBAS VAKCĪNĀM I. Vispārīgi kritēriji
II. Īpaši kritēriji Dzīvās novājinātas Ņūkāslas slimības vakcīnas jāsagatavo no Ņūkāslas slimības vīrusu celma, kura sēklas vīruss ir pārbaudīts un kura intracerebrālā patogēniskuma indekss (ICPI) ir:
|
c) |
regulas VII pielikumā II daļas a) punktu aizstāj ar šādu punktu:
|
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/10 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 956/2010
(2010. gada 22. oktobris),
ar ko attiecībā uz ātrās noteikšanas testu sarakstu groza X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu un 23.a panta ievadteikumu un a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un dažos konkrētos gadījumos uz to eksportu. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā ir ietverts to ātrās noteikšanas testu saraksts, ko izmanto govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) uzraudzībai liellopiem un TSE uzraudzībai aitām un kazām. |
(3) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2009. gada 18. decembrī un 2010. gada 29. aprīlī publicēja divus zinātniskus atzinumus par apstiprināto TSE ātrās noteikšanas testu analītisko jutību. Minētie atzinumi balstījās uz Eiropas Savienības references laboratorijas (EURL) veiktajiem TSE pētījumiem. EURL pētījumu nolūks bija izvērtēt visu patlaban apstiprināto TSE ātrās noteikšanas testu analītisko jutību, lai sniegtu uzticamus datus par analītisko jutību un izvērtētu katru testu, pārbaudot to pašu paraugu kopumus uz trim galvenajiem atgremotāju TSE tipiem: GSE, klasisku skrepi un atipisku skrepi slimību. |
(4) |
Kas attiecas uz skrepi slimību, EFSA2009. gada 18. decembrī publicētajā atzinumā secināja, ka testos Enfer TSE v2, Enfer TSE v3, Prionics®-Check LIA SR un Prionics®-WB Check Western SR var neuzrādīties atipiskas skrepi slimības gadījumi, kurus ar citiem apstiprinātiem testiem varētu noteikt, un atbilstoši EFSA protokolam par ātrās pēcnāves TSE noteikšanas testu izvērtēšanu maziem atgremotājiem (EFSA, 2007b) tos nevar ieteikt izmantošanai TSE uzraudzībai minētajā jomā. Attiecīgi šīs metodes vairs nevar iekļaut Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā minēto ātrās noteikšanas testu sarakstā, ko izmanto TSE uzraudzībai aitām un kazām. |
(5) |
Idexx laboratorijas 2009. gada 2. jūlijā informēja Komisiju, ka viņu kombinētais tests IDEXX HerdChek BSE-Scrapie Antigen Test Kit, EIA, kurš tika izstrādāts gan TSE uzraudzībai maziem atgremotājiem, gan GSE uzraudzībai liellopiem, nav bijis iekļauts ātrās noteikšanas testu sarakstā, ko izmanto GSE uzraudzībai Savienībā, lai gan EURL to šajā nolūkā bija oficiāli apstiprinājusi. Tādēļ tas jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā GSE uzraudzībai minēto ātrās noteikšanas testu sarakstā. |
(6) |
Ar šo regulu noteiktos grozījumus praktisku iemeslu dēļ piemēro no 2011. gada 1. janvāra, jo dalībvalstīm nepieciešams pietiekami daudz laika, lai saskaņotu izmantotās TSE uzraudzības procedūras aitām un kazām ar jauno ātrās noteikšanas testu sarakstu. |
(7) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikums. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
“4. Ātrās noteikšanas testi
Veicot ātrās noteikšanas testus saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu, GSE uzraudzībai liellopiem par ātrās noteikšanas testiem izmanto vienīgi šādas metodes:
— |
imūnblota testu, kura pamatā ir Western blotting reakcija, ar ko nosaka proteīnāzes K-rezistentu fragmentu PrPRes (Prionics-Check Western tests), |
— |
hemiluminiscences ELISA testu, kas ietver ekstrakcijas metodi, un ELISA metodi, izmantojot uzlabotu hemiluminiscences reaģentu (Enfer tests un Enfer TSE Kit 2.0. versija, automatizēta parauga sagatavošana), |
— |
imūnanalīzi ar mikroplatēm PrPSc noteikšanai (Enfer TSE 3. versija), |
— |
divslāņu imūnanalīzi PrPRes noteikšanai (īsais pārbaudes protokols), ko izdara pēc denaturēšanas un koncentrēšanas posma (Bio-Rad TeSeE SAP ātrais tests), |
— |
imūnanalīzi ar mikroplatēm (ELISA), kurā nosaka proteīnāzes K-rezistentu PrPRes ar monoklonālām antivielām (Prionics-Check LIA tests), |
— |
imūnanalīzi, kurā izmanto ķīmisku polimēru selektīvai PrPSc saistīšanai un monoklonālu diagnostikas antivielu, ko vērš pret PrP molekulas specifiskajiem apvidiem (IDEXX HerdChek BSE Antigen Test Kit, EIA un IDEXX HerdChek BSE-Scrapie Antigen Test Kit, EIA), |
— |
sānu plūsmas imūnanalīzi, kurā izmanto divas atšķirīgas monoklonālas antivielas, lai noteiktu proteīnāzei K-rezistentas PrP frakcijas (Prionics Check PrioSTRIP), |
— |
divslāņu imūnanalīzi, kurā izmanto divas atšķirīgas monoklonālas antivielas, ko vērš pret diviem epitopiem, kas govju PrPSc atrodas ārējā daļā (Roboscreen Beta Prion BSE EIA Test Kit), |
— |
divslāņu ELISA proteīnāzes K-rezistenta PrPSc noteikšanai (Roche Applied Science PrionScreen). |
Veicot ātrās noteikšanas testus saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu, GSE uzraudzībai aitām un kazām par ātrās noteikšanas testiem izmanto vienīgi šādas metodes:
— |
divslāņu imūnanalīzi PrPRes noteikšanai (īsais pārbaudes protokols), ko izdara pēc denaturēšanas un koncentrēšanas posma (Bio-Rad TeSeE SAP ātrais tests), |
— |
divslāņu imūnanalīzi PrPRes noteikšanai ar TeSeE Sheep/Goat noteikšanas komplektu, ko veic pēc denaturēšanas un koncentrēšanas posma ar TeSeE Sheep/Goat attīrīšanas komplektu (Bio-Rad TeSeE Sheep/Goat ātrais tests), |
— |
imūnanalīzi, kurā izmanto ķīmisku polimēru selektīvai PrPSc saistīšanai un monoklonālu diagnostikas antivielu, ko vērš pret PrP molekulas specifiskajiem apvidiem (IDEXX HerdChek BSE-Scrapie Antigen Test Kit, EIA). |
Visos ātrās noteikšanas testos audu paraugiem, kuriem jāpiemēro tests, ir jāatbilst ražotāja lietošanas pamācībai.
Ātrās noteikšanas testu izstrādātājiem ir vajadzīga kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko apstiprinājusi Eiropas Savienības references laboratorija un kas nodrošina, ka testu efektivitāte nemainās. Testu izstrādātāji obligāti iesniedz Eiropas Savienības references laboratorijai testu protokolus.
Izmaiņas ātrās noteikšanas testos vai testa protokolos var izdarīt vienīgi tad, ja iepriekš iesniegts paziņojums Eiropas Savienības references laboratorijai un ja Eiropas Savienības references laboratorija atzīst, ka izmaiņas nesamazina ātrās noteikšanas testa jutību, specifiskumu vai ticamību. Šo atzinumu dara zināmu Komisijai un valstu references laboratorijām.”
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/13 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 957/2010
(2010. gada 22. oktobris)
par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija nav tām piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kas turpmāk minēta kā “iestāde”. |
(3) |
Pēc pieteikuma saņemšanas iestādei ir nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija par šo pieteikumu un jāsniedz atzinums par attiecīgo veselīguma norādi. |
(4) |
Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu. |
(5) |
Divi šajā regulā minētie atzinumi ir saistīti ar pieteikumiem slimības riska samazināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un trīs atzinumi ir saistīti ar pieteikumiem par veselīguma norādēm attiecībā uz bērnu attīstību un veselību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
(6) |
Pēc tam, kad uzņēmums Association de la Transformation Laitière Française (ATLA) iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar joda ietekmi uz normālu bērna augšanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2008-324) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Jods ir nepieciešams normālai bērna augšanai”. |
(7) |
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 20. novembrī, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp joda lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā. |
(8) |
Pēc tam, kad uzņēmums Association de la Transformation Laitière Française (ATLA) iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar dzelzs ietekmi uz bērna kognitīvo attīstību (jautājums Nr. EFSA-Q-2008-325) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Dzelzs ir nepieciešama bērna kognitīvajai attīstībai”. |
(9) |
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 20. novembrī, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp dzelzs lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā. |
(10) |
Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktā ir noteikts, ka, ja atzinums ir labvēlīgs attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei, tajā jāiekļauj konkrētas ziņas. Attiecīgi šīm ziņām jābūt minētām šīs regulas I pielikumā attiecībā uz atļautajām veselīguma norādēm, un vajadzības gadījumā tajās jāiekļauj pārskatītais norāžu formulējums, īpašie norāžu lietošanas nosacījumi un attiecīgā gadījumā – pārtikas produkta lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 noteikumiem un atbilstoši iestādes atzinumiem. |
(11) |
Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes būtu patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam, un saistībā ar iepriekš minēto tiek ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad norāžu formulējums patērētājiem nozīmē to pašu, ko veselīguma norāde, par kuru jau ir izsniegta atļauja, jo tas liecina, ka pastāv tāda pati saikne, kāda ir starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību, uz to jāattiecina tādi paši lietošanas nosacījumi, kā minēts I pielikumā. |
(12) |
Pēc tam, kad uzņēmums GP International Holding B.V. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar OPC PremiumTM ietekmi uz holesterīna līmeņa samazināšanu asinīs (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00454) (4). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Ir pierādīts, ka OPC samazina holesterīna līmeni asinīs, un tādēļ tā lietošana var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku”. |
(13) |
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 26. oktobrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp OPC PremiumTM lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, tai nevar piešķirt atļauju. |
(14) |
Pēc tam, kad uzņēmums Valosun A.S. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar Uroval® ietekmi uz urīnceļu infekcijām (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00600) (5). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Dzērveņu ekstrakts un D-mannoze, kas ir galvenās aktīvās uztura bagātinātāja Uroval® sastāvdaļas, samazina kaitīgo baktēriju pieķeršanos urīnpūšļa sieniņām. Kaitīgo baktēriju pieķeršanās urīnpūšļa sieniņām ir galvenais riska faktors, kas izraisa urīnceļu infekcijas”. |
(15) |
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 22. decembrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp Uroval® lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, tai nevar piešķirt atļauju. |
(16) |
Pēc tam, kad uzņēmums Töpfer GmbH iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar bifidobaktēriju kombinācijas (Bifidobacterium bifidum, Bifidobacterium breve, Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium longum) ietekmi uz iespējami patogēnu kuņģa–zarnu trakta mikroorganismu vairošanos (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00224) (6). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Probiotiskās bifidobaktērijas sekmē veselīgas kuņģa–zarnu trakta mikrofloras veidošanos, kas līdzinās ar krūti barota bērna kuņģa–zarnu trakta mikroflorai”. |
(17) |
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, iestāde atzinumā, kuru Komisija un dalībvalstis saņēma 2009. gada 22. decembrī, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp bifidobaktēriju kombinācijas lietošanu un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, tai nevar piešķirt atļauju. |
(18) |
Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu. |
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi pret tiem iebildumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas I pielikumā minētās veselīguma norādes ir atļauts lietot uz pārtikas produktiem Eiropas Savienības tirgū saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
Minētās veselīguma norādes iekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punktā.
2. pants
Šīs regulas II pielikumā minētās veselīguma norādes neiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punktu.
Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās veselīguma norādes, kuras ir iekļautas šīs regulas II pielikuma sarakstā, var turpināt izmantot sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.
(2) The EFSA Journal (2009) 7(11):1359.
(3) The EFSA Journal (2009) 7(11):1360.
(4) The EFSA Journal (2009) 7(10):1356.
(5) The EFSA Journal (2009) 7(12):1421.
(6) The EFSA Journal (2009) 7(12):1420.
I PIELIKUMS
Atļautās veselīguma norādes
Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi |
Pieteikuma iesniedzējs – adrese |
Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija |
Norāde |
Norādes lietošanas nosacījumi |
Pārtikas produkta lietošanas nosacījumi un/vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums |
Atsauce uz EFSA atzinumu |
14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību |
Association de la Transformation Laitière Française (ATLA), 42 rue du Châteaudun, 75314 Paris Cedex 09, Francija |
Jods |
Jods veicina normālu bērna augšanu |
Norādi var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri ir joda avots vismaz tādā mērā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumā iekļautajā norādē “[VITAMĪNA NOSAUKUMS] UN/VAI [MINERĀLVIELAS NOSAUKUMS] AVOTS” |
|
Q-2008-324 |
14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību |
Association de la Transformation Laitière Française (ATLA), 42 rue du Châteaudun, 75314 Paris Cedex 09, Francija |
Dzelzs |
Dzelzs veicina normālu bērna kognitīvo attīstību |
Norādi var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri ir dzelzs avots vismaz tādā mērā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumā iekļautajā norādē “[VITAMĪNA NOSAUKUMS] UN/VAI [MINERĀLVIELAS NOSAUKUMS] AVOTS” |
|
Q-2008-325 |
II PIELIKUMS
Noraidītās veselīguma norādes
Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi |
Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija |
Norāde |
Atsauce uz EFSA atzinumu |
14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz slimības riska samazināšanu |
OPC Premium™ |
Ir pierādīts, ka OPC samazina holesterīna līmeni asinīs, un tādēļ tā lietošana var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku |
Q-2009-00454 |
14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz slimības riska samazināšanu |
Uroval® |
Dzērveņu ekstrakts un D-mannoze, kas ir galvenās aktīvās uztura bagātinātāja Uroval® sastāvdaļas, samazina kaitīgo baktēriju pieķeršanos urīnpūšļa sieniņām. Kaitīgo baktēriju pieķeršanās urīnpūšļa sieniņām ir galvenais riska faktors, kas izraisa urīnceļu infekcijas |
Q-2009-00600 |
14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību |
Bifidobaktēriju kombinācija (Bifidobacterium bifidum, Bifidobacterium breve, Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium longum) |
Probiotiskās bifidobaktērijas sekmē veselīgas kuņģa–zarnu trakta mikrofloras veidošanos, kas līdzinās ar krūti barota bērna kuņģa–zarnu trakta mikroflorai |
Q-2009-00224 |
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/18 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 958/2010
(2010. gada 22. oktobris)
par atteikumu piešķirt atļauju veselīguma norādei uz pārtikas produktiem, kura neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 18. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija nav tām piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, pieteikumus par atļauju piešķiršanu veselīguma norādēm var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) (“iestāde”). |
(3) |
Pēc pieteikuma saņemšanas iestādei ir nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija un jāsniedz atzinums par attiecīgo veselīguma norādi. |
(4) |
Komisijai ir jālemj par atļaujas piešķiršanu veselīguma norādēm, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu. |
(5) |
Pēc tam, kad uzņēmums Rudolf Wild GmbH & Co. KG2008. gada 10. jūnijā iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar produkta Immune Balance Drink ietekmi uz ķermeņa aizsargspēju stiprināšanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2009-00517) (2). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja cita starpā šādu norādes formulējumu: “Immune Balance Drink aktivizē ķermeņa aizsargspējas”. |
(6) |
Komisija un dalībvalstis 2009. gada 4. novembrī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka nav noteikta cēloņsakarība starp Immune Balance Drink lietošanu pārtikā un norādīto ietekmi. Attiecīgi, tā kā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajiem kritērijiem, tai nevar piešķirt atļauju. |
(7) |
Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saņēmusi no pieteikuma iesniedzēja un no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu. |
(8) |
Regulas (EK) Nr. 1924/2006 28. panta 5. punktā paredzētie pārejas pasākumi uz minētās regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām veselīguma norādēm attiecas tikai tad, ja tās atbilst minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem, tostarp atbilst minētajai regulai. Iestāde secināja, ka šajā regulā minētā veselīguma norāde neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, jo nav noteikta cēloņsakarība starp attiecīgā produkta lietošanu pārtikā un norādīto ietekmi, līdz ar to šai veselīguma norādei nav piemērojams minētās regulas 28. panta 5. punktā paredzētais pārejas periods. Tāpēc jānosaka sešu mēnešu pārejas periods, lai uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, varētu pielāgoties šajā regulā paredzētajām prasībām. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi pret tiem iebildumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā minēto veselīguma norādi neiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktā.
