L:2006:162:FULL

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - L:2006:162:FULL - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document L:2006:162:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 162, 2006. gada 14. jūnijs

Display all documents published in this Official Journal

HTML

PDF

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 162

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 14. jūnijs

Saturs		II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta	Lappuse
		Komisija
	*	Komisijas Lēmums (2006. gada 20. janvāris), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 2004/904/EK īstenošanai attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem par dalībvalstīs īstenojamām darbībām, kurām piešķir līdzfinansējumu no Eiropas Bēgļu fonda (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 51/1)	1
	*	Komisijas Lēmums (2006. gada 20. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 2004/904/EK īstenošanai attiecībā uz finanšu korekciju procedūrām saistībā ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētajām darbībām (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 51/2)	11
	*	Komisijas Lēmums (2006. gada 20. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 2004/904/EK īstenošanai attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām un Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansēto projektu administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 51/3)	20
	*	Komisijas Lēmums (2006. gada 9. februāris), ar ko nosaka Kopienas ekomarķējuma darba plānu ( 1 )	78


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

14.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/1

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 20. janvāris),

ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 2004/904/EK īstenošanai attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem par dalībvalstīs īstenojamām darbībām, kurām piešķir līdzfinansējumu no Eiropas Bēgļu fonda

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 51/1)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodās)

(2006/399/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmumu 2004/904/EK, ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam (1), un jo īpaši tā 21. panta 3. punktu,

apspriedusies ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Bēgļu fonda īstenošanu dalībvalstīs saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, jāpieņem kopīgu noteikumu kopums attiecībā uz to, kādi izdevumi attaisnojami no Fonda.

(2)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste piedalās Lēmuma 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tādējādi arī šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(3)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija piedalās Lēmuma 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tādējādi arī šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(4)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās Lēmuma 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tai nav saistošs ne minētais, ne šis lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šo lēmumu piemēro Lēmuma 2004/904/EK 5., 6. un 7. pantā minēto, dalībvalstu pārvaldīto darbību līdzfinansēšanai.

2. pants

Šajā lēmumā:

“projekts” ir konkrētie, praktiskie līdzekļi, ko dotāciju saņēmēji izmanto, lai īstenotu visu darbību vai daļu no tās. Katram projektam ir jābūt skaidri noteiktam aprakstam, ilgumam, budžetam, mērķiem, tam norīkotiem darbiniekiem un tas jāīsteno konkrētai juridiskajai personai vai juridisko personu grupai;

2)	“pinansējuma saņēmēji” ir juridiskās personas (kas var būt NVO, federālas, valsts, reģionālas vai vietējas varas iestādes, citas bezpeļņas organizācijas, privāti vai publiski uzņēmumi, starptautiskas organizācijas), kuras atbild par projektu īstenošanu.

3. pants

1. Šā lēmuma pielikumā izklāstītos noteikumus izmanto, lai noteiktu, vai ir attaisnoti izdevumi par darbībām, kas tiek finansētas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 16. pantā minētajām gada programmām.

2. Dalībvalstis var piemērot tādus valsts noteikumus attaisnoto izdevumu noteikšanai, kas ir stingrāki par šajā lēmumā noteiktajiem.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Īrijai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2006. gada 20. janvārī.

Komisijas vārdā —

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI

(1) OV L 381, 28.12.2004., 52. lpp.

PIELIKUMS

ATTAISNOTIE IZDEVUMI NO EIROPAS BĒGĻU FONDA (2005–2010)

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. noteikums

Izmaksām ir jābūt tieši saistītām ar Padomes Lēmumu 2004/904/EK 1. pantā minētajiem mērķiem.

2. noteikums

Izmaksām jāattiecas uz projektiem jomās, kuras aprakstītas Padomes Lēmumu 2004/904/EK 4. līdz 7. pantā.

3. noteikums

Izmaksām jāattiecas uz projektiem, kas paredzēti mērķgrupām, kuras noteiktas Padomes Lēmumu 2004/904/EK 3. pantā.

4. noteikums

Izmaksām ir jābūt nepieciešamām, lai īstenotu Komisijas apstiprināto vairākgadu un gada programmu projektus.

5. noteikums

Izmaksām ir jābūt saprātīgām un tām jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem, jo īpaši izdevīguma un izmaksu lietderības principiem (piemēram, projekta pārvaldībā un īstenošanā iesaistīto darbinieku izmaksām ir jābūt samērīgām ar projekta apjomu utml.). Izmaksas var tikt uzskatītas par attaisnotiem izdevumiem vai nu pilnībā, vai daļēji, atkarībā no tā, vai tās pilnībā vai tikai daļēji radušās saistībā ar projektu.

6. noteikums

Izmaksām ir jābūt tādām, kas faktiski radušās, tām jāatbilst finansējuma saņēmēja veiktajiem maksājumiem, jābūt iegrāmatotām finansējuma saņēmēja grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos un tām jābūt identificējamām un pārbaudāmām.

Vispārējs noteikums ir, ka finansējuma saņēmēju veiktos maksājumus pamato ar apmaksātiem rēķiniem. Ja tas nav iespējams, maksājumus pamato ar uzskaites dokumentiem vai apliecinošiem dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks:

izdevumiem, kas attiecas uz Padomes Lēmuma 2004/904/EK 5. un 6. pantā minētajiem projektiem, jārodas dalībvalsts teritorijā. Izdevumi, kas attiecas uz Padomes Lēmuma 2004/904/EK 7. pantā minētajiem projektiem, var būt radušies dalībvalsts teritorijā vai izcelsmes vai iepriekšējās parastās dzīvesvietas valstī vai reģionā;

finansējuma saņēmējam attiecībā uz katru projektu ir jāreģistrē, jānumurē un jāsaglabā apliecinošie dokumenti (apmaksāti rēķini, kvītis, citi maksājumus apliecinoši dokumenti vai uzskaites dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma spēku), pēc iespējas vienā noteiktā vietā un vispārīgā gadījumā – finansējuma saņēmēja centrālajā mītnē, piecus gadus no projekta beigu datuma, gadījumam, ja tie būtu jāpārbauda. Komisija sev patur tiesības jebkurā laikā pārbaudes nolūkā pieprasīt rēķinus vai apliecinošos dokumentus par izdevumiem, kas attiecas uz projektu. Ja finansējuma saņēmējs nevar uzrādīt šādus rēķinus vai apliecinošos dokumentus, par attiecīgajiem izdevumiem līdzfinansējumu nevar piešķirt.

Finansējuma saņēmējiem ir vai nu jānodrošina atsevišķa projekta uzskaites sistēma vai pienācīga uzskaites kodu sistēma, ko piemēro visiem ar projektu saistītajiem darījumiem.

7. noteikums

No Fonda atbalstītajiem projektiem jānodrošina līdzfinansējums no publiskiem vai privātiem avotiem, un šie projekti nav tiesīgi uz finansējumu no citiem Kopienas budžeta avotiem. Projekta ienākumus veido finansiālie ieguldījumi, kas projektam piešķirti no Fonda, publiski vai privāti avoti, ieskaitot paša finansējuma saņēmēja ieguldījumu, kā arī paša projekta ieņēmumi.

Šajā noteikumā ar “ieņēmumiem” saprot tajā periodā, uz kuru attiecas Fonda līdzfinansējums, saistībā ar projektu saņemtos ieņēmumus par pārdošanu, nomu, pakalpojumiem, maksas vai tamlīdzīgus ieņēmumus, tostarp procentu ieņēmumus no Kopienas priekšfinansējuma maksājumiem par projektu.

No Fonda atbalstītajiem projektiem jābūt bezpeļņas projektiem. Ja projekta noslēgumā ienākumi, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz izdevumu kopsummu, attiecīgi samazina Eiropas Bēgļu fonda ieguldījumu projektā.

Visiem projekta ienākumu avotiem jābūt reģistrētiem finansējuma saņēmēja grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos un tiem jābūt identificējamiem un pārbaudāmiem.

2. ATTAISNOTO IZMAKSU KATEGORIJAS (ATTIECĪBĀ UZ PROJEKTU)

2.1. Tiešās attaisnotās izmaksas

Projekta tiešās attaisnotās izmaksas ir tās, kuras, pienācīgi ievērojot iepriekš I daļā minētos atbalsta piešķiršanas nosacījumus, ir identificējamas kā konkrētas izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu, un kuras tādējādi var tieši iegrāmatot. Konkrēti tiešo attaisnoto izmaksu veidi ir aprakstīti tālāk.

8. noteikums

Personāla izmaksas

Attaisnotas ir projektam norīkotā personāla izmaksas atbilstoši faktiskajām algām, tām pieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas un citas ar atlīdzību saistītas izmaksas. Personāla izmaksas nedrīkst pārsniegt parastās algu un citu ar nodarbinātību saistīto maksājumu izmaksas, ko sedz finansējuma saņēmējs, nedz arī pārsniegt izdevīgākās likmes attiecīgajā tirgū. Tomēr nodevas, nodokļi vai maksājumi (jo īpaši algām piemērojamie tiešie nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi), kas attiecas uz Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētiem projektiem, uzskatāmi par attaisnotām izmaksām tikai tad, ja tie faktiski un galīgi piemēroti attiecīgajam finansējuma saņēmējam.

Valsts ierēdņu algu izmaksas ir attaisnotas tikai attiecībā uz darbībām, kas neietilpst to ikdienas pienākumos, un uz uzdevumiem, kas ir konkrēti saistīti ar projekta īstenošanu, ievērojot šādus noteikumus:

a)	ierēdņus vai citas valsts amatpersonas norīko ar tās kompetentās iestādes oficiālu lēmumu, kurai uzticēts īstenot projektu;

b)	citus darbiniekus pieņem darbā tikai projekta īstenošanas nolūkā.

9. noteikums

Ceļa un uzturēšanās izmaksas

Ceļa izmaksas ir attaisnotas atbilstīgi faktiskajiem izdevumiem.

Atmaksājumu likmes jānosaka, balstoties uz lētāko sabiedriskā transporta veidu, un lidojumi vispārīgā gadījumā ir pieļaujami tikai tad, ja ceļojums ir garāks par 800 km (turp un atpakaļ) vai ja galamērķis ģeogrāfisku īpatnību dēļ attaisno aviosatiksmes izvēli. Ja tiek izmantota privātā automašīna, izdevumus parasti atlīdzina, piemērojot vai nu sabiedriskā transporta izmaksas, vai balstoties uz likmi par nobraukto kilometru, kāda ir spēkā saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī publicētiem noteikumiem.

Uzturēšanās izmaksas ir attaisnotas atbilstīgi faktiskajām izmaksām vai dienas naudai. Attiecībā uz uzturēšanās izmaksām, ja organizācijai ir savas dienas likmes (dienas nauda), tās jāpiemēro, ievērojot dalībvalstī noteikto maksimālo robežu saskaņā ar valsts tiesību normām un praksi. Vispārējā izpratnē dienas nauda ietver vietējā transporta (ieskaitot braucienus ar taksometru), nakšņošanas, ēdienreižu, vietējo telefona sakaru un citas papildu izmaksas.

10. noteikums

Zemes iegāde

Par neapbūvētas zemes iegādes izdevumiem var saņemt līdzfinansējumu, ja ir ievēroti trīs tālākie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākas valsts normas:

a)	jābūt tiešai saiknei starp zemes iegādi un līdzfinansētā projekta mērķiem;

b)	zemes iegādes izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, ja vien Komisijas apstiprinātajā līdzfinansējuma lēmumā nav noteikta lielāka procentuālā attiecība;

c)	no neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai pienācīgi apstiprinātas oficiālas iestādes jāsaņem apliecība, kas apstiprina, ka pirkuma cena nepārsniedz tirgus vērtību.

11. noteikums

Nekustamā īpašuma iegāde, būvniecība, atjaunošana vai noma

Par nekustamā īpašuma, t. i., pabeigtu ēku un attiecīgā gruntsgabala iegādi vai nekustamā īpašuma būvniecību vai atjaunošanu var piešķirt līdzfinansējumu, ja ir skaidri izteikta saikne starp pirkumu un attiecīgā projekta mērķiem un ja ir ievēroti tālāk minētie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākas valsts normas:

no neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai pienācīgi apstiprinātas oficiālas iestādes jāsaņem apliecība, kas apstiprina, ka cena nepārsniedz tirgus vērtību un ka nekustamais īpašums atbilst valsts normām vai norāda punktus, kuros tas šīm normām neatbilst, pasākuma ietvaros paredzot, ka galīgais finansējuma saņēmējs minētos trūkums novērš;

b)	par attiecīgo nekustamo īpašumu iepriekšējo 10 gadu laikā nedrīkst būt saņemta valsts vai Kopienas dotācija, kas novestu pie atbalsta pārklāšanās, ja pirkumu atbalstītu no Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējuma;

c)	nekustamais īpašums ir jāizmanto projektā noteiktajam mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma datuma, ja vien Komisija nav devusi īpašu atļauju;

d)	nekustamo īpašumu nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem, kā vien projekta īstenošanai.

Attiecībā uz atjaunošanu piemēro tikai c) un d) apakšpunktā minētos nosacījumus.

Par nekustamā īpašuma nomu var saņemt līdzfinansējumu, ja ir skaidri izteikta saikne starp nomu un attiecīgā projekta mērķiem un ja ir ievēroti tālāk minētie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākas valsts normas:

a)	attiecīgā nekustamā īpašuma iegādei iepriekšējo 10 gadu laikā nedrīkst būt saņemta valsts vai Kopienas dotācija, kas novestu pie atbalsta pārklāšanās, ja nomu atbalstītu no Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējuma;

b)	nekustamo īpašumu nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem, kā vien projekta īstenošanai.

Neatkarīgi no tā, vai nekustamais īpašums tiek pirkts, būvēts, atjaunots vai nomāts, tam ir jābūt ar projektam nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem un jāatbilst spēkā esošajām normām un standartiem.

Biroja telpu noma sakarā ar atbalsta saņēmēja parastajām aktivitātēm ir uzskatāma par netiešajām izmaksām (skat. 22. noteikumu).

12. noteikums

Aprīkojuma iegāde

Vispārīgā gadījumā ieteicamā pieeja attiecībā uz aprīkojumu (piemēram, datoriem, mēbelēm, transportlīdzekļiem utt.) ir līzings (izpirkumnoma) vai noma (13. noteikums).

Ja ne līzings, ne noma nav iespējami projekta nelielā ilguma vai aprīkojuma vērtības straujas krišanās dēļ, var tikt attaisnotas pirkuma izmaksas.

Aprīkojumam jāpiemīt projektam nepieciešamajām tehniskajām iezīmēm un tam jāatbilst spēkā esošajām normām un standartiem.

Aprīkojuma iegādes izmaksas ir attaisnotas, ja vien tās atbilst parastajai tirgus cenai un ja attiecīgo priekšmetu vērtību amortizē saskaņā ar finansējuma saņēmējam piemērojamiem nodokļu un grāmatvedības noteikumiem. Attaisnotajās izmaksās iekļaujama tikai tā aprīkojuma amortizācijas daļa, kas atbilst projekta ilgumam.

Lietota aprīkojuma iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām, ja papildus tiek ievēroti divi tālākie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākas valsts normas:

a)	aprīkojuma pārdevējs sniedz apliecinājumu, kurā uzrādīta aprīkojuma izcelsme un apliecināts, ka nevienā brīdī iepriekšējo septiņu gadu laikā tas nav pirkts ar valsts vai Kopienas dotāciju atbalstu;

b)	aprīkojuma cena nepārsniedz tā tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīga jauna aprīkojuma cenu.

13. noteikums

Līzings

Par līzinga operāciju izdevumiem var saņemt līdzfinansējumu no Eiropas Bēgļu fonda, ja ir ievēroti A un B punktā izklāstītie noteikumi.

A. ATBALSTS CAUR LĪZINGA DEVĒJU

A.1. Līzinga devējs ir netiešais Kopienas līdzfinansējuma saņēmējs, un ar šo līdzfinansējumu tiek samazināti līzinga ņēmēja līzinga maksājumi attiecībā uz līzinga līgumā noteikto priekšmetu.

A.2. Līzinga līgumos, par ko tiek saņemts Kopienas atbalsts, jāiekļauj izpirkuma iespēja vai jānosaka tāds minimālais līzinga periods, kas atbilst līgumā minētā priekšmeta lietderīgajam lietošanas laikam.

A.3. Ja līzinga līgums tiek izbeigts, pirms beidzas minimālais līzinga periods, un tas notiek bez kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas, līzinga devējs apņemas attiecīgajām valsts iestādēm (Eiropas Bēgļu fondam) atmaksāt to Kopienas atbalsta daļu, kas atbilst atlikušajam līzinga periodam.

A.4. No līdzfinansējuma atbalstāmie izdevumi ir līzinga devēja veiktais priekšmeta pirkums, ko apliecina ar apmaksātu rēķinu vai uzskaites dokumentu, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks. Maksimālā summa, par kuru var saņemt Kopienas līdzfinansējumu, nevar pārsniegt attiecīgā līzinga priekšmeta tirgus vērtību.

A.5. Nav attaisnotas tādas ar līzinga līgumu saistītās izmaksas (jo īpaši nodokļi, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas maksājumi), kas nav A.4. punktā minētie izdevumi.

A.6. Kopienas izmaksātais atbalsts līzinga devējam ir pilnībā izmantojams par labu līzinga ņēmējam, un tas izpaužas kā vienāds visu līzinga maksājumu samazinājums visā līzinga periodā.

A.7. Līzinga devējam ir jāpierāda, ka Kopienas atbalsts tiks pilnībā izmantots par labu līzinga ņēmējam, sastādot līzinga maksājumu sarakstu vai izmantojot citu metodi, kas kalpo par līdzvērtīgu garantiju.

A.8. Izmaksām, kas minētas A.5. punktā, ar līzinga operācijām saistīto nodokļu priekšrocību izmantošanai un citiem līguma noteikumiem jābūt tādiem, kādi būtu noteikti gadījumā, ja nebūtu Kopienas finanšu atbalsta.

B. ATBALSTS LĪZINGA ŅĒMĒJAM

B.1. Līzinga ņēmējs ir tiešais Kopienas līdzfinansējuma saņēmējs.

B.2. No līdzfinansējuma atbalstāmie izdevumi ir līzinga ņēmēja veiktie līzinga maksājumi līzinga devējam, ko apliecina ar apmaksātiem rēķiniem vai uzskaites dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

B.3. Līzinga līguma gadījumā ar izpirkuma iespēju vai, ja noteikts minimālais līzinga periods, kas atbilst līgumā minētā priekšmeta lietderīgajam lietošanas laikam, maksimālā summa, par kuru var saņemt Kopienas līdzfinansējumu, nevar pārsniegt attiecīgā līzinga priekšmeta tirgus vērtību. Pārējās izmaksas, kas saistītas ar līzinga līgumu (nodokļi, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas maksājumi u. c.), nav attaisnotie izdevumi.

B.4. Kopienas atbalstu attiecībā uz B.3. punktā minētajiem līzinga līgumiem līzinga ņēmējam maksā vienā vai vairākās daļās, atbilstoši faktiski veiktajiem līzinga maksājumiem. Ja līzinga līguma termiņš ir vēlāk nekā Kopienas līdzfinansētā projekta noslēguma datums, no Kopienas līdzfinansējuma ir attaisnoti tikai tie izdevumi par līzinga maksājumiem, kuri līzinga ņēmējam ir bijuši jāveic un kurus tas veicis līdz projekta noslēguma datumam.

B.5. Ja līzinga līgums neparedz izpirkuma iespēju un tā ilgums ir mazāks par līgumā minētā priekšmeta lietderīgo lietošanas laiku, par līzinga maksājumiem var saņemt Kopienas līdzfinansējumu proporcionāli attiecīgā projekta periodam. Tomēr līzinga ņēmējam ir jāspēj pierādīt, ka līzings ir ekonomiski izdevīgākais veids, lai attiecīgo aprīkojumu iegūtu lietošanā. Ja, izmantojot alternatīvu metodi (piemēram, aprīkojumu nomājot), izmaksas būtu bijušas mazākas, papildu izmaksas atņem no attaisnotajiem izdevumiem.

14. noteikums

Palīgmateriālu un piegāžu izmaksas

Palīgmateriālu un piegāžu izmaksas ir attaisnotas, ja vien tās ir identificējamas un tieši saistītas ar projektu. Tie ir visi materiāli un palīdzība, kas tiek sniegta personām, kuras ietilpst Padomes Lēmumu 2004/904/EK 3. pantā noteiktajās mērķa grupās, piemēram, pārtika, apģērbs, medicīniskā palīdzība, materiāli nekustamā īpašuma rekonstrukcijai vai atjaunošanai utt. Piegādes ietver pārtikas piegādes personām, kuras ietilpst Padomes Lēmumu 2004/904/EK 3. pantā noteiktajās mērķa grupās.

Savukārt tādas izmaksas kā biroja un kancelejas piederumu izmaksas (pildspalvas, papīrs, mapes, printeru kasetnes, disketes), biroja elektroapgādes, telefona, pasta pakalpojumu, interneta izmantošanas, datoru programmatūras un citas izmaksas ir uzskatāmas par netiešajām izmaksām, ja tās attiecināmas uz projekta īstenošanas grupu (skat. 22. noteikumu).

15. noteikums

Izdevumi par apakšlīgumiem

Vispārīgais noteikums ir tāds, ka finansējuma saņēmējiem ir jābūt spējīgiem pašiem veikt projektā plānotās darbības. Apakšlīgumu slēgšana ir atkāpe no šā vispārīgā noteikuma, un to var piemērot tikai īpašos gadījumos.

Apakšlīgumi var tikt slēgti tikai par ierobežotu projekta darbu daļu. Tādēļ vispārīgā gadījumā par projekta galvenajiem darbiem apakšlīgumus slēgt nevar.

Attiecībā uz visiem apakšlīgumiem apakšuzņēmējiem ir jāapņemas nodrošināt pārvaldības un kontroles struktūrām visu vajadzīgo informāciju sakarā ar darbībām, par kurām slēdz apakšlīgumu.

Attiecīgā gadījumā, par projekta darbu daļu slēdzot apakšlīgumus, projekta finansējuma saņēmējiem tas ir jādara saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem.

Finansējuma saņēmējiem, darbojoties saskaņā ar pārskatāmības principu, principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem un raugoties, lai nepieļautu interešu konfliktu, līgums jāpiešķir par ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, proti, piedāvājumu ar labāko cenas un kvalitātes attiecību.

Neskarot iespēju piemērot stingrākas valsts normas, no Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējuma nav attaisnoti izdevumi par šādiem apakšlīgumiem:

a)	apakšlīgumi, kuri palielina projekta īstenošanas izmaksas, taču nerada samērīgu papildu vērtību projektam;

b)	apakšlīgumi ar starpniekiem vai konsultantiem, maksājumu nosakot procentuāli no projekta kopējām izmaksām, ja vien galīgais finansējuma saņēmējs šāda veida maksājumu nav pamatojis, balstoties uz veiktā darba vai pakalpojumu faktisko vērtību.

16. noteikums

Izmaksas, kas rodas tieši sakarā ar ES līdzfinansējumam piekārtotām prasībām

Ar publicitāti saistītās izmaksas (informācijas izplatīšana, projekta īpašā izvērtēšana, tulkošana, pavairošana utt.) attiecībā uz projektu un ES līdzfinansējumu ir attaisnotas.

17. noteikums

Bankas pakalpojumu izmaksas

Ja sakarā ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējumu ir jāatver atsevišķs konts vai konti projekta īstenošanai, maksājumi par bankas pakalpojumiem – kontu atvēršanu un administrēšanu – ir attaisnotās izmaksas.

18. noteikums

Maksa par ekspertu pakalpojumiem

Izmaksas, kas saistītas ar juridiskajām konsultācijām, notāru nodevas, maksa par speciālām tehniskām vai finansiālām zināšanām vai neatkarīgu novērtējumu un grāmatvedības vai revīzijas izmaksas ir attaisnotas tikai tad, ja tās ir tieši saistītas ar projektu un ir vajadzīgas tā sagatavošanai vai īstenošanai vai ja tās izriet no atbildīgās iestādes prasībām.

19. noteikums

Bankas vai citas finanšu iestādes sniegtās garantijas izmaksas

Šīs izmaksas ir attaisnotas, ja garantija prasīta valsts vai Kopienas tiesību aktos vai Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina līdzfinansējumu.

20. noteikums

PVN un citi nodokļi un nodevas

PVN nav attaisnoti izdevumi, izņemot gadījumus, kad tos faktiski un galīgi maksā galīgais finansējuma saņēmējs vai individuāls saņēmējs atbalsta shēmās saskaņā ar Līguma 87. pantu, kā arī tāda atbalsta gadījumā, ko piešķir dalībvalstu norīkotās iestādes. Jebkādā veidā atgūstamu PVN nevar uzskatīt par attaisnotiem izdevumiem, pat tad, ja galīgais finansējuma saņēmējs vai individuālais saņēmējs faktiski to neatgūst.

Ja uz galīgo finansējuma saņēmēju vai individuālo saņēmēju attiecas vienotas likmes sistēma saskaņā ar XIV sadaļu Padomes Sestaja Direktiva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, ka saskanojami dalibvalstu tiesibu akti par apgrozijuma nodokliem – Kopeja pievienotas vertibas nodoklu sistema: vienota aprekinu baze (1), samaksāto PVN pirmās rindkopas nolūkiem uzskata par atgūstamu.

21. noteikums

Publiskās pārvaldes iestāžu izdevumi saistībā ar projektu īstenošanu

Papildus tehniskajai palīdzībai attaisnoti ir šādi ar projekta īstenošanu saistīti publiskās pārvaldes iestāžu izdevumi, ja tie neizriet no tiesību aktos noteiktajiem publiskās iestādes pienākumiem vai neietilpst iestādes parastajos pārvaldības, uzraudzības un kontroles uzdevumos:

izmaksas, kas saistītas ar publiska dienesta sniegtiem profesionāliem pakalpojumiem pasākuma īstenošanas ietvaros. Izmaksām jābūt atspoguļotām rēķinā, kas izrakstīts galīgajam finansējuma saņēmējam (publiskam vai privātam) vai tās jāapliecina, balstoties uz dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma spēku, pēc kuriem var identificēt faktiskās izmaksas, kādas radušās attiecīgajam publiskajam dienestam saistībā ar konkrēto projektu;

projekta īstenošanas izmaksas, tostarp izdevumi par sniegtajiem pakalpojumiem, ko sedz publiska iestāde, kura pati ir galīgais finansējuma saņēmējs un kura projektu veic savā vārdā, neizmantojot ārējus inženierus vai citus uzņēmumus. Minētajiem izdevumiem jāattiecas uz faktiskajiem un tiešajiem izdevumiem par līdzfinansēto projektu un tie jāapliecina, balstoties uz dokumentiem, pēc kuriem var identificēt faktiskās izmaksas, kādas radušās attiecīgajam publiskajam dienestam saistībā ar konkrēto projektu.

2.2. Netiešās attaisnotās izmaksas

22. noteikums

Netiešās izmaksas

Noteiktu pieskaitāmo izmaksu procentuālo attiecību, kas maksimāli var būt 7 % no kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, var attaisnot kā netiešās izmaksas, ar nosacījumu, ka šī summa ir iekļauta projekta budžeta tāmē. Netiešās izmaksas ir attaisnotas, ja tajās nav iekļautas izmaksas, kas ir uzrādītas citā projekta budžeta pozīcijā, ja tās nevar uzskatīt par tiešajām izmaksām un ja tās netiek finansētas no citiem avotiem. Netiešās izmaksas nav attaisnotas, ja dotācijas līgums vai tam līdzvērtīgs juridisks instruments, kas noslēgts ar finansējuma saņēmēju, attiecas uz tāda projekta finansēšanu, kuru īsteno subjekts, kas no Kopienas un/vai valsts iestādes jau saņem dotāciju darbības izdevumiem.

3. NEATTAISNOTIE IZDEVUMI

23. noteikums

Neattaisnotās izmaksas

Nav attaisnotas šādas izmaksas: kapitāla peļņa, parādu un parādu apkalpošanas izmaksas, debeta procenti, ārvalstu valūtas maiņas komisija un zaudējumi valūtas kursu svārstību rezultātā, zaudējumu vai nākotnes saistību rezerves, procentu maksājumi, PVN (izņemot saskaņā ar 20. noteikumā minētajiem nosacījumiem), apšaubāmie debitoru parādi, soda naudas, finansiālas sankcijas, ar tiesāšanos saistītas izmaksas un pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi.

2.	Reprezentācijas izmaksas, kas attiecas tikai uz projekta darbiniekiem, nav attaisnotas. Ir pieļaujamas saprātīgas reprezentācijas izmaksas saviesīgiem pasākumiem, ko attaisno projekta veids, piemēram, izmaksas projekta noslēguma pasākumam vai projekta koordinācijas grupas sanāksmēm.

3.	Nav attaisnotas finansējuma saņēmējam radušās izmaksas, kuras sedz cita projekta vai darba programmas ietvaros, par ko tiek saņemta Kopienas dotācija.

24. noteikums

Ieguldījumi natūrā

Vispārīgā gadījumā ieguldījumi natūrā nav uzskatāmi par attaisnotām izmaksām.

Ja tiek veikti ieguldījumi natūrā, to novērtēto finansiālo vērtību par vienu un to pašu summu uzrāda pie projekta izmaksām kā neattaisnotās izmaksas un pie pasākuma ieņēmumiem kā līdzfinansējumu natūrā.

Tomēr pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos projekta līdzfinansējuma daļu var nodrošināt kā trešu pušu ieguldījumu natūrā. Šādi ieguldījumi nevar pārsniegt 30 % no projekta attaisnotajām izmaksām vai attiecīgi 20 % dalībvalstīs, kuras saņem Kohēzijas fonda līdzekļus.

Minētajos gadījumos piemēro šādus noteikumus:

—	ieguldījumi natūrā var būt tikai aprīkojuma vai materiālu piegāde, izpēte vai profesionāli pakalpojumi, vai neapmaksāts brīvprātīgs darbs. Zemes vai nekustamā īpašuma izmaksas nekādā gadījumā nevar tikt uzskatītas par ieguldījumu natūrā;

—

jābūt iespējai veikt ieguldījumu natūrā vērtības neatkarīgu novērtējumu un revīziju un šī vērtība nedrīkst pārsniegt reāli radušās izmaksas, kas iegrāmatotas to trešo pušu grāmatvedības dokumentos, kuras finansējuma saņēmējam sniedz šos ieguldījumus bez maksas, taču pašas sedz attiecīgās izmaksas, vai, ja nekādas izmaksas nav radušās, šī vērtība nevar pārsniegt attiecīgā tirgū vispārēji pieņemtas izmaksas par konkrētā veida ieguldījumu. Neapmaksāta brīvprātīga darba gadījumā šā darba vērtību nosaka, ņemot vērā patērēto laiku un parasto stundas vai dienas likmi par attiecīgā darba veidu.

4. PĀRVALDĪBAS, ĪSTENOŠANAS, UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES IZDEVUMU KATEGORIJAS, KAS ATTAISNOTAS KĀ “TEHNISKĀ UN ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA”

Kā tehniskā palīdzība saskaņā ar Padomes Lēmuma 2004/904/EK 18. pantu ir attaisnotas tālāk minētās izmaksas:

a)	izmaksas, kas saistītas ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansēto darbību sagatavošanu, atlasi, novērtējumu un tālāko virzību. Tie var būt pētījumi, semināri, informēšana, novērtēšana, kā arī pārvaldībai, uzraudzībai un novērtējumam paredzētu datorsistēmu līzings vai iegāde;

b)	ar projektu revīziju un pārbaudēm uz vietas saistītās izmaksas;

c)	ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansējuma publicitāti saistītās izmaksas;

d)	ar vairākgadu un gada programmu īstenošanu saistīto komiteju sanāksmju izdevumi. Šajos izdevumos var iekļaut ekspertu un citu komitejas dalībnieku izmaksas, ja attiecīgās komitejas priekšsēdētājs uzskata, ka no to dalības ir atkarīga Fonda līdzfinansējuma efektīva pārvaldība.

Izdevumi par algām, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir attaisnoti vienīgi šādos gadījumos:

—	izdevumi pastāvīgiem ierēdņiem, kas ar attiecīgās publiskās iestādes oficiālu lēmumu uz laiku norīkoti, lai veiktu a) un b) punktos minētos uzdevumus;

—	izdevumi pagaidu vai privātā sektora darbiniekiem, kas nolīgti tikai a), b) un d) punktos minēto uzdevumu veikšanai.

Laika posmam, uz kuru personāls norīkots vai nolīgts, jābeidzas ne vēlāk kā dienā, līdz kurai izdevumi ir attaisnoti un kura noteikta Komisijas pieņemtajā līdzfinansējuma lēmumā.

Ierēdņu vai citu valsts amatpersonu atlīdzība par šādu darbību veikšanu nav attaisnotās izmaksas, ja šīs darbības izriet no tiesību aktos noteiktajiem publiskās iestādes pienākumiem vai ietilpst iestādes parastajos pārvaldības, uzraudzības un kontroles uzdevumos.

(1) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktiva jaunakie grozijumi izdariti ar Direktivu 2005/92/EK (OV L 345, 28.12.2005., 19. lpp.).

14.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/11

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 2004/904/EK īstenošanai attiecībā uz finanšu korekciju procedūrām saistībā ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētajām darbībām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 51/2)

(2006/400/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmumu 2004/904/EK, ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam (1), un jo īpaši tā 25. panta 3. punktu un 26. panta 5. punktu,

apspriedusies ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Lai būtu iespējams atgūt nepamatoti izmaksātas summas, ievērojot Lēmuma 2004/904/EK 24. panta 1. punktu, dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par atklātajiem pārkāpumiem un par administratīvo procedūru vai tiesvedības gaitu.

(2)

Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstīm saistībā ar atsevišķiem vai sistemātiskiem [sistēmiskiem] pārkāpumiem ir jāveic vajadzīgās finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji atceļot Kopienas ieguldījumu. Lai panāktu šā noteikuma vienādu piemērošanu visā Kopienā, ir jāizstrādā noteikumi veicamo korekciju noteikšanai un jāparedz informācijas nosūtīšana Komisijai.

(3)

Ja dalībvalsts nepilda savus pienākumus, kas izriet no Lēmuma 2004/904/EK 25. panta, Komisija var pati izdarīt finanšu korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. pantu. Lai panāktu, ka Komisija šo noteikumu piemēro pārskatāmi, ir jāizstrādā noteikumi Komisijas veicamo korekciju noteikšanai un dalībvalstīm jāparedz iespēja iesniegt savus apsvērumus.

(4)	Šiem noteikumiem jābūt saskaņā ar 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (tālāk tekstā – “Finanšu regulas īstenošanas kārtība”).

(5)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste piedalās Padomes Lēmumu 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tādējādi arī šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(6)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija piedalās Padomes Lēmumu 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tādējādi arī šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(7)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās Padomes Lēmumu 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tai nav saistošs ne minētais, ne šis lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Sistēmisku pārkāpumu izmeklēšanu saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 1. punktu attiecina uz visiem projektiem, kurus tie var skart.

2. Pilnībā vai daļēji atceļot Kopienas ieguldījumu, dalībvalstis ņem vērā pārkāpumu raksturu un smagumu, kā arī Fondam nodarītos finanšu zaudējumus.

3. Pielikumā ziņojumam, kas minēts Lēmuma 2004/904/EK 28. panta 2. punktā, dalībvalstis informē Komisiju par iepriekšējā gadā uzsāktajiem pasākumiem ar mērķi atcelt atbalstu.

2. pants

1. Ja pēc Kopienas ieguldījuma atcelšanas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 1. punktu ir jāatgūst līdzekļi, atbildīgais dienests vai organizācija uzsāk līdzekļu atgūšanas procedūru un informē atbildīgo iestādi. Informāciju par līdzekļu atgūšanu nodod Komisijai, un uzskaiti veic saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu.

2. Ziņojumā, kas minēts Lēmuma 2004/904/EK 28. panta 2. punktā, dalībvalstis paziņo Komisijai, kā tās nolēmušas vai kā ierosina tālāk izmantot atceltos līdzekļus.

