L:2010:118:FULL

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - L:2010:118:FULL - EN

Document L:2010:118:FULL

Help

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 118, 2010. gada 12. maijs

Display all documents published in this Official Journal

HTML

PDF

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.118.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 118

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 12. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu	1
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 408/2010 (2010. gada 11. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu	5
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 409/2010 (2010. gada 11. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Castaña de Galicia (AĢIN))	6
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 410/2010 (2010. gada 11. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης (Exeretiko partheno eleolado Selino Kritis) (ACVN))	8
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 411/2010 (2010. gada 10. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu	10
		Komisijas Regula (ES) Nr. 412/2010 (2010. gada 11. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	43
		LĒMUMI
		2010/269/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 9. marts) par uzņēmumam Farm Dairy piešķirto valsts atbalstu (C 45/08) (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1240)	45
		2010/270/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 6. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. un 2. daļu attiecībā uz veselības sertifikātu paraugiem dzīvniekiem no saimniecībām un bitēm un kamenēm (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2624) ( 1 )	56
		2010/271/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 11. maijs), ar ko groza Lēmuma 2008/185/EK II pielikumu attiecībā uz Īrijas iekļaušanu to reģionu sarakstā, kur Aujeski slimībai ir apstiprināta valsts kontroles programma (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2983) ( 1 )	63
		PAMATNOSTĀDNES
		2010/272/ES
	*	Eiropas Centrālās Bankas Pamatnostādne (2010. gada 21. aprīlis) par TARGET2 vērtspapīriem (ECB/2010/2)	65

	IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu
	2010/273/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 24. marts) par valsts atbalstu C 47/05 (ex NN 86/05), ko īstenojusi Grieķija Hellenic Vehicle Industry SA (ELVO) labā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 1476) ( 1 )	81


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 407/2010

(2010. gada 11. maijs),

ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 122. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 122. panta 2. punktā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finansiālu atbalstu dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.

(2)	Šādas grūtības var radīt nopietna starptautiskās ekonomikas un finanšu vides pasliktināšanās.

(3)	Vēl nepieredzētā globālā finanšu un ekonomikas krīze, kas pasauli skar pēdējos divus gadus, ir nopietni iedragājusi ekonomisko izaugsmi un finansiālo stabilitāti un izraisījusi dalībvalstu stāvokļa krasu pasliktināšanos attiecībā uz finanšu deficītu un parādiem.

(4)	Finanšu krīzes padziļināšanās novedusi pie vairāku euro zonas dalībvalstu aizņēmuma nosacījumu krasas pasliktināšanās, ko nevar izskaidrot ar ekonomikas pamatprincipiem. Ja šo stāvokli steidzami nelabos, tas var nopietni apdraudēt finansiālo stabilitāti Eiropas Savienībai kopumā.

(5)

Lai labotu šo ārkārtas situāciju, ko dalībvalstis nevar kontrolēt, šķiet nepieciešams nekavējoties izveidot Savienības stabilizācijas mehānismu finanšu stabilitātes saglabāšanai Eiropas Savienībā. Šādam mehānismam būtu jānodrošina Savienībai iespēja koordinēti, ātri un efektīvi reaģēt uz grūtībām, kas saasinājušās kādā konkrētā dalībvalstī. Tā iedarbināšana būs saistībā ar vienotu ES/Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atbalstu.

(6)	Ņemot vērā to, ka lēmumi piešķirt Savienības finansiālo atbalstu rada konkrētu finansiālu ietekmi, ir jāizpilda īstenošanas pilnvaras, kuras būtu jāuztic Padomei.

(7)	Šā mehānisma iedarbināšanas gadījumā būtu jānosaka stingri ekonomikas politikas nosacījumi, lai saglabātu saņēmējas dalībvalsts valsts finanšu ilgtspējību un atgūtu tās pašfinansēšanas spēju finanšu tirgos.

(8)	Komisijai būtu regulāri jāpārskata, vai ārkārtas apstākļi, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu stabilitāti kopumā, joprojām pastāv.

(9)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (1) noteiktais esošais vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānisms dalībvalstīm, kas neietilpst euro zonā, būtu jāsaglabā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un darbības joma

Lai saglabātu Eiropas Savienības finanšu stabilitāti, ar šo regulu paredz nosacījumus un kārtību, kādā piešķirams Savienības finansiālais atbalsts dalībvalstij, kam ir grūtības vai ko nopietni apdraud lielas ekonomiskas un finanšu grūtības, kuras izraisījuši ārkārtēji notikumi, ko tā nevar ietekmēt, ņemot vērā esošo vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu dalībvalstīm, kas neietilpst euro zonā, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 332/2002.

2. pants

Veids, kādā piešķir Savienības finansiālo atbalstu

1. Šajā regulā Savienības finansiālais atbalsts ir attiecīgajai dalībvalstij piešķirta aizdevuma vai kredītlīnijas veidā.

Tādēļ saskaņā ar Padomes lēmumu atbilstīgi 3. pantam Komisiju pilnvaro Eiropas Savienības vārdā slēgt aizņēmuma līgumus kapitāla tirgos vai ar finanšu iestādēm.

2. Ievērojot 3. pantu, aizdevumu vai kredītlīnijas izmaksājamās summas, kas dalībvalstij piešķiramas saskaņā ar šo stabilizācijas mehānismu, ierobežo, lai tās nepārsniegtu maksājumu apropriācijām noteiktās pieejamās rezerves pašu resursu maksimālajās robežās.

3. pants

Procedūra

1. Dalībvalsts, kas lūdz Savienības finansiālo atbalstu, risina sarunas ar Komisiju saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) par savu finanšu vajadzību novērtējumu un iesniedz Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai ekonomikas un finanšu pielāgojuma programmas projektu.

2. Savienības finansiālo atbalstu piešķir, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Lēmumā par aizdevuma piešķiršanu ietilpst:

a)	summa, vidējais atmaksas termiņš, cenu noteikšanas formula, maksimālais iemaksu skaits, Savienības finansiālā atbalsta spēkā esības termiņš un citi sīki izstrādāti noteikumi, kas nepieciešami atbalsta īstenošanai;

b)	vispārīgie ekonomikas politikas nosacījumi, ar kādiem sniedzams Savienības finansiālais atbalsts ar mērķi atveseļot ekonomiku un finanšu stāvokli saņēmējā dalībvalstī un atgūtu tās pašfinansēšanas spēju finanšu tirgos; šos nosacījumus noteiks Komisija, apspriežoties ar ECB, un

c)	apstiprinājums saņēmējas dalībvalsts pielāgojumu programmai, lai tā izpildītu ekonomiskos nosacījumus, kas saistīti ar Savienības finansiālo atbalstu.

4. Lēmumā par kredītlīnijas piešķiršanu ietilpst:

a)	summa, kredītlīnijas pieejamības likme, cenu noteikšanas formula, kas piemērojama fondu piešķiršanai, un Savienības finansiālā atbalsta spēkā esības termiņš, un citi sīki izstrādāti noteikumi, kas nepieciešami atbalsta īstenošanai;

b)	vispārīgie ekonomikas politikas nosacījumi, ar kādiem sniedzams Savienības finansiālais atbalsts ar mērķi atveseļot ekonomiku un finanšu stāvokli saņēmējā dalībvalstī un atgūtu tās pašfinansēšanas spēju finanšu tirgos, kas jānosaka Komisijai, apspriežoties ar ECB, un

c)	apstiprinājums saņēmējas dalībvalsts sagatavotajai pielāgojumu programmai to ekonomisko nosacījumu izpildei, kuri saistīti ar Savienības finansiālo atbalstu.

5. Komisija un saņēmēja dalībvalsts noslēdz saprašanās memorandu, kurā izklāstīti vispārīgie ekonomikas politikas nosacījumi, ko noteikusi Padome. Komisija paziņo saprašanās memorandu Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Komisija, apspriežoties ar ECB, pārskata 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta b) apakšpunktā minētos ekonomikas politikas nosacījumus vismaz ik pēc sešiem mēnešiem un apspriež ar saņēmēju dalībvalsti izmaiņas, kas var būt vajadzīgas tās pielāgojumu programmā.

7. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, pieņem lēmumu par katru pielāgojumu, kas jāveic sākotnējos vispārīgajos ekonomikas politikas nosacījumos, un apstiprina pārskatīto pielāgojumu programmu, ko sagatavojusi saņēmēja dalībvalsts.

8. Ja, ievērojot ekonomikas politikas nosacījumus, paredzēts finansējums ārpus Savienības, jo īpaši no SVF, tad attiecīgā dalībvalsts vispirms apspriežas ar Komisiju. Komisija izskata, kādas ir iespējas saskaņā ar Savienības finansiālā atbalsta mehānismu, un pārbauda plānotās ekonomikas politikas nosacījumu saderību ar attiecīgās dalībvalsts pieņemtajām saistībām Padomes ieteikumu un to Padomes lēmumu īstenošanai, kuri pieņemti, pamatojoties uz LESD 121. pantu, 126. pantu un 136. pantu. Komisija informē Ekonomikas un finanšu komiteju.

4. pants

Aizdevuma izmaksāšana

1. Aizdevumu parasti izmaksā pa daļām.

2. Komisija regulāri pārbauda, vai saņēmējas dalībvalsts ekonomikas politika atbilst pielāgojumu programmai un nosacījumiem, ko Padome noteikusi saskaņā ar 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Šādā nolūkā minētā dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo informāciju un pilnībā sadarbojas ar to.

3. Pamatojoties uz šādas pārbaudes rezultātiem, Komisija lemj par turpmāku aizdevuma daļu izmaksāšanu.

5. pants

Līdzekļu piešķiršana

1. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienas iepriekš informē Komisiju par savu nodomu izmantot līdzekļus no savas kredītlīnijas. Lēmumā, kas minēts 3. panta 4. punktā, nosaka sīki izstrādātus noteikumus.

2. Komisija regulāri pārbauda, vai saņēmējas dalībvalsts ekonomikas politika atbilst tās pielāgojumu programmai un nosacījumiem, ko Padome noteikusi saskaņā ar 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Šādā nolūkā minētā dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo informāciju un pilnībā sadarbojas ar to.

3. Pamatojoties uz šādas pārbaudes rezultātiem, Komisija lemj par līdzekļu piešķiršanu.

6. pants

Aizņemšanās un aizdošanas darbības

1. Aizņemšanās un aizdošanas darbības, kas minētas 2. pantā, veic euro.

2. Saņēmēja dalībvalsts un Komisija savstarpēji vienojas par nosacījumiem attiecībā uz secīgajiem maksājumiem, ko Savienība veic saskaņā ar finansiālā atbalsta mehānismu.

3. Tiklīdz Padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevumu, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs vispiemērotākajā laikā starp plānotajām izmaksas reizēm, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju kā Savienības emitents finanšu tirgos. Piesaistītos, bet vēl neizmaksātos līdzekļus visu laiku glabā speciālā naudas vai vērtspapīru kontā, kuru pārvalda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ārpusbudžeta darbībām, un tos nevar izmantot nekādam citam mērķim, kā tikai tam, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu atbalstu saskaņā ar šo finanšu mehānismu.

4. Ja kāda dalībvalsts saņem aizdevumu, kam ir paredzēta iespēja veikt atmaksāšanu pirms termiņa, un pieņem lēmumu izmantot šo iespēju, Komisija veic vajadzīgos pasākumus.

5. Pēc saņēmējas dalībvalsts lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus.

6. Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās darbības, kas paredzētas 5. punktā.

7. pants

Izmaksas

Visas Savienības izmaksas, kas rodas katras darbības apstiprināšanā un īstenošanā, sedz saņēmēja dalībvalsts.

8. pants

Aizdevumu pārvaldība

1. Komisija nosaka vajadzīgos pasākumus aizdevumu pārvaldībai ar ECB.

2. Saņēmēja dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Savienības saņemto finansiālo atbalstu. Tā pārskaita pamatsummu un aizdevuma procentus ECB kontā četrpadsmit TARGET2 darbdienu laikā pirms attiecīgā maksājumu termiņa.

3. Neskarot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 27. pantu, Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt jebkādas finanšu kontroles vai revīziju saņēmējā dalībvalstī, kuras tā uzskata par vajadzīgām saistībā ar minētā atbalsta pārvaldību. Komisijai, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, jo īpaši ir tiesības nosūtīt savus ierēdņus vai pienācīgi pilnvarotus pārstāvjus, lai saņēmējā dalībvalstī veiktu tehniskas vai finanšu kontroles vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgām saistībā ar minēto atbalstu.

9. pants

Pārskatīšana un pielāgošana

1. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un, vajadzības gadījumā, ik sešus mēnešus pēc tam Komisija nosūta Ekonomikas un finanšu komitejai un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un par to ārkārtas apstākļu saglabāšanos, kas bija par pamatu šīs regulas pieņemšanai.

2. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs regulas grozīšanai, lai pielāgotu iespēju sniegt finansiālu atbalstu, neietekmējot jau pieņemto lēmumu spēkā esību.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Á. GONZÁLEZ-SINDE REIG

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 24. jūnijs), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/5

PADOMES REGULA (ES) Nr. 408/2010

(2010. gada 11. maijs),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/232/KĀDP (2010. gada 26. aprīlis), ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Lēmuma 2010/232/KĀDP 4. pantā noteikts, ka jāaizliedz dažu kategoriju preču pirkšana, importēšana un transportēšana no Birmas/Mjanmas uz Savienību.

(2)	Lēmuma 2010/232/KĀDP 8. pantā noteikts, ka jāpārtrauc programmas, kas nav humānās palīdzības, un attīstības programmas, bet izņēmumi jāizdara attiecībā uz projektiem un programmām, ar kurām atbalsta dažus konkrētus mērķus.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 194/2008 (2) paredz tās 2. panta 2. punktā noteikto dažu kategoriju preču pirkšanas, importēšanas un transportēšanas aizliegumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka šis preču pirkšanas aizliegums Birmā/Mjanmā nebūtu jāpiemēro tad, ja pirkums ir veikts kā daļa no humānās palīdzības projekta vai programmas vai palīdzības, kas nav humānā palīdzība, attīstības projekta vai programmas, ar kurām atbalsta mērķus, kas aprakstīti Lēmuma 2010/232/KĀDP 8. panta a), b) un c) punktā.

(4)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 194/2008,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 194/2008 2. pantam pievieno šādu punktu:

“5. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto ierobežotu preču pirkšanas aizliegumu nepiemēro humānās palīdzības projektiem vai programmām vai palīdzības, kas nav humānā palīdzība, attīstības projektiem un programmām, kurus veic Birmā/Mjanmā un ar kuriem atbalsta:

a)	cilvēktiesības, demokrātiju, labu pārvaldi, konfliktu novēršanu un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanu;

b)	veselības aizsardzību un izglītību, nabadzības mazināšanu un jo īpaši pamatvajadzību un iztikas līdzekļu nodrošināšanu nabadzīgākajām un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām; vai

c)	vides aizsardzību, jo īpaši programmas, kas cīnās pret pārmērīgu mežizstrādi, kura nav ilgtspējīga un izraisa atmežošanu.

Atbilstīgā kompetentā iestāde, kas norādīta IV pielikumā norādītajās tīmekļa vietnēs, iepriekš sniedz atļauju attiecīgo ierobežoto preču pirkšanai. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā šo punktu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Á. GONZÁLEZ-SINDE REIG

(1) OV L 105, 27.4.2010., 22. lpp.

(2) OV L 66, 10.3.2008., 1. lpp.

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/6

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 409/2010

(2010. gada 11. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Castaña de Galicia (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Castaña de Galicia” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV C 232, 26.9.2009., 22. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Castaña de Galicia (AĢIN)

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/8

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 410/2010

(2010. gada 11. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης (Exeretiko partheno eleolado Selino Kritis) (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Grieķijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης (Exeretiko partheno eleolado Selino Kritis) ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) OV C 232, 26.9.2009., 27. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

GRIEĶIJA

Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης (Exeretiko partheno eleolado Selino Kritis) (ACVN)

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/10

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 411/2010

(2010. gada 10. maijs),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006 (1), un jo īpaši tās 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 194/2008 VI pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Regulas (EK) Nr. 194/2008 VII pielikumā ir uzskaitīti Birmas/Mjanmas valdības, tās locekļu vai ar tiem saistītu personu īpašumā esoši vai kontrolēti uzņēmumi, uz kuriem attiecas ierobežojumi ieguldījumiem saskaņā ar minēto regulu.

(3)

Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmuma 2010/232/KĀDP (2) II un III pielikumā noteiktas fiziskās un juridiskās personas, uz kurām attiecas ierobežojumi, kā paredzēts minētā lēmuma 10. pantā, un ar Regulu (EK) Nr. 194/2008 minētais lēmums stājas spēkā tādā mērā, ka ir nepieciešama rīcība Savienības līmenī. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 194/2008 VI un VII pielikums.

(4)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 194/2008 VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. Regulas (EK) Nr. 194/2008 VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 10. maijs

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

ārējo attiecību ģenerāldirektors

João VALE DE ALMEIDA

(1) OV L 66, 10.3.2008., 1. lpp.

(2) OV L 105, 27.4.2010., 22. lpp.

I PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

Regulas 11. pantā minēto Birmas/Mjanmas valdības locekļu un ar tiem saistītu personu, organizāciju un struktūru saraksts

Piezīmes

1.	Pieņemti vārdi vai vārdi atšķirīgā rakstībā ir apzīmēti ar “pazīstams arī kā”.

2.	Dz. d. nozīmē “dzimšanas datums”.

3.	Dz. v. nozīmē “dzimšanas vieta”.

4.	Ja nav norādīts citādi, visas pases un personas apliecības ir Birmas/Mjanmas pases un personas apliecības.

A. VALSTS MIERA UN ATTĪSTĪBAS PADOME (SPDC)

#	Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi, uzvārdi)	Personas informācija (funkcija/amats, dzimšanas datums un vieta (dz. d. un dz. v.), pases/personas numurs, … laulātais vai dēls/meita)	Dzimums (V/S)
A1a	Ģenerālisimuss Than Shwe	Priekšsēdētājs, dz. d. 02.02.1933.	V
A1b	Kyaing Kyaing	Ģenerālisimusa Than Shwe sieva	S
A1c	Thandar Shwe	Ģenerālisimusa Than Shwe meita	S
A1d	Majors Zaw Phyo Win	Thandar Shwe vīrs, Tirdzniecības ministrijas Eksporta nodaļas direktora vietnieks	V
A1e	Khin Pyone Shwe	Ģenerālisimusa Than Shwe meita	S
A1f	Aye Aye Thit Shwe	Ģenerālisimusa Than Shwe meita	S
A1g	Tun Naing Shwe, pazīstams arī kā Tun Tun Naing	Ģenerālisimusa Than Shwe dēls, J and J Company īpašnieks	V
A1h	Khin Thanda	Tun Naing Shwe sieva	S
A1i	Kyaing San Shwe	Ģenerālisimusa Than Shwe dēls, J's Donuts īpašnieks	V
A1j	Dr. Khin Win Sein	Kyaing San Shwe sieva	S
A1k	Thant Zaw Shwe, pazīstams arī kā Maung Maung	Ģenerālisimusa Than Shwe dēls	V
A1l	Dewar Shwe	Ģenerālisimusa Than Shwe meita	S
A1m	Kyi Kyi Shwe, pazīstama arī kā Ma Aw	Ģenerālisimusa Than Shwe meita	S
A1n	Pulkvežleitnants Nay Soe Maung	Kyi Kyi Shwe vīrs	V
A1o	Pho La Pyae (Full Moon), pazīstams arī kā Nay Shwe Thway Aung	Kyi Kyi Shwe un Nay Soe Maung dēls, Yadanabon Cybercity direktors	V
A2a	Viceģenerālisimuss Maung Aye	Priekšsēdētāja vietnieks, dz. d. 25.12.1937.	V
A2b	Mya Mya San	Viceģenerālisimusa Maung Aye sieva	S
A2c	Nandar Aye	Viceģenerālisimusa Maung Aye meita, ģenerāļa Pye Aung sieva (D15g). Queen Star Computer Co. īpašniece	S
A3a	Ģenerālis Thura Shwe Mann	Štāba priekšnieks un īpašo operāciju koordinators (armija, jūras un gaisa spēki), dz. d. 11.07.1947.	V
A3b	Khin Lay Thet	Ģenerāļa Thura Shwe Mann sieva, dz. d. 19.06.1947.	S
A3c	Aung Thet Mann, pazīstams arī kā Shwe Mann Ko Ko	Ģenerāļa Thura Shwe Mann dēls, Ayeya Shwe War (Wah) Company, 5, Pyay Road, Hlaing Township, Yangon un līdzīpašnieks uzņēmumā RedLink Communications Co. Ltd, No. 20, Building B, Mya Yeik Nyo Royal Hotel, Pa-Le Road, Bahan Township, Yangon, dz. d. 19.6.1977.	V
A3d	Khin Hnin Thandar	Aung Thet Mann sieva	S
A3e	Toe Naing Mann	Ģenerāļa Thura Shwe Mann dēls, dz. d. 29.06.1978., interneta pakalpojuma uzņēmuma Global Net and Red Link Communications Co. Ltd, No. 20, Building B, Mya Yeik Nyo Royal Hotel, Pa-Le Road, Bahan Township, Yangon, īpašnieks	V
A3f	Zay Zin Latt	Toe Naing Mann sieva, Khin Shwe meita (J5a), dz. d. 24.03.1981.	S
A4a	Ģenerālleitnants Thein Sein	“Ministru prezidents”, dz. d. 20.04.1945., Pathein	V
A4b	Khin Khin Win	Ģenerālleitnanta Thein Sein sieva	S
A5a	Ģenerālis (Thiha Thura) Tin Aung Myint Oo	(Thiha Thura ir tituls) “1. sekretārs”, dz. d. 29.05.1950., Mjanmas Valsts Olimpiskās padomes priekšsēdētājs un Mjanmas Ekonomiskās korporācijas priekšsēdētājs	V
A5b	Khin Saw Hnin	Ģenerālleitnanta Thiha Thura Tin Aung Myint Oo sieva	S
A5c	Kapteinis Naing Lin Oo	Ģenerālleitnanta Thiha Thura Tin Aung Myint Oo dēls	V
A5d	Hnin Yee Mon	Kapteiņa Naing Lin Oo sieva	S
A6a	Ģenerālmajors Min Aung Hlaing	Īpašo operāciju 2. biroja vadītājs (Kayah, Shan štats) kopš 23.06.2008.	V
A6b	Kyu Kyu Hla	Ģenerālmajora Min Aung Hlaing sieva	S
A7a	Ģenerālleitnants Tin Aye	Militārā arsenāla priekšnieks, UMEHL vadītājs	V
A7b	Kyi Kyi Ohn	Ģenerālleitnanta Tin Aye sieva	S
A7c	Zaw Min Aye	Ģenerālleitnanta Tin Aye dēls	V
A8a	Ģenerālmajors Thar Aye, pazīstams arī kā Tha Aye	Īpašo operāciju 1. biroja vadītājs (Kachin, Chin, Sagaing) kopš 2009. gada maija, dz. d. 16.02.1945. (iepriekš A11a)	V
A8b	Wai Wai Khaing, pazīstama arī kā Wei Wei Khaing	Ģenerālmajora Thar Aye sieva (iepriekš A11b)	S
A8c	See Thu Aye	Ģenerālmajora Thar Aye dēls (iepriekš A11c)	V
A9a	Ģenerālmajors Hla Htay Win	Bruņoto spēku apmācības vadītājs kopš 23.06.2008. (iepriekš B1a), Htay Co. (mežizstrāde un kokapstrāde) īpašnieks	V
A9b	Mar Mar Wai	Ģenerālmajora Hla Htay Win sieva	S
A10a	Ģenerālmajors Ko Ko	Īpašo operāciju 3. biroja vadītājs (Pegu, Irrawaddy, Arakan) kopš 23.06.2008.	V
A10b	Sao Nwan Khun Sum	Ģenerālmajora Ko Ko sieva	S
A11a	Ģenerālleitnants Khin Zaw	Īpašo operāciju 4. biroja vadītājs (Karen, Mon, Tenas serim) kopš 2009. gada maija, agrāk Īpašo operāciju 6. biroja vadītājs kopš 2008. gada jūnija (iepriekš G42a)	V
A11b	Khin Pyone Win	Ģenerālleitnanta Khin Zaw sieva (iepriekš G42b)	S
A11c	Kyi Tha Khin Zaw	Ģenerālleitnanta Khin Zaw dēls (iepriekš G42c)	V
A11d	Su Khin Zaw	Ģenerālleitnanta Khin Zaw meita (iepriekš G42d)	S
A12a	Ģenerālleitnants Myint Swe	Īpašo operāciju 5. biroja vadītājs (Ranguna/Jangona)	V
A12b	Khin Thet Htay	Ģenerālleitnanta Myint Swe sieva	S
A13a	Arnt Maung	Atvaļināts ģenerāldirektors, Reliģijas lietu direktorāts	V
A14a	Ģenerālleitnants Ohn Myint	Īpašo operāciju 6. biroja vadītājs (Naypyidaw un Mandalay) kopš 2009. gada maija (iepriekš A8a)	V
A14b	Nu Nu Swe	Ģenerālleitnanta Ohn Myint sieva	S
A14c	Kyaw Thiha, pazīstams arī kā Kyaw Thura	Ģenerālleitnanta Ohn Myint dēls	V
A14d	Nwe Ei Ei Zin	Kyaw Thiha sieva	S

B. REĢIONĀLIE KOMANDIERI

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp pavēlniecība)	Dzimums (V/S)
B1a	Ģenerālmajors Win Myint	Ranguna (Jangona)	V
B1b	Kyin Myaing	Ģenerālmajora Win Myint sieva	S
B2a	Ģenerālmajors Yar Pyae, pazīstams arī kā Ya Pyae, Ya Pye, Ya Pyrit, Yar Pye un Yar Pyrit	Austrumu (Shan štats (dienvidi))	V
B2b	Thinzar Win Sein	Ģenerālmajora Yar Paye, pazīstams arī kā Ya Pyae, Ya Pye, Ya Pyrit, Yar Pye un Yar Pyrit, sieva	S
B3a	Ģenerālmajors Myint Soe	Ziemeļrietumu (Sagaing divīzija) un reģionāls ministrs bez portfeļa	V
B4a	Ģenerālmajors Khin Zaw Oo	Piekrastes (Tanintharyi divīzija), dz. d. 24.06.1951.	V
B5a	Ģenerālmajors Aung Than Htut	Ziemeļaustrumu (Shan štats (ziemeļi))	V
B5b	Cherry	Ģenerālmajora Aung Than Htut sieva	S
B6a	Ģenerālmajors Tin Ngwe	Centrālā (Mandalay divīzija)	V
B6b	Khin Thida	Ģenerālmajora Tin Ngwe sieva	S
B7a	Ģenerālmajors Thaung Aye	Rietumu (Rakhine štats)	V
B7b	Thin Myo Myo Aung	Ģenerālmajora Thaung Aye sieva	S
B8a	Ģenerālmajors Kyaw Swe	Dienvidrietumu (Irrawaddy divīzija) un reģionāls ministrs bez portfeļa	V
B8b	Win Win Maw	Ģenerālmajora Kyaw Swe sieva	S
B9a	Ģenerālmajors Soe Win	Ziemeļu (Kachin štats)	V
B9b	Than Than Nwe	Ģenerālmajora Soe Win sieva	S
B10a	Ģenerālmajors Hla Min	Dienvidu (Bago divīzija)	V
B11a	Ģenerālmajors Thet Naing Win	Dienvidaustrumu (Mon štats)	V
B12a	Ģenerālmajors Kyaw Phyo	Trijstūra (Shan štats (austrumi))	V
B13a	Ģenerālmajors Wai Lwin	Naypyidaw	V
B13b	Swe Swe Oo	Ģenerālmajora Wai Lwin sieva	S
B13c	Wai Phyo Aung	Ģenerālmajora Wai Lwin dēls	V
B13d	Oanmar Kyaw Tun, pazīstama arī kā Ohnmar Kyaw Tun	Wai Phyo Aung sieva	S
B13e	Wai Phyo	Ģenerālmajora Wai Lwin dēls	V
B13f	Lwin Yamin	Ģenerālmajora Wai Lwin meita	S

C. REĢIONĀLO KOMANDIERU VIETNIEKI

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp pavēlniecība)	Dzimums (V/S)
C1a	Brigādes ģenerālis Kyaw Kyaw Tun	Rangunas (Jangonas)	V
C1b	Khin May Latt	Brigādes ģenerāļa Kyaw Kyaw Tun sieva	S
C2a	Brigādes ģenerālis Than Htut Aung	Centra	V
C2b	Moe Moe Nwe	Brigādes ģenerāļa Than Htut Aung sieva	S
C3a	Brigādes ģenerālis Tin Maung Ohn	Ziemeļrietumu	V
C4a	Brigādes ģenerālis San Tun	Ziemeļu, dz. d. 02.03.1951., Ranguna/Jangona	V
C4b	Tin Sein	Brigādes ģenerāļa San Tun sieva, dz. d. 27.09.1950., Ranguna/Jangona	S
C4c	Ma Khin Ei Ei Tun	Brigādes ģenerāļa San Tun meita, dz. d. 16.09.1979., Ar Let Yone Co. Ltd direktore	S
C4d	Min Thant	Brigādes ģenerāļa San Tun dēls, dz. d. 11.11.1982., Ranguna/Jangona, Ar Let Yone Co. Ltd direktors	V
C4e	Khin Mi Mi Tun	Brigādes ģenerāļa San Tun meita, dz. d. 25.10.1984., Ranguna/Jangona, Ar Let Yone Co. Ltd direktore	S
C5a	Brigādes ģenerālis Hla Myint	Ziemeļaustrumu	V
C5b	Su Su Hlaing	Brigādes ģenerāļa Hla Myint sieva	S
C6a	Brigādes ģenerālis Wai Lin	Trijstūra	V
C7a	Brigādes ģenerālis Chit Oo	Austrumu	V
C7b	Kyin Myaing	Brigādes ģenerāļa Chit Oo sieva	S
C8a	Brigādes ģenerālis Zaw Min	Dienvidaustrumu	V
C8b	Nyunt Nyunt Wai	Brigādes ģenerāļa Zaw Min sieva	S
C9a	Brigādes ģenerālis Hone Ngaing, pazīstams arī kā Hon Ngai	Piekrastes	V
C9b	Wah Wah	Brigādes ģenerāļa Hone Ngaing, pazīstams arī kā Hon Ngai, sieva	S
C10a	Brigādes ģenerālis Win Myint	(iepriekš C7a) Dienvidu	V
C10b	Mya Mya Aye	Brigādes ģenerāļa Win Myint sieva	S
C11a	Brigādes ģenerālis Tint Swe	Dienvidrietumu	V
C11b	Khin Thaung	Brigādes ģenerāļa Tint Swe sieva	S
C11c	Ye Min, pazīstams arī kā Ye Kyaw Swar Swe	Brigādes ģenerāļa Tint Swe dēls	V
C11d	Su Mon Swe	Ye Min sieva	S
C12a	Brigādes ģenerālis Tin Hlaing	Rietumu	V
C12b	Hla Than Htay	Brigādes ģenerāļa Tin Hlaing sieva	S

