I PIELIKUMS

(1. pants)

STANDARTMETOŽU SARAKSTS

Rādītājs Min. = minimums, Maks. = maksimums, Pielikums = citētās regulas pielikums, BS = beztauku sausna, PS = peroksīda skaitlis, I = izskats, G = garša, K = konsistence, KBS = kopējais baktēriju skaits, TBS = termofilo baktēriju skaits, DS = dalībvalsts, SPF = Starptautiskā Piensaimnieku federācija, ISO = Starptautiskā Standartizācijas organizācija, IUPAC = Starptautiskā Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienība, ADPI = Amerikas Piena produktu institūts, IPC = iebiezināts piens ar cukuru, PKP = piena vai krējuma pulveris.

A DAĻA

Komisijas regula	Produkts	Rādītājs	Robežvērtība (1)	Standartmetode	Piezīme
Regula (EK) Nr. 2771/1999 – valsts rezerve	Nesālīts sviests	Tauki	Min. 82 % m/m	ISO 17189: 2003|IDF 194:2003
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1: 2001|IDF 80–1:2001
		BS	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2: 2001|IDF 80–2:2001
		Tauku skābums	1,2 mmol/100 g tauku	ISO 1740: 2004|IDF 6:2004
		PS (maks.)	0,3 mekv. skābekļa/1 000 g tauku	ISO 3976: 2006|IDF 74:2006	1. piezīme
		Kolibaktērijas	1 g nav konstatējamas	X pielikums	3. piezīme
		Tauki, kas nav piena tauki	Triglicerīdu analīzē nav nosakāmi	XX pielikums
		Sterīna marķieri	Nav nosakāmi, beta-sterīns ≤ 40 mg/kg	VIII pielikums
		Citi marķieri
		— vanilīns	Nav konstatējams	VI pielikums
		— karotīnskābes etilesteris	≤ 6 mg/kg	VII pielikums
		— enantskābes triglicerīdi	Nav konstatējami	V pielikums
		Organoleptiskās īpašības	Attiecībā uz I, G un K vismaz 4 punkti no 5	IV pielikums
		Ūdens dispersija	Vismaz 4 punkti	ISO 7586:1985|IDF 112A:1989
Regula (EK) 2771/1999 – privāta uzglabāšana	Nesālīts sviests	Tauki	Min. 82 % m/m	ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1:2001|IDF 80–1:2001
		BS	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
Regula (EK) 2771/1999 – privāta uzglabāšana	Sālīts sviests	Tauki	Min. 80 % m/m	ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1:2001|IDF 80–1:2001
		BS (bez sāls)	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
		Sāls	Līdz 2 % m/m	ISO 15648:2004|IDF 179:2004
Regula (EK) Nr. 1898/2005, II nodaļa	Nesālīts sviests	Tauki	Min. 82 % m/m	ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Tauki, kas nav piena tauki		XX pielikums
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1 2001|IDF 80–1:2001
		BS	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
		Marķieri:
		— sterīni	Skatīt VIII pielikumu	VIII pielikums
		— vanilīns	Skatīt VI pielikumu	VI pielikums
		— karotīnskābes etilesteris	Skatīt VII pielikumu	VII pielikums
		— enantskābes triglicerīdi	Skatīt V pielikumu	V pielikums
Regula (EK) Nr. 1898/2005, II nodaļa	Sālīts sviests	Tauki	Min. 80 % m/m	ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Tauki, kas nav piena tauki		XX pielikums
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1:2001|IDF 80–1:2001
		BS (bez sāls)	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
		Sāls	Līdz 2 % m/m	ISO 15648:2004|IDF 179:2004
		Marķieri:
		— sterīni	Skatīt VIII pielikumu	VIII pielikums
		— vanilīns	Skatīt VI pielikumu	VI pielikums
		— karotīnskābes etilesteris	Skatīt VII pielikumu	VII pielikums
		— enantskābes triglicerīdi	Skatīt V pielikumu	V pielikums
Regula (EK) Nr. 1898/2005, II nodaļa	Koncentrēts sviests	Tauki	Min. 99,8 % m/m	IDF 24:1964
		Ūdens un BS	Līdz 0,2 % m/m	ISO 5536:2002|IDF 23:2002 (mitrums) IDF 24:1964 (SNF)
		Tauku skābums	1,2 mmol/100 g tauku	ISO 1740:2004|IDF 6:2004
		PS (maks.)	0,5 mekv. skābekļa/1 000 g tauku	ISO 3976:2006|IDF 74:2006	1. piezīme
		Tauki, kas nav piena tauki	Nav	XX pielikums
		Garša	Tīra
		Smarža	Nav svešu smaržu
		Citi	Nav neitralizācijas līdzekļu, antioksidantu un konservantu
		Marķieri:
		— sterīni	Skatīt VIII pielikumu	VIII pielikums
		— vanilīns	Skatīt VI pielikumu	VI pielikums
		— karotīnskābes etilesteris	Skatīt VII pielikumu	VII pielikums
		— enantskābes triglicerīdi	Skatīt V pielikumu	V pielikums
Regula (EK) Nr. 1898/2005, II nodaļa	Krējums	Tauki	Vismaz 35 % m/m	ISO 2450:1999|IDF 16 C:1987
		Tauki, kas nav piena tauki		XX pielikums
		Marķieri:
		— sterīni	Skatīt VIII pielikumu		2. piezīme
		— vanilīns	Skatīt VI pielikumu	VI pielikums
		— karotīnskābes etilesteris	Skatīt VII pielikumu		2. piezīme
		— enantskābes triglicerīdi	Skatīt V pielikumu	V pielikums
Regula (EK) Nr. 1898/2005, III nodaļa	Koncentrēts sviests	Tauki	Min. 96 % m/m		2. piezīme
		Tauki, kas nav piena tauki		XX pielikums
		BS	Līdz 2 % m/m		2. piezīme
		Marķieri:
		— stigmasterīns (95 % m/m)	15g/100 kg koncentrēta sviesta	VIII pielikums
		— stigmasterīns (85 % m/m)	17g/100 kg koncentrēta sviesta	VIII pielikums
		— enantskābes triglicerīdi	10,34 kg/t koncentrēta sviesta	V pielikums
		— sviestskābes etilesteris un stigmasterīns		— sviestskābes etilesteris — stigmasterīns: VIII pielikums	2. piezīme
		— sviestskābes etilesteris un enantskābes triglicerīdi		— sviestskābes etilesteris — enantskābes triglicerīdi:V pielikums	2. piezīme
		lecitīns (E 322)	Līdz 0,5 % m/m		2. piezīme
		NaC1	Līdz 0,75 % m/m	ISO 15648:2004|IDF 179:2004
		Tauku skābums	1,2 mmol/100 g tauku	ISO 1740:2004|IDF 6:2004
		PS (maks.)	Līdz 0,5 mekv. skābekļa/1 000 g tauku	ISO 3976:2006|IDF 74:2006	1. piezīme
		Garša	Tīra
		Smarža	Nav svešu smaržu
		Citi	Nav neitralizācijas līdzekļu, antioksidantu un konservantu
Regula (EK) Nr. 1898/2005, IV nodaļa	Nesālīts sviests	Tauki	Min. 82 % m/m	ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1:2001|IDF 80–1:2001
		BS	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
Regula (EK) Nr. 1898/2005, IV nodaļa	Sālīts sviests	Tauki	Min. 80 % m/m	ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Ūdens	Līdz 16 % m/m	ISO 3727–1:2001|IDF 80–1:2001
		BS (bez sāls)	Līdz 2 % m/m	ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
		Sāls	Līdz 2 % m/m	ISO 15648:2004|IDF 179:2004
Regulas (EK) Nr. 1255/1999 9. pants un II sadaļa	Aitas un/vai kazas piena siers	Govs piens	<1 % (m/m)	IX pielikums
Regula (EEK) Nr. 2921/90	I pielikums – skābais kazeīns	Ūdens	Līdz 12,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Tauki	Līdz 1,75 % m/m	ISO 5543:2004|IDF127:2004
		Brīvās skābes saturs	Līdz 0,30 ml 0,1N NaOH šķīduma/g	ISO 5547:1978|IDF 91:1979
Regula (EEK) Nr. 2921/90	I pielikums – himozīna kazeīns	Ūdens	Līdz 12,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Tauki	Līdz 1,00 % m/m	ISO 5543:2004|IDF 127:2004
		Pelni	Min. 7,50 % m/m	ISO 5545:1978|IDF 90:1979
Regula (EEK) Nr. 2921/90	I pielikums – kazeināti	Ūdens	Līdz 6,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Piena proteīns	Min. 88,00 % m/m	ISO 5549:1978|IDF 92:1979
		Tauki un pelni	Līdz 6,00 % m/m	ISO 5543:2004|IDF 127:2004
		Saistīti pelni		ISO 5544:1978|IDF 89:1979
		Pelni		ISO 5545:1978|IDF 90:1979
Regula (EEK) Nr. 2921/90	II pielikums – skābais kazeīns	Ūdens	Līdz 10,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Tauki	Līdz 1,50 % m/m	ISO 5543:2004|IDF 127:2004
		Brīvās skābes saturs	Līdz 0,20 ml 0,1N NaOH šķīduma/g	ISO 5547:1978|IDF 91:1979
		KBS (maks.)	30 000/g	ISO 4833:2003	3. piezīme
		Kolibaktērijas	0,1 g nav	X pielikums	3. piezīme
		TBS (maks.)	5 000/g	ISO 4833:2003	3. un 4. piezīme
Regula (EEK) Nr. 2921/90	II pielikums – himozīna kazeīns	Ūdens	Līdz 8,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Tauki	Līdz 1,00 % m/m	ISO 5543:2004|IDF 127:2004
		Pelni	Min. 7,50 % m/m	ISO 5545:1978|IDF 90:1979
		KBS (maks.)	30 000/g	ISO 4833:2003	3. piezīme
		Kolibaktērijas	0,1 g nav	X pielikums	3. piezīme
		TBS (maks.)	5 000/ g	ISO 4833:2003	3. un 4. piezīme
Regula (EEK) Nr. 2921/90	II pielikums – kazeināti	Ūdens	Līdz 6,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Piena proteīns	Min. 88,00 % m/m	ISO 5549:1978|IDF 92:1979
		Tauki un pelni	Līdz 6,00 % m/m	ISO 5543:2004|IDF 127:2004 ISO 5544:1978|IDF 89:1979 vai ISO 5545:1978|IDF 90:1979
		KBS (maks.)	30 000/ g	ISO 4833:2003	3. piezīme
		Kolibaktērijas	0,1 g nav	X pielikums	3. piezīme
		TBS (maks.)	5 000/ g	ISO 4833:2003	3. un 4. piezīme
Regula (EEK) Nr. 2921/90	III pielikums – kazeināti	Ūdens	Līdz 6,00 % m/m	ISO 5550:2006|IDF 78:2006
		Piena proteīns	Min. 85,00 % m/m	ISO 5549:1978|IDF 92:1979
		Tauki	Līdz 1,50 % m/m	ISO 5543:2004|IDF 127:2004
		Laktoze	Līdz 1,00 % m/m	ISO 5548:2004|IDF 106:2004
		Pelni	Līdz 6,50 % m/m	ISO 5544:1978|IDF 89:1979 vai ISO 5545:1978|IDF 90:1979
		KBS (maks.)	30 000/g	ISO 4833:2003	3. piezīme
		Kolibaktērijas	0,1 g nav	X pielikums	3. piezīme
		TBS (maks.)	5 000/g	ISO 4833:2003	3. un 4. piezīme
Regula (EK) Nr. 2799/1999	Kombinētā lopbarība un vājpiena pulveris (VP) (lietošanai lopbarībā)	Ūdens (sauso skābo paniņu pulveris)	Līdz 5 % m/m	XIX pielikums
		Proteīns	31,4 % m/m (min.) beztauku sausnas	ISO 8968–1|2|3:2001|IDF 20–1|2|3:2001
		Ūdens (VP)	Līdz 5 % m/m	ISO 5537:2004|IDF 26:2004
		Tauki (VP)	Līdz 11 % m/m	ISO 1736:2000|IDF 9C:1987
		Siera sūkalu pulveris (VP)	Nav	XIII pielikums	6. piezīme
		Ciete (VP)	Nav	XVII pielikums
		Ūdens (maisījumi)	Līdz 5 % m/m no beztauku sausnas	ISO 5537:2004|IDF 26:2004
		Tauki (maisījumi)		Komisijas Direktīva 84/4/EEK (OV L 15, 18.1.1984., 29. lpp.)
		Siera fermenta sūkalas (maisījumi)	Nav	XIII pielikums
		VP saturs (galaproduktā)	Min. 50 % m/m	XVI pielikums
		Tauki (galaproduktā)	Min. 2,5 % m/m vai 5 % m/m	Komisijas Direktīva 84/4/EEK (OV L 15, 18.1.1984., 29. lpp.)	7. piezīme
		Ciete (galaproduktā)	Min. 2 % m/m	XVII pielikums	8. piezīme
		Varš (galaproduktā)	25 ppm	Komisijas Direktīva 78/633/EEK (OV L 206, 26.7.1987., 43. lpp.)
Regula (EK) Nr. 214/2001	VP (aerosols)	Tauki	Līdz 1,0 % m/m	ISO 1736:2000|IDF 9C:1987
		Proteīns	31,4 % (2)m/m (min.) no sausnas, kas nav tauki	ISO 8968–1/2:2001|IDF 20–1/2:2001
		Ūdens	Līdz 3,5 % m/m	ISO 5537:2004|IDF 26:2004
		Skābums	Līdz 19,5 ml 0,1N NaOH, 10 g beztauku sausnas	ISO 6091:1980|IDF 86:1981
		Laktāti	Līdz 150 mg/100 g beztauku sausnas	ISO 8069:2005|IDF 69:2005
		Fosfatāze	Negatīva	ISO 11816–1:2006|IDF 155–1:2006
		Nešķīdības rādītājs	Līdz 0,5 ml 24 °C temperatūrā	ISO 8156:2005|IDF 129:2005
		Dedzinātas daļiņas	A vai B disks (15,0 mg)	ADPI (1990)
		KBS	40 000/g	ISO 4833:2003	3. piezīme
		Kolibaktērijas	Negatīvs/0,1 g	X pielikums	3. piezīme
		Paniņas	Negatīva	XIV pielikums
		Siera fermenta sūkalas	Negatīva	XII pielikums
		Skābās sūkalas	Negatīva		2. piezīme
		Antibakteriālie līdzekļi		XV pielikums

B DAĻA

B daļas saraksta standartmetodes var izmantot to produktu analizēšanā, uz kuriem attiecas kāda no 1. slejā minētajām regulām.

Komisijas regula	Produkts	KN kods	Rādītājs	Robežvērtība	Standartmetode	Piezīme
Regula (EEK) Nr. 2658/87 Regula (EK) Nr. 2535/2001 Regula (EK) Nr. 1282/2006	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	0401	Tauki (≤ 6 % m/m)	Robežvērtības norādītas konkrētā produkta KN koda aprakstā, attiecīgos gadījumos papildus precizētas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.) eksporta preču nomenklatūras 9. daļā vai Regulā (EK) Nr. 2535/2001 (OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.)	ISO 1211:2001|IDF 1D:1996
			Tauki (> 6 % m/m)		ISO 2450:1999|IDF 16C:1987
	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukuru vai cita saldinātāja piedevu	0402	Tauki (šķidri)		ISO 1737:1999|IDF 13C:1987
			Tauki (cieti)		ISO 1736:2000|IDF 9C:1987
			Proteīns		ISO 8968–1|2|3:2001|IDF 20–1|2|3:2001
			Saharoze (normāls saturs)		ISO 2911:2004| IDF 35:2004
			Saharoze (samazināts saturs)			2. piezīme
			Cietvielas (IPC)		ISO 6734:1989|IDF 15B:1991
			Cietvielas (PKP)		ISO 6731:1989|IDF 21B:1987
			Ūdens (piena pulveris)		ISO 5537:2004/IDF 26:2004
			Ūdens (krējuma pulveris)		XVIII pielikums
	Paniņas, fermentēts piens vai piens ar paaugstinātu skābumu un krējums, iebiezināts vai neiebiezināts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	0403	Tauki		ISO 1211:2001|IDF 1D:1996 ISO 1736:2000|IDF 9C:1987 ISO 2450:1999|IDF 16 C:1987 ISO 7208:1999|IDF 22B:1987 ISO 8262–3:2005|IDF 124–3:2005
			Proteīns		ISO 8968–1|2|3:2001|IDF 20–1|2|3:2001
			Saharoze (normāls saturs)		ISO 2911:2004|IDF 35:2004
			Saharoze (samazināts saturs)			2. piezīme
			Ūdens (skābo paniņu pulveris)		XIX pielikums
			Ūdens (saldo paniņu pulveris)		ISO 5537:2004|IDF26:2004
			Cietvielas (citi produkti)		Kompetentas iestādes apstiprinātas metodes
	Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas,	0404	Tauki		ISO 1736:2000|IDF 9C:1987 ISO 2450:1999|IDF 16C:1987 ISO 7208:1999|IDF 22B:1987
			Proteīns		ISO 8968–1|2|3:2001|IDF 20–1|2|3:2001
			Saharoze (normāls saturs)		ISO 2911:2004|IDF 35:2004
			Saharoze (samazināts saturs)			2. piezīme
		0404 90	Proteīns		ISO 8968 1/2 2001|IDF 20–1/2:2001
			Ūdens		IDF 21B:1987
			Cietvielas		ISO 6734:1989|IDF 15B:1991
			(Iebiezināti produkti)		ISO 6731:1989|IDF 21B:1987
	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas	0405	Tauki (ja ≤ 85 % m/m)		ISO 17189:2003|IDF 194:2003
		Sviests	Ūdens		ISO 3727–1:2001|IDF 80–1:2001
			BS		ISO 3727–2:2001|IDF 80–2:2001
			NaCl		ISO 15648:2004|IDF 179:2004
			Tauki (ja > 99 % m/m)		IDF 24:1964
	Sviesta eļļa		Ūdens (ja tauki < 99 % (m/m)		ISO 5536:2002|IDF 23:2002
	Siers un biezpiens	0406	Tauki		ISO 1735:2004|IDF 5:2004
			Cietvielas		ISO 5534:2004|IDF 4:2004
			Cietvielas (Ricotta siers)		ISO 2920:2004|IDF 58:2004
			NaCl		ISO 5943:2006|IDF 88:2006
			Laktoze		ISO 5765–1/2:2002|IDF 79–1/2:2002
Regula (EEK) Nr. 2658/87	Kombinētā lopbarība	2309	Laktoze		XI pielikums

Piezīmes par Eiropas Savienības standartmetožu sarakstu

1. piezīme. Piena tauku izdalīšana saskaņā ar ISO 1740:1991 aprakstu (aizsardzība pret gaismu).

2. piezīme. Standartmetode nav noteikta. Kompetentas iestādes apstiprinātas metodes.

3. piezīme. Paraugs jāsagatavo atbilstīgi ISO 8261:2001|IDF 122:2001.

4. piezīme. Inkubēšana 48 stundas 55 °C temperatūrā, jārūpējas, lai barotne neizžūst.

5. piezīme. % m/m BS = % m/m cietvielas – % m/m tauki.

6. piezīme. Komisijas Direktīva 84/4/EEK.

7. piezīme. Komisijas Regula (EK) Nr. 2799/1999 (OV L 340, 31.12.1999., 3.–27. lpp.).

8. piezīme. Komisijas Direktīva 78/633/EEK.

---

(1)  Neskarot konkrētās regulas prasības.

(2)  No 2009. gada 1. septembra minimālajam proteīna saturam būtu jābūt 34 %.

II PIELIKUMS

(3. pants)

PREČU PARTIJAS ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ NORMATĪVAJĀM ROBEŽVĒRTĪBĀM

1.   PRINCIPS

Ja tiesību aktos ir noteiktas sīki izstrādātas paraugu ņemšanas procedūras, šīs procedūras ir jāievēro. Visaos pārējos gadījumos jāņem paraugs no vismaz 3 izlases kārtā izraudzītām vienībām no preču sūtījuma, kas iesniegts pārbaudei. Var sagatavot apvienotu paraugu. Iegūto rezultātu salīdzina ar normatīvajām robežvērtībām, aprēķinot 95 % ticamības intervālu kā divkāršu standartnovirzi, attiecīgā standartnovirze ir atkarīga no tā, vai (1) metode ir apstiprināta, starptautiski sadarbojoties, ar σr un σR vērtībām, vai (2) iekšējas novērtēšanas gadījumā tiek aprēķināta iekšējā reproducējamība. Šis ticamības intervāls tad būs vienāds ar rezultāta mērījumu nenoteiktību.

2.   METODE IR APSTIPRINĀTA, STARPTAUTISKI SADARBOJOTIES

Šajā gadījumā atkārtojamības standartnovirze σr un reproducējamības standartnovirze σR ir noteikta, un laboratorija var apliecināt apstiprinātās metodes atbilstību izpildes raksturlielumiem.

Jāaprēķina n reizes atkārtota mērījuma aritmētiskais vidējais .

Jāaprēķina izvērstā nenoteiktība (k = 2) pēc formulas

Ja mērījuma galarezultāts x tiek aprēķināts pēc formulas x = y1 + y2, x = y1 – y2, x = y1. y 2 vai x = y1 / y2, šajos gadījumos jāveic parastā standartnoviržu apvienošanas procedūra.

Uzskata, ka preču partija neatbilst augšējai normatīvajai robežvērtībai UL, ja

;

pretējā gadījumā uzskata, ka tā atbilst UL.

Uzskata, ka preču partija neatbilst apakšējai normatīvajai robežvērtībai LL, ja

;

pretējā gadījumā uzskata, ka tā atbilst LL.

3.   IEKŠĒJĀ APSTRIPRINĀŠANA, APRĒĶINOT IEKŠĒJĀS REPRODUCĒJAMĪBAS STANDARTNOVIRZI

Ja tiek izmantotas šajā regulā nenosauktas metodes un nav noteikti precizitātes lielumi, jāveic iekšējā apstiprināšana. Izvērstās nenoteiktības U aprēķināšanai formulā jālieto iekšējās atkārtojamības standartnovirze sir un iekšējās reproducējamības standartnovirze σ R attiecīgi σr un σ R vietā.

Lēmumu pieņemšanas noteikumi ir izklāstīti 1. punktā. Tomēr, ja preču partija ir novērtēta kā neatbilstoša normatīvajām robežvērtībām, mērījumi jāatkārto ar šajā regulā nosaukto metodi, un jāpieņem lēmums atbilstīgi 1. punktam.

III PIELIKUMS

(4. pants)

VĒRTĒTĀJU NOVĒRTĒŠANA UN SENSORISKO ANALĪŽU REZULTĀTU TICAMĪBA

Ja izmanto punktu piešķiršanas metodes (IDF standarts 99C:1997), izmantojamas šādas procedūras.

A.   “ATKĀRTOJAMĪBAS INDEKSA” NOTEIKŠANA

Vērtētājs 12 mēnešu laikā analizē vismaz desmit paraugus kā neatpazīstamus dubultparaugus. Parasti tas notiks dažādos laikposmos. Atsevišķu produkta īpašību rezultātus novērtē, izmantojot šādu formulu:

kur:

w1	:	atkārtojamības indekss;
xi1	:	punktu skaits xi parauga pirmajā novērtēšanā;
xi2	:	punktu skaits xi parauga otrajā novērtēšanā;
n	:	paraugu skaits.

Vērtējamiem paraugiem jāpārstāv plašs kvalitātes diapazons. wI nedrīkst pārsniegt 1,5 (5 punktu skalā).

B.   “NOVIRZES INDEKSA” NOTEIKŠANA

Minētais indekss jāizmanto, lai pārbaudītu, vai vērtētājs vērtēšanai izmanto to pašu skalu, ko pieredzējusi vērtētāju grupa. Vērtētāja iegūtos punktus salīdzina ar vidējo punktu skaitu, ko ieguvusi vērtētāju grupa.

Lai novērtētu rezultātus, izmanto šādu formulu:

kur:

xi1; xi2	:	skatīt A) iedaļu;
;	:	vidējais vērtētāju grupas noteiktais punktu skaits attiecīgi xi parauga pirmajā un otrajā novērtēšanā;
n	:	paraugu skaits (vismaz desmit 12 mēnešos).

Vērtējamajiem paraugiem jāatspoguļo plašs kvalitātes diapazons. DI nedrīkst pārsniegt 1,5 (5 punktu skalā).

Dalībvalstīm jāpaziņo par visām grūtībām, kas radušās, izmantojot šo procedūru.

Ja konstatē, ka atsevišķa vērtētāja uzrādītās novirzes vai atkārtojamības indeksi pārsniedz 1,5 punktu robežu, oficiālās iestādes ekspertam vai ekspertiem jāveic viena vai vairākas paraugu izlases veida “atkārtotas” pārbaudes, ko šie vērtētāji turpmākajās nedēļās klasificē, vai arī viņi veic vienu vai vairākas pārbaudes ar ekspertu līdzdalību. Lai izlemtu, vai turpināt šī pakalpojuma sniegšanu, jāveic rūpīga novērošana. Rādījumi jādokumentē un jāsaglabā kā pierādījumi turpmākajām darbībām.

C.   DAŽĀDOS DALĪBVALSTS REĢIONOS UN DAŽĀDĀS DALĪBVALSTĪS IEGŪTO REZULTĀTU SALĪDZINĀŠANA

Ja iespējams, tests jāorganizē vismaz reizi gadā, lai salīdzinātu rezultātus, ko vērtētāji ieguvuši dažādos reģionos. Ja novērotas ievērojamas atšķirības, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai noteiktu atšķirību iemeslus un iegūtu salīdzināmus rezultātus.

Dalībvalstis var organizēt testus, lai salīdzinātu rezultātus, ko ieguvuši šīs dalībvalsts vērtētāji un vērtētāji no kaimiņu dalībvalsts. Ja konstatētas ievērojamas atšķirības, jāveic padziļināta izpēte, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus.

Dalībvalstis šādas salīdzināšanas rezultātus paziņo Komisijai.

IV PIELIKUMS

(4. pants)

SVIESTA ORGANOLEPTISKĀ VĒRTĒŠANA

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Sviesta organoleptiskās vērtēšanas procedūras mērķis ir nodrošināt vienotu metodiku, ko piemēro visās dalībvalstīs.

Plašāku informāciju par organoleptisko vērtēšanu lasiet konkrētā IDF starptautiskā piena un piena produktu standarta IDF 99 1., 2., 3. daļā.

2.   DEFINĪCIJAS

Organoleptiskā vērtēšana (novērtēšana) nozīmē produkta īpašību pārbaudi ar maņu orgāniem.

Vērtētāju grupa nozīmē izraudzītu vērtētāju grupu, kas novērtēšanas laikā strādā, savstarpēji nesazinoties un savstarpēji neietekmējoties.

Vērtētājs ir persona, kas izraudzīta tās spēju dēļ veikt organoleptisko testu. Šī veida vērtētājam var būt ierobežota pieredze.

Vērtētājs eksperts ir persona ar augstu maņu orgānu jutību un pieredzi organoleptiskās vērtēšanas metodēs, kura spēj veikt dažādu produktu sistemātisku un ticamu organoleptisko novērtēšanu. Šī veida vērtētājam jābūt ar labu ilglaicīgu maņu atmiņu.

Punktu piešķiršana nozīmē organoleptisko vērtēšanu, ko veic vērtētāju grupa, izmantojot skaitļu skalu. Jāizmanto kļūdu nomenklatūra.

Klasifikācija nozīmē klasificēšanu pēc kvalitātes, ko veic, pamatojoties uz piešķirtajiem punktiem.

Kontroles dokumenti: dokumenti, kas izmantoti, lai pierakstītu individuāli piešķirtos punktus par katru īpašību un produkta galīgo šķiru. (Šo dokumentu var izmantot arī ķīmiskā sastāva pierakstīšanai.)

3.   VĒRTĒŠANAS TELPA

Sīku informāciju lasiet standarta ISO 8589 un ISO/DIS 22935–2 | IDF 99–2 7. punktā.

Lai vērtētājus vērtēšanas telpā neietekmētu ārējie faktori, jāveic piesardzības pasākumi.

Vērtēšanas telpai jābūt bez svešas izcelsmes smaržām un viegli tīrāmai. Sienām jābūt gaišā krāsā un gaismu neatstarojošām.

Vērtēšanas telpai un apgaismojumam tajā jābūt tādam, lai neietekmētu vērtējamā produkta īpašības.

Lai uzturētu konstantu sviesta temperatūru, telpa jāaprīko ar atbilstošu termoregulatoru. Klasifikācijas laikā sviesta temperatūrai jābūt 12 °C (±2 °C).

4.   VĒRTĒTĀJU ATLASE

Vērtētājam jāpazīst sviesta izstrādājumi, un viņam jābūt kompetentam, lai veiktu organoleptisko klasifikāciju. Kompetentajai iestādei regulāri (vismaz reizi gadā) jāpārbauda viņa kompetence.

4.1.   Detalizētu informāciju par vispārējiem darbinieku atlases testiem, kurus var izmantot pirms jauna vērtētāja pieņemšanas darbā, lasiet ISO/DIS 22935–1 | IDF 99–1 4. punktā (darbinieku pieņemšana) un 5.1. punktā.

Svarīgi ir turpināt apmācības un regulāri rīkot vispārējas sanāksmes. Par vērtētāju grupas apmācībām lasiet standartā ISO 8586–1.

4.2.   Sākotnējā apmācībā jāietver šādi priekšmeti:

—	organoleptiskās vērtēšanas vispārējā teorija un praktiskā nozīmība,

—	maņu orgānu sajūtu noteikšanas metodes, pakāpes un apraksts,

—	sajūtu pazīmju un specifisku sajūtu attiecību konstatēšana un atpazīšana,

—	sviesta ražošanas pamatapmācība,

—	apstiprināti standarti un paraugi, lai palīdzētu vērtētājam identificēt konkrētu garšu un garšas intensitāti produktā.

5.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VĒRTĒTĀJU GRUPU

Vērtētāju grupas vērtētāju skaitam jābūt nepāra skaitlim, minimālais skaits ir trīs. Vairākumā jābūt kompetentās iestādes darbiniekiem vai pilnvarotām personām, kas nav nodarbinātas piensaimniecības nozarē.

Grupas vadītājam jābūt atbildīgam par procedūru kopumā, un viņš var piedalīties grupā.

Pirms vērtēšanas jāņem vērā virkne faktoru, lai personas optimāli veiktu tām uzticēto uzdevumu:

—	personas nedrīkst būt slimas ar slimībām, kas var ietekmēt to uzdevuma veikšanu. Tādos gadījumos attiecīgais vērtētājs vērtētāju grupā jāaizstāj ar citu,

—	lai veiktu novērtēšanu, personām jāierodas laikus un jāpārliecinās, ka to rīcībā ir pietiekami daudz laika vērtēšanai,

—	personas nedrīkst lietot vielas, kam ir stipra smarža, piemēram, smaržas, pēcskūšanās losjonus, dezodorantus utt., un tām nevajadzētu būt ēdušām ēdienus ar stipru smaržu (piemēram, ļoti vircotus ēdienus) utt.,

—	pusstundu pirms novērtēšanas personas nedrīkst smēķēt, ēst un nedrīkst neko dzert, izņemot ūdeni.

6.   VĒRTĒŠANAS IZPILDE

Lai uzturētu kompetenci, visiem vērtētājiem regulāri jāpiedalās organoleptiskās vērtēšanas grupu darbā. Grupu darba biežums atkarīgs no sviesta apjoma un ražošanas intensitātes, un tam, ja iespējams, jānotiek vismaz reizi mēnesī.

Arī vecākajiem vērtētājiem katru gadu jāpiedalās noteiktā skaitā grupu darba, ja iespējams, vismaz reizi ceturksnī.

7.   PARAUGU ŅEMŠANA UN PARAUGU SAGATAVOŠANA

Vēlams, lai paraugu identitāte novērtēšanas laikā netiktu atklāta, novēršot jebkādu ietekmēšanas iespējamību. Paraugi jākodē.

Tas jāizdara pirms vērtēšanas. Sviesta temperatūra transportēšanas laikā uz vērtēšanas telpu jābūt 6 °C ± 2 °C.

Ja organoleptisko vērtēšanu veic saldētavā, paraugu ņem, izmantojot sviesta taustu. Ja organoleptisko vērtēšanu neveic saldētavā, jāņem vismaz 500 g liels paraugs. Vērtēšanas laikā sviesta temperatūrai jābūt 12 °C (±2 °C) (standartā ISO/DIS 22935–2 | IDF 99–2 sviesta vērtēšanas temperatūra ir 14 °C ± 2 °C). Noteikti jānovērš lielas novirzes.

8.   KATRAS ĪPAŠĪBAS NOVĒRTĒŠANA

8.1.   Organoleptiskā vērtēšana jāveic attiecībā uz šādām trim īpašībām: izskats, konsistence un garša.

Izskats ietver šādas pazīmes: krāsa, redzamā tīrība, fiziska piesārņojuma neesība, pelējuma neesība un ūdens dispersijas viendabīgums. Ūdens dispersiju analizē saskaņā ar IDF standartu 112A/1989.

Konsistence ietver šādas pazīmes: struktūra, tekstūra un stingrība. Ja kāda dalībvalsts to vēlas, ziežamību var pārbaudīt ar fiziskiem līdzekļiem, lai apmierinātu patērētāju prasības. Nākotnē Komisija var izlemt, vai saskaņot metodoloģiju.

Struktūra ir jēdziens, kas raksturo produkta stabilitāti patērēšanas laikā. To parasti saista ar stingrību un ziežamību, un visā produktā tai jābūt vienādai. Tā ir cieši saistīta ar tekstūru, un tā ir produkta spēja nedeformēties sava svara ietekmē. To rāda pretestība griešanas laikā, to var vērtēt ar mehāniskiem līdzekļiem, izgaršojot vai aptaustot.

Garša ir īpašība, ko uztver ar muti, galvenokārt ar mēles garšas kārpiņām.

Smarža ir īpašība, ko saož ar degunu.

Būtiska novirze no ieteicamās temperatūras neļauj ticami novērtēt konsistenci un garšu. Sevišķi svarīga ir temperatūra.

Ja temperatūra ir ārpus ieteiktā diapazona, sviesta klasifikācija jāatliek.

8.2.   Katra īpašība atsevišķi organoleptiski jānovērtē. Punktu piešķiršanu veic saskaņā ar 1. tabulu.

8.3.   Pirms vērtēšanas ir vēlams, lai vērtētāji kopā piešķirtu punktus par izskatu, konsistenci un garšu vienam vai vairākiem references paraugiem, lai panāktu vienādību.

8.4.   Punktu skaits produkta pieņemšanai ir šāds:

Skatīt 7. daļu – “Nomenklatūra” – un punktiem piemērojamo kritēriju aprakstu, klasificējot sviestu.

	Maksimālā vērtība	Vajadzīgs
Izskats	5	4
Konsistence	5	4
Garša/smarža	5	4

—	Ja nav iegūts vajadzīgais punktu skaits, jāsniedz trūkuma apraksts.

—	Punktu skaits, ko katrs vērtētājs piešķīris par katru īpašību, jāieraksta kontroles dokumentā.

—	Produktu pieņem vai noraida, pamatojoties uz vairākuma lēmumu.

—	Gadījumiem, kad atšķirības starp individuāliem katras īpašības vērtējumiem pārsniedz blakusesošos punktus, nevajadzētu būt biežiem (ne vairāk par vienu no 20 paraugiem). Pretējā gadījumā grupas vadītājam būtu jāpārbauda vērtētāju grupas kompetence.

9.   UZRAUDZĪBA

Vērtētāju grupas vadītājam, kuram jābūt oficiālam kompetentās iestādes darbiniekam un kurš var būt vērtētāju grupas loceklis, jābūt atbildīgam par visu procedūru. Viņam kontroles dokumentā jāpieraksta individuāli piešķirtie punkti par katru atsevišķu īpašību un jāapstiprina, vai produkts ir pieņemts vai noraidīts.

10.   NOMENKLATŪRA

Skatīt pievienoto 2. tabulu.

11.   ATSAUCES

FIL-IDF 99C:1997 Piena produktu sensoriskā novērtēšana pēc punktiem – standartmetode

ISO/DIS 22935 | IDF 99 Piena un piena produktu starptautiskais standarts – sensoriskā analīze – 1.–3. daļa

ISO 8586–1 Sensoriskā analīze – Vispārējas vadlīnijas vērtētāju izvēlei, apmācībām un uzraudzībai – 1. daļa

ISO 8589 Sensoriskā analīze – Vispārējas vadlīnijas vērtēšanas telpu iekārtojumam

FIL-IDF 112A:1989 Sviests – Ūdens dispersijas skaitļa noteikšana

1. tabula

Punktu piešķiršana sviestam

Izskats			Konsistence			Garša un smarža
Punkti	Nr. (1)	Piezīmes	Punkti (kvalitātes šķira)	Nr. (1)	Piezīmes	Punkti (kvalitātes šķira)	Nr. (1)	Piezīmes
5		Ļoti labs ideāls augstākā kvalitāte (vienādi sauss)	5		Ļoti laba ideāla augstākā kvalitāte (laba ziežamība)	5		Ļoti laba ideāla augstākā kvalitāte (absolūti tīra smarža)
4		Labs  (2) nav acīmredzamu defektu	4	17 18	Laba  (2) ciets mīksts	4		Laba  (2) nav acīmredzamu defektu
3	1 2 3 4 5 6 7 8	Apmierinošs (nelieli defekti) drupans, ūdeņains neviendabīgs, divkrāsains slāņains raibs, lāsumains plankumains izdalās eļļa pārāk krāsots irdens	3	14 15 16 17 18	Apmierinoša (nelieli defekti) drupans, trausls, kunkuļains mīklveidīgs, eļļains, staipīgs lipīgs, ciets mīksts	3	21 22 25 27 33 34 35	Apmierinoša (nelieli defekti) netīra svešas izcelsmes garša skāba piedeguma piegarša, dedzināta sviesta piegarša lopbarības piegarša nepatīkama garša un smarža, rūgts pārsālīts
2	1 3 4 5 6 10 11 12	Slikts (acīmredzami defekti) drupans, ūdeņains slāņains raibs, lāsumains plankumains izdalās eļļa ar piemaisījumiem pelējis neizšķīdis sāls	2	14 15 16 17 18	Slikta (acīmredzami defekti) drupans, trausls, kunkuļains mīklveidīgs, eļļains, staipīgs lipīgs, ciets mīksts	2	21 22 23 25 32 33 34 35 36 38	Slikta (acīmredzami defekti) netīra svešas izcelsmes garša sastāvējusies skāba oksidēšanās garša, metāliska smarža un garša lopbarības piegarša nepatīkama garša un smarža, rūgts pārsālīts pelējuma, puvuma piegarša, smaka ķimikāliju piegarša
1	1 3 4 5 6 7 9 10 11 12	Ļoti slikts (izteikti defekti) drupans, ūdeņains slāņains raibs, lāsumains plankumains izdalās eļļa pārāk krāsots graudains ar piemaisījumiem pelējis neizšķīdis sāls	1	14 15 16 17 18	Ļoti slikta (lieli defekti) drupans, trausls, kunkuļains mīklveidīgs, eļļains, staipīgs lipīgs, ciets mīksts	1	22 24 25 26 28 29 30 31 32 34 35 36 37 38	Ļoti slikta (lieli defekti) svešas izcelsmes garša siera piegarša, pienskābā siera piegarša skāba rauga piegarša pelējuma piegarša sasmacis eļļas piegarša, zivju piegarša tauku piegarša oksidēšanās smarža, metāliska smarža un garša nepatīkama garša un smarža, rūgts pārsālīts pelējuma, puvuma piegarša, smaka iesala piegarša ķimikāliju piegarša

2. tabula

Sviesta defektu tabula

I. Izskats

1) irdens, ūdeņains

2) neviendabīgs, divkrāsains

3) slāņains

4) raibs, lāsumains

5) plankumains

6) izdalās eļļa

7) pārāk krāsots

8) irdens

9) graudains

10) ar piemaisījumiem

11) appelējis

12) neizšķīdis sāls

II. Konsistence

14) drupans, trausls, kunkuļains

15) staipīgs, mīklveidīgs, eļļains

16) lipīgs

17) ciets

18) mīksts

III. Garša un smarža

20) bez garšas/smaržas

21) netīrs (3)

22) svešas izcelsmes garša

23) sasmacis

24) siera piegarša, pienskābā siera piegarša

25) skābs

26) rauga piegarša

27) a) piedeguma garša

b) dedzināta sviesta piegarša

28) pelējuma piegarša

29) sasmacis

30) eļļas piegarša, zivju piegarša

31) tauku piegarša

32) a) oksidēšanās piegarša

b) metāliska piegarša

33) lopbarības piegarša

34) nepatīkama garša un smarža, rūgts

35) pārsālīts

36) pelējuma, puvuma piegarša

37) iesala piegarša

38) ķimikāliju piegarša

---

(1)  2. tabula.

(2)  Defekti, kas apzīmēti ar “labi”, ir tikai nelielas novirzes no ideālā tipa.

(3)  Šis apzīmējums jāizmanto, cik reti vien iespējams un tikai tad, ja defektu nevar aprakstīt precīzāk.

V PIELIKUMS

(5. pants)

ENANTSKĀBES TRIGLICERĪDU SATURA NOTEIKŠANA SVIESTĀ, SVIESTA EĻĻĀ UN KRĒJUMĀ AR GĀZES HROMATOGRĀFIJAS ANALĪZI

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šī ir metode enantskābes triglicerīdu satura noteikšanai sviesta eļļā, sviestā un krējumā.

2.   TERMINI UN DEFINĪCIJAS

Enantskābes saturs: enantskābes triglicerīdu saturu nosaka ar procedūru, kas izklāstīta šajā metodē.

Piezīme: Enantskābes saturu izsaka kg uz tonnu produkta sviesta eļļai un sviestam un kg uz tonnu piena tauku krējumam.

3.   PRINCIPS

Atbilstīgi ISO 14156 | IDF 172:2001 piena tauki tiek ekstrahēti no dažādiem produktiem. Enantskābes triglicerīdu saturu ekstrahētajos taukos kvantitatīvi nosaka ar kapilāra kolonnas gāzes hromatogrāfiju (GH). Rezultātus, kas iegūti par paraugu, novērtē, pamatojoties uz kapronskābes triglicerīdu kā iekšējo standartu.

Piezīme: Iekšējam standartam der arī tributirīns.

4.   REAĢENTI

Jāizmanto tikai atzītas analītiskas kvalitātes reaģenti.

4.1.   n-heksāns

4.2.   Standarta kapronskābes triglicerīds ar vismaz 99 % tīrību

4.3.   Standarta enantskābes triglicerīds ar vismaz 99 % tīrību

4.4.   Bezūdens nātrija sulfāts (Na2SO4)

5.   APARATŪRA

Parastais laboratorijas aprīkojums un jo īpaši:

5.1.   Analītiskie svari ar precizitāti 1 mg

5.2.   Mērkolbas, kuru tilpums ir 10 ml un 20 ml

5.3.   Centrifugēšanas mēģenes, kuru tilpums ir 30 ml

5.4.   Rotācijas ietvaicētājs

5.5.   Termostats, kurā var uzturēt 50 ± 5 °C temperatūru

5.6.   Filtrpapīrs, kam ir vidēja porainība un diametrs ap 15 cm

Gāzu hromatogrāfijas iekārta

5.7.1.   Gāzu hromatogrāfs ar plūsmas dalīšanas/nedalīšanas ievades metodi vai kolonnas inžektoru un liesmas jonizācijas detektoru (LJD)

GH kolonna ar stacionāro fāzi, kas sekmīgi veic triglicerīda atdalīšanu (100 % dimetilpolisiloksāna vai 5 % fenil-95 %-metilpolisiloksāna). Izvēlieties stacionāro fāzi, kolonnas garumu (no 4 m līdz 15 m), iekšējo diametru (no 0,22 mm līdz 0,50 mm) un slāņa biezumu (0,12 μm vai lielāks), ņemot vērā laboratorijas pieredzi un izmantojamo inžektora sistēmu. Jebkurā gadījumā izvēlētajai kolonnai jāspēj nodrošināt gan pilnīga šķīdinātāja signāla un kapronskābes triglicerīda signāla atdalīšana, gan pamata izšķirtspēja starp kapronskābes un enantskābes triglicerīdu signāliem. Turpmāk doti piemērojamo nosacījumu piemēri.

5.7.2.1.   Piemērojamo nosacījumu piemērs, izmantojot plūsmas dalījuma inžektoru:

—	nesējgāze – hēlijs,

—	kolonnas ieejas spiediens: 100 kPa,

—	kolonna: 12 m augsta, iekšējais diametrs 0,5 mm, kolonnas silikagela slāņa biezums 0,1 μm,

—	stacionārā fāze: 100 % dimetilpolisiloksāns vai 5 % fenil-95 %-dimetilpolisiloksāns (piem., HT5),

—	kolonnas temperatūra: sākotnējā temperatūra 130 °C, ko uztur 1 minūti, tiek paaugstināta ar ātrumu 20 °C/min līdz 260 °C, pēc tam tiek paaugstināta ar ātrumu 30 °C/min līdz 360 °C; 360 °C temperatūru uztur 10 minūtes,

—	detektora temperatūra: 370 °C,

—	inžektora temperatūra: 350 °C,

—	plūsmas dalījuma attiecība 1:30,

—	inžektējamā parauga lielums: 1 μl.

5.7.2.2.   Piemērojamo nosacījumu piemērs, izmantojot inžektoru kolonnā:

—	nesējgāze: ūdeņradis (pastāvīgas plūsmas sistēma);

—	kolonnas ieejas spiediens: 89 kPa;

—	kolonna: 4 m augsta, iekšējais diametrs 0,32 mm, silikagela kolonnas slāņa biezums 0,25 μm;

—	stacionārā fāze: 5 % fenil-95 % dimetilpolisiloksāna;

—	kolonnas temperatūra: sākotnējā temperatūra 60 °C, ko uztur 2 minūtes, tiek paaugstināta ar ātrumu 35 °C/min līdz 340 °C, šo temperatūru uztur 5 min;

—	detektora temperatūra: 350 °C;

—	ievadāmā parauga lielums: 1 μl.

5.8.   Injekcijas šļirces tilpums 5 μl.

6.   PARAUGU ŅEMŠANA

Svarīgi, lai laboratorija saņemtu patiesi reprezentatīvus paraugus, kas nav bojāti vai izmainīti transportēšanas un uzglabāšanas laikā.

Paraugu ņemšana nav šajā starptautiskajā standartā noteiktās metodes sastāvdaļa. Vadlīnijas paraugu ņemšanai ir iekļautas IDF: standartā 50C:1995 vai ISO 707–1997 – “Piens un piena produkti – paraugu ņemšanas vadlīnijas”.

7.   PROCEDŪRA

7.1.   Testa parauga un analizējamā parauga sagatavošana

Jārīkojas saskaņā ar ISO 14156 | IDF 172:2001.

7.1.1.   Sviesta eļļa, sviests

7.1.1.1.   Izkausējiet termostatā 50 līdz 100 g testa parauga (5.5.).

7.1.1.2.   Ievietojiet 0,5 līdz 1,0 g bezūdens nātrija sulfāta (5.4.) salocītā kroku filtrpapīrā.

7.1.1.3.   Filtrējiet taukus caur filtrpapīru, kurā ir bezūdens nātrija sulfāts, savācot filtrātu vārglāzē, kas tiek turēta termostatā (5.5.) Dekantējot izkusušo sviestu uz filtrpapīra, jāuzmanās, lai nepārnestu serumu.

7.1.2.   Krējums

7.1.2.1.   Uzsildiet paraugu līdz 20 °C ± 2 °C temperatūrai.

7.1.2.2.   Rūpīgi samaisiet paraugu.

7.1.2.3.   Atšķaidiet piemērotu testa parauga daudzumu, lai iegūtu 100 ml analizējamā parauga, kurā tauku daļa ir aptuveni 4 %.

7.1.2.4.   Lai ekstrahētu taukus no krējuma, jārīkojas tāpat kā ar svaigu vai homogenizētu pienu (skatīt ISO 14156 | IDF 172:2001, 8.3. §).

7.1.2.5.   Iesveriet 1 g ekstrahēto tauku 10 ml mērkolbā (5.2.) ar precizitāti līdz 1 mg. Pievienojiet 1 ml 7.2.2. punktā minētā šķīduma. Uzpildiet līdz 10 ml ar n-heksānu (4.1.) un homogenizējiet.

7.1.2.6.   Ielejiet 1 ml 7.1.1.2. punktā minētā šķīduma 10 ml mērkolbā (5.2.) un atšķaidiet līdz 10 ml ar n-heksānu (4.1.).

7.2.   Kalibrēšanas standartu sagatavošana

7.2.1.   Izšķīdiniet 100 mg enantskābes triglicerīda (4.3.) 10 milimitros n-heksāna (4.1.).

7.2.2.   Izšķīdiniet 100 mg kapronskābes triglicerīda (4.2.) 10 mililitros n-heksāna (4.1.).

7.2.3.   Ievadiet 1 ml 7.2.2. punktā minētā šķīduma 10 ml mērkolbā (5.2.). Uzpildiet līdz 10 ml ar heksānu (4.1.).

7.2.4.   Ievadiet 1 ml 7.2.1. punktā minētā šķīduma un 1 ml 7.2.2. punktā minētā šķīduma 10 ml mērkolbā (5.2.). Uzpildiet līdz 10 ml ar n-heksānu (4.1.).

7.2.5.   Ievadiet 1 ml 7.2.4. punktā minētā šķīduma 10 ml mērkolbā (5.2.) un uzpildiet līdz 10 ml ar n-heksānu (4.1.).

7.3.   Hromatogrāfiskā noteikšana

7.3.1.   Ievadiet divas reizes 1 μl no 7.2.5. punktā minētā standarta šķīduma.

7.3.2.   Ievadiet 1 μl no katra parauga šķīduma.

Piezīme: Ja kolonnas inžektora sistēma ir pielāgota, gan standarta, gan parauga šķīdumiem jālieto lielāks atšķaidījums.

7.3.3.   Atkārtojiet 7.3.1. punktā minēto darbību katram trešajam paraugam, lai pirms un pēc paraugiem varētu veikt standarta ievadīšanu. Rezultātus nosaka, ņemot vērā standartu hromatogrammu signālu vidējās vērtības (signālu attiecības).

8.   REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA

Katrai hromatogrammai jāintegrē ar enantskābes un kapronskābes triglicerīdiem saistītais signāla laukums.

Šie norādījumi jāievēro katrā paraugu sekvencē, proti, katrā tādu paraugu grupā, kur divreiz tieši pirms sekvences ievadīto standartu apzīmē ar STD1, un standartu, kas ievadīts tieši pēc sekvences, apzīmē ar STD2.

8.1.   Kalibrēšana

8.1.1.   Katram divkāršajam STD1, Rf1(a) un Rf1(b) jāaprēķina signāla vērtība

Rf1 (a) vai (b) = (signāla laukums kapronskābes triglicerīdam/signāla laukums enantskābes triglicerīdam) × 100.

Jāaprēķina signāla vidējā aritmētiskā vērtība Rf1.

Rf1 = (Rf1(a) + Rf1(b)) / 2

8.1.2.   Līdzīgi jāaprēķina signāla vidējā aritmētiskā vērtība STD2, Rf 2.

8.1.3.   Jāaprēķina signāla vidējā aritmētiskā vērtība Rf.

Rf = (Rf1 + Rf2) /2

8.2.   Testa paraugi

Katra parauga hromatogrammai, kas iegūta starp STD1 un STD2, jāaprēķina enantskābes saturs C (kg/t):

C = (signāla laukums enantskābes triglicerīdam × Rf × 100)/(signāla laukums kapronskābes triglicerīdam × Wt × 1 000),

kur:

—	Wt = ņemto tauku svars (g),

—	100 = parauga atšķaidīšanas tilpums,

—	1 000 = konversijas koeficients (no μg/g uz kg/t)

Sviesta paraugiem jāņem vērā tauku saturs un jāaprēķina koriģētā koncentrācijas vērtība Csviests (kg/t sviesta).

Csviests = Ctauki × F,

kur F ir tauku saturs sviestā.

9.   PRECIZITĀTE

Sīkāka informācija par starplaboratoriju sviesta testu atbilstīgi ISO 5725–1 un ISO 5725–2 par metodes precizitāti ir izklāstīta 12. punktā.

Atkārtojamības un reproducējamības robežlielumiem ir 95 % ticamība, un tos nevar piemērot citiem koncentrāciju diapazoniem un matricēm.

9.1.   Atkārtojamība

Absolūtā starpība starp diviem neatkarīgiem viena testa rezultātiem, ko ieguvis viens un tas pats operators, izmantojot vienu un to pašu metodi, identisku testa materiālu tajā pašā laboratorijā ar to pašu iekārtu neilgā laika posmā, ne vairāk kā 5 % gadījumu pārsniegs 0,35 kg/t.

9.2.   Reproducējamība

Absolūtā starpība starp diviem neatkarīgiem viena testa rezultātiem, ko ieguvuši dažādi operatori, izmantojot vienu un to pašu metodi un identisku testa materiālu dažādās laboratorijās ar dažādu iekārtu, ne vairāk kā 5 % gadījumu pārsniegs 0,66 kg/t.

10.   PIELAIDES ROBEŽAS: APAKŠĒJĀS ROBEŽAS (NEPIETIEKAMU DAUDZUMU GADĪJUMĀ)

10.1.   Lai pārbaudītu, vai produkts marķēts pareizi, no marķētā produkta jāņem trīs paraugi.

10.2.   Sviests un koncentrēts sviests

10.2.1.   Vismaz 95 % tīra enantskābes triglicerīda iekļaušanas pakāpe tonnā sviesta ir 11 kg, proti, 10,45 kg/t.

10.2.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	9,51 kg/t (95 % tīras enantskābes triglicerīda minimāla 95 % iekļaušanas pakāpe, viena noteikšana),

—	6,89 kg/t (95 % tīras enantskābes triglicerīda minimāla 70 % iekļaušanas pakāpe, viena noteikšana),

—	marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju, resp., starp 9,51 kg/t un 6,89 kg/t.

10.3.   Krējums

10.3.1.   Vismaz 95 % tīra enantskābes triglicerīda iekļaušanas pakāpe tonnā piena tauku ir 10 kg, proti, 9,50 kg/t marķētu piena tauku.

10.3.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultātus izmanto, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazāko rezultātu salīdzina ar šādām robežvērtībām:

—	8,60 kg/t (95 % tīras enantskābes triglicerīda minimāla 95 % iekļaušanas pakāpe, viena noteikšana),

—	6,23 kg/t (95 % tīras enantskābes triglicerīda minimāla 70 % iekļaušanas pakāpe, viena noteikšana),

—	marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju, resp., starp 8,60 kg/t un 6,23 kg/t.

11.   PIELAIDES ROBEŽAS: AUGŠĒJĀS ROBEŽAS (GADĪJUMOS, KAD DAUDZUMS IR VAIRĀK NEKĀ PAR 20 % LIELĀKS)

11.1.   Lai pārbaudītu, vai produkts marķēts pareizi, no marķētā produkta jāņem trīs paraugi.

11.2.   Sviests un koncentrēts sviests

11.2.1.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultātus izmanto, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un šo rezultātu vidējo lielumu salīdzina ar šādām robežvērtībām:

—	augšējā robežvērtība ir 12,96 kg/t.

11.3.   Krējums

11.3.1.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultātus izmanto, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un šo rezultātu vidējo lielumu salīdzina ar šādām robežvērtībām:

—	augšējā robežvērtība ir 11,82 kg/t.

12.   PAPILDU INFORMĀCIJA: REZULTĀTU STATISTISKĀ ANALĪZE, NOSAKOT TRIENANTOĀTUS SVIESTA TAUKOS, IZMANTOJOT TRIGLICERĪDU ANALĪZI.

Trienantoātu satura noteikšanai marķētā sviestā ir veikti četri kopdarbības pētījumi.

Pirmās kārtas testā piedalījās deviņas laboratorijas, kurām nedeva instrukcijas par izmantojamajām analītiskajām metodēm.

Otrās kārtas testā piedalījās desmit laboratorijas, kas izmantoja 4 dažādas metodes:

—	metilheptanoāta kvantitatīva noteikšana, par iekšējo standartu izmantojot n-nonānu vai metilnonanoātu,

—	trienantoāta kvantitatīva noteikšana, par iekšējo standartu izmantojot trikaproātu,

—	metilheptanoāta kvantitatīva noteikšana, izmantojot kalibrācijas paraugu vai maisījumu,

—	metilheptanoāta kvantitatīva noteikšana, izmantojot kalibrācijas maisījumu.

Turklāt analizējot TSME (taukskābju metilesterus), izmantoja divas dažādas metilēšanas procedūras (De Francesco un Christopherson & Glass).

Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, 3. testa kārtai tika izraudzītas divas metodes:

—	metilheptanoāta kvantitatīva noteikšana, par iekšējo standartu izmantojot n-nonānu vai metilnonanoātu,

—	trienantoāta kvantitatīva noteikšana, par iekšējo standartu izmantojot trikaproātu.

Septiņu laboratoriju rezultāti liecināja, ka TSME metode dod lielāku dažādību, tādēļ triglicerīdu noteikšanai nolēma izmantot vienīgi trienantoātu, veicot trienantoāta q kvantitatīvās noteikšanas procedūru, par iekšējo standartu izmantojot trikaproātu. Turklāt triglicerīdu analīze bija jāveic kapilāra kolonnā.

Ceturtās kārtas testā izplatīja četrus paraugus (A, B, C, D), un rezultātus sniedza deviņas laboratorijas (1.–2. tabula).

Divas laboratorijas (DE un UE) analizēja paraugus, izmantojot TSME metodi.

Tā kā piedalījās neliels skaits laboratoriju, statistisko aprēķinu veica gan pilnam datu komplektam (1.–2. tabula), ietverot TSME rezultātus, gan datiem, kas iegūti ar TG (termogravimetrijas) analīzi.

Testi galēju vērtību noteikšanai:

—	paraugs A. Dixon, Cochran un Grubbs testi 1 un 5 % līmenī uzrādīja vienai laboratorijai galējus rezultātus,

—	paraugs B. Grubbs tests 5 % līmenī uzrādīja vienai laboratorijai galējus rezultātus,

—	paraugs C. Dixon un Grubbs testi 1 un 5 % līmenī uzrādīja vienai laboratorijai galējus rezultātus,

—	paraugs D. Dixon un Grubbs testi 1 un 5 % līmenī uzrādīja vienai laboratorijai galējus rezultātus.

Galējie rezultāti tika izslēgti no aprēķina.

Svarīgi norādīt, ka veiktie testi ar TSME nevienā gadījumā nedeva galējus rezultātus.

Precizitātes parametri

1. un 2. tabulā ir visu laboratoriju rezultāti un to precizitātes parametri, kas aprēķināti pieņemamam laboratoriju skaitam (8), bet diemžēl rezultāti nav iegūti ar vienu un to pašu analītisko metodi.

3. un 4. tabulā ir rezultāti, kas iegūti tikai ar TG metodi un atbilstīgiem precizitātes parametriem. Šo parametru akceptēšana nozīmē, ka tiek akceptēts mazāks laboratoriju skaits (6.).

3. un 4. tabula rāda tendenci, ka Sr un SR aprēķināti iepriekš aprakstīto 2 datu komplektu 4 paraugiem.

5. tabulā ir dotas Sr un SR vērtības kopā ar apkopotajām vērtībām un vispārējiem r un R parametriem.

Visbeidzot aprēķināja kritisko atšķirību ar 95 % varbūtības pakāpi.

1. tabula

TG + TSME* metožu statistiskie rezultāti

A paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	8
RENNES	FR1	11,0	11,1	11,1	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	11,2	11,2	11,2	Galējās vērtības	DK
ZPLA	DE*	11,6	11,8	11,7	Vidējā vērtība	11,3
ADAS	GB	11,4	11,2	11,3	Patiesā vērtība	11,0
CNEVA	FR2	11,4	11,4	11,4	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,09
LODI	IT	11,1	11,3	11,2	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	0,80
EELA	FI	11,3	11,2	11,3	Atkārtojamība r (95 %)	0,26
ISPRA	UE*	11,0	11,0	11,0	Relatīvā atkārtojamība r %	2,24
D.V.F.A.	DK	13,3	11,8	12,6	Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,23
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	2,04
					Reproducējamība R (95 %)	0,84
					Relatīvā reproducējamība R %	5,71
B paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	8
RENNES	FR1	12,7	12,8	12,8	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	13,5	13,3	13,4	Galējās vērtības	DK
ZPLA	DE*	14,0	13,8	13,9	Vidējā vērtība	13,4
ADAS	GB	13,4	13,5	13,5	Patiesā vērtība	13,5
CNEVA	FR2	13,3	13,4	13,4	Atkārtojamības standarta novirze (Sr)	0,14
LODI	IT	13,9	13,5	13,7	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	1,04
EELA	FI	13,4	13,2	13,3	Atkārtojamība r (95 %)	0,40
ISPRA	UE*	13,2	13,3	13,3	Relatīvā atkārtojamība r %	2,91
D.V.F.A.	DK	14,1	14,8	14,5	Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,35
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	2,61
					Reproducējamība R (95 %)	0,99
					Relatīvā reproducējamība R %	7,31

2. tabula

TG + TSME* metožu statistiskie rezultāti

C paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	8
RENNES	FR1	8,9	9,2	9,1	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	9,2	9,3	9,3	Galējās vērtības	DK
ZPLA	DE*	9,2	9,4	9,3	Vidējā vērtība	9,3
ADAS	GB	9,5	9,3	9,4	Patiesā vērtība	9,3
CNEVA	FR2	9,4	9,4	9,4	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,14
LODI	IT	9,2	9,5	9,4	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	1,50
EELA	FI	9,4	9,6	9,5	Atkārtojamība r (95 %)	0,40
ISPRA	UE*	9,4	9,3	9,4	Relatīvā atkārtojamība r %	4,20
D.V.F.A.	DK	10,7	10,9	10,8	Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,17
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	1,82
					Reproducējamība R (95 %)	0,47
					Relatīvā reproducējamība R %	5,10
D paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	8
RENNES	R1	1,6	1,6	1,6	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	2,1	2,1	2,1	Galējās vērtības	DK
ZPLA	DE*	2,3	2,3	2,3	Vidējā vērtība	2,1
ADAS	GB	2,1	2,2	2,2	Patiesā vērtība	2,1
CNEVA	FR2	2,1	2,1	2,1	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,08
LODI	IT	2,2	1,9	2,1	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	3,81
EELA	FI	2,3	2,3	2,3	Atkārtojamība r (95 %)	0,22
ISPRA	UE*	2,3	2,3	2,3	Relatīvā atkārtojamība r %	10,67
D.V.F.A.	DK	3,4	2,9	3,2	Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,24
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	11,43
					Reproducējamība R (95 %)	0,67
					Relatīvā reproducējamība R %	32,00

3. tabula

TG + TSME* metožu statistiskie rezultāti

A paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	6
RENNES	FR1	11,0	11,1	11,1	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	11,2	11,2	11,2	Galējās vērtības	DK
ADAS	GB	11,4	11,2	11,3	Vidējā vērtība	11,2
CNEVA	FR2	11,4	11,4	11,4	Patiesā vērtība	11,0
LODI	IT	11,1	11,3	11,2	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,09
EELA	FI	11,3	11,2	11,3	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	0,80
D.V.F.A.	DK	13,3	11,8	12,6	Atkārtojamība r (95 %)	0,25
					Relatīvā atkārtojamība r %	2,24
					Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,13
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	1,16
					Reproducējamība R (95 %)	0,36
					Relatīvā reproducējamība R %	3,25
B paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	6
RENNES	FR1	12,7	12,8	12,8	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	13,5	13,3	13,4	Galējās vērtības	DK
ADAS	GB	13,4	13,5	13,5	Vidējā vērtība	13,3
CNEVA	FR2	13,3	13,4	13,4	Patiesā vērtība	13,5
LODI	IT	13,9	13,5	13,7	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,15
EELA	FI	13,4	13,2	13,3	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	1,13
D.V.F.A.	DK	14,1	14,8	14,5	Atkārtojamība r (95 %)	0,42
					Relatīvā atkārtojamība r %	3,16
					Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,33
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	2,48
					Reproducējamība R (95 %)	0,93
					Relatīvā reproducējamība R %	6,94

4. tabula

TG metodes statistiskie rezultāti

C paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	6
RENNES	FR1	8,9	9,2	9,1	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	9,2	9,3	9,3	Galējās vērtības	DK
ADAS	GB	9,5	9,3	9,4	Vidējā vērtība	9,3
CNEVA	FR2	9,4	9,4	9,4	Patiesā vērtība	9,3
LODI	IT	9,2	9,5	9,4	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,15
EELA	FI	9,4	9,6	9,5	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	1,61
D.V.F.A.	DK	10,7	10,9	10,8	Atkārtojamība r (95 %)	0,42
					Relatīvā atkārtojamība r %	4,51
					Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,19
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDR %)	2,04
					Reproducējamība R (95 %)	0,53
					Relatīvā reproducējamība R %	5,71
D paraugs		R1	R2	Vidējā vērtība	Saglabāto laboratoriju skaits pēc galējo vērtību izslēgšanas	6
RENNES	FR1	1,6	1,6	1,6	Galējo vērtību skaits	1
RIKILT	NL	2,1	2,1	2,1	Galējās vērtības	DK
					Vidējā vērtība	2,1
ADAS	GB	2,1	2,2	2,2	Patiesā vērtība	2,1
CNEVA	FR2	2,1	2,1	2,1	Atkārtojamības standartnovirze (Sr)	0,09
LODI	IT	2,2	1,9	2,1	Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr %)	4,29
EELA	FI	2,3	2,3	2,3	Atkārtojamība r (95 %)	0,26
D.V.F.A.	DK	3,4	2,9	3,2	Relatīvā atkārtojamība	12,01
					Reproducējamības standartnovirze (SR)	0,25
					Reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDR %)	11,90
					Reproducējamība R (95 %)	0,69
					Relatīvā reproducējamība R %	33,32

5. tabula

Atkārtojamība un reproducējamība (ar TSME)

	Laboratoriju skaits	Galējā vērtība	Atkārtojamība Sr (95 %)	Reproducējamība SR (95 %)
A paraugs	8	1	0,09	0,23
B paraugs	8	1	0,14	0,35
C paraugs	8	1	0,14	0,17
D paraugs	8	1	0,08	0,24
Apkopotā vērtība			0,116	0,256
			R	R
Apkopotā vērtība* 2,8			0,324	0,716
CrD95 = 0,40 Trienantoātam norādītā minimālā tīrība = 95 % Trienantoāta minimālais norādītais daudzums sviesta taukos = 11 kg/t Ņemot vērā kritisko atšķirību ar 95 % varbūtības līmeni, divu rezultātu vidējā vērtība nevar būt mazāka par:   95 % tīra trienantoāta 10,05 kg/t iekļaušanas gadījumā

Atkārtojamība un reproducējamība (bez TSME)

	Laboratoriju skaits	Galējā vērtība	Atkārtojamība Sr (95 %)	Reproducējamība SR (95 %)
A paraugs	6	1	0,09	0,13
B paraugs	6	1	0,15	0,33
C paraugs	6	1	0,15	0,19
D paraugs	6	1	0,09	0,25
Apkopotā vērtība			0,124	0,237
			r	R
Apkopotā vērtība* 2.8			0,347	0,663
CrD95 = 0,36 Trienantoātam norādītā minimālā tīrība = 95 % Trienantoāta minimālais norādītais daudzums sviesta taukos = 11 kg/t Ņemot vērā būtisko atšķirību ar 95 % varbūtības līmeni, divu rezultātu vidējā vērtība nevar būt mazāka par:   95 % tīra trienantoāta 10,09 kg/t iekļaušanas gadījumā

1. zīmējums (1)

Eksperimenta rezultāti. A paraugs

Eksperimenta rezultāti. B paraugs

Eksperimenta rezultāti. C paraugs

Eksperimenta rezultāti. D paraugs

2. zīmējums

Atkārtojamības un reproducējamības standartnovirzes dažādās koncentrācijās (TG+FAME)

3. zīmējums

Atkārtojamības un reproducējamības standartnovirzes dažādās koncentrācijās (TG)

4. zīmējums

Piemērs ar kolonnas inžektoru

---

(1)  = FAME metode

VI PIELIKUMS

(5. pants)

VANILĪNA SATURA NOTEIKŠANA KONCENTRĒTĀ SVIESTĀ, SVIESTĀ VAI KRĒJUMĀ AR AUGSTAS IZŠĶIRTSPĒJAS ŠĶIDRUMA HROMATOGRĀFIJU

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Ar šo metodi apraksta procedūru vanilīna kvantitatīvai noteikšanai koncentrētā sviestā, sviestā vai krējumā.

2.   PRINCIPS

Zināma daudzuma parauga ekstrahēšana ar izopropanola/etanola/acetonitrila maisījumu (1:1:2). Lielākās tauku daļas izgulsnēšana ar atdzesēšanu temperatūrā no –15 °C līdz –20 °C, kam seko centrifugēšana.

Pēc atšķaidīšanas ar ūdeni veic vanilīna satura noteikšanu ar augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPCL).

3.   APARATŪRA

Parastā laboratorijas aparatūra, un jo īpaši šāda:

3.1.   Saldētava, kas darbojas –15 °C līdz –20 °C temperatūras diapazonā

3.2.   Vienreiz lietojamas 2 ml tilpuma šļirces

3.3.   Membrānu mikrofiltri (poru izmērs 0,45 μm), kuri ir rezistenti pret šķīdumu, kas satur 5 % ekstrakcijas šķīduma (4.4. punkts)

3.4.   Šķidruma hromatogrāfijas iekārta, kas sastāv no sūkņa (plūsma 1,0 ml/min), inžektora (ar 20 μl automātisko vai manuālo iesmidzināšanu), UV detektora (darbojas 306 nm viļņu garumā, 0,01 Å pilna skala), pašrakstītāja vai integratora un kolonnas termostata, kas darbojas 25 °C temperatūrā

3.5.   Analītiskā kolonna (250 mm × 4,6 mm ID) uzpildīta ar LiChrospher RP 18 (Merck, 5 μm) vai ekvivalentu pildījumu

3.6.   Aizsargkolonna (aptuveni 20 mm × 3 mm ID) sausi uzpildīta ar LiChrospher RP 18 (no 5 μm līdz 10 μm) vai ekvivalentu pildījumu

3.7.   Centrifūga, kas darbojas ar 2 000 apgr./min

4.   REAĢENTI

Visiem izmantotajiem reaģentiem jābūt ar atzītu analītisko kvalitāti.

4.1.   Izopropanols

4.2.   Etanols, 96 % (v/v)

4.3.   Acetonitrils

4.4.   Ekstrakcijas šķīdums

Sajauc izopropanolu (4.1.), etanolu (4.2.) un acetonitrilu (4.3.) attiecībā 1:1:2 (v/v)

Vanilīns (4-hidroksi-3-metoksibenzaldehīds) ≥ 98 %

4.5.1.   Vanilīna standartšķīdums (= 500 (μg/ml)

Ar precizitāti līdz 0,1 mg iesver apmēram 50 mg (CM mg) vanilīna (4.5.) 100 ml mērkolbā, pievieno 25 ml ekstrakcijas šķīduma (4.4.) un uzpilda ar ūdeni.

4.5.2.   Vanilīna standartšķīdums (= 10 (μg/ml)

Ar pipeti pārnes 5 ml vanilīna standartšķīduma (4.5.1.) uz 250 ml mērkolbu un uzpilda ar ūdeni.

4.5.3.   HPCL tīrības metanols

4.5.4.   Ledus etiķskābe

4.5.5.   HPCL tīrības ūdens

4.5.6.   HPCL kustīgā fāze

Mērkolbā, kuras tilpums ir 1 000 ml, sajauc 300 ml metanola (4.5.3.) ar apmēram 500 ml ūdens (4.5.5.) un 20 ml etiķskābes (4.5.4.) un uzpilda ar ūdeni (4.5.5.). Filtrē ar 0,45 μm filtru (3.3.).

5.   PROCEDŪRA

5.1.   Testa parauga sagatavošana

5.1.1.   Sviests

Karsē paraugu, līdz tas sāk kust. Nepieļauj parauga sakaršanu virs 30 °C. Sviests nekādā gadījumā nedrīkst sadalīties divās fāzēs. Kad paraugs kļuvis pietiekami plastisks, to homogenizē sakratot. Pirms parauga ņemšanas sviestu maisa 15 s. Mērkolbā, kuras tilpums ir 100 ml, ar precizitāti līdz 1 mg iesver apmēram 5 g (SM g) sviesta.

5.1.2.   Koncentrēts sviests

Tieši pirms parauga ņemšanas ieliek trauku ar koncentrēto sviestu žāvēšanas skapī 40 līdz 50 °C temperatūrā, līdz tas pilnībā izkusis. Skalinot vai maisot sajauc paraugu, izvairoties no gaisa burbuļu veidošanās pārāk spēcīgas maisīšanas rezultātā. Mērkolbā, kuras tilpums ir 100 ml, ar precizitāti līdz 1 mg iesver apmēram 4 g (SM g) koncentrēta sviesta.

5.1.3.   Krējums

Karsē paraugu ūdens peldē vai inkubatorā 35 līdz 40 °C temperatūrā. Taukus vienmērīgi sadala, skalinot vai vajadzības gadījumā samaisot. Paraugu ātri atdzesē līdz 20 ± 2 °C. Paraugam jāizskatās homogēnam. Ja tā nav, procedūra jāatkārto. Mērkolbā, kuras tilpums ir 100 ml, ar precizitāti līdz 1 mg iesver apmēram 10 g (SM g) krējuma.

5.2.   Testa šķīduma sagatavošana

Analizējamam paraugam (5.1.1., 5.1.2. vai 5.1.3. punkts) pievieno apmēram 75 ml ekstrakcijas šķīduma (4.4.), maisa vai enerģiski krata apmēram 15 minūtes un papildina ar ekstrakcijas šķīdumu (4.4.). Apmēram 10 ml šā ekstrakta pārnes testa mēģenē, kurai ir aizbāznis. Ieliek testa mēģeni saldētavā (3.1.) un atstāj tur apmēram 30 minūtes. Auksto ekstraktu centrifugē 5 minūtes ar apmēram 2 000 apgr./min un tūlīt dekantē. Ļauj dekantētajam šķīdumam sasniegt istabas temperatūru. Ar pipeti pārnes 5 ml dekantētā šķīduma mērkolbā, kuras tilpums ir 100 ml, un uzpilda ar ūdeni. Izmantojot šļirci (3.2.), filtrē alikvoto daļu cauri membrānas mikrofiltram (3.3.). Filtrāts ir gatavs noteikšanai ar HPCL.

5.3.   Kalibrēšana

Ar pipeti pārnes 5 ml vanilīna standartšķīduma (4.5.2. punkts) mērkolbā, kuras tilpums ir 100 ml. Pievieno 5 ml ekstrakcijas šķīduma (4.4.) un uzpilda ar ūdeni līdz zīmei. Šis šķīdums satur 0,5 μg/ml vanilīna.

5.4.   Noteikšana ar HPCL

Ļauj hromatogrāfijas iekārtai stabilizēties apmēram 30 minūtes. Iesmidzina standartšķīdumu (5.3.). Atkārto, kamēr starpība starp signāla laukumiem vai augstumiem starp divām secīgām iesmidzināšanām ir mazāka par 2 %. Aprakstītajos apstākļos vanilīna izdalīšanas laiks ir apmēram 9 minūtes. Analizē standartšķīdumu (5.3.) divas reizes, iesmidzinot 20 μl. Iesmidzina 20 μl testa šķīdumu (5.2.). Nosaka iegūto vanilīna signāla laukumu vai augstumu. Atkārto divkāršo standartšķīduma (5.3.) iesmidzināšanu pēc 10 iesmidzinātām testa paraugu reizēm (5.2.).

6.   REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA

Aprēķina vanilīna signāla vidējo laukumu (vai augstumu) (AC) saistībā ar grupētajām divkāršajām iesmidzināšanas reizēm katrai testa šķīdumu partijai (kopā četri laukumi vai augstumi).

Aprēķina atsauces koeficientu (R):

,

kur CM ir vanilīna masa mg (4.5.1. punkts).

Vanilīna (C) saturu (mg/kg) testa paraugā izsaka ar šādu formulu:

kur:

AS	=	testa parauga vanilīna signāla laukums vai augstums;
SM	=	testa parauga masa gramos (5.1.1., 5.1.2. vai 5.1.3.).

Piezīme. Ja veic krējuma analīzes, lai noteiktu vanilīna saturu, marķiera koncentrācija jāizsaka kā mg marķiera/kg piena tauku. To dara, reizinot C ar 100/f. f ir krējuma tauku saturs procentos (m/m).

20	=	koeficients, kurā ņemts vērā standarta un testa parauga atšķaidījums
0,96	=	korekcijas koeficients tauku saturam pirmajā testa parauga atšķaidījumā

Piezīme. Signāla laukuma vietā var izmantot signālu augstumus (skat. 8.3.).

7.   METODES PRECIZITĀTE

7.1.   Atkārtojamība (r)

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 16 mg/kg.

7.2.   Reproducējamība (R)

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, laborantiem dažādās laboratorijās veicot divas noteikšanas identiskiem testa materiāliem, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 27 mg/kg.

8.   PIELAIDES ROBEŽAS

8.1.   Lai pārbaudītu homogenitāti, no marķētā produkta jāņem trīs paraugi.

Marķieris, kas iegūts no vaniļas vai sintētiskā vanilīna.

8.2.1.   Iekļaušanas pakāpe 4-hidroksi-3metoksibenzaldehīdam ir 250 g uz tonnu koncentrēta sviesta vai sviesta. Ja krējums ir marķēts, tad iekļaušanas pakāpe ir 250 g uz tonnu piena tauku.

8.2.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	220,8 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes),

—	158,3 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju starp 220,8 mg/kg un 158,3 mg/kg.

Marķieris, kas iegūts tikai no vaniļas pākstīm vai pilnīga to ekstrakta.

8.3.1.   Iekļaušanas pakāpe 4-hidroksi-3metoksibenzaldehīdam ir 100 g uz tonnu koncentrēta sviesta vai sviesta. Ja krējums ir marķēts, tad iekļaušanas pakāpe ir 100 g uz tonnu piena tauku.

8.3.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	78,3 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes),

—	53,3 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju starp 78,3 mg/kg un 53,3 mg/kg.

9.   PIEZĪMES

9.1.   Pievienotā vanilīna atgūšana, ja sviesta eļļas daudzums ir 250 mg/kg, svārstās no 97,0 līdz 103,8. Vidējais konstatētais saturs bija 99,9 % ar 2,7 % standartnovirzi.

9.2.   Standartšķīdums satur 5 % ekstrakcijas šķīduma, lai kompensētu signāla paplašināšanos, ko izraisa 5 % ekstrakcijas šķīduma testa paraugos. Tas ļauj veikt kvantitatīvu noteikšanu ar signāla augstumu.

9.3.   Analīzes pamatā ir lineāra kalibrēšanas līnija bez pārrāvuma.

9.4.   Izmantojot attiecīgus standartšķīduma (4.5.2. punkts) atšķaidījumus, linearitāte jāpārbauda, kad analīzes veic pirmo reizi, turpmāk – ar regulāriem intervāliem un pēc HPCL aprīkojuma nomaiņas vai labošanas. Vanilīns var būt noārdījies līdz vanilīnskābei, divanilīnam vai citiem savienojumiem, iedarbojoties iekšējiem fermentiem, kādi atrodas nepasterizētā krējumā vai tā izstrādājumos.

VII PIELIKUMS

(5. pants)

SPEKTROMETRISKA BETA-APO-8'-KAROTĪNSKĀBES ETILESTERA NOTEIKŠANA KONCENTRĒTĀ SVIESTĀ UN SVIESTĀ

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Ar šo metodi apraksta procedūru beta-apo-8'-karotīnskābes etilestera (apo-karotīnestera) kvantitatīvai noteikšanai koncentrētā sviestā un sviestā. Apo-karotīnesteris ir visu to vielu summa paraugu ekstraktā, kas iegūts metodē aprakstītajos apstākļos, kuras 440 nm absorbē gaismu.

2.   PRINCIPS

Sviesta taukus izšķīdina petrolēterī un 440 nm mēra absorbciju. Apo-karotīnestera saturu salīdzinājumā ar ārēju standartu.

3.   APARATŪRA

3.1.   Mērpipetes, kuru tilpums ir 0,25, 0,50, 0,75 un 1,0 ml.

3.2.   Spektrofotometrs, kas piemērots izmantošanai 440 nm (un 447–449 nm) un aprīkots ar kivetēm, kuru optiskais ceļš ir 1 cm.

3.3.   Mērkolbas, kuru tilpums ir 20 ml un 100 ml.

3.4.   Analītiskie svari ar precizitāti 0,1 mg, kuros var nosvērt ar 1 mg precizitāti un kuru rādījumu iedaļa ir 0,1 mg.

3.5.   Termostats, 45 °C ± 1 °C

3.6.   Ātri filtrējoši bezpelnu filtri

4.   REAĢENTI

Visiem reaģentiem jābūt ar atzītu analītisko kvalitāti.

Apo-karotīnestera suspensija (apmēram 20 %).

4.1.1.   Suspensijas saturu nosaka šādi.

Uzsilda suspensiju līdz 45–50 °C un homogenizē neatvērtu oriģinālajā traukā. Mērkolbā (100 ml) iesver 400 mg, izšķīdina to 20 ml hloroforma (4.4. punkts) un uzpilda ar cikloheksānu (4.5.). Atšķaida 5 ml šā šķīduma līdz 100 ml ar cikloheksānu (A šķīdums). 5 ml A šķīduma atšķaida ar cikloheksānu līdz 100 ml. Absorbciju mēra 447–449 nm (mēra maksimumu salīdzinājumā ar cikloheksānu kā tukšo analīzi, izmantojot kivetes ar 1 cm garu optisko mērceļu).

Apo-karotīnestera saturs P (%) = (Absmaks. × 40 000)/(Msusp. × 2 550) vai izvērsti: (Absmaks. /2 550) × (100/5) × (100/5) × (100/Msusp)

Absmaks.	=	mērīšanas šķīduma absorbcija maksimuma punktā
Msusp.	=	suspensijas masa (g)
2 550	=	abs. references (1 %, 1 cm) vērtība
P	=	suspensijas tīrība (saturs) (%)

Piezīme. Apo-karotīnestera suspensija ir jutīga pret gaisu, karstumu un gaismu. Neatvērtā oriģināltraukā (noslēgts ar slāpekli) un vēsā vietā to var uzglabāt aptuveni 12 mēnešus. Pēc atvēršanas saturs īsā laikā jāizmanto.

4.1.2.   Apo-karotīnestera standartšķīdums, apm. 0,2 mg/ml.

Ar precizitāti līdz 0,1 mg nosver apmēram 0,100 g apo-karotīnestera suspensijas (4.1.1.) (W), izšķīdina vaitspirtā (4.2.), pēc iespējas visu šķīdumu pārnes mērkolbā, kuras tilpums ir 100 ml, un uzpilda līdz zīmei ar vaitspirtu.

Šis šķīdums satur (W × P)/10 mg/ml apo-karotīnestera.

Piezīme. Šķīdums jāuzglabā tumšā vēsā vietā. Pēc viena mēneša šķīdums vairs nav izmantojams.

4.2.   Vaitspirts (40–60 °C)

4.3.   Bezūdens granulēts nātrija sulfāts, kas iepriekš divas stundas žāvēts 102 °C temperatūrā

4.4.   Hloroforms

4.5.   Cikloheksāns

5.   PROCEDŪRA

5.1.   Testa parauga sagatavošana

5.1.1.   Koncentrēts sviests

Paraugu kausē termostatā apmēram 45 °C temperatūrā.

5.1.2.   Sviests

Paraugu kausē sildierīcē apmēram 45 °C temperatūrā un reprezentatīvu daļu filtrē ar filtru, kas satur aptuveni 10 gramus bezūdens nātrija sulfāta (4.3. punkts), vidē, kas aizsargāta no spēcīgas dabiskas vai mākslīgas gaismas un kas uzturēta 45 °C temperatūrā. Savāc pietiekamu daudzumu sviesta tauku.

5.2.   Noteikšana

Ar precizitāti līdz 1 mg nosver apmēram 1 g koncentrēta sviesta (vai ekstrahētu sviesta tauku (5.1.2.)), (M). Izmantojot vaitspirtu (4.2.), pēc iespējas visu nosvērto masu pārnes uz mērkolbu, kuras tilpums ir 20 ml, (V), uzpilda līdz zīmei un rūpīgi sajauc.

Pārnes alikvoto daļu uz 1 cm kiveti un mēra absorbciju 440 nm salīdzinājumā ar vaitspirta tukšo analīzi. Pamatojoties uz kalibrēšanas grafiku (C μ/ml), iegūst apo-karokarotīnestera koncentrāciju šķīdumā.

5.3.   Kalibrēšana

Ar pipeti pārnes 0; 0,25; 0,5; 0,75 un 1,0 ml apo-karokarotīnestera standartšķīduma (4.1.2. punkts) piecās mērkolbās, kuru tilpums ir 100 ml. Atšķaida līdz attiecīgajam ar vaitspirtu (4.2.) un samaisa.

Šķīdumu aptuvenās koncentrācijas sarindo no 0 līdz 2 μg/ml un precīzi tās aprēķina, pamatojoties uz standartšķīduma koncentrāciju (4.1.2.) (W × P)/10 mg/ml. Absorbciju mēra 440 nm salīdzinājumā ar vaitspirta (4.2.) tukšo mērījumu.

Atzīmē absorbcijas lielumus uz y ass salīdzinājumā ar apo-karokarotīnestera koncentrāciju uz x ass. Aprēķina standartlīknes vienādojumu.

6.   REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA

6.1.   Apo-karokarotīnestera saturu, kas izteikts mg/kg produkta, aprēķina šādi.

Koncentrēts sviests: (C × V)/M

Sviests: 0,82 (C × V)M

kur:

C	=	apo-karokarotīnestera saturs, (g/ml, nolasīts no kalibrēšanas grafika (5.3.)
V	=	testa šķīduma (5.2.) tilpums (ml)
M	=	analizējamā parauga (5.2.) masa (g)
0,82	=	korekcijas koeficients sviesta tauku saturam sviestā

7.   METODES PRECIZITĀTE

7.1.   Atkārtojamība

7.1.1.   Sviesta analīze

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 1,4 mg/kg.

7.1.2.   Koncentrēta sviesta analīze

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 1,6 mg/kg.

7.2.   Reproducējamība

7.2.1.   Sviesta analīze

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, laborantiem dažādās laboratorijās veicot divas noteikšanas identiskiem testa materiāliem, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 4,7 mg/kg.

7.2.   2. Koncentrēta sviesta analīze

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, laborantiem dažādās laboratorijās veicot divas noteikšanas identiskiem testa materiāliem, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 5,3 mg/kg.

7.3.   Precizitātes datu avots

Precizitātes datus noteica eksperimentā, ko veica 1995. gadā, aptverot 11 laboratorijas un 12 marķētus paraugus (sešas neatpazīstamas (aklās) dubultanalīzes) sviestam un 12 marķētus paraugus (sešas neatpazīstamas (aklās) dubultanalīzes) koncentrētam sviestam.

8.   PIELAIDES ROBEŽAS

8.1.   Lai pārbaudītu, vai produkts marķēts pareizi, no marķētā produkta jāņem trīs paraugi.

8.2.   Sviests

8.2.1.   Iekļaušanas pakāpe sviestam, ņemot vērā fona absorbciju, ir 22 mg/kg.

8.2.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazāko rezultātu salīdzina ar šādām robežvērtībām:

—	17,7 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes),

—	12,2 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju starp 17,7 mg/kg un 12,2 mg/kg.

8.3.   Koncentrēts sviests

8.3.1.   Iekļaušanas pakāpe koncentrētam sviestam, ņemot vērā fona absorbciju, ir 24 mg/kg.

Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazāko rezultātu salīdzina ar šādām robežvērtībām:

—	19,2 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes),

—	13,2 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju starp 19,2 mg/kg un 13,2 mg/kg.

VIII PIELIKUMS

(5. pants)

SITOSTERĪNA UN STIGMASTERĪNA NOTEIKŠANA SVIESTĀ UN KONCENTRĒTĀ SVIESTĀ AR KAPILĀRA KOLONNAS GĀZU HROMATOGRĀFIJU

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Ar šo metodi apraksta procedūru sitosterīna vai stigmasterīna satura noteikšanai sviestā un koncentrētā sviestā. Sitosterīnu aprēķina kā beta-sitosterīna un 22 dihidro-beta- sitosterīna summu, citus sitosterīnus uzskata par nenozīmīgiem.

2.   PRINCIPS

Sviestu vai koncentrētu sviestu pārziepo ar kālija hidroksīdu etanola šķīdumā, un nepārziepjojamo vielu ekstrahē ar dietilēteri.

Sterīnus pārveido trimetilsililēteros un analizē ar kapilāra kolonnas gāzu hromatogrāfiju salīdzinājumā ar iekšējo standartu/betulīnu.

3.   APARATŪRA

3.1.   Pārziepošanas kolba, kuras tilpums ir 150 ml, ar šlifa savienojumiem un atteces dzesinātāju

3.2.   Dalāmpiltuves, kuru tilpums ir 500 ml

3.3.   Kolbas, kuru tilpums ir 250 ml

3.4.   Spiedienu izlīdzinošās piltuves, kuru tilpums ir 250 ml vai līdzīgs, dietilētera atlieku savākšanai

3.5.   Stikla kolonna, kuras izmērs ir 350 mm × 20 mm un kurai ir keramiskā stikla aizbāznis

3.6.   Ūdens vanna vai sildapvalks

3.7.   Reakcijas mēģenes, kuru tilpums ir 2 ml

Gāzu hromatogrāfs, kas piemērots izmantošanai ar kapilāra kolonnu un aprīkots ar sadalījuma sistēmu un kura sastāvdaļas ir šādas:

3.8.1.   termostatējama kamera ar regulējamu temperatūru vēlamās temperatūras uzturēšanai kolonnās ar precizitāti līdz ± 1 °C;

3.8.2.   iztvaicētājs ar regulējamu temperatūru;

3.8.3.   liesmas jonizācijas detektors un pārveidotājs/pastiprinātājs;

3.8.4.   pašrakstītājs/integrators, kas piemērots darbam ar pārveidotāju/pastiprinātāju (3.8.3.)

3.9.   Silikagela kapilāra kolonna ir pilnīgi pārklāta ar BP1 vai ekvivalentu materiālu (vai jebkura cita kolonna, kurai ir vismaz tāda pati izšķirtspēja) vienmērīgā 0,25 μm biezumā; kolonnai jāspēj izšķirt trimetilsililatvasinājumus lanosterīnu un sitosterīnu. Piemērots ir BP1, kura garums ir 12 m un iekšējais diametrs 0,2 mm.

3.10.   Gāzu hromatogrāfijas 1 μl mikrošļirce ar rūdītu adatu

4.   REAĢENTI

Visiem reaģentiem jābūt ar atzītu analītisko kvalitāti. Jāizmanto destilēts ūdens vai ūdens ar vismaz līdzvērtīgu tīrību.

4.1.   Etanols, tīrības pakāpe vismaz 95 %

4.2.   Kālija hidroksīda 60 % šķīdums, izšķīdina 600 g kālija hidroksīda (minimums 85 %) ūdenī un uzpilda ar ūdeni līdz vienam litram

Betulīns, tīrības pakāpe vismaz 99 %

Betulīna šķīdumi dietilēterī (4.4.)

4.3.1.1.   Sitosterīna noteikšanai izmantotā betulīna šķīduma koncentrācijai jābūt 1,0 mg/ml.

4.3.1.2.   Stigmasterīna noteikšanai izmantotā betulīna šķīduma koncentrācijai jābūt 0,4 mg/ml.

4.4.   Analītiski tīrs dietilēteris (bez peroksīdiem vai nogulsnēm)

4.5.   Bezūdens granulēts nātrija sulfāts, kas iepriekš divas stundas žāvēts 102 °C temperatūrā

4.6.   Sililējošs reaģents, piemēram TRI-SIL (saņemams no Pierce Chemical Co, kat. Nr. 49001) vai līdzvērtīgs. (Uzmanību! TRI-SIL ir viegli uzliesmojošs, toksisks, kodīgs un, iespējams, kancerogēns. Laboratorijas personālam jāzina drošības informācija par TRI-SIL un jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi.)

4.7.   Lanosterīns

Sitosterīns, zināmā tīrības pakāpe ne mazāka par 90 % (P)

1. piezīme. Kalibrēšanai izmantoto standartmateriālu tīrība jānosaka ar normalizācijas metodi. Pieņem, ka visi paraugā esošie sterīni ir atspoguļoti hromatogrammā, ka kopējais signālu laukums atspoguļo 100 % sterīna sastāvdaļu un ka ar detektoru noteiktie dati par sterīniem ir tādi paši. Sistēmas linearitāte jāapstiprina visos attiecīgajos koncentrācijas diapazonos.

4.8.1.   Sitosterīna standartšķīdums – ar precizitāti līdz 0,001 mg/ml sagatavo šķīdumu, kas satur apmēram 0,5 mg/ml (W1) sitosterīna (4.8.) dietilēterī (4.4.).

Stigmasterīns, zināmā tīrības pakāpe ne mazāka par 90 % (P).

4.9.1.   Stigmasterīna standartšķīdums – ar precizitāti līdz 0,001 mg/ml sagatavo šķīdumu, kas satur apmēram 0,2 mg/ml (W1) stigmasterīna (4.9.) dietilēterī (4.4.).

4.10.   Izšķirtspējas testa maisījums. Sagatavo šķīdumu, kas satur 0,05 mg/ml lanosterīna (4.7.) un 0,5 mg/ml sitosterīna (4.8.) dietilēterī (4.4.).

5.   METODE

5.1.   Hromatogrāfijas standartšķīdumu sagatavošana

Vienlaikus ar pievienošanu pārziepojamajam paraugam (skat. 5.2.2.) iekšējais standartšķīdums (4.3.1.) jāpievieno attiecīgajam sterīna standartšķīdumam.

5.1.1.   Sitosterīna hromatogrāfijas standartšķīdums: pārnes 1 ml sitosterīna standartšķīduma (4.8.1.) abās reakcijas kolbās (3.7.) un ar slāpekļa plūsmu aizvada dietilēteri. Pievieno 1 ml iekšējā standarta šķīduma (4.3.1.1.) un ar slāpekļa plūsmu aizvada dietilēteri.

5.1.2.   Stigmasterīna hromatogrāfijas standartšķīdums: pārnes 1 ml stigmasterīna standartšķīduma (4.9.1.) abās reakcijas kolbās (3.7.) un ar slāpekļa plūsmu aizvada dietilēteri. Pievieno 1 ml iekšējā standarta šķīduma (4.3.1.2.) un ar slāpekļa plūsmu aizvada dietilēteri.

5.2.   Nepārziepjojamo vielu pagatavošana

5.2.1.   Kausē sviesta paraugu temperatūrā, kas nepārsniedz 35 °C, maisot paraugu kārtīgi sajauc.

Ar precizitāti līdz 1 mg kolbā, kuras tilpums ir 150 ml (3.1.) iesver apmēram 1 g sviesta (W2) vai koncentrēta sviesta (W2). Pievieno 50 ml etanola (4.1.) un 10 ml kālija hidroksīda šķīduma (4.2.). Pieliek atteces dzesinātāju un 30 minūtes karsē apmēram 75 °C temperatūrā. Atvieno dzesinātāju un atdzesē kolbu apmēram līdz telpas temperatūrai.

5.2.2.   Ja jānosaka sitosterīns, kolbā ielej 1,0 ml iekšējā standartšķīduma (4.3.1.1.) vai, ja jānosaka stigmasterīns, 4.3.1.2. punktā paredzētā šķīduma. Rūpīgi sajauc. Pēc iespējas visu kolbas saturu pārnes dalāmpiltuvē, kuras tilpums ir 500 ml (3.2.), izskalojot kolbu vispirms ar 50 ml ūdens un tad ar 250 ml dietilētera (4.4.). Divas minūtes dalāmpiltuvi enerģiski krata un ļauj atdalīties fāzēm. Notecina apakšējo ūdens slāni un ar četrām secīgām 100 ml ūdens porcijām kratot nomazgā ētera slāni.

2. piezīme. Lai neveidotos emulsija, kolba pirmās divas reizes ar ūdeni jāmazgā viegli (10 apvērsieni). Kolbu mazgājot trešo reizi, to var darīt enerģiski, kratot 30 sekundes. Ja izveidojusies emulsija, to var likvidēt, pievienojot 5–10 ml etanola. Ja pievienots etanols, kolba nākamās divas reizes enerģiski jāmazgā ar ūdeni.

5.2.3.   Tīro, no ziepēm brīvo ētera slāni laiž caur stikla kolonnu (3.5.), kurā ir 30 g bezūdens nātrija sulfāta (4.5.). Ēteri savāc kolbā, kuras tilpums ir 250 ml (3.3.). Pievieno vienu vārķermeņa granulu un tvaicē gandrīz sausu ūdens peldē vai sildapvalkā, raugoties, lai tiktu savākts šķīdinātāja pārpalikums.

3. piezīme. Ja ņemtie parauga ekstrakti ir pilnīgi izžāvēti pārāk augstā temperatūrā, ir iespējami sterīna zudumi.

5.3.   Trimetilsililēteru sagatavošana

5.3.1.   Kolbā palikušo ētera šķīdumu ar 2 ml ētera pārnes uz reakcijas kolbu, kuras tilpums ir 2 ml (3.7.), un ar slāpekļa plūsmu aizvada ēteri. Kolbu mazgā ar divām secīgām 2 ml dietilētera alikvotām daļām, katrreiz pārnesot uz reakcijas kolbu un aizvadot ēteri ar slāpekli.

5.3.2.   Sililē paraugu, pievienojot 1 ml TRI-SIL (4.6.). Noslēdz reakcijas kolbu un enerģiski krata, lai izšķīdinātu paraugu. Ja paraugs pilnīgi neizšķīst, to silda līdz 65–70 °C. Pirms iesmidzināšanas gāzu hromatogrāfā ļauj nostāvēties vismaz piecas minūtes. Standartus sililē tāpat kā paraugus. Izšķirtspējas testa maisījumu (4.10.) sililē tāpat kā paraugus.

4. piezīme. Sililēšana jāveic no ūdens brīvā vidē. Uz nepilnīgu betulīna sililēšanu norāda betulīna signālam tuvu esošs signāls, kas atbilst betulīnam.

Etanola klātbūtne sililēšanas stadijā traucē sililēšanu. To var izraisīt neatbilstīga mazgāšana ekstrakcijas posmā. Ja pastāv šāda problēma, ekstrakcijas posmā var ieviest piekto mazgāšanu, enerģiski kratot 30 sekundes.

5.4.   Gāzu hromatogrāfijas analīze

5.4.1.   Darba apstākļu izvēle

Saskaņā ar ražotāja instrukcijām uzstāda gāzu hromatogrāfu.

Norādījumi par darba apstākļiem ir šādi:

—	kolonnas temperatūra: 265 °C,

—	inžektora temperatūra: 265 °C,

—	detektora temperatūra: 300° C,

—	nesējgāzes plūsmas ātrums: 0,6 ml/min,

—	ūdeņraža spiediens: 84 kPa,

—	gaisa spiediens: 155 kPa,

—	parauga dalījums: no 10:1 līdz 50:1; dalījuma attiecība ir optimizējama saskaņā ar ražotāja instrukcijām un detektora atbildes reakcijas linearitāti, tad apstiprināma visos interesējošos koncentrācijas diapazonos, 5. piezīme. Ir īpaši svarīgi regulāri tīrīt smidzināšanas cauruli.

—	iesmidzinātās vielas daudzums: 1 μl TMSE šķīduma.

Ļauj sistēmai stabilizēties, lai pirms analīžu sākšanas iegūtu pietiekami stabilu atbildes reakciju.

Šiem apstākļiem jābūt dažādiem atkarībā no kolonnas un gāzu hromatogrāfa īpašībām tā, lai iegūtu hromatogrammas, kas atbilst šādām prasībām:

—	sitosterīna signālam jābūt atbilstīgi atdalītam no lanosterīna. Pirmajā attēlā parādīta tipiska hromatogramma, kāda būtu jāiegūst no sililēta izšķirtspējas testa maisījuma (4.10.),

—	šādu sterīnu relatīvajam izdalīšanās laikam vajadzētu būt apmēram šādam: — holesterīns: 1,0, — stigmasterīns: 1,3, — sitosterīns: 1,5, — betulīns: 2,5,

—	betulīna izdalīšanas laikam būtu jābūt aptuveni 24 minūtēm.

5.4.2.   Analītiskā procedūra

Iesmidzina 1 μl sililēta standartšķīduma (stigmasterīna vai sitosterīna) un pieregulē integratora kalibrēšanas parametrus.

Iesmidzina nākamo 1 μl sililēta standartšķīduma, lai noteiktu atbildes koeficientus salīdzinājumā ar betulīnu.

Iesmidzina 1 μl sililēta parauga šķīduma un mēra signālu laukumus. Pēc katras hromatogrāfijas kārtas iesmidzina standartus.

Orientējoši katrā kārtā būtu sešreiz jāiesmidzina paraugs.

6. piezīme. Stigmasterīna signāla integrācijai būtu jāietver visi straujie kritumi kā 2.b attēla 1., 2. un 3. punktā

Novērtējot kopējo sitosterīnu, sitosterīna signāla integrācijai būtu jāietver 22-dihidro-β-sitosterīna (stigmastanīna) signāla laukums, kas eluē tūlīt pēc sitosterīna (skat. 3.b attēlu).

6.   REZULTĀTU APRĒĶINĀŠANA

6.1.   Nosaka sterīna signālu un betulīna signālu laukumus abos standartos, kas nodala partiju, un aprēķina R1:

R1 = (standarta sterīna signāla vidējais laukums)/(standarta betulīna signāla vidējais laukums)

Nosaka paraugā laukumu sterīna signālam (stigmasterīns un sitosterīns) un betulīna signālam, un aprēķina R2:

R2 = (parauga sterīna signāla laukums)/(parauga betulīna signāla laukums)

W1	=	sterīna saturs standartā (mg), ko satur 1 ml standartšķīduma (4.8.1. vai 4.9.1.).
W2	=	parauga masa (g) (5.2.1.)
P	=	sterīna standarta tīrība (4.8. vai 4.9.)

Parauga sterīna saturs (mg/kg) = ((R 2)/(R 1)) × ((W 1)/(W 2)) × P × 10

7.   METODES PRECIZITĀTE

7.1.   Sviests

7.1.1.   Atkārtojamība

7.1.1.1.   Stigmasterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 19,3 mg/kg.

7.1.1.2.   Sitosterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 23,0 mg/kg.

7.1.2.   Reproducējamība

7.1.2.1.   Stigmasterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti divās noteikšanās, ko ar identisku testa materiālu veikuši laboranti dažādās laboratorijās, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 31,9 mg/kg.

7.1.2.2.   Sitosterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, laborantiem dažādās laboratorijās divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 8,7 %/kg no vidējā lieluma, kas iegūts, veicot noteikšanu.

7.1.3.   Precizitātes datu avots

Precizitātes datus noteica eksperimentā, ko veica 1992. gadā, aptverot astoņas laboratorijas un sešus paraugus (trīs neatpazīstamas (aklās) dubultanalīzes) stigmasterīnam un sešus paraugus (trīs neatpazīstamas (aklās) dubultanalīzes) sitosterīnam.

7.2.   Koncentrēts sviests

7.2.1.   Atkārtojamība

7.2.1.1.   Stigmasterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 10,2 mg/kg.

7.2.1.2.   Sitosterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, pēc iespējas īsā laikā vienam laborantam divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot vienu un to pašu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 3,6 % no vidējā lieluma, kas iegūts, veicot noteikšanu.

7.2.2.   Reproducējamība

7.2.2.1.   Stigmasterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti divās noteikšanās, ko ar identisku testa materiālu veikuši laboranti dažādās laboratorijās, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 25,3 mg/kg.

7.2.2.2.   Sitosterīns

Starpība starp rezultātiem, kas iegūti, laborantiem dažādās laboratorijās divreiz veicot noteikšanu identiskiem testa materiāliem, izmantojot dažādu aparatūru, nedrīkst pārsniegt 8,9 % no vidējā lieluma, kas iegūts, veicot noteikšanu.

7.2.3.   Precizitātes datu avots

Precizitātes datus noteica eksperimentā, ko veica 1991. gadā, aptverot astoņas laboratorijas un sešus paraugus (trīs neatpazīstamas (aklās) dubultanalīzes)) stigmasterīnam un sešus paraugus (trīs neatpazīstamas (aklās) dubultanalīzes)) sitosterīnam.

8.   PIELAIDES ROBEŽAS

8.1.   Lai pārbaudītu, vai produkts marķēts pareizi, no marķētā produkta jāņem trīs paraugi.

8.2.   Sviests

8.2.1.   Stigmasterīns

8.2.1.1.   Stigmasterīna iekļaušanas pakāpe ir 150 g vismaz 95 % tīra stigmasterīna uz tonnu sviesta, proti, 142,5 mg/kg, vai 170 g vismaz 85 % tīra stigmasterīna uz tonnu sviesta, proti, 144,5 mg/kg.

8.2.1.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	115,8 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 95 %),

—	117,7 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 85 %),

—	80,1 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 95 %),

—	81,5 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 85 %).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju attiecīgi starp 115,8 mg/kg un 80,1 mg/kg vai 117,7 mg/kg un 81,5 mg/kg.

8.2.2.   Sitosterīns

8.2.2.1.   Vismaz 90 % tīra sitosterīna iekļaušanas pakāpe tonnā sviesta ir 600 g, proti, 540 mg/kg

8.2.2.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	482,6 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz sitosterīnu, tīrības pakāpe 90 %),

—	347,6 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz sitosterīnu, tīrības pakāpe 90 %).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju starp 482,6 mg/kg un 347,6 mg/kg.

8.3.   Koncentrēts sviests

8.3.1.   Stigmasterīns

8.3.1.1.   Stigmasterīna iekļaušanas pakāpe ir 150 g stigmasterīna ar vismaz 95 % tīrību uz tonnu koncentrēta sviesta, proti, 142,5 mg/kg vai 170 g stigmasterīna ar vismaz 85 % tīrību uz tonnu koncentrēta sviesta, proti, 144,5 mg/kg.

8.3.1.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	118,5 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 95 %),

—	120,4 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 85 %),

—	82,9 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 95 %),

—	84,3 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz stigmasterīnu, tīrības pakāpe 85 %).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju attiecīgi starp 118,5 mg/kg un 82,9 mg/kg vai 120,4 mg/kg un 84,3 mg/kg.

8.3.2.   Sitosterīns

8.3.2.1.   Vismaz 90 % tīra sitosterīna iekļaušanas pakāpe tonnā koncentrēta sviesta ir 600 g, proti, 540 mg/kg.

8.3.2.2.   Produkta trīs paraugu analīzes rezultāti tiek izmantoti, lai pārbaudītu marķiera iekļaušanas pakāpi un homogenitāti, un mazākais rezultāts tiek salīdzināts ar šādām robežvērtībām:

—	480,9 mg/kg (95 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz sitosterīnu, tīrības pakāpe 90 %),

—	345,9 mg/kg (70 % no minimālās iekļaušanas pakāpes attiecībā uz sitosterīnu, tīrības pakāpe 90 %).

Marķiera koncentrāciju paraugā, no kā iegūts vismazākais rezultāts, izmanto kopā ar interpolāciju starp 480,9 mg/kg un 345,9 mg/kg.

1. attēls

Testa maisījuma izšķirtspējas hromatogramma

Vēlams, lai izšķirtspēja būtu pilnīga, t. i., lai lanosterīna signāls atgrieztos bāzes līnijā pirms sitosterīna signāla, kaut nepilnīga izšķirtspēja ir pieļaujama.

2.a attēls	2.b attēls
Stigmasterīna standarts	Ar stigmasterīnu denaturēts sviesta paraugs
Piezīme. Stigmasterīna signāla integrēšanā būtu jāiekļauj jebkuri kritumi, kā noteikts 1., 2. un 3. punktā.

3.a attēls	3.b attēls
Sitosterīna standarts	Ar β-sitosterīnu denaturēta sviesta paraugs
Piezīme. β-sitosterīns bieži satur piemaisījumus (stigmasterīnu), kas eluē tūlīt pēc β- sitosterīna. Novērtējot kopējo β-sitosterīna daudzumu, abu signālu laukumi ir jāsummē.