24.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/1

(1)

Pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi Savienībai ievērojamas problēmas. Kaut arī ir jau veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, tikai tagad sāk plaši izpausties finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un būtu jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Savienības finansējumu.

(2)

Lai uzlabotu Savienības finansējuma pārvaldību, palīdzētu paātrināt ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un palielinātu finansējuma ietekmi uz ekonomiku, ir nepieciešams turpināt vienkāršot noteikumus, kas reglamentē kohēzijas politiku.

(3)

Ņemot vērā atšķirības starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu un mērķiem saistībā ar vides definīciju, saskanības un savstarpējas atbilstības iemeslu dēļ lielā projekta definīcijā ir lietderīgi izmantot vienu robežvērtību. Ņemot vērā ieguldījumu nozīmi vides jomā, ieskaitot tos ieguldījumus, kas nesasniedz šajā regulā noteikto robežvērtību, dalībvalstīm būtu jānodrošina visu šādu ieguldījumu attiecīga uzraudzība un jāinformē Komisija, tai iesniedzot darbības programmu gada īstenošanas ziņojumus.

(4)

Ir arī jāatļauj, ka uz lielu projektu attiecas vairāk nekā viena darbības programma, lai nodrošinātu šāda liela projekta īstenošanu, kas ietver vairākus reģionus un mērķus. Tas jo īpaši attiecas uz valsts mēroga vai Savienības nozīmes ieguldījumiem.

(5)

Ir jānodrošina finansēšanas vadības instrumentu pieejamība energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumiem, ņemot vērā šo pasākumu nozīmi Savienības un valstu prioritātēs.

(6)

Lai veicinātu darbības programmu pielāgošanu ar mērķi reaģēt uz pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, dalībvalstīm, pamatojot darbības programmu pārskatīšanu, būtu jānodrošina nevis izvērtēšana, bet analīze.

(7)

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus un piemērojamos valsts noteikumus, ienākumi, kas iegūti darbības rezultātā, būtu jāņem vērā, aprēķinot valsts ieguldījumu. Tas ir nepieciešams ieņēmumu uzraudzības vienkāršošanai, lai to varētu ietvert kopējā plānošanas ciklā.

(8)

Tiesiskās noteiktības dēļ ir jāprecizē, ka izdevumi kļūst atbilstīgi sākot ar dienu, kad Komisijai iesniegts darbības programmas grozījumu pieprasījums, bet tikai gadījumos, kad tie ietilpst jaunā izdevumu kategorijā, kas pievienota, pārskatot šo darbības programmu.

(9)

Būtu jāprecizē noteikumu darbības joma attiecībā uz darbību ilgumu. Jo īpaši ir lietderīgi ierobežot šo noteikumu piemērošanu, ciktāl tie attiecas uz no Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstāmajām darbībām, uz darbībām, kurām piemēro noteikumus par valsts atbalstu un paredz pienākumu saglabāt ieguldījumu. Turklāt ir jāparedz šo noteikumu nepiemērošana tām darbībām, kuras pēc to pabeigšanas tiek ievērojami koriģētas, jo produktīvā darbība pārtraukta neļaunprātīga bankrota dēļ.

(10)

Jāprecizē un jāvienkāršo gada ziņojumos nepieciešamā informācija par darbības programmu finansiālo īstenošanu. Tādējādi ir lietderīgi apvienot gada ziņojumā nepieciešamo finansiālo informāciju par darbības programmas īstenošanu ar izdevumu deklarācijā norādīto informāciju un precizēt finanšu rādītāju definīciju.

(11)

Lai vienkāršotu avansa maksājumu izmaksu valsts atbalsta saņēmējiem un ierobežotu ar to saistītos finansiālos riskus, no jauna būtu jādefinē pieļaujamo garantiju darbības joma.

(12)

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus un pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes smago un līdz šim nepieredzēto ietekmi uz dalībvalstu budžetu, krīzē vissmagāk cietušajām dalībvalstīm 2010. gadā ir jāpiešķir papildu priekšfinansējums, lai programmu īstenošanas laikā nodrošinātu regulāru skaidras naudas plūsmu un sekmētu maksājumu veikšanu saņēmējiem.

(13)

Būtu jāvienkāršo prasības par izdevumu deklarācijām attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem. Jo īpaši pārvaldības maksājumi līdztekus vadības izmaksām būtu jāuzskata par atbilstošajiem izdevumiem.