3. pants

1. Dalībvalsts funkcionālā struktūra vai dalībvalsts norīkotā publiskā struktūra saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. pantu (tālāk tekstā – “atbildīgā iestāde”) veic to summu uzskaiti, kas ir jāatgūst no jau izdarītajiem Kopienas atbalsta maksājumiem, un nodrošina šo summu nekavējošu atgūšanu. Pēc līdzekļu atgūšanas atbildīgā iestāde samazina savu nākamo izdevumu deklarāciju Komisijai par summu, kas ir vienāda ar atgūto summu, vai, ja šī summa ir nepietiekama, tā atmaksā starpību Kopienai. Par atgūstamajām summām aprēķina procentus, sākot no termiņa pēdējās dienas un piemērojot likmi, kas noteikta saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtības 86. pantu.

2. Iesniedzot Lēmuma 2004/904/EK 28. panta 2. punktā minēto ziņojumu, dalībvalstis nosūta Komisijai atklāto pārkāpumu uzskaitījumu, norādot atgūtās vai atgūstamās summas un, attiecīgā gadījumā, arī ierosinātās administratīvās procedūras vai tiesvedībā nodotās lietas nolūkā atgūt nepareizi izmaksātās summas.

4. pants

1. Saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 3. punkta b) apakšpunktu Komisijas veikto finanšu korekciju apmēru saistībā ar atsevišķiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem novērtē, ja tas ir praktiski iespējams, pamatojoties uz konkrētiem dokumentiem, un to pielīdzina no Fonda nepamatoti pieprasīto izdevumu summai, ievērojot samērīguma principu.

2. Ja nelikumīgo izdevumu summa praktiski nav aprēķināma vai ja būtu nesamērīgi atcelt visus attiecīgos izdevumus, Komisija finanšu korekciju noteikšanā pamatojas uz:

a)	ekstrapolāciju, izmantojot līdzīga rakstura darījumu reprezentatīvu izlasi; vai

b)	vienotu likmi, šajā gadījumā novērtējot, cik nopietni un cik lielā mērā ir pārkāpti noteikumi, kā arī atklāto pārkāpumu finansiālās sekas.

3. Ja Komisija savu nostāju pamato ar faktiem, kurus konstatējuši nevis Komisijas dienestu, bet citi revidenti, tā sagatavo pati savu slēdzienu par finanšu sekām pēc tam, kad ir izvērtējusi attiecīgās dalībvalsts veiktos pasākumus saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punktu.

4. Attiecīgajai dalībvalstij uz lūgumu, kas izriet no Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 3. punkta, jāatbild divu mēnešu laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija šo termiņu var pagarināt.

5. Ja Komisija ierosina finanšu korekcijas, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienoto likmi, dalībvalstij, balstoties uz attiecīgajiem dokumentiem, dod iespēju pierādīt, ka patiesie pārkāpumu apmēri ir mazāki par Komisijas novērtētajiem. Dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, var ierobežot šīs pārbaudes apmēru, izskatot attiecīgo dokumentu samērīgu daļu vai izlasi. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, pārbaudei atvēlētais laiks nevar pārsniegt vēl divus mēnešus pēc 4. punktā minētā divu mēnešu perioda. Komisija ņem vērā ikvienu pierādījumu, ko dalībvalsts iesniedz noteiktajā termiņā.

6. Ja Komisija atbilstīgi Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 1. punktam aptur maksājumus vai ja pēc 4. punktā minētā termiņa beigām saglabājas maksājumu apturēšanas cēloņi, vai attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi Komisijai par pārkāpumu novēršanai veiktajiem pasākumiem, piemēro 26. panta 3. punktu.

7. Metodiskās norādes attiecībā uz principiem, kritērijiem un indikatīvajām skalām, kas Komisijas dienestiem jāpiemēro, nosakot korekcijas pēc vienotas likmes, ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

5. pants

1. Summu atmaksāšanu Komisijai saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 3. punktu veic, ievērojot termiņu, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtības 81. pantu izdotajā iekasēšanas rīkojumā.

2. Novēlotas atmaksāšanas gadījumā piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina, sākot no 1. punktā minētā termiņa pēdējās dienas un beidzot ar faktiskā maksājuma datumu. Šādos gadījumos piemēro procentu likmi, kas minēta šā lēmuma 3. panta 1. punktā.

3. Finanšu korekcija saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu neskar dalībvalsts pienākumu veikt līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punktu un šā lēmuma 2. panta 1. punktu, kā arī atgūt valsts atbalsta maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu.

6. pants

Dalībvalstis var piemērot tādus valsts noteikumus attiecībā uz finanšu korekcijām, kas ir stingrāki par šajā lēmumā noteiktajiem.

7. pants

Briselē, 2006. gada 20. janvārī.

Komisijas vārdā —

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI

(1) OV L 381, 28.12.2004., 52. lpp.

(2) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

METODISKĀS NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ PRINCIPIEM, KRITĒRIJIEM UN INDIKATĪVAJĀM SKALĀM, KO KOMISIJAS DIENESTI PIEMĒRO, NOSAKOT FINANŠU KOREKCIJAS SASKAŅĀ AR PADOMES LĒMUMU 2004/904/EK 25. UN 26. PANTU

1. PRINCIPI

Finanšu korekciju mērķis ir atjaunot stāvokli, kurā 100 % izdevumu, kas deklarēti līdzfinansēšanai no Fonda, atbilst piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem. Tas ļauj noteikt vairākus pamatprincipus, kuri Komisijas dienestiem jāpiemēro finanšu korekciju noteikšanai:

a)	pārkāpumi ir definēti Regulas (EK) Nr. 2988/95 (1) 1. panta 2. punktā. Pārkāpumi var būt atsevišķi vai sistēmiski;

sistēmiski pārkāpumi ir atkārtotas kļūdas, kas rodas būtisku trūkumu dēļ vadības un kontroles sistēmās, kuras paredzētas, lai nodrošinātu pareizu grāmatvedības uzskaiti un atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem:

—	ja ir ievēroti piemērojamie noteikumi un veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai nepieļautu, atklātu un novērstu krāpšanas gadījumus un pārkāpumus, finanšu korekcijas nav vajadzīgas,

—	ja piemērojamie noteikumi ir ievēroti, bet vadības un kontroles sistēmām vajadzīgi uzlabojumi, ir jāsniedz atbilstoši ieteikumi dalībvalstij, taču finanšu korekcijas nenosaka,

—	ja atklātās kļūdas ir tikai par summām līdz EUR 4 000, dalībvalstij jālūdz izlabot kļūdas, taču finanšu korekcijas procedūru saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/904/EK 25. panta 2. punktu neuzsāk,

—	ja atklāj nopietnus trūkumus vadības un kontroles sistēmu darbā, kas varētu novest pie sistēmiskiem pārkāpumiem, jo īpaši piemērojamo noteikumu neievērošanas, ikreiz ir jāveic finanšu korekcijas.

finanšu korekcijas summu pēc iespējas nosaka, balstoties uz katru konkrētu gadījumu, un tai jābūt vienādai ar izdevumu summu, kas attiecīgajā gadījumā nepamatoti pieprasīta no Fonda. Tomēr ne vienmēr ir iespējams konkrēti noteikt korekciju summu katram atsevišķam projektam, bet anulēt visus attiecīgos izdevumus var būt pārāk nesamērīgi. Šādos gadījumos finanšu korekciju noteikšanai Komisijai jāizmanto ekstrapolācija vai vienotas likmes;

ja ir pierādījumi tam, ka attiecībā uz daudzām citām darbībām vai kādu pasākumu vai programmu notikuši viena veida kvantitatīvi nosakāmi pārkāpumi, bet nelikumīgo izdevumu noteikšana atsevišķi katram projektam nav lietderīga tās izmaksu dēļ, finanšu korekcija var balstīties uz ekstrapolāciju:

—

ekstrapolāciju var izmantot tikai tad, ja var izdalīt viendabīgu projektu kopu vai apakšgrupu ar līdzīgām iezīmēm un ja konstatēts, ka tiem visiem piemīt attiecīgais trūkums. Šajā gadījumā rezultātus, kas iegūti, rūpīgi pārbaudot nejauši atlasītu atsevišķu dokumentu reprezentatīvu izlasi, ekstrapolē uz visiem apzinātās kopas dokumentiem, ievērojot vispārpieņemtus revīzijas standartus;

vienotas likmes ir jāpiemēro tad, ja atsevišķu nelikumību vai sistēmisku pārkāpumu finansiālās sekas nevar precīzi novērtēt, jo tās ir atkarīgas no ļoti daudziem mainīgajiem lielumiem vai to izpausmes ir izkliedētas, piemēram, tās radušās tāpēc, ka nav veiktas pienācīgas pārbaudes, kas ļautu novērst vai atklāt pārkāpumus, vai nav ievērots kāds atbalsta piešķiršanas priekšnosacījums vai Kopienas noteikums, bet liegt visu attiecīgā atbalsta summu būtu nesamērīgi:

—

korekcijas pēc vienotas likmes nosaka atkarībā no novēroto vadības un kontroles sistēmas trūkumu un atsevišķo pārkāpumu apmēriem un to finansiālajām sekām. Komisijas pieņemtais sistēmu elementu iedalījums pamatelementos un palīgelementos, nosakot novēroto trūkumu apmērus, ir norādīts 2.2. iedaļā, bet vienoto likmju indikatīvā skala korekciju vajadzībām ir dota 2.3. iedaļā. Korekcijas pēc vienotas likmes piemēro visiem attiecīgā pasākuma vai pasākumu izdevumiem, ja nepilnības neaprobežojas tikai ar dažām izdevumu jomām (atsevišķiem projektiem vai projektu veidiem), jo tad tās piemēro tikai izdevumiem šajās jomās. Vieniem un tiem pašiem izdevumiem parasti piemēro tikai viena veida korekciju;

f)	jomās, kurās pārkāpuma smaguma novērtēšanā iespējamas interpretācijas, piemēram, vides apsvērumu neievērošanas gadījumā, korekcijas piemēro, ja bijusi klaja noteikumu neievērošana un ja ir skaidri nosakāma saikne ar Kopienas līdzfinansēto pasākumu;

g)	neatkarīgi no Komisijas piedāvātā korekciju veida dalībvalstij ikreiz dod iespēju pierādīt, ka Fonda patiesie zaudējumi vai zaudējumu risks, kā arī pārkāpumu apmēri vai smagums ir mazāki, nekā tos novērtējuši Komisijas dienesti. Procedūra un termiņi ir noteikti šā lēmuma 4. panta 4. līdz 6. punktā;

h)	atšķirībā no korekcijām, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punktu, finanšu korekcijas, par kurām lemj Komisija saskaņā ar 26. panta 3. punktu, vienmēr paredz samazināt Kopienas kopējo finansējumu, kas atvēlēts attiecīgajai programmai;

ja dalībvalsts revīziju sistēma – valsts kontrole, iekšējās vai ārējās revīzijas – atklāj pārkāpumus un dalībvalsts saprātīgā laikposmā veic attiecīgās korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punktu, Komisija var nenoteikt finanšu korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu un dalībvalsts ir tiesīga atkal izmantot šos līdzekļus. Pretējā gadījumā Komisija var veikt korekcijas, balstoties uz valsts revīzijas iestāžu atzinumu, tādā pat veidā kā ES revīzijas iestādes atklātu pārkāpumu gadījumā. Ja Komisija savu nostāju sagatavo, balstoties uz citas ES revīzijas iestādes atklātiem un pilnībā dokumentētiem faktiem, tā pēc dalībvalsts iespējamo atbilžu izskatīšanas formulē pati savu slēdzienu attiecībā uz finansiālajām sekām.

2. VIENOTĀS LIKMES KOREKCIJU KRITĒRIJI UN SKALAS

2.1. Kritēriji

Kā iepriekš norādīts 1. punkta c) apakšpunktā, korekcijas pēc vienotas likmes var paredzēt tad, ja pārbaudē iegūtā informācija neļauj precīzi ar statistikas līdzekļiem vai, atsaucoties uz citiem pārbaudāmiem datiem, novērtēt pārkāpuma finansiālās sekas atsevišķā vai vairākos gadījumos, bet tā savukārt ļauj secināt, ka dalībvalsts nav pienācīgi pārbaudījusi saņemto pieprasījumu pamatotību.

Korekciju veikšana pēc vienotas likmes jāapsver tad, ja Komisija atklāj, ka nav pienācīgi veikta kontrole, kas nepārprotami izriet no regulas, vai uz tās nepieciešamību netieši norāda skaidri formulēts noteikums (piemēram, ierobežots atbalsts noteikta veida projektiem) un kontroles trūkums var radīt sistēmiskus pārkāpumus. Šādu korekciju veikšana jāapsver arī tad, ja Komisija atklāj nopietnus trūkumus vadības un kontroles sistēmās, kuru dēļ rodas ievērojami piemērojamo noteikumu pārkāpumi, vai ja tā atklāj atsevišķus pārkāpumus. Korekcijas pēc vienotas likmes der veikt arī tad, ja pašu dalībvalstu kontroles dienesti atklāj šādus pārkāpumus, bet dalībvalsts saprātīgā laikposmā nav veikusi vajadzīgās korekcijas.

Lemjot par finanšu korekciju pēc vienotas likmes un par tās apmēriem, galvenais apsvērums, ko ņem vērā, ir zaudējumu riska pakāpe, kurai kontroles trūkumu dēļ tiek pakļauti Kopienas līdzekļi. Tādējādi, veicot korekciju, ir jāievēro samērīguma princips. Bez tam ir jāņem vērā arī šādi faktori:

1)	vai pārkāpumus novēro atsevišķos, daudzos vai visos gadījumos;

vai trūkumi ir saistīti ar vadības un kontroles sistēmas efektivitāti kopumā vai ar konkrēta sistēmas elementa efektivitāti, proti, ar atsevišķu funkciju veikšanu, kuras nodrošina to izdevumu likumību, pareizību un pamatotību, kas deklarēti līdzfinansējuma saņemšanai no Fonda saskaņā ar piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem (sk. 2.2. iedaļu tālāk tekstā);

3)	trūkumu nozīmīguma pakāpe, ņemot vērā visas administratīvās, fiziskās un citas paredzētās pārbaudes;

4)	pasākumu neaizsargātība pret krāpšanas gadījumiem, īpaši attiecībā uz ekonomiskajiem stimuliem.

2.2. Vadības un kontroles sistēmu elementu klasifikācija, piemērojot finanšu korekcijas pēc vienotas likmes sakarā ar sistēmas trūkumiem vai atsevišķiem pārkāpumiem

Fonda vadības un kontroles sistēmas ietver vairākus dažāda svarīguma elementus vai funkcijas, kuru mērķis ir nodrošināt līdzfinansēšanai deklarēto izdevumu likumību, pareizību un pamatotību. Aprēķinot korekcijas pēc vienotas likmes gadījumos, kad konstatēti trūkumi šajās sistēmās vai atsevišķi pārkāpumi, ir lietderīgi iedalīt vadības un kontroles sistēmu funkcijas pamatelementos un palīgelementos.

Pamatelementi veic neaizstājamās funkcijas, lai nodrošinātu no Fonda atbalstīto projektu likumību, pareizību un saturisko jēgu, savukārt palīgelementi kalpo vadības un kontroles sistēmas kvalitātes uzlabošanai un palīdz tai pienācīgi nodrošināt pamatfunkciju izpildi.

Tālāk ir uzskaitīta lielākā daļa elementu, kas raksturīgi labām vadības un kontroles sistēmām un labai revīzijas praksei. Novēroto trūkumu un atsevišķo pārkāpumu smagums var būt ļoti atšķirīgs, tādēļ Komisija šos gadījumus izvērtē, jo īpaši ņemot vērā 2.4. iedaļu.

2.2.1. Pamatelementi, kas nodrošina līdzfinansējuma pamatotību

Procedūru izstrādāšana un piemērošana sakarā ar subsīdiju pieteikumiem, pieteikumu izvērtēšanu, finansējamo projektu atlasi un darbuzņēmēju un piegādātāju izraudzīšanos, attiecīgo subsīdiju konkursu izsludināšanu saskaņā ar attiecīgās programmas procedūrām:

a)	attiecīgā gadījumā – atbilstība publiskošanas, iespēju vienlīdzības un publiskā iepirkuma noteikumiem, kā arī, ja nav piemērojamas EK direktīvas par publiskajiem iepirkumiem – atbilstība Līgumā ietvertajiem vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas noteikumiem un principiem;

b)	subsīdiju pieteikumu izvērtēšana saskaņā ar programmas kritērijiem un procedūrām, ieskaitot atbilstību noteikumiem par vides ietekmes novērtēšanu un tiesību aktiem un politiskajām nostādnēm par iespēju vienlīdzību;

finansējamo projektu atlase:

—	izraudzītie projekti atbilst programmas mērķiem un publicētajiem kritērijiem,

—	skaidrs pieteikumu pieņemšanas vai noraidīšanas pamatojums,

—	atbilstība valsts atbalsta noteikumiem,

—	atbilstība noteikumiem par attaisnotajiem izdevumiem,

—	finansēšanas noteikumu un nosacījumu iekļaušana lēmumos par finansējuma apstiprinājumu.

Līdzfinansēto preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas, kā arī no programmas finansēto izdevumu atbilstības pienācīga pārbaude, ko saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. pantu veic izraudzītā atbildīgā iestāde un starpniekorganizācijas starp subsīdiju saņēmējiem un atbildīgo iestādi:

a)	“piegādājamo preču” (pakalpojumu, darbu, piegāžu utt.) atbilstība plāniem, rēķiniem, pieņemšanas dokumentiem, ekspertu ziņojumiem utt., vajadzības gadījumā veicot pārbaudi uz vietas;

b)	subsīdiju apstiprināšanas nosacījumu ievērošanas pārbaude;

c)	pieprasījumā iekļauto izdevumu atbilstības pārbaude;

d)	visu radušos jautājumu pienācīga noskaidrošana pirms pieprasījuma apstiprināšanas;

e)	piemērotas un uzticamas uzskaites sistēmas darbības nodrošināšana;

f)	revīzijas liecību nodrošināšana visos sistēmas līmeņos, sākot no subsīdiju saņēmēja;

saprātīgu pasākumu veikšana, kas ļauj pārliecināties par to, ka atbildīgās iestādes Komisijai apliecināto izdevumu deklarācijas ir pareizas, proti:

—	projektos, kas izraudzīti līdzfinansēšanai saskaņā ar ierastajām procedūrām un ievērojot visus paredzētos noteikumus un nosacījumus, izdevumi ir izdarīti atbilstošajā laika posmā,

—	līdzfinansētie projekti patiešām ir īstenoti.

Projektu izlases veida pārbaude pietiekamā skaitā un kvalitātē un pienācīga to turpmākā kontrole:

a)	izlases kārtā pārbauda vismaz 10 % kopējo attaisnoto izdevumu saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu, un to apstiprina ziņojums par revidenta paveikto darbu;

b)	izlase ir reprezentatīva un pienācīgi veikta riska analīze;

c)	pienācīgs vadības funkciju sadalījums, kas nodrošina neatkarību;

atkārtota pārbaužu rezultātu kontrole, kas nodrošina:

—	rezultātu un, attiecīgā gadījumā, finanšu korekciju pienācīgu novērtējumu,

—	iespēju veikt vispārīgus pasākumus sistēmisku trūkumu novēršanai.

2.2.2. Palīgelementi

pienācīga administratīvā kontrole, izmantojot tipveida pārbaudes punktu sarakstus vai tiem līdzvērtīgus paņēmienus, un rūpīga rezultātu dokumentēšana, lai, piemēram, pārliecinātos par to, ka:

—	maksājuma pieprasījumi nav jau agrāk izpildīti un darījumi (līgumi, kvītis, rēķini, maksājumi) ir nošķirami cits no cita,

—	uzskaites sistēmā uzrādītie izdevumi atbilst iegrāmatotajiem izdevumiem;

b)	pieprasījumu izskatīšanas un apstiprināšanas procedūru pienācīga pārraudzība;

c)	efektīvas procedūras, kas ļauj pienācīgi izplatīt informāciju par Kopienas noteikumiem;

d)	Kopienas finansējuma savlaicīga izmaksāšana subsīdiju saņēmējiem.

2.3. Indikatīvās skalas korekciju veikšanai pēc vienotas likmes

100 % korekcija

Korekciju var noteikt 100 % apmērā, ja nepilnības dalībvalsts vadības un kontroles sistēmā vai atsevišķi pārkāpumi ir tik nopietni, ka vispār netiek ievēroti Kopienas noteikumi un tādējādi visi maksājumi ir nelikumīgi.

25 % korekcija

Ja dalībvalsts vadības un kontroles sistēmas darbībā atklāj nopietnas nepilnības un ir pierādījumi plaši izplatītiem pārkāpumiem, turklāt pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanā novēro nolaidību, ir attaisnojama korekcija 25 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka nelikumīgu pieprasījumu nesodīta iesniegšana Fondam radīs īpaši smagus zaudējumus. Korekciju šādā apmērā lietderīgi piemērot arī atsevišķiem pārkāpumu gadījumiem, ja tie ir nopietni, tomēr neapdraud visu projektu.

10 % korekcija

Ja viens vai vairāki sistēmas elementi nedarbojas vai darbojas tik slikti un tik neregulāri, ka tie kļūst pilnīgi neefektīvi, lai noteiktu pieprasījuma pamatotību un novērstu pārkāpumu, ir attaisnojama korekcija 10 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka pastāv liels risks, ka Fondam tiks nodarīti ievērojami zaudējumi. Šāda apmēra korekciju lietderīgi piemērot arī atsevišķiem vidēji smagiem pārkāpumiem, kas skar sistēmas pamatelementus.

5 % korekcija

Ja visi sistēmas pamatelementi darbojas, bet to darbība neatbilst noteikumos paredzētajai konsekvencei, biežumam vai intensitātei, ir attaisnojama korekcija 5 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka tie nespēj pietiekami nodrošināt pieprasījumu likumību, un Fonds tiek pakļauts ievērojamam riskam. Korekciju 5 % apmērā lietderīgi piemērot arī mazāk nopietniem pārkāpumiem, kas skar atsevišķu projektu pamatelementus.

Tas, ka sistēmas darbību ir iespējams pilnveidot, pats par sevi nevar būt par iemeslu finanšu korekcijai. Jābūt nopietnai neatbilstībai skaidri formulētiem Kopienas noteikumiem vai labas prakses normām un jābūt reālam riskam, ka tā radīs Fondam zaudējumus vai radīs pārkāpumus.

2 % korekcija

Ja sistēmas pamatelementi darbojas pienācīgi, bet viena vai vairāku palīgelementu darbība ir pilnīgi traucēta, ir attaisnojama korekcija 2 % apmērā, ņemot vērā to, ka Fonds tiek pakļauts mazākam zaudējumu riskam un novērotie pārkāpumi nav tik nopietni.

Korekcijas apmērus palielina no 2 % līdz 5 %, ja pēc pirmās veiktās izdevumu korekcijas atklāj tādu pašu neatbilstību un dalībvalsts pēc pirmās korekcijas nav veikusi vajadzīgos koriģējošos pasākumus attiecībā uz neatbilstīgo sistēmas daļu.

Korekcija 2 % apmērā ir attaisnojama arī tad, ja Komisija, nepiemērojot korekciju, ir paziņojusi dalībvalstij, ka tai jāuzlabo sistēmas palīgelementi, kas ieviesti, taču darbojas nepilnīgi, bet dalībvalsts nav attiecīgi rīkojusies.

Vadības un kontroles sistēmas palīgelementu nepilnību gadījumā korekcijas piemēro tikai tad, ja nav atklātas nepilnības pamatelementos. Ja nepilnības skar gan palīgelementus, gan pamatelementus, korekcijas veic tikai atbilstīgi pamatelementiem piemērojamai likmei.

2.4. Strīdīgi gadījumi

Ja, stingri piemērojot šīs pamatnostādnes, veicamās korekcijas nepārprotami būtu nesamērīgas, var ieteikt korekciju mazākā apmērā.

Piemēram, ja nepilnības radušās tāpēc, ka Kopienas noteikumu vai prasību interpretācija ir apgrūtināta (izņemot gadījumus, kad var pamatoti uzskatīt, ka dalībvalsts par šīm grūtībām ziņotu Komisijai), un valsts iestādes apņēmīgi rīkojas, lai iespējami ātri novērstu atklātās nepilnības, šo atbildību mīkstinošo apstākli var ņemt vērā un ieteikt korekciju mazākā apmērā vai to nemaz nepiemērot. Tāpat pienācīgi jāņem vērā juridiskās noteiktības prasība, ja par nepilnībām nav paziņots pēc Komisijas dienestu agrāk veiktajām revīzijām.

Parasti to, ka nepilnības vadības un kontroles sistēmā ir novērstas tūlīt pēc to paziņošanas dalībvalstij, neuzskata par atbildību mīkstinošu apstākli gadījumos, kad izvērtē finansiālās sekas tādiem sistēmiskiem pārkāpumiem, kas radušies pirms to novēršanas.

2.5. Aprēķinu bāze

Ja ir zināms stāvoklis pārējās dalībvalstīs, Komisijai jāsalīdzina šī informācija, lai nodrošinātu vienādu attieksmi, nosakot piemērojamo korekciju apmērus.

Korekciju noteiktajā apmērā piemēro tai izdevumu daļai, attiecībā uz kuru pastāv zaudējumu risks. Ja nepilnības radušās tāpēc, ka dalībvalsts nav ieviesusi attiecīgo kontroles sistēmu, korekciju piemēro visiem izdevumiem, kuriem bija paredzēta minētā kontroles sistēma. Ja ir pamats uzskatīt, ka nepilnības attiecas tikai uz dalībvalsts ieviestās kontroles sistēmas piemērošanu konkrētā iestādē vai reģionā, korekciju piemēro tikai izdevumiem, ko kontrolē šī iestāde vai reģions. Ja nepilnības, piemēram, ir saistītas ar to, ka nepietiekami pārbaudīti kritēriji, pēc kuriem nosaka tiesības uz lielāku atbalsta īpatsvaru, korekciju nosaka pēc lielākā un mazākā atbalsta īpatsvara starpības.

Korekciju parasti attiecina uz attiecīgā pasākuma izdevumiem pārbaudāmajā laika posmā, piemēram, viena finanšu gada laikā. Tomēr, ja pārkāpumi rodas sistēmisku trūkumu dēļ, kuri acīmredzot pastāv jau ilgu laiku un skar izdevumus vairāku gadu garumā, korekcija jāattiecina uz visiem dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem, kamēr novēroti trūkumi sistēmā, līdz mēnesim, kurā tie novērsti.

Ja tajā pašā sistēmā atklāj vairākus trūkumus, attiecīgās korekciju vienotās likmes nesummē, pieņemot, ka visnopietnākais trūkums jau norāda uz riska faktoriem, kas piemīt kontroles sistēmai kopumā (2). Korekcijas piemēro atlikušajiem izdevumiem pēc tam, kad ir atņemtas summas, kuras atceltas par atsevišķiem gadījumiem. Ja dalībvalsts nav piemērojusi Kopienas tiesību aktos paredzētās sankcijas, finanšu korekcijai jābūt vienādai ar nepiemēroto sankciju summu, pievienojot tai 2 % no atlikušajiem pieprasījumiem, jo sankciju nepiemērošana palielina risku, ka tiks iesniegti nelikumīgi pieprasījumi.

3. KOPĒJO FINANŠU KOREKCIJU PIEMĒROŠANA UN SEKAS

Ja dalībvalsts piemērojusi finanšu korekciju, kas ierosināta saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu, Komisijai nav obligāti jāsamazina kopējais finansējums, tā var atļaut dalībvalstij no jauna izmantot atbrīvojušās summas. Turpretim finanšu korekcijas, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu, noslēdzoties procedūrai, kas izklāstīta tā paša lēmuma 26. panta 3. un 4. punktā, visos gadījumos paredz samazināt atbalstam paredzēto kopējo piešķīrumu no Fonda.

Kopējo korekciju automātiski veic tad, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav pienācīgi ņēmusi vērā slēdzienus par Komisijas vai valsts iestāžu atklātajiem pārkāpumiem un/vai ja pārkāpums ir saistīts ar nopietniem trūkumiem dalībvalsts vai pārvaldības un maksātāju iestāžu vadības vai kontroles sistēmā.

Visas summas, kas pienākas Komisijai kopējo korekciju rezultātā, ir jānomaksā kopā ar procentiem saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 4. punktu, ievērojot šā lēmuma 3. panta 1. punktu.

(1) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(2) Skat. arī 2.3. iedaļu (2 % korekcija).

14.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/20

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Lēmuma 2004/904/EK īstenošanai attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām un Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansēto projektu administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 51/3)

(2006/401/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmumu 2004/904/EK, ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam (1), un jo īpaši tā 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību atbalstam, ko piešķir no Eiropas Bēgļu fonda (tālāk tekstā – “Fonds”), jāpieņem kopējas metodiskas norādes to iestāžu uzdevumu organizēšanai, kuras atbild par līdzfinansēto pasākumu īstenošanu.

(2)	Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, jāievieš pārvaldības un kontroles sistēmas, kas nodrošina pietiekamas revīzijas liecības un Komisijai sniedz nepieciešamo atbalstu pārbaužu veikšanā, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm izlases kārtā.

(3)	Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu efektīvu un pienācīgu izmantošanu, ir jānosaka vienoti kritēriji pārbaudēm, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. pantu.

(4)	Lai nodrošinātu izdevumu deklarāciju vienādu apstrādi saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 24. pantu attiecībā uz izdevumiem, par ko lūdz atbalstu no Fonda, ir jāizstrādā izdevumu deklarācijas paraugs.

(5)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste piedalās Lēmuma 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tādējādi arī šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(6)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija piedalās Lēmuma 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tādējādi arī šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(7)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās Lēmuma 2004/904/EK pieņemšanā un piemērošanā un tai nav saistošs ne minētais, ne šis lēmums.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 11. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā lēmumā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā Padomes Lēmumu 2004/904/EK īstenot attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām un administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem Eiropas Bēgļu fonda (tālāk tekstā – “Fonds”) piešķirtajam finansējumam, ko pārvalda dalībvalstis.

2. pants

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

1)	“atbildīgā iestāde” – funkcionāla dalībvalsts struktūra vai valsts publisko tiesību struktūra, ko dalībvalsts norīko saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. panta 1. punktu;

2)	“deleģētā iestāde” – valsts publiska iestāde vai dalībvalsts privāto tiesību subjekts ar publiskā dienesta uzdevumiem, kam atbildīgā iestāde deleģē dažus vai visus īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. panta 1. punktu;

3)	“apstiprinošā iestāde” – persona vai dienests, kas ir funkcionāli neatkarīgs no ikviena atbildīgās iestādes un deleģētās iestādes apstiprināšanas dienesta, un kuru dalībvalsts norīkojusi, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 24. panta 2. punktu;

4)	“kontroles iestāde” – persona vai dienests, kas ir funkcionāli neatkarīgs no ikviena atbildīgās iestādes un deleģētās iestādes apstiprināšanas dienesta, un kuru dalībvalsts norīkojusi, lai pārbaudītu un revidētu pasākumus saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

II NODAĻA

PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS

3. pants

Vispārīgie principi

Dalībvalstu izveidotajām pārvaldības un kontroles sistēmām jānodrošina:

1)	pārvaldībā un kontrolē iesaistīto struktūru un/vai personu funkciju skaidrs definējums un skaidrs funkciju sadalījums katras struktūras iekšienē;

2)	ar izdevumu pārvaldību, kontroli un apstiprināšanu saistīto struktūru, dienestu un/vai personu funkciju skaidrs sadalījums;

3)	atbilstoši līdzekļi katrai struktūrai vai dienestam tiem noteikto funkciju īstenošanai laika periodā, kurā tiek īstenotas no Fonda finansētās darbības;

4)	efektīvi iekšējās kontroles nosacījumi atbildīgajā iestādē un ikvienā deleģētā iestādē;

5)	uzticamas datorizētās uzskaites, uzraudzības un finanšu informācijas sistēmas;

6)	efektīva ziņošanas un uzraudzības sistēma uzdevumu izpildes deleģēšanas gadījumā;

7)	detalizētas procedūru rokasgrāmatas attiecībā uz veicamajām funkcijām;

8)	efektīvi sistēmas darbības revīzijas nosacījumi;

9)	sistēmas un procedūras, kas nodrošina pietiekamas revīzijas liecības;

10)	pārkāpumu ziņošanas un uzraudzības procedūras un nepareizi izmaksāto summu atgūšana.

4. pants

Iestāžu norīkošana

1. Dalībvalsts norīko:

—	atbildīgo iestādi;

—	apstiprinošo iestādi;

—	kontroles iestādi.

2. Dalībvalsts nosaka visus nosacījumus tās attiecībām ar minētajām iestādēm. Neskarot šā lēmuma noteikumus, dalībvalsts nosaka visus nosacījumus attiecībām starp minētajām iestādēm, kuras darbojas, pilnībā ievērojot attiecīgās dalībvalsts institucionālās, tiesiskās un finanšu sistēmas.

3. Neskarot 3. panta 2. punkta noteikumus, dažas vai visas pārvaldības, apstiprināšanas un kontroles funkcijas var veikt vienas un tā pašas struktūras ietvaros.

5. pants

Atbildīgā iestāde

1. Atbildīgā iestāde atbild par Fonda atbalstīto vairākgadu un gada programmu efektīvu, lietderīgu un pareizu pārvaldību un īstenošanu un jo īpaši:

a)	Komisijai iesniedz vairākgadu programmu saskaņā ar 1. pielikumā iekļauto paraugu;

b)	Komisijai iesniedz gada programmu saskaņā ar 2. pielikumā iekļauto paraugu;

nodrošina, ka finansējamie projekti tiek izraudzīti saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 14. un 20. pantā noteiktajiem nosacījumiem un kritērijiem un ievērojot šā lēmuma 10. punktā izklāstītās standarta procedūras, neskarot papildu kritēriju piemērošanu, kas noteikti piemērojamos Kopienas un valstu noteikumos;

d)	nodrošina pasākumu efektīvu administratīvo, līgumisko un finanšu pārvaldību, ievērojot šā lēmuma 11. pantā izklāstītās standarta procedūras;

e)	nodrošina darījumu likumību un pareizību.

2. Atbildīgā iestāde iedibina procedūras, lai nodrošinātu, ka visi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai vajadzīgie dokumenti par izdevumiem un pārbaudēm tiek turēti saskaņā ar 9. pantā noteiktajām prasībām.

3. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka kontroles iestāde Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto pārbaužu veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un no Fonda līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem.

4. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka apstiprinošā iestāde savu uzdevumu veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām, no Fonda līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem un kontroles iestādes veikto pārbaužu rezultātiem.

5. Atbildīgā iestāde saņem maksājumus no Komisijas un atbild par maksājumu veikšanu finansējuma saņēmējiem. Tā Komisijai iesniedz saskaņā ar 5. pielikumu sagatavotos maksājumu pieprasījumus, attiecīgā gadījumā pievienojot progresa vai nobeiguma ziņojumu, kuru paraugi ir pievienoti 3. un 4. pielikumā, un saskaņā ar 6. pielikumu sagatavoto izdevumu deklarāciju, ko apstiprinājusi apstiprinošā iestāde.

6. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka ziņojumi par Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanu un novērtējumu tiek iesniegti saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 28. pantā minētajiem termiņiem.

6. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumu deleģēšana

Ja visi atbildīgās iestādes uzdevumi vai to daļa tiek deleģēti deleģētajai iestādei, atbildīgā iestāde precīzi nosaka deleģēto uzdevumu apjomu un sīki izstrādātas procedūras deleģēto uzdevumu īstenošanai, kurām ir jāatbilst 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šajās procedūrās iekļauj pienākumu atbildīgo iestādi regulāri informēt par deleģēto uzdevumu faktisko izpildi un sniegt izmantoto līdzekļu aprakstu.

Par uzdevumiem, ko atbildīgā iestāde deleģē, paziņo deleģētajai iestādei, kura apliecina savu piekrišanu tiem.

7. pants

Kontroles iestāde

1. Kontroles iestāde atbild par Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto pārbaužu organizēšanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

2. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic attiecībā uz līdzfinansēto projektu reprezentatīvu izlasi, projektus atlasot atbilstīgi riska analīzes rezultātiem, un šai izlasei jāaptver vismaz 10 % no katras gada programmas kopējiem attaisnotajiem izdevumiem. Izlases metodei jānodrošina šādu prasību izpilde:

a)	pietiekamā skaitā iekļauj dažāda veida un lieluma projektus;

b)	ņem vērā jebkādus riska faktorus, kas atklāti valsts vai Kopienas pārbaudēs, un izmaksu un ieguvumu aspektus, ņemot vērā iepriekš veikto pārbaužu rezultātus;

c)	nodrošina, ka 25. pantā minētajām pārbaudēm izmantotā izlases metode nodrošina tādu projektu atlasi, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz katras gada programmas projektu kopumu.

3. Veicot pārbaudes, kontroles iestāde pārbauda, vai:

a)	pārvaldības un kontroles sistēmas tiek faktiski piemērotas un vai tajās nav trūkumu, kā arī trūkumu nopietnības pakāpi;

b)	ir pietiekamas revīzijas liecības;

c)	attiecībā uz pietiekamu skaitu grāmatvedības dokumentu ir atbilstība starp tiem un starp apliecinošajiem dokumentiem, kas glabājas atbildīgajā iestādē vai deleģētajās iestādēs, pie subsīdiju saņēmējiem un, attiecīgā gadījumā, citās organizācijās vai uzņēmumos, kas piedalās projektu īstenošanā;

d)	izdevumu posteņi atbilst Komisijas Lēmuma K(2006) 51 galīgais variants/1 attaisnoto izdevumu prasībām, valsts atlases procedūrā noteiktajām prasībām, dotācijas līguma noteikumiem vai cita tiesiskā instrumenta, ar ko piešķir dotāciju, noteikumiem un faktiski veiktajiem darbiem;

e)	projekta izmantošana vai paredzētā izmantošana atbilst Lēmuma 2004/904/EK 4. līdz 7. pantā minētajiem mērķiem un Lēmuma 2004/904/EK 3. pantā noteiktajām mērķa grupām;

f)	Kopienas finanšu ieguldījums atbilst Lēmuma 2004/904/EK 20. pantā vai citos piemērojamos Kopienas noteikumos ietvertajiem nosacījumiem un finansējuma saņēmējiem to izmaksā bez samazinājumiem un bez kavēšanās;

g)	attiecīgais līdzfinansējums patiešām ir piešķirts.

4. Lēmuma 2004/904/EK 28. panta 2. punktā minētajā gada programmas īstenošanas noslēguma ziņojumā iekļauj visu kontroles iestādes veikto pārbaužu rezultātus un apraksta pasākumus, ko atbildīgā iestāde veikusi sakarā ar atklātajām novirzēm vai pārkāpumiem.

8. pants

Apstiprinošā iestāde

Apstiprinošā iestāde atbild par izdevumu deklarāciju apstiprināšanu, ko sagatavojusi atbildīgā iestāde saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 24. pantu pēc 6. pielikumā pievienotā parauga.

Apstiprināšana sniedz garantiju, ka:

1)	izdevumu deklarācija ir pareiza un sastādīta, izmantojot uzticamas uzskaites sistēmas, un tās pamatā ir pārbaudāmi apliecinošie dokumenti;

2)	uzrādītie izdevumi atbilst spēkā esošiem Kopienas un valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar projektiem, kas izraudzīti finansēšanai saskaņā ar gada programmai piemērojamiem kritērijiem un ievērojot piemērojamos Kopienas un valsts noteikumus;

3)	apstiprinošā iestāde apstiprināšanas veikšanai no atbildīgās iestādes ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām, no Fonda līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumu deklarācijās iekļautajiem izdevumiem;

4)	pienācīgi ņemti vērā visi kontroles iestādes veikto revīziju rezultāti;

5)	no izdevumu deklarācijas ir atņemtas atgūstamās summas, kas izmaksātas no Kopienas fondiem un par kurām sakarā ar atklātajiem pārkāpumiem konstatēts, ka tās izmaksātas nepareizi, kā arī, attiecīgā gadījumā, kavējuma procenti.

9. pants

Revīzijas liecības

1. Dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina pietiekamas revīziju liecības.

2. Revīzijas liecības uzskata par pietiekamām, ja tās ļauj:

a)	salīdzināt Komisijai iesniegtās apstiprinātās izdevumu deklarācijas ar konkrētajiem izdevumu grāmatojumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas glabājas atbildīgās iestādes un deleģēto iestāžu dažādajos administratīvajos līmeņos, kā arī pie galīgajiem finansējuma saņēmējiem, un

b)	pārbaudīt no Fonda piešķirtā Kopienas finansējuma sadali un pārskaitījumus, kā arī projekta līdzfinansējuma avotus.

3. Atbildīgā iestāde ievieš procedūras, kas ļauj noteikt vietu, kur glabājas visi dokumenti saistībā ar konkrētiem maksājumiem, kuri veikti no Eiropas Bēgļu fonda, un nodrošina šo dokumentu pieejamību pārbaudes veikšanai, ja ir saņemts pieprasījums no:

a)	kontroles iestādes;

b)	apstiprinošās iestādes;

c)	Komisijas amatpersonām un tās pilnvarotiem pārstāvjiem, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī no Eiropas Revīzijas palātas.

4. Piecu gadu laikā pēc Komisijas galīgā atlikuma maksājuma par katru gada programmu atbildīgā iestāde nodrošina Komisijai, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai pieeju visiem apliecinošajiem dokumentiem par attiecīgā projekta izdevumiem un pārbaudēm, t. i., oriģināliem vai to kopijām, kas apstiprinātas kā atbilstošas oriģinālam, uz vispārpieņemtiem datu nesējiem. Šo periodu var pārtraukt vai nu tiesvedības vai pienācīgi motivēta Komisijas pieprasījuma gadījumā.

III NODAĻA

PROJEKTU ADMINISTRATĪVĀS UN FINANŠU PĀRVALDĪBAS NOTEIKUMI ATBILDĪGAJAI IESTĀDEI

10. pants

Atlases un līgumu piešķiršanas procedūras

Atbildīgā iestāde nosaka sīki izstrādātas procedūras no Fonda līdzfinansējamo darbību atlasei, tajā skaitā:

a)	atlases un līgumu piešķiršanas procedūru organizēšana, ievērojot pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principus un, attiecīgā gadījumā, piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, un veicot visu nepieciešamo, lai nepieļautu interešu konfliktu;

b)	informācijas izplatīšana par konkursu paziņojumiem un iepirkumu paziņojumiem, izmantojot piemērotus valsts un reģionālos informācijas kanālus;

c)	pieteikumu saņemšana, apliecinājumi par saņemšanu, līdzfinansējuma pieteikumu reģistrēšana un sistematizācija;

d)	pieteikumu formas, kvalitātes un budžeta analīze un novērtējums, izmantojot konkursu vai iepirkumu paziņojumos noteiktos kritērijus;

e)	tikšanos un sakaru organizēšana ar atlases vai vērtēšanas komitejām;

f)	apspriešanās ar attiecīgajām struktūrām par ierosināto pasākumu papildināmību ar citiem reģionāliem, valsts un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)	lēmumu pieņemšana par projektu atlasi attiecīgajā atbildīgās iestādes līmenī;

h)	atlases un līgumu piešķiršanas procedūras rezultātu publicēšana;

i)	rakstiska informācija visiem pieteikumu iesniedzējiem par atlases procedūras rezultātiem, ietverot skaidrojumu par pieņemtajiem atlases lēmumiem.

11. pants

Pasākumu administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības procedūras

1. Atbildīgā iestāde nosaka sīki izstrādātas procedūras pasākumu pārvaldībai, tajā skaitā:

a)	līgumu, dotāciju līgumu vai tiem līdzvērtīgu juridisko instrumentu parakstīšana ar izraudzītajiem finansējuma saņēmējiem;

b)	sekošana līdzi līgumiem un to grozījumiem, izveidojot projektu administratīvās uzraudzības sistēmu (sarakste, grozījumu un atgādinājuma vēstuļu sagatavošana un uzraudzība, ziņojumu saņemšana un izskatīšana, utt.);

c)	projektu darbības ziņojumu un finanšu pārskatu analīze, līdzfinansēto preču un pakalpojumu piegādes pārbaude, attiecīgā gadījumā ietverot pārbaudes uz vietas;

d)	projektu uzrādīto izdevumu patiesuma un šo izdevumu atbilstības pārbaude ar Lēmumā K(2006) 51 galīgais variants/1 un valsts noteikumos ietvertajiem nosacījumiem;

e)	procedūras maksājumu pieprasījumu saņemšanai, pārbaudei un vizēšanai, izdevumu apstiprināšanai, apmaksai un iegrāmatošanai;

f)	neizmantoto līdzekļu vai finansējuma saņēmēju neattaisnotiem izdevumiem izmantotu līdzekļu atgūšana.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos līgumos vai dotāciju līgumos cita starpā iekļauj:

a)	dotācijas summu un attaisnoto izmaksu maksimālo procentu likmi attiecībā pret projekta kopējām izmaksām;

b)	atbalstītā projekta sīku aprakstu un īstenošanas grafiku;

c)	projekta apstiprināto budžeta tāmi un finansēšanas plānu;

d)	līguma īstenošanas grafiku un noteikumus (ziņojumu iesniegšana, grozījumi, līguma izbeigšana, utt …);

e)	attaisnoto izmaksu definīciju;

f)	nosacījumus attiecībā uz dotācijas maksājumiem un uzskaites prasībām.

3. Atbildīgā iestāde ievieš datorizētu sistēmu detalizētu uzskaites datu reģistrēšanai un uzglabāšanai par katru gada programmas projektu, kā arī finanšu pārvaldības, uzraudzības, kontroles un novērtējuma nolūkos nodrošina pienācīgu datu vākšanu par projektu īstenošanas gaitu.

IV NODAĻA

KONTROLE

12. pants

Dalībvalstu pienākumi

1. Dalībvalstis atbild par Fonda finansēto pasākumu pareizu finanšu pārvaldību un par notikušo darījumu likumību un pareizību. Tās gādā, lai atbildīgās iestādes – ieskaitot deleģētās iestādes –, apstiprinošās iestādes, kontroles iestādes un citas attiecīgās iestādes saņemtu pienācīgus norādījumus par pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma efektīvu un pareizu izmantošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības un kontroles sistēmas ir izveidotas saskaņā ar 3. līdz 11. panta prasībām. Tās atbild par to, ka ir nodrošināta sistēmu pienācīga darbība visā laika periodā, kurā tiek īstenoti no Fonda finansētie pasākumi.

3. Līdztekus 2005. gada programmas priekšlikumam dalībvalstis Komisijai iesniedz sistēmu aprakstu, kurā ietver atbildīgo iestāžu un attiecīgo deleģēto iestāžu, kā arī apstiprinošo un kontroles iestāžu organizācijas un procedūru aprakstu saskaņā ar 3. līdz 11. pantā noteiktajām prasībām.

4. Ja sistēmās un procedūrās tiek veiktas būtiskas izmaiņas, dalībvalstis iesniedz atjauninātu pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu.

13. pants

Komisijas pienākumi

1. Komisija 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi 12. panta 3. punktā minēto aprakstu, veic dalībvalsts izveidoto pārvaldības un kontroles sistēmu dokumentācijas analīzi, kā arī atbildīgās iestādes un ikvienas deleģētās iestādes īstenošanas procedūru, kontroles sistēmu, uzskaites sistēmu, iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūru pārbaudi uz vietas. Komisija informē dalībvalsti par visiem atklātajiem sistēmu trūkumiem un nepilnībām un par veicamajiem koriģējošajiem pasākumiem.

2. Neskarot Padomes Lēmuma 2004/904/EK 26. panta noteikumus, Komisija pārskata dalībvalstu izveidotās procedūras un sistēmas ikreiz, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas.

14. pants

Sadarbība ar dalībvalsts kontroles iestādēm

1. Komisija sadarbojas ar dalībvalstu norīkotajām kontroles iestādēm, lai koordinētu to attiecīgos kontroles plānus un revīzijas metodes, un nekavējoties apmainās ar veikto pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas rezultātiem nolūkā iespējami efektīvi izmantot kontroles resursus un novērst nevajadzīgu darba dublēšanos.

2. Komisija un kontroles iestādes tiekas regulāri un vismaz reizi gadā, lai kopā izvērtētu kontroles rezultātus, kas ietverti gada ziņojumos saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 28. panta 2. punktu, un lai apmainītos viedokļiem par citiem jautājumiem saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

V NODAĻA

EURO IZMANTOŠANAS KĀRTĪBA

15. pants

Vairākgadu un gada programmas

1. Lēmuma 2004/904/EK 16. pantā minētos vairākgadu un gada programmu projektus Komisijai iesniedz, summas izsakot euro.

2. Dalībvalstis, kurās vairākgadu vai gada programmas projekta iesniegšanas brīdī euro nav valsts valūta, šā lēmuma 1. un 2. pielikumā minētos finanšu datus iesniedz gan euro, gan savā valsts valūtā. Valsts valūtas konvertēšanai euro izmanto maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā pirms mēneša, kurā Komisijai iesniedz vairākgadu vai gada programmas projektu.

16. pants

Ziņojumi, izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumi.

1. Lēmumā 2004/904/EK minētos progresa ziņojumus, īstenošanas nobeiguma ziņojumus, izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus Komisijai iesniedz, summas izsakot euro.

2. Dalībvalstis, kurās ziņojumu iesniegšanas brīdī euro nav valsts valūta, šā lēmuma 3., 4. un 6. pielikumā minētos finanšu datus var iesniegt gan savā valsts valūtā, gan euro. Pēdējā gadījumā valsts valūtā radušos izdevumu konvertēšanai no valsts valūtas euro izmanto maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā iepriekšējā mēneša pēdējā darba dienā pirms mēneša, kurā izdevumi iegrāmatoti atbildīgās iestādes uzskaites sistēmā.

3. Kad euro kļūst par valūtu kādā dalībvalstī, kura izmantojusi iepriekšējā punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru, šo procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko atbildīgā iestāde ir iegrāmatojusi uzskaites sistēmā līdz dienai, kurā stājās spēkā fiksētais valsts valūtas un euro maiņas kurss.

VI NODAĻA

KONTU DZĒŠANA

17. pants

Kontu dzēšana

1. Deviņu mēnešu laikā no Fonda līdzfinansējuma lēmumā noteiktā izmaksu atbalstāmā perioda beigu datuma atbildīgā iestāde Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

a)	gada programmas īstenošanas nobeiguma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 4. pielikumā iekļauto paraugu;

b)	galīgo izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 6. pielikumā iekļauto paraugu un ko apstiprinājusi apstiprinošā iestāde;

c)	kontroles iestādes ziņojumu par veiktajām pārbaudēm;

d)	maksājumu pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 5. pielikumā iekļauto paraugu.

2. Deviņu mēnešu periodu, kas minēts 1. punktā, pārtrauc, ja Komisija attiecībā uz konkrēto gada programmu pieņem lēmumu par līdzfinansējuma maksājumu apturēšanu saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punkta noteikumiem. Termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums tiek paziņots dalībvalstij.

3. Neskarot Lēmuma 2004/904/EK 26. panta noteikumus, Komisija sešu mēnešu laikā no 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē dalībvalsti par to izdevumu summu, kuru Komisija atzīst par atmaksājamu no Fonda, un par jebkādām finanšu korekcijām, kas izriet no starpības starp uzrādītajiem izdevumiem un atzītajiem izdevumiem. Dalībvalsts savus apsvērumus var iesniegt trīs mēnešu laikā.

4. Trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemti dalībvalsts apsvērumi, Komisija pieņem lēmumu par izdevumu summu, kas atzīstama par atmaksājamu no Fonda, un piedzen starpību, kas rodas no atšķirības starp galīgajiem atzītajiem izdevumiem un summām, kas jau samaksātas dalībvalstīm.

5. Ja atbildīgā iestāde 1. punktā prasītos dokumentus neiesniedz paredzētajā termiņā un pieņemamā formā, Komisija automātiski atceļ Fonda līdzfinansējumu par attiecīgā līdzfinansējuma lēmuma periodu, izdod iekasēšanas rīkojumu par visām jau samaksātajām priekšfinansējuma summām saskaņā ar līdzfinansējuma lēmumu un atceļ attiecīgās atlikušās budžeta saistības.

6. Automātisko atcelšanas procedūru, kas noteikta 5. punktā, var apturēt par to projektu summu, attiecībā uz kuriem laikā, kad iesniedzami 1. punktā minētie dokumenti, dalībvalsts līmenī notiek tiesvedība vai administratīva pārsūdzība, kurai ir apturoša iedarbība. Daļējā nobeiguma ziņojumā dalībvalsts sniedz sīku informāciju par šādiem projektiem un ik pēc 6 mēnešiem nosūta ziņojumus par paveikto attiecībā uz šiem projektiem. Trīs mēnešu laikā no tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības procedūras pabeigšanas dalībvalsts iesniedz 1. punktā prasītos dokumentus par attiecīgajiem projektiem.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Nobeiguma noteikumi

Dalībvalstis var piemērot tādus valsts noteikumus attiecībā uz kontroli, kas ir stingrāki par šajā lēmumā noteiktajiem.

19. pants

Briselē, 2006. gada 20. janvārī.

Komisijas vārdā —

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI

(1) OV L 381, 28.12.2004., 52. lpp.

1. PIELIKUMS

EIROPAS BĒGĻU FONDS

VAIRĀKGADU PROGRAMMAS PROJEKTS (2005–2007)

1. DALĪBVALSTS

…

2. ATBILDĪGĀ IESTĀDE SASKAŅĀ AR EBF LĒMUMU (FUNKCIONĀLA DALĪBVALSTS STRUKTŪRA VAI VALSTS PUBLISKO TIESĪBU STRUKTŪRA)

Atbildīgā iestāde Lēmuma 2004/904/EK 13. panta izpratnē

Nosaukums: …

Adrese: …

Atbildīgās personas vārds/uzvārds: …

Kontaktpersona: …

Kontaktpersonas amats: …

Tālr.: …

Fakss: …

E-pasts: …

Deleģētā iestāde Lēmuma 2004/904/EK 13. panta 1. punkta izpratnē (ja tāda tiek norīkota)

(pievienot oficiālo dokumentu, ar ko atbildīgā iestāde deleģētajai iestādei deleģē atbildību par EBF darbību īstenošanu)

Nosaukums: …

Adrese: …

Atbildīgās personas vārds/uzvārds: …

Kontaktpersona: …

Kontaktpersonas amats: …

Tālr.: …

Fakss: …

E-pasts: …

3. SITUĀCIJA DALĪBVALSTĪ

Lūdzu sniedziet aprakstu par situāciju jūsu valstī attiecībā uz Lēmuma 2004/904/EK 3. pantā minēto mērķa grupu uzņemšanas, patvēruma piešķiršanas procedūru, integrācijas un brīvprātīgas atgriešanās nosacījumiem. Aprakstā jāiekļauj:

1)	pārskats par tendencēm, sākot no 2003. gada, attiecībā uz 3. pantā minētajām mērķa grupām, ietverot īsu aprakstu par patvēruma meklētāju, bēgļu un pārvietoto personu sociālajiem apstākļiem (attiecīgā gadījumā par pārcelšanos);

2)	norādes par pašreizējo valsts līdzekļu izmantojumu uzņemšanai, patvēruma piešķiršanas procedūrām, integrācijai un brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem, sākot no 2003. gada sākuma;

3)	no valsts līdzekļiem (atskaitot EBF) kopš 2003. gada finansēto uzņemšanas, patvēruma, integrācijas un brīvprātīgas atgriešanās pasākumu un projektu galvenie rezultāti. Lūdzu sniedziet šo pasākumu un projektu ietekmes vispārīgu novērtējumu;

4)	no Eiropas Bēgļu fonda iepriekšējā(-os) gadā(-os) jūsu valstī līdzfinansēto uzņemšanas, patvēruma, integrācijas un brīvprātīgas atgriešanās pasākumu un projektu galvenie rezultāti. Lūdzu sniedziet šo projektu ietekmes vispārīgu novērtējumu;

5)	jūsu valsts vajadzību analīze attiecībā uz uzņemšanu, patvēruma piešķiršanas procedūrām, integrāciju un brīvprātīgu atgriešanos.

…

4. DALĪBVALSTS VAJADZĪBU ANALĪZE

Lūdzu sniedziet jūsu valsts vajadzību analīzi attiecībā uz uzņemšanu, patvēruma piešķiršanas procedūrām, integrāciju un brīvprātīgu atgriešanos, kā arī iezīmējiet darbības mērķus šo vajadzību apmierināšanai programmas aptvertajā laika posmā (2005.–2007. gads), ņemot vērā tālāk minētās Komisijas vairākgadu plānošanas pamatnostādnes attiecībā uz prioritātēm.

1. prioritāte

Galveno pasākumu, tostarp ar integrāciju saistīto pasākumu, īstenošana, kā noteikts šādos tiesību aktos:

a)	Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003 (1), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm;

b)	Padomes 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000 (2) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju;

c)	Padomes 2002. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 407/2002 (3), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju;

d)	Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīva 2001/55/EK (4) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

e)	Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/9/EK (5), ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

f)	Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK (6) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, ciktāl to noteikumi attiecas uz bēgļiem;

g)	Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK (7) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

…

2. prioritāte

sagatavošanās principu un pasākumu ieviešanai, kas paredzēti Padomes direktīvā par dalībvalstu procedūru obligātajiem standartiem attiecībā uz bēgļu statusa piešķiršanu un atņemšanu dalībvalstīs, kurus pieņems 2005. gadā.

…

3. prioritāte

tādu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir uzlabot starptautiskās aizsardzības lūgumu izskatīšanas procedūru kvalitāti dalībvalstīs, piemēram:

—	izveidot vienotu starptautiskās aizsardzības lūgumu izskatīšanas procedūru;

—	stiprināt informācijas par izcelsmes valstīm un reģioniem apkopošanu, izvērtēšanu un efektīvu izmantošanu;

—	izstrādāt stratēģijas, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar dalībvalstu patvēruma sistēmu un uzņemšanas jaudu īpaši liela noslogojuma gadījumiem, kuru iemesli cita starpā ir saistīti ar ģeogrāfisko atrašanās vietu;

—	sadarbībā ar patvēruma iestādēm sagatavot neatkarīgus, kvalitatīvus pārskatus par dalībvalstu patvēruma sistēmām;

—	stiprināt pirmās instances lēmumu pieņemšanas kvalitāti, lai paātrinātu visu procedūru un nodrošinātu atbilstīgus galīgos lēmumus;

—	stiprināt dalībvalstu patvēruma sistēmu integritāti, jo īpaši, īstenojot atbilstīgu personu brīvprātīgu atgriešanos;

—	izstrādāt stratēģijas, lai noteiktu un risinātu tāda veida lietas, kurās būtu piemērota vienkāršota vai paātrināta procedūra, vai īpaša kārtība attiecībā uz uzņemšanu.

…

4. prioritāte

pasākumu īstenošana saistībā ar patvēruma meklētājiem, bēgļiem vai pagaidu vai papildu aizsardzības saņēmējiem un nepilngadīgajiem, ievērojot bērnu interešu aizsardzības principu.

…

5. prioritāte (neobligāta)

dalībvalstīm, kuras izveidojušas vai vēlas izveidot pārcelšanās shēmas, darbības, kuru konkrētais mērķis ir tādu personu uzņemšana un orientācija, kuras dalībvalstīs ielaistas šādu shēmu ietvaros, kā arī šādu shēmu pārvaldība.

…

5. MĒRĶU SASNIEGŠANAS STRATĒĢIJA

Lūdzu izklāstiet stratēģiju minēto mērķu (4. punktā) sasniegšanai un precizējiet tiem piekārtotās prioritātes. Lūdzu īsi aprakstiet šo prioritāšu īstenošanai paredzētās darbības. Kādā veidā tās ļauj sasniegt noteiktās prioritātes?

…

b)	Aprakstiet apspriežu rezultātus ar attiecīgajiem partneriem, kā tas paredzēts Lēmuma 2004/904/EK 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā. … … … … … …

6. SADERĪBA AR CITIEM INSTRUMENTIEM

Lūdzu norādiet, vai un kā šī stratēģija ir saderīga ar citiem reģionāliem, valsts un Kopienas instrumentiem.

…

7. ORIENTĒJOŠS FINANSĒJUMA PLĀNS

Lūdzu sagatavojiet orientējošu finansējuma plānu, kurā par katru darbību un katru gadu norādīts ierosinātais finanšu ieguldījums no Fonda, kā arī valsts un/vai privātā līdzfinansējuma kopsumma.

Orientējošs finansējuma plāns (3 gadu plānošanas periods)

		Publiskais finansējums				Privātais finansējums	Kopā
		Kopiena (EBF)	Valsts	Reģioni	Pašvaldības	Privātais finansējums	Kopā
Uzņemšanas un patvēruma procedūras	Kopā	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2005						0,00
	2006						0,00
	2007						0,00
Integrācija	Kopā	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2005						0,00
	2006						0,00
	2007						0,00
Brīvprātīga atgriešanās	Kopā	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2005						0,00
	2006						0,00
	2007						0,00
Tehniskā palīdzība	Kopā	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2005						0,00
	2006						0,00
	2007						0,00
Kopā		0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2005	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2006	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
	2007	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00

Lūdzu skatīt šā lēmuma 15. pantu.

8. NORĀDES UZ EBF LĪDZFINANSĒJUMU

Katrā darbībā, kas saistīta ar programmas finansētajiem pasākumiem, jābūt skaidrai norādei uz EBF finansējuma klātbūtni. Šādu norādi var nodrošināt:

—	iekļaujot ES logo un norādi par EBF līdzfinansējumu visos materiālos, ko valsts atbildīgā iestāde izplata sakarā ar valsts programmas īstenošanu (projektu konkursu paziņojumos, rokasgrāmatās, pieteikuma veidlapās, vēstulēs pretendentiem utt.);

—	visus projektu atbalsta saņēmējus informējot par EBF līdzfinansējumu;

—	izvietojot ES logo uz visām projekta ietvaros iegādātajām iekārtām;

—	iekļaujot ES logo un rakstisku norādi par EBF līdzfinansējumu visos attiecīgajos publicitātes materiālos, bukletos, vēstuļu galvā, sabiedrisko attiecību materiālos utt.;

—	izvietojot ES logo un norādi par EBF līdzfinansējumu dotāciju saņēmēju telpās (piemēram, pie biroja sienas, ieejas utml.);

—	informējot dalībniekus par EBF līdzfinansējumu, kad projekti tiek pieminēti semināros vai konferencēs.

Attiecībā uz EBF līdzfinansējumu izmantojama šāda norāde: “projektu līdzfinansē Eiropas Bēgļu fonds”.

ES logo var lejupielādēt no šīs adreses: http://europa.eu.int/abc/symbols/emblem/index_en.htm

Publikācijās, kurās pieminēts EBF līdzfinansējums, jānorāda, ka tajā atspoguļots autoru viedoklis un ka Komisija nenes atbildību par publikācijas saturu un tā iespējamo izmantošanu.

(1) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(2) OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

(3) OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

(4) OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.

(5) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

(6) OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.

(7) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

i) pielikums

2005. gada programmas projektam

EBF II īstenošanas nolūkā dalībvalstī ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas apraksts

Tā kā saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis atbild par EBF atbalstīto projektu pārvaldību, lūdzu aprakstiet īstenošanas sistēmu, kas izveidota, lai a) nodrošinātu darbību koordināciju un konsekvenci, b) atlasītu projektus un nodrošinātu atlases procedūras pārskatāmību un c) projektus pārvaldītu, uzraudzītu, pārbaudītu, novērtētu un revidētu.

Īstenošanas sistēmai jāatbilst saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. panta 5. punktu Komisijas pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem.

Aprakstot īstenošanas sistēmu, lūdzu izmantojiet i) pielikumā iekļauto veidlapu. Aizpildīto veidlapu lūdzu iesniedziet reizē ar 2005. gada programmas projektu.

Atgādinām, ka tad, ja sistēmās un procedūrās tiek veiktas būtiskas izmaiņas, Komisijai jāiesniedz atjaunināts pārvaldības un kontroles sistēmu apraksts.

Datums:

1. PASĀKUMU PLĀNS

1.1. Tiesiskais regulējums

(Norādiet valsts tiesību aktus un noteikumus, kas piemērojami EBF pasākumu pārvaldības un kontroles procedūrām)

EBF pārvaldībai piemērojamie valsts tiesību akti:

…

Sakarā ar EBF pārvaldību īpaši pieņemtie valsts noteikumi:

…

1.2. Atbildīgā iestāde un deleģētā iestāde

Atbildīgā iestāde Lēmuma 2004/904/EK 13. panta izpratnē

(pievienot oficiālo dokumentu, ar ko šī publiskā struktūra tiek norīkota par “atbildīgo iestādi” EBF pārvaldībai)

Nosaukums: …

Adrese: …

Atbildīgās personas vārds/uzvārds: …

Kontaktpersona: …

Kontaktpersonas amats: …

Tālr.: …

Fakss: …

E-pasts: …

Deleģētā iestāde Lēmuma 2004/904/EK 13. panta izpratnē (ja tāda tiek norīkota)

(pievienot oficiālo dokumentu, ar ko atbildīgā iestāde starpniekiestādei deleģē atbildību par EBF darbību īstenošanu)

Nosaukums: …

Adrese: …

Atbildīgās personas vārds/uzvārds: …

Kontaktpersona: …

Kontaktpersonas amats: …

Tālr.: …

Fakss: …

E-pasts: …

2. ATBILDĪGĀS IESTĀDES/DELEĢĒTĀS IESTĀDES STRUKTŪRA UN RESURSI

Lūdzu pievienojiet iestādes struktūras shēmu un īsu funkciju aprakstu. Ja EBF īstenošanas pārvaldība tiek deleģēta, lūdzu pievienojiet deleģētās iestādes struktūras shēmu un īsu funkciju aprakstu.

2.1. Atbildīgās iestādes/deleģētās iestādes statuss

Kāds ir atbildīgās iestādes juridiskais statuss?



Publiska persona



Publisko tiesību subjekts – iestāde vai aģentūra

Kāds ir deleģētās iestādes juridiskais statuss?

	Publiska persona		Publisko tiesību subjekts – iestāde vai aģentūra
	Privāto tiesību persona		Cits (lūdzu konkretizējiet) …

2.2. Štatu saraksts

Atbildīgā iestāde (galvenie darbinieki, kas iesaistīti EBF līdzekļu pārvaldībā)

Amats	Vārds/uzvārds	Statuss

Deleģētā iestāde (ja tāda norīkota)

Amats	Vārds/uzvārds	Statuss

2.3. Ārēju struktūru iesaiste

(lūdzu norādiet, vai atbildīgajai iestādei/deleģētajai iestādei uzticēto uzdevumu izpildei izmanto ārējas struktūras un attiecīgā gadījumā norādiet, kādi ir konkrētie nosacījumi)

…

3. PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMĀS IETILPSTOŠO UZDEVUMU APRAKSTS

3.1. Pienākumu sadale

Uzdevumi	Atbildīgās struktūrvienības/personas
Valsts vairākgadu un gada programmu sagatavošana
Dotāciju konkursu paziņojumu publicēšana
Pieteikumu saņemšana un reģistrācija
Pieteikumu administratīvā analīze (atbilstība kritērijiem)
Pieteikumu finansiālā analīze
Pieteikumu novērtēšana
Pieteikumu tehniskā analīze
Pieteikumu apstiprināšana (lēmums)
Lēmuma paziņošana pretendentiem
Dotāciju līgumu sagatavošana
Dotāciju līgumu parakstīšana
Projekta īstenošanas uzraudzība
Maksājumu pieprasījum/rēķinu saņemšana
Finansējuma saņēmēju maksājumu pieprasījumu/rēķinu analīze
Maksājumu apstiprināšana
Projektu īstenošanas pārbaude (1)
Maksājumu veikšana
Iepirkuma konkursu sagatavošana un publicēšana
Piedāvājumu saņemšana un reģistrēšana
Piedāvājumu administratīvā analīze
Piedāvājumu finansiālā analīze
Piedāvājumu tehniskā analīze
Līgumu piešķiršanas procedūra
Līgumu parakstīšana
Gada īstenošanas ziņojuma sagatavošana
Dalībvalstu Komisijai nosūtāmo izdevumu deklarāciju sagatavošana
Dalībvalstu Komisijai nosūtāmo maksājumu pieprasījumu sagatavošana
Dalībvalstu maksājumu pieprasījumu nosūtīšana Komisijai
Pārvaldības sistēmu revīzija (2)
Novērtējums (1)

3.2. Funkciju nodalīšana

(ja pārvaldības, maksājumu un kontroles funkcijas veic viena un tā pati struktūrvienība, lūdzu norādiet, kā tiek panākta šo funkciju skaidra nodalīšana)

…

EBF ieņēmumu un izdevumu uzskaite

3.2.1. Uzskaites kārtība

Kāds uzskaites instruments tiek izmantots EBF līdzekļu grāmatojumiem?

	Noteikta valsts budžeta pozīcija		Ārpusbudžeta pozīcija
	Īpašs bankas konts		Cits (lūdzu konkretizējiet) …

3.2.2. Apraksts pa posmiem, kādā veidā līdzekļi tiek saņemti un nosūtīti no tā dalībvalsts konta, kurā tie tiek iemaksāti, uz galīgā saņēmēja kontu

Līmeņi	Konta rekvizīti	Atbildīgā persona

EK pārskaitīto līdzekļu saņemšana







Galīgais finansējuma saņēmējs

Vai apstiprināšanas gaita attiecībā uz EBF maksājumiem ir līdzīga kā no valsts budžeta veicamo maksājumu apstiprināšanai?



Jā



Nē

Ja atbilde ir “nē”, lūdzu aprakstiet atšķirības, minot to iemeslus:

…

3.2.3. Aprakstiet noteikumus (ja tādi ir) EBF līdzekļu un valsts līdzfinansējuma pārnešanai, ja tiek iesaistīti valsts līdzekļi

…

4. PĀRVALDĪBAS PROCESA ANALĪZE – POSMU UN PROCEDŪRU APRAKSTS

4.1. Vairākgadu un gada programmu sagatavošana

Kas sagatavo Komisijai iesniedzamās vairākgadu un gada programmas?

…

Konkrēti kā šajās programmās tiek iekļauti finansējuma plāni?

…

Vai vairākgadu programmu sagatavošanas laikā notiek kontakti ar attiecīgajiem partneriem un gada programmu sagatavošanas laikā – ar potenciālajiem finansējuma saņēmējiem (par uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, konkursiem, iepirkuma procedūrām)?

…

4.2. Konkursi un pieteikumu atlase/iepirkuma procedūra

Vai atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde ir pieņēmušas dokumentus (rokasgrāmatas, apkārtrakstus, norādījumus par procedūrām) tālāk aprakstīto procedūru sakarā?

Jā



Nē



4.2.1. Konkursu paziņojumu/iepirkuma paziņojumu sagatavošana

—

Konkursu paziņojumu/iepirkuma paziņojumu sagatavošana un pārbaude

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Pievienojamie dokumenti

2005. gada konkursa paziņojums (ieskaitot pieteikuma veidlapas); iepirkuma paziņojums

—

Ar ko notiek apspriešanās pirms tiek pieņemta konkursa paziņojumu/iepirkuma paziņojumu galīgā versija?

Ar citām struktūrvienībām	
Ar citām valsts iestādēm	
Ar Eiropas Komisiju	
Cita atbilde	 (lūdzu konkretizējiet) …

4.2.2. Konkursa paziņojumu/iepirkuma paziņojumu publicēšana

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

—	Publicēšana:
	—	Valsts oficiālajā vēstnesī un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ja to nosaka iepirkuma procedūra)	
	—	Noteiktās tīmekļa vietnēs	
	—	Presē	
	—	Specializētajos izdevumos	
	—	Brošūrās un bukletos	
—	Cits veids		 (lūdzu konkretizējiet) …

4.2.3. Palīdzība pretendentiem pieteikumu/piedāvājumu sagatavošanā (t. i., dokumenti vai pakalpojumi, kuru mērķis ir skaidrot konkursu/iepirkumu paziņojumus, piemēram, rokasgrāmatas pretendentiem utml.)

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Pievienojamie dokumenti

Esošie dokumenti vai to projekti

4.2.4. Pieteikumu/piedāvājumu dokumentu saņemšana un reģistrācija

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

—

Pieteikuma/piedāvājuma saņemšanu apliecina ar:

—	Saņemšanas apliecinājumu	
—	Vēstuli/faksu/e-pastu	
—	Citā veidā	 (lūdzu konkretizējiet) …
—	Neapliecina	

—

Nosūtīšanas/saņemšanas termiņu ievērošanas pārbaude un pārbaude, vai iesniegti visi vajadzīgie pieteikuma/piedāvājuma dokumenti:

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

4.2.5. Pieteikuma/piedāvājuma dokumentu analīze

Administratīvā analīze

(pretendentu dati, atbilstības kritēriju pārbaude utt.)

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Tehniskā analīze

(analīze, ņemot vērā atlases un līguma piešķiršanas kritērijus, kas noteikti konkursa paziņojumā/iepirkuma specifikācijā)

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Vai ir noteikti precīzi atlases un līgumu piešķiršanas kritēriji?

Jā



Nē



Ja tie ir noteikti, vai tie ir izklāstīti dokumenta veidā (analītisks pārbaudes punktu saraksts utt.)?

Jā



Nē



Finanšu analīze

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Vai ir noteikti precīzi kritēriji (atsauces vērtības/noteiktu izdevumu veidu griesti)?

Jā



Nē



Ja ir noteikti, vai tie ir izklāstīti dokumenta veidā (pārbaudes punktu saraksts utt.)?

Jā



Nē



4.2.6. Saikne ar citām Kopienas iniciatīvām vai programmām

Vai ir pārbaudīts, vai jūsu valstī finansētie Kopienas iniciatīvu vai programmu pasākumi/projekti nepārklājas savā starpā, piemēram, ar EQUAL?

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

4.2.7. Pieteikumu novērtējums un atlase/līgumu piešķiršanas procedūras

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

(Aprakstiet iesniegto pieteikumu/piedāvājumu vērtēšanā iesaistītās puses (iekšēja novērtēšana, ārēji novērtētāji, novērtēšanas komisijas)

…

4.2.8. Lēmums par pieteikumu/piedāvājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu

Kas oficiāli atbild par pieteikumu apstiprināšanas vai noraidīšanas lēmumu?

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

4.2.9. Paziņošana par lēmumu noraidīt pieteikumus/piedāvājumus

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Vai pieteikuma/piedāvājuma iesniedzējam nosūta vēstuli, paziņojot par noraidīšanu?

Jā



Nē



Vai vēstulē norāda noraidīšanas iemeslus?

Jā



Nē



4.2.10. Projekta apstiprināšana/lēmums par finansēšanu/iepirkuma līguma piešķiršana

Uzskaites kārtība attiecībā uz apstiprinātajiem projektiem

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Kas atbildīgās/deleģētās iestādes vārdā paraksta finansēšanas līgumu/iepirkuma lēmumu?

(lūdzu pievienojiet finansējuma saņēmējiem nosūtīto līgumu paraugu un ziņojumu paraugu)

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Pievienojamie dokumenti

Finansēšanas līguma paraugs(-i)

4.3. Dotāciju pārvaldība un maksājumi

4.3.1. Maksājumu kārtība, kas noteikta finansēšanās līgumā(-os) ar finansējuma saņēmēju

Maksājums	Apjoms (% no kopsummas)	Maksājuma priekšnosacījumi (finansējuma saņēmēja ziņojumi)	Plānotais datums (attiecībā pret projekta īstenošanas gaitu)
Pirmais priekšfinansējums
Otrais priekšfinansējums
Atlikums

Vai ir sagatavoti progresa ziņojumu un galīgo novērtējuma ziņojumu paraugi, ko varētu izmantot finansējuma saņēmēji? (lūdzu pievienojiet progresa ziņojumu un novērtējuma ziņojumu paraugus)

Jā



Nē



Vai ir sagatavoti finanšu pārskatu/maksājumu pieprasījumu paraugi, ko varētu izmantot finansējuma saņēmēji? (lūdzu pievienojiet finanšu pārskatu un maksājumu pieprasījumu paraugus)

Jā



Nē



4.3.2. Projektu īstenošanas uzraudzība

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Vai uzraudzības ietvaros ir plānota projektu īstenošanas pārbaude uz vietas?

Jā



Nē



Ja ir plānota, kāda ir piemērojamā kārtība (biežums, projekta darbību/finanšu pārbaudes utt.)?

…

4.3.3. Projektu maksājumu pieprasījumu saņemšana un analīze

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Vai maksājuma pieprasījumu analīzē ietilpst šādas pārbaudes:

	Pirmais priekšfinansējums (Jā/Nē)	Otrais priekšfinansējums (Jā/Nē)	Galīgais maks. (Jā/Nē)
Vai pieprasītā summa saskan ar līgumā noteikto?
Vai pieprasījumā norādītā persona ir pareizā un vai maksājumiem norādītais bankas konts ir pareizs?
Vai projekts tiek īstenots saskaņā ar finansēšanas līguma noteikumiem?
Pilnīgs, detalizēts projekta izdevumu saraksts
Finansējuma saņēmēja izdevumu deklarācijas aprēķinu pārbaude
Vai deklarētie izdevumi saskan ar budžeta tāmi?
Deklarētos izdevumus apstiprinošie pierādījumi
Deklarēto izdevumu īpatsvars, kas pārbaudīti, salīdzinot ar attiecīgajiem apstiprinošajiem pierādījumiem: … %
Izdevumu apstiprināšana, ko veic ārēja iestāde (grāmatvedis, revidents utt.)
Vai deklarētie izdevumi atbilst Komisijas Lēmuma … Noteikumiem?

4.3.4. Maksājumu/līdzekļu atgūšanas procedūras uzsākšana

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

4.3.5. Maksājuma uzdevums/iekasēšanas rīkojums

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

4.3.6. Maksājumu/līdzekļu atgūšanas izpilde

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Vai maksājuma/līdzekļu atgūšanas izpildē ietilpst šādas pārbaudes:

	Pirmais priekšfinansējums – avansa maks. (Jā/Nē)	Otrais priekšfinansējums – starpposma maks. (Jā/Nē)	Galīgais maks. (Jā/Nē)
Attiecībā uz projektu ir spēkā esošas tiesiskās saistības (finansēšanas līgums)
Maksājuma pieprasījuma/iekasēšanas rīkojuma pienācīga apstiprināšana (pārbaudes punktu saraksts)
Maksājuma pieprasījumu/iekasēšanas rīkojumu parakstījusi pilnvarotā persona ar paraksta tiesībām
Finansējuma saņēmēja precīzs juridiskais statuss un bankas dati
Pareizs maksājuma pieprasījuma/iekasēšanas rīkojuma ieraksts grāmatvedībā

4.3.7. Maksāšanas veids

Kā finansējuma saņēmējiem tiek veikti maksājumi?

Ar bankas pārskaitījumu



Ar čeku



Citādi



4.3.8. Līdzekļu atgūšanas uzraudzība

(Kāda ir kārtība, lai nodrošinātu sakarā ar projektiem izdoto iekasēšanas rīkojumu uzraudzību un to apmaksāšanu?)

…

4.3.9. Procedūras EBF atmaksāto līdzekļu pārdalei (attiecīgā gadījumā)

…

4.4. Dalībvalsts izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumi

4.4.1. Izdevumu deklarācija

Kura iestāde/struktūrvienība sagatavo Eiropas Komisijai nosūtāmās izdevumu deklarācijas?

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

Kura iestāde apstiprina Eiropas Komisijai nosūtāmās izdevumu deklarācijas?

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība/persona

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

4.4.2. Maksājuma pieprasījums

Kura struktūrvienība sagatavo Eiropas Komisijai nosūtāmo maksājuma pieprasījumu (… pants)?

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

5. PĀRBAUDES, KONTROLE UN REVĪZIJA

5.1. Par projektu pārbaudi (kā noteikts 25. panta a) apakšpunktā) atbildīgās struktūrvienības

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība (3)

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

5.2. Projektu pārbaužu iezīmes

Rādītāji

Jā

Nē

Pārbaužu struktūra:

—	centralizēta

—	decentralizēta

—

ārēja

Pārbaudes veicošo personu skaits

Pārbaužu veidi:

Vai pārbaudes balstās uz riska analīzi?

—	iepriekšējas pārbaudes

—	projekta īstenošanas laikā

—	pārbaudes pēc īstenošanas

Gada programma tiek sagatavota, ņemot vērā šā lēmuma 7. pantā minēto izlases metodi

Vai pārbaudes darbībās ietilpst:

	Jā	Nē
Pārliecināšanās, ka ir ievērotas projektu atlases procedūras
Pārbaude, vai projekta mērķi atbilst EBF īstenošanas valsts programmas mērķiem
Pārbaude, vai finansējuma saņēmēju uzrādītie izdevumi ir saskaņā ar apliecinošajiem dokumentiem
Pārbaude, vai izdevumi atbilst Kopienas prasībām, attiecīgās valsts atlases procedūrā noteiktajām prasībām, līguma vai finansējuma piešķiršanas instrumenta noteikumiem un faktiski veiktajiem darbiem
Pārbaude, vai valsts līdzfinansējums ir faktiski nodrošināts
Pārbaude, vai ir ievērotas atbildīgās iestādes/starpniekiestādes noteiktās procedūras un posmi finansējuma saņēmējiem paredzēto maksājumu analīzei, apstiprināšanai un izpildei
Pārbaude, vai finansējuma summa ir saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 23. pantā noteiktajām robežām
Pārbaude, vai finansējums ir faktiski samaksāts tā saņēmējiem
Revīzijas liecību pārbaude
Pārbaude, vai apstiprinātie projektu izdevumi un ieņēmumi saskan ar izdevumu un ieņēmumu summām, ko atbildīgā iestāde uzrādījusi Komisijai iesniegtajās izdevumu deklarācijās

5.3. Tālākā rīcība pēc pārbaudēm

Kam nosūta ziņojumus?

	Pārbaudīto projektu finansējuma saņēmējiem

	Atbildīgās iestādes valdei

	Atbildīgās iestādes iekšējās revīzijas struktūrvienībai

	Valsts kontroles iestādēm

	Cita atbilde (lūdzu konkretizējiet) …

Kāda ir tālākā rīcība pēc šiem ziņojumiem:

—	attiecībā uz attiecīgajiem projektiem (finanšu korekcijas, to pašu finansējuma saņēmēju citu uzsākto projektu pārbaudes utt.) … … …

—	attiecībā uz atbildīgo iestādi/starpniekiestādi (grozījumi un labojumi procedūrās, procedūru rokasgrāmatās, pārbaudes punktu sarakstos utt.) … … … … …

5.4. Atbildīgās iestādes/starpniekiestādes revīzija

Vai atbildīgo iestādi/starpniekiestādi revidē?

Jā



Nē



Kuras iestādes vai struktūrvienības var veikt šāda veida revīziju?

	Atbildīgās iestādes/starpniekiestādes iekšējās revīzijas struktūrvienība

	Citas iestādes revīzijas struktūrvienība

	Valsts revīzijas iestāde (valsts kontrole)

Vai kopš Padomes Lēmuma 2004/904/EK spēkā stāšanās ir veikta šāda veida revīzija?

Jā



Nē



Ja ir veikta:

Kad? (datumi) …

Kura iestāde to veica? …

Vai ziņojums(-i) ir pieejams(-i)? …

Kādas darbības veiktas sakarā ar šo ziņojumu?

…

6. REVĪZIJAS LIECĪBAS

Kur tiek glabāti tālāk minētie dokumenti?

Dokumenti	Atbildīgā iestāde/struktūrvienība	Cik ilgi?
Valsts vairākgadu un gada programma
Eiropas Komisijas lēmums par vairākgadu un gada programmu
Konkursa/iepirkuma paziņojumi
Pretendentu dokumenti/līgumu dokumenti
Saņemto pieteikumu administratīvā, tehniskā un finansiālā analīze (novērtējuma tabulas) un novērtēšanas komitejas ziņojumi
Lēmums par finansēšanu vai noraidīšanu
Projekta finansēšanas līgums
Ar projektiem saistītie finanšu saistību lēmumi
Finansējuma saņēmēju iesniegtie progresa ziņojumi un galīgie ziņojumi
Attiecībā uz finansētajiem projektiem iesniegtie finanšu pārskati un maksājumu pieprasījumi
Finansēto projektu izdevumus un ieņēmumus apliecinošie dokumenti
Maksājumu/līdzekļu atgūšanas apstiprināšana attiecībā uz finansējumu (pārbaudes punktu saraksti)
Maksājuma uzdevumi/iekasēšanas rīkojumi attiecībā uz finansējumu
Maksājumu/līdzekļu atgūšanas pierādījumi attiecībā uz finansējumu
Projektu pārbaužu ziņojumi
Valsts līmenī veikto pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaužu ziņojumi
Eiropas Komisijai nosūtītās izdevumu deklarācijas
Eiropas Komisijai nosūtītie maksājumu pieprasījumi
Eiropas Komisijai nosūtītie īstenošanas nobeiguma ziņojumi
No Eiropas Komisijas saņemto maksājumu apstiprinājumi

7. NOVĒRTĒŠANA

7.1. Par novērtēšanu atbildīgās struktūrvienības

Vai tas ir paredzēts?

Jā/Nē/Nepiem.

Atbildīgā iestāde/struktūrvienība (4)

Procedūras veids (rokasgrāmata, apkārtraksts, norādījumi par procedūrām, pārbaudes punktu saraksts utml.)

7.2. Novērtēšanas grafiks

Cik bieži novērtē EBF darbības?



Starpposma novērtējums



Noslēguma novērtējums

7.3. Rādītāji

Vai ir definēti rādītāji projektu un valsts programmu uzraudzībai un novērtēšanai un vai pārvaldības posmā tiek vākti attiecīgie dati?

Jā



Nē



Vai ir definēti konkrēti rādītāji attiecībā uz katru Lēmuma 2004/904/EK 4., 5., 6. un 7. pantā minēto darbību veidu?

Līdzekļi un projektu īstenošanas rādītāji

(Ja ir, atzīmējiet ar “X”)

Darbības īstenošanas rādītāji

(Ja ir, atzīmējiet ar “X”)

Darbības rezultātu rādītāji

(Ja ir, atzīmējiet ar “X”)

Darbības ietekmes rādītāji

(Ja ir, atzīmējiet ar “X”)

1.	Uzņemšanas apstākļi un patvēruma procedūras

—	palīdzība personām

—	struktūrpalīdzība

2.	Integrācija

—	palīdzība personām

—	struktūrpalīdzība

3.	Brīvprātīga atgriešanās

—	palīdzība personām

—	struktūrpalīdzība

(1) Norādiet, ja tiek izmantoti neatkarīgi konsultanti.

(2) Pārbaudes, kas jāveic atbildīgajai iestādei vai tās uzdevumā (ja tās veic neatkarīgi revidenti, valsts iestādes) kontroles nolūkā, t.i., saskaņā ar 25. panta a) apakšpunktu, nevis tiešā saistībā ar uzraudzību par to, kā projektus pārvalda ikdienā (analīze un lēmumi, maksājumu pieprasījumi, utt.).

(3) Lūdzu norādiet arī, ja pārbaužu veikšanai izmanto ārējas struktūras.

(4) Lūdzu norādiet, ja tiek izmantoti neatkarīgi konsultanti.

2. PIELIKUMS

EIROPAS BĒGĻU FONDS

GADA PROGRAMMAS PROJEKTS PAR 2005. GADU

1. DALĪBVALSTS

…

2. GADA PROGRAMMAS IETVAROS FINANSĒJAMO PROJEKTU ATLASES VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Vai gada programmas ietvaros finansējamo projektu atlases vispārīgie noteikumi ir saskaņā ar vairākgadu programmā noteiktajiem? Ja nav, lūdzu sīki aprakstiet attiecīgās izmaiņas.

…

3. DARBĪBAS

3.1. A) darbība — Uzņemšanas apstākļi un patvēruma procedūras

i)	Vajadzības, kas attaisno darbības īstenošanu … …

ii)	Darbības nolūks … …

iii)

Finansējuma plāns (1)

Eiropas Bēgļu fonda asignējums	A	0,00 EUR	0,00 %
Valsts asignējumi	B	0,00 EUR	0,00 %
Reģionu asignējumi	C	0,00 EUR	0,00 %
Pašvaldību asignējumi	D	0,00 EUR	0,00 %
Valsts līmeņa asignējumi	E = B+C+D	0,00 EUR	0,00 %
Publiskie asignējumi kopā	F = A+E	0,00 EUR	0,00 %
Privātie asignējumi	G	0,00 EUR	0,00 %
Kopējās izmaksas	H = F+G	0,00 EUR	0,00 %

iv)

Grafiks

(Projektu uzsākšanas datumiem jābūt laikā no attiecīgā programmas gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Izņēmuma kārtā attiecībā uz 2005. gada programmu uzsākšanas datumi var būt laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 30. jūnijam. Attiecībā uz 2005. gada programmu projektu izdevumi var tikt atbalstīti, sākot no 2005. gada 1. janvāra)

Sākuma datums: …

Noslēguma datums: …

v)	Veicamās darbības (darbību izklāsts) Skat. Lēmuma 2004/904/EK 5. pantā uzskaitītās darbības.

vi)	Mērķgrupas Personas, kas minētas EBF Lēmuma 2004/904/EK 3. pantā (norādot juridisko statusu).

vii)	Dotāciju saņēmēji (NVO, federālas, valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, citas bezpeļņas organizācijas …)

viii)

Iesaistītās valsts iestādes

Lūdzu norādiet, vai ir iesaistītas citas iestādes papildus atbildīgajai iestādei saskaņā ar EBF lēmuma 13. pantu.

ix)

Sagaidāmie rezultāti skaitliskā izteiksmē

Tālāk sniegto piemēru saraksts ir tikai ieskatam un nav izsmeļošs:

—	izmitināšanas infrastruktūras vai pakalpojumu uzlabošana (izsakot skaitliski);

—	materiālās palīdzības nodrošināšana un medicīniska vai psiholoģiska aprūpe;

—	sociālā palīdzība, informācija vai palīdzība saistībā ar administratīvajām formalitātēm;

—	atbalsta pakalpojumi, piemēram, tulkošana un apmācība, lai palīdzētu uzlabot uzņemšanas apstākļus un patvēruma procedūru efektivitāti un kvalitāti;

—	informācijas sniegšanas uzlabošana vietējai sabiedrībai, kam būs saskarsme ar uzņemošajā valstī uzņemtajām personām;

—	neaizsargātām grupām paredzētās īpašās palīdzības veids un apjoms;

—	kontaktu (juristu vai citu padomdevēju) ilgums ar mērķgrupās ietilpstošām personām;

—	projektu rezultātā radīto produktu (informācijas avoti, dokumentu tulkojumi utt.) lietotāju skaits;

—	konkrēti uzlabojumi attiecībā uz patvēruma pieteikumu izskatīšanu;

—	patvēruma meklētāju pārstāvības uzlabojumi (piem., juridiskā palīdzība);

—	citi (lūdzu konkretizējiet).

x)	Norādes uz EBF līdzfinansējumu Lūdzu aprakstiet metodes, kā tiek norādīts uz EBF finansējuma klātbūtni attiecībā uz jebkādiem pasākumiem, kas saistīti ar šīs darbības ietvaros finansējamiem projektiem. … …

xi)

Papildināmība ar līdzīgām, no citiem fondiem finansētām darbībām un papildināmība ar valsts līmeņa pasākumiem

Lūdzu uzskatāmi parādiet, ka ierosinātās darbības ir pilnībā saskaņotas ar līdzīgām darbībām, ko finansē no citiem valsts vai Kopienas fondiem, un ka tās papildina nevis aizstāj valsts līmeņa darbības.

