a)

otrajā daļā otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Informācija, kas minēta 9. pantā, aizņem vismaz 25 % no plāksnes.”

b)

pievieno šādu daļu:

“Ja nav iespējams uzstādīt stacionāru informatīvo plāksni uz fiziska objekta, kā noteikts pirmās daļas b) punktā, veic citus piemērotus pasākumus, lai informētu par Kopienas ieguldījumu.”

a)

pirmajā daļā ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Visos vadības iestāžu vai atbalsta saņēmēju īstenotajos informācijas un publicitātes pasākumos, kuru mērķauditorija ir atbalsta saņēmēji, potenciālie atbalsta saņēmēji un sabiedrība, iekļauj:”

b)

pievieno šādu daļu:

“Ja informācijas vai publicitātes pasākumos tiek popularizētas vairākas darbības, kuras līdzfinansējis vairāk nekā viens fonds, tad pirmās daļas b) punktā minētā atsauce nav nepieciešama.”

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Vadošā iestāde un kontrolieri”

b)

2. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pārbaudes, ko veic vadošā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 60. panta b) punktu vai attiecīgie kontrolieri, kurus Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmas gadījumā iecēlušas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1080/2006 16. pantu, pēc vajadzības aptver darbības administratīvos, finanšu, tehniskos un fiziskos aspektus.”

c)

3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Ja saskaņā ar 2. punkta trešās daļas b) punktu pārbaudes uz vietas veic, pamatojoties uz darbības programmu atlasi, vadošā iestāde vai attiecīgie kontrolieri Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmu gadījumā glabā dokumentus, kuros aprakstīta un pamatota atlases metode un identificētas pārbaudei atlasītās darbības vai darījumi.

Vadošā iestāde vai attiecīgie kontrolieri Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmu gadījumā nosaka parauga lielumu, lai nodrošinātu pietiekamas garantijas par attiecīgo darījumu likumību un atbilstību, ņemot vērā vadošās iestādes vai attiecīgo kontrolieru, kā tas attiecīgajā gadījumā pienākas, konstatēto riska līmeni attiecīgajam atbalsta saņēmēju un darbību veidam. Vadošās iestādes vai attiecīgie kontrolieri katru gadu pārskata atlases metodi.

4.   Vadošā iestāde vai attiecīgie kontrolieri Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmu gadījumā izveido rakstiskus standartus un procedūras pārbaudes veikšanai saskaņā ar 2. punktu un glabā dokumentus par katru pārbaudi, norādot veiktās darbības, pārbaudes datumu un rezultātus un attiecībā uz konstatētajām neatbilstībām veiktos pasākumus.”

a)

2. punktā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmās gada kontroles ziņojums un atzinums attiecas uz visu programmu un visiem programmas izdevumiem, kuri ir atbilstīgi, lai saņemtu ERAF finansiālo ieguldījumu.”

b)

3. punktā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmās noslēguma deklarācija un noslēguma kontroles ziņojums attiecas uz visu programmu un visiem programmas izdevumiem, kuri ir atbilstīgi, lai saņemtu ERAF finansiālo ieguldījumu.”

a)

2. punktu groza šādi:

b)

iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a   Attiecībā uz katru 2. punkta pirmās daļas d) punktā minēto summu sertifikācijas iestāde norāda, vai tā prasa, lai Kopienas daļu segtu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

Ja viena gada laikā kopš deklarācijas iesniegšanas Komisija neprasa sniegt informāciju Regulas (EK) Nr. 1083/2006 70. panta 2. punkta nolūkā, rakstiski neinformē dalībvalsti par tās nodomu sākt izmeklēšanu saistībā ar šo summu vai nepieprasa dalībvalstij turpināt atgūšanas procedūru, tad Kopienas daļu sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta līdzekļiem.

Viena gada termiņu nepiemēro aizdomu par krāpšanu gadījumā un konstatētas krāpšanas gadījumos.

2.b   Saistībā ar 2. punktā paredzēto deklarāciju dalībvalstis, kuras nav ieviesušas euro kā valsts valūtu līdz deklarācijas iesniegšanas datumam, summas valsts valūtā konvertē euro, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1083/2006 81. panta 3. punktā minēto maiņas kursu. Ja summas attiecas uz izdevumiem, kas reģistrēti sertifikācijas iestādes grāmatvedības uzskaitē ilgāk kā vienu mēnesi, var izmantot tā mēneša maiņas kursu, kurā tika reģistrēti pēdējie izdevumi.”

a)

1. punkta otrajā daļā l) līdz o) punktu aizstāj ar šādiem:

b)

2. punkta pirmajā daļā b) un c) punktu aizstāj ar šādiem:

c)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja nav pieejama vai ir jāpārbauda kāda 1. punktā minētās informācijas daļa, jo īpaši informācija attiecībā uz neatbilstības panākšanai izmantotajām darbībām un tās atklāšanas veidu, dalībvalstis pēc iespējas sniedz trūkstošo vai pareizo informāciju, nosūtot Komisijai attiecīgos ceturkšņa ziņojumus par neatbilstībām.”

a)

vai sods ir administratīva vai krimināla rakstura;

b)

vai sods tiek piemērots saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktu pārkāpumu;

c)

noteikumus, kuros noteikts attiecīgais sods;

d)

vai tikusi konstatēta krāpšana.

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Sadarbība ar dalībvalstīm”

b)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Neskarot 1. punktā minētās saziņas, ja Komisija uzskata, ka neatbilstības raksturs liecina par to, ka identiska vai līdzīga prakse var atkārtoties citā dalībvalstī, tā lietu iesniedz Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevējā komitejā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 94/140/EK (5).

Komisija katru gadu informē šo komiteju un Regulas (EK) Nr. 1083/2006 103. un 104. pantā minētās komitejas par to, cik lieli līdzekļi iesaistīti atklātajās neatbilstībās, un par dažādām neatbilstību kategorijām, kas grupētas pēc to veida un skaita.

a)

1. punktā svītro otro un trešo daļu;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis, kas līdz 28. panta 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas datumam nav ieviesušas euro kā valsts valūtu, summas valsts valūtā konvertē euro, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1083/2006 81. panta 3. punktā minēto valūtas maiņas kursu.

Ja summas attiecas uz izdevumiem, kas reģistrēti sertifikācijas iestādes grāmatvedības uzskaitē ilgāk kā vienu mēnesi, var izmantot tā mēneša maiņas kursu, kurā tika reģistrēti pēdējie izdevumi. Ja izdevumi nav iegrāmatoti sertifikācijas iestādes kontos, izmanto Komisijas elektroniski publicēto jaunāko valūtas maiņas kursu.”

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Vispārīgie noteikumi”

b)

2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Finansēšanas vadības instrumenti, tostarp līdzdalības fondi, ir vai nu neatkarīgi tiesību subjekti, kuru darbību nosaka nolīgumi starp līdzfinansējošiem partneriem vai akcionāriem, vai arī tie ir atsevišķs finanšu bloks kādā finanšu iestādē.

Ja finansēšanas vadības instruments izveidots kādā finanšu iestādē, to veido kā atsevišķu finanšu bloku, uz kuru attiecas finanšu iestādes īpaši īstenošanas noteikumi, kas īpaši nosaka tādu atsevišķu kontu turēšanu, kuros tiek nodalīti finansēšanas vadības instrumentā ieguldītie jaunie resursi, tostarp darbības programmas ieguldītie resursi, un iestādei sākotnēji pieejamie resursi.

Komisija nedrīkst kļūt ne par finansēšanas vadības instrumentu līdzfinansētāju, ne akcionāru.

3.   Ja vadības iestādes vai līdzdalības fondi izvēlas finansēšanas vadības instrumentus, tad attiecībā uz minētajiem instrumentiem iesniedz biznesa plānu vai citu piemērotu dokumentu.

Noteikumus un nosacījumus darbības programmu ieguldījumam finansēšanas vadības instrumentos nosaka finansēšanas nolīgums, ko noslēdz starp pienācīgi pilnvarotu finansēšanas vadības instrumenta pārstāvi un dalībvalsti vai vadošo iestādi, vai — attiecīgā gadījumā — līdzdalības fondu.

Finansēšanas nolīgumā ietver vismaz šādus elementus:

c)

4. punktu groza šādi:

d)

5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ienākumus no pašu kapitāla, aizdevumu ieguldījumiem un citiem atmaksājamiem ieguldījumiem, kā arī no garantijām par atmaksājamiem ieguldījumiem, no kuriem atskaita vadības izmaksu un prēmiju par labiem darbības rezultātiem proporcionālo daļu, var vispirms piešķirt investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas investoru principiem. Šādus ienākumus var piešķirt, nepārsniedzot finansēšanas vadības instrumentu statūtos noteikto atlīdzības līmeni, un pēc tam to var proporcionāli sadalīt visiem līdzfinansējošiem partneriem vai akcionāriem.

6.   Uzņēmumi, kā arī valsts un privātā sektora partnerība un citi projekti, kas iekļauti kādā integrētā plānā ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, ko atbalsta ar finansēšanas vadības instrumentiem, arī var saņemt piešķīrumu vai cita veida atbalstu no kādas darbības programmas.

7.   Vadošā iestāde veic piesardzības pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu konkurences kropļojumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgos, kā arī privātu garantiju tirgos.”

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Līdzdalības fondi”

b)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ar finansēšanas nolīgumu, kas minēts 1. punktā, īpaši nosaka:

Saistībā ar finansēšanas vadības instrumentiem, kas atbalsta uzņēmumus, noteikumi attiecībā uz pirmās daļās d) punktā minētās ieguldījumu politikas izstrādi un uzraudzību ietver vismaz norādi par mērķa uzņēmumiem un atbalstāmajiem finansēšanas vadības produktiem.”

c)

3. punktu svītro.

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Pilsētu attīstības fondi”

b)

1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja struktūrfondi finansē pilsētu attīstības fondus, šie fondi veic ieguldījumus valsts un privātā sektora partnerībās vai citos projektos, kas ietverti integrētā plānā pilsētu ilgtspējīgai attīstībai. Šādās valsts un privātā sektora partnerībās vai citos projektos neietver tādus finansēšanas vadības instrumentus kā riska kapitāla, aizdevumu un uzņēmumu garantiju fondu izveidi un attīstību.

2.   1. punkta nolūkā pilsētu attīstības fondi veic ieguldījumus, izmantojot aizdevumus un garantijas vai līdzvērtīgus instrumentus, kā arī izmantojot pašu kapitālu.”

a)

augsts nabadzības un atstumtības līmenis;

b)

augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis;

c)

nestabilas demogrāfiskās tendences;

d)

zems izglītības līmenis, ievērojams prasmju trūkums un liels to personu skaits, kas pamet mācības;

e)

augsts kriminālo un citu pārkāpumu līmenis;

f)

īpaši nolaista vide;

g)

zems ekonomiskās aktivitātes līmenis;

h)

liels ieceļotāju, etnisko un minoritāšu grupu vai bēgļu skaits;

i)

salīdzinoši zems mājokļu vērtības līmenis;

j)

zems energoefektivitātes līmenis ēkās.

a)

vairāku ģimeņu mājokļu kopējo daļu atjaunošana;

b)

modernu un labas kvalitātes sociālo mājokļu nodrošināšana, veicot atjaunošanu un mainot valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām piederošo ēku izmantošanu.”