30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/3

(1)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1914/2006 (2), ir pamats uzskatīt, ka ir jāpielāgo daži minētās regulas noteikumi.

(2)

Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), paredzēts, ka sertifikātus izdod un lieto, izmantojot datorizētas sistēmas; norādes uz šo iespēju jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1914/2006.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1914/2006 4. panta 1. punktā nav skaidri norādīts, ka maksājumi jāveic visa gada garumā. Lai iekļautu šo norādījumu, regula ir jāgroza. Tāpat arī jāgroza minētās regulas 35. pants, lai visu gadu varētu veikt maksājumus par minētajā pantā paredzētajiem pasākumiem.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1914/2006 34. pantā paredzēto programmu grozījumu procedūrām jābūt precīzākām. Ir lietderīgi precizēt noteikumus par to, kā iesniedzami vispārējo programmu grozījumu pieprasījumi, kā Komisijai šie pieprasījumi jāapstiprina, kā arī to piemērošanas grafiks. Budžeta noteikumu dēļ apstiprinātie grozījumi jāievieš no tā gada 1. janvāra, kas seko grozījuma pieprasījumam. Turklāt jānošķir būtiski grozījumi, kuriem vajadzīgs apstiprinājums ar Komisijas lēmumu, un nelieli grozījumi, par kuriem Komisija tikai jāinformē.

(5)

Deviņdesmit dienu termiņš pēc dienas, kad iesniegts Regulas (EK) Nr. 1914/2006 4. panta 1. punktā paredzētais izmantotā atbalsta sertifikāts un kurā kompetentajām iestādēm jāizmaksā atbalsts, ir pārāk ilgs un rada zināmas administratīvas grūtības. Tāpēc tas jāsamazina līdz 60 dienām.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1914/2006.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 4. pantu groza šādi:

2)

Regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:

“34. pants

Grozījumi programmās

1.   Grozījumus vispārējā programmā, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1405/2006 13. panta 2. punktu, iesniedz Komisijai un pienācīgi pamato, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

Izņemot nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus, Grieķija iesniedz programmas grozījumu pieprasījumus ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā katrai programmai un ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī.

Ja Komisijai nav iebildumu pret pieprasītajiem grozījumiem, Grieķija šos grozījumus piemēro no tā gada 1. janvāra, kas seko gadam, kurā par tiem tika paziņots.

Šos grozījumus var piemērot agrāk, ja Komisija līdz trešajā daļā minētajam datumam rakstveidā apstiprina Grieķijai, ka paziņotie grozījumi atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Ja paziņotais grozījums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisija par to Grieķiju informē, un grozījums nestājas spēkā, kamēr Komisija nesaņem grozījumu, ko var uzskatīt par atbilstošu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija novērtē Grieķijas priekšlikumus par turpmāk minētajiem grozījumiem un vēlākais četru mēnešu laikā kopš to iesniegšanas pieņem lēmumu par to apstiprināšanu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1405/2006 13. panta 2. punktā:

3.   Grieķija var izdarīt šādus turpmāk minētos grozījumus, neizmantojot 1. punktā izklāstīto procedūru, ar nosacījumu, ka par šiem grozījumiem paziņo Komisijai:

Šos grozījumus nepiemēro agrāk par dienu, kad Komisija tos saņēmusi. Tos var iekļaut tikai reizi gadā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus, mainot to produktu daudzumu, uz kuriem attiecas piegādes režīms, un mainot statistikas nomenklatūru un kopējā muitas tarifa kodus, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (4).

3)

Regulas 35. pantam kā otro daļu pievieno šādu tekstu:

“Maksājumi par pētījumiem, demonstrējumu projektiem, mācībām vai tehnisko palīdzību veicami visu gadu.”

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/6

(1)

Padomes un Komisijas 2006. gada 27. jūlija Zivsaimniecības padomē pieņemtajā kopīgajā paziņojumā attiecībā uz attālākajiem reģioniem (3) uzsvērts, ka vajadzīgi pienācīgi pasākumi, kas nodrošinātu šo reģionu zvejniecības nozares attīstību. Nosakot šādus pasākumus, jāņem vērā attiecīgajos apgabalos veikto zvejas darbību īpatnības. Turklāt pasākumi jāpieņem, ņemot vērā notiekošā pētījuma rezultātus un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zvejas resursu stāvokļa novērtējumu attiecīgajos reģionos.