Tomēr to var turpināt izmantot sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.
(2) The EFSA Journal (2009) 7 (11):1357.
PIELIKUMS
Noraidītā veselīguma norāde
Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi |
Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija |
Norāde |
Atsauce uz EFSA atzinumu |
Veselīguma norāde saskaņā ar 13. panta 5. punktu, kas pamatota ar jaunākajām zinātnes atziņām un/vai ietver prasību par īpašumtiesību datu aizsardzību |
Immune Balance Drink |
Immune Balance Drink aktivizē ķermeņa aizsargspējas |
Q-2009-00517 |
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/20 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 959/2010
(2010. gada 22. oktobris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 23. oktobrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MA |
78,7 |
MK |
74,3 |
|
XS |
73,2 |
|
ZZ |
75,4 |
|
0707 00 05 |
MK |
87,5 |
TR |
158,2 |
|
ZZ |
122,9 |
|
0709 90 70 |
TR |
149,0 |
ZZ |
149,0 |
|
0805 50 10 |
AR |
62,3 |
BR |
68,9 |
|
CL |
67,2 |
|
IL |
91,2 |
|
TR |
92,5 |
|
UY |
61,0 |
|
ZA |
60,4 |
|
ZZ |
71,9 |
|
0806 10 10 |
BR |
214,6 |
TR |
133,8 |
|
US |
155,2 |
|
ZA |
64,2 |
|
ZZ |
142,0 |
|
0808 10 80 |
AR |
77,6 |
BR |
59,6 |
|
CL |
103,4 |
|
CN |
64,2 |
|
NZ |
91,5 |
|
US |
82,6 |
|
ZA |
88,4 |
|
ZZ |
81,0 |
|
0808 20 50 |
CN |
72,2 |
ZA |
88,6 |
|
ZZ |
80,4 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
DIREKTĪVAS
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/22 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/69/ES
(2010. gada 22. oktobris),
ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 31. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), un jo īpaši tās 53. pantu,
apspriedusies ar Pārtikas zinātnisko komiteju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji (3), ir noteikts saraksts, kurā iekļautas pārtikas piedevas, ko drīkst lietot Eiropas Savienībā, un to lietošanas nosacījumi. |
(2) |
Pārtikas piedevu jomā pēc Direktīvas 95/2/EK pieņemšanas ir notikušas tehniskas pārmaiņas. Minētā direktīva jāpielāgo atbilstoši šīm pārmaiņām. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 31. pantu, līdz Savienības pārtikas piedevu sarakstu izstrādes pabeigšanai, kā noteikts minētās regulas 30. pantā, Direktīvas 95/2/EK pielikumus vajadzības gadījumā groza ar Komisijas pieņemtiem pasākumiem. |
(4) |
Saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK pašlaik dažādiem lietošanas veidiem ir atļauti šādi stabilizatori: agars (E 406), karagināns (E 407), baltās akācijas sveķi (E 410), guāras sveķi (E 412), ksantānsveķi (E 415), pektīni (E 440), celuloze (E 460), karboksimetilceluloze (E 466), oksidēta ciete (E 1404), monocietes fosfāts (E 1410), dicietes fosfāts (E 1412), fosfatētas dicietes fosfāts (E 1413), acetilētas dicietes fosfāts (E 1414), acetilēta ciete (E 1420), acetilētas dicietes adipināts (E 1422), hidroksipropilciete (E 1440), hidroksipropildicietes fosfāts (E 1442), cietes nātrija oktenilsukcināts (E 1450), acetilēta oksidēta ciete (E 1451) un taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi (E 471). Pārtikas zinātniskā komiteja (turpmāk PZK) noteica šīm pārtikas piedevām “nenoteiktu” pieļaujamo diennakts devu (PDD), un tāpēc tās nerada nekādu apdraudējumu patērētāju veselībai. Tehnoloģiski nepieciešams paplašināt minēto piedevu lietošanu, tās izmantojot nearomatizētiem dzīvi raudzētiem krējuma produktiem un aizstājējproduktiem ar tauku saturu, kas ir mazāks par 20 %, lai nodrošinātu emulsijas stabilitāti un viendabīgumu. Šāds lietojums būtu izdevīgs patērētājam, dodot iespēju izvēlēties fermentētus krējuma produktus ar samazinātu tauku daudzumu, kuriem ir līdzīgas īpašības kā parastam produktam. Tādēļ ir lietderīgi atļaut minēto papildu lietošanu. |
(5) |
Pārtikas zinātniskā komiteja 1990. gadā novērtēja nātrija un kālija laktātu (E 325 un E 326), kālija acetātu (E 261), nātrija acetātu (E 262i) un nātrija hidrogēnacetātu (E 262ii) un nonāca pie secinājuma, ka visas šīs vielas dabiskā veidā atrodas pārtikas sastāvdaļās, un uzņemtā deva no minētajām vielām ir novērtēta kā šķietami maznozīmīga, salīdzinot ar uzņemšanu no dabiskiem avotiem. Tāpēc tās visas iekļautas PDD grupā “nav noteikts”. Līdz ar to šīs pārtikas piedevas parasti atļauj izmantot visos pārtikas produktos, izņemot Direktīvas 95/2/EK 2. panta 3. punktā minētos produktus. Tiek ierosināts paplašināt šo pārtikas piedevu lietošanu, tās izmantojot iepakotos svaigas maltās gaļas izstrādājumos, lai kontrolētu mikrobiālo patogēnu vairošanos, piemēram, Listeria, E. coli O157. Pamatojoties uz šo tehnoloģisko pamatojumu un ņemot vērā to, ka šāda veida lietošana nerada bažas par drošumu, ir lietderīgi atļaut šo pārtikas piedevu papildu lietošanu iepakotos svaigas maltās gaļas izstrādājumos. |
(6) |
Pašlaik sorbāti (E 200, E 202, E 203) un benzoāti (E 210, E 211, E 212, E 213) kā pārtikas piedevas ir atļauti saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK. Šīs pārtikas piedevas tiek ierosināts lietot papildus kā konservantus zivju produktu analogos, kas gatavoti uz aļģu bāzes (kaviāra analogos, kas gatavoti no aļģēm), papildinot dažādus pārtikas veidus, lai novērstu pelējumu un raugu attīstību un mikotoksīnu veidošanos. Minētajiem sāļiem noteiktās PDD ir attiecīgi 0-25 mg/kg ķermeņa svara un 0-5 mg/kg ķermeņa svara. Pieļaujot sliktāko iespējamo scenāriju, kad minētās vielas tiek lietotas maksimālajā koncentrācijā, aplēstā uzņemtā deva ir ļoti zema, salīdzinot ar PDD. Iedarbība uz patērētāju minētās lietošanas rezultātā nerada bažas attiecībā uz drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut sorbātu un benzoātu papildu lietošanu zivju produktu analogos, kas gatavoti uz aļģu bāzes, ņemot vērā tehnoloģisko pamatojumu un to, ka šis jaunais produkts ieņem nišu tirgū. |
(7) |
Sorbātu (E 200, E 202, E 203) un benzoātu (E 210, E 211, E 212, E 213) lietošana ir pieprasīta tiem alus veidiem mucās, kam pievienots vairāk nekā 0,5 % fermentējamo cukuru un/vai augļu sulu vai koncentrātu un ko izlej tieši no mucas. Minētie alus veidi mucās var ilgi atrasties saskarē ar alus krānu. Tā kā savienojumu starp mucu un krānu nevar veikt sterilos apstākļos, ir iespējams mucas mikrobioloģisks piesārņojums. Šī problēma attiecas uz alus veidiem, kuru sastāvā vēl ir fermentējamie cukuri, jo tas var veicināt kaitīgu mikroorganismu veidošanos. Tādēļ tiek pieprasīta antibakteriālo līdzekļu lietošana attiecībā uz izlejamo alu mucās, kuram pievienoti fermentējamie cukuri un/vai augļu sulas vai koncentrāti. Vērtējot uzņemto devu, šādu augļu izlejamo alu patēriņš ir neliels, un aplēses par uzņemto sorbātu un benzoātu devām, pamatojoties uz “sliktāko iespējamo scenāriju”, liecina, ka tām būtu jābūt mazākām par attiecīgajām PDD. Tāpēc ir lietderīgi atļaut sorbātu un benzoātu papildu lietošanu tādiem alus veidiem mucās, kuru sastāvā ir vairāk nekā 0,5 % fermentējamo cukuru un/vai augļu sulu vai koncentrātu. |
(8) |
Lai novērstu pelējumu veidošanos uz citrusaugļiem, ir atļauta to apstrāde pēc ražas novākšanas ar pesticīdiem, piemēram, imazalilu un tiabendazolu. Sorbātus (E 200, E 202, E 203) var izmantot, lai citrusaugļu apstrādē daļēji vai pilnīgi aizstātu minētos pesticīdus. Ar sorbātiem var apstrādāt nemizotu citrusaugļu virsmu, izmantojot šādus atļautus vaskus: bišu vasks, kandelilvasks, karnaubvasks, šellaka (attiecīgi E 901, E 902, E 903 un E 904). Iedarbība uz patērētāju šo piedevu lietošanas rezultātā nerada bažas attiecībā uz drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut to papildu lietošanu. |
(9) |
Patērētāji var izvēlēties papildināt dažu uzturvielu uzņemšanu ar uztura bagātinātājiem. Šajā nolūkā uztura bagātinātājiem var pievienot A vitamīnu un A un D vitamīna kombinācijas, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (4). Drošības nolūkā A vitamīnam un A un D vitamīna kombinācijām jābūt ietvertām preparātos, kam var būt nepieciešams palielināts mitrums un augsta temperatūra, cietes un cukuru klātbūtnē. Šāda pārstrāde var izraisīt mikroorganismu attīstību. Lai novērstu šo mikroorganismu veidošanos, sorbātu (E 200, E 202, E 203) un benzoātu (E 210, E 211, E 212 un E 213) pievienošana A vitamīnā un A un D vitamīna kombinācijās jāatļauj tad, ja tos izmanto sausa veida uztura bagātinātājos. |
(10) |
Sēra dioksīds un sulfīti (E 220, E 221, E 222, E 223, E 224, E 226, E 227, E 228) ir pārtikas piedevas, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK un kuras galvenokārt izmanto kā antibakteriālus līdzekļus un ķīmiskās bojāšanās kontrolei. Mūsdienās svaigu augļu pārvadāšana ir kļuvusi ļoti izplatīta, jo īpaši, izmantojot jūras pārvadājumus. Šādi pārvadājumi var ilgt vairākas nedēļas. Sēra dioksīda un sulfītu lietošana aizsargās svaigas vairogu zilenes no sēnīšu veidošanās. Jāatļauj sēra dioksīda un sulfītu papildu lietošana, lai palīdzētu aizsargāt svaigas vairogu zilenes no sēnīšu veidošanās, ņemot vērā, ka šim produktam varētu būt tirgus niša. Ņemot vērā arī svarīgus tehnoloģiskus iemeslus šo jauno atļauju iekļaušanai, nepieciešamību atvieglot vispasaules tirdzniecību, kā arī uzņemtās sēra un sulfītu devas niecīgo ietekmi, ir lietderīgi atļaut sēra dioksīda papildu lietošanu vairogu zilenēm šīs direktīvas pielikumā norādītajā koncentrācijā. |
(11) |
Kanēļa standziņu (tikai Cinnamomum ceylanicum), kas pazīstamas arī ar nosaukumu “stobriņi”, ražošanai tiek izmantotas svaigas miziņas no kanēļkoka mizas iekšējās daļas. Miziņas ir pakļautas mikrobioloģiskam piesārņojumam un kukaiņu uzbrukumiem, jo īpaši ražotājvalsts tropiskā un mitrā klimata apstākļos. Fumigācija ar sēra dioksīdu ir piemērota apstrāde pret šādu mikrobioloģisku piesārņojumu un kukaiņu uzbrukumiem. PZK 1994. gadā noteica PDD 0-0,7 mg/kg ķermeņa svara un uzskatīja, ka sēra dioksīda un citu sulfītu lietojums jāierobežo, lai samazinātu bīstamu astmatisku reakciju biežumu. Lai gan sēra dioksīda un sulfītu lietošana jāierobežo, šā specifiskā lietojuma rezultātā uzņemtā sēra dioksīda un sulfītu deva ir niecīga. Tādēļ ir lietderīgi atļaut sēra dioksīda un sulfītu (E 220, E 221, E 222, E 223, E 224, E 226, E 227, E 228) papildu lietošanu tikai minētajam īpašajam kanēļa veidam. |
(12) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk EFSA) novērtēja informāciju par nizīna lietošanas drošumu šķidru olu papildu pārtikas kategorijā un informāciju par tāda nizīna drošumu, kas ražots pārveidotā ražošanas procesā. EFSA2006. gada 26. janvāra atzinumā (5) apstiprināja iepriekš noteikto PDD 0-0,13 mg/kg nizīnam, kas ražots, izmantojot jaunu ražošanas un ekstrakcijas procesu, kā pamatā ir cukura barotnes fermentācija, kas aizstāj tradicionāli izmantoto piena barotnes fermentāciju. Šajā atzinumā EFSA arī apstiprināja, ka nizīna lietošanai pārtikā nevajadzētu izraisīt antibiotisko rezistenci. Saskaņā ar EFSA sniegto informāciju nav datu, ka bakteriālie mutanti būtu rezistenti pret nizīnu, kas, savukārt, liecinātu par krustenisko rezistenci pret ārstniecībā lietotajām antibiotikām. EFSA uzskatīja, ka tas, iespējams, ir saistīts ar atšķirībām starp ārstniecisko antibiotiku un nizīna antibakteriālās darbības veidiem. Turklāt EFSA2006. gada 20. oktobra atzinumā (6) apliecināja, ka nizīna papildu lietošana pasterizētām šķidrām olām saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem (maksimālā robeža 6,25 mg/l) nerada bažas saistībā ar drošumu, un no tehnoloģiskā viedokļa ir pamatoti pagarināt produkta uzglabāšanas laiku un arī novērst tādu sporas veidojošu sugu vairošanos, kas var saindēt pārtiku, piemēram, Bacillus cereus, kuras var izdzīvot arī pēc pasterizācijas. Tādēļ ir lietderīgi atļaut nizīna papildu lietošanu pasterizētām šķidrām olām. |
(13) |
Dimetildikarbonāts (DMDC, E 242) ir saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK atļauta pārtikas piedeva, ko izmanto kā konservantu bezalkoholiskajos aromatizētajos dzērienos, bezalkoholiskajos vīnos un tējas šķidrajos koncentrātos. Šai piedevai tika nolemts piešķirt atļauju, pamatojoties uz Pārtikas zinātniskās komitejas 1990. gadā izstrādāto pozitīvo atzinumu, kuru apstiprināja 1996. gadā. Pārtikas zinātniskās komiteja nevarēja noteikt PDD, jo DMDC ātri sadalās oglekļa dioksīdā un metanolā. PZK 2001. gadā tika lūgta izpētīt, vai ir droši lietot DMDC vīnā. Šajā laikā PZK uzskatīja, ka metanola un citu reakcijas produktu, piemēram, metilkarbamāta, veidošanās, kas ir rezultāts DMDC izmantošanai alkoholisku dzērienu un vīna apstrādē, ir tāda pati kā bezalkoholiskajos dzērienos, un pat liels vīna patēriņš neizraisītu nekādu apdraudējumu saistībā ar metanolu un metilkarbamātu. DMDC lietošana tika pieprasīta, lai novērstu bojāšanos, kas notiek fermentēšanās rezultātā sidra, bumbieru vīna, augļu vīna, vīna ar samazinātu alkohola daudzumu, vīnus saturošu dzērienu un visu citu produktu, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (7), noslēgtās un nesterilos apstākļos iepildītās pudelēs. Šie papildu lietojumi nav uzskatāmi par tādiem, kas patērētājiem varētu radīt bažas attiecībā uz drošumu. Turklāt DMDC lietošana var palīdzēt samazināt sēra dioksīda iedarbību. Tādēļ ir lietderīgi atļaut DMDC papildu lietošanu sidrā, bumbieru sidrā, augļu vīnā, vīnā ar samazinātu alkohola daudzumu, vīnus saturošos dzērienos un citos produktos, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91. |
(14) |
EFSA novērtēja informāciju par rozmarīna ekstraktu lietošanas drošumu, ja tos izmanto kā antioksidantus pārtikas produktos. Rozmarīna ekstrakti ir iegūti no Rosmarinus officinalis L. un satur dažus savienojumus, kuriem ir antioksidantu iedarbība (galvenokārt fenolskābes, flavonoīdus, diterpenoīdus un triterpēnus). Lai gan EFSA rīcībā nebija pietiekamu toksikoloģisko datu par rozmarīna ekstraktiem, lai varētu skaitliski noteikt PDD, EFSA2008. gada 7. marta atzinumā (8) uzskatīja, ka drošības rezerve ir pietiekami liela, lai secinātu, ka ierosināto lietojumu rezultātā radusies uztura iedarbība un lietotie daudzumi nerada bažas par drošumu. Tādēļ rozmarīna ekstraktus var atļaut, ja to lietošanai ir tehnoloģisks pamatojums. Jāatļauj ierosinātā rozmarīna ekstraktu kā antioksidantu lietošana, un rozmarīna ekstraktiem jāpiešķir numurs E 392. |
(15) |
Sūkalas ir siera ražošanas blakusprodukts. Daži sūkalu proteīnus saturoši dzērieni ir izstrādāti, lai nodrošinātu uzturu, kura sastāvā ir pietiekoši daudz proteīnu. Lai saglabātu proteīnus suspensijas veidā šādu dzērienu karsēšanas laikā, tajos jābūt lielākam fosfātu daudzumam nekā parastos bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. Fosfātu lietošana jāatļauj sūkalu proteīnos, kuri ir sportistu dzērienu sastāvā. |
(16) |
Pašlaik bišu vasku (E 901) ir atļauts lietot kā glazētājvielu nelieliem konditorejas izstrādājumiem, kas glazēti ar šokolādi. Šī atļauja neattiecas uz saldējuma vafelēm, kas nav glazētas ar šokolādi. Papildus tam, ka bišu vasku var uzskatīt par šokolādes alternatīvu iepakotām saldējuma vafelēm, vafeļu glazēšana ar bišu vasku var novērst ūdens iekļūšanu vafelēs un nodrošināt to kraukšķīgumu, kā arī pagarināt produkta uzglabāšanas ilgumu, un tādēļ tiek uzskatīta par tehnoloģiski pamatotu. Tādēļ bišu vasks ir jāatļauj kā glazētājviela, lai pilnībā vai daļēji aizstātu šokolādes iekšējo slāni iepakotās vafelēs, kurās iepildīts saldējums. |
(17) |
EFSA novērtēja informāciju par bišu vaska lietošanas drošumu, izskatot tā papildu lietošanu kā aromatizētāju nesējvielu bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. Lai gan pieejamie dati par bišu vasku nebija pietiekami, lai varētu noteikt PDD, EFSA secināja, ka bišu vaska nelielās toksikoloģiskās iedarbības dēļ pastāvošie bišu vaska lietojumi pārtikā un ierosinātais jaunais lietojums nerada bažas par drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut papildus lietot šo bišu vasku kā aromatizētāju nesējvielu bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. |
(18) |
Pašlaik trietilcitrāts (E 1505) saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK ir atļauts kā nesējviela aromatizētājos un sausos olu baltumos visā ES teritorijā. PZK 1990. gadā noteica tā PDD 0-20 mg/kg apmērā. Tika ierosināts paplašināt trietilcitrāta lietošanu kā glazētājvielu pārtikas piedevu tabletēm. Trietilcitrāta lietošana varētu palielināt pārklājuma kārtiņas noturību, aizsargājot tableti pret ārējo vidi, kā arī tā palielina produkta atbrīvošanās ilgumu. Saskaņā ar sliktāko iespējamo scenāriju trietilcitrāta uzņemšana no papildu avotiem ir niecīga (0,25 % no PDD), salīdzinot ar pilnu PDD. Tādēļ ir lietderīgi atļaut trietilcitrāta papildu lietošanu kā glazētājvielu pārtikas piedevu tabletēm ES mērogā. |
(19) |
EFSA novērtēja informāciju par polivinilspirta (PVA) kā plēves apvalka nekaitīgumu uztura bagātinātājos un 2005. gada 5. decembrī publicēja atzinumu (9). EFSA atzina, ka PVA lietošana tādu uztura bagātinātāju apvalkošanā, kuri ir kapsulu un tablešu veidā, nerada bažas. EFSA uzskata, ka, ņemot vērā paredzamos lietošanas nosacījumus, gaidāma maza PVA potenciālā iedarbība uz cilvēku. Informācija liecina, ka, uzņemot PVA orāli, tas tiek minimāli absorbēts. Ņemot vērā sliktāko iepējamo scenāriju, pamatojoties uz kuru EFSA veica riska novērtējumu, maksimālais lietošanas ierobežojums ir noteikts 18 g/kg. Pateicoties polivinilspirta labajām saķeres īpašībām un plēves stingrībai, paredzams, ka šī jaunā pārtikas piedeva iegūs tehnoloģisku nozīmi kā uztura bagātinātāju plēves apvalks, īpaši tādos gadījumos, kuros vajadzīga aizsardzība pret mitrumu un līdz ar to mitruma aizsargīpašības. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šādu lietojumu. Šai jaunajai pārtikas piedevai jāpiešķir E numurs E 1203. |
(20) |
EFSA novērtēja informāciju par sešu pakāpju polietilēnglikolu (PEG 400, PEG 3000, PEG 3350, PEG 4000, PEG 6000, PEG 8000) kā plēves apvalka lietošanas nekaitīgumu uztura bagātinātāju produktos un 2006. gada 28. novembrī publicēja atzinumu (10). EFSA atzina, ka, ņemot vērā paredzētos lietošanas nosacījumus, šo polietilēnglikola pakāpju kā glazētājvielas lietošana plēves apvalka preparātos, kuri paredzēti uztura bagātinātāju tabletēm un kapsulām, nerada bažas par kaitīgumu. Turklāt EFSA riska novērtējumā ņēma vērā šo PEG papildu iedarbības avotus, lietojot farmaceitiskos produktus, un uzskatīja, ka jau apstiprinātā PEG 6000 kā saldinātāju nesējvielas lietošana, kā arī PEG lietošana materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, var veidot vienīgi nelielu papildu devu. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šādu jaunu lietojumu. Turklāt, ņemot vērā ar PEG 6000 kā saldinātāju nesējvielas nelielo uzņemto daudzumu un tā līdzīgo toksikoloģisko iedarbību salīdzinājumā ar citām PEG pakāpēm (sešiem PEG tika noteikta grupas nepārsniedzamā dienas deva (tolerable daily intake (TDI)), ir lietderīgi arī atļaut lietot EFSA novērtētos PEG kā alternatīvas PEG 6000, kuru izmanto kā saldinātāju nesējvielu. Visiem šiem PEG jāpiešķir E numurs E 1521. |
(21) |
EFSA novērtēja informāciju par kasijas sveķu kā jaunas pārtikas piedevas, kura darbojas kā recinātājs un biezinātājs, lietošanas nekaitīgumu un 2006. gada 26. septembrī publicēja atzinumu (11). EFSA atzina, ka tāda kasijas sveķu lietošana, kā norādīts nosacījumos, neraisa bažas par kaitīgumu. Lai gan EFSA pieejamos toksikoloģiskos datus par kasijas sveķiem uzskatīja par nepietiekamiem, lai atvasinātu PDD, tā neuzskata, ka pieejamie dati būtu pamats bažām. Jo īpaši EFSA uzsvēra ļoti mazo kasijas sveķu uzsūkšanos un to, ka, kasijas sveķus hidrolizējot, tie sadalītos sastāvdaļās, ko pārstrādātu parastajos vielmaiņas ceļos. Kasijas sveķu izmantošanai ir tehnoloģisks pamatojums, ņemot vērā to sinerģisko recināšanas iedarbību, ja tos pievieno citiem parastajiem pārtikas sveķiem. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šos lietojumus un piešķirt kasijas sveķiem E numuru E 427. |
(22) |
EFSA novērtēja neotama kā garšas pastiprinātāja nekaitīgumu un 2007. gada 27. septembrī publicēja atzinumu (12). EFSA secināja, ka nav bažu par neotama kaitīgumu, ņemot vērā ierosināto lietojumu “garšas pastiprinātājs”, un noteica PDD 0-2 mg/kg ķermeņa svara/dienā. Tāpēc ir jāatļauj lietot neotamu kā garšas pastiprinātāju. |
(23) |
EFSA novērtēja informāciju par L-cisteīna (E 920) lietošanas nekaitīgumu pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem.EFSA2006. gada 26. septembra atzinumā (13) secināja, ka tā ierosinātā lietošana apstrādātos labības pārtikas produktos un pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem (īpaši cepumos), neraisa bažas par kaitīgumu. Zīdaiņu un mazu bērnu cepumos jābūt atbilstošam sastāvam, tostarp kontrolētam cukura un tauku daudzumam. Tomēr cepumi ar mazu tauku saturu ir ļoti trausli; tas var izraisīt nosmakšanas draudus, kad cepumi bērna mutē sadalās gabalos. L-cisteīns ir paredzēts mīklas uzlabošanai, lai kontrolētu galaprodukta tekstūru. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut lietot L-cisteīnu zīdaiņu un mazu bērnu cepumos. |
(24) |
EFSA novērtēja lietošanas nekaitīgumu fermentu preparātam, kura pamatā ir no liellopiem un/vai cūkām iegūts trombīns un fibrinogēns un kuru izmanto kā pārtikas piedevu, kas paredzēta pārtikas atjaunošanai, un 2005. gada 26. aprīļa atzinumā (14) secināja, ka šī fermentu preparāta lietošana neraisa bažas par kaitīgumu, ja tā sagatavošanu veic atbilstoši atzinumam. Tomēr Eiropas Parlaments 2010. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji, uzskatīja, ka minētā fermentu preparāta kā pārtikas piedevas, kas paredzēta pārtikas atjaunošanai, iekļaušana Direktīvas 95/2/EK IV pielikumā nav savienojama ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 mērķi un saturu, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 6. panta, jo īpaši 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, vispārējiem kritērijiem. |
(25) |
Ar Komisijas Lēmumu 2004/374/EK (15) pārtrauca tādu želejas minikapsulu laišanu tirgū un ievešanu, kas satur želeju veidojošas pārtikas piedevas (E 400, E 401, E 402, E 403, E 404, E 405, E 406, E 407, E 407a, E 410, E 412, E 413, E 414, E 415, E 417, E 418), ko iegūst no aļģēm un atsevišķiem sveķiem, jo šie produkti rada nosmakšanas draudus. Direktīva 95/2/EK tika attiecīgi grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/52/EK (16). Tāpēc jāatceļ Komisijas Lēmums 2004/374/EK un tā noteikumi jāiekļauj Direktīvā 95/2/EK. |
(26) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 95/2/EK II līdz VI pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 31. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto aktu tekstu.
Dalībvalstis piemēro šos aktus vēlākais no 2011. gada 1. aprīļa.
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Komisijas Lēmumu 2004/374/EK atceļ.
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.
(2) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(3) OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp.
(4) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.
(5) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par nizīna (E 234) kā pārtikas piedevas lietošanu, The EFSA Journal (2006) 314, 1. lpp.
(6) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, zinātnisks atzinums par nizīna kā pārtikas piedevas lietošanas drošumu šķidru olu papildu pārtikas kategorijā un par tāda nizīna kā pārtikas piedevas drošumu, kas ražots pārveidotā ražošanas procesā, The EFSA Journal (2006) 314b, 1. lpp.
(7) OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.
(8) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par rozmarīna ekstraktu kā pārtikas piedevu lietošanu, The EFSA Journal (2008) 721, 1. lpp.
(9) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par polivinilspirta kā apvalkotājvielas lietošanu uztura bagātinātājos, EFSA Journal (2005) 294, 1. lpp.