(14)

Savstarpējās atbilstības dēļ ir atbilstoši, ka dalībvalstis atkārtoti izmanto summas, kas koriģētas daļējā slēgšanā ietilpstošā darbībā, ja dalībvalsts pati konstatējusi neatbilstības.

(15)

Ir lietderīgi pagarināt aprēķināšanas termiņu attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu. Šāds elastīgums ir nepieciešams programmu lēnākas īstenošanas un novēlotas apstiprināšanas dēļ.

(16)

Ņemot vērā pieredzi, ir atbilstoši piemērot summu samazināšanu, uz kurām attiecas automātiskā saistību atcelšana, samazinot tās par summām, kas attiecas uz lielu projektu, sākot ar dienu, kad Komisijai iesniegts visām šīs regulas prasībām atbilstošs liela projekta pieteikums.

(17)

Lai dalībvalstis varētu izmantot vienkāršoto pasākumu priekšrocības visa plānošanas perioda laikā un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, daži grozījumi ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (3) tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 397/2009 (4), ar kuru ieviesa izdevumu atbilstības noteikumus saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu esošajos mājokļos visās dalībvalstīs. Tādējādi ir lietderīgi piemērot ar energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu saistītos grozījumus, sākot ar Regulas (EK) Nr. 397/2009 spēkā stāšanās dienu.

(19)

Kad Komisijai iesniegts visām šīs regulas prasībām atbilstošs lielā projekta pieteikums, pieteikumā ietvertajām summām būtu jāparedz automātiska saistību atcelšana. Šāda atcelšana būtu jāparedz visiem lielo projektu pieteikumiem, kas iesniegti no plānošanas perioda sākuma, un to piemēro ar atpakaļejošu spēku, īpaši ņemot vērā pašreizējo finansiālo krīzi.

(20)

Tā kā nepieredzētā krīze starptautiskajos finanšu tirgos prasa ātru reakciju, lai novērstu tās ietekmi uz ekonomiku kopumā, citiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(21)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (5).

(22)

Tā kā cita starpā saistībā ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā ir mainījies lēmumu pieņemšanas process, šajā regulā paredzētie grozījumi nav ieviesti laikus, lai novērstu Regulas (EK) Nr. 1083/2006, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 284/2009 (6), 93. panta 1. punkta piemērošanu. Tādējādi saskaņā ar 11. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) (Finanšu regula), līdz ar Komisijas veikto saistību atcelšanu tiktu atceltas 2007. finanšu gada apropriācijas, kuras saskaņā ar noteikumiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāizmanto no 2008. līdz 2013. finanšu gadam. Tādēļ ir lietderīgi ieviest pārejas pasākumu, kas ļautu vajadzības gadījumā atjaunot attiecīgās apropriācijas, lai īstenotu ar šo regulu grozītos saistību atcelšanas noteikumus,

1)

Regulas 39. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“39. pants

Saturs

Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām ERAF un Kohēzijas fonds var finansēt izdevumus, kuri ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un kura kopējās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus (turpmāk “lielais projekts”).”.

2)

Regulas 40. pantu groza šādi:

3)

Regulas 41. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija, vajadzības gadījumā apspriežoties ar ārējiem ekspertiem, tostarp EIB, ņemot vērā 40. pantā minētos faktorus, izvērtē lielo projektu, tā saderību ar darbības programmas vai programmu prioritātēm, tā ieguldījumu, lai sasniegtu minēto prioritāšu mērķus, un tā saderību ar citām Savienības politikas jomām.

2.   Komisija lēmumu pieņem, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts vai vadošā iestāde iesniegusi lielo projektu, ja vien projekts iesniegts saskaņā ar 40. pantu. Ar minēto lēmumu nosaka fizisko objektu, summu, uz kuru attiecas atbilstošās darbības programmas vai programmu prioritārā virziena līdzfinansējuma likme, un gada plānu vai plānus ERAF vai Kohēzijas fonda finanšu ieguldījumam.”.

4)

Regulas 44. pantu groza šādi:

5)

Regulas 48. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Plānošanas periodā dalībvalstis veic izvērtēšanu, kas saistīta ar darbības programmu uzraudzību, jo īpaši, ja šāda uzraudzība atklāj būtiskas novirzes no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Ja saskaņā ar 33. pantu ir ierosināts pārskatīt darbības programmu, nodrošina pārskatīšanas iemeslu analīzi, tostarp visu īstenošanas grūtību analīzi, un pārskatīšanas paredzamo ietekmi, ieskaitot ietekmi uz darbības programmas stratēģiju. Šādas izvērtēšanas vai analīzes rezultātus nosūta darbības programmas uzraudzības komitejai un Komisijai.”.