D. MINISTRI

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp ministrija)	Dzimums (V/S)
D1a	Ģenerālmajors Htay Oo	Lauksaimniecības un apūdeņošanas ministrija kopš 18.09.2004. (agrāk kooperatīvu ministrs kopš 25.08.2003.), USDA ģenerālsekretārs, dz. d. 20.01.1950., dz. v. Hinzada, pases Nr. DM 105413, personas apliecības Nr. 10/Khatana (N) 009325	V
D1b	Ni Ni Win	Ģenerālmajora Htay Oo sieva	S
D1c	Thein Zaw Nyo	Ģenerālmajora Htay Oo jaunākais dēls M	V
D2a	Brigādes ģenerālis Tin Naing Thein	Tirdzniecības ministrija (kopš 18.09.2004.), agrākais mežsaimniecības ministra vietnieks, dz. d. 1955. gads	V
D2b	Aye Aye	Brigādes ģenerāļa Tin Naing Thein sieva	S
D3a	Ģenerālmajors Khin Maung Myint	Būvniecības ministrija, arī elektroenerģijas ministrs (2)	V
D3b	Win Win Nu	Ģenerālmajora Khin Maung Myint sieva	S
D4a	Ģenerālmajors Tin Htut	Kooperatīvu ministrija (kopš 15.05.2006.)	V
D4b	Tin Tin Nyunt	Ģenerālmajora Tin Htut sieva	S
D5a	Ģenerālmajors Khin Aung Myint	Kultūras ministrija (kopš 15.05.2006.)	V
D5b	Khin Phyone	Ģenerālmajora Khin Aung Myint sieva	S
D6a	Dr. Chan Nyein	Izglītības ministrija (kopš 10.08.2005.), iepriekš zinātnes un tehnoloģiju ministra vietnieks, USDA izpildkomitejas loceklis, dz. d. 15.12.1944.	V
D6b	Sandar Aung	Dr. Chan Nyein sieva	S
D7a	Pulkvedis Zaw Min	Elektroenerģijas ministrija (1) (kopš 15.05.2006.), dz. d. 10.01.1949.	V
D7b	Khin Mi Mi	Pulkveža Zaw Min sieva	S
D8a	Brigādes ģenerālis Lun Thi	Enerģētikas ministrija (kopš 20.12.1997.), dz. d. 18.07.1940.	V
D8b	Khin Mar Aye	Brigādes ģenerāļa Lun Thi sieva	S
D8c	Mya Sein Aye	Brigādes ģenerāļa Lun Thi meita	S
D8d	Zin Maung Lun	Brigādes ģenerāļa Lun Thi dēls	V
D8e	Zar Chi Ko	Zin Maung Lun sieva	S
D9a	Ģenerālmajors Hla Tun	Finanšu un ienākumu ministrija (kopš 01.02.2003.), dz. d. 11.07.1951.	V
D9b	Khin Than Win	Ģenerālmajora Hla Tun sieva	S
D10a	Nyan Win	Ārlietu ministrija (kopš 18.09.2004.), iepriekš Bruņoto spēku apmācības vadītāja vietnieks, dz. d. 22.01.1953.	V
D10b	Myint Myint Soe	Nyan Win sieva, dz. d. 15.01.1953.	S
D11a	Brigādes ģenerālis Thein Aung	Mežsaimniecības ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
D11b	Khin Htay Myint	Brigādes ģenerāļa Thein Aung sieva	S
D12a	Prof. Dr. Kyaw Myint	Veselības ministrija (kopš 01.02.2003.), dz. d. 1940. gads	V
D12b	Nilar Thaw	Prof. Dr. Kyaw Myint sieva	S
D13a	Ģenerālmajors Maung Oo	Iekšlietu ministrija (kopš 05.11.2004.) un Imigrācijas un iedzīvotāju ministrs kopš 2009. gada februāra, dz. d. 1952. gads	V
D13b	Nyunt Nyunt Oo	Ģenerālmajora Maung Oo sieva	S
D14a	Ģenerālmajors Maung Maung Swe	Sociālās labklājības, palīdzības un izmitināšanas ministrija (kopš 15.05.2006.)	V
D14b	Tin Tin Nwe	Ģenerālmajora Maung Maung Swe sieva	S
D14c	Ei Thet Thet Swe	Ģenerālmajora Maung Maung Swe meita	S
D14d	Kaung Kyaw Swe	Ģenerālmajora Maung Maung Swe dēls	V
D15a	Aung Thaung	Rūpniecības ministrija (1) (kopš 15.11.1997.)	V
D15b	Khin Khin Yi	Aung Thaung sieva	S
D15c	Majors Moe Aung	Aung Thaung dēls	V
D15d	Dr. Aye Khaing Nyunt	Majora Moe Aung sieva	S
D15e	Nay Aung	Aung Thaung dēls, uzņēmējs, Aung Yee Phyoe Co. Ltd rīkotājdirektors un IGE Co.Ltd direktors	V
D15f	Khin Moe Nyunt	Nay Aung sieva	S
D15g	Majors Pyi Aung, pazīstams arī kā Pye Aung	Aung Thaung dēls (precējies ar A2c). IGE Co.Ltd direktors	V
D15h	Khin Ngu Yi Phyo	Aung Thaung meita	S
D15i	Dr. Thu Nanda Aung	Aung Thaung meita	S
D15j	Aye Myat Po Aung	Aung Thaung meita	S
D16a	Viceadmirālis Soe Thein	Rūpniecības ministrija (2) (kopš 2008. gada jūnija) (iepriekš G38a)	V
D16b	Khin Aye Kyin, pazīstama arī kā Aye Aye	Viceadmirāļa Soe Thein sieva	S
D16c	Yimon Aye	Viceadmirāļa Soe Thein meita, dz. d. 12.07.1980., pašlaik ASV	S
D16d	Aye Chan	Viceadmirāļa Soe Thein dēls, dz. d. 23.09.1973.	V
D16e	Thida Aye	Viceadmirāļa Soe Thein meita, dz. d. 23.03.1979.	S
D17a	Brigādes ģenerālis Kyaw Hsan	Informācijas ministrija (kopš 13.09.2002.)	V
D17b	Kyi Kyi Win	Brigādes ģenerāļa Kyaw Hsan sieva, Mjanmas Sieviešu lietu federācijas informācijas nodaļas vadītāja	S
D18a	Brigādes ģenerālis Maung Maung Thein	Lopkopības un zivsaimniecības ministrija	V
D18b	Myint Myint Aye	Brigādes ģenerāļa Maung Maung Thein sieva	S
D18c	Min Thein, pazīstams arī kā Ko Pauk	Brigādes ģenerāļa Maung Maung Thein dēls	V
D19a	Brigādes ģenerālis Ohn Myint	Raktuvju ministrija (kopš 15.11.1997.).	V
D19b	San San	Brigādes ģenerāļa Ohn Myint sieva	S
D19c	Thet Naing Oo	Brigādes ģenerāļa Ohn Myint dēls	V
D19d	Min Thet Oo	Brigādes ģenerāļa Ohn Myint dēls	V
D20a	Soe Tha	Valsts plānošanas un ekonomikas attīstības ministrija (kopš 20.12.1997.), dz. d. 07.11.1944.	V
D20b	Kyu Kyu Win	Soe Tha sieva, dz. d. 03.11.1949.	S
D20c	Kyaw Myat Soe, pazīstams arī kā Aung Myat Soe	Soe Tha dēls, dz. d. 14.02.1973./07.10.1974., pašlaik Austrālijā	V
D20d	Wei Wei Lay	Kyaw Myat Soe sieva, dz. d. 12.09.1978./18.08.1975., pašlaik Austrālijā	S
D20e	Aung Soe Tha	Soe Tha dēls, dz. d. 05.10.1980.	V
D20f	Myat Myitzu Soe	Soe Tha meita, dz. d. 14.02.1973.	S
D20g	San Thida Soe	Soe Tha meita, dz. d. 12.09.1978.	S
D20h	Phone Myat Soe	Soe Tha dēls, dz. d. 03.03.1983.	V
D21a	Pulkvedis Thein Nyunt	Pierobežu attīstības, etnisko grupu un attīstības lietu ministrija (kopš 15.11.1997.), un Naypyidaw pilsētas mērs	V
D21b	Kyin Khaing, pazīstama arī kā Kyin Khine	Pulkveža Thein Nyunt sieva	S
D22a	Ģenerālmajors Aung Min	Dzelzceļa pārvadājumu ministrija (kopš 01.02.2003.)	V
D22b	Wai Wai Thar, pazīstama arī kā Wai Wai Tha	Ģenerālmajora Aung Min sieva	S
D22c	Aye Min Aung	Ģenerālmajora Aung Min meita	S
D22d	Htoo Char Aung	Ģenerālmajora Aung Min dēls	V
D23a	Brigādes ģenerālis Thura Myint Maung	Reliģijas lietu ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
D23b	Aung Kyaw Soe	Brigādes ģenerāļa Thura Myint Maung dēls	V
D23c	Su Su Sandi	Aung Kyaw Soe sieva	S
D23d	Zin Myint Maung	Brigādes ģenerāļa Thura Myint Maung meita	S
D24a	Thaung	Zinātnes un tehnoloģijas ministrija (kopš 1998. gada novembra), dz. d. 06.07.1937., Čaushe	V
D24b	May Kyi Sein	Thaung sieva	S
D24c	Aung Kyi	Thaung dēls, dz. d. 1971. gads	V
D25a	Brigādes ģenerālis Thura Aye Myint	Sporta lietu ministrija (kopš 29.10.1999.)	V
D25b	Aye Aye	Brigādes ģenerāļa Thura Aye Myint sieva	S
D25c	Nay Linn	Brigādes ģenerāļa Thura Aye Myint dēls	V
D26a	Brigādes ģenerālis Thein Zaw	Telekomunikāciju, pasta un telegrāfa ministrs (kopš 10.05.2001.)	V
D26b	Mu Mu Win	Brigādes ģenerāļa Thein Zaw sieva	S
D27a	Ģenerālmajors Thein Swe	Transporta ministrija kopš 18.09.2004. (iepriekš Ministru prezidenta birojs no 25.08.2003.)	V
D27b	Mya Theingi	Ģenerālmajora Thein Swe sieva	S
D28a	Ģenerālmajors Soe Naing	Viesnīcu un tūrisma ministrs (kopš 15.05.2006.)	V
D28b	Tin Tin Latt	Ģenerālmajora Soe Naing sieva	S
D28c	Wut Yi Oo	Ģenerālmajora Soe Naing meita	S
D28d	Kapteinis Htun Zaw Win	Wut Yi Oo vīrs	V
D28e	Yin Thu Aye	Ģenerālmajora Soe Naing meita	S
D28f	Yi Phone Zaw	Ģenerālmajora Soe Naing dēls	V
D29a	Aung Kyi	Nodarbinātības/darba ministrija (iecelts attiecību ministra amatā 08.10.2007., atbild par attiecībām ar Aung San Suu Kyi)	V
D29b	Thet Thet Swe	Aung Kyi sieva	S
D30a	Kyaw Thu	Civildienesta atlases un apmācības valdes priekšsēdētājs, dz. d. 15.08.1949.	V
D30b	Lei Lei Kyi	Kyaw Thu sieva	S

E. MINISTRU VIETNIEKI

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp ministrija)	Dzimums (V/S)
E1a	Ohn Myint	Lauksaimniecības un apūdeņošanas ministrija (kopš 15.11.1997.)	V
E1b	Thet War	Ohn Myint sieva	S
E2a	Brigādes ģenerālis Aung Tun	Tirdzniecības ministrija (kopš 13.09.2003.)	V
E3a	Brigādes ģenerālis Myint Thein	Būvniecības ministrija (kopš 05.01.2000.)	V
E3b	Mya Than	Brigādes ģenerāļa Myint Thein sieva	S
E4a	Tint Swe	Būvniecības ministrija (kopš 07.05.1998.), dz. d. 07.11.1936.	V
E5a	Ģenerālmajors Aye Myint	Aizsardzības ministrija (kopš 15.05.2006.)	V
E6a	Brigādes ģenerālis Aung Myo Min	Izglītības ministrija (kopš 19.11.2003.)	V
E6b	Thazin Nwe	Brigādes ģenerāļa Aung Myo Min sieva	S
E6c	Si Thun Aung	Brigādes ģenerāļa Aung Myo Min dēls	V
E7a	Myo Myint	Elektroenerģijas ministrija (1) (kopš 29.10.1999.)	V
E7b	Tin Tin Myint	Myo Myint sieva	S
E8a	Brigādes ģenerālis Than Htay	Enerģētikas ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
E8b	Soe Wut Yi	Brigādes ģenerāļa Than Htay sieva	S
E9a	Pulkvedis Hla Thein Swe	Dz. d. 08.03.1957. Finanšu un ienākumu ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
E9b	Thida Win	Pulkveža Hla Thein Swe sieva	S
E10a	Brigādes ģenerālis Win Myint	Elektroenerģijas ministrija (2)	V
E10b	Tin Ma Ma Than	Brigādes ģenerāļa Win Myint sieva	S
E11a	Maung Myint	Dz. d. 21.05.1958., Mandalay, Ārlietu ministrija (kopš 18.09.2004.)	V
E11b	Dr. Khin Mya Win	Dz. d. 21.01.1956., Maung Myint sieva	S
E12a	Prof. Dr. Mya Oo	Veselības ministrija (kopš 16.11.1997.), dz. d. 25.01.1940.	V
E12b	Tin Tin Mya	Prof. Dr. Mya Oo sieva	S
E12c	Dr. Tun Tun Oo	Prof. Dr. Mya Oo dēls, dz. d. 26.07.1965.	V
E12d	Dr. Mya Thuzar	Prof. Dr. Mya Oo meita, dz. d. 23.09.1971.	S
E12e	Mya Thidar	Prof. Dr. Mya Oo meita, dz. d. 10.06.1973.	S
E12f	Mya Nandar	Prof. Dr. Mya Oo meita, dz. d. 29.05.1976.	S
E13a	Brigādes ģenerālis Phone Swe	Iekšlietu ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
E13b	San San Wai	Brigādes ģenerāļa Phone Swe sieva	S
E14a	Brigādes ģenerālis Aye Myint Kyu	Viesnīcu un tūrisma ministrija (kopš 16.11.1997.)	V
E14b	Prof. Khin Swe Myint	Brigādes ģenerāļa Aye Myint Kyu sieva	S
E15a	Brigādes ģenerālis Win Sein	Imigrācijas un iedzīvotāju ministrija (kopš 2006. gada novembra)	V
E15b	Wai Wai Linn	Brigādes ģenerāļa Win Sein sieva	S
E16a	Brigādes ģenerālis Thein Tun	Rūpniecības ministrija (1) (ministra papildu vietnieks)	V
E17a	Pulkvežleitnants Khin Maung Kyaw	Rūpniecības ministrija (2) (kopš 05.01.2000.)	V
E17b	Mi Mi Wai	Pulkvežleitnanta Khin Maung Kyaw sieva	S
E18a	Ģenerālmajors Kyaw Swa Khine	Rūpniecības ministrija (2) (kopš 24.10.2007.) (iepriekš G29a), (ministra papildu vietnieks)	V
E18b	Khin Phyu Mar	Ģenerālmajora Kyaw Swa Khine sieva	S
E19a	Pulkvedis Tin Ngwe	Pierobežu attīstības, etnisko grupu un attīstības lietu ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
E19b	Khin Mya Chit	Pulkveža Tin Ngwe sieva	S
E20a	Thaung Lwin	Dzelzceļa pārvadājumu ministrija (kopš 16.11.1997.)	V
E20b	Dr. Yi Yi Htwe	Thura Thaung Lwin sieva	S
E21a	Brigādes ģenerālis Aung Ko	Reliģijas lietu ministrija, USDA, centrālās izpildkomitejas biedrs (kopš 17.11.1997.)	V
E21b	Myint Myint Yee, pazīstama arī kā Yi Yi Myint	Brigādes ģenerāļa Thura Aung Ko sieva	S
E22a	Kyaw Soe	Dz. d. 16.10.1944., Zinātnes un tehnoloģijas ministrija (kopš 15.11.2004.)	V
E23a	Pulkvedis Thurein Zaw	Valsts plānošanas un ekonomikas attīstības ministrija (kopš 10.08.2005.)	V
E23b	Tin Ohn Myint	Pulkveža Thurein Zaw sieva	S
E24a	Brigādes ģenerālis Kyaw Myin	Sociālās labklājības, palīdzības un izmitināšanas ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
E24b	Khin Nwe Nwe	Brigādes ģenerāļa Kyaw Myin sieva	S
E25a	Pe Than	Dzelzceļa pārvadājumu ministrija (kopš 14.11.1998.)	V
E25b	Cho Cho Tun	Pe Than sieva	S
E26a	Pulkvedis Nyan Tun Aung	Transporta ministrija (kopš 25.08.2003.)	V
E26b	Wai Wai	Pulkveža Nyan Tun Aung sieva	S
E27a	Dr. Paing Soe	Veselības aizsardzības ministrija (papildu ministra vietnieks) (kopš 15.05.2006.)	V
E27b	Khin Mar Swe	Dr. Paing Soe sieva	S
E28a	Ģenerālmajors Thein Tun	Pasta un telekomunikāciju ministra vietnieks	V
E28b	Mya Mya Win	Thein Tun sieva	S
E29a	Ģenerālmajors Kyaw Swa Khaing	Rūpniecības ministra 2. vietnieks	V
E29b	Khin Phyu Mar	Kyaw Swa Khaing sieva	S
E30a	Ģenerālmajors Thein Htay	Aizsardzības ministra vietnieks	V
E30b	Myint Myint Khine	Ģenerālmajora Thein Htay sieva	S
E31a	Brigādes ģenerālis Tin Tun Aung	Darba ministra vietnieks (kopš 07.11.2007.)	V

F. CITAS AR TŪRISMA NOZARI SAISTĪTAS AMATPERSONAS

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
F1a	Hla Htay	Viesnīcu un tūrisma direktorāta ģenerāldirektors (Mjanmas Viesnīcu un tūrisma pakalpojumu rīkotājdirektors līdz 2004. gada augustam)	V
F2a	Tin Maung Shwe	Viesnīcu un tūrisma direktorāta ģenerāldirektora vietnieks	V
F3a	Soe Thein	Mjanmas Viesnīcu un tūrisma pakalpojumu rīkotājdirektors kopš 2004. gada oktobra (līdz tam ģenerāldirektors)	V
F4a	Khin Maung Soe	Ģenerāldirektors	V
F5a	Tint Swe	Ģenerāldirektors	V
F6a	Pulkvežleitnants Yan Naing	Ģenerāldirektors, Viesnīcu un tūrisma ministrija	V
F7a	Kyi Kyi Aye	Tūrisma veicināšanas nodaļas direktore, Viesnīcu un tūrisma ministrija	S

G. AUGSTĀKĀ RANGA VIRSNIEKI

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
G1a	Ģenerālmajors Hla Shwe	Ģenerāladjutanta vietnieks	V
G2a	Ģenerālmajors Soe Maung	Galvenais kara prokurors	V
G2b	Nang Phyu Phyu Aye	Ģenerālmajora Soe Maung sieva	S
G3a	Ģenerālmajors Thein Htaik, pazīstams arī kā Hteik	Ģenerālinspektors	V
G4a	Ģenerālmajors Saw Hla	Militārās policijas priekšnieks	V
G4b	Cho Cho Maw	Ģenerālmajora Saw Hla sieva	S
G5a	Ģenerālmajors Htin Aung Kyaw	Galvenais viceintendants	V
G5b	Khin Khin Maw	Ģenerālmajora Htin Aung Kyaw sieva	S
G6a	Ģenerālleitnants Lun Maung	Ģenerālrevidents	V
G6b	May Mya Sein	Ģenerālleitnanta Lun Maung sieva	S
G7a	Ģenerālmajors Nay Win	SPDC vadītāja militārais asistents	V
G8a	Ģenerālmajors Hsan Hsint	Militārās sadales ģenerālis, dz. d. 1951. gads	V
G8b	Khin Ma Lay	Ģenerālmajora Hsan Hsint sieva	S
G8c	Okkar San Sint	Ģenerālmajora Hsan Hsint dēls	V
G9a	Ģenerālmajors Hla Aung Thein	Nometnes komandants, Ranguna	V
G9b	Amy Khaing	Hla Aung Thein sieva	S
G10a	Ģenerālleitnants Ye Myint	Militāro lietu drošības vadītājs	V
G10b	Myat Ngwe	Ģenerālleitnanta Ye Myint sieva	S
G11a	Brigādes ģenerālis Mya Win	Valsts aizsardzības koledžas komandants	V
G12a	Brigādes ģenerālis Maung Maung Aye	Ģenerālštāba koledžas komandants (kops 2008. gada jūnija)	V
G12b	San San Yee	Brigādes ģenerāļa Maung Maung Aye sieva	S
G13a	Brigādes ģenerālis Tun Tun Oo	Sabiedrisko attiecību un psiholoģiskā kara jautājumu vadītājs	V
G14a	Ģenerālmajors Thein Tun	Signālu pārraides sistēmas direktors; Valsts Konventa, ar ko sasauc vadības komiteju, loceklis	V
G15a	Ģenerālmajors Than Htay	Piegādes un transporta direktors	V
G15b	Nwe Nwe Win	Ģenerālmajora Than Htay sieva	S
G16a	Ģenerālmajors Khin Maung Tint	Drošības jomas iespieddarbu direktors	V
G17a	Ģenerālmajors Sein Lin	Direktors, Aizsardzības ministrija (Precīzs darba nosaukums nav zināms. Agrāk Arsenāla direktors)	V
G18a	Ģenerālmajors Kyi Win	Artilērijas ieroču un bruņutehnikas direktors, UMEHL valdes loceklis	V
G18b	Khin Mya Mon	Ģenerālmajora Kyi Win sieva	S
G19a	Ģenerālmajors Tin Tun	Militārās inženierijas direktors	V
G19b	Khin Myint Wai	Ģenerālmajora Tin Tun sieva	S
G20a	Ģenerālmajors Aung Thein	Izmitināšanas direktors	V
G20b	Htwe Yi, pazīstama arī kā Htwe Htwe Yi	Ģenerālmajora Aung Thein sieva	S
G21a	Brigādes ģenerālis Than Maung	Valsts aizsardzības koledžas komandanta vietnieks	V
G22a	Brigādes ģenerālis Win Myint	Aizsardzības dienesta tehnoloģiju akadēmijas direktors	V
G23a	Brigādes ģenerālis Tun Nay Lin	Aizsardzības dienesta medicīnas akadēmijas rektors/komandants	V
G24a	Brigādes ģenerālis Than Sein	Komandants, Aizsardzības dienesta slimnīca, Mingaladon, dz. d. 01.02.1946., dz. v. Bago	V
G24b	Rosy Mya Than	Brigādes ģenerāļa Than Sein sieva	S
G25a	Brigādes ģenerālis Win Than	Union of Myanmar Economic Holdings iepirkuma direktors un rīkotājdirektors (bijušais ģenerālmajors Win Hlaing, K1a)	V
G26a	Brigādes ģenerālis Than Maung	Tautas milicijas un robežspēku direktors	V
G27a	Ģenerālmajors Khin Maung Win	Aizsardzības jomas rūpniecības direktors	V
G28a	Brigādes ģenerālis Win Aung	Civildienesta atlases un apmācību valdes loceklis	V
G29a	Brigādes ģenerālis Soe Oo	Civildienesta atlases un apmācību valdes loceklis	V
G30a	Brigādes ģenerālis Nyi Tun, pazīstams arī kā Nyi Htun	Civildienesta atlases un apmācību valdes loceklis	V
G31a	Brigādes ģenerālis Kyaw Aung	Civildienesta atlases un apmācību valdes loceklis	V
G32a	Ģenerālleitnants Myint Hlaing	Štāba priekšnieks (pretgaisa aizsardzība)	V
G32b	Khin Thant Sin	Ģenerālleitnanta Myint Hlaing sieva	S
G32c	Hnin Nandar Hlaing	Ģenerālleitnanta Myint Hlaing meita	S
G32d	Thant Sin Hlaing	Ģenerālleitnanta Myint Hlaing dēls	V
G33a	Ģenerālmajors Mya Win	Artilērijas ieroču direktors, Aizsardzības ministrija	V
G34a	Ģenerālmajors Tin Soe	Bruņutehnikas direktors, Aizsardzības ministrija	V
G35a	Ģenerālmajors Than Aung	Medicīniskā personāla direktorāta direktors, Aizsardzības ministrija	V
G36a	Ģenerālmajors Ngwe Thein	Aizsardzības ministrija	V
G37a	Pulkvedis Thant Shin	Premjerministra biroja ģenerāldirektors	V
G38a	Ģenerālleitnants Thura Myint Aung	Ģenerāladjutants (agrāk B8a, iecelts amatā no Dienvidrietumu reģionālās pavēlniecības)	V
G39a	Ģenerālmajors Maung Shein	Aizsardzības dienestu inspekcija un ģenerālrevidents	V
G40a	Ģeenerālmajors Tha Aye	Aizsardzības ministrija	V
G41a	Pulkvedis Myat Thu	Rangunas 1. militārā apgabala komandieris (ziemeļu Ranguna)	V
G42a	Pulkvedis Nay Myo	Rangunas 2. militārā apgabala komandieris (austrumu Ranguna)	V
G43a	Pulkvedis Tin Hsan	Rangunas 3. militārā apgabala komandieris (rietumu Ranguna)	V
G44a	Pulkvedis Khin Maung Htun	Rangunas 4. militārā apgabala komandieris (dienvidu Ranguna)	V
G45a	Pulkvedis Tint Wai	Operāciju kontroles komandieris pavēlniecībā Nr. 4 (Mawbi)	V
G46a	San Nyunt	Militāro lietu drošības militārā atbalsta vienības Nr. 2 komandieris	V
G47a	Pulkvežleitnants Zaw Win	Lon Htein bataljona 3. bāzes komandieris, Shwemyayar	V
G48a	Majors Mya Thaung	Lon Htein bataljona 5. bāzes komandieris, Mawbi	V
G49a	Majors Aung San Win	Lon Htein bataljona 7. bāzes komandieris, Thanlin apgabals	V

Jūras spēki

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
G50a	Viceadmirālis Nyan Tun	Augstākais virspavēlnieks (jūras spēki), kopš 2008. gada jūnija. UMEHL valdes loceklis (iepriekš G39a)	V
G50b	Khin Aye Myint	Nyan Tun sieva	S
G51a	Komodors Win Shein	Jūras spēku apmācību štāba komandieris	V
G52a	Brigādes ģenerālis komodors Thura Thet Swe	Taninthayi jūras spēku apgabala pavēlniecības komandieris	V
G53a	Komodors Myint Lwin	Irrawaddy jūras spēku apgabala komandieris	V

Gaisa spēki

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
G54a	Ģenerālleitnants Myat Hein	Augstākais virspavēlnieks (gaisa spēki)	V
G54b	Htwe Htwe Nyunt	Ģenerālleitnanta Myat Hein sieva	S
G55a	Ģenerālmajors Khin Aung Myint	Štāba priekšnieks (gaisa spēki)	V
G56a	Brigādes ģenerālis Ye Chit Pe	Gaisa spēku virspavēlnieka štābs, Mingaladon	V
G57a	Brigādes ģenerālis Khin Maung Tin	Shande Gaisa spēku skolas komandants, Meiktila	V
G58a	Brigādes ģenerālis Zin Yaw	Pathein gaisa spēku bāzes komandieris, štāba priekšnieks (gaisa spēki), UMEHL valdes loceklis	V
G58b	Khin Thiri	Brigādes ģenerāļa Zin Yaw sieva	S
G58c	Zin Mon Aye	Brigādes ģenerāļa Zin Yaw meita, dz. d. 26.03.1985.	S
G58d	Htet Aung	Brigādes ģenerāļa Zin Yaw dēls, dz. d. 09.07.1988.	V

Vieglo kājnieku divīzijas (VKD)

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
G59a	Brigādes ģenerālis Than Htut	11.VKD	V
G60a	Brigādes ģenerālis Tun Nay Lin	22.VKD	V
G61a	Brigādes ģenerālis Kyaw Htoo Lwin	33.VKD, Sagaing	V
G62a	Brigādes ģenerālis Taut Tun	44.VKD	V
G63a	Brigādes ģenerālis Aye Khin	55.VKD, Lalaw	V
G64a	Brigādes ģenerālis San Myint	66.VKD, Pyi	V
G65a	Brigādes ģenerālis Tun Than	77.VKD, Bago	V
G66a	Brigādes ģenerālis Aung Kyaw Hla	88.VKD, Magwe	V
G67a	Brigādes ģenerālis Tin Oo Lwin	99.VKD, Meiktila	V
G68a	Brigādes ģenerālis Sein Win	101.VKD, Pakokku	V
G69a	Pulkvedis Than Han	66.VKD	V
G70a	Pulkvežleitnants Htwe Hla	66.VKD	V
G71a	Pulkvežleitnants Han Nyunt	66.VKD	V
G72a	Pulkvedis Ohn Myint	77.VKD	V
G73a	Pulkvežleitnants Aung Kyaw Zaw	77.VKD	V
G74a	Majors Hla Phyo	77.VKD	V
G75a	Pulkvedis Myat Thu	11.VKD taktiskā līmeņa komandieris	V
G76a	Pulkvedis Htein Lin	11.VKD taktiskā līmeņa komandieris	V
G77a	Pulkvežleitnants Tun Hla Aung	11.VKD taktiskā līmeņa komandieris	V
G78a	Pulkvedis Aung Tun	66.brigāde	V
G79a	Kapteinis Thein Han	66.brigāde	V
G79b	Hnin Wutyi Aung	Kapteiņa Thein Han sieva	S
G80a	Pulkvežleitnants Mya Win	77.VKD taktiskā līmeņa komandieris	V
G81a	Pulkvedis Win Te	77.VKD taktiskā līmeņa komandieris	V
G82a	Pulkvedis Soe Htway	77.VKD taktiskā līmeņa komandieris	V
G83a	Pulkvežleitnants Tun Aye	702.vieglo kājnieku bataljona komandieris	V
G84a	Nyan Myint Kyaw	281.kājnieku bataljona komandieris (Mongyang Shan štata austrumi)	V

Citi brigādes ģenerāļi

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
G85a	Brigādes ģenerālis Htein Win	Taikkyi garnizons	V
G86a	Brigādes ģenerālis Khin Maung Htay	Meiktila garnizona komandieris	V
G87a	Brigādes ģenerālis Kyaw Oo Lwin	Kalay garnizona komandieris	V
G88a	Brigādes ģenerālis Khin Zaw Win	Khamaukgyi garnizons	V
G89a	Brigādes ģenerālis Kyaw Aung	Dienvidu MR, Toungoo garnizona komandieris	V
G90a	Brigādes ģenerālis Myint Hein	Militāro operāciju pavēlniecība-3, Mogaung garnizons	V
G91a	Brigādes ģenerālis Tin Ngwe	Aizsardzības ministrija	V
G92a	Brigādes ģenerālis Myo Lwin	Militāro operāciju pavēlniecība-7, Pekon garnizons	V
G93a	Brigādes ģenerālis Myint Soe	Militāro operāciju pavēlniecība-5, Taungup garnizons	V
G94a	Brigādes ģenerālis Myint Aye	Militāro operāciju pavēlniecība-9, Kyauktaw garnizons	V
G95a	Brigādes ģenerālis Nyunt Hlaing	Militāro operāciju pavēlniecība-17, Mong Pan garnizons	V
G96a	Brigādes ģenerālis Ohn Myint	Mon štata USDA CEC biedrs	V
G97a	Brigādes ģenerālis Soe Nwe	Militāro operāciju pavēlniecība-21, Bhamo garnizons	V
G98a	Brigādes ģenerālis Than Tun	Kyaukpadaung garnizona komandieris	V
G99a	Brigādes ģenerālis Than Tun Aung	Reģionālo operāciju pavēlniecība - Sittwe	V
G100a	Brigādes ģenerālis Thet Naing	Aungban garnizona komandieris	V
G101a	Brigādes ģenerālis Thein Hteik	Militāro operāciju pavēlniecība-13, Bokpyin garnizons	V
G102a	Brigādes ģenerālis Thura Myint Thein	Namhsan taktiskā līmeņa operāciju pavēlniecība, pašlaik Mjanmas Ekonomikas korporācijas rīkotājdirektors	V
G103a	Brigādes ģenerālis Win Aung	Mong Hsat garnizona komandieris	V
G104a	Brigādes ģenerālis Myo Tint	Īpašo uzdevumu virsnieks Satiksmes ministrijā	V
G105a	Brigādes ģenerālis Thura Sein Thaung	Īpašo uzdevumu virsnieks Sociālās labklājības ministrijā	V
G106a	Brigādes ģenerālis Phone Zaw Han	Mandalay mērs kopš 2005. gada februāra un Mandalay Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, iepriekš Kyaukme komandieris	V
G106b	Moe Thidar	Brigādes ģenerāļa Phone Zaw Han sieva	S
G107a	Brigādes ģenerālis Win Myint	Pyinmana garnizona komandieris	V
G108a	Brigādes ģenerālis Kyaw Swe	Pyin Oo Lwin garnizona komandieris	V
G109a	Brigādes ģenerālis Soe Win	Bahtoo garnizona komandieris	V
G110a	Brigādes ģenerālis Thein Htay	Kaujas ieroču ražošanas vadītāja vietnieks, Aizsardzības ministrija	V
G111a	Brigādes ģenerālis Myint Soe	Rangunas garnizona komandieris	V
G112a	Brigādes ģenerālis Myo Myint Thein	Komandants, Aizsardzības dienesta slimnīca, Pyin Oo Lwin	V
G113a	Brigādes ģenerālis Sein Myint	Bago (Pegu) divīzijas Miera un attīstības padomes priekšsēdētājs	V
G114a	Brigādes ģenerālis Hong Ngai (Ngaing)	Chin štata Miera un attīstības padomes priekšsēdētājs	V
G115a	Brigādes ģenerālis Win Myint	Kayah štata Miera un attīstības padomes priekšsēdētājs	V

H. MILITĀRIE VIRSNIEKI, KAS PĀRVALDA CIETUMUS UN POLICIJU

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
H1a	Brigādes ģenerālis Khin Yi	Mjanmas Policijas spēku ģenerāldirektors, dz. d. 29.12.1952.	V
H1b	Khin May Soe	Brigādes ģenerāļa Khin Yi sieva	S
H2a	Zaw Win	Cietumu dep. ģenerāldirektors (Iekšlietu ministrija) kopš 2004. gada augusta, iepriekš Mjanmas Policijas spēku ģenerāldirektora vietnieks, un bijušais brigādes ģenerālis, bijusī militārpersona	V
H2b	Nwe Ni San	Zaw Win sieva	S
H3a	Aung Saw Win	Īpašās izmeklēšanas biroja ģenerāldirektors	V
H4a	Policijas brigādes ģenerālis Khin Maung Si	Policijas centrālā biroja priekšnieks	V
H5a	Pulkvežleitnants Tin Thaw	Valdības Tehniskā institūta komandieris	V
H6a	Maung Maung Oo	Militāru lietu drošības vadītājs, pratināšanas vienība Insein cietumā	V
H7a	Myo Aung	Rangunas apcietinājuma iestāžu direktors	V
H8a	Policijas brigādes ģenerālis Zaw Win	Policijas direktora vietnieks	V
H9a	Policijas pulkvežleitnants Zaw Min Aung	Īpašā nodaļa	V

I. APVIENOTĀ SOLIDARITĀTES UN ATTĪSTĪBAS ASOCIĀCIJA (USDA)

(augstākās USDA amatpersonas, kuras nav iekļautas citās saraksta pozīcijās)

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp amati)	Dzimums (V/S)
I1a	Brigādes ģenerālis Aung Thein Lin, pazīstams arī kā Aung Thein Lynn	Jangonas mērs un Attīstības komitejas priekšsēdētājs (sekretārs), USDA centrālās izpildkomitejas loceklis, dz. d. 1952. gads	V
I1b	Khin San Nwe	Brigādes ģenerāļa Aung Thein Lin sieva	S
I1c	Thidar Myo	Brigādes ģenerāļa Aung Thein Lin meita	S
I2a	Pulkvedis Maung Par, pazīstams arī kā Maung Pa	Jangonas pilsētas mēra vietnieks, Attīstības komiteja (I) (Centrālās izpildkomitejas (1) loceklis)	V
I2b	Khin Nyunt Myaing	Pulkveža Maung Par sieva	S
I2c	Naing Win Par	Pulkveža Maung Par dēls	V
I3a	Nyan Tun Aung	Centrālās izpildkomitejas loceklis	V
I4a	Aye Myint	Rangunas Centrālās izpildkomitejas loceklis	V
I5a	Tin Hlaing	Rangunas Centrālās izpildkomitejas loceklis	V
I6a	Soe Nyunt	Štāba virsnieks austrumu Jangonā	V
I7a	Chit Ko Ko	Mingala Taungnyunt apgabala Miera un attīstības padomes priekšsēdētājs	V
I8a	Soe Hlaing Oo	Mingala Taungnyunt apgabala Miera un attīstības padomes priekšsēdētājs	V
I9a	Kapteinis Kan Win	Mingala Taungnyunt apgabala Policijas spēku vadītājs	V
I10a	That Zin Thein	Mingala Taungnyunt Attīstības lietu komitejas vadītājs	V
I11a	Khin Maung Myint	Mingala Taungnyunt Imigrācijas un iedzīvotāju dep. vadītājs	V
I12a	Zaw Lin	Mingala Taungnyunt apgabala USDA sekretārs	V
I13a	Win Hlaing	Mingala Taungnyunt apgabala USDA līdzsekretārs	V
I14a	San San Kyaw	Mingala Taungnyunt apgabala Informācijas ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas štāba virsniece	S
I15a	Ģenerālleitnants Myint Hlaing	Aizsardzības ministrija un USDA loceklis	V