(10) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par polietilēnglikola (PEG) kā plēves apvalka lietošanu uztura bagātinātāju produktos, EFSA Journal (2006) 414, 1. lpp.
(11) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par kasijas sveķu kā pārtikas piedevas lietošanu, EFSA Journal (2006) 389, 1. lpp.
(12) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par neotamu kā saldinātāju un garšas pastiprinātāju, The EFSA Journal (2007) 581, 1. lpp.
(13) Ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts zinātnisks atzinums par L-cisteīna lietošanu zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā, The EFSA Journal (2006) 390, 1. lpp.
(14) Zinātnes ekspertu grupas, kura nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, pēc Komisijas pieprasījuma sniegts atzinums par fermentu preparāta, kura pamatā ir no lielopiem un/vai cūkām iegūts trombīns-fibrinogēns, lietošanu kā pārtikas piedevu pārtikas atjaunošanai, The EFSA Journal (2005) 214, 1. lpp.
(15) OV L 118, 23.4.2004., 70. lpp.
(16) OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvas 95/2/EK II līdz VI pielikumu groza šādi.
1. |
Direktīvas II pielikumu groza šādi:
|
2. |
Direktīvas III pielikumu groza šādi:
|
3. |
Direktīvas IV pielikumu groza šādi:
|
4. |
Direktīvas V pielikumu groza šādi. Ierakstu par piedevu “Polietilēnglikols 6000” aizstāj ar šādu ierakstu:
|
5. |
Direktīvas VI pielikumu groza šādi. Pēc ieraksta par piedevu E 526 iekļauj šādu ierakstu:
|
(1) Šī viela fermentācijas procesa rezultātā var būt atsevišķos sieros.”
LĒMUMI
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/32 |
PADOMES LĒMUMS
(2010. gada 15. oktobris),
ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Rumānijas
(2010/632/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu un 302. pantu saistībā ar 7. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam,
ņemot vērā Rumānijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzās 2010. gada 20. septembrī. |
(2) |
Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1), izņemot locekli no Rumānijas, kura kandidatūru Rumānijas valdība nolēma piedāvāt vēlāk. |
(3) |
Vēstulē, ko Padome saņēma 2010. gada 28. septembrī, Rumānijas valsts iestādes Padomei piedāvāja kandidātu, ko tās ierosina iecelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvā minētajam laikposmam, lai pabeigtu sarakstu atbilstīgi vietu skaitam, kurš Rumānijai piešķirts saskaņā ar Līgumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Eugen LUCAN kungs tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2010. gada 15. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. SCHOUPPE
(1) OV L 251, 25.9.2010., 8. lpp.
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/33 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 22. oktobris),
ar ko groza Lēmumu 93/152/EEK, ar kuru nosaka kritērijus vakcīnām, kuras lietojamas pret Ņūkāslas slimību sistemātiskās vakcinācijas programmās
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7109)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/633/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Lēmumā 93/152/EEK (2) noteikti konkrēti noteikumi attiecībā uz vakcīnām, kuras lietojamas pret Ņūkāslas slimību sistemātiskās vakcinācijas programmās. |
(2) |
Minētajā lēmumā īpaši noteikti kritēriji, kuri jāizpilda attiecībā uz intracerebrālās patogenitātes indeksu (ICPI) saistībā ar Ņūkāslas slimības vīrusu celmu, ko izmanto dzīvās novājinātās un inaktivētās vakcīnās pret šo slimību. |
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (3), noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz imunoloģiskām veterinārām zālēm, tostarp prasības attiecībā uz drošuma testiem. |
(4) |
Tādēļ, ņemot vērā tehnikas attīstību saistībā ar vakcīnu ražošanu, jo īpaši attiecībā uz inaktivācijas tehnikām un Direktīvas 2001/82/EK un Eiropas Farmakopejas prasībām, ir lietderīgi svītrot pašlaik Lēmuma 93/152/EEK 1. panta b) punktā paredzēto īpašo prasību, kas attiecas uz inaktivētajām vakcīnām attiecībā uz intracerebrālās patogenitātes indeksu (ICPI) saistībā ar Ņūkāslas slimības vīrusu celmu, ko izmanto minētajās vakcīnās. |
(5) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 93/152/EEK. |
(6) |
Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas datumu, lai to saskaņotu ar piemērošanas datumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 798/2008 (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 955/2010 (5), ar ko ievieš attiecīgus grozījumus attiecībā uz kritērijiem inaktivētajām vakcīnām pret Ņūkāslas slimību, ko izmanto trešās valstīs, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Svītro Lēmuma 93/152/EEK 1. panta b) punktu.
2. pants
Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. decembra.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
John DALLI
(1) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.
(2) OV L 59, 12.3.1993., 35. lpp.
(3) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.
(4) OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.
(5) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 3 lpp.
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/34 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 22. oktobris),
ar kuru koriģē Savienības kvotu kopapjomu, ko saskaņā ar Savienības sistēmu piešķir 2013. gadam, un atceļ Lēmumu 2010/384/ES
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7180)
(2010/634/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un īpaši tās 9. pantu un 9.a panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīvas 2003/87/EK 9.a pants paredz – Savienības kvotu kopapjomu koriģē tā, lai tas atspoguļotu kvotas, kas izdotas iekārtām, kuras laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktu bija iekļautas ES emisiju tirdzniecības sistēmā. Savienības kvotu kopapjoms jākoriģē arī attiecībā uz iekārtām, kas veic direktīvas I pielikumā minētās darbības un kas ir iekļautas Savienības sistēmā no 2013. gada vai vēlāk. |
(2) |
Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantam Komisijas 2010. gada 9. jūlija Lēmumā 2010/384/ES par Kopienas kvotu kopapjomu, ko piešķir saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu 2013. gadam (2), Savienības 2013. gada kvotu absolūtā daudzuma pamatā bija kvotu kopapjoms, ko dalībvalstis piešķīrušas vai gatavojās piešķirt saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Tā kā kopš lēmuma pieņemšanas ir parādījusies jauna informācija, tas jāatceļ un jāaizstāj. |
(3) |
Papildus dalībvalstu pieteikumiem par papildu darbību un gāzu vienpusēju iekļaušanu Savienības sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktu darbības, kas agrāk nebija Savienības sistēmā, tajā tika iekļautas ar Komisijas Lēmumiem C(2008) 7867, C(2009) 3032 un C(2009) 9849. Šā lēmuma nolūkā pieteikumi atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktam jāņem vērā gadījumos, kad Komisija apstiprinājusi to iekļaušanu līdz 2010. gada 31. augustam. Turpmākās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās 2013. gadam saglabāsies iespēja atspoguļot iekļaušanas, ko Komisija apstiprinājusi pēc minētā datuma. Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9.a panta 1. punktam no 2010. gada Savienības kvotu kopapjomu koriģē ar minētās direktīvas 9. pantā minēto lineāro koeficientu. |
(4) |
Saskaņā ar 2. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (3), dalībvalstīs stājušies spēkā normatīvie un administratīvie akti, kuri vajadzīgi, lai to iekārtu operatori, kas veic Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās darbības un kas Savienības sistēmā iekļautas 2013. gadā vai vēlāk, var attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniegt pienācīgi pamatotus un neatkarīgi verificētus emisiju datus. Šādi dati ir vajadzīgi, ja tos ņem vērā Savienības kvotu kopapjoma korekcijā. Dalībvalstīm bija jāiesniedz Komisijai pienācīgi pamatoti emisiju dati līdz 2010. gada 30. jūnijam. |
(5) |
Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visām iekārtām, emisiju dati, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai, jākoriģē, ņemot vērā emisiju samazināšanas pienākumu, kāds tiktu paredzēts iekārtām, ko iekļauj Savienības sistēmā no 2013. gada vai vēlāk, ja šīs iekārtas būtu iekļautas sistēmā no 2005. gada. Savienības kvotu kopapjoms no 2010. gada jākoriģē arī atbilstoši direktīvas 9.a panta 2. punktam ar lineāro koeficientu, kas minēts direktīvas 9. pantā. Ja Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, turpmākajās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās saglabāsies iespēja atspoguļot papildu informāciju. |
(6) |
Gadījumos, kad dalībvalstis ziņojušas par emisijām no iekārtām, kas ražo amonjaku vai nātrija karbonātu un Savienības sistēmā tiks iekļautas tikai no 2013. gada, emisijas, kas kalpoja par pamatu Savienības kvotu kopapjoma korekcijas aprēķinam, kā noteikts šajā lēmumā, tika ņemtas vērā, pieņemot, ka šīs emisijas atspoguļo emisijas Direktīvas 2003/87/EK 3. panta b) punkta nozīmē. Lai nodrošinātu konsekvenci starp Savienības sistēmas kvotu kopajomu un emisijām, par kurām nodotas kvotas, saglabāsies iespēja pārskatīt Savienības kvotu kopapjomu, ja regulā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktu, tiks izmantota cita pieeja. |
(7) |
Lai novērstu dubultu uzskaiti, Savienības kvotu kopapjoma korekcijā jāņem vērā tikai tās emisijas, kas paziņotas par Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām darbībām, ko Savienības sistēmā iekļaus pēc 2013. gada. |
(8) |
Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 27. pantam dalībvalstis var izslēgt no Savienības sistēmas dažas iekārtas, ja tās paziņo Komisijai par katru no šīm iekārtām ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī un ja Komisija neiebilst. Komisija vēl nav saņēmusi no dalībvalstīm šādus paziņojumus. Saglabāsies iespēja atspoguļot minētos izslēgšanas gadījumus turpmākās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās 2013. gadam. |
(9) |
Iespējams, būs jāņem vērā papildu informācija par Savienības kvotu kopajoma korekciju atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantam, kā noteikts Lēmumā 2010/384/ES, ja šāda informācija parādīsies. Saglabāsies iespēja atspoguļot šādu papildu informāciju turpmākās Savienības kvotu kopapjoma korekcijās 2013. gadam. |
(10) |
Pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama kopš Lēmuma 2010/384/ES pieņemšanas, dalībvalstu piešķirtais gada vidējais kvotu kopapjoms saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, kurš ņemts vērā, aprēķinot Savienības kvotu kopapjomu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 9. pantam, ir 2 037 227 209. |
(11) |
Savienības kvotu absolūtais kopapjoms 2013. gadam, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā, ir 1 930 883 949. |
(12) |
Attiecībā uz 2013. gadu kvotu apjoms, kas piešķirts par iekārtām, kuras bija iekļautas Savienības sistēmā laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 24. panta 1. punktam, un kas koriģēts ar minētās direktīvas 9. pantā paredzēto lineāro koeficientu, ir 1 328 218. |
(13) |
Attiecībā uz 2013. gadu kvotu apjoms, kas piešķirts par iekārtām, kuras iekļautas Savienības sistēmā pēc 2013. gada, un kas koriģēts ar minētās direktīvas 9. pantā paredzēto lineāro koeficientu, ir 106 940 715. |
(14) |
Pamatojoties uz 9. un 9.a pantu, kvotu kopapjoms, ko piešķir, sākot ar 2013. gadu, katru gadu lineāri jāsamazina par 1,74 %, tas ir, 37 435 387 kvotām, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības kvotu absolūtais kopapjoms 2013. gadam, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā un 9.a panta 1. un 2. punktā, ir 2 039 152 882 kvotas.
2. pants
Lēmumu 2010/384/ES atceļ.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 22. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Connie HEDEGAARD
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(2) OV L 175, 10.7.2010., 36. lpp.
(3) OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.
IETEIKUMI
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/36 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2010. gada 11. oktobris)
par Euratom līguma 37. panta piemērošanu
(2010/635/Euratom)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu kopā ar 106.a pantu, kurā ir ietverta norāde uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 292. pantu,
apspriedusies ar personu grupu, ko saskaņā ar Euratom līguma 31. pantu iecēlusi Zinātnes un tehnikas komiteja,
tā kā:
(1) |
37. pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts sniedz Komisijai vispārīgus datus par visiem plāniem attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu jebkādā formā, lai būtu iespējams noteikt, vai šādu plānu īstenošana varētu radīt ūdens, augsnes vai gaisa telpas radioaktīvu piesārņojumu citā dalībvalstī. Komisija sniedz savu atzinumu sešu mēnešu laikā pēc apspriešanās ar 31. pantā norādīto ekspertu grupu. |
(2) |
Pieredze ir iegūta, piemērojot Komisijas 1960. gada 16. novembra Ieteikumu (1), 82/181/Euratom (2), 91/4/Euratom (3) un 1999/829/Euratom (4) ieteikumus attiecībā uz Līguma 37. panta piemērošanu. |
(3) |
Eiropas Savienības Tiesa savā 1988. gada 22. septembra spriedumā lietā 187/87 (5) nolēma, ka Euratom līguma 37. pants jāinterpretē tā, ka Eiropas Komisijai tiek sniegti vispārīgi dati, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir radioaktīvo izmešu emisijas atļauju, ar nolūku dot Komisijai iespēju sniegt savu atzinumu, pirms šādas emisijas tiek atļautas tā, lai Komisijas atzinumu varētu ņemt vērā. |
(4) |
Līguma 37. panta mērķis ir novērst jebkuru citas dalībvalsts radioaktīvās piesārņošanas iespēju. Komisija, apspriedusies ar iepriekš minēto ekspertu grupu, uzskata, ka ar noteiktām darbībām saistītā radioaktīvo atkritumu apglabāšana nevarētu radīt radioaktīvo piesārņojumu citā valstī. |
(5) |
Izņēmuma gadījumos saņemtās informācijas dēļ Komisija var pieprasīt iesniegt vispārīgus datus plānam attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, ko pretējā gadījumā neuzskata par tādu, kas varētu radīt radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī, pamatojoties uz šo ieteikumu; Komisijas atzinums tad var attiekties uz atļauju, kas piešķirta senākā posmā. |
(6) |
Lai apglabāšanas plānus novērtētu konsekventi, vajadzīgs norādīt, kuru darbību tipu rezultātā radioaktīvos atkritumus var apglabāt Līguma 37. panta izpratnē, un attiecībā uz atšķirīgiem darbību tipiem norādīt, kādu informāciju iesniedz kā vispārīgus datus. |
(7) |
Jauktu oksīdu degvielas ražošanas rūpnīcās apstrādā lielu daudzumu plutonija oksīda, šādu rūpnīcu demontāžai jāpieprasa iesniegt vispārīgus datus tā, kā tas jau tiek darīts kodolreaktoru un pārstrādes rūpnīcu gadījumā. |
(8) |
Informācija par vienkāršām darbībām, kurām nav radioloģiskas ietekmes uz citām dalībvalstīm vai tā ir maznozīmīga, Komisijai nav jāiesniedz. |
(9) |
Dalībvalstis var darīt zināmu, ka informācija par sarežģītu objektu, kur ilgā periodā vairākos posmos ir ieplānots veikt būtiskas izmaiņas, kurās ietilpst jaunu struktūru darbība, tiks iesniegta apvienoti; pirmajos vispārīgajos datos iekļautai informācijai jābūt tik pilnīgai, lai ļautu Komisijai pildīt tās pienākumus saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu un sniegt pamatotu atzinumu. |
(10) |
Attiecībā uz vairākām pašreizējām atomelektrostacijām, par kurām vēl nav sniegts atzinums Līguma 37. panta izpratnē un uz kurām var attiekties izmaiņas vai demontāžas darbības, vajadzīgs norādīt, kāda informācija iesniedzama kā vispārīgi dati, lai ļautu Komisijai pildīt tās pienākumu, neskarot taisnīguma principu starp tām būvēm vai iekārtām, uz kurām izmaiņas attiecas, un tām, uz kurām neattiecas. |
(11) |
Gadījumos, kad iedzīvotāju apstarojums attiecīgā objekta apkārtnē ir ļoti mazs, šī informācija var būt pietiekama, lai novērtētu ietekmi uz citām dalībvalstīm. |
(12) |
Lai konsekventi novērtētu radioloģisko ietekmi uz citām dalībvalstīm negadījumos, vispārīgos datos pieprasītā informācija par neplānotu noplūdi no kodolreaktoriem un pārstrādes rūpnīcām jāpaplašina, papildus standartnegadījumiem tajā iekļaujot negadījumus, kuri ņemti vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē. |
(13) |
Lai precizētu un ierobežotu Komisijas pieprasīto informāciju attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pirmsapglabāšanas apsaimniekošanu un tāda plāna izmaiņām, par kuru vēl nav sniegts Komisijas atzinums, ir pievienoti divi jauni pielikumi. |
(14) |
Šobrīd visas dalībvalstis ir deklarējušas, ka tās atturēsies no radioaktīvo atkritumu izgāšanas jūrā un neviena dalībvalsts neplāno veikt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu zem jūras gultnes, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1. |
“Radioaktīvo atkritumu apglabāšana” Līguma 37. panta izpratnē jāattiecina uz jebkuru plānotu vai nejaušu gāzveida, šķidru vai cietu radioaktīvo vielu noplūdi apkārtējā vidē, kas ir saistīta ar turpmāk uzskaitītajām darbībām:
|
2. |
“Vispārīgi dati” Līguma 37. panta izpratnē jāsaprot šādi:
|
3. |
1. punkta 12) apakšpunkta jomā ietilpstošās darbības nav uzskatāmas par tādām, kuras varētu radīt veselības ziņā svarīgu radioaktīvo piesārņojumu citā dalībvalstī, ja vien Komisija katrā konkrētā gadījumā nepieprasa nodrošināt vispārīgus datus. |
4. |
Attiecībā uz darbībām, kuras ietilpst 1. punkta 9) apakšpunktā, vispārīgus datus iesniedz saskaņā ar šiem nosacījumiem:
|
5. |
Ja dalībvalsts ir paredzējusi mainīt (10) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plānu, vispārīgus datus iesniedz saskaņā ar šiem nosacījumiem:
|
6. |
Vispārīgi dati jāiesniedz Komisijai:
|
7. |
Ja dalībvalstis dara zināmu, ka kopā tiks iesniegti vispārīgi dati par sarežģītu objektu, kur ilgos periodos vairākos posmos ir ieplānots veikt būtiskas izmaiņas, kurās inter alia ietilpst jaunu struktūru ekspluatācija, pirmajā iesniegšanas reizē iesniedz arī pilnīgu un sīku pārskatu par plānotajām darbībām, ko papildina nākamajās iesniegšanas reizēs, ja pašreizējā plānā tiek veiktas izmaiņas. Attiecībā uz negadījumu scenārijiem pirmajā iesniegšanas reizē vispārīgos datos jāiekļauj vismaz informācija par katrā objektā esošo radionuklīdu aprēķināto skaitu un fizikālķīmisko formu, kā arī daudzumu, kas varētu noplūst, ja katrā no objektiem notiek attiecīgais negadījums. Vispārīgajos datos var sniegt papildinformāciju par iepriekšējām un pašreizējām operācijām objektā, ņemot vērā, ka Komisijas atzinumi attieksies vienīgi uz turpmākajām operācijām. |
8. |
Tā kā par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas plāna iesniegšanu atbild attiecīgā dalībvalsts, šai valstij arī jāuzņemas atbildība par visu informāciju, kas iesniegta Komisijai saistībā ar šo plānu. |
9. |
Pēc atzinuma saņemšanas attiecīgai dalībvalstij jāinformē Komisija par tās plānoto rīcību, atbildot uz ieteikumiem, kas sniegti Komisijas atzinumā par apglabāšanas plānu. |
10. |
Pēc atzinuma saņemšanas attiecīgai dalībvalstij jānosūta Komisijai emisijas atļauja, kā arī visi turpmākie grozījumi salīdzināšanai ar vispārīgo datu informāciju, uz kuras pamata sagatavots Komisijas atzinums. |
Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.
Ar to aizstāj Ieteikumu 1999/829/Euratom.
Briselē, 2010. gada 11. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Günther OETTINGER
(1) OV 81, 21.12.1960., 1893./60. lpp.
(2) OV L 83, 29.3.1982., 15. lpp.
(3) OV L 6, 9.1.1991., 16. lpp.
(4) OV L 324, 16.12.1999., 23. lpp.
(5) 1988, ECR, 5013. lpp
(6) Ar nosacījumu, ka darbība nav iekļauta plānā, kas ir iesniegts ar citu nosaukumu.
(7) Termins “pirmsapglabāšanas apsaimniekošana” attiecas arī uz radioaktīvo atkritumu glabāšanu.
(8) Urāna un plutonija oksīdi.
(9) Ekspluatācijas pārtraukšanā ietilpst visas tehniskās un administratīvas procedūras, darbības un pasākumi, kas veikti pēc iekārtas galīgās apturēšanas, līdz objekta nodošanai neierobežotā vai citā licencētā lietošanā. Šo darbību kontekstā “demontāžā” ietilpst piesārņoto vai aktivizēto sastāvdaļu, sistēmu un konstrukciju izjaukšana, sagriešana un nojaukšana, ieskaitot to iepakošanu un pārvietošanu prom no objekta.
(10) Plāna izmaiņas var būt arī sagatavošanās darbi attiecībā uz 1. punkta 9) apakšpunktā minētajām darbībām.
I PIELIKUMS
Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 1) līdz 7) apakšpunktā norādītajām darbībām
Ievads
— |
plāna vispārīgs izklāsts, |
— |
licencēšanas procedūras pašreizējā fāze, paredzētie ekspluatācijā nodošanas posmi. |
1. OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE
1.1. Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:
— |
reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes), |
— |
attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm, |
— |
būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu, |
— |
objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un attiecīgajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu. |
1.2. Seismoloģija
— |
seismiskās aktivitātes pakāpe reģionā; maksimālā iespējamā seismiskā aktivitāte un būves vai iekārtas projektētā seismiskā noturība. |
1.3. Hidroloģija
Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, – īss to attiecīgo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:
— |
īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts, |
— |
vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums, |
— |
gruntsūdeņu līmenis, pazemes ūdeņu līmeņi un plūsmas, |
— |
īss piekrastes teritoriju apraksts, |
— |
straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā, |
— |
būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu. |
1.4. Meteoroloģija
Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:
— |
vēja virzieniem un ātrumiem, |
— |
nokrišņu intensitāti un ilgumu, |
— |
katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu, |
— |
ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem). |
1.5. Dabas resursi un pārtikas produkti
Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs, |
— |
galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos, |
— |
pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem. |
1.6. Citas darbības objekta tuvumā
— |
vajadzības gadījumā citi kodolobjekti vai jebkuras bīstamas rūpnieciskas un militāras darbības, virszemes un gaisa transports, cauruļvadi, noliktavas un jebkuri citi faktori, kas var ietekmēt būves vai iekārtas drošību, |
— |
aizsardzības pasākumi. |
2. BŪVE VAI IEKĀRTA
2.1. Būves vai iekārtas galvenās iezīmes
— |
īss būves vai iekārtas apraksts, |
— |
procesu tips, nolūks un galvenās iezīmes, |
— |
objekta izvietojuma plāns, |
— |
drošības noteikumi. |
2.2. Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde
Ventilācijas, radioaktīvās sabrukšanas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos, ieskaitot plūsmu diagrammas
2.3. Šķidro atkritumu apstrāde
Šķidro atkritumu apstrādes iekārtu, glabāšanas jaudas un emisijas sistēmu apraksts, ieskaitot plūsmu diagrammas
2.4. Cieto atkritumu apstrāde
Cieto atkritumu apstrādes iekārtu un glabāšanas jaudas apraksts
2.5. Ietvērums
Radioaktīvās vielas ierobežojošu sistēmu un noteikumu apraksts
2.6. Ekspluatācijas pārtraukšana un demontāža
— |
būvei vai iekārtai paredzētais darbības laiks, |
— |
apsvērumi par ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu, |
— |
reglamentējošo un administratīvo noteikumu pārskats attiecībā uz ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu. |
3. GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
3.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
spēkā esošās procedūras pārskats, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu. |
3.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas, |
— |
radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
3.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
attiecībā uz darbībām, kuras norādītas 1) un 2) apakšpunktā, galvenajiem radionuklīdiem un saistītajām noteikšanas (detektēšanas) robežām ir vismaz jāatbilst Komisijas Ieteikumā 2004/2/Euratom (1) noteiktajām specifikācijām, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
3.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās (2) dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
3.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija atmosfērā, |
— |
nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija, |
— |
barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, … |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
3.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētajiem emisijas limitiem, kas norādīti iepriekš 3.1. punktā:
— |
gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
3.5. Radioaktīvās emisijas gaisā no citām būvēm vai iekārtām
Procedūras koordinācijai ar radioaktīvām emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā
4. ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
4.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
veiktās vispārīgās procedūras pārskats, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu. |
4.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas, |
— |
radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
4.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
attiecībā uz darbībām, kuras norādītas 1) un 2) apakšpunktā, galvenajiem radionuklīdiem un saistītajām detektēšanas (noteikšanas) robežām ir vismaz jāatbilst Ieteikumā 2004/2/Euratom noteiktajām specifikācijām, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
4.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajām grupām rūpnīcas tuvumā.
4.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija ūdenī, |
— |
to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā, |
— |
barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, … |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
4.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 4.1. punktā:
— |
gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
4.5. Radioaktīvās emisijas tajos pašos saņemošajos ūdeņos no citām būvēm vai iekārtām
Procedūras koordinācijai ar emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā
5. BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI
5.1. Cietie radioaktīvie atkritumi
— |
cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums, |
— |
apstrāde un iepakošana, |
— |
glabāšanas kārtība objektā. |
5.2. Radioloģiskais vides risks
— |
vides riska novērtējums, |
— |
veiktie piesardzības pasākumi. |
5.3. Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai
5.4. Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām
— |
valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam, |
— |
kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei un otrreizējai izmantošanai, |
— |
paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums. |
6. RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE
6.1. Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi
Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts
6.2. Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei
Turklāt attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā minētajām darbībām negadījumi, ko kompetentās iestādes ņēmušas vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē.
Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats
6.3. Standartnegadījuma(-u) un – attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā minētajām darbībām – tāda(-u) negadījuma(-u), ko kompetentās iestādes ņēmušas vērā ar objektu saistītu valsts ārkārtas situāciju plāna izveidē, radioloģisko seku novērtējums
6.3.1. Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā
Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā, |
— |
noplūdes ceļi; noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
6.3.2. Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē
Izņemot attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā norādītajām darbībām, ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
7. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI, NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM
Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:
īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi, |
— |
ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas, |
— |
pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība, |
— |
ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu. |
8. VIDES MONITORINGS
— |
ārējās radiācijas monitorings, |
— |
radioaktīvo vielu monitorings gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes. |
Saskaņā ar iepriekš minēto 3.1. un 4.1. punktu monitoringa programmas, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes, organizācija, paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips, attiecīgā gadījumā sadarbības kārtība šajā saistībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.
(1) Komisijas 2003. gada 18. decembra Ieteikums par standartizētu informāciju par radioaktīvo gāzu un šķidrumu emisijām vidē no kodolreaktoriem un pārstrādes rūpnīcām normālas ekspluatācijas apstākļos (OV L 2, 6.1.2004., 36. lpp.).
(2) Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.