(2)

Saskaņā ar šo paziņojumu Francija un Portugāle ir pieņēmušas Gvadelupas, Martinikas, Francijas Gviānas, Reinjonas un Azoru salu attīstības plānu. Minēto plānu ietekmes novērtējumu sniegusi ZZTEK tās plenārsēdē 2007. gada aprīlī.

(3)

Tajā pašā laikā Komisijai ir iesniegta papildu informācija par ierosināto regulēšanu, ko attiecina uz ievērojamu skaitu kuģu, kuri veica zvejas darbības līdz 2006. gada 31. decembrim un turpināja zveju attālākajos reģionos, nebūdami iekļauti Kopienas flotes reģistrā. Šāda regulēšana vērtējama kā attīstības plānu papildinājums.

(4)

Attīstības plāni sekmē attālāko reģionu zvejniecības nozares ilgtspējīgu attīstību. Šajā kontekstā jāpārskata dažu attālākajos reģionos reģistrēto flotu robežlīmeņi. Tāpēc attiecīgi jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 2104/2004 (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/8

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dažu dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tā attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikumā paredzēti noteikumi dzīvu dzīvnieku, to embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu importam Kopienā. Īpašā riska materiāla izņemšana no produktiem, kas paredzēti pārtikai un dzīvnieku barībai, ir vienīgais, vissvarīgākais sabiedrības veselības aizsardzības pasākums.

(3)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. pantā noteikts, ka govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusu dalībvalstīm, trešām valstīm vai to reģioniem nosaka, iedalot tos trijās kategorijās: nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks un nenoteikts GSE risks. Minētajā pantā paredzēts, pēc tam kad Starptautiskais Epizootiju birojs (SEB) būs noteicis procedūru valstu klasificēšanai kategorijās, arī pārskatīt Kopienas noteikto valsts klasifikāciju.

(4)

Kamēr nav noteikts dalībvalstu un trešo valstu GSE statuss, Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti pārejas pasākumi, kas piemērojami uz laiku līdz 2007. gada 1. jūlijam. Saskaņā ar pārejas pasākumiem, kas saistīti ar GSE, ierobežojumi importam Kopienā no trešām valstīm ar GSE risku attiecās uz Padomes Direktīvā 77/99/EEK (2) definētajiem gaļas produktiem, tostarp apstrādātām zarnām. Turklāt trešās valstis ar GSE risku varēja eksportēt apstrādātas zarnas no valstīm, kurās GSE uzskatīja par tikpat kā neiespējamu, tādējādi ieviešot trijstūrveida tirdzniecības iespēju.

(5)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 722/2007 (3)2007. gada 25. jūnijā grozīja Regulu (EK) Nr. 999/2001. Pēc šiem grozījumiem ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 atbilstīgi Starptautiskā Epizootiju biroja iedalījumam ieviesa Kopienas sistēmu valstu iedalījumam kategorijās pēc GSE riska. Katru valsti ne tikai iedalīja kādā no trim kategorijām – nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks un nenoteikts GSE risks –, bet atbilstīgi katrai riska kategorijai ieviesa arī tirdzniecības noteikumus.

(6)

Importa noteikumi, kas saistīti ar jauno sistēmu iedalījumam kategorijās, attiecās uz gaļas produktiem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (4), kura neattiecas uz apstrādātām zarnām. Atbilstīgi nosacījumiem, kas piemērojami līdz 2007. gada 1. jūlijam, un lai patērētājiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzību, apstrādātas zarnas jāiekļauj to produktu sarakstā, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 999/2001 noteiktie, ar TSE saistītie importa noteikumi. Tāpēc attiecīgi jāgroza minētās regulas IX pielikums.

(7)

Uz trešām valstīm ar nenozīmīga GSE riska statusu neattiecas ar TSE saistītie importa nosacījumi. Jāprecizē importa nosacījumi gadījumiem, kad zarnas importē no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku un apstrādā trešā valstī ar citādu GSE riska statusu. Konsekvences labad jaunie noteikumi jāattiecina arī uz iespējamu trijstūrveida tirdzniecību.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/11

(1)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā katrai dalībvalstij noteikti maksimāli pieļaujamie daudzumi, kurus minētās regulas III sadaļas 2. nodaļā paredzētās valstu pamatsummas nedrīkst pārsniegt.

(2)

Regulas (EK) Nr. 247/2007 23. panta 2. punktā noteiktas ikgadējās summas, kuru apjomā Kopiena finansē šīs regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus.