J. PERSONAS, KURAS GŪST LABUMU NO VALDĪBAS EKONOMIKAS POLITIKAS, UN CITAS AR VALDĪBAS REŽĪMU SAISTĪTAS PERSONAS

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp uzņēmums)	Dzimums (V/S)
J1a	Tay Za	Htoo Trading Co un Htoo Construction Co. rīkotājdirektors, dz. d. 18.07.1964.; personas apliecības Nr. MYGN 006415. Futbola kluba Yangon United īpašnieks. Tēvs: Myint Swe (06.11.1924.). Māte: Ohn (12.08.1934.)	V
J1b	Thidar Zaw	Tay Za sieva; dz. d. 24.02.1964., personas apliecības Nr. KMYT 006865. Vecāki: Zaw Nyunt (miris), Htoo (mirusi)	S
J1c	Pye Phyo Tay Za	Tay Za dēls, dz. d. 29.01.1987.	V
J1d	Ohn	Tay Za māte, dz. d. 12.08.1934.	S
J2a	Thiha	Tay Za (J1a) brālis, dz. d. 24.06.1960. Htoo Trading direktors, London cigarettes izplatītājs (Myawaddy Trading)	V
J2b	Shwe Shwe Lin	Thiha sieva	S
J3a	Aung Ko Win, pazīstams arī kā Saya Kyaung	Kanbawza banka, arī Myanmar Billion Group, Nilayoma Co. Ltd, East Yoma Co. Ltd un London Cigarettes aģents Shan un Kayah štatā un Kanbawza futbola kluba īpašnieks	V
J3b	Nan Than Htwe, pazīstama arī kā Nan Than Htay	Aung Ko Win sieva	S
J3c	Nang Lang Kham, pazīstama arī kā Nan Lan Khan	Aung Ko Win meita, dz. d. 01.06.1988.	S
J4a	Tun Myint Naing, pazīstams arī kā Steven Law, Htun Myint Naing, Htoon Myint Naing	Asia World Co., dz. d. 15.05.1958. vai 27.08.1960., Magway futbola kluba īpašnieks	V
J4b	Ng Seng Hong, pazīstama arī kā Seng Hong, Cecilia Ng or Ng Sor Hon	Tun Myint Naing sieva, Golden Aaron Pte Ltd (Singapūra) izpilddirektore	S
J4c	Lo Hsing-han	Tun Myint Naing, pazīstama arī kā Steven Law, tēvs, Asia World Co., dz. d. 1938. vai 1935. gads	V
J5a	Khin Shwe	Zaykabar Co, dz. d. 21.01.1952. Skatīt arī A3f	V
J5b	San San Kywe	Khin Shwe sieva	S
J5c	Zay Thiha	Khin Shwe dēls, dz. d. 01.01.1977., Zaykabar Co. Ltd rīkotājdirektors	V
J5d	Nandar Hlaing	Zay Thiha sieva	S
J6a	Htay Myint	Yuzana Co., dz. d. 06.02.1955., arī Yuzana Supermarket, Yuzana Hotel, Yuzana Oil Palm Project un futbola kluba Southern Myanmar United īpašnieks	V
J6b	Aye Aye Maw	Htay Myint sieva, dz. d. 17.11.1957.	S
J6c	Win Myint	Htay Myint brālis, dz. d. 29.05.1952.Yuzana Co. direktors	V
J6d	Lay Myint	Htay Myint brālis, dz. d. 06.02.1955.Yuzana Co. direktors	V
J6e	Kyin Toe	Htay Myint brālis, dz. d. 29.04.1957.Yuzana Co. direktors	V
J6f	Zar Chi Htay	Htay Myint meita, Yuzana Co. direktore, dz. d. 17.02.1981.	S
J6g	Khin Htay Lin	Yuzana Co. direktors, dz. d. 14.04.1969.	V
J7a	Kyaw Win	Shwe Thanlwin Trading Co. (Thaton Tires vienīgie izplatītāji Rūpniecības ministrijas (2) pakļautībā)	V
J7b	Nan Mauk Loung Sai, pazīstama arī kā Nang Mauk Lao Hsai	Kyaw Win sieva	S
J8a	Ģenerālmajors (atvaļināts) Nyunt Tin	Bijušais lauksaimniecības un irigācijas ministrs, pensionējies 2004. gada septembrī	V
J8b	Khin Myo Oo	Ģenerālmajora (atvaļināts) Nyunt Tin sieva	S
J8c	Kyaw Myo Nyunt	Ģenerālmajora (atvaļināts) Nyunt Tin dēls	V
J8d	Thu Thu Ei Han	Ģenerālmajora (atvaļināts) Nyunt Tin meita	S
J9a	Than Than Nwe	Bijušā (mirušā) ministru prezidenta ģenerāļa Soe Win sieva	S
J9b	Nay Soe	Bijušā (mirušā) ministru prezidenta ģenerāļa Soe Win dēls	V
J9c	Theint Theint Soe	Bijušā (mirušā) ministru prezidenta ģenerāļa Soe Win meita	S
J9d	Sabai Myaing	Nay Soe sieva	S
J9e	Htin Htut	Theint Theint Soe vīrs	V
J10a	Maung Maung Myint	Myangon Myint Co. Ltd. rīkotājdirektors	V
J11a	Maung Ko	Htarwara Mining Company pārvaldnieks	V
J12a	Zaw Zaw, pazīstams arī kā Phoe Zaw	Max Myanmar rīkotājdirektors, dz. d. 22.10.1966.	V
J12b	Htay Htay Khine (Khaing)	Zaw Zaw sieva	S
J13a	Chit Khaing, pazīstams arī kā Chit Khine	Eden uzņēmumu grupas rīkotājdirektors un futbola kluba Delta United īpašnieks	V
J14a	Maung Weik	Maung Weik & Co Ltd	V
J15a	Aung Htwe	Golden Flower Construction Company rīkotājdirektors	V
J16a	Kyaw Thein	Htoo Trading direktors un partneris, dz. d. 25.10.1947.	V
J17a	Kyaw Myint	Golden Flower Co. Ltd. īpašnieks, 214 Wardan Street, Lamadaw, Jangona	V
J18a	Nay Win Tun	Ruby Dragon Jade un Gems Co. Ltd	V
J19a	Win Myint	Tirdzniecības un rūpniecības palātu Mjanmas federācijas apvienības (UMFCCI) priekšsēdētājs un Shwe Nagar Min Co īpašnieks, futbola kluba Zeya Shwe Myay īpašnieks	V
J20a	Eike (Eik) Htun, pazīstams arī kā Ayke Htun, pazīstams arī kā Aik Tun, pazīstams arī kā Patric Linn	Dz. d. 21.10.1948., dz. v. Mongkai. Olympic Construction Co., Shwe Taung Development Co. Ltd (584, 5F High Tech Tower Corner 7 th Street un Strand Road, Lanmadaw Township, Yangon), un Asia Wealth bankas rīkotājdirektors	V
J20b	Sandar Tun	Eike Htun meita, dz. d. 23.08.1974. Jangona	S
J20c	Aung Zaw Naing	Eike Htun dēls	V
J20d	Mi Mi Khaing	Eike Htun dēls	V
J21a	“Dagon” Win Aung	Dagon International Co. Ltd, dz. d. 30.09.1953., dz. v. Pyay, personas apliecības Nr.: PRE 127435	V
J21b	Moe Mya Mya	“Dagon” Win Aung sieva, dz. d. 28.08.1958., personas apliecības Nr.: B/ RGN 021998	S
J21c	Ei Hnin Pwint, pazīstama arī kā Christabelle Aung	“Dagon” Win Aung meita, dz. d. 22.02.1981., Palm Beach Resort Ngwe Saung direktore	S
J21d	Thurane Aung, pazīstams arī kā Christopher Aung, Thurein Aung	“Dagon” Win Aung dēls, dz. d. 23.07.1982.	V
J21e	Ei Hnin Khine, pazīstama arī kā Christina Aung	“Dagon” Win Aung meita, dz. d. 18.12.1983., pašlaik Apvienotajā Karalistē	S
J22a	Aung Myat, pazīstams arī kā Aung Myint	Mother Trading	V
J23a	Win Lwin	Kyaw Tha Company	V
J24a	Dr. Sai Sam Tun	Loi Hein Co., strādā sadarbībā ar Rūpniecības ministriju Nr. 1, Yadanabon futbola kluba īpašnieks	V
J25a	San San Yee (Yi)	Super One uzņēmumu grupa	S
J26a	Aung Zaw Ye Myint	Yetagun Construction Co īpašnieks	V

Tiesu iestāžu sistēmas locekļi

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp uzņēmums)	Dzimums (V/S)
J27a	Aung Toe	Galvenais tiesnesis	V
J28a	Aye Maung	Ģenerālprokurors	V
J29a	Thaung Nyunt	Juriskonsults	V
J30a	Dr. Tun Shin	Dz. d. 02.10.1948., ģenerālprokurora vietnieks	V
J31a	Tun Tun Oo, pazīstams arī kā Htun Htun Oo	Ģenerālprokurora vietnieks	V
J32a	Tun Tun Oo	Galvenā tiesneša vietnieks	V
J33a	Thein Soe	Galvenā tiesneša vietnieks	V
J34a	Tin Aung Aye	Augstākās tiesas tiesnesis	V
J35a	Tin Aye	Augstākās tiesas tiesnesis	V
J36a	Myint Thein	Augstākās tiesas tiesnesis	V
J37a	Chit Lwin	Augstākās tiesas tiesnesis	V
J38a	Tiesnesis Thaung Lwin	Kyauktada apgabala tiesa	V
J39a	Thaung Nyunt	Tiesnesis, Ziemeļu apgabala tiesa, arī Valsts Konventa sasaukšanas darba grupas sekretārs	V
J40a	Nyi Nyi Soe	Tiesnesis, Rietumu apgabala tiesa Adrese: No. (39) Ni-Gyaw-Da Street, (corner of Sake-Ta-Thu-Kha Street), Kyar-Kwet-Thit Ward, Tarmway Township, Rangoon, Birma	V
J41a	Myint Kyine	Valsts prokurors, Ziemeļu apgabala tiesa	V

K. ARMIJAI PIEDEROŠIE UZŅĒMUMI

Personas

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp uzņēmums)	Dzimums (V/S)
K1a	Ģenerālmajors (atvaļināts) Win Hlaing	Union of Myanmar Economic Holdings bijušais rīkotājdirektors, Myawaddy banka	V
K1b	Ma Ngeh	Ģenerālmajora (atvaļināts) Win Hlaing meita	S
K1c	Zaw Win Naing	Kambawza (Kanbawza) bankas rīkotājdirektors, Ma Ngeh (K1b) vīrs un Aung Ko Win (J3b) brāļadēls	V
K1d	Win Htway Hlaing	Ģenerālmajora (atvaļināts) Win Hlaing dēls, KESCO uzņēmuma pārstāvis	V
K2a	Pulkvedis Myo Myint	Union of Myanmar Economic Holdings LTD (UMEHL) rīkotājdirektors	V
K2b	Khin Htay Htay	Pulkveža Myo Myint sieva	S
K3a	Pulkvedis Ye Htut	Mjanmas Ekonomikas korporācija	V
K4a	Pulkvedis Myint Aung	Myawaddy Trading Co. rīkotājdirektors, dz. d. 11.08.1949.	V
K4b	Nu Nu Yee	Myint Aung sieva, laborante, dz. d. 11.11.1954.	S
K4c	Thiha Aung	Myint Aung dēls, strādā Schlumberger, dz. d. 11.06.1982.	V
K4d	Nay Linn Aung	Myint Aung dēls, jūrnieks, dz. d. 11.4.1981	V
K5a	Pulkvedis Myo Myint	Bandoola Transportation Co rīkotājdirektors	V
K6a	Pulkvedis (atvaļināts) Thant Zin	Myanmar Land and Development rīkotājdirektors	V
K7a	Pulkvežleitnants (atvaļināts) Maung Maung Aye	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd (UMEHL) rīkotājdirektors	V
K8a	Pulkvedis Aung San	Hsinmin cementa rūpnīcas celtniecības projekta rīkotājdirektors	V
K9a	Ģenerālmajors Maung Nyo	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K10a	Ģenerālmajors Kyaw Win	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K11a	Brigādes ģenerālis Khin Aung Myint	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K12a	(Jūras kājnieku) pulkvedis Nyun Tun	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K13a	Pulkvedis Thein Htay (atvaļināts)	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K14a	Pulkvežleitnants Chit Swe (atvaļināts)	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K15a	Myo Nyunt	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K16a	Myint Kyine	Union of Myanmar Economic Holdings Ltd direktoru valdes loceklis	V
K17a	Pulkvežleitnants Nay Wynn	Myawaddy Trading nodaļas rīkotājdirektors	V

Valdības finanšu iestādes

#	Vārds, uzvārds	Personas informācija (tostarp uzņēmums)	Dzimums (V/S)
K18a	Than Nyein	Mjanmas Centrālās bankas pārvaldnieks (Finanšu ministrijas pakļautībā)	V
K19a	Maung Maung Win	Mjanmas Centrālās bankas pārvaldnieka vietnieks (Finanšu ministrijas pakļautībā)	V
K20a	Mya Than	Mjanmas Investīciju un komercbankas (MICB) rīkotājdirektora vietas izpildītājs	V
K21a	Soe Min	MICB ģenerāldirektors	V

Uzņēmumi

Nosaukums

Adrese

Direktors/īpašnieks/papildinformācija

Datums, kad iekļauts sarakstā

I. UNION OF MYANMAR ECONOMIC HOLDING LTD. (UMEHL), pazīstama arī kā UNION OF MYANMA ECONOMIC HOLDINGS LTD.

K22a

Union Of Myanmar Economic Holdings Ltd., pazīstama arī kā Union Of Myanma Economic Holdings Ltd. (UMEHL)

189/191 Mahabandoola Road Corner of 50th Street Yangon

Priekšsēdētājs: ģenerālleitnants Tin Aye, rīkotājdirektors: ģenerālmajors Win Than

13.08.2009.

RŪPNIECĪBA

K22b

Myanmar Ruby Enterprise, pazīstams arī kā Mayanma Ruby Enterprise

24/26, 2ND fl, Sule Pagoda Road, Yangon (Midway Bank Building)

13.08.2009.

K22c

Myanmar Imperial Jade Co. Ltd, pazīstams arī kā Myanma Imperial Jade Co.

Ltd 24/26, 2nd fl, Sule Pagoda Road, Yangon (Midway Bank Building)

13.08.2009.

K22d

Myanmar Rubber Wood Co. Ltd., pazīstams arī kā Myanma Rubber Wood Co. Ltd.

13.8.2009

K22e

Myanmar Pineapple Juice Production, pazīstams arī kā Myanma Pineapple Juice Production

13.08.2009.

K22f

Myawaddy Clean Drinking Water Service

4/A, No. 3 Main Road, Mingalardon Tsp Yangon

13.08.2009.

K22g

Sin Min (King Elephants) Cement Factory (Kyaukse)

189/191 Mahabandoola Road Corner of 50th Street, Yangon

Pulkvedis Maung Maung Aye, rīkotājdirektors

13.08.2009.

K22h

Tailoring Shop Service

13.08.2009.

K22i

Ngwe Pin Le (Silver Sea) Livestock Breeding And Fishery Co.

1093, Shwe Taung Gyar Street, Industrial Zone Ii, Ward 63, South Dagon Tsp, Yangon

13.08.2009.

K22j

Granite Tile Factory (Kyaikto)

189/191 Mahabandoola Road, Corner of 50th Street Yangon

13.08.2009.

K22k

Soap Factory (Paung)

189/191 Mahabandoola Road, Corner of 50th Street Yangon

Pulkvedis Myint Aung, rīkotājdirektors

13.08.2009.

TIRDZNIECĪBA

K22l

Myawaddy Trading Ltd

189/191 Mahabandoola Road, Corner of 50th Street Yangon

Pulkvedis Myint Aung, rīkotājdirektors

13.08.2009.

PAKALPOJUMI

K22m

Bandoola Transportation Co. Ltd.

399, Thiri Mingalar Road, Insein Tsp. Yangon and/or Parami Road, South Okkalapa, Yangon

Pulkvedis Myo Myint, rīkotājdirektors

13.08.2009.

K22n

Myawaddy Travel Services

24-26 Sule Pagoda Road, Yangon

13.08.2009.

K22o

Nawaday Hotel And Travel Services

335/357, Bogyoke Aung San Road, Pabedan Tsp. Yangon

Pulkvedis (atvaļināts) Maung Thaung, rīkotājdirektors

13.08.2009.

K22p

Myawaddy Agriculture Services

189/191 Mahabandoola Road, Corner of 50th Street, Yangon

13.08.2009.

K22q

Myanmar Ar (Power) Construction Services, pazīstams arī kā Myanma Ar (Power) Construction Services

189/191 Mahabandoola Road, Corner of 50th Street, Yangon

13.08.2009.

KOPUZŅĒMUMI

RŪPNIECĪBA

Nosaukums

Adrese

Direktors/īpašnieks/papildinformācija

Datums, kad iekļauts sarakstā

K22r

Myanmar Segal International Ltd., pazīstams arī kā Myanma Segal International Ltd.

Pyay Road, Pyinmabin Industrial Zone, Mingalardon Tsp Yangon

Be Aung, pārvaldnieks

13.08.2009.

K22s

Myanmar Daewoo International, pazīstams arī kā Myanma Daewoo International

Pyay Road, Pyinmabin Industrial Zone, Mingalardon Tsp Yangon

13.08.2009.

K22t

Rothman Of Pall Mall

Myanmar Private Ltd., pazīstams arī kā

Rothman Of Pall Mall

Myanma Private Ltd.

No. 38, Virginia Park, No. 3,

Trunk Road, Pyinmabin

Industrial Zone, Yangon

Galvenais izpilddirektors Lai Wei Chin

13.08.2009.

K22u

Myanmar Brewery Ltd., pazīstams arī kā

Myanma Brewery Ltd.

No 45, No 3, Trunk Road

Pyinmabin Industrial Zone,

Mingalardon Tsp, Yangon

Pulkvežleitnants (atvaļināts) Ne Win,

priekšsēdētājs, pazīstams arī kā Nay Win

13.08.2009.

K22v

Myanmar Posco Steel Co. Ltd.,

pazīstams arī kā Myanma Posco Steel Co.

Ltd.

Plot 22, No. 3, Trunk Road,

Pyinmabin Industrial Zone,

Mingalardon Tsp Yangon

13.08.2009.

K22w

Myanmar Nouveau Steel Co.

Ltd., pazīstams arī kā Myanma Nouveau

Steel Co. Ltd.

No. 3, Trunk Road,

Pyinmabin Industrial Zone,

Mingalardon Tsp Yangon

13.08.2009.

K22x

Berger Paint Manufactoring

Co. Ltd.

Plot No. 34/A, Pyinmabin

Industrial Zone, Mingalardon

Tsp Yangon

13.08.2009.

K22y

The First Automotive Co. Ltd.

Plot No. 47, Pyinmabin

Industrial Zone, Mingalardon

Tsp, Yangon

U Aye Cho un/vai pulkvežleitnants Tun Myint, rīkotājdirektors

13.08.2009.

PAKALPOJUMI

K22z

National Development Corp.

3/A, Thamthumar Street, 7 Mile, Mayangone Tsp, Yangon

Dr. Khin Shwe, priekšsēdētājs

13.08.2009.

K22aa

Hantha Waddy Golf Resort

and Myodaw (City) Club Ltd.

No 1, Konemyinttha Street, 7

Mile, Mayangone Tsp, Yangon

and Thiri Mingalar Road,

Insein Tsp, Yangon

13.08.2009.

II. MYANMAR ECONOMIC CORPORATION (MEC), pazīstams arī kā MYANMA ECONOMIC CORPORATION (MEC)

K23a

Myanmar Economic

Corporation (MEC), pazīstams arī kā

Myanma Economic

Corporation (MEC)

Shwedagon Pagoda Road

Dagon Tsp, Yangon

Priekšsēdētājs, ģenerālleitnants Tin Aung

Myint Oo,

pulkvedis Ye Htut vai brigādes ģenerālis

Kyaw Win,

rīkotājdirektors: brigādes ģenerālis (atvaļināts) Thura Myint Thein

13.08.2009.

K23b

Myaing Galay (Rhino Brand

Cement Factory)

Factories Dept. Mec Head

Office, Shwedagon Pagoda

Road, Dagon Tsp, Yangon

Pulkvedis Khin Maung Soe

13.08.2009.

K23c

Dagon Brewery

555/B, No 4, Highway Road,

Hlaw Gar Ward, Shwe Pyi

Thar Tsp, Yangon

13.08.2009.

K23d

Mec Steel Mills (Hmaw Bi/Pyi/ Ywama

Factories Dept. Mec Head

Office, Shwedagon Pagoda

Road, Dagon Tsp, Yangon

Pulkvedis Khin Maung Soe

13.08.2009.

K23e

Mec Sugar Mill

Kant Balu

13.08.2009.

K23f

Mec Oxygen and Gases Factory

Mindama Road, Mingalardon Tsp, Yangon

13.08.2009.

K23g

Mec Marble Mine

Pyinmanar

13.08.2009.

K23h

Mec Marble Tiles Factory

Loikaw

13.08.2009.

K23i

Mec Myanmar Cable Wire Factory, pazīstams arī kā Mec Myanma Cable Wire Factory

No 48, Bamaw A Twin Wun Road, Zone (4), Hlaing Thar Yar Industrial Zone, Yangon

13.08.2009.

K23j

Mec Ship Breaking Service

Thilawar, Than Nyin Tsp

13.08.2009.

K23k

Mec Disposable Syringe Factory

Factories Dept, Mec Head Office, Shwedagon Pagoda Road, Dagon Tsp, Yangon

13.08.2009.

K23l

Gypsum Mine

Thibaw

13.08.2009.

III. VALDĪBAI PIEDEROŠI KOMERCUZŅĒMUMI

K24a

Myanma Salt and Marine Chemicals Enterprise, pazīstams arī kā Myanmar Salt and Marine Chemicals Enterprise

Thakayta Township, Yangon

Rīkotājdirektors: Win Htain (Raktuvju ministrija)

13.08.2009.

K25a

Myanmar Defence Products Industry, pazīstams arī kā Myanma Defence Products Industry

Ngyaung Chay Dauk

(Aizsardzības ministrija)

13.08.2009.

K26a

Myanma Timber Enterprise, pazīstams arī kā Myanma Timber Enterprise

Myanma Timber Enterprise Head Office, Ahlone, Yangon and 504-506, Merchant Road, Kyauktada, Yangon

Rīkotājdirektors: Win Tun

13.08.2009.

K27a

Myanmar Gems Enterprise, pazīstams arī kā Myanma Gems Enterprise

(Raktuvju ministrija), Head Office Building 19, Naypyitaw

Rīkotājdirektors: Thein Swe

13.08.2009.

K28a

Myanmar Pearls Enterprise, pazīstams arī kā Myanma Pearls Enterprise

(Raktuvju ministrija), Head Office Building 19, Naypyitaw

Rīkotājdirektors: Maung Toe

13.08.2009.

K29a

Myanmar Mining Enterprise Number 1, pazīstams arī kā Myanma Mining Enterprise Number 1

(Raktuvju ministrija), Head Office Building 19, Naypyitaw

Rīkotājdirektors: Saw Lwin

13.08.2009.

K30a

Myanmar Mining Enterprise Number 2, pazīstams arī kā Myanma Mining Enterprise Number 2

(Raktuvju ministrija), Head Office Building 19, Naypyitaw

Rīkotājdirektors: Hla Theing

13.08.2009.

K31a

Myanmar Mining Enterprise Number 3, pazīstams arī kā Myanma Mining Enterprise Number 1

(Raktuvju ministrija), Head Office Building 19, Naypyitaw

Rīkotājdirektors: San Tun

13.08.2009.

K32a

Myanma Machine Tool and Electrical Industries (MTEI), pazīstams arī kā Myanmar Machine Tool and Electrical Industries (MTEI)

Block No. (12), Parami Road, Hlaing Township Yangon, Mjanma Tālrunis: 095-1-660437, 662324, 650822

Rīkotājdirektors: Kyaw Win

Direktors: Win Tint

13.08.2009.

K33a

Myanmar Paper & Chemical Industries, pazīstams arī kā Myanma Paper & Chemical Industries

Rīkotājdirektors: Nyunt Aung

13.08.2009.

K34a

Myanma General and Maintenance Industries, pazīstams arī kā Myanmar General and Maintenance Industries

Rīkotājdirektors: Aye Mauk

13.08.2009.

K35a

Road Transport Enterprise

(Transporta ministrija)

Rīkotājdirektors: Thein

Swe

13.08.2009.

K36a

Inland Water Transport

No.50, Pansodan Street, Kyauktada Township, Yangon, Union of Myanmar

Rīkotājdirektors: Soe Tint

13.08.2009.

K37a

Myanma Shipyards, pazīstams arī kā Myanmar Shipyards, Sinmalike

Bayintnaung Road, Kamayut Township Yangon

Rīkotājdirektors: Kyi Soe

13.08.2009.

K38a

Myanma Five Star Line, pazīstams arī kā Myanmar Five Star Line

132-136, Theinbyu Road, P.O. Box,1221,Yangon

Rīkotājdirektors: Maung Maung Nyein

13.08.2009.

K39a

Myanma Automobile and Diesel Engine Industries, pazīstams arī kā Myanmar Automobile and Diesel Engine Industries

56, Kaba Aye Pagoda Road, Yankin Township, Yangon

Rīkotājdirektors: Hla Myint Thein

13.08.2009.

K40a

Myanmar Infotech, pazīstams arī kā Myanma Infotech

(Pasta un tālsakaru ministrija)

13.08.2009.

K41a

Myanma Industrial Construction Services, pazīstams arī kā Myanmar Industrial Construction Services

No. (1), Thitsa Road, Yankin

Township, Yangon, Myanmar

Rīkotājdirektors: Soe Win

13.08.2009.

K42a

Myanmar Machinery and Electric Appliances Enterprise, pazīstams arī kā Myanma Machinery and Electric Appliances Enterprise

Hlaing Township, Yangon

13.08.2009.

IV. VALDĪBAI PIEDEROŠI PLAŠSAZIŅAS UZŅĒMUMI, KAS IESAISTĪTI REŽĪMA POLITIKAS UN PROPAGANDAS VEICINĀŠANĀ

K43a

Myanmar News and Periodicals Enterprise, pazīstams arī kā Myanma News and Periodicals Enterprise

212 Theinbyu Road, Botahtaung Township, Yangon (tālr.: +95-1-200810, +95-1-200809)

Rīkotājdirektors: Soe Win (sieva: Than Than Aye, MWAF locekle)

13.08.2009.

K44a

Myanmar Radio and Television (MRTV), pazīstams arī kā Myanma Radio and Television (MRTV)

Pyay Road, Kamayut Township, Yangon (tālr.: +95- 1-527122, +95-1-527119) (tālr.: +95-

Ģenerāldirektors: Khin Maung Htay (sieva: Nwe New, MWAF locekle)

13.08.2009.

K45a

Myawaddy Television, Tatmadaw Telecasting Unit

Hmawbi Township, Yangon

(tālr.: +95-1-600294)

13.08.2009.

K46a

Myanma Motion Picture Enterprise, pazīstams arī kā Myanmar Motion Picture Enterprise

Rīkotājdirektors: Aung Myo Myint (sieva: Malar Win, MWAF locekle)

13.08.2009.

II PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

Birmas/Mjanmas valdības, tās locekļu vai ar tiem saistītu personu īpašumā esoši vai kontrolēti uzņēmumi, kas minēti regulas 15. pantā

Nosaukums

Adrese

Direktors/īpašnieks/papildinformācija

Datums, kad iekļauts sarakstā

I. UNION OF MYANMAR ECONOMIC HOLDING LTD. (UMEHL)

PAKALPOJUMI

Myawaddy Bank Ltd

24-26 Sule Pagoda Road,

Yangon

Brigādes ģenerālis Win Hlaing (K1a, II pielikums) un U Tun Kyi, rīkotājdirektori

25.10.2004.

II. MYANMAR ECONOMIC CORPORATION (MEC)

Innwa Bank

554-556, Merchant Street,

Corner of 35th Street,

Kyauktada Tsp, Yangon

U Yin Sein, ģenerāldirektors

25.10.2004.

III. VALDĪBAI PIEDEROŠI KOMERCUZŅĒMUMI

1.	Myanma Electric Power Enterprise

(Elektroenerģijas ministrija (2)),

Rīkotājdirektors: Dr. San Oo, pazīstams arī kā Sann Oo

29.4.2008.

2.	Electric Power Distribution Enterprise

(Elektroenerģijas ministrija (2)),

Rīkotājdirektors: Tin Aung

27.4.2009.

3.	Myanma Agricultural Produce Trading

Rīkotājdirektors: Kyaw Htoo (Tirdzniecības ministrija)

29.4.2008.

4.	Myanmar Tyre and Rubber Industries

No. 30, Kaba Aye Pagoda Road, Mayangone Township, Yangon, Myanmar

(Rūpniecības ministrija (2)), rīkotājdirektors: Oo Zune

29.4.2008.

5.	Co-Operative Import Export Enterprise

(Kooperatīvu ministrija),

rīkotājdirektors: Hla Moe

29.4.2008.

IV. CITI

1.	Htoo Trading Co

5 Pyay Road, Hlaing Township, Yangon

Tay Za (J1a, II pielikums)

10.3.2008.

2.	Htoo Group of Companies

5 Pyay Road, Hlaing Township Yangon

(1)

3.	Htoo Transportation Services

Tay Za

10.3.2008.

4.	Htoo Furniture, pazīstams arī kā Htoo Wood Products, pazīstams arī kā Htoo Wood based Industry, pazīstams arī kā Htoo Wood

21 Thukha Waddy Rd, Yankin Township, Yangon And5 Pyay Road, Hlaing Township Yangon

Tay Za

29.4.2008.

5.	Treasure Hotels and Resorts (tostarp Myanmar Treasure Resort, Ngwe Saung; Myanmar Treasure Resort, Bagan; Myanmar Treasure Resort, Inle)

No. 41, Shwe Taung Gyar Street, Bahan Township, Yangon

Tay Za

10.3.2008.

6.	Aureum Palace Hotels And Resorts (tostarp Aureum Palace Hotel and Resort, Ngapali; Aureum Hotel-Resort, Naypyitaw; Aureum Palace Hotel and Resort, Bagan; Aureum Palace Hotel and Resort, Pyin Oo Lwin; Aureum Resort and Spa, Ngwe Saung)

No. 41, Shwe Taung Gyar Street, Bahan Township, Yangon

Tay Za

10.3.2008.

7.	Malikha Lodge, Putao; Popa Mountain Resort; Kandawgyi Hill Resort, Pyin Oo Lwin

No 41 Shwe Taung Gyar Street, bahan Township, Yangon

Tay Za

(1)

8.	Espace Avenir

523, Pyay Road Kamayut Township, Yangon

Tay Za

(1)

9.	Yangon United Football Club

No. 718, Ywar Ma Kyaung Street, One Ward, Hlaing Township Yangon, Myanmar

Tay Za

(1)

10.

Air Bagan

No. 56, Shwe Taung Gyar Street, Bahan Township, Yangon

10.3.2008.

11.	Myanmar Avia Export

Tay Za

10.3.2008.

12.	Pavo Aircraft Leasing PTE Ltd, pazīstams arī kā Pavo Trading Pte Ltd.

Tay Za

29.4.2008.

13.	Kanbawza Bank

Galvenais birojs: 615/1 Pyay Road, Kamaryut, Township, Yangon

Aung Ko Win (J3a, II pielikums)

10.3.2008.

14.	Zaykabar Co

3 Main Road, Mingalardon Garden City, Mingalardon, Yangon

Priekšsēdētājs: Khin Shwe (J5a, II pielikums), rīkotājdirektors: Zay Thiha (J5c, II pielikums)

10.3.2008.

15.	Shwe Thanlwin Trading Co

262 Pazundaung Main Road Lower, Pazundaung, Yangon

Kyaw Win (J7a, II pielikums)

10.3.2008.

16.	Max Myanmar Co. Ltd (tostarp Hotel Max, Chaungtha Beach; Royal Kumudra Hotel, Naypyitaw; Max Myanmar Construction Co. Ltd)

1 Ywama Curve, Bayint Naung Road, Blk (2), Hlaing Township, Yangon

U Zaw Zaw, pazīstams arī kā Phoe Zaw (J12a, II pielikums), Daw Htay Htay Khaing, Zaw Zaw sieva (J12b, II pielikums), galvenais izpilddirektors: U Than Zaw

10.3.2008.

17.	Hsinmin cementa rūpnīcas

celtniecības projekts

Union of Myanmar Economic Holdings Ltd, Kyaukse

Pulkvedis Aung San (K8a, II pielikums)

10.3.2008.

18.	Ayer Shwe Wa (Wah, War)

5 Pyay Road, Hlaing Township, Yangon

Aung Thet Mann, pazīstams arī kā Shwe Mann Ko Ko (A3c, II pielikums) un Tay Za

10.3.2008.

19.	Myanmar Land And Development

Pulkvedis (atvaļināts) Thant Zina (K6a, II pielikums)

10.3.2008.

20.	Eden uzņēmumu grupa

30-31 Shwe Padauk Yeikmon Bayint Naung Road Kamayut Tsp Yangon

Chit Khaing, pazīstams arī kā Chit Khine (J13a, II pielikums)

10.3.2008.