II PIELIKUMS
Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 8) apakšpunktā norādītajai darbībai
1. punkta 1) līdz 7) un 9) apakšpunktā minēto darbību rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu pirmsapglabāšanas apsaimniekošana
Ievads
— |
plāna vispārīgs izklāsts, |
— |
licencēšanas procedūras pašreizējā fāze un |
— |
paredzētie ekspluatācijā nodošanas posmi. |
1. OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE
1.1. Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:
— |
reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes), |
— |
attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm, |
— |
būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu, |
— |
objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un attiecīgajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu. |
1.2. Seismoloģija
— |
seismiskās aktivitātes pakāpe reģionā; maksimālā iespējamā seismiskā aktivitāte un būves vai iekārtas projektētā seismiskā noturība. |
1.3. Hidroloģija
Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, īss to attiecīgo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:
— |
īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts, |
— |
vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums, |
— |
gruntsūdeņu līmenis, pazemes ūdeņu līmeņi un plūsmas, |
— |
īss piekrastes teritoriju apraksts, |
— |
straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā, |
— |
būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu. |
1.4. Meteoroloģija
Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:
— |
vēja virzieniem un ātrumiem, |
— |
nokrišņu intensitāti un ilgumu, |
— |
katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu, |
— |
ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem). |
1.5. Dabas resursi un pārtikas produkti
Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs, |
— |
galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecībā un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos, |
— |
pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem. |
1.6. Citas darbības objekta tuvumā
— |
vajadzības gadījumā citi kodolobjekti un jebkuras bīstamas rūpnieciskas vai militāras darbības, virszemes un gaisa transports, cauruļvadi, noliktavas un jebkuri citi faktori, kas var ietekmēt būves vai iekārtas drošību, |
— |
aizsardzības pasākumi. |
2. BŪVE VAI IEKĀRTA
2.1. Būves vai iekārtas galvenās iezīmes
— |
īss būves vai iekārtas apraksts, |
— |
procesu tips, nolūks un galvenās iezīmes, |
— |
turpmāk norādītā apraksts: radioaktīvie atkritumi, kurus paredzēts saņemt glabāšanai un apstrādei, iekārtas un glabāšanas jauda, glabāšanai un apstrādei paredzēto radioaktīvo atkritumu kategorijas un tipi (piemēram, zema vai vidēja līmeņa atkritumi, metāls, viegli uzliesmojoši atkritumi), ieskaitot apjomu un radionuklīdu saturu, |
— |
objekta izvietojuma plāns, |
— |
drošības noteikumi. |
2.2. Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde
Ventilācijas, radioaktīvās sabrukšanas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos, ieskaitot plūsmu diagrammas
2.3. Šķidro atkritumu apstrāde
Sekundāro šķidro atkritumu apstrādes iekārtu, glabāšanas jaudu un emisijas sistēmu apraksts, ieskaitot plūsmu diagrammas
2.4. Cieto atkritumu apstrāde
Sekundāro cieto atkritumu apstrādes iekārtu un glabāšanas jaudu apraksts
2.5. Ietvērums
Radioaktīvās vielas ierobežojošu sistēmu un noteikumu apraksts
2.6. Ekspluatācijas pārtraukšana un demontāža
— |
būvei vai iekārtai paredzētais darbības laiks, |
— |
apsvērumi par ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu, |
— |
reglamentējošo un administratīvo noteikumu pārskats attiecībā uz ekspluatācijas pārtraukšanu un demontāžu. |
3. GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
3.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
spēkā esošās procedūras pārskats, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu. |
3.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas, |
— |
radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
3.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
3.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās (1) dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
3.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija atmosfērā, |
— |
nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija, |
— |
barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, … |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
3.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 3.1. punktā:
— |
gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām būves vai iekārtas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
3.5. Radioaktīvās emisijas gaisā no citām būvēm vai iekārtām
Procedūras koordinācijai ar radioaktīvām emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā
4. ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
4.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
veiktās vispārīgās procedūras pārskats, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu. |
4.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas, |
— |
radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
4.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
4.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
4.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija ūdenī, |
— |
to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā, |
— |
barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, … |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
4.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 4.1. punktā:
— |
gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
4.5. Radioaktīvās emisijas tajos pašos saņemošajos ūdeņos no citām būvēm vai iekārtām
Procedūras koordinācijai ar emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā
5. BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI
5.1. Cietie radioaktīvie atkritumi
— |
cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums, |
— |
apstrāde un iepakošana, |
— |
glabāšanas kārtība objektā. |
5.2. Radioloģiskais vides risks
— |
vides riska novērtējums, |
— |
veiktie piesardzības pasākumi. |
5.3. Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai
5.4. Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām
— |
valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam, |
— |
kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei un otrreizējai izmantošanai, |
— |
paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums. |
6. RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE
6.1. Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi
Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts
6.2. Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei
Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats
6.3. Standartnegadījuma(-u) radioloģisko seku novērtējums
6.3.1. Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā
Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
6.3.2. Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē
Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
7. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI, NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM
Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:
īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi, |
— |
ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas, |
— |
pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība, |
— |
ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu. |
8. VIDES MONITORINGS
— |
ārējās radiācijas monitorings, |
— |
radioaktīvo vielu monitorings gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes. |
Saskaņā ar iepriekš minēto 3.1. un 4.1. punktu monitoringa programmas, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes, organizācija, paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips, attiecīgā gadījumā sadarbības kārtība šajā saistībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.
(1) Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.
III PIELIKUMS
Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 9) apakšpunktā norādītajām darbībām
Kodolreaktoru, jauktu oksīdu degvielas ražošanas rūpnīcu un pārstrādes rūpnīcu (izņemot pētniecības reaktorus, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 50 MW vidējās siltumspējas) demontāža
Ievads
— |
plāna vispārīgs izklāsts, |
— |
dažādu paredzēto ekspluatācijas pārtraukšanas un demontāžas fāžu apraksts, |
— |
ekspluatācijas pārtraukšanas un demontāžas licencēšanas procedūras. |
1. OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE
1.1. Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:
— |
reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes), |
— |
attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm, |
— |
būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu, |
— |
objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un attiecīgajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu. |
1.2. Hidroloģija
Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, īss to atbilstošo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:
— |
īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts, |
— |
vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums, |
— |
gruntsūdeņu līmenis, pazemes ūdeņu līmeņi un plūsmas, |
— |
īss piekrastes teritoriju apraksts, |
— |
straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā, |
— |
būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu. |
1.3. Meteoroloģija
Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:
— |
vēja virzieniem un ātrumiem, |
— |
nokrišņu intensitāti un ilgumu, |
— |
katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu, |
— |
ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem). |
1.4. Dabas resursi un pārtikas produkti
Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs, |
— |
galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos, |
— |
pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem. |
2. BŪVE VAI IEKĀRTA
2.1. Īss demontējamās būves vai iekārtas apraksts un vēsture
2.2. Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde
Ventilācijas, radioaktīvās sabrukšanas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts demontāžas laikā, normālos apstākļos un negadījuma apstākļos, ieskaitot plūsmu diagrammas
2.3. Šķidro atkritumu apstrāde
Turpmāk norādītā apraksts: šķidro atkritumu apstrādes iekārtas demontāžas laikā, glabāšanas jauda un emisijas sistēmas, ieskaitot plūsmu diagrammas
2.4. Cieto atkritumu apstrāde
Turpmāk norādītā apraksts: cieto atkritumu apstrādes iekārtas un glabāšanas jauda objektā demontāžas laikā
2.5. Ietvērums
Radioaktīvās vielas ierobežojošu sistēmu un noteikumu apraksts
3. GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
3.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
spēkā esošās procedūras pārskats, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības demontāžas darbībām, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu, |
— |
salīdzinājumam: emisijas limiti un saistītās prasības, kas ir spēkā attiecībā uz laiku pirms paredzētajām demontāžas darbībām, ieskaitot radionuklīdu sastāvu. |
3.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas demontāžas laikā, |
— |
radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
3.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
3.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās (1) dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
3.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija atmosfērā, |
— |
nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija, |
— |
barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, … |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
3.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas limitiem attiecībā uz demontāžas darbībām, kas minētas iepriekš 3.1. punktā:
— |
gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
4. ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
4.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
veiktās vispārīgās procedūras pārskats, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības demontāžas darbībām, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu, |
— |
salīdzinājumam: emisijas limiti un saistītās prasības, kas ir spēkā pirms paredzētajām demontāžas darbībām, ieskaitot radionuklīdu sastāvu. |
4.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas demontāžas laikā, |
— |
radioaktīvo izmešu izcelsme, to sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
4.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
4.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
4.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija ūdenī, |
— |
to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā, |
— |
barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, … |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
4.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas robežām attiecībā uz demontāžas darbībām, kas minētas iepriekš 4.1. punktā:
— |
gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
5. BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI
5.1. Cietie radioaktīvie atkritumi
— |
cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums, |
— |
apstrāde un iepakošana, |
— |
glabāšanas kārtība objektā. |
5.2. Radioloģiskais vides risks
— |
vides riska novērtējums, |
— |
veiktie piesardzības pasākumi. |
5.3. Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai
5.4. Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām
— |
valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam, |
— |
kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai, |
— |
paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums. |
6. RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE
6.1. Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi
Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts
6.2. Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei
Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats
6.3. Standartnegadījuma(-u) radioloģisko seku novērtējums
6.3.1. Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā
Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
6.3.2. Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē
Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
7. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI, NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM
Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:
īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi, |
— |
ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas, |
— |
pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība, |
— |
ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu. |
Reaktoru gadījumā dati nav vajadzīgi, ja visa kodoldegviela ir pārvietota ārpus objekta uz licencētu iekārtu vai ir pārvietota uz tādu glabātavu objektā, par kuru jau ir sniegts atzinums saskaņā ar 37. panta noteikumiem.
8. VIDES MONITORINGS
— |
ārējās radiācijas monitorings, |
— |
radioaktīvo vielu monitorings gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes. |
Saskaņā ar iepriekš minēto 3.1. un 4.1. punktu monitoringa programmas, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes, organizācija, paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips, attiecīgā gadījumā sadarbības kārtība šajā saistībā ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.
(1) Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.
IV PIELIKUMS
Vispārīgi dati, kas piemērojami 1. punkta 10) apakšpunktā norādītajām darbībām
Radioaktīvo atkritumu novietošana virszemē vai pazemē, neparedzot to izcelšanu
Ievads
— |
atkritumu novietošanas plāna vispārīgs izklāsts, |
— |
atkritumu glabātavas, tipa un klases vispārīgs apraksts, |
— |
projekta un licencēšanas procedūras pašreizējā fāze, paredzētie ekspluatācijā nodošanas un licencēšanas posmi, |
— |
laika periods, paredzētais sākuma datums, darbības laiks un beigu datums. |
1. OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE
1.1. Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:
— |
reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes), |
— |
attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm, |
— |
glabātavas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu, |
— |
objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un tuvākajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu, |
— |
gaidāmām ģeogrāfiskām un topogrāfiskām izmaiņām laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi. |
1.2. Ģeoloģija un seismoloģija
— |
ģeoloģiskais novietojums, |
— |
aktīvie tektoniskie procesi, zemestrīču vēsture, seismiskās aktivitātes pakāpe reģionā; maksimālā iespējamā seismiskā aktivitāte, |
— |
grunts struktūras un ģeotehniskās īpašības, grunts sašķidrināšanās (vajadzības gadījumā), |
— |
virsmas procesi (zemes nogruvumi un erozija) (1), |
— |
gaidāmās ģeoloģiskās izmaiņas laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi. |
1.3. Hidroloģija un hidroģeoloģija
Īss to hidroģeoloģisko iezīmju apraksts, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti:
— |
reģiona un vietēja mēroga gruntsūdens līmeņi un to sezonālās izmaiņas, |
— |
gruntsūdens plūsmas virziens un ātrums, ūdens izvades un ieguves punkti, |
— |
pašreizējie un plānotie lielākie ūdens lietotāji, glabātavas atrašanās vieta attiecībā pret iespējamiem dzeramā ūdens nesējslāņiem, |
— |
īss virszemes ūdenstilpju (upju, ezeru, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt.) un piejūras teritoriju (vajadzības gadījumā) apraksts, |
— |
vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums (vajadzības gadījumā), |
— |
gruntsūdens ķīmiskais sastāvs, |
— |
būves vai iekārtas applūšanas varbūtība un aizsardzība pret applūšanu (vajadzības gadījumā), |
— |
gaidāmās hidroloģiskās, hidroģeoloģiskās izmaiņas laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi. |
1.4. Meteoroloģija un klimats
Īss klimata un meteoroloģisko iezīmju apraksts:
— |
vēja virzieni un ātrumi, |
— |
nokrišņu intensitāte (lietus un sniegs) un ilgums, |
— |
temperatūra (vidējā, minimālā un maksimālā), |
— |
atmosfēriskās dispersijas apstākļi, |
— |
ekstremālas meteoroloģiskas parādības (piemēram, viesuļvētras, stipras vētras, stipras lietusgāzes, sausuma periodi) (1), |
— |
gaidāmās klimata pārmaiņas (piemēram, glaciālā iedarbība, globālās sasilšanas iespējamais iespaids) un – attiecībā uz piekrastes objektiem – jūras līmeņa izmaiņas un krasta erozija laika periodā, ko analizē, novērtējot pēcslēgšanas ietekmi. |
1.5. Dabas resursi un pārtikas produkti
Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs, |
— |
galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos, |
— |
pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem, |
— |
izdarītie pieņēmumi par iedzīvotāju struktūru, paradumiem un pārtikas avotiem nākotnē. |
1.6. Citas darbības objekta tuvumā
— |
vajadzības gadījumā citi kodolobjekti un jebkuras bīstamas rūpnieciskas vai militāras darbības, virszemes un gaisa transports, cauruļvadi, noliktavas un jebkuri citi faktori, kas var ietekmēt būves vai iekārtas drošību, |
— |
aizsardzības pasākumi (vajadzības gadījumā), |
— |
gaidāmā aktivitāšu attīstība laika periodā, kas ir analizēts ilgtermiņa ietekmes novērtēšanai. |
2. GLABĀTAVA
2.1. Konceptuāla pieeja un konstrukcija
— |
apglabāšanas iecere, |
— |
dziļums un atrašanās vieta attiecībā uz ģeoloģiskajiem slāņiem (vajadzības gadījumā) (2), |
— |
konstrukcijas kritēriji attiecībā uz dabas parādībām, |
— |
atkritumu novietošanas metodes, aizbēršanas un noblīvēšanas stratēģija un metodes, |
— |
drošības pieeja: ģeoloģisko un inženiertehnisko barjeru nozīme, |
— |
glabātavas slēgšana, |
— |
pieeja iespējai atkritumus izcelt (attiecīgā gadījumā), |
— |
atkritumu papildapstrāde, kondicionēšanas un pagaidu glabāšanas iekārtas, kuras paredzēts būvēt glabātavas objektā. |
2.2. Glabātavā apglabājamie atkritumi
— |
atkritumu tipi, |
— |
atkritumu veids, lietotās kondicionēšanas metodes un atkritumu iepakojumu īpašības (vajadzības gadījumā), |
— |
atkritumu uzskaitīšana; daudzums un radionuklīdu aktivitāte, |
— |
potenciālā siltuma veidošanās, potenciālā gāzu veidošanās, potenciālais kodolkritiskums (vajadzības gadījumā), |
— |
atkritumu pieņemšanas prasības/kritēriji, atkritumu iepakojumu pārbaudes procedūra un paņēmieni, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem. |
2.3. Ventilācijas sistēmas un gāzveida un gaisa nesto atkritumu apstrāde
Ventilācijas, filtrēšanas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos (vajadzības gadījumā)
2.4. Kanalizācijas sistēma un šķidro izmešu apstrāde
Potenciāli piesārņotā ūdens savākšanas, kanalizācijas un emisijas sistēmu apraksts normālos apstākļos un negadījuma apstākļos (vajadzības gadījumā)
2.5. Sekundāro cieto un šķidro atkritumu apsaimniekošana normālos apstākļos un negadījuma apstākļos
— |
sekundāro šķidro un cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums, |
— |
atkritumu uzglabāšana un pārvadāšana, |
— |
atkritumu apstrāde. |
3. GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
Atkritumu glabātavām darbojoties normāli, ir gaidāma vien ļoti neliela vai pat nekāda radioaktīvo vielu noplūde, un nav sagaidāms, ka varētu notikt būtiska iedzīvotāju apstarošana. Tādēļ šī iedaļa nav piemērojama, ja nav piešķirta radioaktīvo emisiju atļauja. Tomēr, ja ir paredzēti radionuklīdu emisiju limiti un notiek emisiju monitorings, vispārīgi dati jāiesniedz saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļā noteiktajām prasībām.
4. ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
Atkritumu glabātavām darbojoties normāli, ir gaidāma vien ļoti neliela vai pat nekāda radioaktīvo vielu noplūde, ja tāda ir iespējama, un nav sagaidāms, ka varētu notikt būtiska iedzīvotāju apstarošana. Tādēļ šī iedaļa nav piemērojama, ja nav piešķirta radioaktīvo emisiju atļauja. Tomēr, ja ir paredzēti radionuklīdu emisiju limiti un notiek emisiju monitorings, vispārīgi dati jāiesniedz saskaņā ar II pielikuma 4. iedaļā noteiktajām prasībām.
5. BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI
Šī iedaļa parasti nav piemērojama.
6. RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE
6.1. Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi. Drošības novērtējuma pārskatā pētītie negadījumi un novērtētās radioloģiskās sekas, notiekot neplānotai noplūdei.
6.2. Noplūdes atmosfērā radīto radioloģisko seku novērtējums
Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās (3) dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
6.3. Noplūdes ūdens vidē radīto radioloģisko seku novērtējums
Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
7. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI; NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM
Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:
īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi, |
— |
ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas, |
— |
pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība, |
— |
ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu. |
8. PĒCSLĒGŠANAS PERIODS
Vajadzības gadījumā jāņem vērā dažādās pēcslēgšanas fāzes (piemēram, aktīvās un pasīvās institucionālās kontroles fāzes).
8.1. Reglamentējošie un administratīvie noteikumi
— |
glabātavas slēgšanas plāni, |
— |
apskatītie laika periodi (aktīvās un pasīvās institucionālās kontroles periodi), |
— |
aktīvajam institucionālās kontroles periodam paredzēto pasākumu apraksts, |
— |
pasīvajam institucionālās kontroles periodam paredzēto pasākumu apraksts, |
— |
uzskaite, |
— |
palīgbūvju vai palīgiekārtu demontēšanas programma, |
— |
periodiskas drošības pārbaudes pirms slēgšanas. |
8.2. Radioloģiskā ietekme pēcslēgšanas periodā
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no tādas noplūdes, kas radusies saskaņā ar pamatscenāriju un no pāragras barjeru degradācijas, pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem būves vai iekārtas tuvumā ir zem 1 mSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai būves vai iekārtas tuvumā.
— |
barjeru redundance (rezerves sistēmas) un lietderība (attiecīgā gadījumā), |
— |
apskatītie laika periodi, |
— |
analizētās iezīmes, notikumi un procesi, pieņēmumu scenāriju apraksts (īss apraksts par pamatscenāriju, iespējamāko scenāriju, ja notikusi degradācija, un cilvēka iejaukšanās scenāriju), |
— |
metodes un paņēmieni, kas izmantoti radioloģiskās ietekmes novērtēšanai, |
— |
parametri un pieņēmumi, |
— |
galvenie apstarošanas ceļi glabātavas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, kas rodas pamatscenārija īstenošanās un pāragras barjeru degradācijas rezultātā, |
— |
radionuklīdu noplūdes aktivitāte un laiks, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva un/vai aprēķinātais risks pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus, |
— |
neskaidrību novērtējums. |
9. VIDES MONITORINGS
— |
gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs esošās ārējās radiācijas un radioaktīvo vielu darbības monitorings neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes (paraugu ņemšanas veids un biežums, normālos un negadījuma apstākļos izmantoto monitoringa instrumentu tips), |
— |
vadlīnijas pēcslēgšanas perioda radioaktīvo vielu monitoringam gaisā, ūdenī, augsnē un barības ķēdēs neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes (1), |
— |
kārtība sadarbībai ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm attiecībā uz vides kontroli. |
Piezīmes:
(1) Attiecas tikai uz jaunām virszemes glabātavām.
(2) Attiecas tikai uz ģeoloģiskajām glabātavām.
(3) Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.
V PIELIKUMS
Vispārīgi dati, kas piemērojami tāda plāna izmaiņām, par kuru jau ir sniegts atzinums
STANDARTA VEIDLAPA
1. |
Attiecīgā objekta nosaukums un atrašanās vieta: |
2. |
Komisijas atzinuma datums: |
3. |
Īss plānoto izmaiņu apraksts: |
4. |
Pašreizējā plānā atļautie emisiju limiti un citi atbilstošie nosacījumi: |
4.1. |
Gāzveida izmeši: |
4.2. |
Šķidrie izmeši: |
4.3. |
Cietie atkritumi: |
5. |
Jaunie iestāžu noteiktie emisiju limiti, ieskaitot izmaiņas pieņemtajā radionuklīdu sastāvā, un citi atbilstošie nosacījumi: |
5.1. |
Gāzveida izmeši: |
5.2. |
Šķidrie izmeši: |
5.3. |
Cietie atkritumi: |
6. |
Jauno emisiju limitu un saistīto prasību sekas (gāzveida un/vai šķidrie izmeši) attiecībā uz citu dalībvalstu iedzīvotāju apstarojuma novērtējumu: |
7. |
Izmaiņu sekas attiecībā uz cieto atkritumu apglabāšanu: |
8. |
Izmaiņu sekas attiecībā uz standartnegadījumu(-iem), kas ņemts(-i) vērā iepriekšējā atzinumā: |
9. |
Jauna(-u) standartnegadījuma(-u) gadījumā: radioloģisko seku apraksts un novērtējums: |
10. |
Izmaiņu iespaids attiecībā uz pašreizējiem ārkārtas situāciju plāniem un pašreizējo vides kontroli: |
VI PIELIKUMS
Vispārīgi dati, kas piemērojami tāda plāna izmaiņām, par kuru vēl nav sniegts atzinums
Ievads
— |
plāna vispārīgs izklāsts, |
— |
licencēšanas procedūras pašreizējā fāze. |
1. OBJEKTS UN TĀ APKĀRTNE
1.1. Objekta un reģiona ģeogrāfiskās, topogrāfiskās un ģeoloģiskās iezīmes ar:
— |
reģiona karti, kurā redzama objekta atrašanās vieta un ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes), |
— |
attiecīgām reģiona iezīmēm, tostarp ģeoloģiskām iezīmēm, |
— |
būves vai iekārtas atrašanās vietu attiecībā pret citām šādām būvēm vai iekārtām, no kurām veiktas emisijas jāanalizē saistībā ar attiecīgo būvi vai iekārtu, |
— |
objekta atrašanās vietu attiecībā pret citām dalībvalstīm, norādot attālumus līdz to robežām un tuvākajām konurbācijām, kā arī to iedzīvotāju skaitu. |
1.2. Hidroloģija
Šajā 1.2. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas šķidro radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingrus atļautos limitus vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā vai ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi ūdens vidē.
Būvei vai iekārtai, kura atrodas netālu no ūdenstilpes, kas var būt iespējama piesārņojuma ceļš uz citu dalībvalsti, īss to atbilstošo hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras ir saistītas ar citu(-ām) dalībvalsti(-īm), piemēram:
— |
īss ceļa(-u), pieteku, estuāra, ūdens ņemšanas, applūstošo teritoriju utt. apraksts, |
— |
vidējās, maksimālās un minimālās ūdens plūsmas un to biežums, |
— |
īss piekrastes teritoriju apraksts, |
— |
straumju virziens un spēks, plūdmaiņas un cirkulācijas režīms vietējā un reģiona mērogā. |
1.3. Meteoroloģija
Šajā 1.3. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas gāzveida radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingras atļautās robežas vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā vai ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi atmosfērā.
Vietējā klimatoloģija ar biežuma sadalījumu attiecībā uz:
— |
vēja virzieniem un ātrumiem, |
— |
nokrišņu intensitāti un ilgumu, |
— |
katra vēja sektora atmosfēriskās dispersijas apstākļiem, temperatūras inversijas ilgumu, |
— |
ekstremālām meteoroloģiskām parādībām (piemēram, viesuļvētrām, stiprām vētrām, stiprām lietusgāzēm, sausuma periodiem). |
1.4. Dabas resursi un pārtikas produkti
Īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
ūdens izmantojums reģionā un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās dalībvalstīs, |
— |
galvenie pārtikas resursi reģionā un attiecīgā gadījumā citās dalībvalstīs: laukaugi, lopkopība, zivsaimniecība, medības un – attiecībā uz emisijām jūrā – dati par zveju teritoriālajos un ekstrateritoriālajos ūdeņos, |
— |
pārtikas produktu sadales sistēma un jo īpaši eksports uz citām dalībvalstīm no attiecīgajiem reģioniem, ciktāl tie ir saistīti ar apstarošanas risku, ko var radīt emisijas pa būtiskiem apstarošanas ceļiem. |
2. BŪVE VAI IEKĀRTA
— |
īss būves vai iekārtas apraksts, |
— |
procesu tips, nolūks un galvenās iezīmes, |
— |
objekta izvietojuma plāns, |
— |
drošības noteikumi, |
— |
atkritumu apstrāde, |
— |
atbilstošā informācija par izmaiņām. |
3. GAISA NESTU RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
Šajā 3. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas gāzveida radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingrus atļautos limitus vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā.
3.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
spēkā esošās procedūras pārskats, |
— |
pašreizējās atļaujas ierobežojumi, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu. |
3.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas, |
— |
radioaktīvo izmešu sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
šo izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
3.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
3.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
3.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei būves vai iekārtas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām (1) dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija atmosfērā, |
— |
nogulsnēšanās zemē un atkārtota suspensija, |
— |
barības ķēdes, ieelpošana, ārējā apstarošana, ... |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
3.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar paredzētās emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 3.1. punktā:
— |
gada vidējās aktivitātes koncentrācijas piezemes atmosfērā un zemes virsmas piesārņojuma līmenis attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs – atbilstošie gada apstarojuma līmeņi: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
3.5. Radioaktīvās emisijas gaisā no citām būvēm vai iekārtām
Procedūras koordinācijai ar radioaktīvām emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā
4. ŠĶIDRO RADIOAKTĪVO IZMEŠU NOPLŪDE NO BŪVES VAI IEKĀRTAS NORMĀLOS APSTĀKĻOS
Šajā 4. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas šķidro radioaktīvo izmešu emisijām normālos apstākļos, paredz mazāk stingras atļautās robežas vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā.
4.1. Spēkā esošā atļaujas piešķiršanas procedūra
— |
veiktās vispārīgās procedūras pārskats, |
— |
pašreizējās atļaujas ierobežojumi, |
— |
iestāžu paredzētie emisijas limiti un saistītās prasības, ieskaitot nosacīto radionuklīdu sastāvu. |
4.2. Tehniskie aspekti
— |
paredzētās gada emisijas, |
— |
radioaktīvo izmešu sastāvs un fizikālķīmiskās formas, |
— |
izmešu apsaimniekošana, metodes un noplūdes ceļi. |
4.3. Emisiju monitorings
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
4.4. Cilvēka apstarojuma novērtējums
Ja novērtētie maksimālie starojuma līmeņi no noplūdes normālos apstākļos pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 10 μSv gadā un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par efektīvo devu citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādītas devas kritiskajai grupai rūpnīcas tuvumā.
4.4.1. Modeļi, vajadzības gadījumā ieskaitot vispārējus modeļus, un parametru vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu sekas noplūdei rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm:
— |
izmešu dispersija ūdenī, |
— |
to pārnese nogulsnēšanās un jonu apmaiņas rezultātā, |
— |
barības ķēdes, jūras šļakatu ieelpošana, ārējā apstarošana, ... |
— |
dzīvesveida paradumi (uzturs, apstarošanas laiks utt.), |
— |
citas aprēķinos izmantotās parametru vērtības. |
4.4.2. Koncentrācijas un apstarošanas līmeņu novērtējums saistībā ar emisijas limitiem, kas minēti iepriekš 4.1. punktā:
— |
gada vidējā aktivitātes koncentrācija virszemes ūdeņos vietās, kur šāda koncentrācija ir visaugstākā, rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
attiecībā uz kritisko(-ajām) grupu(-ām) rūpnīcas tuvumā un citās apdraudētajās dalībvalstīs: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, ņemot vērā visus būtiskos apstarošanas ceļus. |
4.5. Radioaktīvās emisijas tajos pašos saņemošajos ūdeņos no citām būvēm vai iekārtām
Procedūras koordinācijai ar emisijām no citām būvēm vai iekārtām, kas norādītas 1.1. punkta trešajā ievilkumā
5. BŪVES VAI IEKĀRTAS CIETO RADIOAKTĪVO ATKRITUMU APGLABĀŠANAI
Šajā 5. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja izmaiņas, kas veiktas attiecībā uz rūpnīcas cieto radioaktīvo atkritumu apglabāšanu normālos apstākļos, paredz mazāk stingrus atļautos limitus vai saistītās prasības nekā pašreizējā plānā.
5.1. Cietie radioaktīvie atkritumi
— |
cieto radioaktīvo atkritumu kategorijas un aprēķinātais daudzums, |
— |
apstrāde un iepakošana, |
— |
glabāšanas kārtība objektā. |
5.2. Radioloģiskais vides risks
— |
vides riska novērtējums, |
— |
veiktie piesardzības pasākumi. |
5.3. Ārpus objekta noteiktā kārtība atkritumu pārvietošanai
5.4. Materiālu atbrīvojums no drošības pamatstandartu prasībām
— |
valsts stratēģija, kritēriji un procedūras piesārņoto un aktivizēto materiālu atbrīvojumam, |
— |
kompetento iestāžu noteiktās atbrīvojuma pakāpes pārstrādei un otrreizējai izmantošanai, |
— |
paredzamais to materiālu veids un daudzums, uz ko attiecināts atbrīvojums. |
6. RADIOAKTĪVO IZMEŠU NEPLĀNOTA NOPLŪDE
Šajā 6. iedaļā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja ir palielinātas standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas.
6.1. Tādu iekšējas un ārējas izcelsmes negadījumu pārskats, kas var radīt radioaktīvo vielu neplānotu noplūdi
Drošības pārskatā pētīto negadījumu saraksts
6.2. Standartnegadījums(-i), ko kompetentās valsts iestādes ņēmušas vērā, novērtējot iespējamās radioloģiskās sekas neplānotai noplūdei
Apskatītā(-o) negadījuma(-u) un tā (to) izvēles iemeslu pārskats
Izmaiņu ietekme uz standartnegadījumu(-iem)
6.3. Standartnegadījuma(-u) radioloģisko seku novērtējums
6.3.1. Negadījumi, kas rada noplūdi atmosfērā
Šajā 6.3.1. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi atmosfērā.
Ja novērtētie maksimālie apstarojuma līmeņi no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi atmosfērā, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametru vērtības, kas izmantotas, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju atmosfērā, nogulsnēšanos zemē, atkārtotu suspensiju un pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
maksimālā laikā integrētā radioaktivitātes koncentrācija piezemes atmosfērā un maksimālais virsmas piesārņojuma līmenis (sausā un slapjā laikā) attiecībā uz visvairāk apstarotajām teritorijām rūpnīcas tuvumā un attiecībā uz attiecīgajām teritorijām citās apdraudētajās dalībvalstīs, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
Ja šie dati jau nav iesniegti atbilstoši 3.3. punktam:
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
6.3.2. Negadījumi, kas rada noplūdi ūdens vidē
Šajā 6.3.2. punktā minētie dati ir vajadzīgi tikai tad, ja ir palielinātas tāda(-u) standartnegadījuma(-u) gaidāmās sekas, kas rada noplūdi ūdens vidē.
Ja novērtētais maksimālais apstarojuma līmenis no standartnegadījuma pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem rūpnīcas tuvumā ir zem 1 mSv un nav citu ārkārtas apstarošanas ceļu, piemēram, saistībā ar pārtikas produktu eksportu, tad nav nepieciešami dati par apstarojuma līmeni citās apdraudētajās dalībvalstīs, ja ir norādīti apstarojuma līmeņi rūpnīcas tuvumā.
— |
pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdi, |
— |
noplūdes ceļi, noplūdes dinamika laikā, |
— |
to noplūdušo radionuklīdu daudzums un fizikālķīmiskās formas, kas ir būtiski veselības ziņā, |
— |
modeļi un parametri, kas izmantoti, lai aprēķinātu noplūdušo vienību dispersiju ūdenī, to pārnesi nogulsnēšanās un jonu apmaiņas ceļā, to pārnesi pa barības ķēdēm un lai novērtētu maksimālo apstarojuma līmeni pa būtiskiem apstarojuma ceļiem, |
— |
to pārtikas produktu gaidāmais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, kuri varētu tikt eksportēti uz citām apdraudētajām dalībvalstīm, |
— |
atbilstošais maksimālais piesārņojuma līmenis: efektīvā deva pieaugušajiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri dzīvo rūpnīcas tuvumā un citu apdraudēto dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ņemot vērā visus būtiskos apstarojuma ceļus. |
Ja šie dati jau nav iesniegti atbilstoši 4.3. punktam:
— |
emisiju paraugu ņemšana, mērījumi un analīze neatkarīgi no tā, vai to veic operators vai kompetentās iestādes, |
— |
monitoringa aprīkojuma galvenās iezīmes, |
— |
trauksmes līmeņi, iejaukšanās darbības (manuālas un automātiskas). |
7. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI; NOLĪGUMI AR CITĀM DALĪBVALSTĪM
Saistībā ar iespējamām radioloģiskām ārkārtas situācijām, kas var apdraudēt citas dalībvalstis, lai veicinātu radioloģiskās aizsardzības organizēšanu šajās valstīs:
īss turpmāk norādīto iezīmju apraksts:
— |
dažādu tipu pretpasākumiem noteiktie iejaukšanās līmeņi, |
— |
ārkārtas situāciju plānošanas kārtība, ieskaitot būvei vai iekārtai pieņemtās ārkārtas situāciju plānošanas zonas, |
— |
pastāvošā kārtība savlaicīgai informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm, divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi par pārrobežu informāciju, ārkārtas situāciju plānu koordinācija un to īstenošana un savstarpēja palīdzība, |
— |
ārkārtas situāciju plāna pārbaudes kārtība, īpaši norādot citu dalībvalstu iesaistīšanu. |
8. VIDES MONITORINGS
Atbilstoša informācija attiecībā uz izmaiņām
(1) Apdraudētās dalībvalstis nosaka, ņemot vērā attālumu līdz būvei vai iekārtai, vēja virzienu attiecībā uz gāzveida izmešu noplūdi un ūdensteču virzienu attiecībā uz šķidro izmešu noplūdi.
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/68 |
ES UN HORVĀTIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2010
(2010. gada 25. maijs)
par Horvātijas līdzdalību novērotājas statusā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā un attiecīgo kārtību
(2010/636/ES)
ES UN HORVĀTIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,
ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses (1),
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (2), un jo īpaši tās 28. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Luksemburgas Eiropadome 1997. gada decembrī noteica līdzdalību Kopienas aģentūrās kā vienu no veidiem, kā paātrināt pirmspievienošanās stratēģiju. Eiropadomes secinājumi paredz, ka “pamatojoties uz nosacījumu, ka katru gadījumu izskata atsevišķi, kandidātvalstis var piedalīties Kopienas aģentūrās”. |
(2) |
Horvātija atbalsta Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (aģentūra) mērķus un uzdevumus, kā arī piekrīt aģentūras darbībai un uzdevumu aprakstam, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 168/2007. |
(3) |
Ir lietderīgi darīt iespējamu Horvātijas līdzdalību novērotājas statusā un noteikt šādas dalības kārtību, tostarp noteikumus par šo valstu dalību aģentūras pasākumos, finansiālo ieguldījumu un personālu. |
(4) |
Ir arī lietderīgi, ka aģentūra risina pamattiesību problēmas Horvātijā saskaņā ar darbības jomu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 168/2007, ciktāl nepieciešams tās tiesību aktu pakāpeniskai pielāgošanai Kopienas tiesību aktiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Horvātija kā kandidātvalsts piedalās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā novērotājas statusā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 168/2007.
2. pants
1. Aģentūra var risināt pamattiesību problēmas Horvātijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. panta 1. punktu, ciktāl nepieciešams tās tiesību aktu pakāpeniskai pielāgošanai Kopienas tiesību aktiem.
2. Tādēļ aģentūra var Horvātijā veikt uzdevumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. un 5. pantā.
3. pants
Horvātija veic finansiālus ieguldījumus Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. pantā minētajās aģentūras darbībās saskaņā ar noteikumiem šā lēmuma pielikumā.
4. pants
1. Horvātija ieceļ personas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 168/2007 12. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, attiecīgi novērotāja vai tā aizvietotāja amatā. Viņi var piedalīties valdes darbā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalstu ieceltie pārstāvji un to aizvietotāji, taču bez balsstiesībām.
2. Horvātija izvirza valdības amatpersonu valsts sadarbības koordinatora postenim, kā minēts Regulas (EK) Nr. 168/2007 8. panta 1. punktā.
3. Četru mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Horvātija iesniedz Komisijai 1. un 2. punktā minēto personu vārdus, ziņas par kvalifikāciju un kontaktinformāciju.
5. pants
Dati, kas tiek sniegti aģentūrai vai ko sniedz pati aģentūra, var tikt publicēti, un tie ir pieejami sabiedrībai, ja konfidenciālajai informācijai Horvātijā ir tāds pats aizsardzības līmenis kā Kopienā.
6. pants
Aģentūrai Horvātijā ir tādas pašas tiesības kā juridiskām personām saskaņā ar Horvātijas tiesību aktiem.
7. pants
Lai aģentūra un tās darbinieki varētu veikt savus uzdevumus, Horvātija piešķir privilēģijas un imunitāti, kas identiskas privilēģijām un imunitātei, kuras noteiktas Protokola (Nr. 36) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, 1. līdz 4., 6., 7., 11. līdz 14., 16., 18. un 19. pantā.
8. pants
Atkāpjoties no 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas paredzēta Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3), Horvātijas valstspiederīgos, kas pilnībā bauda pilsoņu tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz līgumu ar aģentūras direktoru.
9. pants
Puses veic visus vispārējus vai īpašus pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo lēmumu, un paziņo par tiem Stabilizācijas un asociācijas padomei.
10. pants
Šis lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas dienas.
Briselē, 2010. gada 25. maijā
ES un Horvātijas Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. JANDROKOVIĆ
(1) OV L 26, 28.1.2005., 3. lpp.
(2) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.
(3) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
PIELIKUMS
HORVĀTIJAS FINANSIĀLAIS IEGULDĪJUMS EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU AĢENTŪRĀ
1. |
Finansiālais ieguldījums, kas Horvātijai jāveic Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai piedalītos Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (aģentūra) darbā, kā noteikts 2. punktā, atspoguļo visas ar to saistītās izmaksas. |
2. |
Finansiālais ieguldījums, kas Horvātijai jāveic Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ir šāds:
|
3. |
Par iespējamo finansiālo atbalstu no Kopienas palīdzības programmām vienojas atsevišķi saskaņā ar attiecīgo Kopienas programmu. |
4. |
Horvātijas ieguldījumu pārvalda saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1). |
5. |
Horvātijas pārstāvju un speciālistu ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas saistītas ar dalību aģentūras darbībās vai sanāksmēs saistībā ar aģentūras darba programmas izpildi, aģentūra atmaksā saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas pašreiz ir spēkā attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. |
6. |
Pēc šā lēmuma spēkā stāšanās un katra nākamā gada sākumā Komisija nosūta Horvātijai naudas līdzekļu pieprasījumu, kas atbilst tās šajā lēmumā paredzētajam ieguldījumam aģentūrā. Pirmajā savas dalības kalendārajā gadā Horvātija veic ieguldījumu, ko proporcionāli aprēķina no dalības dienas līdz gada beigām. Nākamajiem gadiem ieguldījums būs saskaņā ar šo lēmumu. |
7. |
Šo ieguldījumu izsaka EUR un veic Komisijas bankas EUR kontā. |
8. |
Horvātija veic savu ieguldījumu saskaņā ar naudas līdzekļu pieprasījumu vēlākais 30 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi naudas līdzekļu pieprasījumu. |
9. |
Par jebkādu maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Horvātijai ir jāmaksā procenti par nenomaksāto summu. Procentu likme ir par 1,5 procentu punktiem lielāka nekā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka maksājuma termiņa dienā piemēro saviem darījumiem EUR. |
23.10.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 279/71 |
APVIENOTĀS MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2010
(2010. gada 24. jūnijs)
saskaņā ar 21. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās
par atzīto komersantu programmu savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā un Japānā
(2010/637/ES)
APVIENOTĀ MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJA (turpmāk “JCCC”),
ņemot vērā 2008. gada 30. janvārī parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās (turpmāk “CCMAAA”) un jo īpaši tā 21. pantu,
uzskatot, ka kopīgs novērtējums apstiprina to, ka atzīto komersantu (turpmāk “AEO”) programmas Eiropas Savienībā (turpmāk “Savienība”) un Japānā ir drošības un atbilstības iniciatīvas, un liecina, ka to uzņemšanas kritēriji ir saderīgi un tiek iegūti līdzvērtīgi rezultāti,
uzskatot, ka programmas piemēro starptautiski atzītus drošības standartus, kas pamatoti ar Pasaules Muitas organizācijas pieņemto SAFE standartu kopumu (turpmāk “SAFE kopums”),
atzīstot tiesību aktu un katras programmas pārvaldības specifiku,
uzskatot, ka saskaņā ar CCMAAA Savienībai un Japānai ir jāpadziļina sadarbība muitas jomā, lai atvieglotu tirdzniecību, un ka muitas drošību un drošumu un starptautiskās tirdzniecības piegādes ķēdes darbību var ievērojami uzlabot ar to AEO programmu savstarpējas atzīšanas palīdzību, un
uzskatot, ka savstarpēja atzīšana ļauj Savienībai un Japānai nodrošināt atvieglojošus ieguvumus komersantiem, kas ir veikuši ieguldījumus piegādes ķēdes drošībā un kuri ir sertificēti atbilstoši to AEO programmām,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
I
Savstarpēja atzīšana un atbildība par īstenošanu
1. |
Ar šo Savienības un Japānas AEO programmas tiek savstarpēji atzītas kā saderīgas un līdzvērtīgas un atbilstošie piešķirtie AEO statusi tiek savstarpēji akceptēti. |
2. |
CCMAAA 1. panta c) apakšpunktā definētie muitas dienesti (turpmāk “muitas dienesti”) ir atbildīgas par šā lēmuma īstenošanu. |
3. |
Attiecīgās AEO programmas ir šādas:
|
II
Saderīgums
1. |
Muitas dienesti nodrošina programmu saskaņotību un to, ka katrai programmai piemērotie standarti ir saderīgi attiecībā uz šādiem elementiem:
|
2. |
Muitas dienesti nodrošina, ka programmas īsteno SAFE kopuma ietvaros. |
III
Priekšrocības
1. |
Katrs muitas dienests nodrošina salīdzināmas priekšrocības komersantiem, kuriem ir piešķirts AEO statuss atbilstīgi cita muitas dienesta programmai. Tās jo īpaši ietver šādas priekšrocības:
|
2. |
Turklāt katrs muitas dienests var nodrošināt papildu priekšrocības, lai veicinātu tirdzniecību pēc pārskatīšanas procesa, kas minēts šā lēmuma V daļas 2. punktā. |
3. |
Katrs muitas dienests saglabā tiesības atcelt priekšrocības, kas tiek sniegtas cita muitas dienesta programmas dalībniekiem atbilstīgi šim lēmumam. Šādu priekšrocību atcelšanu, par kuru izlemj muitas dienests, nekavējoties paziņo un pamato citam muitas dienestam konsultācijas nolūkā. |
4. |
Lai nodrošinātu tūlītēju analīzi par cita muitas dienesta piešķirto priekšrocību un statusa piemērotību, katrs muitas dienests citam muitas dienestam ziņo par pārkāpumiem, kuros iesaistīti komersanti, kam AEO statuss piešķirts atbilstīgi cita muitas dienesta programmai. |
IV
Informācijas apmaiņa un saziņa
1. |
Muitas dienesti uzlabo saziņu, lai efektīvi īstenotu šo lēmumu. Tie apmainās ar informāciju un veicina saziņu par to programmām, jo īpaši:
|
2. |
Informācijas apmaiņu elektroniski veic saskaņā ar CCMAAA. |
3. |
Informācijas un saistīto datu apmaiņu, jo īpaši par programmu dalībniekiem, veic sistemātiski, izmantojot elektroniskos līdzekļus. |
4. |
Informācija, ar kuru apmainās par komersantiem, kas ir sertificēti atbilstīgi AEO programmām, ir šāda:
|
5. |
Muitas dienesti garantē datu aizsardzību saskaņā ar CCMAAA, jo īpaši tā 16. pantu. |
6. |
Datus, ar kuriem veic apmaiņu, izmanto tikai šā lēmuma īstenošanas nolūkā. |
V
Apspriešanās un pārskatīšana
1. |
Visus jautājumus, kas saistīti ar šā lēmuma īstenošanu, izskata muitas dienestu apspriedēs JCCC ietvaros. |
2. |
JCCC regulāri pārskata šā lēmuma īstenošanu. Minētajā pārskatīšanas procesā jo īpaši var ietilpt:
|
3. |
Šo lēmumu var grozīt ar JCCC lēmumu. |
VI
Vispārīgi apliecinājumi
1. |
Ar šo lēmumu īsteno pašreizējos CCMAAA noteikumus, un tas nav jauna starptautiska vienošanās. |
2. |
Katra muitas dienesta darbības saskaņā ar šo lēmumu veic atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un Japānas likumiem un noteikumiem un piemērojamajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kam tās ir līgumslēdzējas puses. |
3. |
Šā lēmuma saturs neskar muitas dienestus, kas viens otram sniedz palīdzību. |
VII
Uzsākšana, pārtraukšana un izbeigšana
1. |
Sadarbība atbilstīgi šim lēmumam sākas 2010. gada 24. jūnijā. |
2. |
Jebkurš muitas dienests jebkurā brīdī var pārtraukt sadarbību atbilstīgi šim lēmumam, taču vismaz trīsdesmit (30) dienas iepriekš informē par to rakstiskā veidā. |
3. |
Sadarbību atbilstoši šim lēmumam var izbeigt ar JCCC lēmumu. |
Briselē, 2010. gada 24. jūnijā
ES un Japānas Apvienotās muitas sadarbības komitejas vārdā –
Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektors
Walter DEFFAA
Japānas Finanšu ministrijas Muitas un tarifu biroja ģenerāldirektor
Toshiyuki OHTO
(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
(3) OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.
(4) OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.