(3)

I, II un attiecīgi III pielikumā Komisijas 2007. gada 22. maija Regulai (EK) Nr. 552/2007, ar ko nosaka maksimālo Kopienas ieguldījumu darba programmu finansējumā olīveļļas nozarē un paredz maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu 2007. gadam vienreizējo maksājumu shēmas daļējai vai iespējamai īstenošanai un vienotā platībmaksājuma shēmas gada finansējuma summas, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, un groza minēto regulu (3), 2007. kalendārajam gadam noteikti šādi maksimāli pieļaujamie budžeta apjomi: maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms tiešajiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 66. līdz 69. pantu, maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms tiešajiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar minētās regulas 70. pantu, un vienreizējo maksājumu shēmas maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 20. panta 3. punkta pirmo teikumu Portugāle attiecībā uz 2007. gadu ir nolēmusi samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz piemaksu par zīdītājgovīm un nolēmusi atbilstošo finanšu summu ieskaitīt ar minēto regulu paredzēto īpašo pasākumu finansējumā, lai Kopienas ieguldījums, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. pantā, būtu vēl nozīmīgāks. Tāpēc no maksimāli pieļaujamā daudzuma Portugālei, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā, ir jāatskaita summa, kura jāpieskaita Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. panta 2. punktā paredzētajai finanšu summai, kā arī jāsamazina Portugālei 2007. gadā piemērotais maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms piemaksai par zīdītājgovīm, tostarp tās papildu piemaksai, un Regulas (EK) Nr. 552/2007 I pielikumā noteiktajiem maksājumiem par liellopu gaļu (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pants).

(5)

Saskaņā ar Portugāles lēmumu no 2007. gada vienreizējo maksājumu shēmā iekļauj arī summas, kuru izcelsme ir Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. pantā paredzētā piena ražošanas piemaksa un 96. pantā paredzētie papildmaksājumi. Tieši šādi attiecībā uz 2007. gadu Portugālei aprēķina maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu vienreizējo maksājumu shēmai, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā. Šis maksimāli pieļaujamai apjoms tika noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2007 III pielikumā. Tomēr tad, kad noteica maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu 2007. gadam, netika ņemts vērā, ka, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. panta 1. punkta b) apakšpunktu, no vienreizējo maksājumu shēmas izslēdz piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumus Azoru salu un Madeiras lauksaimniekiem.

(6)

Tāpēc attiecībā uz 2007. gadu Portugālei noteiktais maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms tiešajiem maksājumiem, kurus piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. panta noteikumiem, un maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms vienreizējo maksājumu shēmai ir jāgroza, no Regulas (EK) Nr. 552/2007 III pielikumā norādītās summas atskaitot summu, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem piena ražotājiem, un to pieskaitot minētās Regulas II pielikumā norādītajai summai.

(7)

Spānija pirms 2004. gada 1. augusta nolēma daļēji ieviest vienreizējo maksājumu shēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64.–69. panta nosacījumiem, proti, ieviest maksājumus par liellopu gaļu. Līdztekus tam, piemērojot 8. pantu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (4), Spānijas reģions Kantabrija no 2007. gada vairs nevar saņemt šajā pantā minēto pārejas posma atbalstu. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. panta 5. punktā paredzēto valsts papildu piemaksu par zīdītājgovīm, ko piešķir saimniecībām Spānijas reģionā Kantabrijā, no 2007. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansēt nevar. Lai zīdītājgovju audzēšanas nozare turpinātu saņemt Kopienas atbalstu, Spānija ir lūgusi attiecīgo summu, kas atbilst līdz 2006. gadam Kantabrijā veiktajiem maksājumiem valsts papildpiemaksu sakarā, atskaitīt no Regulas (EK) Nr. 552/2007 I pielikumā norādītā valsts papildpiemaksu maksimālā apjoma un pieskaitīt summai, kas tajā pašā pielikumā norādīta kā maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms piemaksai par zīdītājgovīm. Tāpēc minētie maksimāli pieļaujamie budžeta apjomi ir jāpielāgo.

(8)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 247/2006 un (EK) Nr. 552/2007 ir jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Tās I pielikumu groza šādi:

2)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

3)

Tās III pielikumā Portugālei noteikto summu aizstāj ar “413 774”.

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/14

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1438/2003 (2) ir paredzēti īstenošanas noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 nodaļu par flotes politiku, jo īpaši tās 11., 12., 13. un 14. panta piemērošanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta noteikumi 2007. gada 28. jūlijā tika grozīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007, ļaujot dalībvalstīm atjaunot 4 % no to kuģu gada vidējās tilpības, kuri sadalīti ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un 4 % no to kuģu tilpības, kas sadalīti ar valsts atbalstu kopš 2007. gada 1. janvāra.

(3)

2007. gada 28. jūlijā tika grozīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumi, lai ņemtu vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (3) 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto prasību vismaz par 20 % samazināt jaudu dzinējam, kas nomainīts ar publisko atbalstu, izņemot attiecībā uz dzinēju nomainīšanu piekrastes mazapjoma zvejā [sīkzvejā], kas definēta minētajā regulā. Turklāt vairs nav piemērojams pārejas noteikums, saskaņā ar kuru jebkurš pēc jaunās kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas un līdz 2004. gada beigām flotes atjaunošanai piešķirtais atbalsts bija saistīts ar prasību par kopējās jaudas samazināšanu 3 % apmērā.

(4)

Pēc tam, kad būs pabeigta visu zvejas kuģu mērīšana, var atsaukt korekcijas noteikumu, kas attiecas uz šādas mērīšanas ietekmi uz tilpības robežlīmeni; tomēr tam jāpaliek spēkā attiecībā uz kuģu iekļaušanas/izslēgšanas režīma stingru piemērošanu, ņemot vērā kuģa tilpību.

(5)

Ir nepieciešams pārskatīt šobrīd spēkā esošo atkāpi no kuģu iekļaušanas/izslēgšanas režīma attiecībā uz tiem kuģiem, kuri iekļauti flotē kopš 2003. gada 1. janvāra vai – vēlāk pievienojušos dalībvalstu gadījumā – kopš pievienošanās dienas, pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts attiecīgi pirms 2003. gada 1. janvāra vai pirms pievienošanās dienas. Šī pārskatīšana ļaus piemērot šādu atkāpi tiem kuģiem, kuru iekļaušanai flotē – lai gan lēmums par to bija pieņemts atbilstīgi valsts un Kopienas tiesību aktiem pirms pievienošanās vai pirms administratīvā lēmuma pieņemšanas – nevarēja piemērot pārejas pasākumus, jo trīs gadu pārejas posms bija pārāk īss.

(6)

Bulgārija un Rumānija pievienojās Kopienai 2007. gada 1. janvārī, tāpēc ir jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1438/2003 noteikumi.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1438/2003.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

2)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Robežlīmeņu uzraudzība

1.   Katrai dalībvalstij, izņemot jaunās dalībvalstis, tilpības [tonnāžas] robežlīmenis jebkurā attiecīgajā datumā pēc 2003. gada 1. janvāra (R(GT)t) ir vienāds ar robežlīmeni, kurš minētajai dalībvalstij norādīts I pielikumā 2003. gada 1. janvārī (R(GT)03) un kurš koriģēts:

Šos robežlīmeņus nosaka, izmantojot šādu formulu:

R(GT)t = R(GT)03 – 0,99 GTa1 – 0,96 GTa2 + GTS

Ja jaunu zvejas jaudu iekļauj flotē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nosacījumiem, otrajā daļā minētos robežlīmeņus samazina par 35 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (GT100), piemērojot šādu formulu:

R(GT)t = R(GT)03 – 0,99 GTa1 – 0,96 GTa2 – 0,35 GT100 + GTS

2.   Katrai dalībvalstij, izņemot jaunās dalībvalstis, jaudas robežlīmeņi jebkurā attiecīgajā datumā pēc 2003. gada 1. janvāra (R(kW)t) ir vienādi ar minētās dalībvalsts robežlīmeni, kas norādīts I pielikumā 2003. gada 1. janvārī (R(kW)03) un kas koriģēts, atrēķinot kopējo tādu kuģu jaudu, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2002. gada 31. decembra (kWa), un 20 % no kopējās to dzinēju jaudas, kas nomainīti ar publisko atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu (kWr).

Šos robežlīmeņus nosaka, izmantojot šādu formulu:

R(kW)t = R(kW)03 – kWa – 0,2 kWr

Ja jaunu zvejas jaudu iekļauj flotē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nosacījumiem, otrajā daļā minētos robežlīmeņus samazina par 35 % no kopējās tādu kuģu jaudas, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (kW100), piemērojot šādu formulu:

R(kW)t = R(kW)03 – kWa – 0,2 kWr – 0,35 kW100”

3)

Svītro 5. pantu.

4)

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Flotes zvejas jauda 2003. gada 1. janvārī

Šīs regulas 7. panta nolūkā zvejas jaudu tilpības (GT03) un dzinēju jaudas (kW03) izteiksmē 2003. gada 1. janvārī nosaka – izņemot jaunajām dalībvalstīm –, atbilstoši II pielikumam ņemot vērā kuģu iekļaušanas flotē, kuras pamatotas ar attiecīgās dalībvalsts administratīvu lēmumu, kas pieņemts laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim atbilstoši tajā laikā piemērojamajiem tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar valsts iekļaušanas/izslēgšanas režīmu, kas paziņots Komisijai saskaņā ar Lēmuma 97/413/EK (5) 6. panta 2. punktu, un kuras īsteno ne vēlāk kā piecus gadus pēc minētā administratīvā lēmuma datuma.

5)

Regulas 6.a pantu aizstāj ar šādu:

“6.a pants

Jauno dalībvalstu flotes zvejas jauda pievienošanās dienā

Jaunajām dalībvalstīm šīs regulas 7.a panta nolūkā zvejas jaudu tilpības (GTacc) un dzinēju jaudas (kWacc) izteiksmē pievienošanās dienā nosaka, atbilstoši III pielikumam ņemot vērā kuģu iekļaušanas flotē, kuras pamatotas ar attiecīgās dalībvalsts administratīvu lēmumu, kas pieņemts augstākais piecus gadus pirms pievienošanās dienas, un kuras īsteno ne vēlāk kā piecus gadus pēc minētā administratīvā lēmuma datuma.”

6)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Uzraudzība pār kuģu iekļaušanu flotē un izslēgšanu no tās

1.   Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra dalībvalsts, izņemot jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zvejas jauda tilpības izteiksmē (GTt) ir vienāda vai mazāka nekā 2003. gada 1. janvāra zvejas jauda (GT03), kas koriģēta:

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

GTt ≤ GT03 – 0,99 GTa1 – 0,96 GTa2 – 0,35 GT100 + GTS + Δ(GT-GRT)

2.   Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra dalībvalsts, izņemot jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zvejas jauda dzinēju jaudas (kWt) izteiksmē ir vienāda vai mazāka nekā 2003. gada 1. janvāra zvejas jauda (kW03), kas koriģēta, atrēķinot:

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

kWt ≤ kW03 – kWa – 0,2 kWr – 0,35 kW100”

7)

Regulas 7.a pantu aizstāj ar šādu:

“7.a pants

Uzraudzība pār kuģu iekļaušanu flotē un izslēgšanu no tās jaunajās dalībvalstīs

1.   Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas jauda tilpības izteiksmē (GTt) ir vienāda vai mazāka nekā zvejas jauda (GTacc) pievienošanās dienā, kas koriģēta:

Katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

GTt ≤ GTacc – 0,985 GTa1 – 0,96 GTa2 – 0,35 GT100 + GTS + Δ(GT-GRT)

2.   Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas jauda dzinēju jaudas izteiksmē (kWt) ir vienāda vai mazāka nekā zvejas jauda pievienošanās dienā (kWacc), kas koriģēta, atrēķinot:

Katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

kWt ≤ kWacc – kWa – 0,2 kWr – 0,35 kW100”

8)

Regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

9)

Regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/20

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 318/2007 (3) noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi dažu putnu, izņemot mājputnus, ievešanai Kopienā un karantīnas nosacījumi, ko piemēro tādiem putniem pēc ievešanas.

(2)

Ir lietderīgi skaidri norādīt, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 318/2007 ir atļauts ievest tikai putnus, kas audzēti nebrīvē. Skaidrības labad arī skaidri jānorāda, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 318/2007 Kopienā drīkst ievest tikai putnus no apstiprinātiem audzēšanas uzņēmumiem.

(3)

Pēc ievešanas ievestie putni jāpārved tieši uz dalībvalsts apstiprinātu karantīnas punktu vai centru, un tiem tur jāpaliek, līdz pilnībā var izslēgt inficēšanos ar putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusu.

(4)

Regulā (EK) Nr. 318/2007 paredzēts, ka, ja apstiprinātā karantīnas punktā vai apstiprināta karantīnas centra vienībā rodas aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad visi putni apstiprinātajā karantīnas punktā vai apstiprinātā karantīnas centra vienībā jānokauj un jāiznīcina, pirms laboratorijas testēšana apstiprinājusi šīs aizdomas.

(5)

Tomēr nav riska, ka slimība varētu izplatīties tālāk, jo minētie putni, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficējušies ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tiek turēti apstiprinātā karantīnas punktā vai apstiprināta karantīnas centra vienībā.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi pagaidīt, līdz aizdomas tiek apstiprinātas, lai izslēgtu citus slimības simptomu cēloņus, iekams sāk putnu kaušanu un iznīcināšanu slimības skartajās telpās.

(7)

Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikumā ir sniegts dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts dažu putnu, izņemot mājputnus, ievešanai. Austrija, Čehija, Dānija, Vācija, Spānija un Apvienotā Karaliste ir pārskatījušas apstiprināto karantīnas punktu un centru sarakstu un ir iesniegušas Komisijai šo karantīnas punktu un centru atjauninātu sarakstu. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikumā attiecīgi jāgroza apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 318/2007.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 4. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Apstiprināti audzēšanas uzņēmumi atbilst šādiem nosacījumiem:”.

2)

5. pantu groza šādi:

3)

Lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“13. pants

Rīcība gadījumā, ja ir aizdomas par slimību apstiprinātā karantīnas punktā vai centrā

1.   Ja karantīnas laikā apstiprinātā karantīnas punktā rodas aizdomas, ka viens vai vairāki putni un/vai kontrolputni ir inficēti ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad veic šādus pasākumus:

2.   Ja apstiprinās aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību attiecīgajā apstiprinātajā karantīnas punktā, kā minēts 1. punktā, tad veic šādus pasākumus:

3.   Ja apstiprinātā karantīnas centrā karantīnas laikā rodas aizdomas, ka viens vai vairāki putni un/vai kontrolputni karantīnas centra vienībā ir inficēti ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad veic šādus pasākumus:

4.   Ja apstiprinās aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību apstiprinātā karantīnas centra attiecīgajā vienībā, kā minēts 3. punktā, tad veic šādus pasākumus:

5.   Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.”

4)

Ar šādu tekstu aizstāj 14. panta 1. punkta pirmo daļu:

“1.   Ja karantīnas laikā konstatē, ka viens vai vairāki putni un/vai kontrolputni ir inficēti ar viegli patogēno putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, var piešķirt atkāpes no pasākumiem, kas paredzēti 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta a) apakšpunktā, ja tādi pasākumi neapdraud slimību kontroli (“atkāpe”).”

5)

Regulas V pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/26

—

1996. gada 24. jūlijā,

—

1997. gada 19. jūnijā,

—

2000. gada 30. novembrī,

—

2002. gada 28. novembrī,

—

2003. gada 27. novembrī.

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/27

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā konkretizētā apjoma, tas nosakāms tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgstošs veģetācijas periods un kultūraugi, kam nepieciešams daudz slāpekļa.

(2)

Īrija 2004. gada 12. novembrī iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai. Atjaunotu pieprasījumu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu 2006. gadā pārskatītajām regulām (par labu lauksaimniecības praksi ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378), iesniedza 2006. gada 18. oktobrī.

(3)

Lūdzot šo atkāpi, Īrija paredz gadā uz vienu hektāru izlietot 250 kg slāpekļa, kas iegūts no kūtsmēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību. Atkāpes iespējamā izmantošana attieksies uz maksimāli 10 000 Īrijas liellopu audzēšanas saimniecībām, kas veido 8 % no saimniecību kopskaita, 8 % lauksaimniecībā izmantotās zemes un 20 % mājlopu vienībām.

(4)

Īrija ir pieņēmusi tiesību aktus, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, Eiropas Kopienu 2006. gada regulas (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378) un kuri attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(5)

Īrijas tiesību akti, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ietver maksimālās mēslošanas normas gan attiecībā uz slāpekļa, gan fosfātu lietošanu. Šīs maksimālās mēslošanas normas ir diferencētas, pamatojoties uz slāpekļa un fosfātu saturu augsnē, un tādēļ tiek ņemts vērā no augsnes uzņemtā slāpekļa un fosfātu daudzums.

(6)

Trešais ziņojums par Nitrātu direktīvas īstenošanu Īrijā un jaunākie Vides aizsardzības aģentūras Komisijai iesniegtie ziņojumi par laikposmu no 2001. līdz 2003. gadam rāda, ka vidējā reģistrētā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos ir 2,5 mg/l N, bet nitrātu koncentrācija, kas bija lielāka par 50 mg/l, tika reģistrēta ne vairāk kā 2 % paraugu ņemšanas vietu. Dati par upju ūdens kvalitāti laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam liecināja, ka vidējā vērtība Eurowaternet uzraudzības stacijās ir 6,9 mg/l nitrātu.

(7)

70 % gruntsūdeņu uzraudzības vietās bija vērojama stabila nitrātu koncentrācijas samazināšanās tendence; upēs laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam tika reģistrēta uzlabota ūdens kvalitāte, salīdzinot ar laikposmu no 1995. līdz 1997. gadam, un tas bija pretstatā ūdens kvalitātes kritumam, kas bija vērojams no pagājušā gadsimta 80. gadu beigām. Konstatēja arī hipertrofisko ezeru samazināšanos.

(8)

Īrija atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktam visā teritorijā izmanto rīcības programmu saskaņā ar Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378).

(9)

Pēdējā desmitgadē samazinājās mājlopu skaits un minerālmēslu izmantošana. Laikposmā no 1997. līdz 2004. gadam liellopu, cūku un aitu skaits attiecīgi samazinājās par 7 %, 3 % un 17 %. Vidējais kūtsmēslu slāpekļa daudzums 2004. gadā bija 103 kg uz vienu hektāru, salīdzinot ar 140 kg uz vienu hektāru 1998. gadā, tas bija ievērojams samazinājums. Vidējais fosfora (P) daudzumus bija 16 kg uz vienu hektāru. Laikposmā no 1999. līdz 2005. gadam ķīmisko slāpekļa mēslu izmantošana samazinājās par 21 %, fosfora mēslošanas līdzekļu izmantošana laikposmā no 1995. līdz 2005. gadam samazinājās par 37 %.

(10)

Īrijā 90 % lauksaimniecības zemes ir zālaugu platības, kur dominē zālaugi, kas labi piemēroti ganību lopkopībai. Vispār ganību saimniecībās 47 % zemes platību tiek apstrādātas ekstensīvi, un tādēļ tur ir relatīvi zems ganāmpulka blīvums un ierobežots minerālmēslu izmantojums, 36 % apsaimnieko saskaņā ar agrovides programmām (Lauku vides aizsardzības shēma), un tikai 7 % apsaimnieko intensīvi; 10 % izmanto laukaugu audzēšanai. Vidējais minerālmēslu izmantojums zālaugu platībās ir 82 kg slāpekļa un 7,6 kg fosfora uz vienu hektāru.

(11)

Īrijas klimats, kam raksturīgs vienmērīgs nokrišņu daudzumus visa gada laikā, un relatīvi neliels gada temperatūras izmaiņu diapazons veicina ilgstošu zāles veģetāciju – no 330 dienām gadā dienvidrietumos līdz 250 dienām gadā ziemeļaustrumos.

(12)

Īrijas paziņojumā iekļautie tehniskie un zinātniskie dokumenti liecina, ka ierosinātais daudzums 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā no ganību dzīvnieku mēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību, ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu, un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(13)

Tādēļ Komisija uzskata, ka Īrijas pieprasītais kūtsmēslu daudzums neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja vien tiks ievēroti noteikti stingri nosacījumi.

(14)

Šis lēmums ir jāpiemēro saistībā ar Īrijas rīcības programmu, Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378).

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

a)

“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no platības, kurās var lietot kūtsmēslus, aug zāle;

b)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

c)

“zāle” ir pastāvīgas zālaugu platības vai pagaidu zālaugu platības, kuras ierīko uz laiku līdz četriem gadiem.

a)

mājlopu skaits, dzīvnieku izmitināšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par krājumā esošo kūtsmēslu daudzumu;

b)

saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa (atskaitot izmitināšanas un glabāšanas zudumus) un fosfora aprēķins;

c)

augu seka un katra kultūrauga platība, tostarp kartes skice, kurā norādīta katra lauka atrašanās vieta;

d)

paredzamais kultūraugiem nepieciešamais slāpekļa un fosfora daudzums;

e)

saimniecībā neizmantoto un piegādāto kūtsmēslu daudzums un veids;

f)

augsnes analīzes rezultāti attiecībā uz augsnē esošā slāpekļa un fosfora datiem, ja tādi ir pieejami;

g)

kūtsmēslu slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā (audzēto kultūraugu un augsnes veida ziņā viendabīgi saimniecības zemesgabali);

h)

slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā, izmantojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

a)

pagaidu zālaugu platības uzar pavasarī;

b)

visu veidu augsnēs pēc zālāja uzaršanas tūlīt sēj tādus kultūraugus, kam nepieciešams daudz slāpekļa;

c)

augu sekā nedrīkst iekļaut pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras. Tomēr tas neattiecas uz āboliņu zālaugu platībām, kur āboliņa ir mazāk par 50 %, un uz labību un sējas zirņiem, kuros iesēj zāli.

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/31

(1)

Ar Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmumu 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar “116”, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību (2), tiek rezervēta valstu numuru sērija, kas sākas ar “116”, saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību. Minētā lēmuma pielikumā ir saraksts ar konkrētiem šīs sērijas numuriem un pakalpojumiem, kam katrs no šiem numuriem ir rezervēts. Izmaiņas minētajā sarakstā var veikt, izmantojot Direktīvas 2002/21/EK 22. panta 3. punktā minēto procedūru.

(2)

Ar numuru 116000 saistītā pakalpojuma apraksts ir jāpapildina. Turklāt ir konstatēts, ka divi pakalpojumi – bērnu palīdzības tālrunis un emocionālā atbalsta tālrunis – ir pakalpojumi ar sociālo vērtību, kuru sniegšanu pozitīvi ietekmētu tas, ja tiem noteiktu saskaņotus numurus. Šo iemeslu dēļ jāatjaunina Lēmums 2007/116/EK un jāpievieno papildu rezervēti numuri.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/116/EK.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu,

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/33

(1)

Ar Direktīvas 92/33/EEK 16. panta 1. punktu noteikts, ka Komisijai jāpieņem lēmums par to, vai dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls, kas nav sēklas un kas ražots trešā valstī un sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz piegādātāja saistībām, identitāti, raksturīgajām pazīmēm, augu veselību, augsni, iepakojumu, pārbaudes režīmu, marķēšanu un noslēgšanu, attiecībā uz visām šīm pazīmēm ir līdzvērtīgs dārzeņu pavairošanas un stādāmajam materiālam, kas nav sēklas un kas ražots Kopienā un atbilst minētās direktīvas prasībām un nosacījumiem.

(2)

Tomēr pašlaik pieejamā informācija par nosacījumiem, ko piemēro trešās valstīs, joprojām nav pietiekama, lai Komisija šobrīd varētu pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz jebkurām trešām valstīm.

(3)

Lai novērstu tirdzniecības modeļu traucējumus, ir jāatļauj dalībvalstīm, kuras no trešām valstīm importē dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, turpināt saskaņā ar Direktīvas 92/33/EEK 16. panta 2. punktu piemērot šādiem produktiem nosacījumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro līdzīgiem Kopienas produktiem. Termiņš, kādā piemēro Direktīvā 92/33/EEK paredzēto atkāpi šādam importam, tādēļ ir jāpagarina līdz 2007. gada 31. decembrim.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 92/33/EEK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/34

(1)

Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikums jāgroza, ņemot vērā nesenās izmaiņas Eurosistēmas vienotās monetārās politikas definīcijā un īstenošanā. Šīs izmaiņas attiecas arī uz atbilstošajiem aktīviem un tiešo darījumu svītrošanu no precizējošo operāciju saraksta.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmumu 2007/503/EK par vienotās valūtas ieviešanu Kiprā 2008. gada 1. janvārī, kas pieņemts saskaņā Līguma 122. panta 2. punktu (2), Kipra izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un izņēmuma statuss, kas tai noteikts saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmumu 2007/504/EK par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī, kas pieņemts saskaņā Līguma 122. panta 2. punktu (3), Malta izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un izņēmuma statuss, kas tai noteikts saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra. Ņemot to vērā, jāgroza Eurosistēmas interneta lapu tabula Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā.

(3)

2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādne ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (4) nosaka, ka TARGET2 sistēma aizstāj pašreizējo TARGET sistēmu, kā tas noteikts Pamatnostādnes ECB/2007/2 14. panta 2. punktā. Nacionālās centrālās bankas (NCB) uz TARGET2 migrēs saskaņā ar grafiku, kas noteikts Pamatnostādnes ECB/2007/2 13. pantā. Ņemot to vērā, jāgroza atsauces uz TARGET Pamatnostādnes ECB/2000/7 I un II pielikumā,