21.	Eden Hotels and Resorts (tostarp Marina Residence, Kaba Aye Pagoda Road, Yangon; The Tingaha Hotel, Naypyitaw; Aye Thar Yar Golf Resort, Taunggyi; Signature Restaurant and Garden Café Bistro, Yangon; Eden BBB Restaurant, Bagan)

Unit 107, Marina Residence Kaba Aye Pagoda Road Yangon

Rīkotājdirektors: Chit Khaing, pazīstams arī kā Chit Khine (J13a, II pielikums)

(1)

22.	Golden Flower Co. Ltd

214 Wardan Street, Lamadaw, Yangon

Rīkotājdirektors: Aung Htwe (J15a, II pielikums),

īpašnieks: Kyaw Myint (J17a, II pielikums)

10.3.2008.

23.	Maung Weik Et Co., Ltd.

334/344 2nd Floor, Anawratha Road, Bagan Bldg, Lamadaw, Yangon

Maung Weik (J14a, II pielikums)

10.3.2008.

24.	National Development

Company Ltd.

3/A Thathumar Rd, Cor of Waizayantar Road, Thingangyun, Yangon

10.3.2008.

25.	A1 Construction And Trading Co. Ltd

41 Nawady St, Alfa Hotel Building, Dagon, Yangon

Tālr.: 00-95-1-241905/245323/254812

Fakss: 00 95 1 252806

E-pasts: aone@mptmail.net.mm

Rīkotājdirektors: U Yan Win

10.3.2008.

26.	Asia World Co. Ltd

6062 Wardan Street, Bahosi Development, Lamadaw, Yangon And 61-62 Bahosi Development Housing, Wadan Street, Lanmadaw Township, Yangon

Tun Myint Naing, pazīstams arī kā Steven Law (J4a, II pielikums)

10.3.2008.

27.

Asia World meitasuzņēmumi:

Asia World Industries

Asia Light Co. Ltd.

Asia World Port

Management Co.

Ahlon Warves

61-62 Bahosi Development Housing, Wadan Street, Lanmadaw Township, Yangon

Priekšsēdētājs/direktors: Tun Myint Naing, pazīstams arī kā Steven Law (J4a, II pielikums)

29.4.2008.

28.	Leo Express Bus

23/25 Upper Pansodan Street, Aung San Stadium (East Wing),

Mingalar Taungnyunt Township, Yangon

Priekšsēdētājs/direktors: Tun Myint Naing, pazīstams arī kā Steven Law (J4a, II pielikums)

(1)

29.	Yuzana Co. Ltd

No 130 Yuzana Centre, Shwegondaing Road, Bahan Township, Yangon

Priekšsēdētājs/direktors: Htay Myint (J6a, II pielikums)

10.3.2008.

30.	Yuzana Construction

No 130 Yuzana Centre, Shwegondaing Road, Bahan Township, Yangon

Priekšsēdētājs/direktors: Htay Myint (J6a, II pielikums)

10.3.2008.

31.	Yuzana Hotels (tostarp Yuzana Hotel, Yangon; Yuzana Garden Hotel, Yangon; Yuzana Resort Hotel, Ngwe Saung)

130, Shwegondine (Shwegondaing) Road

Bahan Township

Yangon

Priekšsēdētājs/direktors: Htay Myint

(1)

32.	Myangonmyint Co (USDA uzņēmums)

10.3.2008.

33.	Dagon International/Dagon Timber Ltd,

262-264 Pyay Road

Dagon Centre

Sanchaung

Yangon

Direktori: “Dagon” Win Aung (J21a, II pielikums) un Daw Moe Mya Mya (J21b, II pielikums)

29.4.2008.

34.	Palm Beach Resort

Ngwe Saung

Īpašnieks: Dagon International, direktori, “Dagon” Win Aung (J21a, II pielikums),

Daw Moe Mya Mya (J21b, II pielikums) un Ei Hnin Pwint, pazīstama arī kā Chistabelle Aung (J21c, II pielikums)

29.4.2008.

35.	IGE Co Ltd

No. 27-B, Kaba Aye Pagoda

Road, Bahan Township

Yangon

Tālr.: 95-1-558266

Fakss: 95-1-555369

No. H-11, Naypyitaw,

Naypuitaw

Tālr.: 95-67-41-4211

Direktori Nay Aung (D15e, II pielikums) un Pyi (Pye) Aung (D15g, II pielikums),

rīkotājdirektors Win Kyaing

29.4.2008.

36.	Aung Yee Phyo Co.

Īpašnieki: Aung Thaung ģimene (Rūpniecības ministrija (1)) (D15a, II pielikums)

27.4.2009.

37.	Queen Star Computer Company

Īpašnieks: Nandar Aye (A2c, II pielikums), Maung Aye meita

27.4.2009.

38.

Htay Co.

Īpašnieks: ģenerālmajors Hla Htay Win (A9a, II pielikums)

27.4.2009.

39.	Mother Trading and Construction

77/78, Wadan Street,Bahosi

Ward, Lanmadaw, Yangon

Tālr.: 95-1-21-0514

E-pasts:

mother.trade@mptmail.net.mm

Direktors Aung Myat, pazīstams arī kā Aung Myint (J22a, II pielikums)

29.4.2008.

40.	Kyaw Tha Company un Kyaw Tha Construction Group

No. 98, 50th Street,

Pazundaung Township,

Yangon,

Tālr.: 95-1-296733

Fakss: 95-1-296914

E-pasts:

kyawtha.wl@mptmail.net.mm

Tīmekļa vietne: http://www.kyawtha.com

Direktors: U Win Lwin (J23a, II pielikums),

rīkotājdirektors: Maung Aye

29.4.2008.

41.	Ye Ta Khun (Yetagun) Construction Group

Yuzana Plaza West,

Tamwe Township

Yangoon

Īpašnieks: Aung Zaw Ye Myint (J26a, II pielikums), ģenerāļa Ye Myint dēls (iepriekš A9a)

29.4.2008.

42.	J’s Donuts

26-28 Lanmadaw Street

Lanmadaw Tsp, Yangon

Tālr.: 95-1-710242

Junction 8 Shopping Centre 8th Mile Mayangon Tsp, Yangon

Tālr.: 95-1-650771

(2nd Floor.) Yuzana Plaza

Banyar Dala Road

Mingalar Taung Nyunt Tsp,

Yangon

Tālr.: 95-1-200747

173-175 Pansodan Street

Kyauktada Tsp, Yangon

Tālr.: 95-1-287525

381-383 Near Bogyoke Aung

San Market Shwebontha Street

Pabedan Tsp, Yangon

Tālr.: 95-1-243178

Īpašnieks: Kyaing San Shwe (A1i, II pielikums) ģenerālisimusa Than Shwe dēls (A1a, II pielikums)

29.4.2008.

43.	Sun Tac or Sun Tec Suntac Int'l Trading Co. Ltd.

151 (B) Thiri Mingalar Lane

Mayangon Township

Yangon

Tālr.: 01- 650021 654463

Īpašnieks: Sit Taing Aung, Aung Phone (bijušais mežsaimniecības ministrs) dēls

29.4.2008.

44.	(MMS) Min Min Soe uzņēmumu grupa

23-A, Inya Myaing Street,

Bahan Tsp. Tālr.: 95-1-511098,

514262 E-pasts:

mms@mptmail.net.mm

Akcionārs Kyaw Myo Nyunt (J8c, II pielikums), ģenerālmajora Nyunt Tin, lauksaimniecības ministra (atvaļināts) dēls (J8a, II pielikums)

29.4.2008.

45.	Myanmar Information and Communication Technology, pazīstams arī kā Myanmar Infotech

MICT Park, Hlaing University

Campus

Līdzīpašnieks: Aung Soe Tha (D20e, II pielikums)

29.4.2008.

46.	MNT (Myanmar New Technology)

Īpašnieks: Yin Win Thu, partneris:

Nandar Aye (A2c, II pielikums)

29.4.2008.

47.	Forever Group

No (14 02/03), Olympic Tower I, Corner of Boaungkyaw

Street and Mahabandoola Street

Kyauktada Township.

Yangon.

Tālr.: 95-1-204013,

95-1-204107

E-pasts:

forevergroup@mptmail.net.mm

Rīkotājdirektors: Daw Khin Khin Lay, direktoru valdes loceklis: Khin Maung Htay,

augstākais pārvaldnieks: Kyaw Kyaw

29.4.2008.

(1) OV: lūdzu papildināt ar lēmuma pieņemšanas datumu.”

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/43

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 412/2010

(2010. gada 11. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 12. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. maijā

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	65,5
	TN	120,6
	TR	73,2
	ZZ	86,4
0707 00 05	EG	140,2
	MA	41,0
	MK	54,8
	TR	118,3
	ZZ	88,6
0709 90 70	TR	102,7
0709 90 70	ZZ	102,7
0805 10 20	EG	48,5
	IL	62,7
	MA	53,2
	TN	46,4
	TR	51,4
	US	67,7
	ZZ	55,0
0805 50 10	TR	68,2
	ZA	78,6
	ZZ	73,4
0808 10 80	AR	87,0
	BR	76,9
	CA	119,3
	CL	80,6
	CN	78,9
	CR	59,1
	MK	22,1
	NZ	113,0
	US	126,3
	UY	72,1
	ZA	86,3
	ZZ	83,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

LĒMUMI

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/45

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 9. marts)

par uzņēmumam Farm Dairy piešķirto valsts atbalstu (C 45/08)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1240)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)

(2010/269/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) (1) un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes atbilstīgi minētajam pantam un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

I. Procedūra

(1)

Izskatot papildinformācijas lapu, kura tika nosūtīta saistībā ar atbrīvošanas pieprasījumu, pamatojoties uz Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (2), Komisija saņēma informāciju par atbalstu, kas piešķirts vai ko piešķirs Farm Dairy Flevoland. Ar 2004. gada 29. jūnija vēstuli (atsauce AGR/16887) Komisija Nīderlandes iestādēm pieprasīja informāciju par šo pasākumu.

(2)	Ar 2005. gada 28. novembra vēstuli, kura reģistrēta 2005. gada 29. novembrī, Nīderlandes iestādes sniedza atbildi.

(3)	Ar 2007. gada 22. maija vēstuli Komisija lūdza sniegt papildinformāciju, uz ko Nīderlandes iestādes atbildēja 2007. gada 22. jūnija vēstulē, kura reģistrēta 2007. gada 25. jūnijā.

(4)	Pasākums tika iekļauts nepaziņotā atbalsta reģistrā ar numuru NN 97/05.

(5)	Komisija 2008. gada 26. novembrī pieņēma lēmumu par procedūras uzsākšanu, šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas sniegt savas piezīmes par šo atbalstu.

(6)	Ar 2009. gada 19. janvāra vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā datumā, Nīderlandes iestādes nosūtīja savus komentārus.

(7)

Ar 2009. gada 18. maija vēstuli Komisija saņēma ieinteresētās trešās personas Farm Dairy piezīmes. Saistībā ar lūgumu pagarināt termiņu, kā arī ņemot vērā Farm Dairy izklāstītos īpašos apstākļus, ar 2009. gada 15. jūnija vēstuli, kura tika reģistrēta 2009. gada 18. jūnijā, Komisijai tika nosūtīti 2009. gada 18. maija vēstules papildu pielikumi. Ar 2009. gada 24. jūnija vēstuli šīs piezīmes tika nosūtītas Nīderlandes iestādēm. Savukārt Nīderlandes iestādes nosūtīja atbildi ar 2009. gada 17. jūlija vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā datumā.

(8)

Ar 2009. gada 18. septembra vēstuli Komisija Nīderlandes iestādēm uzdeva papildu jautājumus. Tās savukārt ar 2009. gada 16. oktobra vēstuli lūdza pagarināt atbildes sniegšanas termiņu līdz 2009. gada 18. novembrim. Ar 2009. gada 10. novembra vēstuli tām tika piešķirts termiņa pagarinājums. Ar 23. novembra vēstuli, kura reģistrēta tajā pašā dienā, Nīderlandes iestādes sniedza papildu informāciju.

II. Apraksts

II.1. Pasākuma konteksts

(9)

Farm Dairy ir piena produktu ražošanas uzņēmums. Tas pārcēlās uz pašreizējo ražotni Farm Dairy Leleistadē, Flevolandē, kas ir klasificēts kā mērķreģions Nr. 1. Farm Dairy1998. gada 24. augustā iesniedza lūgumu saistībā ar atbalstu ieguldījumiem atbilstīgi Flevolandes provinces VPD (Vienotā programmdokumenta/Enig Programmeringsdocument) 3.3. punktam. Bija paredzēts, ka šā uzņēmuma izveides rezultātā tieši un netieši tiks radītas darba vietas reģionā.

(10)

Provinces pašvaldība 1998. gada 23. septembrī apstiprināja šo lūgumu sniegt atbalstu. Šajā lēmumā provinces pašvaldība cita starpā balstījās uz labvēlīgām prognozēm attiecībā uz darba vietu radīšanu, vidi, piena transportēšanas izmaksu samazinājumu (līdz tam Flevolandē ražotais piens tika pārstrādāts ārpus Flevolandes un pat Beļģijā), kā arī uz uzņēmuma rentabilitāti nākotnē. Farm Dairy plānoja slēgt līgumus ar piena ražotājiem Flevolandē, kā arī nolīgumus ar pazīstamu lielveikalu ķēdi, kas nodrošinātu piena produktu noietu. Farm Dairy plānoja gadā pārstrādāt 48 miljonus kilogramu piena.

(11)

Provinces pašvaldība Lauksaimniecības ministrijai (Ministerie voor Landbouw, Natuur and Voedselkwaliteit – LNV) iesniedza lūgumu par šo projektu līdzfinansējumu, kā arī lūgumu to novērtēt. Provinces iestāžu un Lauksaimniecības ministrijas Directie Noordwest viedokļi par līdzfinansējumu atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz projekta inovatīvo raksturu. Tāpēc IKC sniedza otru atzinumu. Šajā otrajā atzinumā, kas iesniegts 1998. gada 17. decembrī, norādīts uz projekta kvalitāti attiecībā uz nodarbinātību, noieta tirgu un rentabilitāti. Tomēr tajā tiek secināts, ka projekts ir vājš attiecībā uz jauninājumiem. Tik tiešām, ražošanas process kā tāds nav novatorisks, pat ja tajā tiek izmantota modernāka tehnika, taču projektā bija jauninājumi attiecībā uz tirgu. Šajā otrajā atzinumā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, reģiona attīstība un projekta finanšu perspektīvas. Tā kā projektam īpaši labvēlīga ietekme būs reģiona līmenī (mazāk valsts līmenī), tika pārskatīta un samazināta parastā subsīdiju sadales shēma, palielinot tā finansējuma daļu, ko sedz province.

(12)

Atbilstīgi Lauksaimniecības ministrijas nostājai provinces pašvaldība pieņēma lēmumu piešķirt Farm Dairy NLG 1 575 000, t. i., EUR 715 909, lielu subsīdiju un paziņoja Farm Dairy par savu nodomu šo subsīdiju piešķirt 1999. gada 3. martā. Šo subsīdiju segs no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī valsts un provinces līdzekļiem.

(13)	Tā kā bija šaubas par iespējām saņemt Eiropas Komisijas atļauju sniegt šo atbalstu, Lauksaimniecības ministrija nolēma nepiešķirt valsts līdzekļus, un ar 1999. gada 14. septembra vēstuli Lauksaimniecības ministrija par to paziņoja provinces pašvaldībai.

(14)	Pēc Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta veiktās pārbaudes tika secināts, ka projektu nevar finansēt no VPD un ka tādēļ finansējuma daļa no ELVGF netiks piešķirta. Ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts par šo lēmumu paziņoja provinces pašvaldībai.

(15)	Provinces pašvaldība tomēr nolēma projektu finansēt, izmantojot tikai provinces līdzekļus. Ar 2000. gada 20. novembra vēstuli Farm Dairy tika informēts par šīs subsīdijas galīgo piešķiršanu un izmaksu.

(16)

Pēc Flevolandes provinces pārstāvju lūguma 2001. gada 23. februārī notika Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ierēdņu un Flevolandes provinces pārstāvju neformāla sanāksme. Šīs sanāksmes laikā ierēdņi norādīja, ka atbalsts Farm Dairy nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tas ir jāatgūst un šie līdzekļi jāpiešķir citam projektam.

(17)

Provinces pašvaldība nolēma Farm Dairy piešķirt atbalstu kompensācijas veidā par zaudējumiem, ko izraisīja lēmuma par atbalsta piešķiršanu atsaukšana. Šīs kompensācijas apjoms bija vienāds ar to summu, ko Farm Dairy būtu saņēmis, ja atbalsta piešķiršana būtu atļauta. Patiešām, provinces pašvaldība uzskatīja, tā kā atbalsta piešķiršanas lēmumā nebija paredzēta iespēja atbalsta piešķiršanu atcelt, provinces pašvaldībai šis lēmums bija saistošs un tai atbalsts bija jāpiešķir, pretējā gadījumā Farm Dairy pret pašvaldību varētu uzsākt juridiskas darbības. Ar 2001. gada 10. maija vēstuli provinces pašvaldība paziņoja Farm Dairy par priekšlikumu izmaksāt kompensāciju. Ar 2001. gada 21. maija vēstuli Farm Dairy pieņēma šo priekšlikumu.

II.2. Juridiskais pamats

(18)	Iesākumā atbalsts tika piešķirts no Flevolandes provinces VPD kā atbalsts ieguldījumiem atbilstīgi VPD 3.3. punktam. Pēc tam, kā arī iepriekšminēto iemeslu dēļ atbalsts tika piešķirts kompensācijas veidā par zaudējumiem, ko izraisīja lēmuma par atbalsta piešķiršanu atsaukšana.

II.3. Atbalsta summa

(19)	Atbalsta summa ir NLG 1 575 000 jeb EUR 715 909. Šī summa atbilst 8,5 % no kopējās ieguldījumu summas – NLG 18 597 000 jeb EUR 8 438 951.

II.4. Atbalsta saņēmējs

(20)	Atbalsta saņēmējs ir Farm Dairy Holding B.V., kas atrodas Leleistadē. Tas ir uzņēmums, kas ražo piena produktus (tostarp jogurtus un citus desertus, ko ražo no piena).

II.5. Atbalsta pasākuma ilgums

(21)	Atbalsts tika piešķirts laikposmam no 1998. gada 1. oktobra līdz 2000. gada 1. maijam, kas atbilst Farm Dairy projekta sākuma un beigu datumam. Lēmums par piešķiršanu kā tāds tika pieņemts 1999. gada 3. martā.

III. Komisijas argumenti par pārbaudes procedūras uzsākšanu

(22)	Komisija uzsāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, jo tai bija nopietnas šaubas par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(23)	Jo īpaši Komisija iesākumā pārbaudīja šo pasākumu atbilstību no ieguldījumu atbalsta, kā arī zaudējumu kompensācijas aspekta.

(24)

Ieguldījumu atbalsta gadījumā Komisija piemēroja noteikumus, kas bija piemērojami atbalsta piešķiršanas brīdī, proti, pamatnostādnes par valsts atbalstu saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā (4) (turpmāk “pamatnostādnes”), jo runa bija par ieguldījumiem. Šajās pamatnostādnēs vispār tiek izslēgts atbalsts ieguldījumiem govs piena un šā piena produktu nozarei, tas neattiecas uz izņēmumiem, kas minēti Komisijas 1994. gada 22. marta Lēmuma 94/173/EK, ar ko nosaka atlases kritērijus ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošanai (5), pielikuma 2.3. punktā. Šie izņēmumi cita starpā attiecas uz ieguldījumiem, kuru nozīmīga daļa atvēlēta jauninājumiem. Šajā sakarā Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu secināja, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz faktu, kas ļautu izteikt viedokli par to, ka attiecīgais atbalsts neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai uz to varētu attiekties paredzētie izņēmumi. Pamatnostādņu 3. punkta d) apakšpunktā noteikta iespēja konkrētu atbalstu pasludināt par saderīgu, ja par to ir tiesības saņemt līdzfinansējumu. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka šajā konkrētajā gadījumā šo iespēju nevar piemērot, jo ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Nīderlandes iestādēm Komisija noraidīja jebkādu finansējumu no VPD.

(25)

Komisija izskatīja arī Nīderlandes iestāžu argumentu, atbilstīgi kuram atbalsts tika sniegts kā kompensācija par zaudējumiem, ko radīja iestāde, kura sākotnēji piekrita atbalstam, kas pēc tam izrādījās nelikumīgs un, iespējams, nesaderīgs. Komisija secināja, ka uzņēmums, kas ir atbalsta saņēmējs, tomēr nevarēja atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir likumīgs, ja tas nebija piešķirts, ievērojot paredzēto procedūru. Tāpēc tā izteica šaubas par to, ka kompensācija ir atbilstošs pamatojums, kas ļauj secināt, ka konkrētais pasākums nav atbalsts.

(26)	Tā kā Nīderlandes iestādes neminēja nekādu citu juridisko pamatu, Komisija secināja, ka joprojām ir šaubas par konkrēto pasākumu saderību, un uzskatīja, ka nav izslēgts, ka tas ir atbalsts darbībai.

IV. Trešo personu iesniegtās piezīmes

(27)

Iesākumā Farm Dairy pauž izbrīnu lēmuma par oficiālas pārbaudes procedūras uzsākšanu publicēšanas laikā. Patiešām, Farm Dairy bija pārliecināts, ka lieta jau sen izbeigta. Vēlāk Farm Dairy sūdzas par to, ka tas nevarēja nekādā veidā ietekmēt Flevolandes provinces pašvaldības un Komisijas saraksti, jo tas par Komisijas pārbaudi tika informēts tikai tad, kad tika uzsākta oficiāla pārbaudes procedūra.

(28)

Farm Dairy komentāri iedalāmi četrās grupās: pirmā – vispārējais konteksts un atbalsta saņēmēja tiesiskā paļāvība, otrā – Flevolandes VPD pasākumu piemērošana, trešā – novērtējums atbilstīgi Lēmumam 94/173/EK un ceturtā – salikto procentu piemērošanas apstrīdēšana negatīva lēmuma gadījumā ar atgūšanu.

IV.1. Pasākuma vispārējais konteksts

(29)

Farm Dairy 1998. gada augustā atbilstīgi 1994.–1999. gada VPD iesniedza Flevolandes pašvaldībai lūgumu piešķirt finansējumu. Šajā VPD īpaši uzsvērta nepieciešamība paplašināt iespējas attiecībā uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību Flevolandes provincē. Šajā sakarā Farm Dairy projekts šķita īpaši perspektīvs, jo tā mērķis bija izveidot neatkarīgu piena pārstrādes uzņēmumu Leleistadē.

(30)

Farm Dairy a posteriori atsaucas uz pozitīvajiem rezultātiem, ko rada rūpnīcas uzcelšana Leleistadē – konkurences parādīšanās Nīderlandes piena produktu tirgū, kurā tolaik dominēja Friesland Coberco un Campina Melkunie; piena piegādātāju tuvums; jauninājumi (sistēma “ražot pēc pasūtījuma” (make-to-order)); divu litru tilpuma pudeļu ieviešana Nīderlandes tirgū; nodarbinātības palielināšana 1. mērķreģionā; tautsaimniecības augšupejas veicināšana reģionā. Tolaik Farm Dairy bija nodoms attīstīt īpašu un novatorisku produktu līniju Nīderlandes tirgū.

(31)

Farm Dairy norāda, ka provinces pašvaldība un Lauksaimniecības ministrija (LNV), pamatojoties uz neatkarīgu vērtētāju IKC atzinumu, subsīdijas pieprasījumu novērtēja pozitīvi, šajā atzinumā tika izdarīts secinājums par to, ka projekts ir daļēji inovatīvs. Tāpēc 1999. gada 24. februārī tika noslēgta vienošanās starp Flevolandes provinces pašvaldību un Farm Dairy, ar ko piešķīra finansējumu atbilstīgi Flevolandes VPD 3.3. punktā minētajam pasākumam. Farm Dairy uzsver, ka tikai 2001. gadā Flevolandes provinces pašvaldība to informēja, ka atbalsts netika atļauts, ņemot vērā noteikumus valsts atbalsta jomā. Lai izvairītos no juridiskas procedūras, provinces pašvaldība izteica priekšlikumu izmaksāt kompensāciju. Farm Dairy norāda, ka lēmumā par procedūras uzsākšanu minēts, ka sarunās provinces pašvaldība un Komisija atsaucās uz atbalsta nesaderību. Provinces pašvaldība norādīja Farm Dairy, ka Komisijas ierēdnis ieteicis izmaksāt kompensāciju. Ņemot vērā šos faktus, Farm Dairy norāda, ka tam varēja būt tiesiskā paļāvība attiecībā uz to, ka lieta izbeigta.

(32)	Attiecībā uz atbalsta intensitāti Farm Dairy norāda, ka tā galīgā intensitāte bija […] (6) % no reālajām ieguldījumu izmaksām pretēji lēstajām ieguldījumu izmaksām – 8,5 %. Šī procentuālā attiecība ir daudz zemāka par atļauto procentuālo attiecību (piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem).

IV.2. Farm Dairy piezīmes par novērtējumu attiecībā uz Flevolandes VPD

(33)

Flevolandes provinces pašvaldība novērtēja pasākumu attiecībā uz Flevolandes VPD 3.3. punktā minēto pasākumu, kurš paredzēts ar lauksaimniecību saistītu darbību veicināšanai, lai radītu darba vietas un sasniegtu ar vidi saistītus mērķus. Farm Dairy pauž izbrīnu par to, ka Komisija kvalificējusi šo pasākumu kā tādu, kurš jānovērtē attiecībā uz Flevolandes VPD 3.2. punktu saistībā ar Padomes 1990. gada 29. marta Regulu (EEK) Nr. 866/90 par lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošanu (7). Novērtējot šādā aspektā, obligāti jāievēro kritēriji attiecībā uz ieguldījumiem, kas iekļauti Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā.

(34)

Farm Dairy norāda uz savu viedokli par to, ka ir izpildīti nosacījumi, kuri paredzēti Flevolandes VPD 3.3. punktā, jo īpaši 2000. gadā Farm Dairy radīja 61 darba vietu (nevis 35, kā bija paredzēts iesākumā) un ieguldīja kopsummā NLG […] miljonus, nevis 18,5 miljonus, kā bija paredzēts iesākumā. Turklāt ieguldījums bija pozitīvs arī attiecībā uz vidi – tika samazināts CO2 izmešu daudzums, kā arī samazināts degvielas patēriņš, jo samazinājies attālums līdz piena piegādātājiem. Inovatīvā “ražot pēc pasūtījuma” (make-to-order) sistēma samazināja vajadzību pēc aukstumiekārtām, kuras patērē daudz enerģijas.

(35)	Farm Dairy šā punkta beigās norāda, ka Komisijai vajadzētu apstiprināt finansējumu atbilstīgi Flevolandes VPD 3.3. punktam, nevis tā 3.2. punktam.

IV.3. Farm Dairy piezīmes par novērtējumu attiecībā uz Lēmumu 94/173/EK

(36)

Farm Dairy, pirmkārt, uzskata, ka atbalsts ir saderīgs ar Lēmuma 94/173/EK 1.1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Patiešām, kā minēts iepriekš, ieguldījums labvēlīgi ietekmēja vidi un radīja tehnoloģiju jauninājumus. Turklāt tas, ka piena piegādātāji atrodas tuvu, ļāva samazināt piena savākšanas papildizmaksas, kā arī ražošanas ķēdes centralizācijas koncepcija uzņēmumā ļāva veikt tiešu piegādi.

(37)	Otrkārt, Farm Dairy uzskata, ka konkrētais atbalsts atbilst prasībām, kas noteiktas iepriekšminētā Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā.

(38)

Jo īpaši Farm Dairy apgalvo, ka ieguldījumos ir liela jauninājumu daļa divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, uzņēmuma iekšējais process balstīts uz sistēmu “ražot pēc pasūtījuma”. Tas nozīmē, ka izejviela – piens – tiek pārstrādāta uzņēmumā un iegūts galaprodukts, kuru iepilda uz vietas un kurš tiek nekavējoties iekrauts kravas refrižeratoros. Tāpēc nav nepieciešams izmantot izplatīšanas loģistikas centru. Šī sistēma padara iespējamu to, ka iesākumā piegādātais piena daudzums precīzi atbilst konkrēto pasūtījumu daudzumam. Tāpēc tas ievērojami samazina piena transportēšanai no rūpnīcas paredzēto refrižeratoru izmaksas. Farm Dairy uzsver, ka ir ieguldījis modernās pasterizācijas iekārtās, kuru lietderības koeficients attiecībā pret enerģijas patēriņu ir augstāks. Šis ražošanas process veicināja Farm Dairy produktu kvalitātes paaugstināšanu.

(39)

Otrkārt, Farm Dairy norāda, ka ir veicis jauninājumus arī ražošanas līmenī, ieviešot divu litru polietilēna pudeles Nīderlandes tirgū. Farm Dairy 1999. gadā bija pirmais piena produktu ražošanas uzņēmums, kas šīs pudeles laida tirgū. Toreiz bija pieejams tikai mazāka tilpuma kartona iepakojums. Šajā nolūkā Farm Dairy no ASV ieveda īpašu iekārtu šo pudeļu ražošanai. 1999. gadā pieprasījums pēc šāda iepakojuma vēl nebija liels. Tikai 2004. gadā šis iepakojums bija ļoti pieprasīts. Kopš 2004. gada Farm Dairy divu litru tilpuma pudelēs iepilda vairāk nekā […] miljonus litru piena, tas ir, […] % no kopējā piena produktu daudzuma. Farm Dairy saviem komentāriem pievieno rakstu presē, kurā aprakstīts šis jauninājums, kā arī uzņēmuma statistikas datus par pieaugošo pārdotā divu litru tilpuma pudeļu proporciju no 1999. līdz 2008. gadam.

(40)

Farm Dairy saviem komentāriem pievieno arī ziņojumu “Farm Diary ieviestās inovācijas VPD pieprasījuma laikā 1998. gadā”, kura autors ir […], kas tolaik bija konkurenta […] […]. Farm Dairy uzsver, ka šajā neatkarīgajā ziņojumā norādīts, ka divu litru tilpuma pudeļu ieviešana Nīderlandes tirgū ir revolūcija, jo abi dominējošie uzņēmumi (Freisland-Coberco un Campina Melkunie) mēģināja bremzēt šā iepakojuma ieviešanu. Šim iepakojumam, salīdzinot ar tolaik pieejamo kartona iepakojumu, ir vairākas priekšrocības. Farm Dairy patiešām bija pirmais uzņēmums, kurš ieviesa šo iepakojumu Nīderlandē. Turklāt uzņēmuma loģistikas koncepcija (ražošanas ķēde vienā uzņēmumā) ļauj ilgāk saglabāt pienu svaigu, jo nav izplatīšanas loģistikas centrālo punktu un nav nepieciešami gari piegādes ceļi.

(41)

Farm Dairy sniedz arī tabulu, kurā īpašās ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar divu litru tilpuma pudeļu ražošanu, skatītas atsevišķi no pārējām ieguldījumu izmaksām. Farm Dairy celtniecības laikā ierīkotas četras iepildīšanas līnijas, no kurām viena ir speciāli paredzēta divu litru tilpuma pudeļu iepildīšanai. Šīs izmaksas arī tika nodalītas no pārējām ieguldījumu izmaksām.

(42)	Farm Dairy norāda arī, ka ieguldījumu pieprasījuma laikā uzņēmums jau plānoja ieviest speciālu produktu līniju, domātu krējumam trauciņos, augļu jogurtiem un citiem desertiem, kas ražoti no krējuma un augļiem.

(43)

Attiecībā uz kritēriju, kas minēts Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā saistībā ar pieprasījuma novērtējumu, Farm Dairy norāda, ka pieprasījumu veido galvenokārt lielveikali un tie ar sajūsmu uzņēma ideju par jauna dalībnieka ienākšanu tirgū. Jau pašā sākumā Farm Dairy bija piegādes līgumi ar galvenajiem lielveikaliem, kuri darbojas Nīderlandes tirgū.

(44)

Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar nepietiekamu ražošanas jaudu, kā arī ar reālu un efektīvu noieta tirgu no 43. apsvērumā minētās lielveikalu reakcijas izriet, ka reāla un efektīva noieta esība tika skaidri pierādīta. Farm Dairy uzskata, ka jaudas nepietiekamība izriet no Nīderlandes konkurences iestāžu (NMa) 1998. gada 23. decembra lēmuma saistībā ar to, ka Friesland Coberco Dairy Foods pārņēma piena produktu ražošanas uzņēmumu De Kievit. Nīderlande importē vairāk piena no lauku saimniecībām, nekā eksportē. Importa–eksporta saldo parāda, ka 2,5 % no Nīderlandē pārstrādātā piena tika importēti. No visas šīs informācijas Farm Dairy secina, ka svaiga piena tirgus Nīderlandē nav pārsātināts.

(45)

Papildus Farm Dairy norāda, ka Flevolandes piena piegādātāji bija nolēmuši vairs nepiegādāt pienu savam klientam Campina Melkunie, lai to piegādātu Comelco Beļģijā. Tomēr Campina Melkuni veiktā Comelco pārņemšana 1991. gadā un tās galīgā pabeigšana 1996. gadā piena piegādātājus spieda meklēt citu alternatīvu. Šī alternatīva bija Farm Dairy parādīšanās 1999. gadā.

(46)	Farm Dairy noslēdz šo punktu, norādot uz grūtībām 10 gadus pēc notikumiem atrast precīzāku informāciju, un apšauba procedūras ilgumu starp Komisiju un Nīderlandi.

IV.4. Salikto procentu samaksa

(47)

Farm Dairy min procedūras ilgumu un tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka lietu viņi uzskatīja par izbeigtu, lai apstrīdētu salikto procentu piemērošanu, sākot no atbalsta piešķiršanas. Farm Dairy nevar uzskatīt par atbildīgu par to, ka ilgu laiku lieta bija novārtā, kas izraisīja procentu uzkrāšanos. Ja Farm Dairy būtu norādes par to, ka atbalsts ir nelikumīgs, un ja tam būtu izvēle, tas būtu samaksājis šo summu agrāk, tāpēc Farm Dairy lūdz piemērot vienkāršu procentu likmi.

(48)

Farm Dairy prasības pamats ir Komisijas 2003. gada 8. maija paziņojums, kurā norādīts, ka līdz tam nebija skaidrs, kāda veida procentu likme jāpiemēro. Atbilstīgi vienlīdzības principam Farm Dairy lūdz Komisiju lemt par to, ka laikposmam līdz 2003. gada 8. maijam netiek piemērota saliktā procentu likme.

V. Nīderlandes piezīmes

(49)

Ar 2009. gada 19. janvāra vēstuli Nīderlandes iestādes nosūtīja savas piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz nepaziņoto atbalstu. Nīderlandes iestādes reaģēja, tikai norādot, ka tām nav nekādas papildu informācijas, ko tās varētu nosūtīt, jo visa informācija tika nosūtīta saistībā ar iepriekšējo pārbaudi.

(50)

Pēc Farm Dairy komentāru saņemšanas Komisija tomēr vēlējās saņemt papildu paskaidrojumus. Šajā nolūkā tā lūdza Nīderlandes iestādēm norādīt, vai divu litru tilpuma pudeļu ieviešana bija jauninājums, kā norādīja Farm Dairy, kā arī to, vai šo aspektu, novērtējot projektu, ņēma vērā Nīderlandes iestādes. Attiecībā uz procesu “ražot pēc pasūtījuma” (make-to-order) Komisija lūdza Nīderlandes iestādēm komentārus par informāciju, ko iesniedza Farm Dairy, atbilstīgi kurai ieguldījumu pieprasījuma laikā šis process bija jauninājums. Visbeidzot, Komisija lūdza Nīderlandes iestādes izteikt piezīmes par reāla noieta tirgu, kā arī par ražošanas jaudu nepietiekamību atbalsta piešķiršanas laikā, šajā sakarā iesniedzot visus pētījumus vai dokumentus, kas varētu būt noderīgi.

(51)

Nīderlandes iestādes norādīja, ka divu litru tilpuma pudeļu ieviešana 1999. gadā bija reāls jauninājums. Nīderlandes iestādes šajā jautājumā balstās uz TNO (8), Nederlandse Zuivel Organisatie (NZO) un lielveikalu ķēdes [x] veiktajiem pētījumiem. Nīderlandes iestādes iesniedza TNO ziņojumu, kā arī NZO un [x] vēstules. No šīs informācijas izriet, ka Farm Dairy patiešām bija pirmais, kurš ieviesa divu litru tilpuma pudeles Nīderlandes tirgū, un ka 1999. gadā tās bija jaunums, jo līdz tam pienu pārdeva tikai viena litra vai pusotra litra tilpuma kartona iepakojumā.

(52)

IKC veiktajā novērtējumā šis aspekts netika ņemts vērā, un provinces pašvaldība nebija informēta par šo aspektu. Nīderlandes iestādes norādīja, ka šis aspekts, bez šaubām, būtu mainījis IKC tolaik sniegto atzinumu, grozot atzinumu par projekta inovatīvo raksturu. Tā kā IKC vairs nepastāv, nav iespējams lūgt IKC otru atzinumu.

(53)

Pēc Komisijas pieprasījuma Nīderlandes iestādes iesniedza izmaksu aprakstu tikai attiecībā uz ieguldījumiem divu litru tilpuma pudeļu ieviešanai. Atbilstīgi šiem skaitļiem FL 1 840 000 (t. i., EUR 834 956) tika piešķirti īpašajiem ieguldījumiem divu litru tilpuma pudeļu ieviešanai. Tam Nīderlandes iestādes pievienoja vienu ceturtdaļu no iepildes līniju izmaksām, jo no četrām iepildes līnijām viena būtu paredzēta tikai divu litru tilpuma pudeļu iepildīšanai. Šī summa ir FL 2 936 250 (t. i., EUR 1 332 412). Kopā – FL 4 776 250 (t. i., EUR 2 167 367).

(54)

Attiecībā uz “ražot pēc pieprasījuma” koncepciju Komisija pieprasīja Nīderlandes iestādēm komentēt tās inovatīvo raksturu un norādīt, vai piezīmes, ko iesniedza Farm Dairy, varētu grozīt iepriekš veikto novērtējumu, atbilstīgi kuram projekta inovatīvais raksturs ir vāji izteikts. Nīderlandes iestādes atbildēja, ka IKC atzinums bija, ka projekts ir daļēji inovatīvs tajā ziņā, ka inovatīvais raksturs neattiecās uz produktiem, bet gan uz tirgu. Novērtējums tika veikts saistībā ar lūgumu saņemt Lauksaimniecības ministrijas līdzfinansējumu. Tomēr Nīderlandes iestādes norāda citus argumentus, lai pamatotu projekta inovatīvo raksturu, – sistēma “ražot pēc pieprasījuma” (make-to-order) varētu palielināt piena piegādes efektivitāti, ļaujot pienu saglabāt svaigu ilgāku laiku valstī, kur galvenokārt tiek patērēts pasterizēts piens (nevis sterilizēts piens, kas saglabājas ilgāku laiku). Nīderlandes iestādes norāda arī TNO veikto pētījumu par sistēmas “ražot pēc pieprasījuma” inovatīvo raksturu. Šajā pētījumā norādīts, ka tolaik galvenā sistēma bija “ražot noliktavai”, kad noteikti uzkrājumi tiek saglabāti rezervē, lai pēc tam tos pārdotu. Samazinās piegāžu laiks, taču samazinās arī elastība attiecībā uz klientiem, piemēram, lielveikaliem. Sistēma “ražot pēc pasūtījuma” ļauj labāk atbilst vajadzībai būt elastīgam. Tāpēc Nīderlandes iestādes secina, ka šī koncepcija ir jauninājums.

(55)

Attiecībā uz noieta tirgus esību un to, ka ražošanas jauda nav lielāka, kā nepieciešams, Nīderlandes iestādes norāda Rabobank International 1999. gada aprīļa ziņojumu, kurā norādīts, ka tiek importēti 2,5 % no pārstrādātā lauku piena kopējā daudzuma. Ja ņem vērā pārstrādes uzņēmumā ražoto pienu (proti, pasterizētu pienu, lai to varētu transportēt ilgākā laika periodā), 10,5 % no pārstrādātā piena tiek importēti. Atbilstīgi Nīderlandes iestāžu viedoklim tas parāda to, ka Nīderlandē nesaražo vairāk, kā var patērēt. Attiecībā uz noieta tirgu Nīderlandes iestādes apstiprina Farm Dairy veikto izpēti (skatīt 44. un 45. apsvērumu). Turklāt Farm Dairy statistika norāda uz noieta tirgus iespējamību. No [x] vēstules izriet arī, ka Farm Dairy saražoto divu litru tilpuma pudeļu pārdošanas apjomi palielināja šā uzņēmuma apgrozījumu.

VI. Novērtējums

(56)

Komisija konstatē, ka atbilstīgi 23. pantam Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulā (EEK) Nr. 804/68 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (9), kura bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, attiecībā uz piena produktu un citu no piena ražotu desertu ražošanu bija jāpiemēro EK līguma 92., 93. un 94. pants (kas kļuvuši par LESD 107., 108. un 109. pantu).

VI.1. Valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē

(57)	LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

(58)	Valsts piešķirts atbalsts: šis nosacījums ir izpildīts, jo atbalstu sniedza Flevolandes provinces pašvaldība.

(59)

Atbalsta pasākums, kas iespaido tirdzniecību un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus: piena produktu nozare Kopienas līmenī ir atvērta konkurencei (10), tāpēc tā ir jutīga pret jebkādiem pasākumiem ražošanas atbalstam vienā vai otrā dalībvalstī. Turklāt konkrētajā gadījumā mērķis bija pārstrādāt pienu Flevolandes provincē, kaut gan iepriekš pienu daļēji pārstrādāja Beļģijā. Tāpēc šis pasākums draud radīt konkurences izkropļojumus piena un piena produktu tirgū.

(60)	Atbalsta pasākums, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai: atbalsts piešķirts tikai vienam uzņēmumam – Farm Dairy.

(61)	Šo iemeslu dēļ Komisija izdara secinājumu, ka attiecīgais pasākums attiecināms uz LESD 107. panta 1. punktu un ir valsts atbalsts. Pēc procedūras uzsākšanas saņemtajos komentāros šāds pasākuma novērtējums netika apstrīdēts.

VI.2. Atbalsta pasākuma noteikšana par nelikumīgu atbalstu

(62)	Atbalsts, kas piešķirts un izmaksāts, iepriekš par to nepaziņojot, tiek kvalificēts kā nelikumīgs atbalsts Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (11), 1. panta f) punkta nozīmē.

VI.3. Atbalsta saderības novērtēšana

(63)

Iepriekšminētajā lēmumā par procedūras uzsākšanu ir atsauce uz diviem iespējamiem Nīderlandes iestāžu izvirzītiem atbalsta pamatojumiem. Sākotnēji, proti, atbalsta piešķiršanas laikā, šīs iestādes norādīja, ka runa ir par atbalstu ieguldījumiem, kuram vajadzētu attiekties uz Flevolandes VPD (skatīt iepriekš 9. apsvērumu). Pēc tam Flevolandes provinces pašvaldība šo atbalstu ieguldījumiem pārveidoja par kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies atbalsta nepiešķiršanas dēļ. Farm Dairy sniegtā informācija saistībā ar procedūras uzsākšanu skatīta sadaļā par atbalsta kā atbalsta ieguldījumiem saderību. Atbalsta pasākuma saderības pārbaude notiek divās daļās – atbalsta kā atbalsta ieguldījumiem saderības pārbaude (VI.3.1.) un atbalsta kā kompensācijas saderības pārbaude (VI.3.2.).

(64)

Sākotnēji Komisija tomēr vēlējās pārbaudīt Farm Dairy izvirzīto argumentu, ar ko apstrīd to, ka Komisija kvalificējusi šo pasākumu kā pasākumu, kas attiecas uz Flevolandes VPD 3.2. punktu, lai gan Flevolandes pašvaldība šo pasākumu Komisijai bija raksturojusi kā pasākumu, kurš attiecas uz Flevolandes VPD 3.3. punktu (skatīt iepriekš 33. apsvērumu).

(65)

Vispirms Komisija uzskata, ka šīs debates attiecas uz Kopienas finansējuma piešķiršanu, kas nav šā lēmuma priekšmets, kurā piešķirtais atbalsts tiek skatīts, pamatojoties tikai uz provinces pašvaldības piešķirto atbalstu, pēc tam, kad Lauksaimniecības ministrija pieņēma zināšanai Komisijas atteikumu piešķirt Kopienas finansējumu. Šajā lēmumā netiek novērtēti tie iemesli, atbilstīgi kuriem Komisija atteica piešķirt Kopienas finansējumu, un tas būtu savlaicīgi jāapstrīd atbilstīgi Kopienas finansējuma piešķiršanas procedūrām. Tā kā ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Nīderlandes iestādēm tika paziņots Komisijas atteikums piešķirt finansējumu, tā kā Nīderlandes iestādes to pieņēma zināšanai un nemēģināja apstrīdēt pasākumu (12), attiecīgais lēmums šajā lēmumā vairs nav apstrīdams.

(66)

Komisija tomēr atzīmē, ka pasākumu novērtējumā izmantotie kritēriji attiecībā uz noteikumiem par valsts atbalstu ieguldījumiem ir saistīti ar tādiem pašiem kritērijiem, kuri izmantoti, veicot novērtējumu attiecībā uz VPD 2.3. punktu. Patiešām, noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu, kas piemērojami atbalsta piešķiršanas brīdī, ir iekļauti pamatnostādnēs, kuru 3. punkta b) apakšpunktā ir atsauce uz Lēmuma 94/173/EK 1.2. un 2. punktu. Šajā lēmumā tika vispārīgā veidā aplūkoti Kopienas atlases kritēriji, lai izvēlētos ieguldījumus, kuriem var piešķirt Kopienas finansējumu atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 866/90 un Padomes 1990. gada 29. marta Regulai (EEK) Nr. 867/90 par mežsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu (13). Tas tāpēc, lai panāktu konsekvenci starp Kopienas un valsts finansējumu. Komisija tomēr uzsver, ka tā nepiemēro Lēmumu 94/173/EK kā tādu, bet gan tikai tiktāl, ciktāl uz to ir atsauce pamatnostādnēs.

VI.3.1. Atbalsts ieguldījumiem

(67)	Komisija pasākumus pārbaudīja atbilstīgi pamatnostādnēm, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī, proti, 1999. gada 3. martā.

(68)

Atbilstīgi pamatnostādņu 3. punkta b) apakšpunktam atbalsts ieguldījumiem, kuri minēti Lēmuma 94/173/EK pielikuma 1.2. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, nevar tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tāpat arī ieguldījumi, kuri tiek izslēgti atbilstīgi šā paša pielikuma 2. punktam, tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu, ja netiek ievēroti tajā punktā minētie nosacījumi.

(69)

Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā noteikts: “Govs piena un šā piena produktu nozarē netiek atļauti:

—

(..)

—	ieguldījumi šādiem produktiem: sviestam, seruma pulverim, piena pulverim, sviesta eļļai, laktozei, kazeīnam un kazeinātam,

—

ieguldījumi svaigu produktu vai sieru ražošanai, izņemot gadījumus, ja ražošanā daudz jauninājumu, kas saskaņoti ar izmaiņām pieprasījumā, izņemot produktus, attiecībā uz kuriem ir pierādīta ražošanas jaudu nepietiekamība, kā arī reāla un efektīva noieta tirgus esība, izņemot, ja produkti tiek ražoti atbilstīgi tradicionālām vai bioloģiskām metodēm, kas noteiktas Kopienas normatīvajos aktos.

Ja vien ieguldījumi nerada ražošanas jaudu palielināšanos, iepriekš minētajos ievilkumos norādītie aizliegumi neattiecas uz šādiem ieguldījumiem:

—	ieguldījumi, lai pielāgotos Kopienas sanitārajām normām,

—	ieguldījumi vides aizsardzībai.”

(70)	No tā izriet, ka a priori atbalsts ieguldījumiem svaigu produktu ražošanai, kas pārbaudīts šajā konkrētajā gadījumā, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad ieguldījumi attiecas uz kādu no Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā minētajiem izņēmumiem.

(71)

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu, bija jautājums par to, vai ir izpildīti nosacījumi, lai atbilstu kādam no Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā minētajiem izņēmumiem. Tāpēc šajā lēmumā tiks izskatīti trīs izņēmumi – nozīmīga jauninājumu daļa ražošanā atbilstīgi pieprasījuma izmaiņām, ražošanas jaudas nepietiekamība, kā arī reāls un efektīvs noieta tirgus, produkta izstrāde, izmantojot tradicionālās un bioloģiskās metodes, kas noteiktas Kopienas normatīvajos aktos.

a) Kritērijs attiecībā uz nozīmīgu jauninājumu daļu atbilstīgi pieprasījuma izmaiņām

(72)

No dokumentiem, ko Nīderlandes iestādes 2005. gadā iesniedza Komisijai, izriet, ka ražošanas process nav inovatīvs, ņemot vērā tolaik iesniegto informāciju. Kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, IKC uzskatīja, ka projekts nav pilnīgi inovatīvs. Jo īpaši projekts netika uzskatīts par inovatīvu attiecībā uz jauniem produktiem, bet par inovatīvu attiecībā uz tirgu, ražošanas process nav inovatīvs, bet gan tāds, kurā izmantota modernāka tehnika. Tomēr attiecībā uz to, ka citi IKC novērtētie kritēriji bija ievēroti, IKC secināja, ka projekts atbilst subsīdijas saņemšanai noteiktajiem kritērijiem, taču tika samazināti tās apjomi (skatīt iepriekš 11. apsvērumu).

(73)

Jautājums ir, vai Farm Dairy un Nīderlandes iestāžu iesniegtā informācija saistībā ar procedūras uzsākšanu ir pamats, lai apšaubītu izpēti, kura tolaik tika veikta atbilstīgi VPD subsīdiju piešķiršanas kritēriju pārbaudei. Šī informācija (skatīt 36.–46. apsvērumu) parādīja, ka tā ieguldījumu daļa, kas attiecās uz jaunajām divu litru tilpuma polietilēna pudelēm, bija pilnīgi inovatīva un ka Farm Dairy bija pirmais uzņēmums, kas ražo šo produktu un laiž to Nīderlandes tirgū. Ziņojumā, ko šajā sakarā iesniedza Farm Dairy, minēts inovatīvais raksturs, un tas šķiet ticami, ciktāl šo ziņojumu sagatavoja nozares eksperts, kas tolaik strādāja pie Fairm Dairy konkurenta. Attiecīgajā ziņojumā netiek apstrīdēta izpēte, ko tolaik veica IKC un Lauksaimniecības ministrija, taču tajā ir informācija, kas netika nosūtīta Komisijai, pirms tika pieņemts lēmums par procedūras uzsākšanu, un kas netika minēta Komisijai iepriekš nosūtītajos dokumentos. Minētajai divu litru tilpuma pudelei jau bija lieli panākumi Lielbritānijas un ASV tirgos. Farm Dairy bija pirmais uzņēmums, kas šādu pudeli laida tirgū. Pēc tam Farm Dairy izrādījās jauninājuma ieviesējs, jo divu litru pudele bija plaši izplatīta Nīderlandē.

(74)	Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, Komisijai jāņem vērā dažādā tai iesniegtā informācija, kā arī jāiegūst visi nepieciešamie viedokļi, jo īpaši – pieprasot informāciju no saņēmējiem, lai, pilnīgi pārzinot attiecīgo informāciju lēmuma pieņemšanas brīdī, to pieņemtu (14).

(75)

Konkrētajā gadījumā Komisija pieprasīja Nīderlandes iestādēm apstiprināt Farm Dairy iesniegto informāciju. Tās apstiprināja Farm Dairy iesniegto informāciju un iesniedza trīs neatkarīgus dokumentus (skatīt iepriekš 51.–53. apsvērumu), kas pierāda, ka ieguldījumi divu litru tilpuma pudelēm ir jauninājums. No šīs informācijas izriet, no vienas puses, ka Nīderlandes iestādes, novērtējot inovatīvo raksturu, nav ņēmušas vērā informāciju par ieguldījumiem tajā daļā, kas attiecas uz divu litru tilpuma pudelēm, droši vien tāpēc, ka pārbaude tika veikta, pamatojoties uz VPD kritērijiem, nevis pamatojoties īpaši uz iepriekšminētajām pamatnostādnēm. No otras puses, Nīderlandes iestādes uzaicināja neatkarīgus ekspertus, kuri pārzina tirgu un veidu, kādā piena produkti tika laisti tirgū. Šo ekspertu veiktie pētījumi norādīja, ka patiešām uzņēmums Farm Dairy bija pirmais uzņēmums, kas šāda veida pudeles laida Nīderlandes tirgū.

(76)	Pamatojoties uz šo jauno informāciju, ko pēc procedūras uzsākšanas iesniedza iestādes un Farm Dairy, Komisija uzskata, ka divu litru tilpuma pudeļu ražošana un to laišana tirgū ir jauninājums.

(77)	Attiecībā uz koncepciju “ražot pēc pasūtījuma” rodas līdzīgs jautājums: vai Farm Dairy un Nīderlandes iestāžu iesniegtie precizējumi var grozīt Komisijas novērtējumu, kas veikts procedūras uzsākšanas posmā?

(78)

Pretēji gadījumam ar divu litru tilpuma pudelēm Nīderlandes iestādes ņēma vērā koncepciju “ražot pēc pasūtījuma”, veicot novērtējumu saistībā ar subsīdiju pieprasījumu 1998. gadā. Tolaik tika secināts, ka ražošanas process kā tāds nav inovatīvs, bet ka tajā izmantota vismodernākā tehnika un tas ir ļoti efektīvs enerģijas patēriņa samazinājuma ziņā un videi draudzīgāks. Šos argumentus Nīderlandes iestādes un Farm Dairy jau izmantoja iepriekšējās vēstulēs. Nekāds cits jauninājums attiecībā uz koncepciju “ražot pēc pasūtījuma” netika pierādīts.

(79)

Ir svarīgi pārbaudīt arī, vai ražošana ir atbilstīga pieprasījuma izmaiņām, kā noteikts attiecībā uz pirmo izņēmumu, kas minēts Lēmumā 94/173/EK. No Komisijai iesniegtās informācijas izriet (skatīt 43. apsvērumu), ka šos produktus pieprasīja galvenokārt lielveikali un ka tika noslēgti līgumi vismaz ar pieciem lielveikaliem. Komisija uzskata, ka tā ir nopietns rādītājs tam, ka jauninājums atbilst pieprasījuma izmaiņām. To pastiprina tas, ka [x], ko minēja Nīderlandes iestādes (skatīt 55. apsvērumu), būtiski palielināja savu apgrozījumu, pateicoties Farm Dairy pārdotajam pienam.

(80)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz pirmo izņēmumu saistībā ar ieguldījumiem divu litru pudeļu ražošanai, jo tās ir jauninājums attiecībā uz pieprasījuma izmaiņām. Pamatojoties uz informāciju, kas tai tika iesniegta pēc oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas, Komisija vēl nevar izdarīt secinājumus par to, ka nebūtu ievēroti kritēriji attiecībā uz pirmo izņēmumu. Patiešām, Komisijai nav administratīvā kārtā jāpārbauda, kāda informācija tai varētu tikt iesniegta, taču Komisijai, no vienas puses, jāiegūst visi nepieciešamie viedokļi, no otas puses, tai par pamatu jāizmanto informācija, kas ir tās rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī (15). Konkrētajā gadījumā Komisija uzsāka procedūru un ar 2009. gada 18. septembra vēstuli pieprasīja Nīderlandes iestādēm apstiprināt dažus informācijas elementus, ko savās piezīmēs minēja Farm Dairy. No vienas puses, tādā veidā Komisija izmantoja visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai iegūtu informāciju no trešām personām vai no dalībvalsts. No otras puses, šajā lēmumā Komisija par pamatu izmanto visu informāciju, kas saņemta pēc procedūras uzsākšanas. Nekāda pretēja informācija tomēr netika iesniegta, kas varētu norādīt uz to, ka ieguldījumi divu litru pudelēm nav jauninājums un neatbilst pieprasījuma izmaiņām.

(81)

Ņemot vērā to, ka pamatnostādnēs minētie kritēriji saistībā ar Lēmumu 94/173/EK ir ievēroti attiecībā uz jauninājumiem to ieguldījumu sakarā, kas paredzēti divu litru pudelēm, taču tie nav ievēroti attiecībā uz atlikušo ieguldījumu daļu, ir svarīgi nošķirt uz šiem ieguldījumiem attiecināmās izmaksas, lai samazinātu atbalsta maksimālo intensitāti.

(82)

Nīderlandes iestādes norādīja, ka FL 1 840 000 (t. i., EUR 834 956) tika piešķirti ieguldījumiem divu litru pudeļu ražošanai. Šo summu Nīderlandes iestādes papildināja ar iepildīšanas līniju vienas ceturtdaļas izmaksām, jo no četrām iepildīšanas līnijām tikai viena būs pilnībā paredzēta divu litru pudeļu iepildīšanai. Šī summa ir FL 2 936 250 (t. i., EUR 1 332 412). Kopējā summa ir FL 4 776 250 (t. i., EUR 2 167 367) (skatīt 53. apsvērumu). Šajā kopsummā netika iekļautas nekādas vispārējās izmaksas (piemēram, ēkas un zeme).

(83)

Atbalsta maksimālā intensitāte tāpēc jānovērtē no attiecināmo izmaksu viedokļa. Tā kā Flevolande ieguldījumu pieprasījuma laikā bija mērķreģions Nr. 1, tam var piešķirt atbalstu līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Piešķirtā subsīdija EUR 715 909 apmērā ir mazāka par 75 % no attiecināmajām izmaksām. Tāpēc piedāvātie ieguldījumi ir saderīgi ar noteikumiem valsts atbalsta jomā.

b) Noieta tirgus esība un ražošanas jaudas nepietiekamība

(84)	Tā kā nosacījumi attiecībā uz pirmo izņēmumu, kas minēts Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā, ir ievēroti un tas ļauj apstiprināt piešķirto atbalstu kopumā, nav pamata izteikties par to, ka citi kritēriji attiecībā uz izņēmumiem ir ievēroti.

c) Produktu izstrāde, izmantojot tradicionālas vai bioloģiskas metodes, kas noteiktas Kopienas normatīvajos aktos

(85)

Tāpat kā attiecībā uz iepriekšminēto b) apakšpunktu šā trešā izņēmuma analīze nav nepieciešama, ciktāl pirmā izņēmuma analīze ļāva izdarīt secinājumu par to, ka attiecīgais atbalsts ir saderīgs. Turklāt šis punkts nav atbilstīgs attiecībā uz konkrēto ieguldījumu projektu, kas nekādā veidā neattiecas uz produktu izstrādi atbilstīgi tradicionālām vai bioloģiskām metodēm.

(86)

Turklāt Komisija pārbaudīja konkrēto atbalstu atbilstīgi iepriekšminēto pamatnostādņu 3. punkta d) apakšpunktam, kurā norādīts, ka “Komisija izskata katru atbalsta pasākumu atsevišķi, nosakot, kuri, piemērojot šīs pamatnostādnes un šos atbilstošos pasākumus, būtu jāizslēdz, taču par kuriem principā būtu tiesības saņemt Kopienas līdzfinansējumu atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2328/91 (16)”. No vēstules, kuru Komisija 1999. gada 25. jūnijā nosūtīja Nīderlandes iestādēm, izriet, ka projekts nevar saņemt finansējumu no VPD. Tāpēc Komisija uzskata, ka uz attiecīgo pasākumu neattiecas iepriekšminēto pamatnostādņu 3. punkta d) apakšpunktā paredzētās atkāpes.

VI.3.2. Citi argumenti, kuri izskatīti, uzsākot procedūru par atbalsta saderību kopumā

(87)

Uzsākot procedūru, Komisija kā pamatu ieguldījumu apstiprināšanai kopumā izskatīja kompensāciju par zaudējumiem atbalsta nepiešķiršanas dēļ. Iesākuma posmā Nīderlandes iestādes norādīja, ka atbalsts piešķirts kā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies tās iestādes kļūdas dēļ, kura sākotnēji piešķīra atbalstu, taču vēlāk izrādījās, ka šis atbalsts ir nelikumīgs un, iespējams, nesaderīgs.

(88)

Tiesa norādīja, ka zaudējumu kompensācija un procentu samaksa nav atbalsts (17). Šajā sakarā Tiesa par pamatu izmantoja faktu, ka valsts atbalsta juridiskā būtība ir pavisam atšķirīga no zaudējumu/procentu būtības, ko valsts iestādēm eventuāli vajadzētu maksāt privātpersonām, kompensējot zaudējumus, ko tās varētu būt tām radījušas. Tāpēc principā zaudējumu un procentu samaksa nesniedz saņēmējam nekādas priekšrocības, jo runa ir par vienkāršu kompensāciju, ko viņš saņem.

(89)

Konkrētajā gadījumā grūti runāt par saņēmēja tiesībām uz kompensāciju, jo šo šķietamo tiesību pamatā jau sākotnēji ir dalībvalsts nelikumīga rīcība. Judikatūrā pastāvīgi pausts uzskats, ka, ņemot vērā to valsts atbalsta pārbaužu obligāto raksturu, kuras veic Komisija atbilstīgi LESD 108. pantam, atbalsta saņēmēji uzņēmumi principā var iegūt tiesisko paļāvību par atbalsta likumību tikai tad, ja tas ticis piešķirts, ievērojot minētajā pantā noteikto procedūru. Patiešām, rūpīgam uzņēmējam parasti būtu jāspēj pārliecināties par to, ka šī procedūra ir ievērota (18).

(90)

Konkrētajā gadījumā ir svarīgi uzsvērt, ka kompensācijas piešķiršana būtu atbalsta pieteikuma atteikuma apiešana bez Komisijas piekrišanas. To cita starpā apstiprina tas, ka tad, kad Flevolandes provinces pašvaldība norādīja, ka attiecīgais atbalsts tika piešķirts kā kompensācija par administrācijas pieļauto kļūdu, provinces pašvaldība pilnībā apzinājās to, ka pirms atbalsta saņemšanas jāsaņem Komisijas piekrišana.

(91)	Tāpēc Komisija uzskata, ka ieguldījumi kopumā nevar tikt uzskatīti par saderīgiem, pamatojot ar to, ka attiecīgais atbalsts ir kompensācija par zaudējumiem, ko cietis saņēmējs.

VI.3.3. Citi Farm Dairy argumenti saistībā ar procedūras uzsākšanu

(92)

Farm Dairy apstrīdēja saliktās procentu likmes piemērošanu Komisijas negatīva lēmuma gadījumā, paredzot atbalsta atgūšanu (skatīt iepriekš 47. apsvērumu). Tā kā lēmumā par minēto jautājumu secināts, ka atbalsts ir saderīgs, netiek paredzēta nelikumīga atbalsta atgūšana, un tāpēc Farm Dairy komentāriem vairs nav nozīmes.

VII. Secinājums

(93)

Valsts atbalsts, ko Nīderlandes iestādes ir piešķīrušas Farm Dairy, ir saderīgs attiecībā uz ieguldījumiem jauno divu litru pudeļu ražošanai. Atbalsta iesākuma summa tāpēc tika pārrēķināta attiecībā uz šo kopējo ieguldījumu daļu, no šiem aprēķiniem izriet, ka piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar prasībām, kuras izvirzītas pamatnostādnēs par valsts atbalstu, kas saistīts ar ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē.

(94)	Tomēr Komisija pauž nožēlu par to, ka Nīderlandes iestādes īstenoja šo atbalstu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nīderlandes iestāžu piešķirtais valsts atbalsts Farm Dairy EUR 715 909 apmērā ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2010. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ

(1) Kopš 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants ir attiecīgi LESD 107. un 108. pants. Pēc būtības abas noteikumu grupas ir identiskas. Šā lēmuma vajadzībām atsauces uz LESD 107. un 108. pantu vajadzības gadījumā uzskatāmas par atsaucēm attiecīgi uz EK līguma 87. un 88. pantu.

(2) OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp.

(3) OV C 87, 16.4.2009., 5. lpp.

(4) OV C 29, 2.2.1996., 4. lpp.

(5) OV L 79, 23.3.1994., 29. lpp.

(6) Konfidenciāla informācija.

(7) OV L 91, 6.4.1990., 1. lpp.

(8) TNO ir neatkarīgs pētījumu birojs, kura uzdevums ir zinātniskos pētījumus padarīt pielietojamus praksē, lai palielinātu uzņēmumu un valsts iestāžu inovatīvo potenciālu (www.tno.nl).

(9) OV L 148, 28.6.1968., 13. lpp.

(10) Atbilstīgi Tiesas judikatūrai kāda uzņēmuma konkurētspējas palielināšana, piešķirot valsts atbalstu, parasti ir pierādījums, ka konkurence ar citiem uzņēmumiem, kuri nav saņēmuši līdzīgu atbalstu, ir izkropļota (lieta 730/79, recueil 1980., 2671. lpp., 11. un 12. punkts). Attiecībā uz tirdzniecību Kopienā piena tirgū skatīt iepriekš 44., 45. un 55. apsvērumu, kurus Komisija uzskata par pamatotiem.

(11) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(12) Patiešām, 1999. gada 15. jūlija vēstulē, kas nosūtīta Flevolandes provinces iestādēm, Lauksaimniecības ministrija norāda, ka Komisija nav apstiprinājusi projektu, un šajā sakarā noraida jebkādu finansējumu no Lauksaimniecības ministrijas.

(13) OV L 91, 6.4.1990., 7. lpp.

(14) PIT, 2009. gada 9. septembris, lieta T-369/06, Holland Malt pret Komisiju, 195. punkts (vēl nav publicēta).

(15) Lieta T-369/06, op. cit., 195.–198. punkts.

(16) OV L 218, 6.8.1991., 1. lpp.

(17) EKT, apvienotās lietas 106/87–120/87, “Asteris” un citi pret Grieķiju un EEK, Rec. 1988., I–5515. lpp.

(18) EKT, lieta C-169/95, Spānija pret Komisiju, Rec. 1997., I–135. lpp.

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/56

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 6. maijs),

ar ko groza Padomes Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. un 2. daļu attiecībā uz veselības sertifikātu paraugiem dzīvniekiem no saimniecībām un bitēm un kamenēm

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2624)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/270/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 22. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīvas 92/65/EEK 10. pantā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē suņu, kaķu un balto sesku tirdzniecību.

(2)	Minētās direktīvas E pielikuma 1. daļā noteikts veselības sertifikāta paraugs tirdzniecībai ar dzīvniekiem no saimniecībām, ieskaitot suņus, kaķus un baltos seskus.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 998/2003 (2) noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm. Regula attiecas uz I pielikumā norādīto sugu lolojumdzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm vai no trešām valstīm. I pielikuma A un B daļā ir minēti suņi, kaķi un baltie seski.

(4)	Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktās prasības dažādām galamērķa dalībvalstīm un izcelsmes dalībvalstīm vai izcelsmes trešām valstīm atšķiras.

(5)	Tās trešās valstis, kas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvadāšanai piemēro noteikumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 998/2003 izklāstītajiem noteikumiem, ir uzskaitītas minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka komerciālu pārvietošanu krāpnieciski maskē kā lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 998/2003, minētās regulas 12. panta pirmās daļas b) punktā ir paredzēts, ka prasības un pārbaudes, kas noteiktas Direktīvā 92/65/EEK, ir piemērojamas vairāk nekā piecu lolojumdzīvnieku pārvietošanas gadījumā, ja dzīvniekus ieved Savienībā no trešās valsts, kas nav iekļauta minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā.

(7)

Turklāt Komisijas 2010. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 388/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz dažu sugu lolojumdzīvnieku maksimālo skaitu nekomerciālai pārvietošanai (3), nosaka, ka prasības un pārbaudes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 998/2003 12. panta pirmās daļas b) punktā, attiecas arī uz suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanu gadījumos, kad to dzīvnieku kopējais skaits, kurus ieved kādā dalībvalstī no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kas norādīta minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā, pārsniedz piecus.

(8)	Regulā (EK) Nr. 998/2003 arī noteikts, ka uz suņu, kaķu un balto sesku ievešanu nekomerciālā nolūkā Īrijas, Maltas, Zviedrijas vai Apvienotās Karalistes teritorijā pārejas laikā attiecināmas konkrētas papildu prasības.

(9)	Direktīvā 92/65/EEK šīs papildu prasības minētas tikai attiecībā uz tirdzniecību ar suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem, kas paredzēti sūtīšanai uz Īriju, Zviedriju vai Apvienoto Karalisti.

(10)	Savienības iekšējai tirdzniecībai paredzēto sertifikātu paraugiem jābūt saderīgiem ar integrēto datorizēto veterināro sistēmu “TRACES”, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2003/623/EK (4).

(11)	Lai nodrošinātu, ka prasības un pārbaudes vairāk nekā piecu suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai visās dalībvalstīs, ieskaitot Maltu, piemēro vienādi, ir nepieciešams pielāgot Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā paredzēto veselības sertifikāta paraugu.

(12)	Turklāt Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 2. daļā ir noteikts veselības sertifikāta paraugs Savienības iekšējai tirdzniecībai ar dzīvām bitēm (Apis mellifera) un kamenēm (Bombus spp.).

(13)

Minētajā sertifikātā noteiktas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz Amerikas peru puvi gan bitēm, gan kamenēm. Saskaņā ar šīm prasībām ir atļauta bišu un kameņu pārvietošana tikai no apgabaliem, kuri ir brīvi no minētās slimības. Uzliesmojuma gadījumā ir noteikts 30 dienu pārtraukums, un to piemēro trīs kilometru rādiusā ap uzliesmojuma vietu.

(14)

Tomēr lielākajā daļā gadījumu kamenes audzē struktūrās, kas ir izolētas no apkārtējās vides, un kompetentā iestāde šīs struktūras regulāri kontrolē un pārbauda, vai tajās nav slimību. Pretstatā savvaļas kolonijām šādas audzētavas, kuras atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas tās uzrauga, visticamāk neskars Amerikas peru puve E pielikuma 2. daļā noteiktajā trīs kilometru rādiusā.

(15)	Tāpēc ir nepieciešams grozīt veselības sertifikāta paraugu Savienības iekšējai tirdzniecībai ar dzīvām bitēm un kamenēm, lai tajā ietvertu īpašas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz kamenēm, ko audzē no apkārtējās vides izolētā struktūrā.

(16)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. un 2. daļa.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 92/65/EEK E pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 6. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(3) OV L 114, 7.5.2010., 3. lpp.

(4) OV L 216, 28.8.2003., 58. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 92/65/EEK E pielikumu groza šādi.

1.	Pielikuma 1. daļu aizstāj ar šādu daļu: “1. daļa – Veselības sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem no saimniecībām (nagaiņiem, putniem, zaķveidīgajiem, suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem) 92/65 EI

2.	Pielikuma 2. daļu aizstāj ar šādu daļu: “2. daļa – Veselības sertifikāts tirdzniecībai ar bitēm un kamenēm 92/65 EII

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/63

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 11. maijs),

ar ko groza Lēmuma 2008/185/EK II pielikumu attiecībā uz Īrijas iekļaušanu to reģionu sarakstā, kur Aujeski slimībai ir apstiprināta valsts kontroles programma

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2983)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/271/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 64/432/EEK paredzēti noteikumi, kas piemērojami liellopu un cūku tirdzniecībai Kopienā. Minētās direktīvas 9. pantā noteikti kritēriji konkrētu lipīgo slimību, tostarp Aujeski slimības, obligāto valsts kontroles programmu apstiprināšanai.

(2)

Komisijas 2008. gada 21. februāra Lēmumā 2008/185/EK par papildu garantijām Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūkām attiecībā uz Aujeski cūku slimību un kritērijiem, ar kuriem nodrošina informāciju par šo slimību (2), ir noteiktas papildu garantijas attiecībā uz cūku pārvietošanu starp dalībvalstīm. Šīs garantijas ir saistītas ar dalībvalstu klasificēšanu pēc to statusa attiecībā uz slimību.

(3)	Lēmuma 2008/185/EK II pielikumā minētas dalībvalstis vai to reģioni, kur ir apstiprinātas Aujeski slimības valsts kontroles programmas.

(4)	Īrija ir iesniegusi Komisijai apstiprinošus dokumentus attiecībā uz Aujeski slimības statusu minētajā dalībvalstī. Aujeski slimības valsts kontroles programma Īrijā ir īstenota vairākus gadus.

(5)	Komisija ir pārbaudījusi Īrijas iesniegtos dokumentus un ir konstatējusi, ka valsts kontroles programma šajā dalībvalstī atbilst Direktīvas 64/432/EEK 9. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc Īrija ir jāiekļauj Lēmuma 2008/185/EK II pielikuma sarakstā.

(6)	Skaidrības labad nepieciešams veikt atsevišķus sīkus grozījumus Direktīvas 2008/185/EK II pielikuma ierakstā par Spāniju.

(7)	Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmuma 2008/185/EK II pielikums.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/185/EK II pielikuma tekstu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 11. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

(2) OV L 59, 4.3.2008., 19. lpp.

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Dalībvalstis vai to reģioni, kur ir apstiprinātas valsts kontroles programmas Aujeski slimības izskaušanai

ISO kods	Dalībvalsts	Reģioni
BE	Beļģija	Visi reģioni
ES	Spānija	Galīsijas, Basku zemes, Astūrijas, Kantabrijas, Navarras, Larjohas autonomā apgabala teritorija Leonas, Zamoras, Palencijas, Burgosas, Valladolidas province un Avila Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā Laspalmas provinces teritorija Kanāriju salu autonomajā apgabalā
HU	Ungārija	Visi reģioni
IE	Īrija	Visi reģioni
IT	Itālija	Bolcāno province
UK	Apvienotā Karaliste	Visi reģioni Ziemeļīrijā”

PAMATNOSTĀDNES

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/65

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2010. gada 21. aprīlis)

par TARGET2 vērtspapīriem

(ECB/2010/2)

(2010/272/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – ECBS Statūti) un jo īpaši to 3.1., 12.1., 17., 18. un 22. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 2006. gada 6. jūlijā nolēma sadarbībā ar centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un citiem tirgus dalībniekiem izpētīt iespēju izveidot jaunu Eurosistēmas pakalpojumu vērtspapīru norēķiniem, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, kura nosaukums būtu TARGET2 vērtspapīriem (T2V). Lai īstenotu daļu no Eurosistēmas uzdevumiem saskaņā ar ECBS Statūtu 17., 18. un 22. pantu, T2V mērķis ir atvieglot pēctirdzniecības integrāciju, sniedzot iespēju visā Eiropā neitrāli un bez robežām veikt naudas un vērtspapīru pamatnorēķinus, izmantojot centrālo banku naudas līdzekļus, tā, lai CVD saviem klientiem varētu integrētā tehniskā vidē ar pārrobežu iespējām sniegt saskaņotus un standartizētus norēķinu pakalpojumus saskaņā ar piegādes pret samaksu principu. T2V ir publiska pakalpojuma raksturs, jo centrālās bankas naudas līdzekļu nodrošināšana ir viens no Eurosistēmas pamatuzdevumiem. T2V ietvaros euro zonas NCB sniegs nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumus un nodrošinās norēķinus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus.

(2)

ECBS Statūtu 22. pants uzdod Eurosistēmai “Savienībā nodrošināt efektīvas un drošas klīringa un norēķinu sistēmas”. Turklāt norēķinu veikšana, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, sniedz iespēju izvairīties no likviditātes riskiem, un tāpēc tā ir būtiska drošai vērtspapīru pēctirdzniecībai, kā arī finanšu tirgum kopumā.

(3)

Padome 2008. gada 17. jūlijā nolēma uzsākt T2V projekta izveidi un nodrošināt nepieciešamos līdzekļus līdz tā pabeigšanai. Balstoties uz Deutsche Bundesbank, Banco de España, Banque de France un Banca d’Italia (tālāk tekstā – 4CB) piedāvājumu, Padome nolēma, ka 4CB izveidos un nodrošinās T2V darbību.

(4)

Padome 2009. gada 19. martā pieņēma Lēmumu ECB/2009/6 par TARGET2 vērtspapīriem programmas Valdes (TARGET2-Securities Programme Board) izveidi (1), kas ir vienkāršota Eurosistēmas vadības struktūra, kura izstrādās priekšlikumus Padomei par būtiskiem stratēģiskiem jautājumiem un pildīs tehniska rakstura uzdevumus. Lēmuma ECB/2009/6 pielikumā noteiktās T2V programmas Valdes pilnvaras ir viens no T2V pārvaldības stūrakmeņiem. Vienlaikus Eurosistēmas centrālās bankas T2V programmas Valdei ir uzticējušas veikt noteiktus īstenošanas uzdevumus, lai tā būtu pilnībā darboties spējīga un varētu rīkoties visas Eurosistēmas vārdā.

(5)

Šī pamatnostādne jo īpaši nosaka galvenos T2V programmas pamatus tās specifikācijas un izveides posmā. Tajā iekļauti minētie Padomes lēmumi, un tā nosaka T2V programmas Valdes un 4CB funkcijas un pienākumus, kā arī to savstarpējās attiecības. T2V programmas tālākās attīstības gaitā šo pamatnostādni papildinās citi tiesību akti un līgumiski pasākumi, par ko galīgo atbildību uzņemsies Padome.

(6)

Saskaņā ar minētajiem Padomes lēmumiem T2V programmas pārvaldība balstās uz trim līmeņiem. Pirmajā pārvaldības līmenī galīgos lēmumus pieņem Padome, kas uzņemas vispārēju atbildību par T2V programmu un saskaņā ar ECBS Statūtu 8. pantu ir visas Eurosistēmas lēmējinstitūcija. Otrajā pārvaldības līmenī izveidota T2V programmas Valde, lai palīdzētu ECB lēmējinstitūcijām nodrošināt veiksmīgu un savlaicīgu T2V programmas pabeigšanu. Visbeidzot, trešo pārvaldības līmeni veido 4CB.

(7)

T2V pakalpojumi tiek piedāvāti CVD, tāpēc ir svarīgi veidot attiecības ar tiem T2V izveides posmā, migrācijas posmā un darbības laikā. Šim nolūkam tiks izveidota CVD Kontaktgrupa. Nacionālās lietotāju grupas ir forums saziņai un mijiedarbībai ar attiecīgās valsts vērtspapīru tirgus vērtspapīru norēķinu pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. T2V Konsultatīvā grupa ir forums komunikācijai un mijiedarbībai starp Eurosistēmu un T2V ārējām ieinteresētajām pusēm.

(8)

T2V nav komerciāls pasākums, un tā mērķis nav konkurēt ar CVD vai citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc, lai gan T2V finanšu režīma mērķis ir pilnīga izmaksu atgūšana, T2V pakalpojumi netiek sniegti peļņas gūšanas nolūkā. Par kopējo summu, ko Eurosistēma ieguldīs T2V, tiks pieņemts iekšējs lēmums, savukārt lēmuma par T2V pakalpojumu izcenojumu mērķis būs pilnībā atgūt izmaksas. Turklāt attiecībā uz CVD Eurosistēma stingri piemēros diskriminācijas aizlieguma principu un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences noteikumus starp CVD, kas ārpakalpojuma veidā T2V nodos savas norēķinu platformas.

(9)	T2V ir tehniska iekārta, kas būs pieejama gan norēķiniem euro, gan atvērta arī ārpus euro zonas esošām NCB un citām centrālajām bankām, kas vēlēsies tajā piedalīties, nodrošinot savas valūtas pieejamību norēķiniem T2V, izmantojot centrālo banku naudas līdzekļus, kā noteikts šajā pamatnostādnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. T2V balstīsies uz vienotu tehnisku platformu, kas tiks integrēta centrālo banku reālā laika bruto norēķinu sistēmās. Tas būs pakalpojums, ko Eurosistēma sniegs CVD, ļaujot visā Eiropā neitrāli un bez robežām veikt naudas un vērtspapīru pamatnorēķinus, izmantojot centrālo banku naudas līdzekļus, saskaņā ar piegādes pret samaksu principu.

2. Šī pamatnostādne nosaka T2V programmas pārvaldības noteikumus. Tā paredz arī galvenās T2V programmas pazīmes, nosakot T2V programmas Valdes un 4CB funkcijas un pienākumus, un attiecības starp tām specifikācijas un izveides posmā. Tā nosaka arī galvenos lēmumus, kas Padomei jāpieņem attiecībā uz T2V. Saistībā ar T2V šī pamatnostādne nosaka arī galvenos principus šādiem jautājumiem: a) finanšu režīmam, tiesībām un garantijām; b) to, kā tiek noteikta CVD piekļuve un līgumiskās attiecības ar CVD; c) to, kā valūtas, kas nav euro, kļūst par atbilstošām lietošanai T2V; un d) T2V programmas izveidi.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

—

“centrālais vērtspapīru depozitārijs” (CVD) (central securities depository (CSD)) ir iestāde, kas: a) ļauj apstrādāt vērtspapīru darījumus un veikt norēķinus dematerializētā veidā; b) sniedz uzskaites un glabāšanas pakalpojumus, piemēram, vērtspapīru notikumu apkalpošanu un vērtspapīru dzēšanu; un c) aktīvi darbojas vērtspapīru emisijas integritātes nodrošināšanā,

—	“piegāde pret samaksu” (delivery versus payment) ir mehānisms, kas saista vērtspapīru pārvedumu un naudas līdzekļu pārvedumu, nodrošinot, ka vērtspapīru piegāde notiek tikai pēc maksājuma veikšanas,

—	“euro zonas NCB” (euro area NCB) ir tādas dalībvalsts nacionālā centrālā banka (NCB), kuras valūta ir euro,

—	“Eurosistēmas centrālā banka” (Eurosystem central bank) atkarībā no situācijas ir euro zonas NCB vai ECB,

—	“Pamatlīgums” (Framework Agreement) ir līgumiskais regulējums, kuru slēdz CVD un Eurosistēma par izveides un darbības posmu,

—

“vispārējās funkcionālās specifikācijas” (VFS) (General functional specifications (GFS)) ir vispārējs funkcionālā risinājuma apraksts, ko izveido, lai apmierinātu T2V lietotāju prasības. Tas ietvers tādus elementus kā funkcionālā arhitektūra (domēni, moduļi un mijiedarbības), konceptuālie modeļi, datu modeļi vai datu plūsmas procesi,

—

“2. līmeņa–3. līmeņa līgums” (Level 2-Level 3 agreement) ir piegādes un darbības nodrošināšanas līgums, par ko ir panākta vienošanās starp T2V programmas Valdi un 4CB, ko ir apstiprinājusi Padome un ko pēc tam ir parakstījušas Eurosistēmas centrālās bankas un 4CB. Tas satur papildu detaļas par 4CB, T2V programmas Valdes un Eurosistēmas centrālo banku uzdevumiem un pienākumiem,

—	“dalībvalsts” (Member State) ir valsts, kas ir Savienības dalībvalsts,

—	“ārpus euro zonas esoša NCB” (non-euro area NCB) ir tādas dalībvalsts NCB, kuras valūta nav euro,

—	“darbības posms” (operational phase) ir laika periods, kas sākas no brīža, kad pirmais CVD ir migrējis uz T2V,

—	“cita centrālā banka” (other central bank) ir ārpus Savienības esošas valsts centrālā banka,

—	“maksājumu grafiks” (payment schedule) ir grafiks, kas nosaka kārtību, kādā tiek izmaksāta atlīdzība 4CB,

—	“pakalpojumu līmeņa līgums” (service level agreement) ir gan līgums, kas nosaka ar T2V saistīto pakalpojumu līmeni, ko 4CB sniedz Eurosistēmai, gan līgums, kas nosaka ar T2V saistīto pakalpojumu līmeni, ko Eurosistēma sniedz CVD,

—	“specifikāciju un izveides posms” (specification and development phase) ir laika posms, kas sākas ar brīdi, kad Padome apstiprina LPD, un beidzas darbības posma uzsākšanas brīdī,

—	“T2V lietojumprogramma” (T2S business application) ir programmatūra, kuru Eurosistēmas vārdā izveidojusi un kuras darbību nodrošina 4CB, lai ļautu Eurosistēmai nodrošināt T2V pakalpojumus, izmantojot T2V platformu,

—	“T2V pārmaiņu un versiju vadības procedūra” (T2S Change and Release Management Procedure) ir noteikumu un procedūru kopums, ko piemēro, ja tiek ierosinātas pārmaiņas T2V pakalpojumos,

—	“T2V finansējuma robeža” (T2S financial envelope) ir T2V kopējo izmaksu atmaksas augšējā robeža. Finansējuma robeža nosaka: a) maksimālo summu, ko iesaistītās NCB maksā par T2V; un b) summu, ko 4CB, pamatojoties uz maksājumu grafiku, atgūst no iesaistītajām NCB pēc sistēmas izveides,

—

“T2V platforma” (T2S platform) šajā pamatnostādnē, neskarot jēdziena “T2V platforma” lietojumu citos ar T2V saistītos dokumentos, ir datoraparatūra un visi sistēmas programmatūras komponenti (t. i., visa lietotā programmatūra, izņemot T2V lietojumprogrammu), kas nepieciešami, lai uzsāktu un nodrošinātu T2V lietojumprogrammas darbību,

—	“T2V programma” (T2S Programme) ir saistītu darbību un īstenojamu rezultātu kopums, kas nepieciešams, lai izveidotu T2V, līdz notiek visu CVD, kas noslēguši Pamatlīgumu ar Eurosistēmu, migrācija,

—	“T2V programmas Valde” (T2S Programme Board) ir Eurosistēmas vadības struktūra, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmumu ECB/2009/6, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus Padomei par būtiskākajiem stratēģiskajiem jautājumiem un pildīt tehniska rakstura uzdevumus saistībā ar T2V,

—	“T2V projekta konts” (T2S project account) ir T2V konts, ko izmanto iemaksu, atmaksu un maksājumu vākšanai un sadalei. Projekta kontam var būt subkonti, lai nošķirtu dažādu veidu naudas plūsmas. Tam nav budžeta rakstura,

—	“T2V pakalpojumi” (T2S services) ir pakalpojumi, ko Eurosistēma sniedz CVD, pamatojoties uz Pamatlīgumu,

—

“T2V lietotāji” (T2S users) ir juridiskās personas, kas T2V ietvaros stājušās līgumiskās attiecībās ar tādiem CVD, kuri ir noslēguši Pamatlīgumu ar Eurosistēmu. Šis jēdziens ietver arī maksājumu bankas, kam ir līgumiskas attiecības ar centrālajām bankām un kas, izmantojot reālā laika bruto norēķinu sistēmas kontu, nodrošina likviditāti finanšu institūcijai, kura veic norēķinus T2V, nodalītā T2V naudas kontā,

—

“Detalizētās lietotāju darbības specifikācijas” (DLDS) (User detailed functional specifications (UDFS)) ir sīki izstrādāti funkciju apraksti T2V ārējo datu plūsmu vadībai (no lietojumprogrammas uz lietojumprogrammu). Tās ietver visu informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai pielāgotu vai izveidotu savu iekšējo informācijas sistēmu ar nolūku to pievienot T2V,

—	“Lietotāja rokasgrāmata” (User Handbook) ir dokuments, kurā aprakstīts, kā T2V lietotāji var izmantot virkni T2V programmatūras funkciju, kas pieejamas lietotāja – lietojumprogrammas (ekrāna) režīmā,

—	“Lietotāja prasību dokuments” (LPD) (User requirements document (URD)) ir dokuments, kas nosaka lietotāju prasības T2V, ko ECB publicējusi 2008. gada 3. jūlijā, ņemot vērā grozījumus, kuri veikti, izmantojot T2V Pārmaiņu un versiju vadības procedūru.

II NODAĻA

T2V PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

3. pants

Pārvaldības līmeņi

T2V programmas pārvaldība ir balstīta trijos līmeņos, kā paredzēts šajā pamatnostādnes nodaļā. Pārvaldības 1. līmeni veido Padome, 2. līmeni veido T2V programmas Valde, un 3. līmeni veido 4CB.

4. pants

Padome

1. Padome atbild par T2V programmas virzību, vispārējo vadību un kontroli. Tā ir atbildīga arī par galīgo lēmumu pieņemšanu saistībā ar T2V programmu un lemj par to uzdevumu sadalījumu, kas nav īpaši noteikti 2. vai 3. līmenī.

2. Padomei jo īpaši ir šādas kompetences:

atbildība par T2V programmas pārvaldi visu šo darbību laikā:

i)	pieņemot lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz T2V pārvaldību, uzņemoties atbildību par visu T2V programmu un tādējādi esot pēdējai lēmējinstancei strīda gadījumā;

ii)	uz ad hoc pamata pieņemot lēmumus par T2V programmas Valdes vai 4CB uzdevumiem;

iii)	lemjot par to, kam – T2V programmas Valdei un/vai 4CB – uzdot vēlāk radušos uzdevumu vai īpašu papilduzdevumu izpildi, kas attiecas uz T2V programmu, vienlaikus nosakot, kurus lēmumus tā saglabā savā kompetencē;

iv)	pieņemot visus lēmumus par T2V programmas Valdes organizāciju;

b)	izskatīt T2V Konsultatīvās grupas locekļu pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar T2V Konsultatīvās grupas darbību regulējošajiem noteikumiem;

lemt par T2V finanšu pamatrežīmu, proti:

i)	T2V pakalpojumu cenu politiku;

ii)	T2V izmaksu metodoloģiju;

iii)	finansējumu saskaņā ar 12. pantu;

d)	lemt par CVD piekļuves nosacījumiem;

e)	apstiprināt un pieņemt T2V programmas plānu, pārraudzīt T2V programmas īstenošanas gaitu un lemt par pasākumiem, lai mazinātu jebkādus kavējumus T2V ieviešanā;

lemt par T2V galvenajiem darbības aspektiem, proti:

i)	T2V darbības principiem, ieskaitot darbības traucējumu un krīzes vadības stratēģiju;

ii)	T2V informācijas drošības sistēmu;

iii)	T2V pārmaiņu un versiju vadības procedūru;

iv)	stratēģiju T2V pārbaudei;

v)	T2V migrācijas stratēģiju;

vi)	T2V riska vadības sistēmu;

apstiprināt galveno līgumisko regulējumu, proti:

i)	līgumus starp 2. un 3. līmeni;

ii)	pakalpojumu līmeņa līgumus, par ko notikusi vienošanās starp T2V programmas Valdi un CVD un Eurosistēmas centrālajām bankām, kā arī ar 4CB;

iii)	līgumus ar CVD, par ko notikusi vienošanās starp T2V programmas Valdi kopā ar Eurosistēmas centrālajām bankām, no vienas puses, un CVD, no otras puses;

iv)	līgumus, ieskaitot attiecīgos pakalpojumu līmeņa līgumus, ar ārpus euro zonas esošām NCB, citām centrālajām bankām un citām kompetentajām monetārajām iestādēm;

h)	pienākums veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu pārraudzības noteikumu un principu ievērošanu;

i)	lemt par datumu, kad sākt CVD migrāciju uz T2V.

5. pants

T2V programmas Valde

1. T2V programmas Valdes sastāvs un pilnvaras ir noteiktas Lēmumā ECB/2009/6. T2V programmas Valde ir atbildīga par Padomes noteiktā vispārīgā regulējuma ietvaros 2. līmenim piešķirtajiem uzdevumiem.

2. T2V programmas Valdes pilnvaras ietver arī:

a)	VFS, DLDS un Lietotāja rokasgrāmatas apspriešanu un apstiprināšanu;

b)	T2V darbības sistēmas, ieskaitot darbības traucējumu un krīzes pārvaldības stratēģiju, ieviešanu Padomes noteiktajos parametros;

c)	sarunu vešanu par valūtas dalības līgumu, kas minēti 18. panta 1. un 2. punktā, noslēgšanu;

d)	informācijas sniegšanu attiecīgajām kompetentajām regulatīvajām un pārraudzības iestādēm;

e)	sarunu vešanu par 2. līmeņa–3. līmeņa līguma slēgšanu ar 4CB, ko apstiprinās Padome.

6. pants

4CB

1. 4CB izstrādā un nodrošina T2V darbību un sniedz informāciju par savu iekšējo organizāciju un darba sadalījumu T2V programmas Valdei.

4CB jo īpaši veic visus šos uzdevumus:

a)	balstoties uz LPD un T2V programmas Valdes norādījumiem, sagatavo VFS, DLDS un Lietotāja rokasgrāmatu saskaņā ar T2V programmas plānu;

b)	izveido un izstrādā T2V Eurosistēmas vārdā un nodrošina T2V tehniskos komponentus saskaņā ar T2V programmas plānu, ievērojot LPD, VFS un DLDS, un citas specifikācijas un pakalpojumu līmeņus;

c)	dara T2V pieejamu T2V programmas Valdei saskaņā ar apstiprinātajiem termiņiem, specifikācijām un pakalpojumu līmeņiem;

lai saskaņā ar 12. pantu noteiktu T2V finansējumu, iesniedz T2V programmas Valdei šādus dokumentus:

i)	tāmi par izmaksām, kas tām radīsies saistībā ar T2V izveidi un tehniskās darbības nodrošināšanu formā, kuru attiecīgajai Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) vai Eurosistēmas komitejai un/vai ārējiem revidentiem ir iespējams izvērtēt un/vai revidēt;

ii)	finansiālo piedāvājumu, t. sk. piedāvājuma veidu, maksājumu laika plānu, kā arī laika posmu, uz kuru tas attiecas;

e)	iegūst visas nepieciešamās licences, lai izveidotu T2V un nodrošinātu tās darbību, un ļautu Eurosistēmai sniegt T2V pakalpojumus CVD;

f)	ievieš pārmaiņas T2V saskaņā ar T2V pārmaiņu un versiju vadības procedūru;

g)	sniedz atbildes savas kompetences jomā par pieprasījumiem, ko iesniegusi Padome vai T2V programmas Valde;

h)	nodrošina mācības, tehnisku un operacionālu atbalstu testu veikšanai un migrācijai, ko koordinē T2V programmas Valde;

i)	ved sarunas par 2. līmeņa–3. līmeņa līgumu ar T2V programmas Valdi.

2. 4CB par savu uzdevumu izpildi ir solidāri atbildīgas attiecībā pret Eurosistēmu. Atbildība attiecas uz viltu, tīšu nodarījumu un rupju neuzmanību. Atbildības regulējums tiek sīkāk noteikts 2. līmeņa–3. līmeņa līgumā.

3. Minēto uzdevumu nodošana ārpakalpojumā vai nodošana apakšuzņēmējam neskar 4CB atbildību pret Eurosistēmu un citām ieinteresētajām pusēm, un tā ir pārredzama T2V programmas Valdei.

7. pants

Attiecības ar ārējām ieinteresētajām pusēm

1. T2V Konsultatīvā grupa ir forums komunikācijai un mijiedarbībai starp Eurosistēmu un T2V ārējām ieinteresētajām pusēm. T2V Konsultatīvā grupa ziņo T2V programmas Valdei un izņēmuma gadījumos var informēt Padomi.

T2V Konsultatīvo grupu vada T2V programmas Valdes priekšsēdētājs. T2V Konsultatīvās grupas sastāvs un pilnvaras noteiktas šīs pamatnostādnes pielikumā.

Konsultatīvā grupa darbojas saskaņā ar Reglamentu, ko apstiprina Padome.

2. CVD Kontaktgrupa ir forums komunikācijai un mijiedarbībai ar CVD. Tā veicina Pamatlīguma sagatavošanu un sarunas, kas vērstas uz tā noslēgšanu, starp Eurosistēmu, no vienas puses, un CVD, kas vēlas piedalīties T2V, no otras puses. CVD Kontaktgrupu vada T2V programmas Valdes priekšsēdētājs. CVD Kontaktgrupas sastāvs un pilnvaras noteiktas pielikumā.

3. Nacionālo lietotāju grupas ir forums saziņai un mijiedarbībai ar vērtspapīru norēķinu pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem attiecīgās valsts tirgū, lai atbalstītu T2V izveidi un ieviešanu un novērtētu T2V ietekmi uz valstu tirgiem. Nacionālo lietotāju grupas vada attiecīgās NCB. Nacionālo lietotāju grupu sastāvs un pilnvaras noteiktas pielikumā.

8. pants

Laba pārvaldība

1. Lai novērstu interešu konfliktus starp Eurosistēmas veikto T2V pakalpojumu sniegšanu un tās regulatīvajām funkcijām, Eurosistēmas centrālas bankas nodrošina, ka:

T2V programmas Valdes locekļi nepiedalās centrālo banku veiktajās pārraudzības darbībās saistībā ar T2V, kā noteikts T2V programmas Valdes Reglamentā, ko apstiprinājusi Padome. Viņi nav Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas (MNSK) (Payment and Settlement Systems Committee (PSSC)), Informācijas tehnoloģiju komitejas (ITK) (Information Technology Committee (ITC)) vai Eurosistēmas IT koordinācijas komitejas (EIKK) (Eurosystem IT Steering Committee (EISC)) locekļi;

b)	pastāv nošķirtība starp T2V pārraudzību un T2V darbību.

2. Uz T2V programmas Valdi attiecas ziņošanas, kontroles un revīzijas pienākums, kā noteikts šajā pamatnostādnē. Revīzijas par T2V izveidi, darbību un izmaksām tiek uzsāktas un veiktas, pamatojoties uz principiem un pasākumiem, kas noteikti Padomes ECBS revīzijas politikā, kura ir spēkā attiecīgās revīzijas veikšanas laikā.

9. pants

Sadarbība un informācija

1. 4CB un T2V programmas Valde savstarpēji sadarbojas, apmainās ar informāciju un sniedz savstarpēju tehnisku un cita veida atbalstu T2V programmas izveides laikā.

2. 4CB, citas Eurosistēmas centrālās bankas un T2V programmas Valde nekavējoties viena otru informē par visiem jautājumiem, kas var būtiski ietekmēt T2V izveidi vai attīstību, un cenšas samazināt visus saistītos riskus.

3. T2V programmas Valde katru ceturksni ziņo Padomei par T2V programmas izstrādi. Ziņojumu projektus, pirms tos iesniedz Padomei caur Valdi, nosūta MNSK un EIKK komentāru sniegšanai.

4. T2V programmas Valde tās sēžu darba kārtības, kopsavilkumus un attiecīgo dokumentāciju dara zināmu MNSK locekļiem, lai ļautu šiem locekļiem nepieciešamības gadījumā sniegt savu ieguldījumu.

5. Ja nepieciešams, T2V programmas Valde var apspriesties ar visām kompetentajām ECBS komitejām pēc savas vai pēc attiecīgās komitejas iniciatīvas.

6. 4CB par T2V programmu sniedz regulārus ziņojumus T2V programmas Valdei.

7. T2V programmas Valdes un 4CB ziņojumu sniegšanas pienākuma saturs un detalizēta procedūra tiek noteikta 2. līmeņa–3. līmeņa līgumā.

III NODAĻA

FINANŠU REŽĪMS

10. pants

Cenu politika

1. T2V cenu politika tiek veidota, ievērojot šādus pamatprincipus: tai nav peļņas gūšanas rakstura, tās mērķis ir pilna izdevumu atgūšana, un tā nav diskriminējoša attiecībā pret CVD.

2. T2V programmas Valde sešu mēnešu laikā kopš šīs pamatnostādnes pieņemšanas iesniedz Padomei priekšlikumu par T2V pakalpojumu cenu politiku, kurā ir ietvertas vispārīgās procedūras un ziņojums par T2V atbilstību mērķim darboties bezpeļņas veidā, pilnībā atgūstot visus izdevumus, kā arī ietverts visu izrietošo finanšu risku novērtējums, kam Eurosistēma var būt pakļauta. Pirms iesniegšanas Padomē cenu politiku apspriež ar CVD un lietotājiem.

11. pants

Izmaksu un grāmatvedības metodoloģija

1. Uz T2V attiecas Eurosistēmas vispārīgā izmaksu metodoloģija un 2006. gada 10. novembra Pamatnostādne ECB/2006/16 par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (2), ja vien Padome nav lēmusi citādi.

2. T2V programmas Valde jau ļoti agrīnā stadijā iesaista attiecīgās ECBS/Eurosistēmas komitejas, novērtējot:

a)	vai pareizi ieviesta Eurosistēmas vispārējo izmaksu metodoloģija saistībā ar T2V izmaksu tāmēm un T2V ikgadējo izmaksu aprēķināšanu; un

b)	vai ECB un 4CB pareizi ieviesušas Pamatnostādni ECB/2006/16 saistībā ar T2V izmaksu un aktīvu atspoguļošanu.

12. pants

Finansējums

1. T2V programmas Valde iesniedz Padomei priekšlikumu par T2V finansējumu, kurā ietvertas T2V izmaksas, t. i., 4CB un ECB izmaksas par T2V izveidi, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu.

2. Priekšlikumā ietver arī:

a)	piedāvājuma veidu;

b)	maksājumu laika plānu;

c)	laika posmu, uz kuru tas attiecas;

d)	izmaksu sadales mehānismu;

e)	kapitāla izmaksas.

3. Padome lemj par finansējumu.

13. pants

Maksājumi

1. Eurosistēmas vārdā ECB tiek atvērts T2V projekta konts. T2V projekta kontam nav budžeta rakstura, bet to lieto, lai saņemtu un veiktu visus ar T2V izmaksām saistītos priekšmaksājumus, maksājumus un atlīdzības izmaksu, kā arī maksājumus par T2V lietošanu.

2. Eurosistēmas vārdā T2V projekta kontu pārvalda T2V programmas Valde. Ja 4CB īstenojamie rezultāti ir apstiprināti un pieņemti, T2V programmas Valde apstiprina katru maksājumu, kas saskaņā ar Padomes apstiprināto un 2. līmeņa–3. līmeņa līgumā izklāstīto maksājumu laika plānu tiek izmaksāts 4CB.

14. pants

Eurosistēmas tiesības uz T2V

1. T2V uzņēmumu lietojumprogramma ir Eurosistēmas īpašums.

2. 4CB piešķir Eurosistēmai licences attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas nepieciešamas, lai ļautu Eurosistēmai sniegt CVD pilnu T2V pakalpojumu klāstu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un kopējiem pakalpojumu līmeņiem un piemērojot vienlīdzīgus nosacījumus. 4CB atlīdzina Eurosistēmai jebkādas trešo personu prasības par intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumu.

3. 4CB un T2V programmas Valde 2. līmeņa–3. līmeņa līgumā vienojas par detaļām, kas attiecas uz Eurosistēmas tiesībām uz T2V. Šādā līgumā tiek paredzētas to iestāžu tiesības, kuras noslēgušas valūtas dalības līgumu, kā noteikts 18. pantā.

IV NODAĻA

CENTRĀLIE VĒRTSPAPĪRU DEPOZITĀRIJI

15. pants

CVD piekļuves kritēriji

1. CVD ir tiesīgi piekļūt T2V pakalpojumiem, ja:

tie ir paziņoti Eiropas Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (3) 10. pantu vai gadījumā, ja CVD ir no jurisdikcijas, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), tie darbojas saskaņā ar normatīvo un regulatīvo sistēmu, kas ir vienlīdzīga ar Savienībā spēkā esošo sistēmu;

b)	kompetentās iestādes ir pozitīvi novērtējušas to atbilstību EVRK/ECBS Ieteikumiem vērtspapīru norēķinu sistēmai;

c)	tie pēc pieprasījuma dara pieejamu citiem T2V CVD katru vērtspapīru/ISIN, kura emitējošie CVD (vai tehniski emitējošie CVD) tie ir;

d)	tie apņemas piedāvāt citiem T2V CVD vērtspapīru uzskaites un glabāšanas pamatpakalpojumus nediskriminējošā veidā;

e)	tie apņemas attiecībā pret citiem T2V CVD veikt savus norēķinus, izmantojot centrālo banku naudas līdzekļus, ja valūta ir pieejama T2V.

2. Noteikumi, kas attiecas uz CVD piekļuves kritērijiem, tiek iekļauti līgumos starp Eurosistēmas centrālajām bankām un CVD.

3. ECB savā interneta vietnē uztur to CVD sarakstu, kuriem atļauts veikt norēķinus T2V.

16. pants

Līgumiskās attiecības ar CVD

1. Līgumi starp Eurosistēmas centrālajām bankām un CVD, ieskaitot pakalpojumu līmeņa līgumus, ir saskaņoti.

2. T2V programmas Valde kopā ar Eurosistēmas centrālajām bankām ved sarunas par līgumu saturu ar CVD.

3. Līgumus ar CVD apstiprina Padome un pēc tam paraksta tās Eurosistēmas valsts centrālā banka, kurā CVD atrodas; ja CVD atrodas ārpus euro zonas, līgumu paraksta ECB; abos gadījumos līguma parakstītāja darbojas visu Eurosistēmas centrālo banku vārdā. Attiecībā uz Īriju līgumu paraksta tās dalībvalsts Eurosistēmas centrālā banka, kas ir Eiropas Komisijai paziņojusi par vērtspapīru norēķinu sistēmu saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 10. pantu.

17. pants

Atbilstība regulatīvajām prasībām

1. T2V programmas Valdes mērķis ir atbalstīt CVD pastāvīgu atbilstību attiecīgajām normatīvajām, regulējošajām un pārraudzības prasībām.

2. T2V programmas Valde apsver, vai ECB jāizdod ieteikumi, lai veicinātu tiesību aktu piemērošanu ar mērķi nodrošināt visiem CVD vienlīdzīgas pieejas tiesības T2V pakalpojumiem, un šajā sakarā iesniedz priekšlikumus Padomei.

V NODAĻA

VALŪTAS, KAS NAV EURO

18. pants

Atbilstības nosacījumi iekļaušanai T2V

1. EEZ valūta, kas nav euro, ir atbilstīga lietošanai T2V, ja ārpus euro zonas esošā NCB, cita centrālā banka vai cita iestāde, kas ir atbildīga par šādu valūtu, noslēdz valūtas dalības līgumu ar Eurosistēmu un Padome ir apstiprinājusi šādas valūtas atbilstību.

2. Valūta, kas nav EEZ valūta, ir atbilstīga lietošanai T2V pēc tam, kad Padome ir apstiprinājusi šādas valūtas atbilstību, ja:

a)	tiesiskā, regulējošā un pārraudzības sistēma, kas ir piemērojama norēķiniem šajā valūtā, būtībā nodrošina tāda paša vai augstāka līmeņa tiesisko noteiktību kā Savienībā spēkā esošā sistēma;

b)	šādas valūtas iekļaušanai T2V būtu pozitīva ietekme uz T2V devumu Savienības vērtspapīru norēķinu tirgum;

c)	cita centrālā banka vai cita iestāde, kas ir atbildīga par šādu valūtu, noslēdz abpusēji pieņemamu valūtas dalības līgumu ar Eurosistēmu.

3. Saskaņā ar T2V programmas Valdes pilnvarām ārpus euro zonas esošas NCB var tikt pārstāvētas T2V programmas Valdē.

VI NODAĻA

T2V PROGRAMMAS IZVEIDE

19. pants

T2V programmas plāns

1. Pēc šīs pamatnostādnes pieņemšanas T2V programmas Valde sniedz priekšlikumus Padomei par T2V programmas plānu, kurš balstās uz LPD un sastāv no īstenojamo rezultātu un darbību strukturēta saraksta, kas veicamas saistībā ar T2V programmu, kopā ar to savstarpējām sakarībām un plānotajiem sākuma un beigu datumiem.

2. Balstoties uz priekšlikumiem, ko sniegusi T2V programmas Valde, Padome izvērtē, apstiprina un pieņem T2V programmas plānu.

3. T2V programmas Valde, balstoties uz T2V programmas plānu, izstrādā detalizētu programmas laika plānu, kas nosaka T2V programmas pagrieziena punktus. Laika plānu publicē un paziņo T2V ieinteresētajām pusēm.

4. Ja pastāv nopietns risks, ka kādu T2V programmas pagrieziena punktu nebūs iespējams sasniegt, T2V programmas Valde nekavējoties par to paziņo Padomei un iesaka pasākumus, lai novērstu kavēšanos T2V programmas ieviešanā.

VII NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

20. pants

2. līmeņa–3. līmeņa līgums

1. Ņemot vērā šīs pamatnostādnes noteikumus, 2. līmeņa–3. līmeņa līgums nosaka papildu detaļas, kas attiecas uz 4CB, T2V programmas Valdes un Eurosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.

2. 2. līmeņa–3. līmeņa līgumu projekti tiek iesniegti apstiprināšanai Padomē, un pēc tam tos paraksta Eurosistēma un 4CB.

21. pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja strīds, kas saistās ar jautājumu, ko regulē šī pamatnostādne, nevar tikt atrisināts, panākot vienošanos starp iesaistītajām pusēm, jebkura iesaistītā puse var iesniegt šo jautājumu Padomē lēmuma pieņemšanai.

2. 2. līmeņa–3. līmeņa līgums nosaka, ka T2V programmas Valde vai 4CB var iesniegt izskatīšanai Padomē jebkuru strīdu, kas rodas saistībā ar 2. līmeņa–3. līmeņa līgumu.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā 2010. gada 1. maijā.

23. pants

Adresāti un īstenošanas pasākumi

Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 21. aprīlī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 102, 22.4.2009., 12. lpp.

(2) OV L 348, 11.12.2006., 1. lpp.

(3) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

PIELIKUMS

T2V KONSULTATĪVĀ GRUPA

Pilnvaras un sastāvs

1. Pilnvaras un kompetence

TARGET2 vērtspapīriem (T2V) Konsultatīvajai grupai (KG) ir šādas pilnvaras:

a)	atbalstīt Eurosistēmas veikto Vispārējo specifikāciju (VS) un Detalizēto lietotāju darbības specifikāciju (DLDS) pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību Lietotāju prasību dokumentam (LPD);

b)	atbalstīt Eurosistēmu, kad tā izvērtē pieprasījumu grozīt LPD;

c)	sniegt padomus par turpmāko VS un DLDS juridiskās struktūras noteikšanu;

d)	atbalstīt Eurosistēmu, turpmāk nosakot cenu struktūru;

e)	turpināt vērtspapīru norēķinu jomas saskaņošanu saistībā ar T2V;

f)	atbalstīt ieviešanas centienus tirgū;

g)	sniegt padomus un atbalstīt līguma un politikas ieviešanu, kas veicina efektīvu un rentablu pēctirdzniecību T2V vidē starp T2V un CVD un tādējādi iedrošina centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) un tirgus lietotāju apņemšanos pārvest atlikumus un norēķinu darbības uz T2V;

h)	sniegt padomus par jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju un ieviešanas fāzēm.

2. Sastāvs

2.1.	KG sastāvā ir priekšsēdētājs, sekretārs, pilntiesīgie locekļi un novērotāji.

2.2.	Ja nepieciešams, priekšsēdētājs uz ad hoc pamata var pēc savas izvēlēs uzaicināt papildu ekspertus uz KG sanāksmēm un par to informēt KG.

3. Pilntiesīgie locekļi

3.1.	Pilntiesīgie locekļi var piedalīties KG lēmumu pieņemšanā.

3.2.	Katrai grupai, kura saskaņā ar 3.3. punktu var būt pilntiesīgs loceklis, tiek piešķirts vienāds pilntiesīgo locekļu skaits. Pilntiesīgo locekļu skaits citu ieinteresēto pušu grupā ir vienāds ar pilntiesīgo locekļu skaitu centrālo banku ieinteresēto pušu grupā.

3.3.

Katrs šo grupu pārstāvis ir tiesīgs būt pilntiesīgs KG loceklis:

centrālās bankas – ECB un katru euro zonas nacionālo centrālo banku (NCB) – pārstāv viens pilntiesīgs loceklis. Pēc euro ieviešanas dalībvalstī attiecīgā NCB arī piedalās KG kā pilntiesīgs loceklis no brīža, kad valsts pievienojas euro zonai. Ārpus euro zonas esošu centrālo banku, kas nolēmusi iekļaut savu valūtu T2V, no šā lēmuma pieņemšanas brīža pārstāv viens pilntiesīgs loceklis. Eiropas Komisija kā publiska iestāde ir pilntiesīgs loceklis un tiek pieskaitīta centrālo banku grupas locekļiem;

centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) – katra CVD grupa, ko var veidot vairāki CVD, vai katrs CVD, kas veic norēķinus par saviem darījumiem euro un/vai saviem darījumiem nacionālajā valūtā, kas nav euro, ir pilntiesīgs KG loceklis un var izvirzīt vienu pārstāvi, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

—	tas ir paziņojis par savu atbalstu T2V,

—	tas ir gatavs stāties līgumiskās attiecības ar Eurosistēmu,

—	tas ir paziņojis savu nolūku lietot T2V, tiklīdz būs uzsākta tā darbība.

Saskaņā ar 3.2. punktu un 3.3. punkta a) apakšpunktu CVD pārstāvju skaits ir vienāds ar centrālo banku pārstāvju skaitu. Tādējādi lielākām CVD grupām un lielākiem CVD ir lielāks pārstāvju skaits atkarībā no to norēķinu apjoma. Papildu pārstāvju skaitu nosaka CVD, kuri ir pārstāvēti KG, un KG priekšsēdētājs saskaņā ar d’Hondt metodoloģiju proporcionālai pārstāvībai;

lietotāji – Izvirzīšanas komiteja (IK) izvēlas locekļus no lietotāju kopienas, balstoties uz pieteikumiem, ko saņēmis sekretārs atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem:

—	vismaz 11 pilntiesīgu locekļu, kuri pārstāv lielākās komercbankas, kas darbojas vērtspapīru nozarē valūtās, kuras ir atbilstošas norēķinu veikšanai T2V, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas,

—	vismaz divi pilntiesīgi locekļi, kas pārstāv starptautiskās investīciju bankas,

—	vismaz divi pilntiesīgi locekļi, kuri pārstāv bankas, kas darbojas vērtspapīru norēķinu nozarē, lai apkalpotu to vietējos klientus,

—	vismaz viens pilntiesīgs loceklis, kas pārstāv centrālo darījuma partneri.

4. Novērotāji

4.1.	Novērotājiem ir tiesības piedalīties KG sanāksmēs, bet viņi nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesā.

4.2.

Viens pārstāvis no katras šīs grupas/institūcijas ir tiesīgs būt KG novērotājs:

a)	Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja;

b)	Eiropas Banku federācija;

c)	Eiropas Krājbanku grupa;

d)	Eiropas Kooperatīvo banku asociācija;

e)	Eiropas Vērtspapīru pakalpojumu forums;

f)	Eiropas Vērtspapīru biržu federācija;

g)	CVD, kuri atbalsta T2V un kuru darbību nodrošina NCB;

h)	KG apakšgrupu priekšsēdētāji.

4.3.	Eurosistēmas centrālās bankas, kas izveidos un nodrošinās T2V platformas darbību (4CB), var izvirzīt vienu pārstāvi no katras centrālās bankas, kurš piedalās KG kā novērotājs. Šie pārstāvji pauž vienotu KG viedokli.

5. Izvirzīšanas procedūras

5.1.

Uz pilntiesīgajiem locekļiem un novērotājiem attiecas šādas izvirzīšanas procedūras:

a)	centrālās bankas pārstāvi izvirza attiecīgās centrālās bankas vadītājs/prezidents saskaņā ar piemērojamiem centrālās bankas statūtiem;

b)	CVD pārstāvi izvirza attiecīgā CVD vadītājs;

c)	lietotāju pārstāvi izvirza attiecīgā organizācija, balstoties uz pieteikumiem ad personam. Viņus ieceļ IK saskaņā ar piemērojamām IK procedūrām un kritērijiem;

d)	novērotāju ieceļ attiecīgās grupas/institūcijas vadītājs.

5.2.	Izvirzītajam kandidātam ir atbilstošs pieredzes līmenis un attiecīgas tehniskās zināšanas. Struktūras, kas izvirza kandidātus, nodrošina, ka izvirzītā persona var veltīt pietiekami daudz laika, lai aktīvi iesaistītos KG darbā.

5.3.	Jebkuru izvirzīšanu rakstiski apstiprina sekretāram.

6. Dalība

6.1.	Pilntiesīgie KG locekļi un novērotāji piedalās KG tikai personiski. Viņu klātbūtne KG sanāksmēs tiek uzskatīta par zīmi, ka viņi sniedz ieguldījumu projektā.

6.2.

Pilntiesīgiem locekļiem ir tiesības iecelt vietnieku (ar līdzvērtīgu pieredzi un zināšanām), kas izņēmuma gadījumos piedalās KG pilntiesīga locekļa vai novērotāja vietā un kas pilntiesīgu locekļu gadījumā var balsot viņa/viņas vietā, balsojot uz pilnvaras pamata. Pilntiesīgi locekļi un novērotāji par to iepriekš laikus informē sekretāru.

6.3.	Ja pilntiesīgs loceklis vai novērotājs pamet struktūru, kuru tas pārstāv, viņa pilnvaras tiek nekavējoties apturētas.

6.4.	Ja pilntiesīgs loceklis vai novērotājs atkāpjas no amata vai beidzas viņa pilnvaras, KG priekšsēdētājs pieprasa atbildīgajai organizācijai, kas izvirza kandidātu, vai IK iecelt vietnieku saskaņā ar piemērojamo izvirzīšanas procedūru, kas noteikta 5. pantā.

7. Priekšsēdētājs

7.1.	Priekšsēdētājs ir ECB augstākā līmeņa vadītājs, kuru ieceļ Padome. Priekšsēdētājam ir tiesības iecelt vietnieku, kas viņu aizstāj izņēmuma gadījumos.

7.2.	Priekšsēdētājs ir atbildīgs par KG sanāksmju organizēšanu, un viņš vada šīs sanāksmes. Pildot šo funkciju, viņš lemj par sanāksmju darba kārtību, ņemot vērā KG locekļu ieguldījumu, un lemj par KG nosūtāmajiem dokumentiem.

7.3.	Priekšsēdētājs lemj, vai jautājums ir KG kompetencē (saskaņā ar 1.2. punktu), un, ja tiek nolemts, ka jautājums nav KG kompetencē, informē KG.

7.4.	Priekšsēdētājs veic visas funkcijas, kas ir noteiktas Padomes lēmumā, kā arī citas funkcijas, ko viņam deleģējusi KG.

7.5.	Priekšsēdētājs ieceļ apakšgrupu, kuras tiek izveidotas KG pārraudzībā, priekšsēdētājus un pastāvīgos locekļus.

7.6.	Priekšsēdētājs ir vienīgā persona, kas veic KG ārējo pārstāvību. KG tiks iepriekš laikus informēta par jebkuru ārējās pārstāvības gadījumu, ko KG vārdā veic priekšsēdētājs. KG tiks iepriekš laikus informēta par jebkuru uz āru vērstu KG paziņojumu.

8. Sekretariāts

8.1.	Sekretārs ir ECB darbinieks ar lielu pieredzi, un viņu ieceļ priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs var iecelt vietnieku, kas aizstāj sekretāru izņēmuma gadījumos.

8.2.	ECB sniedz sekretāram operacionālu un ar sekretariātu saistītu atbalstu.

8.3.

Sekretārs darbojas priekšsēdētāja vadībā. Sekretāra uzdevumi jo īpaši ir:

a)	palīdzēt priekšsēdētājam pildīt viņa uzdevumus;

b)	organizēt sanāksmes un sagatavot sanāksmju kopsavilkumus;

c)	palīdzēt sagatavot dokumentus, kurus pieņem KG;

d)	darboties kā apspriešanās koordinatoram;

e)	organizēt ārējo komunikāciju saistībā ar KG un citu grupu darbu (piemēram, KG dokumentu publicēšana);

f)	veikt visas citas funkcijas, kuras viņam/viņai piešķirtas ar KG Reglamentu vai kuras atkarībā no situācijas piešķīris priekšsēdētājs.

8.4.	Sekretārs ex officio ir IK loceklis. Viņš var piedalīties arī KG apakšstruktūrās.

8.5.	Sekretāram nav tiesību piedalīties KG lēmumu pieņemšanā.

9. Darba procedūras

9.1.	KG sanāk vismaz vienreiz ceturksnī. Priekšsēdētājs var sasaukt papildu sanāksmes, kuru datumus laikus paziņo KG. Parasti sanāksmes notiek ECB telpās.

9.2.	Darba valoda ir angļu valoda.

9.3.

Pagaidu secinājumus par KG sanāksmes galvenajiem rezultātiem publicē ECB interneta vietnē triju darbdienu laikā pēc sanāksmes. Šo pagaidu secinājumu publicēšana ir priekšsēdētāja pārziņā, neiesaistot KG, un uz tiem ir atbilstošas atzīmes. Sekretārs pēc katras KG sanāksmes sagatavo arī darbību sarakstu, kurā uzskaitīti uzdevumi un izpildes termiņi, kas noteikti sanāksmes laikā. KG sanāksmes kopsavilkumu sagatavo sekretārs un izplata to KG locekļiem sešu darbdienu laikā no sanāksmes dienas. KG locekļu komentāri par kopsavilkumu jāsaņem triju darbdienu laikā. Kopsavilkuma noslēguma versiju publicē, tiklīdz to apstiprinājusi KG. Tā aizstāj priekšsēdētāja pagaidu secinājumus, kas pēc kopsavilkuma publicēšanas tiek izņemti no interneta vietnes. Kopsavilkumā atspoguļo tēmas, par kurām ticis diskutēts, kā arī šo diskusiju rezultātus.

9.4.

KG darbība ir atklāta un caurredzama.

Sanāksmes darba kārtību un dokumentus, kuru apspriešana ir paredzēta (ieskaitot KG apakšstruktūru ieguldījumu) izplata dalībniekiem un publicē ECB interneta vietnē vismaz piecas darbdienas pirms sanāksmes. KG pēc saviem ieskatiem var lemt, vai sanāksmes laikā apspriest dokumentus, kuri tai nosūtīti vēlāk nekā piecas dienas pirms sanāksmes. Komentārus un citus iesniegumus, ko sekretārs saņēmis, ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sanāksmes izplata visai KG un publicē ECB interneta vietnē. Dokumentus, kuru raksturs ir konfidenciāls (piemēram, dokumentus, kas saņemti no tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka tiek saglabāta to konfidencialitāte, vai dokumentus, kurus par konfidenciāliem ir noteicis priekšsēdētājs), nepublicē.

9.5.	KG lēmumi ir vai nu padomi, kuri tiek nosūtīti tieši ECB lēmējinstitūcijām, t. i., Padomei un Valdei, vai rezolūcijas, kas attiecas uz KG darba organizāciju un tās apakšgrupu darbu.

9.6.

Padomus ECB lēmējinstitūcijām pieņem vienprātīgi, vienojoties visiem KG locekļiem, kas piedalās KG lēmumu pieņemšanā. Ja nav iespējams panākt vienprātību, priekšsēdētājs var nolemt izvērtēt atbalsta pakāpi kādam noteiktam padomam, jautājot visiem pilntiesīgajiem KG locekļiem, kas piedalās KG lēmuma pieņemšanā, vai viņi piekrīt vai nepiekrīt priekšlikumam. Atbalsta pakāpi paziņo ECB lēmējinstitūcijām. Gadījumā, ja padomam par vienu un to pašu jautājumu ir vairāki priekšlikumi, ECB lēmējinstitūcijām tiek paziņoti tikai tie priekšlikumi, kurus atbalsta vismaz septiņi pilntiesīgi KG locekļi (vai viņu vietnieki). Pilntiesīgi locekļi nevar atbalstīt vairāk kā vienu priekšlikumu par vienu un to pašu jautājumu. Attiecībā uz īpaši svarīgiem jautājumiem septiņi pilntiesīgi locekļi var pieprasīt, ka to mazākuma viedoklis tiek nekavējoties iesniegts ECB lēmējinstitūcijām.

9.7.

KG var izveidot apakšstruktūras, lai atbalstītu tās darbību saistībā ar: a) lietotāju prasību tehnisko ieviešanu; b) tādu jautājumu saskaņošanu, kas ir saistīti ar T2V; c) juridiskiem jautājumiem, kas saistīti ar T2V; vai d) jebkuru citu jomu, attiecībā uz kuru KG uzskata, ka nepieciešams īpašs atbalsts. KG nosaka un pieņem šo apakšstruktūru pilnvaras.

KG var izveidot apakšgrupas, kuras aptver visas KG ieinteresēto pušu grupas un kurām ir ilgtermiņa raksturs. Turklāt KG var izveidot arī darba grupas, kuras aptver visas KG ieinteresētās puses un/vai kurām ir īstermiņa raksturs. Papildus tam KG, kā arī T2V projekta komanda var sasaukt darbseminārus uz ad hoc pamata, lai pievērstos īpašiem jautājumiem.

KG lēmumu, kas attiecas uz apakšstruktūru darba organizāciju, pieņem vienprātīgi vai, ja vienprātību nav iespējams panākt, ar vienkāršu balsu vairākumu.

9.8.

KG jānodrošina, ka plašam tirgus dalībnieku un iestāžu lokam tiek dota iespēja sniegt ieguldījumu KG, kā arī to, ka tie ir informēti par KG pārrunām. Sekretārs koordinē šādas apspriešanās, un, ja nepieciešams, viņu atbalsta ECB T2V komanda un pārējais ECB personāls.

Šim nolūkam katrā valstī tiek izveidota Nacionālā lietotāju grupa (NLG) kā saikne starp attiecīgās valsts tirgu un KG. NLG ar sekretāra starpniecību var iesniegt ieteikumus un rezolūcijas KG.

KG lieto piemērotus līdzekļus, lai apspriestos ar tirgus dalībniekiem, iestādēm, kā arī visām citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, izmantojot NLG, publiskas apspriešanās, apaļā galda sarunas, īpašas sanāksmes un informācijas sesijas vai atsauksmju publicēšanu pēc apspriešanās.

Visas apspriešanās ietver laika posmu komentāru sniegšanai, kas nav mazāks par trim nedēļām, ja vien KG priekšsēdētājs nelemj citādi.

10. Ziņojumu sniegšanas kārtība un attiecības ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) komitejām

10.1.

Padome var sniegt vispārīgus norādījumus KG vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc pieprasījuma.

10.2.

KG iesniedz savus padomus tieši ECB lēmējinstitūcijām to vērtējumam.

10.3.

KG var sniegt norādījumus tieši apakšgrupai ar attiecīgā priekšsēdētāja starpniecību kā darbu, ko tā veic saskaņā ar savām pilnvarām vai nu pēc pašas iniciatīvas, vai pēc pieprasījuma.

10.4.

Ar priekšsēdētāja starpniecību KG var apspriesties ar ECBS komiteju vai tās apakšgrupu/apakšgrupām par īpašiem tehniskiem jautājumiem, kas ir šīs komitejas kompetences un īpašo zināšanu jomā (piemēram, juridiskie jautājumi, kas saistīti ar T2V). Šādas apspriešanās veikšanai tiek piešķirtas trīs nedēļas, ja vien īpašu apstākļu dēļ nav nepieciešams īsāks periods. Priekšsēdētājs nodrošina, ka KG darbs nepārklājas ar kādas ECBS komitejas pilnvarām.

CVD KONTAKTGRUPA

Pilnvaras un sastāvs

1. Pilnvaru apjoms

CVD Kontaktgrupa (CKG) veicina Pamatlīguma sagatavošanu un vienošanos par to starp Eurosistēmu, no vienas puses, un CVD, kas vēlas piedalīties T2V, no otras puses. Pamatlīgums ir dokuments, ko Padome piedāvās visiem Eiropas CVD. Tas aptvers T2V izveides un darbības posmus. Katrs CVD to parakstīs individuāli.

2. Sastāvs

CKG sastāv no CVD projekta sponsoriem un T2V programmas valdes locekļiem un viņu vietniekiem.

Projekta sponsorus izvirza CVD, kas 2009. gada 16. jūlijā parakstījuši saprašanās memorandu ar Eurosistēmu vai pēc tam snieguši vienpusēju paziņojumu par tā pieņemšanu, valdes. Katrs CVD loceklis var noteikt vietnieku, kas aizstāj viņu gadījumā, ja viņš nav pieejams. Ja nav pieejams ne projekta sponsors, ne viņa/viņas vietnieks, CVD netiek pārstāvēts. Ja T2V programmas valdes locekļi vai viņu vietnieki nav pieejami, viņus nevar aizstāt.

CKG priekšsēdētājs ir T2V programmas valdes priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs, koordinējot savu darbu ar CVD: 1) lemj par sēžu biežumu, formātu un darba kārtību; 2) uzaicina ārējos ekspertus un/vai T2V komandas locekļus uz sēdēm par specifiskiem jautājumiem. Referents ir ECB T2V komandas loceklis. Viņš/viņa: 1) koordinē sēžu organizāciju un savlaicīgu dokumentu nosūtīšanu; 2) atbalsta priekšsēdētāju, sagatavojot grupas sēdes; 3) sagatavo sēdes nobeiguma dokumentu; 4) atbalsta priekšsēdētāju, pārvaldot attiecības ar attiecīgajām (apakš-)grupām.

3. Darba procedūras, mijiedarbība un atbalsts

Darba procedūras

CKG savas rezolūcijas cenšas pieņemt vienprātīgi. Ja divu pēc kārtas sekojošu sēžu laikā nav iespējams panākt vienprātīgu lēmumu, viedokļu atšķirības skaidri jādokumentē. Šajā gadījumā T2V programmas valdei ir pienākums sniegt priekšlikumus Padomei. CVD, kas nepiekrīt T2V programmas valdes priekšlikumam, tiek sniegta iespēja izteikt savu atšķirīgo viedokli.

T2V Konsultatīvās grupas (KG) un CKG mijdarbība

CKG priekšsēdētājs regulāri informē KG par sarunu, kas vērstas uz Pamatlīguma noslēgšanu, progresu.

Ja nepieciešams, CKG (iespējams, izmantojot Projekta vadītāju apakšgrupu (PVAG) un Līgumu jautājumu darba grupu (LJDG)), saņem ieguldījumu no esošajām KG apakšstruktūrām.

CKG atbalsts

CKG atbalsta:

—	PVAG, kas ir atbildīga par uzņēmumu viedokļu sagatavošanu sarunām (ieskaitot inter alia funkcionālos, tehniskos un plānošanas posteņus),

—	LJDG, kas sniedz juridisku atbalstu CKG un pārveido uzņēmumu ieguldījumu, kurš saņemts no CKG un PVAG, pienācīgā juridiskā formā.

CKG nosaka šo divu darba grupu pilnvaras un vispārīgu to darba kārtību.

NACIONĀLĀ LIETOTĀJU GRUPA

Pilnvaras un sastāvs

1. Ievads

Nacionālajā lietotāju grupā (NLG) ir apvienoti vērtspapīru norēķinu pakalpojumu sniedzēji un lietotāji, kas darbojas attiecīgās valsts tirgū, lai atbalstītu TARGET2 vērtspapīriem (T2V) izveidi un ieviešanu. Tā veido forumu valsts tirgus dalībnieku iesaistīšanai T2V Konsultatīvās grupas (KG) darbā un nodibina formālu saikni starp KG un valsts tirgu. Tā sniedz atsauksmes T2V projekta komandai un sniedz ieguldījumu KG saistībā ar visiem jautājumiem, ko izskata KG. Tādējādi tā var iesniegt arī priekšlikumus par jautājumiem, kuri KG jāizvērtē.

NLG var tikt iesaistīta LPD pārmaiņu vadības procesā, un tai ir būtiska loma, izvērtējot šādus pieprasījumus saistībā ar valstu tirgu darbību. NLG savā darbībā jāievēro T2V princips izvairīties no nacionālo īpatnību ieviešanas T2V un aktīvi jāveicina saskaņošana.

2. Pilnvaras

NLG pilnvaras ir:

—	izvērtēt T2V funkcionalitātes ietekmi, jo īpaši visas pārmaiņas T2V lietotāju prasībās, uz attiecīgo valstu tirgiem; veicot šo uzdevumu, jāievēro bezpeļņas T2V princips, kura mērķis ir izvairīties no nacionālajām īpatnībām un veicināt saskaņošanu,

—	pievērst KG uzmanību būtiskām problēmām, kas ir valstu tirgos,

—	veicināt informētību par T2V visos valsts vērtspapīru nozares segmentos,

—	atbalstīt KG locekļus, kas pārstāv valsti.

3. Sastāvs

NLG sastāvu veido priekšsēdētājs, sekretārs un locekļi.

NLG priekšsēdētājam vēlams būt KG biedram vai novērotājam. Šis amats vairākumā gadījumu būtu jāieņem attiecīgās centrālās bankas augstākā līmeņa darbiniekam. Gadījumā, ja attiecīgā centrālā banka nepiedāvā vai neieceļ NLG priekšsēdētāju, to izvirza KG priekšsēdētājs, kurš cenšas panākt vienprātību starp galvenajiem attiecīgā tirgus dalībniekiem. Ja priekšsēdētājs nav KG loceklis, KG loceklim jānodrošina koordinācija starp KG un NLG priekšsēdētāju, lai nodrošinātu ciešu saikni starp KG un NLG.

NLG sekretāru euro zonas valstīs ieceļ attiecīgā nacionālā centrālā banka; citās valstīs NLG sekretāru ieceļ NLG priekšsēdētājs. Sekretāram jāapmeklē regulāras ziņošanas sanāksmes, ko NLG sekretāriem organizē T2V komanda.

NLG locekļi ir attiecīgie KG locekļi un novērotāji (vai citi izvirzīti augstākā līmeņa pārstāvji, kas pieņemami NLG priekšsēdētājam) un citas personas ar atbilstošām zināšanām un reputāciju, kuras vispārīgi pārstāv visas nacionālā tirgus lietotāju un pakalpojumu sniedzēju kategorijas. NLG locekļi var būt centrālie vērtspapīru depozitāriji, brokeri, bankas, investīciju bankas, vērtspapīru kontu turētāji, emitenti un/vai to aģenti, centrālie darījuma partneri, biržas un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, attiecīgā nacionālā centrālā banka, regulatīvās iestādes un attiecīgās banku asociācijas.

4. Darba procedūras

NLG kompetencē ir tikai jautājumi, kas saistīti ar T2V. Tās ir aicinātas aktīvi pieprasīt ziņojumus no T2V komandas par aktuāliem jautājumiem un laikus sniegt valstu viedokļus par jautājumiem, kurus uzdevis KG sekretārs vai kurus izvirzījušas NLG. T2V komanda regulāri sniedz informāciju NLG un organizē tikšanās ar NLG sekretāriem, lai veicinātu mijiedarbību starp NLG un T2V komandu.

NLG cenšas organizēt regulāras sēdes, kuru norises laiks ir atbilstošs KG sanāksmju laika plānam, lai tā varētu sniegt padomu attiecīgo valstu KG locekļiem. Tomēr KG locekļiem šie padomi nav saistoši. NLG, izmantojot KG sekretāru, var iesniegt arī rakstiskus iesniegumus KG un aicināt KG locekli darīt zināmu KG viedokli.

NLG sekretārs cenšas vismaz piecas darbdienas pirms sēdes izplatīt sēdes darba kārtību un attiecīgos dokumentus, kuru apspriešana paredzēta NLG sēdē. Triju nedēļu laikā kopš katras sēdes NLG sēžu kopsavilkumi angļu valodā un visās citās Savienības valodās tiek publicēti T2V interneta vietnē un, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, attiecīgās NCB interneta vietnē.

NLG biedru sarakstu publicē T2V interneta vietnē. NLG T2V interneta vietnē publicē arī NLG e-pasta kontaktadresi, lai valsts tirgus dalībnieki zinātu, pie kā vērsties sava viedokļa izteikšanai.

IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

12.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/81

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 24. marts)

par valsts atbalstu C 47/05 (ex NN 86/05), ko īstenojusi Grieķija Hellenic Vehicle Industry SA (ELVO) labā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 1476)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/273/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinājusi visas ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1),

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Komisija 2002. gada 27. maija vēstulē saņēma sūdzību, kurā apgalvots, ka Grieķijas iestādes piešķīrušas valsts atbalstu uzņēmumam ELVO – Hellenic Industry SA (turpmāk tekstā – ELVO).

(2)	Pēc plašas viedokļu apmaiņas ar Grieķijas iestādēm Komisija 2005. gada 7. decembra vēstulē informēja Grieķiju, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz atbalstu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)	Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par minēto atbalstu.

(4)	Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

(5)

Grieķija iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru 2006. gada 1. marta vēstulē. Grieķija sniedza papildu informāciju 2006. gada 26. jūlija, 2006. gada 28. jūlija, 2006. gada 2. augusta, 2007. gada 22. jūnija, 2007. gada 2. jūlija, 2007. gada 31. augusta, 2007. gada 6. septembra, 2007. gada 18. oktobra, 2008. gada 22. februāra un 2008. gada 20. augusta vēstulēs.

(6)	Komisijas ierēdņu un Grieķijas iestāžu sanāksme, klātesot ELVO pārstāvjiem, notika 2007. gada 4. maijā.

2. FAKTI

2.1. Atbalsta saņēmējs

(7)	ELVO ir uzņēmums, kas ražo militāros transportlīdzekļus, civilos transportlīdzekļus un to rezerves daļas, un tas atrodas Salonikos Grieķijā. ELVO ir galvenais mehānisko transportlīdzekļu piegādātājs Grieķijas bruņotajiem spēkiem.

(8)

Saskaņā ar pieejamo informāciju uzņēmums ražo šādu veidu transportlīdzekļus: autobusus, trolejbusus, pašizgāzējus, atkritumu savākšanas mašīnas, autocisternas, ugunsdzēsēju mašīnas, sniega arklus, lidmašīnu transportētājus, ceļamkrānu transportētājus, traktorus, kravas furgonus, piekabes, sporta automašīnas, tankus un bruņumašīnas.

(9)	Uzņēmums tika nodibināts 1972. gadā ar nosaukumu Steyr Hellas SA, un tas ražoja traktorus, kravas automašīnas, velosipēdus un dzinējus. Uzņēmumu 1987. gadā pārdēvēja par ELVO, un par galveno tā akcionāru kļuva Grieķijas valsts.

(10)	Mytilineos Holdings SA iegādājās 43 % ELVO akciju saskaņā ar 2000. gada 29. augusta akciju pirkuma līgumu pēc atklāta konkursa (turpmāk tekstā šī pārdošana minēta kā “daļēja privatizācija”). Pašlaik 51 % no ELVO pieder Grieķijas valstij.

(11)	ELVO pašlaik nodarbina apmēram 672 cilvēkus (2007. gada dati). Tā apgrozījums 2007. gadā bija 84 miljoni euro.

2.2. Atbalsta pasākumi

2.2.1. Nodokļu atbrīvojums saskaņā ar Likumu 2771/1999

(12)

Saskaņā ar 1999. gada 16. decembrī pasludinātā Likuma 2771/1999 15. panta 3. punktu Grieķijas valsts atbrīvoja ELVO no visiem parādiem valsts kasei saistībā ar nodokļiem un naudas sodiem par laika posmu no 1988. līdz 1998. gadam (turpmāk tekstā – nodokļu atbrīvojums A). Kā norādījušas Grieķijas iestādes, atbrīvojuma vērtība bija GRD 1 193 753 186 (atbilst EUR 3 503 310,89) (3), ko ELVO bija parādā valsts kasei.

(13)	Savās piezīmēs par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru atbilstoši EK līguma 88. panta 2. punktam Grieķijas iestādes informēja Komisiju par diviem citiem pasākumiem ELVO atbalstam.

2.2.2. Nodokļu atbrīvojums saskaņā ar Likumu 1892/90

(14)

Ar lēmumu (4), kas pieņemts atbilstoši Likuma 1892/90 49. pantam, Grieķijas iestādes piešķīra ELVO nodokļu atbrīvojumu EUR 3 546 407,89 apmērā (turpmāk tekstā – nodokļu atbrīvojums B). Šī summa atbilda ELVO nodokļu saistībām no 1998. gada (iepriekšējās nodokļu revīzijas gads) līdz tā akciju daļas pārdošanai uzņēmumam Mytilineos. Atbrīvojums izpaudās kā ELVO iepriekš nomaksāto nodokļu atmaksa, ko veica nodokļu administrācija. To var iedalīt šādi:

—

EUR 2 912 380,90 attiecās uz PVN, ko ELVO bija samaksājis pēc daļējās privatizācijas, bet kas bija jāsamaksā laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz daļējai privatizācijai 2000. gada 29. augustā. Šo summu atmaksāja Grieķijas iestādes divos maksājumos 2002. gada 7. novembrī (EUR 900 000) un 2004. gada 6. februārī (EUR 2 012 318,90),

—	EUR 634 088,99 atbilda nodokļiem, ko ELVO bija samaksājis par 1998., 1999. un 2000. darbības gadu (līdz daļējai privatizācijai). Grieķija nav norādījusi precīzu atmaksas datumu.

2.2.3. Aizdevuma garantija

(15)

Vācijas banka Bayerische Hypo- und Vereinsbank AG 1997. gadā piešķīra ELVO aizdevumu EUR 23 008 134,635 apmērā. Šis aizdevums tika nodrošināts ar Grieķijas valsts garantiju (turpmāk tekstā – aizdevuma garantija). ELVO nesniedza nodrošinājumu par garantiju, bet samaksāja valstij nodevu 1 % apmērā no summas. Grieķijas iestādes ir informējušas Komisiju, ka aizdevums tika piešķirts, lai finansētu ražošanu Aizsardzības ministrijas iepirkuma programmu vajadzībām, konkrēti – […] (5) ražošanu Grieķijas armijas vajadzībām.

3. IEMESLI PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI ATBILSTOŠI 82. PANTA 2. PUNKTAM

(16)

Kā minēts iepriekš, Komisija 2005. gada 7. decembra vēstulē informēja Grieķiju, ka tā ir uzsākusi procedūru atbilstoši EK līguma 88. panta 2. punktam attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu A, ko tā uzskata par valsts atbalstu. Komisijai bija šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(17)

Viedokļu apmaiņā, kas notika, pirms tika pieņemts lēmums par procedūras uzsākšanu, Grieķija apgalvoja, ka uz ELVO darbību pilnībā attiecas EK līguma 296. pants, jo ELVO ražo galvenokārt militāros transportlīdzekļus, kas paredzēti Grieķijas bruņotajiem spēkiem. Tomēr Komisija norādīja, ka ELVO ražo arī civilos un divējāda lietojuma transportlīdzekļus. Grieķija nebija pierādījusi, ka nodokļu atbrīvojums sniedzis labumu tikai ELVO militāro transportlīdzekļu ražošanai un ka tas ir svarīgi Grieķijas būtiskajām aizsardzības interesēm.

(18)

Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka tikai daļa finansiālā atbalsta, kas piešķirts ELVO, nodrošināja labumu militāro transportlīdzekļu ražošanai, uz kuru attiecas EK līguma 296. pants, un ka atbalsts, kas piešķirts ražošanai, uz kuru minētais pants neattiecas, ir jāpārbauda attiecīgā procedūrā, pamatojoties uz EK līguma 88. panta 2. punktu.

(19)

Tajā pašā vēstulē Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (6) 10. panta 3. punktu pieprasīja, lai Grieķija sniedz tai informāciju par vairākiem jautājumiem, tostarp šādiem:

—	informācija par jebkādu citu finansiālu atbalstu, kas piešķirts ELVO no valsts līdzekļiem,

—	pierādījumi, ka izdevumu un ieņēmumu pārskati saistībā ar civilo transportlīdzekļu ražošanu (tostarp divējāda lietojuma transportlīdzekļu ražošanu) un militāro transportlīdzekļu ražošanu tika nošķirti un ka atbalsts tika piešķirts tikai par labu militāro transportlīdzekļu ražošanai,

—	dati par apgrozījuma sadalījumu pa produktu kategorijām (civilie, divējāda lietojuma un militārie transportlīdzekļi).

4. GRIEĶIJAS IESTĀŽU APSVĒRUMI

(20)	Atbildot uz Komisijas lēmumu uzsākt izmeklēšanas procedūru, Grieķija iesniedza turpmāk izklāstītās piezīmes.

4.1. Citi atbalsta pasākumi

(21)	Atbildot uz Komisijas pieprasījumu, Grieķija informēja Komisiju par iepriekš aprakstīto nodokļu atbrīvojumu B un aizdevuma garantiju. Grieķija norādīja, ka ELVO nav saņēmis citu atbalstu no valsts līdzekļiem.

4.2. EK līguma 296. panta piemērojamība

(22)

Grieķija apstiprināja, ka ELVO nesagatavo atsevišķus pārskatus par tā civilās un militārās produkcijas ražošanu. Tomēr Grieķija pastāvēja uz to, ka ELVO ražo galvenokārt militāro aprīkojumu. Tādējādi no 1987. līdz 1998. gadam 85 % no uzņēmuma pārdošanas attiecās uz “militārajām programmām”. Tas, ka militāro transportlīdzekļu īpatsvars no pārdošanas apjoma 1999. gadā bija tikai 54 %, ir izņēmuma gadījums, jo tika īstenota 1997. gadā noslēgtā vienošanās piegādāt autobusus un trolejbusus dažādām valsts iestādēm (patiešām, vēlāk, no 2000. līdz 2002. gadam, militāro transportlīdzekļu īpatsvars no pārdošanas apjoma atkal bija parastajā augstajā līmenī, attiecīgi – 64,61 %, 72,59 % un 98,40 %). Tādējādi, izņemot 1999. gadu, vairums ELVO saražotās produkcijas bija militārais aprīkojums, uz kuru var attiecināt EK līguma 296. pantu.

4.3. Privātā pārdevēja princips

(23)

Tas, ciktāl uz nodokļu atbrīvojumiem A un B nevarētu attiecināt EK līguma 296. pantu, jāvērtē ELVO daļējās privatizācijas kontekstā. Tā tika īstenota, rīkojot atklātu konkursu, par kuru interesi izrādīja astoņas Grieķijas un starptautiskās grupas. Četras no tām iesniedza prasībām atbilstošus piedāvājumus. Mytilineos piedāvājums tika uzskatīts par vislabāko.

(24)

Privatizācijas procesa gaitā Grieķijas valsts nolēma, ka ELVO jāpārdod bez jebkādām nodokļu saistībām, kas zināmas pirms pārdošanas pabeigšanas, un ka visas nodokļu saistības, kas radīsies pirms pārdošanas, bet būs jāsedz tikai vēlāk, uzņemsies Grieķijas valsts. Šie nosacījumi bija daļa no konkursa procedūras noteikumiem un bija zināmi visiem konkursa pretendentiem (kuru piedāvājumi attiecīgi atspoguļoja to cerības, ka šie parādi tiks norakstīti). Mērķis bija nodrošināt pēc iespējas augstāku cenu par akcijām (atskaitot nodokļu prasījumus, attiecībā uz kuriem piešķirts atbrīvojums).

(25)

Grieķijas valsts apgalvo, ka tas, ka pārdevējs uzņemas pārdotās struktūrvienības finanšu saistības, kas darījuma pabeigšanas brīdī nav materializējušās, ir vispārpieņemta komercdarbības prakse, kas tiek īstenota līdzīgos darījumos. Turklāt Grieķijas iestādes norāda, ka Mytilineos samaksātā cena (EUR 12 179 071) nodrošināja tām ievērojamu neto atlīdzību, pat ja atskaita dzēsto parādu (tīrā summa EUR 5 129 298,12).

(26)	Tādējādi Grieķija apgalvo, ka ir rīkojušās līdzīgi kā privāts pārdevējs, kas cenšas maksimāli palielināt peļņu no sava aktīva pārdošanas, un ka tāpēc nodokļu atbrīvojumi A un B nav valsts atbalsts.

4.4. Valsts atbalsta shēma Ν 11/91

(27)

Grieķijas iestādes arī atsaucās uz valsts atbalsta shēmu N 11/91, ko Komisija apstiprinājusi 1991. gada 11. jūlija vēstulē. Saskaņā ar šo shēmu tika atļauts valsts atbalsts parāda norakstīšanas vai kapitalizācijas veidā saistībā ar 208 identificētu valsts sektorā darbojošos uzņēmumu privatizāciju; viens no tādiem uzņēmumiem ir ELVO. Tomēr shēma paredzēja, ka par šādu atbalstu Komisija iepriekš jāinformē divos gadījumos:

—	ja uzņēmuma pārdošana notiek, īstenojot procedūru, kas nav atklāts konkurss, t. i., veicot tiešu pārdošanu trešai personai,

—	ja uzņēmums darbojas konkrētās nozarēs, tostarp automobiļu rūpniecībā (7).

(28)

Grieķijas iestādes apgalvo, ka uz parāda norakstīšanu, kas veikta, pamatojoties uz Likumu 1892/90, attiecas šī shēma. Par norakstīšanu nebija iepriekš jāinformē Komisija, jo 43 % no ELVO tika pārdoti atklātā konkursa procedūrā, un, tā kā ELVO ir militāro transportlīdzekļu ražotājs, tas nav iekļaujams “automobiļu” ražotāju kategorijā valsts atbalsta noteikumu nozīmē.

5. NOVĒRTĒŠANA

5.1. EK līguma 296. pants

(29)	Pirms atbalsta pasākumu novērtēšanas pēc būtības atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem ir lietderīgi izvērtēt Grieķijas apgalvojumu par EK līguma 296. panta piemērojamību.

(30)

Pamatojoties uz EK līguma 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Līguma noteikumi neliedz dalībvalstij veikt “pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; šādi pasākumi kopējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem, konkurences nosacījumus.” Šis noteikums attiecas uz ražojumu sarakstu, ko izstrādājusi Padome (sk. EK līguma 296. panta 2. punktu) un kas cita starpā ietver (saraksta 6. punkts) “tankus un specializētos kaujas transportlīdzekļus: (..) b) militāros transportlīdzekļus, bruņotus vai bruņu transportlīdzekļus, tostarp amfībijas; c) bruņumašīnas…”.

(31)	Ciktāl tas attiecas uz šo gadījumu, tas nozīmē, ka EK līgumā ietvertie valsts atbalsta noteikumi nav piemērojami pasākumiem saistībā ar 1958. gada sarakstā iekļautajiem ražojumiem, ar nosacījumu, ka šādus pasākumus uzskata par vajadzīgiem būtisku dalībvalsts drošības interešu aizsardzībai.

(32)	Saskaņā ar tiesu praksi dalībvalstij, kas vēlas savu darbību pamatot ar EK līguma 296. pantu, jāiesniedz pierādījumi par to, ka šādos izņēmuma gadījumos atbrīvojumi nepārsniedz ierobežojumus (8).

(33)

Grieķija vispirms apgalvoja, ka visa ELVO produkcija vai vismaz ļoti ievērojama tās daļa ir militārais aprīkojums, uz ko attiecas EK līguma 296. panta 1. punkta b) apakšpunkts, un tādējādi Līgumā paredzētos valsts atbalsta noteikumus nevar piemērot tā, lai aizliegtu jebkuru valsts atbalstu par labu ELVO.

(34)

Šo argumentu nevar pieņemt. Saistībā ar šo lietu saņemtā informācija skaidri liecina, ka ELVO produkcija ir ne vien ražojumi, uz kuriem attiecas EK līguma 296. pants, bet arī ražojumi, kas ir vai nu piemēroti divējādam lietojumam, vai ir paredzēti vienīgi civiliem mērķiem (sk. iepriekš 8. un 17. apsvērumu). Šā iemesla dēļ vien Komisija nevar pieņemt vispārējo apgalvojumu, ka visām ELVO darbībām ir piemērojams EK līguma 296. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Šā izņēmuma piemērošana jāizvērtē atsevišķi par katru atbalsta pasākumu, ņemot vērā tā mērķi un jomu.

(35)	Attiecībā uz nodokļu atbrīvojumiem A un B Komisija nevar pieņemt apgalvojumu, ka uz tiem attiecas EK līguma 296. pants. Patiešām, ja nav atsevišķu pārskatu par civilās un militārās produkcijas ražošanu, nav iespējams pārliecināties, vai šie pasākumi nodrošinātu labumu tikai militārajai ražošanai.

(36)

Situācija attiecībā uz aizdevuma garantiju ir atšķirīga. Grieķija ir iesniegusi informāciju, kas pierāda, ka garantija tika attiecināta uz aizdevumu, ko ņēma ELVO, lai izpildītu pasūtījumus saistībā ar transportlīdzekļu ražošanu Grieķijas bruņotajiem spēkiem. Pirmais pasūtījums bija saistīts ar […], uz ko nepārprotami attiecas EK līguma 296. pantā ietvertais militārā aprīkojuma uzskaitījums. Otrais pasūtījums bija saistīts ar […], ko pirmajā acumirklī varētu uzskatīt par divējāda lietojuma ražojumiem un uz ko EK līguma 296. pantu varētu attiecināt tikai tad, ja tie būtu īpaši paredzēti militārai lietošanai. Šajā ziņā Grieķija ir oficiāli paziņojusi, ka […] ražoti, ievērojot Grieķijas militāro spēku specifikācijas […]. Komisija piekrīt, ka […], ņemot vērā to specifikācijas, ir iekļaujami iepriekš 30. punktā minētajā ražojumu sarakstā un jo īpaši tā 6. punkta b) apakšpunktā. Grieķija ir arī apliecinājusi Komisijai, ka visi […] ir piegādāti […] vienīgi lietošanai militāriem mērķiem, kā tas apstiprināts Aizsardzības ministrijas vēstulē. Grieķija ir arī norādījusi, ka […] ir paredzēti militārām operācijām un to atbalstam un ir atzīti par piemērotiem […] mērķiem. Komisija piekrīt, ka transportlīdzekļi ir vajadzīgi būtisku Grieķijas drošības interešu aizstāvībai.

(37)

Komisija ir pārliecinājusies, ka pasūtījums, par kuru tika nodrošināta aizdevuma garantija, attiecās uz militāro aprīkojumu EK līguma 296. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ka garantija bija vajadzīga šāda aprīkojuma piegādei Grieķijas aizsardzības spēkiem. Komisija attiecīgi piekrīt, ka aizdevuma garantija ir izņēmums no EK līgumā paredzētajiem valsts atbalsta noteikumiem atbilstoši EK līguma 296. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam izņēmumam.

(38)	Tāpēc turpmākā analīze attiecībā uz atbilstību valsts atbalsta noteikumiem attieksies tikai uz nodokļu atbrīvojumiem A un B.

5.2. Valsts atbalsta esība

5.2.1. Valsts līdzekļu, selektivitātes, tirdzniecības iespaidošanas un konkurences izkropļojumu jēdzieni

(39)

Atbilstoši EK līguma 87. panta 1. punktam “(…) ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”, ja vien šādu atbalstu nevar pamatot atbilstoši EK līguma 87. panta 2. vai 3. punktam. Valsts atbalsta jēdziens attiecas ne vien uz valsts līdzekļu tiešu piešķiršanu, piemēram, dotāciju veidā, bet arī gadījumiem, kad valsts dzēš prasījumus pret atbalsta saņēmēju un tādējādi zaudē ieņēmumus.

(40)

Komisija uzskata, ka nodokļu atbrīvojumi A un B ir valsts atbalsts, jo tie ir saistīti ar nodokļiem, kas ir valsts līdzekļi, un tie nepārprotami piešķir selektīvas priekšrocības ELVO, kam citādā gadījumā būtu jāsamaksā šie parādi. Atbrīvojumi ir arī acīmredzami saistāmi ar valsti tāpēc, ka tie piešķirti ar valsts institūciju īstenotu pasākumu starpniecību (t. i., likumu attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu A un nodokļu administrācijas lēmumu par atmaksu attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu B). Tā kā transportlīdzekļu rūpniecībā pastāv konkurence un tirdzniecība starp dalībvalstīm, finansiālās priekšrocības par labu ELVO salīdzinājumā ar tā konkurentiem rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.2.2. Priekšrocību kritērijs – Grieķijas apgalvojums, ka tā rīkojusies kā privāts pārdevējs

(41)

Grieķija tomēr ir apgalvojusi, ka nodokļu atbrīvojumi A un B nav valsts atbalsts, jo tie nerada ELVO tādas priekšrocības, kādas tas nebūtu varējis saņemt parastos tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts šajā lēmumā no 23. līdz 26. apsvērumam, Grieķija apgalvo, ka tā ir rīkojusies tā, kā līdzīgos apstākļos būtu rīkojies jebkurš privāts pārdevējs.

(42)	Šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(43)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka, lai gan Grieķija apgalvo, ka tā rīkojusies tā, kā līdzīgos apstākļos būtu rīkojies privāts pārdevējs, tā tomēr izmantoja pilnvaras, kādas ir vienīgi valstij, lai piešķirtu ELVO atbalsta pasākumus, proti, konkrētu likumu nodokļu parāda norakstīšanai attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu A un nodokļu administrācijas lēmumu attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu B. Šīs ir pilnvaras, ko privāts pārdevējs nekad nevarētu īstenot. Tāpēc pēc definīcijas nav uzskatāms, ka Grieķijas valsts rīkojās tā, kā parastos apstākļos rīkojas privāts uzņēmējs (9).

(44)

Turklāt Komisija kā papildu argumentu norāda arī faktu, ka Grieķijas apgalvojums, ka, norakstot nodokļu prasījumus, tā varēja sasniegt augstāku neto cenu (t. i., akciju pārdošanas cena mīnus nesaņemtie nodokļu ieņēmumi) savām uzņēmumā ELVO piederošajām akcijām, nekā tā būtu varējusi sasniegt, ja tā pārdotu akcijas, nenorakstot nodokļu prasījumus, ir tikai pieņēmums, kas nav pamatots ar pierādījumiem (piemēram, salīdzinājumu starp faktisko pārdošanas cenu un aprēķināto akciju cenu alternatīvā situācijā). Tā kā nav ne mazāko norāžu, kas par to liecinātu, ir neiespējami pieņemt Grieķijas argumentu, ka nodokļu atbrīvojumiem bija komerciāla nozīme.

(45)	Komisija attiecīgi noraida Grieķijas apgalvojumu par to, ka tā rīkojusies kā pārdevējs tirgus ekonomikas apstākļos, un secina, ka nodokļu atbrīvojumi A un B nodrošināja ELVO tādas priekšrocības, kādas tas nebūtu varējis iegūt atbilstoši parastajiem tirgus nosacījumiem.

5.2.3. Secinājums par valsts atbalsta esību

(46)	Komisija secina, ka nodokļu atbrīvojumi A un B ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

5.3. Saderība ar kopējo tirgu

5.3.1. Iespējamā saderība atbilstoši valsts atbalsta shēmai N 11/91

(47)

Izmeklēšanas gaitā Grieķija apgalvoja, ka, ja nodokļu atbrīvojumi A un B tiktu atzīti par valsts atbalstu, uz tiem jebkurā gadījumā attiektos iepriekš minētā shēma, ko Komisija apstiprināja lietā N 11/91, un attiecīgi tie būtu saderīgi ar kopējo tirgu. Tomēr Komisija nevar pieņemt Grieķijas argumentus, kas izklāstīti iepriekš 27. un 28. apsvērumā.

(48)

Kā sākotnēju piezīmi Komisija norāda faktu, ka Likums 1892/90, kas bija Komisijas lēmuma N 11/91 priekšmets, attiecas tikai uz uzņēmuma vai visu uzņēmuma aktīvu, vai uzņēmuma akciju lielākās daļas pārdošanu vai nodošanu jebkādā citā veidā (Likuma 1892/90 49. pants). Tomēr šajā gadījumā privātpersonai tika pārdoti tikai 43 % no ELVO akcijām, bet Grieķijas valdība paturēja 51 %. Jau šā fakta dēļ vien Komisija apšauba, vai uz ELVO daļējo privatizāciju var attiecināt shēmu.

(49)	Pat ja, ņemot vērā argumentu, varētu piekrist, ka akciju pirkuma līgumam ir piemērojama shēma N 11/91, šajā gadījumā nav ievēroti minētās shēmas nosacījumi.

(50)

Patiešām, pat ja – atkal ņemot vērā argumentu – piekristu, ka shēmas nolūkos militāro transportlīdzekļu ražošana nav iekļaujama automobiļu nozares definīcijā, fakts ir tāds, ka ELVO, kā apliecināts iepriekš, papildus speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem ražo plašu divējāda lietojuma vai civilo transportlīdzekļu klāstu. Ar to vien, ka ELVO ražo civilos transportlīdzekļus, pietiek, lai shēmas ietvaros šo uzņēmumu kvalificētu kā automobiļu ražotāju.

(51)

Privatizējot tādu automobiļu ražošanas uzņēmumu kā ELVO, prasība iepriekš informēt Komisiju ir svarīga prasība, kas jāievēro, lai shēmā nodrošinātu saderību ar kopējo tirgu (10). Grieķija neinformēja par ELVO daļējo privatizāciju. Tāpēc nodokļu atbrīvojumus A un B nevar uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu atbilstoši shēmai.

5.3.2. Citi saderības pamatojumi

(52)	Grieķija nav minējusi citus saderības pamatojumus, un Komisija neuzskata, ka atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu uz jebkura cita juridiskā pamata.

(53)	Komisija attiecīgi secina, ka valsts atbalsts, kas piešķirts ELVO, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

5.4. Atbalsta summas noteikšana

(54)

Nesaderīgais valsts atbalsts ir jāatgūst no ELVO. Tomēr, kā Komisija apstiprināja lēmumā par procedūras uzsākšanu, ELVO produkcijas daļu, kas ir militārais aprīkojums, var uzskatīt par tādu, uz kuru attiecas Līguma 296. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Ciktāl atbalsts piešķirts par labu šai produkcijas daļai, tas nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo atbalsts bija vajadzīgs būtisku Grieķijas drošības interešu aizsardzībai. Tādā gadījumā rodas jautājums, kā iedalīt atbalstu starp abām produkcijas daļām.

(55)

Valsts atbalsts, uz kuru attiecas šis lēmums, netika piešķirts konkrētai darbībai, jo tas nebija paredzēts konkrēta projekta finansēšanai. Tāpēc Komisijai jānosaka, ciktāl atbalsts piešķirts par labu militārajām darbībām un ciktāl – par labu civilajām. Šo aprēķinu sarežģī fakts, ka ELVO neieviesa atsevišķus pārskatus par civilajām darbībām un par militārajām darbībām. Šajos apstākļos Komisija savu analīzi balstīs uz abu veidu darbību relatīvo apjomu. Tāpēc tai jānovērtē katras darbības īpatsvars. Komisija ņem vērā, ka jebkurš valsts atbalsts, kas piešķirts ELVO un nav bijis paredzēts konkrētas darbības finansēšanai, tajā pašā laikā ir sedzis iepriekšējos parādus un nodrošinājis ELVO priekšrocības turpmāko darbību finansēšanā. Tāpēc, nosakot, ciktāl valsts atbalsts piešķirts par labu civilajām un militārajām darbībām, Komisija uzskata, ka analīzi nevar ierobežot tikai ar civilās un militārās produkcijas ražošanas nošķiršanu (t. i., katras darbības īpatsvaru) gadā, kurā tika piešķirts atbalsts, bet ir jāaprēķina vidējā šo abu darbību proporcija pietiekami ilgā laika posmā. Vairāku gadu vidējā rādītāja izmantošanu pamato arī fakts, ka abu veidu darbību īpatsvars dažādos gados var ievērojami atšķirties. Patiešām, konkrēts gads var neatspoguļot vidējo abu darbības virzienu proporciju ilgākā termiņā.

(56)

Tā kā nav atsevišķu pārskatu par civilās un par militārās produkcijas ražošanu, šis sadalījums noteikti jāveic, pamatojoties uz tuvināšanu. Komisija uzskata, ka Grieķijas iesniegtais iedalījums starp ELVO veiktajiem produkcijas realizācijas apjomiem militārajām programmām un civilajiem klientiem ir pieņemams tuvinājums, lai noteiktu civilā un militārā aprīkojuma īpatsvaru ELVO produkcijā, un ka attiecīgi ir jāiedala arī ieņēmumi no nodokļu atbrīvojumiem A un B (11).

(57)

Grieķija ir sniegusi informāciju par produkciju, ko ELVO pārdevis attiecīgi militāru programmu vajadzībām un civilajiem klientiem. Pamatojoties uz laika posmu no 1987. gada līdz 2000. gadam ieskaitot, proti, laika posmu, uz kuru attiecās nodokļu atbrīvojumi, militāro programmu vajadzībām pārdotās produkcijas vidējā svērtā proporcija ir 79,9 %. Attiecīgi civilās produkcijas īpatsvars ir 20,1 %.

(58)

Piemērojot šo koeficientu nodokļu atbrīvojumiem, nesaderīgā atbalsta summa, kas jāatgūst no ELVO (visas summas aprēķinā ir noapaļotas līdz tuvākajai pilnajai valūtas vienībai), ir GRD 1 193 753 186 × 0,201 = GRD 239 944 390 attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu A, un EUR 3 546 407,89 × 0,201 = EUR 712 827,99 attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu B.

(59)

Tomēr, ja Komisija pieņem, ka 79,9 % no jebkuras ienākošās valsts līdzekļu summas būtu izmantoti ELVO militāro darbību finansēšanai, tad tai ir arī jāsecina, ka 79,9 % no jebkuras uzņēmuma izejošo līdzekļu summas jābalstās uz tā militāro darbību īpatsvaru. Tā kā lielākais īpatsvars ELVO darbībās ir militārajam virzienam un ELVO nesagatavo atsevišķus pārskatus par savas darbības civilo sektoru, pastāv risks, ka tās atbalsta daļas atmaksāšana, kura saņemta attiecībā uz civilajām darbībām, tiks finansēta galvenokārt no līdzekļiem, kas citādā gadījumā tiktu izmantoti militāro darbību finansēšanai. Attiecīgi, lai atjaunotu to konkurences situāciju, kas būtu pastāvējusi, ja uzņēmumam nebūtu piešķirts valsts atbalsts, un lai novērstu papildu atbalsta piešķiršanu civilajām darbībām, Grieķijai būs jānodrošina, ka atbalsts tiek atmaksāts vienīgi no ELVO civilo darbību ieņēmumiem (12).

(60)	Šis lēmums neietekmē Komisijas nostāju, kāda tai var būt attiecībā uz attiecīgo pasākumu saderību ar kopējā tirgus noteikumiem, kas jo īpaši attiecas uz valsts iepirkumu un koncesijām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts GRD 239 944 390 un EUR 712 827,99 apmērā, ko Grieķija nelikumīgi piešķīrusi par labu ELVO, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

1. Grieķija atgūst 1. pantā minēto atbalstu no atbalsta saņēmēja. Atbalstu atmaksā vienīgi no ELVO civilo darbību ieņēmumiem.

2. Atmaksājamām summām piemēro procentus par laika posmu, kas sākas dienā, kad summas nodotas atbalsta saņēmēja rīcībā, un beidzas to faktiskās atmaksāšanas dienā.

3. Procentu likmi aprēķina, summējot procentus saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (13) V nodaļu.

3. pants

1. Lēmuma 1. pantā minētā atbalsta atgūšana ir tūlītēja un spēkā esoša.

2. Grieķija nodrošina, ka šis lēmums tiek izpildīts četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Grieķija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	kopējā summa (pamatsumma un atmaksas procenti), ko atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt (šajā saistībā Grieķija konkrēti norāda precīzu dienu, kad tiek atmaksāti EUR 634 088,99 saistībā ar nodokļu atbrīvojumu B (sk. 14. apsvēruma otro ievilkumu));

b)	šā lēmuma izpildei jau veikto un iecerēto pasākumu sīks apraksts;

c)	dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2. Grieķija turpina informēt Komisiju par valsts pasākumu īstenošanas gaitu šā lēmuma izpildes ietvaros tikmēr, kamēr nav pabeigta 1. pantā minētā atbalsta atmaksa. Tā pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoši iesniedz informāciju par šā lēmuma izpildei jau veiktajiem un iecerētajiem pasākumiem. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta summām un atmaksas procentiem, kas jau atgūti no atbalsta saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 24. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 34, 10.2.2006., 24. lpp.

(2) Sal. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Summa EUR, ko noteikušas Grieķijas iestādes.

(4) Šis lēmums ir materializēts tikai 2000. gada 29. augusta akciju pirkuma līgumā starp Grieķijas valsti un Mytilineos.

(5) Uz informāciju attiecas dienesta konfidencialitāte.

(6) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(7) Franču valodā automobiles.

(8) Šajā sakarā sk. EKT 2008. gada 8. aprīļa spriedumu lietā C-337/05 Komisija pret Itāliju (vēl nav publicēts), 42.–49. punktu.

(9) Sk. Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. decembra nolēmumu lietā T-196/04, Ryanair (vēl nav publicēts), 84., 85. un 90. punktu.

(10) No tiesu prakses izriet, ka gadījumos, kad, lai varētu apstiprināt atbalsta shēmu, ir jāievēro pienākums informēt par konkrētu veidu atbalstu (piemēram, ko piešķir uzņēmumiem konkrētā nozarē), uz šādu atbalstu neattiecas shēmā paredzētās atļaujas un par to ir jāinformē atsevišķi. Tādējādi informēšana ir būtiska prasība, nevis vienkārši informēšanas jautājums. Sal. apvienotās lietas T-447/93, T-448/93 un T-449/93, AIETEC et al., (1995) ECR p. II-1971, 129. un 135. punkts; lietu C-169/95, Komisija pret Spāniju, (1997) ECR I-135, 28. un 29. punkts; apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96, Freistaat Sachsen, (1999) ECR p. II-3663, 203. punkts; apvienotās lietas C-57/00 P un C-61/00 P, Freistaat Sachsen, (2003) ECR I-9975, 114. punkts et seq.

(11) Līdzīgu tuvinājumu sk. Komisijas 2008. gada 2. jūlija lēmumā ar valsts atbalstu saistītā lietā C-16/04, kurā Grieķija piešķīra atbalstu par labu Hellenic Shipyards (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī, bet ir pieejams http://ec.europa.eu/competition/state_aid/register/).

(12) Sk. 10. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā C-16/04, jo īpaši 340. punktu et seq.

(13) 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

Informācija par saņemtajām, atgūstamajām un jau atgūtajām atbalsta summām

Informācija par atbalsta saņēmēju	Kopējā atbalsta summa, kas saņemta atbilstoši shēmai (1)	Kopējā atbalsta summa, kas jāatgūst (1) (Pamatsumma)	Kopējā summa, kas jau atmaksāta (1)
Informācija par atbalsta saņēmēju	Kopējā atbalsta summa, kas saņemta atbilstoši shēmai (1)	Kopējā atbalsta summa, kas jāatgūst (1) (Pamatsumma)	Pamatsumma	Atmaksas procenti

(1) Miljoni valsts valūtas vienību.

Top