6)

Regulas 55. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ja objektīvi nav iespējams iepriekš paredzēt ieņēmumus, tad ieņēmumus, kas gūti piecos gados pēc darbības pabeigšanas, atskaita no Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

4.   Ja konstatē, ka darbība ir radījusi neto ieņēmumus, kas nav ņemti vērā atbilstīgi 2. un 3. punktam, šādus neto ieņēmumus sertifikācijas iestāde atskaita, vēlākais, 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības programmas dokumentu iesniegšanas laikā. Attiecīgi precizē maksājuma pieteikumu par noslēguma maksājumu.”.

7)

Regulas 56. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja, veicot šīs regulas 33. pantā minētos darbības programmas grozījumus, pievieno jaunu izdevumu kategoriju, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1828/2006 (8) II pielikuma A daļas 1. tabulā, jebkuri šajā kategorijā ietilpstošie izdevumi ir atbilstīgi no dienas, kad Komisijai iesniegts lūgums grozīt darbības programmu.

8)

Regulas 57. pantu groza šādi:

9)

Regulas 67. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

10)

Regulas 78. pantu groza šādi:

11)

Regulas 82. panta 1. punktu groza šādi:

12)

Regulas 88. panta 3. punktā iekļauj šādu daļu:

“Tomēr gadījumos, kad neatbilstības darbībās, uz kurām attiecas daļējās slēgšanas deklarācija, ir konstatējusi dalībvalsts, piemēro 98. panta 2. un 3. punktu. Izdevumu deklarāciju, kas minēta a) apakšpunkta 2. daļā, attiecīgi koriģē.”.

13)

Regulas 93. pantu groza šādi:

14)

Regulas 94. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“94. pants

Termiņu apturēšana lielajiem projektiem un atbalsta shēmām

1.   Kad dalībvalsts iesniedz 40. pantā noteiktajām prasībām atbilstošu lielā projekta pieteikumu, no summām, uz kurām iespējami var attiekties saistību automātiskā atcelšana, atskaita ikgadējās summas, uz kurām attiecas šādi lielie projekti.

Ja Komisija pieņem lēmumu apstiprināt atbalsta shēmu, no summām, uz kurām iespējami var attiekties automātiskā saistību atcelšana, atskaita ikgadējās summas, uz kurām attiecas šādas atbalsta shēmas.

2.   Šīm ikgadējām summām, kas minētas 1. punktā, 93. pantā minēto automātiskās saistību atcelšanas termiņu sāk skaitīt no dienas, kad pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai apstiprinātu šādus lielos projektus un atbalsta shēmas.”.

24.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 1085/2006 (2) paredzēta palīdzība kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm pakāpeniskas saskaņošanas ar Eiropas Savienības standartiem un politikas jomām, tostarp vajadzības gadījumā ar acquis communautaire, veikšanai, lai tās kļūtu par Savienības dalībvalstīm.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā ir teikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro un apņemas sekmēt šā līguma 2. pantā minētās vērtības, proti, cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli.

(3)

Eiropadomes 2006. gada 14. decembra sanāksmes secinājumos minēts atjaunotais konsenss par paplašināšanos, kā arī princips, ka katra pieteikuma iesniedzējvalsts jāvērtē pēc tās sasniegumiem.

(4)

Pēc Islandes Republikas (turpmāk “Islande”) pieteikuma iestāties Eiropas Savienībā, kas iesniegts 2009. gada 16. jūlijā, Padome aicināja Komisiju iesniegt Padomei savu atzinumu par Islandes pieteikumu. Tādējādi Islandi var uzskatīt par potenciālu kandidātvalsti.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 palīdzība potenciālajām kandidātvalstīm un Rietumbalkānu kandidātvalstīm, un Turcijai inter alia tiek sniegta saskaņā ar Eiropas un pievienošanās partnerībām.

(6)

Islande ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Tādēļ palīdzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 jāsniedz, pienācīgi ņemot vērā ziņojumus un stratēģijas dokumentu, kas ietverti Komisijas ikgadējā Paplašināšanās paketē,

1.

Regulas 4. pantu papildina ar šādu daļu:

“Palīdzību Islandei sniedz jo īpaši saskaņā ar Paplašināšanās paketē ietvertajiem ziņojumiem un stratēģijas dokumentu.”

2.

Regulas II pielikumā pēc vārdiem “Bosnija un Hercegovina” iekļauj šādu vārdu: