17.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/1

17.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/3

(1)

No 2003. gada janvāra Ungārijas iestādes ieviesa jaunus noteikumus par labvēlīgu nodokļu režīmu neto procentu ienākumiem starp viena koncerna saistītiem uzņēmumiem. Par šo pasākumu netika paziņots Eiropas Komisijai. Komisija 2004. gada 19. novembra vēstulē pieprasīja Ungārijas iestādēm informāciju, un tā tika sniegta 2004. gada 14. decembrī.

(2)

Komisija 2007. gada 21. martā paziņoja Ungārijas Republikai par savu lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz shēmu. Pēc diviem termiņa pagarinājumiem Ungārijas Republika sniedza atbildi 2007. gada 20. jūnija vēstulē.

(3)

Komisijas lēmums sākt formālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), uzaicinot ieinteresētās personas iesniegt savus novērojumus. 2007. gada 20. jūlijā apsvērumus sniedza Amerikas Tirdzniecības palāta Ungārijā, 2007. gada 26. jūlijā – Nīderlande un MOL Plc. Šie apsvērumi tika pārsūtīti Ungārijas Republikai, kura sniedza atbildi 2007. gada 6. septembra elektroniskajā vēstulē.

(4)

Ar 2008. gada 12. februāra vēstuli Komisija Ungārijas iestādēm pieprasīja papildu informāciju. Atbildes tika sniegtas 2008. gada 28. aprīlī, 19. jūnijā un 13. oktobrī.

(5)

Ar 2009. gada 24. jūnija vēstuli Ungārijas iestādes informēja Komisiju par savu nodomu no 2010. gada 1. janvāra atcelt attiecīgo shēmu.

(6)

Ungārijas parlaments 2009. gada 29. jūnijā pieņēma grozījumus nodokļu likumdošanā, kas stāsies spēkā 2010. gadā, tostarp atcēla noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu 50 procentu apmērā, kas tiek piemērots koncerna iekšējiem ienākumiem no finansēšanas. Likums tika publicēts Ungārijas oficiālajā vēstnesī (Gazette) 2009. gada 9. jūlijā.

(7)

Ungārijas iestādes sniedza papildu informāciju 2009. gada 1. oktobra elektroniskajā vēstulē.

(8)

Minētais pasākums paredz iespēju Ungārijā atskaitīt no nodokļu bāzes 50 % no neto procentu ienākumiem, kuri saņemti no saistītiem uzņēmumiem un tiek aprēķināti kā starpība starp procentu ienākumiem, kas saņemti no saistītajiem uzņēmumiem, un procentu maksājumiem, kas tiem samaksāti (3). Tātad ar nodokli tiek aplikta tikai puse no saņemtajiem neto procentu ienākumiem, kamēr, piemērojot nodokļu sistēmu atbilstoši ierastajai kārtībai, ar nodokli tiktu aplikta visa summa. Saistītajam uzņēmumam, kas maksā neto procentu maksājumus, nodokļu bāzei tiek pieskaitīti 50 % no neto procentu maksājumiem (4). Tādējādi tā vietā, lai no nodokļu bāzes atskaitītu visus saskaņā ar parasto nodokļu sistēmu veiktos neto procentu maksājumus, uzņēmumi no savas nodokļu bāzes atskaita tikai pusi no tiem. Shēma attiecas tikai uz procentu maksājumiem, kas ir saņemti no saistītiem uzņēmumiem vai samaksāti tiem.

(9)

Saistītais uzņēmums tiek definēts kā (5):

Jēdziens “kontroles daļa” attiecas arī uz gadījumu, kad jebkurai iesaistītajai pusei ir tiesības iecelt amatā vai atbrīvot no amata lielāko daļu amatpersonu un padomes locekļu. Turklāt, nosakot, vai pastāv minētā kontroles daļa, tuvu radinieku balsstiesības tiek aplūkotas kopā kā viens vesels.

(10)

Īpašo atskaitījumu kopsumma, ieskaitot nodokļu atvieglojumus procentiem koncerna ietvaros, ir ierobežota līdz 50 % no peļņas pirms nodokļu samaksas (6).

(11)

Katru gadu nodokļu maksātājs var izvēlēties, vai piemērot minēto shēmu vai atteikties no tās piemērošanas. Ja uzņēmums, kas maksā neto procentu maksājumus, izvēlas nepiemērot minēto shēmu, tam nav jāpalielina nodokļu bāze iepriekšminētajā veidā, kā arī tas var piemērot parasto nodokļu režīmu, pilnībā atskaitot procentu maksājumus, ar noteikumu, ka par to tiek paziņots visiem saistītajiem uzņēmumiem (gan vietējiem, gan ārvalstu), kuriem tika maksāti (vai ir maksājami) jebkādi procentu maksājumi vai no kuriem ir saņemti (vai sagaidāmi) jebkādi procentu maksājumi. (7) Šādā gadījumā minētā pasākuma piemērošanas nolūkā saistītie uzņēmumi, aprēķinot savu nodokļu bāzi attiecībā uz procentu maksājumiem, neņem vērā procentu maksājumus, kas saņemti no šā nodokļu maksātāja vai samaksāti tam. (8)

(12)

Ungārijas iestādēm nav nekādu lēmējtiesību, jo lēmumu par pasākuma piemērošanu vai nepiemērošanu attiecībā uz neto procentu maksājumiem pieņem iepriekšējā punktā minētais saistītais uzņēmums.

(13)

Šis regulējums attiecas uz juridiskām personām, Eiropas uzņēmējsabiedrībām (EU), Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām (EKS), kooperatīviem un ārvalstu uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām. Šis noteikums neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, finanšu iestādēm, ieguldījumu sabiedrībām un mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem (9).

(14)

Pasākuma juridisko pamatu veido šādi 1996. gada Likuma LXXXI par uzņēmuma nodokli un dividenžu nodokli panti: 7. panta 1. punkta k) apakšpunkts, 7. panta 14. un 16. punkts, 8. panta 1. punkta k) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts un 29/D panta 15. punkts.

(15)

Salīdzinājumā ar pasākuma sākotnējiem noteikumiem pašreizējais regulējums attiecībā uz tiesīgajiem atbalsta saņēmējiem ietver konkrētus grozījumus, kas stājušies spēkā 2003. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka Ungārija nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, sākotnējā regulējumā paredzētais atbalsta saņēmēju loks neietvēra Eiropas uzņēmējsabiedrības un Eiropas kooperatīvās sabiedrības. Eiropas uzņēmējsabiedrības statūti stājās spēkā 2004. gada 8. oktobrī, bet Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūti tika pieņemti 2003. gada 22. jūlijā un stājās spēkā 2006. gada 16. augustā. Tā kā Ungārijā, sākot ar 2004. gada 1. jūniju, vairs nav atļauts dibināt riska kapitāla uzņēmumus, šie uzņēmumi ir svītroti no atbalsta saņēmēju uzņēmumu saraksta.

(16)

Sākotnēji netika noteikti nekādi ierobežojumi attiecībā uz shēmas darbības ilgumu. Tomēr, kā minēts iepriekš, saskaņā ar likumu pasākums zaudēs spēku no 2010. gada 1. janvāra.

(17)

Saistībā ar pasākuma ietekmi uz Ungārijas budžeta līdzekļiem Ungārija ir darījusi zināmus šādus skaitļus:

(18)

Kopumā pasākuma ietekme attiecīgajos gados ir aptuveni HUF 24 miljardi (96 miljoni euro) (11).

(19)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja, vai shēma ir uzskatāma par vispārēju pasākumu, jo uz procentu maksājumiem koncerna ietvaros attiecināmā labvēlīgā nodokļu režīma priekšrocības nav vienādi pieejamas visiem uzņēmumiem Ungārijā.

(20)

Attiecībā uz ekonomisko izdevīgumu Komisija uzskatīja, ka atsevišķa uzņēmumu grupai jeb koncernam piederoša uzņēmuma līmenī shēma ir izdevīga tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva no saistītajiem uzņēmumiem saņemto procentu ienākumu bilance.

(21)

Komisija uzsvēra, ka koncerna kā viena veseluma līmenī shēma piešķir atvieglojumu pārrobežu situācijās ar procentu ienākumiem, kad neto procentu ienākumus saņemošais uzņēmums ir Ungārijas uzņēmums, bet neto procentu maksājumus veicošais uzņēmums ir nerezidents.

(22)

Komisija turklāt skaidroja, ka shēma nepiešķir papildu atvieglojumu pārrobežu situācijās ar izejošiem procentu maksājumiem, kad procentu ienākumus saņemošais uzņēmums ir nerezidents, bet procentu maksājumus veicošais uzņēmums ir Ungārijas uzņēmums. Tāpat arī iekšzemes situācijā, t. i., kad abi uzņēmumi ir Ungārijā, koncerna līmenī šāds atvieglojums principā nerodas.

(23)

Attiecībā uz selektivitātes kritēriju Komisija vispirms norādīja, ka no pasākuma piemērošanas jomas de jure ir izslēgtas apdrošināšanas sabiedrības, finanšu iestādes, ieguldījumu sabiedrības un riska kapitāla sabiedrības, kā arī mazie uzņēmumi. Otrkārt, atsevišķa uzņēmuma līmenī tikai koncerna uzņēmumi var gūt labumu no shēmā paredzētā nodokļu samazināšanas režīma neto procentu maksājumiem koncerna ietvaros. Treškārt, koncerna līmenī var uzskatīt, ka shēma piešķir atvieglojumu pārrobežu situācijās ar procentu ienākumiem, kad neto procentu ienākumus saņemošais uzņēmums ir Ungārijas uzņēmums, turpretim neto procentu maksājumus veicošais uzņēmums ir nerezidents. Ceturtkārt, iespēja atteikties no shēmas piemērošanas, ko katru gadu var mainīt, bija papildu faktors, lai uzskatītu pasākumu par izņēmumu Ungārijas nodokļu sistēmā.

(24)

Komisija apšaubīja arī to, vai iepriekšminētie izņēmumi ir attaisnojami ar nodokļu sistēmas “būtību vai vispārējiem saimnieciskiem principiem”, un tāpēc uzskatīja, ka pasākums nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(25)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka pasākumu nevar uzskatīt par esošu atbalstu, jo tas neatbilst nevienam no Pievienošanās akta IV.3. pielikuma nosacījumiem.

(26)

Ungārijas iestādes uzskata, ka, tā kā Kopienas līmenī nav saskaņotības tiešo nodokļu jomā, pasākums ir vērtējams atbilstoši EK līguma noteikumiem, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu saskaņā ar EK līguma 96. un 97. pantu, nevis, pamatojoties uz valsts atbalsta noteikumiem. Ungārijas iestādes atsaucas uz Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) judikatūru, saskaņā ar kuru tiešo nodokļu piemērošana ir dalībvalstu kompetencē, un dalībvalstīm šī kompetence jāīsteno atbilstoši Kopienas tiesību aktiem tiešo nodokļu jomā. Šajā kontekstā Ungārija apgalvo, ka pasākuma raksturu lielā mērā ir ietekmējusi brīvības veikt uzņēmējdarbību ievērošana.

(27)

Pasākuma mērķis ir panākt, ka aizdevumu piešķiršana koncerna ietvaros pie optimālas likviditātes sadales var notikt, nepiemērojot nodokļus, kas ietekmē ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus par darbību un finansēšanu.

(28)

Atšķirībā no lielākās daļas pārējo dalībvalstu Ungārijā nepastāv grupu aplikšana ar nodokļiem. Grupu aplikšana ar nodokļiem dod iespēju kompensēt (vietēja) koncerna uzņēmuma zaudējumu uz cita (vietēja) koncerna uzņēmuma peļņas rēķina viena un tā paša gada ietvaros. Budžeta līdzekļi neļauj ieviest nodokļu shēmu pilnīgai grupu aplikšanai ar nodokļiem. Tādēļ Ungārijas noteikumi tika ieviesti kā alternatīva nodokļu piemērošanai koncernam, lai daļēji mazinātu neizdevīgos konkurences apstākļus salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, kas izmanto nodokļu shēmu pilnīgai grupu aplikšanai ar nodokļiem.

(29)

Atļaujot atskaitīt 50 % no saņemtajiem procentu ienākumiem un (nodokļu politikas mērķa sasniegšanai) simetriski palielināt peļņu par 50 % no procentu maksājumiem saistītajiem uzņēmumiem, tiek samazināta starpība starp pašu kapitālu un koncernam piešķirto aizdevumu, jo dividende kā atlīdzība par pašu kapitāla finansēšanu netiek aplikta ar nodokļiem, turpretim aizdevuma piešķiršanas gadījumā procenti tiek aplikti ar nodokļiem.

(30)

Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju pasākums zināmā veidā ir daļēja grupu aplikšana ar nodokļiem, kas attiecas tikai uz procentu ienākumiem. Tas ir vispārīgi piemērojams noteikums, kas nedod īpašas priekšrocības nevienam atsevišķam uzņēmumam vai atsevišķu preču ražošanai. Grupu aplikšana ar nodokļiem ir parasta parādība atsevišķu dalībvalstu nodokļu sistēmās, un saskaņā ar Ungārijas iestāžu rīcībā esošo informāciju Komisija nav apstrīdējusi šādas shēmas atbilstību EK līgumam.

(31)

Ungārijas iestādes uzskata, ka attiecīgā shēma nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo tā neatbilst kritērijiem par i) ekonomisko izdevīgumu, ii) selektivitāti un ii) valsts līdzekļiem.

(32)

Saskaņā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu pasākums rada izdevīgumu i) atsevišķa uzņēmuma līmenī, pateicoties iespējai atskaitīt no nodokļu bāzes 50 % no neto procentu ienākumiem, un ii) visa koncerna līmenī gadījumos, kad Ungārijā esošs koncerna uzņēmums finansē ārvalstu koncerna uzņēmumu un saņem procentu ienākumus, uz kuriem arī attiecas atskaitījums 50 % apmērā.

(33)

Ungārijas iestādes apgalvo, ka pasākums var nodrošināt izdevīgumu atsevišķam uzņēmumam, taču tas rada neizdevīgu stāvokli otrai aizdevuma operācijā iesaistītajai pusei, līdz ar to pasākuma ietekme pilnībā vietējos darījumos ir simetriska. Tas var nodrošināt izdevīgumu arī visam koncernam, taču šis izdevīgums aprobežojas ar to, ka ātrāk tiek kompensēti viena koncerna uzņēmuma procentu zaudējumi uz cita koncerna uzņēmuma procentu ienākumu rēķina, kā tas ir citās sistēmās grupu aplikšanai ar nodokļiem.

(34)

Turklāt Ungārijas iestādes uzsver, ka pārrobežu situācijās, ja saistītais uzņēmums, kas saņem koncerna iekšējo aizdevumu un maksā par to procentus, atrodas ārvalstīs, iegūtais izdevīgums būs atkarīgs no nodokļu likmes tajā dalībvalstī, kurā šis uzņēmums ir rezidents. Izdevīgums nerodas, pateicoties Ungārijas pasākuma atbalsta raksturam, bet gan izriet tikai no dažādu dalībvalstu nodokļu likumdošanas atšķirībām, ko nevar ņemt vērā, izvērtējot pasākumu. Ja ārvalstu likumdošana būtu tāda pati kā Ungārijas likumdošana, Komisijas minētais izdevīgums vairs nepastāvētu.

(35)

Turklāt, kā minēts Komisijas lēmumā par starptautiskajām finanšu operācijām Nīderlandē (12), ekonomiskā izdevīguma esība ir jāvērtē valsts atbalsta noteikumu ietvaros tikai un vienīgi valsts līmenī. Šai sakarā Ungārija atzīmē, ka iekšzemes situācijās pasākums nekropļo konkurenci un nerada nekādu izdevīgumu, jo nodokļu kontekstā tas ir neitrāls.

(36)

Ungārijas iestādes nepiekrīt Komisijai, ka pasākums piešķir atvieglojumu pārrobežu situācijās (ar procentu ienākumiem). Ungārija apgalvo, ka jau uzņēmumu ienākuma nodoklis 16 % apmērā var būt pamudinājums koncerniem savu darbību pārcelt uz Ungāriju. Iespējamais izdevīgums nav nodokļu atvieglojums starptautiskiem koncerniem, bet gan izriet no brīvības veikt uzņēmējdarbību. Šis princips būtu pārkāpts tādā gadījumā, ja Ungārijas iestādes nepiemērotu minēto pasākumu koncerniem, kam ir uzņēmumi ārpus Ungārijas.

(37)

Papildus tiek uzsvērts, ka pasākums, līdzīgi kā citu dalībvalstu sistēmās grupu aplikšanai ar nodokļiem, palīdz koncerniem nodrošināt efektīvāku finanšu līdzekļu sadalījumu. Šis pasākums nav tik saudzīgs kā nodokļu konsolidācijas sistēmas, kas ļauj veikt jebkāda veida zaudējumu sadalījumu administratīvas vienības ietvaros.

(38)

Ja pasākums ir vispārīgi piemērojams noteikums parastas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ietvaros, tas nerada nekādu izdevīgumu. Ungārijas iestādes uzskata, ka šis pasākums ir īpašs regulējums grupu aplikšanai ar nodokļiem, kas ir tikpat vispārīgs kā jebkuras citas dalībvalsts sistēma grupu aplikšanai ar nodokļiem, nedodot priekšrocības nevienam atsevišķam uzņēmumam vai atsevišķu preču ražošanai. Saskaņā ar Ungārijas iestāžu rīcībā esošo informāciju Komisija nekad nav apstrīdējusi citu dalībvalstu nodokļu sistēmu grupu aplikšanai ar nodokļiem atbilstību EK līgumam. Šī sistēma ir nodokļu bāzes aprēķināšanas vispārīgo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Tādējādi tā nerada nekādu ekonomisko izdevīgumu.

(39)

Pirmkārt, Ungārija uzskata, ka pasākums ir vispārīgs un ir daļa no nodokļu sistēmas noteikumiem. Līdz ar to netiek izlietoti nekādi papildu valsts līdzekļi, jo parastās nodokļu saistības nemainās.

(40)

Ungārijas iestādes arī norāda, ka lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija minējusi, ka pasākuma radītais izdevīgums koncerna līmenī parādās pārrobežu situācijās, kad uzņēmumam, kas veic procentu maksājumus, ārvalstī tiek piemērota nodokļu likme virs 8 %. Šāds izdevīgums nav piedēvējams Ungārijai, un tas nekādā veidā nerada zaudējumus Ungārijas valsts līdzekļiem. Izdevīgumu rada ārvalsts, kas ļauj pilnībā atskaitīt no nodokļu bāzes procentu maksājumus. Tādējādi iespējamais izdevīgums gadījumos, kad pēc Komisijas domām tas pastāv, netiek radīts uz Ungārijas valsts līdzekļu rēķina.

(41)

Papildus Ungārijas iestādes norāda, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis, ko pasākuma piemērošanas rezultātā samaksā procentu ienākumus saņemošais koncerna uzņēmums, valstij rada ieņēmumus, kuri šā pasākuma nepiemērošanas gadījumā, visdrīzāk, netiktu saņemti.

(42)

Ungārijas iestādes apgalvo, ka pasākums ir daļa no vispārīgajiem noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu, tādēļ tas nav selektīvs.

(43)

Komisijas apgalvojums, ka atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, kas darbojas dažādās tautsaimniecības nozarēs, tikai apstiprina Ungārijas viedokli, ka pasākums nav selektīvs. Visās Ungārijas tautsaimniecības nozarēs ir uzņēmumi (kopumā vairāk nekā tūkstotis), kas piemēro šo pasākumu. To piemēro arī nozarēs, kurās starptautiski vai lieli uzņēmumi parasti neiesaistās (piem., lauksaimniecība, izglītība, sabiedriskā ēdināšana).

(44)

Ungārijas iestādes norāda, ka pasākumu nevar uzskatīt par selektīvu, ja tas nav piemērojams visiem nodokļu maksātājiem saskaņā ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem. No pasākuma piemērošanas viedokļa tikai koncerniem piederoši uzņēmumi atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā.

(45)

Fakts, ka pasākums obligāti jāpiemēro uzņēmumiem, kuriem ir vismaz viens saistītais uzņēmums, šķietami norāda uz tā selektivitāti. Tomēr Ungārijas iestādes apgalvo, ka uzņēmumu, kas izsniedz aizdevumus koncerna iekšienē, nevar salīdzināt ar uzņēmumu, kas izsniedz aizdevumus neatkarīgām trešām personām. Pēdējo no minētajām darbībām var veikt tikai pilnvarota finanšu iestāde, kā tas noteikts Ungārijas Kredītiestāžu likumā saskaņā ar Banku direktīvu (13). Uzņēmumi, kuru pamata uzņēmējdarbība ir trešo personu finansēšana, nevar tikt salīdzināti ar uzņēmumiem, kuri nodrošina finansējumu koncerna ietvaros, lai optimāli sadalītu likviditāti koncernā.

(46)

Ungārija atsaucas uz Komisijas 1997. gada 27. ziņojumu par konkurences politiku (14), kurā ir atsauce uz Nīderlandes pasākumu, kā ietekmē tika samazināts darba algas nodoklis pētniecībā un attīstībā iesaistītajiem darba devējiem. Pasākums netika kvalificēts kā valsts atbalsts, jo tā piemērošana neaprobežojās ar konkrētu reģionu, nozari vai uzņēmumu un tas bija balstīts uz objektīviem kritērijiem.

(47)

Ungārijas iestādes uzskata, ka lielākajā daļā vispārīgās nodokļu likumdošanas ir izņēmumi attiecībā uz tās piemērošanu, kas balstās uz ekonomiskās politikas apsvērumiem un nav pretrunā nodokļu sistēmas vispārējam raksturam un uzbūvei.

(48)

Attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem piemērojamo izņēmumu Ungārijas iestādes norāda, ka 1) mazie uzņēmumi parasti nenodrošina finansējumu koncerna ietvaros, 2) pasākuma piemērošana mazajiem uzņēmumiem ietvertu lielas administratīvās izmaksas, kuras nav samērīgas ar potenciālo izdevīgumu, kas varētu tikt efektīvi sasniegts, 3) Ungārijas Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli ir noteikti vairāki nodokļu atvieglojumi, kas īpaši paredzēti mazajiem uzņēmumiem. Ungārija atsaucas uz GIL lietu (15), kurā Tiesa atbalstīja loģisku apsvērumu, ka dažādiem nodokļu maksātājiem var tikt piemēroti dažādi noteikumi, balstoties uz atšķirīgu nodokļu likumdošanas juridisko pamatu.

(49)

Attiecībā uz finanšu nozari Ungārija papildus norāda, ka tai nav bijis mērķa veicināt finansēšanu koncernu ietvaros. Neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām Ungārijā, minētie uzņēmumi ir darbojušies ar ievērojamu peļņu, un Ungārijas valdība tā vietā, lai atbalstītu šos uzņēmumus, ir tiem piemērojusi īpašus nodokļus. Turklāt šiem uzņēmumiem ir īpašs nodokļu maksātāja statuss, kā arī īpaši finanšu un grāmatvedības noteikumi. Šajā sakarā Ungārijas iestādes atsaucas arī uz 27. punktu (16) Komisijas Paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai: “Īpašus noteikumus bez diskrēcijas, kas, piemēram, ļauj noteikt nodokli ar fiksētu likmi (piemēram, lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozarē), var pamatot ar sistēmas būtību un vispārējiem saimnieciskiem principiem, ja, piemēram, tiek ņemtas vērā īpašas grāmatvedības prasības vai zemes īpatsvars aktīvos, kas ir raksturīgi dažām nozarēm; šādi noteikumi tāpēc nav valsts atbalsts (..)”.

(50)

Ungārijas valdība uzskata, ka pasākuma piemērošana finanšu pakalpojumu sniedzējiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un riska kapitāla sabiedrībām pavisam noteikti radītu de facto selektivitāti, jo, ņemot vērā finanšu pakalpojumu sniedzēju īpašo statusu (to darbība tipiski/gandrīz tikai un vienīgi sastāv no aizdevumu darījumiem, izmantojot ārējus resursus), to ieguvums būtu nesamērīgi liels, piemērojot šo pasākumu.

(51)

Kā jau iepriekš minēts, ņemot vērā likumdošanas ierobežojumus, uzņēmumi ārpus finanšu nozares var īstenot pasākumu tikai attiecībā uz saistītajiem uzņēmumiem, jo vienīgi pilnvarotas finanšu iestādes drīkst izsniegt aizdevumus neatkarīgām trešām personām. Turklāt jāņem vērā, ka citu dalībvalstu nodokļu sistēmās pastāv virkne noteikumu, kas ir piemērojami vienīgi uzņēmumu grupām (piem., grupu aplikšana ar nodokļiem).

(52)

Tādēļ saskaņā ar Ungārijas iestādēm fakts, ka pasākums nav piemērojams attiecībā uz procentu maksājumiem, kas saņemti no neatkarīgām trešām personām, praksē izslēdz no piemērošanas jomas vienīgi finanšu iestādes sakarā ar stingrajiem normatīvajiem noteikumiem finanšu pakalpojumu jomā, kas savukārt ir attaisnojami ar nodokļu un ekonomiskās politikas apsvērumiem.

(53)

Ungārijas pasākuma piemērošanai nav nepieciešams, lai uzņēmums īstenotu darbību vairāk nekā vienā dalībvalstī. Saskaņā ar Ungārijas sniegto informāciju tikai vienai un tai pašai uzņēmumu grupai piederoši uzņēmumi atrodas juridiski un faktiski salīdzināmā situācijā no pasākuma piemērošanas viedokļa. Tā kā pasākumu var piemērot visi grupas uzņēmumi, to nevar uzskatīt par selektīvu. Ungārija arī norāda, ka praksē jebkurš uzņēmums var tikt pārveidots par uzņēmumu grupu. Saskaņā ar Komisijas līdzšinējo praksi tas, ka tiek gūts izdevīgums, pateicoties konkrētai līdzdalībai, nav pietiekams iemesls, lai uzskatītu pasākumu par selektīvu (17). Grupu uzņēmumu īpašās priekšrocības nevar uzskatīt par selektīvām, jo grupa nav atsevišķa nozare vai funkcija, bet gan tikai juridiska forma. Ja nodokļu priekšrocības ir piemērojamas uzņēmumu grupas ietvaros jebkurā tautsaimniecības nozarē, tās ir uzskatāmas par vispārīgu pasākumu, nevis īpašām priekšrocībām, kas vērstas uz vienu konkrētu nozari.

(54)

Komisija uzskata, ka pasākums selektīvi sniedz priekšrocības uzņēmumu grupām jeb koncerniem, no kuriem vismaz viens dalībnieks atrodas ārpus Ungārijas. Savukārt Ungārija uzskata, ka šāda situācija nerada izdevīgumu, bet gan tikai ietekmi, kas izriet no nesaskaņotas nodokļu likumdošanas dažādās dalībvalstīs, un tas ir ārpus Ungārijas kontroles. Kā iepriekš minēts, šāds izdevīgums netiek nodrošināts no Ungārijas valsts līdzekļiem un tas nav piedēvējams Ungārijai. Attiecībā uz tiešajiem nodokļiem Tiesas pastāvīgā judikatūra atspoguļo, ka rezidenti un nerezidenti neatrodas savstarpēji salīdzināmā situācijā.

(55)

Attiecībā uz iespēju atteikties no pasākuma piemērošanas Ungārijas iestādes norāda, ka šāda iespēja jebkurā gadījumā izrietētu no uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas gada cikla līdz ar citām nodokļu likumdošanas normām. Izvēli piemērot vai nepiemērot pasākumu faktiski neizdara ne Ungārijas iestādes, ne atbalsta saņēmējs, bet gan saistītais uzņēmums, kurš var nonākt neizdevīgā nodokļu situācijā.

(56)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka pasākumu nevar uzskatīt par esošu atbalstu, jo tas neatbilst nevienam no Pievienošanās akta IV.3. pielikumā minētajiem trim kritērijiem. Tomēr Ungārijas iestādes uzskata, ka šis pielikums neaptver visus Procedūras regulas 1. panta b) punktā minētos esošā atbalsta veidus. Pievienošanās akta IV.3. pielikums satur vienīgi noteikumus par atbalstu, kas ir stājies spēkā un izskatīts pirms Procedūras regulas 1. panta b) punkta i) apakšpunktā minētā pievienošanās datuma (18). Tomēr, nosakot esošu atbalstu, kas nav paredzēts Pievienošanās aktā, būtu jāņem vērā arī Regulas 1. panta b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētie noteikumi. Šādu interpretāciju apstiprina Pievienošanās akta II pielikums, ar ko groza vienīgi Regulas 1. panta b) punkta i) apakšpunktu. Citāda interpretācija apšaubītu juridisko noteiktību un tiesisko paļāvību, kā arī radītu nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm.

(57)

Attiecībā uz Komisijas neatkāpšanos no sava viedokļa, ka pasākums nav uzskatāms par pastāvošu atbalstu saskaņā ar Pievienošanās akta IV pantu, Ungārijas iestādes uzskata, ka tas būtu jāizvērtē atbilstoši Regulas 1. panta b) punktam un jākvalificē kā esošs atbalsts divu iemeslu dēļ.

(58)

Pirmkārt, saskaņā ar Procedūras regulas 1. panta b) punkta v) apakšpunktu pasākums, kas tā ieviešanas laikā nav bijis atbalsts, bet pēc tam kopējā tirgus attīstības dēļ – dalībvalstij neieviešot izmaiņas – tas kļuvis par atbalstu, ir uzskatāms par pastāvošu atbalstu. Ungārija turpmāk atsaucas uz Beļģijas koordinācijas centru (BCC) lietu (19), kas zināmā mērā līdzinās šim pasākumam un kur Komisija 1984. un 1987. gadā pauda viedokli, ka BCC režīmu nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Tāpat saskaņā ar atzinumu, kas sniegts kā atbilde uz Eiropas Parlamenta deputāta jautājumu, Komisija uzskatīja, ka BCC pasākums nav valsts atbalsts un ka līdzīgi dalībvalstu pasākumi arī nav kvalificējami kā valsts atbalsts (20). Komisija mainīja savu viedokli attiecībā uz BCC shēmu tikai ar tās 2003. gada 17. februāra lēmumu, kas jau bija pēc Ungārijas pasākuma stāšanās spēkā.

(59)

Pēc saskaņošanas ar Ungārijas Finanšu ministrijas kompetento departamentu Ungārija arī apstiprināja, ka Ungārijas Valsts atbalsta uzraudzības birojs (SAMO) ir izskatījis pasākumu 2002. gada vasarā pirms tā pieņemšanas. Pamatojoties uz piemērojamo judikatūru un iepriekšējo Komisijas lēmumu par BCC shēmu, SAMO secināja, ka attiecīgais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, un tāpēc neiesniedza shēmu Komisijai.

(60)

Turklāt Ungārijas iestādes atgādina, ka Komisija savā 2004. gada 19. novembra vēstulē pieprasīja informāciju par pasākumu un Ungārija 2004. gada 8. decembrī sniedza atbildi. Tā kā Ungārija nesaņēma nekādus papildu jautājumus vai jebkādu oficiālu atbildi no Komisijas, tā pieņem, ka pastāvēja pamatots iemesls uzskatīt, ka pasākums nav kvalificējams kā valsts atbalsts, vai arī, ja tas kvalificējams kā valsts atbalsts, tad tas bija pastāvošs valsts atbalsts saskaņā ar Regulas 1. panta b) punkta v) apakšpunktu.

(61)

Otrkārt, Ungārija apgalvo, ka pasākumu uzskata par atļautu atbalstu saskaņā ar Procedūras regulas 1. panta b) punkta iii) apakšpunktu. Ungārijas viedoklis ir tāds, ka, ja pēc pievienošanās pasākums būtu bijis kvalificēts kā nelikumīgs atbalsts, Komisijas pieprasījums sniegt informāciju 2004. gadā būtu jāuzskata par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Ungārija norāda, ka saskaņā ar Regulas 4. panta 5. punktu Komisijai jāpieņem lēmumi divu mēnešu laikā. Turklāt saskaņā ar Regulas 4. panta 6. punktu gadījumos, kad Komisija nav pieņēmusi lēmumu iepriekšminētajā termiņā, var uzskatīt, ka Komisija atbalstu kvalificējusi kā atļautu. Atbilstoši Regulas 1. panta b) punkta iii) apakšpunktam atbalsts, kuru uzskata par atļautu saskaņā ar Regulas 4. panta 6. punktu, kvalificējams kā pastāvošs atbalsts.

(62)

Lai arī šajā procedūrā divu mēnešu termiņš nav piemērojams, joprojām dominē otrs pienākums, t. i., Komisijai ir pienākums pabeigt izmeklēšanu. Pamatojoties uz Tiesas pastāvīgo judikatūru, Ungārija secina, ka Komisijai būtu vajadzējis izskatīt valsts atbalstu saprātīgā termiņā. Ungārija atsaucas uz Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-190/00 (21), kurā Tiesa nolēma, ka 28 mēnešu periods var būt pārāk ilgs sākotnējai izmeklēšanas procedūrai, ja Komisija ir pieprasījusi informāciju no attiecīgās dalībvalsts tikai vienreiz. Saskaņā ar Ungārijas iestādēm šie principi būtu a fortiori jāpiemēro arī sākotnējās izmeklēšanas procedūrā, kurā Komisija izskata vienīgi jautājumu par to, vai tai ir šaubas par konkrētā pasākuma atbilstību EK līguma 87. pantam. Tātad, tā kā Komisija nepieņēma lēmumu saprātīgā termiņā un ņemot vērā juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principus, pat tad, ja pasākums ir uzskatāms par atbalstu, tas ir kvalificējams kā pastāvošs atbalsts saskaņā ar Regulas 1. panta b) punkta iii) apakšpunktu.

(63)

Ungārijas valdība apgalvo, ka Komisijai jāatturas no iespējamā atbalsta atgūšanas, jo tas būtu pretrunā vienam no vispārīgajiem Kopienas tiesību principiem, t. i., tiesiskās paļāvības principam. Ungārija atsaucas uz judikatūru, kurā konsekventi noteikts, ka “tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību ir ikvienai privātpersonai, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Kopienu administrācija tai radīja pamatotu paļāvību”. (22) Tā citē arī Tiesas spriedumu Van den Bergh & Jürgens lietā (23), kurā tiesiskās paļāvības pamatotības izvērtēšanai tika izmantota šāda pārbaude: “.. ja apdomīgs un nosvērts tautsaimniecības dalībnieks ir spējīgs paredzēt rīkojuma izdošanu, kas varētu skart kādu no viņa interesēm, tad šāda rīkojuma izdošanas gadījumā viņš uz minēto pamatprincipu atsaukties nevar.” Atsaucoties uz Beļģijas koordinācijas centru lietu, Ungārijas iestādes apgalvo, ka Komisija 1984. un 1987. gadā uzskatīja sistēmu par atbilstošu un mainīja savu lēmumu tikai 2003. gada 17. februārī – pēc tam, kad stājās spēkā Ungārijas pasākums. Turklāt pretēji Ungārijas pasākumam, kuram ir plašāka darbības joma, Beļģijas koordinācijas centru sistēma bija piemērojama tikai starptautiskiem uzņēmumiem.

(64)

Ungārijas iestādes atsaucas uz lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu attiecībā uz Spānijas likumiem par sabiedrību ienākuma nodokli, kurā Komisija norādīja, ka tas ir pamatots tikai uz sākotnēju pieņēmumu. Savā galīgajā lēmumā Komisija norādīja, ka pat vispiesardzīgākās un vislabāk informētās iesaistītās personas nevarēja paredzēt, ka konkrēto pasākumu atzīs par valsts atbalstu un ka šīs personas varētu ar pilnām tiesībām norādīt uz tiesiskās paļāvības principu (24). Minētajā lietā lēmums tika pieņemts vairāk nekā četrus gadus pēc pieprasījuma sniegt informāciju. Ņemot vērā faktu, ka informācija Ungārijai tika pieprasīta 2004. gada 19. novembrī, uz ko pilnīga atbilde tika sniegta 2004. gada 8. decembrī, Ungārijas iestādes uzskata, ka tās varēja likumīgi sagaidīt, ka attiecīgais pasākums netiks uzskatīts par valsts atbalstu atbilstoši Komisijas nostājai Lēmumā 2001/168/EOTK.

(65)

Ungārija norāda, ka minētajā periodā Padomes Rīcības kodeksa darba grupa izskatīja pasākumu un nesecināja, ka tas uzskatāms par nelabvēlīgu nodokļu pasākumu. Ņemot vērā debates, Komisija kā šīs grupas locekle gadījumā, ja tā būtu uzskatījusi, ka pasākums ir kvalificējams kā valsts atbalsts, varēja Ungārijai pieprasīt papildu informāciju.

(66)

Papildus tam Ungārija apgalvo, ka saskaņā ar Procedūras regulu Komisijai pirms formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas ir pienākums sākotnējās procedūras ietvaros apspriest ar dalībvalsti attiecīgā noteikuma atbilstību. Ja Komisija uzsāk formālu izmeklēšanu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu, neveicot sākotnēju izvērtēšanu atbilstoši Regulai, tā pārkāpj procedūras noteikumus un EK līguma 10. pantā paredzēto lojālas sadarbības principu.

(67)

Ungārijas iestādes arī apgalvo, ka no Komisijas iedibinātās prakses izriet, ka tiesiskās paļāvības principa aizsardzība ir attiecināma arī uz dalībvalstīm (25).

(68)

Tāpat Ungārija uzsver, ka konkrētos lēmumos (26) saistībā ar tiesisko paļāvību Komisija ir atsaukusies uz attiecīgo pasākumu līdzību ar Beļģijas koordinācijas centru (BCC) lietu, kurā pasākums sākotnēji tika uzskatīts par atbilstošu, un tāpēc Komisija atturējās no atbalsta atgūšanas.

(69)

Ungārijas iestādes secina, ka “ne Ungārija, ne Ungārijas uzņēmumi, kuri piemēroja pasākumus, pat ievērojot saprātīgu piesardzību, nevarēja paredzēt, ka 4 gadus pēc pasākuma ieviešanas un 3 gadus pēc Ungārijas pievienošanās ES Komisija uzsāks procedūru attiecībā uz pasākumu, pamatojoties uz šaubām par tā atbilstību Kopienas tiesībām.”

(70)

Ungārija uzsver, ka Komisijas nelabvēlīgs lēmums varētu novest pie milzīga skaita tiesas procesu, ko pret Ungāriju ierosinātu nodokļu maksātāji, kuri ir piemērojuši attiecīgo pasākumu, kā arī mazinātu ieguldītāju uzticību līdz šim valstī panāktajai ekonomikas attīstībai.

(71)

Visbeidzot Ungārija apgalvo, ka gadījumā, ja Komisija nolemtu, ka pasākums neatbilst Kopienas likumdošanai, nepieciešams noteikt pārejas periodu, kurā pasākums paliek spēkā vismaz attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas pasākumu piemēroja līdz šim. Lietā Beļģija un Forum 187 ASBL pret Komisiju Tiesa nolēma, ka, nepastāvot prioritārām sabiedrības interesēm, ja Komisija, atceļot noteikumus, saistībā ar kuriem uzņēmumiem var būt bijusi no Kopienas tiesībām izrietoša tiesiskā paļāvība (27), neparedz pārejas pasākumus, tā pārkāpj augstākā juridiskā spēka tiesību normas.

(72)

Tādēļ Ungārijas iestādes lūdz Komisiju pat iespējami negatīva lēmuma gadījumā, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, atļaut piemērot pasākumu līdz piektā nodokļu gada beigām pēc lēmuma pieņemšanas. Šis pārējas periods būtu nepieciešams tam, lai nodokļu maksātāji sagatavotos jaunajiem apstākļiem, kas sagaidāmi pēc pasākuma atcelšanas. Šajā sakarā Ungārija norāda, ka savā lēmumā saistībā ar Nīderlandes starptautiskajām finanšu operācijām Komisija uzņēmumiem, kas jau piemēroja attiecīgos Nīderlandes noteikumus (28), noteica gandrīz 8 gadus ilgu pārejas periodu.

(73)

Atbildē uz Komisijas 2008. gada 12. februāra lūgumu sniegt informāciju Ungārijas iestādes uzsvēra, ka “gadījumā, ja Komisija joprojām apgalvo, ka šis pasākums ir selektīvs, tas nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts par valsts atbalstu, jo selektivitāte ir attaisnojama ar sistēmas būtību vai vispārējiem saimnieciskiem principiem”. Pasākums tika ieviests nolūkā mazināt negatīvo ietekmi, kas izriet no tā, ka Ungārijā nepastāv grupu aplikšana ar nodokļiem.

(74)

Šajā sakarā Ungārija norādīja, ka pasākums novirzās no tā saucamās “klasiskās” individuālās (t. i., nekonsolidētās) nodokļu aprēķināšanas metodes daudz mazākā mērā nekā bieži izmantotās citu dalībvalstu shēmas grupu aplikšanai ar nodokļiem. Rezultātā Ungārijas iestādes apgalvo, ka pasākuma mērķis ir ieviest (īpašā veidā) vispāratzītu un plaši izmantotu modernu ienākuma nodokļa sistēmu.

(75)

Ungārija atsaucās arī uz diviem alternatīviem finansēšanas veidiem, t. i., pašu kapitāla un aizdevuma finansējumu un no tiem izrietošajiem atšķirīgajiem nodokļu režīmiem, un novēroja, ka abos gadījumos ienākumiem tiek piemērota viena un tā pati nodokļa likme (16 % un papildnodoklis 4 % apmērā), taču nodokļu maksātāji atšķiras (par dividendēm nodokļus maksā meitasuzņēmums, bet par procentiem – mātesuzņēmums).

(76)

Ungārija iesniedza Komisijai statistikas datus par pasākuma piemērošanu, kas balstīti uz nodokļu deklarācijās ietverto informāciju par laikposmu no 2003. līdz 2006. nodokļu gadam, un apgalvoja, ka to uzņēmumu sadalījums pa nozarēm, kuriem pasākums tiek piemērots, pierāda, ka pasākums ir neitrāls attiecībā uz nozarēm.

(77)

Ungārijas iestādes arī sniedza statistikas datus par to uzņēmumu skaitu, kuri potenciāli piemēro pasākumu, un to uzņēmumu skaitu, kuri faktiski izmanto koriģētu nodokļu bāzi. Šie skaitļi parāda, ka 2006. gadā pasākumu potenciāli varēja piemērot 8 181 uzņēmums (29), bet faktiski to ir piemērojuši 1 738 uzņēmumi (30).

To uzņēmumu skaits, kuri potenciāli piemēro pasākumu, un to uzņēmumu skaits, kuri faktiski izmanto koriģētu nodokļu bāzi

(78)

Ungārija sniedza arī informāciju par ietekmi, kas izriet no kopsavilkuma datiem par 50 atsevišķiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši lielākos neto procentu maksājumus koncerna ietvaros. Ietekme, kas aprēķināta, pamatojoties uz kopsavilkuma datiem par 50 uzņēmumiem, kuru nodokļu bāze tikusi visvairāk samazināta šā pasākuma ietekmē, ir šāda (31):

(79)

Amerikas Tirdzniecības palāta Ungārijā (AmCham) uzskata, ka pasākums rada daļēju konsolidāciju attiecībā uz procentu ieņēmumiem. Tā ir daļa no Ungārijas parastās nodokļu sistēmas. Jebkuri atvieglojumi pārrobežu situācijās nerodas Ungārijas nodokļu likumdošanas dēļ, bet gan tāpēc, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga nodokļu likumdošana. Ungārijas uzņēmuma saņemto vai samaksāto procentu pārrobežu situācijās izslēgšana no pasākuma piemērošanas jomas ir pretrunā Līgumā paredzētajām pamatbrīvībām.

(80)

Attiecībā uz atbalsta piešķiršanu, izmantojot valsts līdzekļus, AmCham uzskata, ka pārrobežu situācijās ar procentu ienākumiem procentu apjoma samazināšanu veic saistītais uzņēmums, kas atrodas citā valstī.

(81)

Saistībā ar izdevīgumu AmCham savukārt uzsver, ka nav novirzes no parastā nodokļu režīma. Tas, vai starptautiskos darījumos pastāv izdevīgums, ir atkarīgs no uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes aizņēmēja valstī, taču valsts atbalsta izmeklēšanas kontekstā izdevīgums ir jāizvērtē vienīgi valsts līmenī.

(82)

Attiecībā uz selektivitāti AmCham norāda, ka gadījumā, ja Komisija nosaka, ka nodokļu noteikums varētu būt selektīvs, pamatojoties uz lēmumā par procedūras uzsākšanu noteikto pamatojumu, valsts atbalsta noteikumi cita starpā būtu jāpiemēro arī attiecībā uz nodokļu amortizācijas grafikiem, ar personāla izdevumiem saistītiem noteikumiem un noteikumiem par nepietiekamu kapitalizāciju. Pasākuma nepiemērošana mazajiem uzņēmumiem ir attaisnojama ar Ungārijas nodokļu likumdošanas būtību un vispārējiem saimnieciskiem principiem (jo mazie un vidējie uzņēmumi ir ekskluzīvi pakļauti ekvivalentiem normatīviem nodokļu noteikumiem (32), un pasākumam būtu ļoti ierobežota ietekme uz šiem uzņēmumiem. Turklāt pasākuma piemērošana finanšu pakalpojumu sniedzējiem radītu tiem nesamērīgas priekšrocības.

(83)

Tā kā pasākums ir metode, ar kuras palīdzību tiek daļēji konsolidēta koncerna iekšējo darījumu aplikšana ar nodokļiem, juridiski un faktiski salīdzināmi uzņēmumi ir koncerni.

(84)

Nav pareizi apgalvot, ka pasākums ir selektīvs tāpēc, ka tas nav piemērojams uzņēmumiem, kas darbojas individuāli. Būtībā jebkuram uzņēmumam ir iespējas veikt reorganizāciju un pārtapt par uzņēmumu grupu jeb koncernu. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem nav nekāda stimula veikt reorganizāciju tāpēc, ka procentu maksājumi uzņēmuma iekšienē netiek aplikti ar nodokļiem. Potenciālais izdevīgums starptautisku darījumu gadījumā nerodas pasākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga nodokļu likumdošana. Ja tiktu uzskatīts, ka iespēja atteikties no pasākuma piemērošanas rada selektivitāti, būtu jāapšauba arī vairāki citi nodokļu pasākumi, kas paredz izvēles iespējas.

(85)

Saskaņā ar AmCham Pievienošanās akta IV.3. pielikums attiecas tikai uz pirmspievienošanās atbalstu “pievienošanās brīdī”, kas pretējā gadījumā būtu pakļauts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (33) 1. panta b) punkta i) apakšpunktam. Nosakot pastāvošu atbalstu, jāņem vērā arī pārējie 1. panta b) punkta noteikumi. Atsaucoties uz AmCham, gadījumā, ja pasākums būtu valsts atbalsts, tas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta iii) apakšpunktu un 1. panta b) punkta v) apakšpunktu būtu pastāvošs atbalsts. Ja Komisija nonāktu pie nepareiza secinājuma, ka pasākums ir uzskatāms par nelikumīgu un neatbilstošu jaunu atbalstu, tai tomēr nevajadzētu pieņemt lēmumu par atbalsta atgūšanu. Ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, Komisijai būtu jāpieņem arī termiņš, līdz kuram pasākums var tikt piemērots bez izmaiņām.

(86)

MOL Plc darbojas kā MOL koncerna mātesuzņēmums Ungārijā. Tas piemēro pasākumu kopš tā ieviešanas attiecībā uz koncerna iekšējiem finansēšanas darījumiem ar 30 koncerna uzņēmumiem. Uzņēmums piemēro pasākumu pārsvarā vietējos darījumos (vairāk nekā 10 miljardu HUF apmērā), bet daudz mazākā mērā – darījumos ar koncerna uzņēmumiem ārvalstīs (mazāk nekā 1 miljarda HUF apmērā). Tas pierāda, ka pretēji Komisijas pieņēmumiem, pasākums netiek piemērots vienīgi tāpēc, lai gūtu nodokļu priekšrocības koncerna ietvaros, īstenojot starptautiskus darījumus.

(87)

MOL Plc uzskata, ka pasākums daļēji sasniedz mērķi izveidot konsolidētu jeb grupu aplikšanu ar nodokļiem – sistēmu, kas Ungārijā nepastāv. Ja konsolidēta jeb grupu aplikšana ar nodokļiem tiek pieņemta vairākās dalībvalstīs, saskaņā ar MOL var tiesiski pieņemt, ka konkrētais pasākums nav atbalsts, jo īpaši tāpēc, ka tā piemērošana nesamazina nodokļu saistības koncerna līmenī.

(88)

Tādējādi Komisija kļūdītos, apgalvojot, ka pasākums piešķir selektīvas priekšrocības. Tas ir vispārējs pasākums ar atsevišķiem izņēmumiem, kurus var piemērot jebkuram nodokļu maksātāju neatkarīgi no uzņēmējdarbības jomas. Fakts, ka pasākums ir piemērojams koncerna iekšējiem finanšu darījumiem, loģiski nozīmē, ka pastāv šādi darījumi ar saistītajiem uzņēmumiem līdzīgi kā, piemēram, situācijā, kad amortizācijas atskaitīšanai no nodokļu bāzes ir nepieciešamas īpašumtiesības uz attiecīgo aktīvu.

(89)

MOL Plc turpmāk norāda, ka Ungārijas uzņēmumam, kas izsniedz aizdevumu, nav būtiski, vai tas šo aizdevumu izsniedz ārvalsts uzņēmumam vai citam Ungārijas uzņēmumam.

(90)

Pēc MOL Plc rīcībā esošās informācijas Komisija izskatīja pasākumu jau 2004. gada decembrī. Būtu netaisnīgi un pretrunā labticīgai juridiskajai praksei sagaidīt, ka pretēji Komisijas sākotnējai nostājai attiecībā uz pasākumu Ungārija un Ungārijas nodokļu maksātāji uzskatīs pasākumu par valsts atbalstu. Atbalsta atgūšana būtu nepamatota un īpaši netaisnīga attiecībā pret koncerniem. Tā radītu papildu nodokļu saistības atsevišķiem koncerna uzņēmumiem, kamēr uzņēmumi, kas vairs neeksistē vai šobrīd darbojas ārpus koncerna, atgūtu zināmu daļu no samaksātajiem nodokļiem. MOL uzskata, ka šādi grozījumi praksē radītu netaisnīgus nodokļu atvieglojumus un nepamatoti nelabvēlīgas nodokļu situācijas.

(91)

Nīderlandes valdība uzskata, ka Komisijai, izdarot izvēli starp individuālu un grupas pieeju, vajadzētu ievērot konsekvenci četru valsts atbalsta kritēriju piemērošanā.

(92)

Attiecībā uz atsevišķa uzņēmuma pieeju Nīderlande atzīst, ka uzņēmumam, kas saņem procentu maksājumus koncerna ietvaros, rodas izdevīgums uz valsts līdzekļu rēķina. Tomēr pasākums nav selektīvs, jo juridiski un faktiski salīdzināmi ir tie uzņēmumi, kuri saņem koncerna procentu maksājumus savā bilancē Ungārijā.

(93)

Attiecībā uz grupas līmeņa pieeju izdevīgās pārrobežu situācijas ar procentu ienākumiem nav saistītas ar Ungārijas valsts līdzekļiem un nav arī Ungārijas shēmas piemērošanas rezultāts. Pasākums nav selektīvs arī tāpēc, ka tas attiecas uz uzņēmumiem, kuri ir Ungārijas fiskālās jurisdikcijas rezidenti.

(94)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka iespēja atteikties no pasākuma piemērošanas nerada nekādas sekas tām uzņēmumu kategorijām, kurām pēc Komisijas domām Ungārijas shēma rada izdevīgumu.

(95)

Visbeidzot, Nīderlande uzsver, ka atšķirības ir nesaskaņotu nodokļu sistēmu vienlaicīgas pastāvēšanas neatņemama sastāvdaļa. To ilustrē fakts, ka izdevīgums pārrobežu situācijās ar procentu ienākumiem joprojām rastos pat tad, ja Ungārijas pasākums tiktu atcelts (attiecībā uz valstīm, kurās spēkā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir augstāka nekā Ungārijas 16 % likme).

(96)

Ungārijas iestādes norāda, ka ieinteresēto personu novērojumi un apsvērumi pilnībā saskan ar Ungārijas paustajiem argumentiem. Iestādes pamato arī argumentu, ka, nepastāvot saskaņotai tiešo nodokļu likumdošanai ES līmenī, pasākums būtu jāizvērtē saskaņā ar EK līguma 96. un 97. pantu.

(97)

Ungārija uzsver, ka tā pilnībā piekrīt ieinteresēto personu sagatavotajai analīzei saistībā ar pasākuma neatbilstību valsts atbalsta kritērijiem.

(98)

Ungārijas iestādes atkārtoti norāda, ka alternatīvi pasākums būtu jākvalificē kā pastāvošs atbalsts un, ja Komisija nolemtu, ka pasākums ir uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, nevajadzētu piemērot atgūšanu, jo visi atbalsta saņēmēji ir rīkojušies labticīgi.

(99)

Lai noteiktu, vai konkrētais pasākums uzskatāms par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jāizvērtē, vai pasākums dod priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, sniedzot ekonomiska rakstura izdevīgumu tādā veidā, ka tas rada vai draud radīt konkurences kropļojumus, tas tiek piešķirts no valsts līdzekļiem un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(100)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam jābūt īpašam vai selektīvam, dodot priekšroku vienīgi atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

(101)

Saskaņā ar piemērojamo judikatūru, lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs, jāizvērtē, vai konkrētās tiesību sistēmas ietvaros šis pasākums rada izdevīgumu atsevišķiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā (34). Tādējādi ir iespējams, ka nodokļu režīms nav uzskatāms par valsts atbalstu pat tad, ja tas visos aspektos neatbilst dalībvalsts vispārējai uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmai. Tiesa vairākos gadījumos arī ir lēmusi, ka EK līguma 87. panta 1. punkts neizšķir dažādus valsts atbalsta iemeslus vai mērķus, bet gan tikai tos definē saistībā ar to radīto ietekmi (35). Jo īpaši EK līguma 87. panta 1. punkts attiecas uz fiskāliem pasākumiem, kas neparedz vispārējās sistēmas pielāgošanu atsevišķu uzņēmumu īpatnībām, bet kas ir radīti kā līdzekļi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai (36).

(102)

Tomēr valsts atbalsta jēdziens neattiecas uz tādiem valsts atbalsta pasākumiem, kuri uzņēmumiem ir piemērojami atšķirīgi, ja šādas atšķirības izriet no tās sistēmas rakstura vai vispārējās struktūras, kurā tie ietilpst. Kā paskaidrots Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (“fiskālais paziņojums”) (37), dažus nosacījumus var pamatot ar objektīvām nodokļu maksātāju atšķirībām.

(103)

Sākotnēji jānoskaidro, kādā līmenī (koncerna vai uzņēmuma līmenī) veicams atsauces sistēmas novērtējums. Lēmumā par procedūras uzsākšanu (38) Komisija pauda savu sākotnējo viedokli, ka atsevišķa koncernam piederoša uzņēmuma līmenī shēma ir izdevīga tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva no saistītajiem uzņēmumiem saņemto procentu ienākumu bilance, jo tie var atskaitīt no nodokļa bāzes 50 % no summas. Komisija pretēji norādīja, ka koncerna kā viena veseluma līmenī shēma piešķir atvieglojumu pārrobežu situācijās ar procentu ienākumiem, t. i., kad neto procentu ienākumus saņemošais uzņēmums ir Ungārijas uzņēmums, bet neto procentu maksājumus veicošais uzņēmums ir nerezidents. Lai arī šādā gadījumā procentu ienākumus saņemošais uzņēmums drīkst atskaitīt no nodokļu bāzes 50 % no neto procentu ienākumiem (t. i., procentu ienākumi tiek faktiski aplikti ar pusi no 16 % uzņēmumu ienākuma nodokļa), neto procentu maksājumus veicošais uzņēmums ir pakļauts savas rezidences valsts nodokļu likumdošanai un principā drīkst no nodokļu bāzes atskaitīt 100 % no neto procentu maksājumiem.

(104)

Komisija norāda, ka minētais pasākums attiecas uz īpašu darbību (saistītu uzņēmumu finansēšanu), nevis uz konsolidācijas darbību koncerna līmenī. Jebkura samazināta nodokļa likme uzņēmumiem tiks piemērota individuāli, ņemot vērā to procentu ieņēmumu un maksājumu atlikumu. Pat ja sagaidāms, ka lēmumi par finansēšanu patiesi tiks pieņemti visas grupas interesēs, analīze koncerna līmenī nav pamatota Ungārijas nodokļu likumdošanā, kas neparedz nodokļu konsolidācijas sistēmu grupām jeb koncerniem. Ar Ungārijas uzņēmumu ienākuma nodokli apliek atsevišķus uzņēmumus, nevis grupas.

(105)

Tādēļ Komisija uzskata, ka atsauces sistēmas novērtējums jāveic atsevišķu uzņēmumu līmenī.

(106)

Komisija uzskata, ka konkrētu ieņēmumu veidu aplikšanai ar nodokli, iespējams, svarīgi ir noteikt, vai režīms nediskriminējošā veidā aptver plašas darījumu kategorijas. Jebkura diskriminācija, kuru nevar pamatot ar objektīvām nodokļu maksātāju atšķirībām, var radīt konkurences kropļojumus.

(107)

Ņemot to vērā, ir jānosaka, vai aizdevuma operācijām starp saistītajiem uzņēmumiem objektīvi var piešķirt samazinātu nodokļa likmi. Tomēr Ungārijas iestādes, tāpat kā Amerikas Tirdzniecības palāta, apgalvo, ka uzņēmumu, kas izsniedz aizdevumus koncerna iekšienē, nevar salīdzināt ar uzņēmumu, kas izsniedz aizdevumus neatkarīgām trešām personām. Pēdējo no minētajām darbībām var veikt vienīgi pilnvarota finanšu iestāde, kā tas noteikts Ungārijas Kredītiestāžu likumā saskaņā ar Banku direktīvu (39). Uzņēmumus, kuru pamata uzņēmējdarbība ir trešo personu finansēšana, nevar salīdzināt ar uzņēmumiem, kuri nodrošina finansējumu koncerna ietvaros, lai optimāli sadalītu likviditāti koncernā.

(108)

Saskaņā ar Ungārijas iestāžu teikto pasākuma piemērošanas rezultātā tiktu samazināta atšķirība starp pašu kapitāla finansēšanu un aizdevuma piešķiršanu koncerna ietvaros.

(109)

Komisija uzskata, ka, neraugoties uz pastāvošo diskrimināciju pret atsevišķām nozarēm, aplūkojamais pasākums mazinās šo arbitrāžu (iekšzemes situācijā), jo tiks samazināta atšķirība starp koncerna iekšējo procentu un iekšējo dividenžu aplikšanu ar nodokli, tādējādi nostiprinot fiskālās sistēmas tehnisko neitralitāti.

(110)

Turklāt, tā kā neatkarīgie uzņēmumi, kas nav kredītiestādes vai finanšu iestādes, pamatā nenodarbojas ar regulāru aizdevumu piešķiršanu neatkarīgām personām, tie netiek diskriminēti attiecībā uz aizdevumu darījumiem salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri piešķir aizdevumus saistītajiem uzņēmumiem.

(111)

Pasākuma seku ziņā uzņēmumam, kurš sniedz aizdevumu saistītam uzņēmumam, piešķirto priekšrocību nevar uzskatīt par diskriminējošu, jo aizdevumu saistītajam uzņēmumam nevar salīdzināt ar aizdevumu nesaistītam uzņēmumam. Attiecībā uz aizdevuma finansējuma darbībām saistītie uzņēmumi neatrodas juridiski un faktiski salīdzināmā situācijā ar nesaistītiem uzņēmumiem. Iemesls – saistītie uzņēmumi atšķirībā no nesaistītajiem uzņēmumiem nav iesaistīti vienīgi komerciālā darījumā, kad tie mēģina saņemt aizdevuma vai pašu kapitāla finansējumu koncerna ietvaros. Mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumam ir kopīgas intereses, kādu nav komerciāla darījuma gadījumā ar trešās personas finansējuma nodrošinātāju, jo katra puse mēģina palielināt savu peļņu uz otras rēķina.

(112)

Tomēr Komisija norāda, ka pasākums nav pieejams jebkuram uzņēmumam, uz kuru attiecas uzņēmumu ienākuma nodoklis un kurš saņem vai maksā procentus koncerna iekšējo attiecību saistībā. Lai arī pasākums neparedz ierobežojumus attiecībā uz valsti, kurā notiek darījums, Komisija uzskata, ka pasākums ietver diskriminācijas elementus trīs dažādos līmeņos.

(113)

Ungārija norāda, ka tai nav bijis mērķa veicināt finansēšanu koncernu ietvaros, jo šie uzņēmumi tāpat jau ir darbojušies ar ievērojamu peļņu. Turklāt šiem uzņēmumiem ir īpašs nodokļu maksātāja statuss, kā arī īpaši finanšu un grāmatvedības noteikumi.

(114)

Ungārija un Amerikas Tirdzniecības palāta uzskata, ka pasākuma piemērošana finanšu pakalpojumu sniedzējiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un riska kapitāla sabiedrībām pavisam noteikti radītu de facto selektivitāti, jo, ņemot vērā finanšu pakalpojumu sniedzēju īpašo statusu, piemērojot šo pasākumu, to ieguvums būtu nesamērīgi liels.

(115)

Kopumā un attiecībā uz jebkuru nodokļu pasākumu nevar izslēgt to, ka grupu jeb koncernu uzņēmumi, kas darbojas īpašās nozarēs, varētu gūt lielāku ieguvumu no pasākuma to nozares finanšu darījumu augstākas intensitātes dēļ. Tas patiešām varētu būt īpaši attiecināms uz tiem uzņēmumiem finanšu nozarē, kuru pamatdarbība ir aizdevumu izsniegšana un kuri šā pasākuma rezultātā var viegli palielināt aizdevumu izsniegšanu saistītiem uzņēmumiem. Tomēr šāda situācija pati par sevi neattaisno finanšu nozares izslēgšanu no pasākuma piemērošanas jomas. Ungārija varētu sasniegt savu mērķi izvairīties no tā, ka kādas atsevišķas nozares vai uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto minēto shēmu, piemērojot noteikumu, kas ierobežo apmēru, kuram var piemērot nodokli vai no kura var veikt atskaitījumu, piemērojot samazinātu likmi. Turklāt Komisijas fiskālajā paziņojumā ir norādīts, ka “tas, ka daži uzņēmumi vai dažas nozares no šiem nodokļu pasākumiem iegūst vairāk nekā citi, vēl nenozīmē, ka tiek pārkāpti valsts atbalstu reglamentējošie konkurences noteikumi”.

(116)

Ungārijas iestādes apgalvo, ka 1) mazie uzņēmumi parasti nenodrošina finansējumu koncerna ietvaros, 2) pasākuma piemērošana mazajiem izņēmumiem ietvertu lielas administratīvās izmaksas, kuras nav samērīgas ar potenciālo izdevīgumu, kas varētu tikt reāli sasniegts, 3) Ungārijas Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ir noteikti vairāki nodokļu atvieglojumi, kas īpaši paredzēti mazajiem uzņēmumiem.

(117)

Komisija norāda, ka Ungārija nesniedza nekādu informāciju, kas apstiprinātu, ka Ungārijas mazie uzņēmumi patiešām nesniedz un nesaņem finansējumu koncerna ietvaros. Līdz ar to nevar izslēgt, ka ievērojams skaits mazo uzņēmumu ir koncerna uzņēmumi un saņem/maksā procentus koncerna iekšējo attiecību saistībā.

(118)

Turklāt faktam, ka mazie uzņēmumi gūst izdevīgumu no īpaši tiem paredzētajiem nodokļu pasākumiem, nav nozīmes, vērtējot pasākuma selektivitāti.

(119)

Pasākuma fakultatīvais raksturs ļauj nodokļu maksātājam ik gadu izlemt, piemērot vai nepiemērot pasākumu. Ungārijas iestādes norāda, ka šāda iespēja līdz ar citām nodokļu likumdošanas normām dabiski izriet no uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas gada cikla.

(120)

Komisija tomēr uzskata, ka šāda iespēja rada atšķirīgu attieksmi pret atsevišķiem koncerniem piederošiem uzņēmumiem, jo pasākums netiek piemērots visiem koncerna uzņēmumiem (kuri veic koncerna iekšējos aizdevumu darījumus), bet tikai tiem, kas ir nolēmuši konkrētajā finanšu gadā šo pasākumu piemērot.

(121)

Fiskālā paziņojuma 23. punktā Komisija norāda, ka “dažu pasākumu atšķirīgā būtība ne vienmēr nozīmē to, ka tie ir jāuzskata par valsts atbalstu. Tas attiecas uz pasākumiem, kas saimnieciskā ziņā ir vajadzīgi nodokļu sistēmas darbībai un efektivitātei. Šāda pamatojuma sniegšana ir dalībvalsts pienākums.”

(122)

Saskaņā ar Ungārijas iestāžu apgalvoto pasākuma mērķis bija mazināt negatīvo ietekmi, kas izriet no tā, ka Ungārijā nepastāv grupu aplikšana ar nodokļiem. Pasākums novirzās no “klasiskās” individuālās (t. i., nekonsolidētās) nodokļu aprēķināšanas metodes daudz mazākā mērā nekā bieži izmantotās citu dalībvalstu shēmas grupu aplikšanai ar nodokļiem. Rezultātā šā pasākuma mērķis ir ieviest (īpašā veidā) vispāratzītu un plaši izmantotu modernu ienākuma nodokļa sistēmu.

(123)

Komisija tomēr ir novērojusi, ka fakts, ka Ungārijā nav nodokļu konsolidācijas sistēmu grupām jeb koncerniem, neattaisno valsts atbalsta selektīvu piešķiršanu ierobežotam uzņēmumu skaitam. Šo principu Eiropas Kopienu Tiesa iedibināja ar tās spriedumu lietā 173/73 (40).

(124)

Ungārija atsaucas arī uz pašreizējām atšķirībām pašu kapitāla un aizdevumu nodokļu režīmā un ir novērojusi, ka abos gadījumos ienākumiem tiek piemērota viena un tā pati nodokļa likme, taču nodokļu maksātāji atšķiras (par dividendēm nodokļus maksā meitasuzņēmums, bet par procentiem – mātesuzņēmums).

(125)

Komisija uzskata, ka attiecīgā shēma liedz vairākām nozarēm iespēju izmantot ieguvumus, ko nodrošina samazināti nodokļi, un to nevar uzskatīt par parastu tehnisku pasākumu, kura mērķis ir nodokļu sloga daļēja pārnešana no uzņēmuma, kas saņem neto procentu ienākumus, uz uzņēmumu, kas veic neto procentu maksājumus.

(126)

Saistībā ar finanšu nozares izslēgšanu Ungārijas iestādes atsaucas arī uz fiskālā paziņojuma 27. punktu: “Īpašus noteikumus bez diskrēcijas, kas, piemēram, ļauj noteikt nodokli ar fiksētu likmi (piemēram, lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozarē), var pamatot ar sistēmas būtību vai vispārējiem saimnieciskiem principiem, ja, piemēram, tiek ņemtas vērā īpašas grāmatvedības prasības vai zemes īpatsvars aktīvos, kas ir raksturīgi dažām nozarēm; šādi noteikumi tāpēc nav valsts atbalsts (..)”.

(127)

Komisija tomēr norāda, ka fiskālā paziņojuma 27. punktā minēto noteikumu mērķis nav palielināt vai samazināt nodokļu slogu atsevišķās nozarēs, bet gan ņemt vērā attiecīgo nozaru īpatnības, piemēram, grāmatvedības prasības, kas varētu attaisnot vienkāršotākas pieejas izmantošanu nodokļu bāzes aprēķināšanai.

(128)

Atšķirības starp finanšu nozari un mazajiem uzņēmumiem, no vienas puses, un citām nozarēm, no otras puses, kā arī shēmas fakultatīvais raksturs nav attaisnojams ar Ungārijas nodokļu sistēmas būtību un vispārējiem saimnieciskajiem principiem.

(129)

Šajā sakarā Komisijai jāsecina, ka konkrētais pasākums ir selektīvs.

(130)

Ungārijas iestādes apgalvo, ka pasākums var nodrošināt izdevīgumu atsevišķam uzņēmumam, taču tas rada neizdevīgu stāvokli otrai aizdevuma operācijā iesaistītajai pusei, līdz ar to pasākuma ietekme pilnībā vietējos darījumos ir simetriska.

(131)

Komisija tomēr uzskata, ka izdevīgumu viena uzņēmuma līmenī nevar kompensēt ar neizdevīgumu cita uzņēmuma līmenī pat tad, ja šis uzņēmums pieder tai pašai uzņēmumu grupai jeb koncernam. Tas, vai pastāv kāds izdevīgums, jāvērtē atsevišķa uzņēmuma, nevis koncerna līmenī. Papildus jāuzsver, ka koncernu uzņēmumi var viegli reorganizēt savas finanšu darbības un ietekmēt pasākuma piemērošanas rezultātu.

(132)

Turklāt Komisija uzskata, ka pasākuma simetrija un tā neitrālā ietekme koncerna līmenī nav pietiekama, lai izslēgtu priekšrocību iespēju atsevišķu uzņēmumu līmenī. Līdzīgi viena koncerna uzņēmuma procentu aplikšanu ar mazāku nodokli nevar pamatot ar cita koncerna uzņēmuma aplikšanu ar samazinātu procentu atskaitījuma nodokli, piemērojot augstāku likmi (41).

(133)

No iepriekšminētās judikatūras izriet šāds secinājums: fakts, ka dažiem grupas uzņēmumiem pasākuma piemērošana rada zaudējumus, neliek apšaubīt to, ka savukārt cita uzņēmuma līmenī pastāv ekonomisks izdevīgums.

(134)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka priekšrocības, ko valsts nodrošina, piemērojot mazāku nodokli (samazinot ar nodokli apliekamo summu par 50 %), ir uzskatāmas par nodokļu ieņēmumu zaudējumu, kas ir vienāds ar valsts līdzekļu patēriņu nodokļu izdevumu veidā.

(135)

Tā kā atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, kuri darbojas dažādās tautsaimniecības nozarēs konkurencei atvērtos tirgos, pastāv iespēja, ka tiks radīti dalībvalstu savstarpējās konkurences kropļojumi un ietekmēta Kopienas iekšējā tirdzniecība.

(136)

Atbalsts, kura mērķis ir atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kas tam parasti būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parasto darbību, principā kropļo konkurences apstākļus (42). Papildus tam ir noteikts, ka jebkurš atbalsts uzņēmumam, kas veic komercdarbību Kopienas tirgū, var radīt konkurences kropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (43).

(137)

Tātad, tā kā nav nepieciešamības veikt ekonomisku analīzi par pašreizējo situāciju attiecīgajos tirgos (44) un ņemot vērā, ka Ungārijas ieviestā nodokļu shēma nostiprina to saimnieciskās darbības veicēju pozīciju tirgū, kuri no tās gūst izdevīgumu salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirgū, Komisija uzskata, ka shēma ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļo konkurenci minēto tirgus dalībnieku starpā.

(138)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, Komisija pauž viedokli, ka 1996. gada Likumā LXXXI par uzņēmumu ienākuma nodokli un dividenžu nodokli paredzētie nodokļu atvieglojumi procentiem koncerna ietvaros ir uzskatāmi par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(139)

Pievienošanās akta IV.3. pielikumā paredzēts, ka turpmāk norādītās atbalsta shēmas un individuālo atbalstu, ko Ungārijā sāka īstenot pirms pievienošanās dienas un joprojām īsteno arī pēc tās, pēc pievienošanās uzskata par pastāvošu atbalstu EK līguma 88. panta 1. punkta nozīmē:

(140)

IV.3. pielikumā papildus paredzēts, ka, piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

(141)

Attiecīgais pasākums netika pieņemts līdz 1994. gada 10. decembrim, tas nebija minēts Pievienošanās akta IV.3. pielikumā, kā arī pievienošanās brīdī tam netika piemērota starpposma mehānisma procedūra.

(142)

Ungārijas iestādes un Amerikas Tirdzniecības palāta uzskata, ka šis Pielikums satur tikai noteikumus par atbalstu, kas ir stājies spēkā un izskatīts pirms Procedūras regulas 1. panta b) punkta i) apakšpunktā minētā pievienošanās datuma (45). Tādēļ, nosakot pastāvošu atbalstu, būtu jāņem vērā arī Regulas 1. panta b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētie noteikumi.

(143)

Komisija piekrīt šādai Pievienošanās akta IV pielikuma interpretācijai. Šādu interpretāciju apstiprina Procedūras regulas 1. panta b) punkta i) apakšpunkta redakcija. Tātad Komisija uzskata, ka tas, vai atbalsts kvalificējams kā esošs atbalsts, jāizvērtē saskaņā ar Procedūras regulas 1. panta b) punkta ii) līdz v) apakšpunktu.

(144)

Attiecībā uz 1. panta b) punkta ii) un iii) apakšpunkta piemērošanu Komisija nepiekrīt Ungārijai par faktu, ka, tā kā pasākums netika paziņots saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu un Procedūras regulas 2. pantu, Komisija ir atļāvusi attiecīgo pasākumu.

(145)

Komisija uzskata, ka nav piemērojams arī 1. panta b) punkta iv) apakšpunkts, jo uz shēmas ietvaros sniegto atbalstu neattiecas 10 gadu ierobežojums.

(146)

Attiecībā uz 1. panta b) punkta v) apakšpunktu konkrētajā gadījumā šis noteikums kā tāds nav piemērojams, jo nevar uzskatīt, ka tajā laikā, kad stājās spēkā shēma procentiem koncerna ietvaros, tā nebija atbalsts, bet vēlāk kļuva par atbalstu, pateicoties tirgus attīstībai.

(147)

Tomēr Komisija norāda, ka pastāv zināma līdzība starp izskatāmo pasākumu un Beļģijas koordinācijas centru (BCC) shēmu. Šajā sakarā jāatgādina par iepriekšējiem Komisijas lēmumiem – 1984. gada 2. maija lēmumu (46) un 1987. gada 9. marta lēmumu –, kuros Komisija nolēma, ka Beļģijas shēma nav uzskatāma par atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(148)

Līdzīgi kā Beļģijas koordinācijas centru shēmas gadījumā, kas bija piemērojama tikai un vienīgi starptautiskiem uzņēmumiem, Komisija, pamatojoties uz Ungārijas iestāžu sniegtajiem datiem, konstatēja, ka arī šajā gadījumā galvenie ieguvēji, piemērojot shēmu, ir starptautiskie uzņēmumi. Turklāt Ungārijas shēmai ir citas līdzības ar Beļģijas shēmu, kuras saista tas, ka abi pasākumi attiecas uz koncernu iekšējo darījumu aplikšanu ar nodokļiem.

(149)

Tādējādi tajā laikā, kad konkrētais pasākums saistībā ar koncerna iekšējiem darījumiem stājās spēkā, nebija pats par sevi saprotams, ka tas būs kvalificējams kā atbalsts.

(150)

Ungārija norāda, ka Ungārijas Valsts atbalsta uzraudzības birojs (SAMO) ir izskatījis pasākumu 2002. gada vasarā pirms tā pieņemšanas. Pamatojoties uz piemērojamo judikatūru un iepriekšējo Komisijas lēmumu par BCC shēmu, SAMO secināja, ka attiecīgais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, un tāpēc neiesniedza shēmu Komisijai.

(151)

Neraugoties uz to, ka pasākuma piemērošanas brīdī tas bija uzskatāms par valsts atbalstu, Komisija uzskata, ka lietas īpašo apstākļu dēļ, īpaši tāpēc, ka pasākums stājies spēkā pirms pievienošanās, kā arī sakarā ar Komisijas iepriekšējiem 1984. gada un 1987. gada lēmumiem par Beļģijas shēmu Ungārijas Valsts atbalsta uzraudzības birojam nebija iemesla uzskatīt, ka pasākums ir kvalificējams kā atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, īpaši tāpēc, ka pasākums tika pieņemts, pirms Komisija mainīja savu nostāju par Beļģijas shēmu (47). Līdz ar to jāsecina, ka pastāv virkne ārkārtēju apstākļu, kas norāda uz to, ka Ungārijas iestādes, iespējams, ir tikušas maldinātas, liekot domāt, ka pirmspievienošanās kontekstā pasākums nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Šādos apstākļos pasākuma pieņemšanas brīdī Ungārijai bija pamatots iemesls neiesniegt pasākumu izskatīšanai Komisijā saskaņā ar starpposma mehānisma procedūru, kas paredzēta Pievienošanās akta IV pielikumā.

(152)

Turklāt Komisija norāda, ka pēc Ungārijas pievienošanās ES būtiski nemainījās ne pasākuma piemērošanas joma, nedz arī tā radītā izdevīguma nozīmīgums. Kā jau minēts šā lēmuma 14. apsvērumā, tika veikti daži grozījumi. Tomēr tie pārsvarā bija tehniski pielāgojumi, kas saistīti ar tādu atsevišķu uzņēmumu veidu iekļaušanu pasākuma piemērošanas jomā, kas nepastāvēja Ungārijā pirms pievienošanās (Eiropas sabiedrības un Eiropas kooperatīvās sabiedrības), vai arī tādu atsevišķu citu uzņēmumu veidu (riska kapitāla sabiedrību) izslēgšanu no pasākuma piemērošanas jomas, kas Ungārijā tika atcelti. Tādējādi pēc Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai pasākums netika būtiski grozīts un tādēļ ir uzskatāms par pastāvošu atbalstu.

(153)

Ņemot vērā konkrētā gadījuma īpatnības un iepriekš aprakstīto pirmspievienošanās kontekstu, shēma procentiem koncerna ietvaros jāuzskata par pastāvošu atbalsta shēmu pēc analoģijas ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta v) apakšpunktu.

(154)

Tā kā procedūra attiecībā uz pastāvošajām atbalsta shēmām ir paredzēta tās pašas regulas 17. līdz 19. pantā, 2007. gada 21. martā uzsāktā pašreizējā procedūra nav nepieciešama.

(155)

Tā kā Ungārijas iestādes jau ir pieņēmušas likumu, saskaņā ar kuru shēma tiek atcelta no 2010. gada 1. janvāra, Komisija neuzskata par nepieciešamu uzsākt sadarbības procedūru, kas paredzēta Procedūras regulas 17. pantā,

17.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/20