…

3.2. B) darbība – Tādu lēmuma 2004/904/EK 3. pantā minēto personu integrācija, kuru uzturēšanās attiecīgajā dalībvalstī ir ilgstoša un pastāvīga

i)	Vajadzības, kas attaisno darbības īstenošanu … …

ii)	Darbības nolūks … …

iii)

Finansējuma plāns (2)

Eiropas Bēgļu fonda asignējums	A	0,00 EUR	0,00 %
Valsts asignējumi	B	0,00 EUR	0,00 %
Reģionu asignējumi	C	0,00 EUR	0,00 %
Pašvaldību asignējumi	D	0,00 EUR	0,00 %
Valsts līmeņa asignējumi	E = B+C+D	0,00 EUR	0,00 %
Publiskie asignējumi kopā	F = A+E	0,00 EUR	0,00 %
Privātie asignējumi	G	0,00 EUR	0,00 %
Kopējās izmaksas	H = F+G	0,00 EUR	0,00 %

iv)

Grafiks

Sākuma datums: …

Noslēguma datums: …

v)	Veicamās darbības (darbību izklāsts) Skat. Lēmuma 2004/904/EK 6. pantā uzskaitītās darbības. … … … … …

vi)	Mērķgrupas EBF lēmuma 3. pantā noteiktās personas, kuru uzturēšanās attiecīgajā dalībvalstī ir ilgstoša un/vai pastāvīga (lūdzam ievērot, ka šeit nevar iekļaut patvēruma meklētājus, nelegālos imigrantus un imigrantus).

vii)	Dotāciju saņēmēji (NVO, federālas, valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, citas bezpeļņas organizācijas)

viii)

Iesaistītās valsts iestādes

Lūdzu norādiet, vai ir iesaistītas citas iestādes papildus atbildīgajai iestādei saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. pantu.

ix)

Sagaidāmie rezultāti skaitliskā izteiksmē

Tālāk sniegto piemēru saraksts ir tikai ieskatam un nav izsmeļošs:

—	konsultācijas un palīdzība tādas jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi, integrācija darba tirgū, kā arī medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās aprūpes pakalpojumi un materiāli;

—	to darbību skaits, kas atbalsta saņēmējiem palīdz pielāgoties dalībvalsts sabiedrībai sociālajā un kultūras ziņā un pieņemt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļautajās vērtības;

—	darbības ar mērķi veicināt stabilu un ilgtspējīgu dalību pilsoniskajā un kultūras dzīvē;

—	tiešā atbalsta (pārtikas, apģērba, izmitināšanas utt.) finansiālā vērtība;

—	sniegto veselības aprūpes pakalpojumu skaits;

—	piedāvāto izglītības un apmācību (piem., valodu vai arodapmācība) stundu skaits;

—	sociālo darbinieku kontaktu ilgums ar mērķgrupās ietilpstošām personām;

—	projektu rezultātā radīto produktu (informācijas avoti, dokumentu tulkojumi utt.) lietotāju skaits;

—	konkrēti uzlabojumi saistībā ar bēgļu integrāciju;

—	darbības, kas veicina gan vienlīdzīgu pieeju, gan vienlīdzīgus rezultātus šo personu saskarsmē ar valsts iestādēm;

—	citi (lūdzu konkretizējiet).

x)	Norādes uz EBF līdzfinansējumu Lūdzu aprakstiet metodes, kā tiek norādīts uz EBF finansējuma klātbūtni attiecībā uz jebkādiem pasākumiem, kas saistīti ar šīs darbības ietvaros finansējamiem projektiem. … … … … …

xi)

Papildināmība ar līdzīgām, no citiem fondiem finansētām darbībām un papildināmība ar valsts līmeņa pasākumiem

Dalībvalstij uzskatāmi jāparāda, ka ierosinātās darbības ir pilnībā saskaņotas ar līdzīgām darbībām, ko finansē no citiem valsts vai Kopienas fondiem, un ka tās papildina nevis aizstāj valsts līmeņa darbības.

…

3.3. C) darbība – Lēmuma 2004/904/EK 3. pantā minēto personu brīvprātīga atgriešanās, ja vien tās nav ieguvušas jaunu valsts piederību un nav atstājušas attiecīgās dalībvalsts teritoriju

i)	Vajadzības, kas attaisno darbības īstenošanu … …

ii)	Darbības nolūks … …

iii)

Finansējuma plāns (3)

Eiropas Bēgļu fonda asignējums	A	0,00 EUR	0,00 %
Valsts asignējumi	B	0,00 EUR	0,00 %
Reģionu asignējumi	C	0,00 EUR	0,00 %
Pašvaldību asignējumi	D	0,00 EUR	0,00 %
Valsts līmeņa asignējumi	E = B+C+D	0,00 EUR	0,00 %
Publiskie asignējumi kopā	F = A+E	0,00 EUR	0,00 %
Privātie asignējumi	G	0,00 EUR	0,00 %
Kopējās izmaksas	H = F+G	0,00 EUR	0,00 %

iv)

Grafiks

Sākuma datums: …

Noslēguma datums: …

v)	Veicamās darbības (darbību izklāsts) Skat. Lēmuma 2004/904/EK 7. pantā uzskaitītās darbības. … … … … …

vi)	Tālākā rīcība pēc atgriešanās Lūdzu aprakstiet izveidoto uzraudzības un tālāko rīcību sistēmu, ko piemēro pēc brīvprātīgas atgriešanās.

vii)	Mērķgrupas EBF lēmuma 3. pantā noteiktās personas, ja vien tās nav ieguvušas jaunu valsts piederību (naturalizējušās personas) un nav atstājušas attiecīgās dalībvalsts teritoriju (lūdzu konkretizējiet).

viii)

Dotāciju saņēmēji

(NVO, federālas, valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, citas bezpeļņas organizācijas …)

ix)	Iesaistītās valsts iestādes Lūdzu norādiet, vai ir iesaistītas citas iestādes papildus atbildīgajai iestādei saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. pantu.

Sagaidāmie rezultāti skaitliskā izteiksmē

Tālāk sniegto piemēru saraksts ir tikai ieskatam un nav izsmeļošs:

—	personu skaits, kas izmanto informāciju un konsultāciju pakalpojumus par brīvprātīgas atgriešanās iniciatīvām vai programmām;

—	to personu (profesionāli darbinieki, ģimenes galvas, ģimenes locekļi) skaits, kuras atgriežas savā dzimtenē;

—	to personu skaits, kuras ir palikušas, bet saņēmušas ar atgriešanos saistītu atbalstu;

—	papildu ekonomiskie ieguvumi izcelsmes valstī (piem., radīto darba vietu skaits, izveidoto uzņēmumu skaits utt.);

—	informēšana par aspektiem saistībā ar atgriešanos, tostarp ekonomisko, administratīvo un politisko situāciju izcelsmes valstī, darba iespējām, īpašumtiesībām un citiem juridiskiem jautājumiem;

—	izceļojošām personām sniegtās finansiālās palīdzības apjoms;

—	sadarbība ar līdzīgiem projektiem citās dalībvalstīs;

—	padomdevēju kontaktu ilgums ar mērķgrupās ietilpstošām personām;

—	projektu rezultātā radīto produktu (informācijas par situāciju izcelsmes valstī vai reģionā vai iepriekšējā parastajā dzīvesvietā) lietotāju skaits;

—	Eiropas Savienībā uzturošos personu izcelsmes kopienu darbības, lai atvieglotu Padomes Lēmumā 2004/904/EK minēto personu brīvprātīgu atgriešanos, darbību ietekmi izsakot skaitliski;

—	darbības, kas atvieglo valstu iniciatīvu vai programmu organizēšanu un īstenošanu brīvprātīgas atgriešanās jomā;

—	citi (lūdzu konkretizējiet).

xi)	Norādes uz EBF līdzfinansējumu Lūdzu aprakstiet metodes, kā tiek norādīts uz EBF finansējuma klātbūtni attiecībā uz jebkādiem pasākumiem, kas saistīti ar šīs darbības ietvaros finansējamiem projektiem. … … … … …

xii)

Papildināmība ar līdzīgām, no citiem fondiem finansētām darbībām un papildināmība ar valsts līmeņa pasākumiem

Dalībvalstij uzskatāmi jāparāda, ka ierosinātās darbības ir pilnībā saskaņotas ar līdzīgām darbībām, ko finansē no citiem valsts (reģionāliem, vietējiem) vai Kopienas fondiem, un ka tās papildina nevis aizstāj valsts līmeņa darbības.

4. TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

i)	Vajadzības, kas attaisno tehniskās palīdzības izmantošanu Sīks apraksts par pieejamiem resursiem un papildu vajadzībām saistībā ar EBF programmas īstenošanu. … …

ii)	Tehniskās palīdzības nolūks (Lēmuma 2004/904/EK 18. pants) … …

iii)

Finansējuma plāns (4)

Eiropas Bēgļu fonda asignējums	A	0,00 EUR	0,00 %
Valsts asignējumi	B	0,00 EUR	0,00 %
Reģionu asignējumi	C	0,00 EUR	0,00 %
Pašvaldību asignējumi	D	0,00 EUR	0,00 %
Valsts līmeņa asignējumi	E = B+C+D	0,00 EUR	0,00 %
Publiskie asignējumi kopā	F = A+E	0,00 EUR	0,00 %
Privātie asignējumi	G	0,00 EUR	0,00 %
Kopējās izmaksas	H = F+G	0,00 EUR	0,00 %

iv)

Grafiks

(Tehniskās palīdzības uzsākšanas datumiem jābūt laikā no attiecīgā programmas gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Izņēmuma kārtā attiecībā uz 2005. gada programmu uzsākšanas datumi var būt laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 30. jūnijam. Attiecībā uz 2005. gada programmu izdevumi var tikt atbalstīti no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim)

Sākuma datums: …

Noslēguma datums: …

Veicamās darbības (darbību izklāsts)

Tehniskās un administratīvās palīdzības darbības, kas saistītas ar programmas darbību sagatavošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, piemēram:

izmaksas, kas saistītas ar EBF līdzfinansēto darbību sagatavošanu, atlasi, novērtējumu un tālāko virzību. Te var iekļaut datorsistēmu līzingu vai iegādi, ja atbildīgā iestāde pamato to nepieciešamību un ja tas ir samērīgi ar programmas lielumu. Līzingā saņemtās vai iegādātās iekārtas var izmantot tikai programmas īstenošanai. Attiecīgā gadījumā piemēro attaisnoto izmaksu noteikumus attiecībā uz līzingu;

b)	informēšanas darbības un izmaksas, kas saistītas ar norādēm uz EBF līdzfinansējumu;

c)	ar projektu revīziju un pārbaudēm uz vietas saistītās izmaksas;

d)	izdevumi par algām, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir attaisnoti vienīgi šādos gadījumos;

e)	izdevumi pastāvīgiem ierēdņiem, kas ar atbildīgās iestādes oficiālu lēmumu uz laiku norīkoti, lai veiktu 2. līdz 4. punktā minētos uzdevumus;

f)	izdevumi pagaidu vai privātā sektora darbiniekiem, kas nolīgti tikai 2. līdz 4. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

vi)	Publiskā iepirkuma procedūra Publiskā iestāde, kas īsteno EBF programmu (un, attiecīgā gadījumā, citas īstenošanā iesaistītās iestādes). Lūdzu norādiet, saskaņā ar kādām publiskā iepirkuma procedūrām tiks pārvaldīti tehniskās palīdzības izdevumi.

vii)	Iesaistītās valsts iestādes Lūdzu norādiet, vai ir iesaistītas citas iestādes papildus atbildīgajai iestādei saskaņā ar EBF lēmuma 13. pantu.

viii)

Sagaidāmie rezultāti skaitliskā izteiksmē

Piemēram:

—	skaitliski nosakāmi uzlabojumi EBF īstenošanā;

—	uzlabojumi konkursu paziņojumu un programmu sagatavošanā (norādiet cilvēkdienu skaitu);

—	novērtētie projektu pieteikumi (norādiet skaitu);

—	apstiprinātie projekti (norādiet prognozēto skaitu);

—	projektu uzraudzība un programmas pārvaldība (norādiet cilvēkdienu skaitu);

—	revīzija un pārbaudes uz vietas (norādiet revīziju/pārbaužu skaitu);

—	novērtējuma ziņojumi (norādiet cilvēkdienu skaitu);

—	publicitātes pasākumi (konkretizējiet);

—	iekārtu līzings vai iegāde (konkretizējiet);

—	citi (konkretizējiet).

ix)	Norādes uz EBF līdzfinansējumu Katrā darbībā, kas saistīta ar programmas finansētajiem projektiem, jābūt skaidrai norādei uz EBF finansējuma klātbūtni.

Papildināmība ar līdzīgām, no citiem fondiem finansētām darbībām un papildināmība ar valsts līmeņa pasākumiem

Dalībvalstij uzskatāmi jāparāda, ka ierosinātās darbības ir pilnībā saskaņotas ar līdzīgām darbībām, ko finansē no citiem valsts, Kopienas vai starptautiskiem fondiem, un ka tās papildina nevis aizstāj valsts līmeņa darbības.

5. ORIENTĒJOŠS KOPĒJAIS GADA FINANSĒJUMA PLĀNS (5)

Eiropas Bēgļu fonda asignējums	A	0,00 EUR	0,00 %
Valsts asignējumi	B	0,00 EUR	0,00 %
Reģionu asignējumi	C	0,00 EUR	0,00 %
Pašvaldību asignējumi	D	0,00 EUR	0,00 %
Valsts līmeņa asignējumi	E = B+C+D	0,00 EUR	0,00 %
Publiskie asignējumi kopā	F = A+E	0,00 EUR	0,00 %
Privātie asignējumi	G	0,00 EUR	0,00 %
Kopējās izmaksas	H = F+G	0,00 EUR	0,00 %

(1) Skat. šā lēmuma 15. pantu.

(2) Skat. šā lēmuma 15. pantu.

(3) Skat. šā lēmuma 15. pantu.

(4) Nepārsniedzot 7 % no dalībvalstij piešķirtā gada finansējuma, plus EUR 30 000. Līdzfinansējums nav nepieciešams. Skat. šā lēmuma 15. pantu.

(5) Skat. šā lēmuma 15. pantu.

3. PIELIKUMS

PROGRESA ZIŅOJUMA PARAUGS

(Lēmuma 2004/904/EK 23. panta 3. punkts)

Adresāts:

Eiropas Komisija

Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts

B/4 struktūrvienība, Eiropas Bēgļu fonds

B-1049 Brisele

Dalībvalsts: …Gada programmas gads: …Atbildīgā iestāde: …(kontkatpersona, iestāde vai struktūrvienība, adrese, fakss, tālrunis, e-pasts)Termiņš: kad galīgie finansējuma saņēmēji ir izlietojuši 70 % no sākotnējā maksājuma summas.

A. PROGRAMMAS ADMINISTRĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

1. Gada programmas pārvaldības struktūru, finanšu plūsmu, projektu atlases metožu un kritēriju un uzraudzības sistēmas apraksts (ja sakrīt ar informāciju, kas sniegta līdzfinansējuma pieprasījumā, vienkārši izdariet atsauci uz šo līdzfinansējuma pieprasījumu):

2. Projektu atlase: veiktās darbības un to rezultāti (piemēram, konkursa paziņojuma publicēšanas datums, pretendentu skaits, apstiprināto projektu skaits, apstiprināto projektu vidējās izmaksas). Programmas īstenošanas sakarā veikto tehniskās palīdzības darbību apraksts:

3. Informēšana un publicitāte – veiktās darbības. Sīks apraksts par to, kā veiktas norādes uz Kopienas līdzfinansējumu. Visos projekta dokumentos un publikācijās jāpiemin ES līdzfinansējums: “projektu līdzfinansē Eiropas Bēgļu fonds”:

4. Informācija par Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 1. punktā paredzēto pārbaužu veikšanu:

5. Ar darbībām saistīto risku apraksts (par risku uzskata tādu notikumu iespēju, kuri ietekmētu mērķu sasniegšanu):

B. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

1. Īstenošanas grafiks

—	Valsts gada programmas īstenošanas sākuma datums:

—	Valsts gada programmas noslēguma datums (līdzfinansējuma lēmumā noteiktā pēdējā diena, kurā izdevumi ir attaisnoti):

2. Finansiālie aspekti

Finanšu pārskata tabula (norādiet datumu – ne agrāk kā vienu mēnesi pirms kopsavilkuma ziņojuma iesniegšanas):

FINANŠU PĀRSKATS

(progresa ziņojums, 23. panta 3. punkts)

EBF VALSTU PROGRAMMAS	VALSTS
Situācija uz:	Programmas gads:

Plānots

(1)

Saistības

(2)

Maksājumi

(3)

Maksājumi %

(4=3/2)

Kopējās izmaksas

(a)

EBF finansējums

(b)

Kopējās izmaksas

(a)

Kopējās attaisnotās izmaksas

(b)

EBF finansējums

(c)

Kopējās izmaksas

(a)

Kopējās attaisnotās izmaksas

(b)

EBF finansējuma galīgais maksājums

(c)

Samaksātais EBF finansējums

(d)

Kopējās izmaksas

(a)

EBF finansējuma galīgais maksājums

(b)

Samaksātais EBF finansējums

(c)

Vēl maksājamais/atgūstamais EBF finansējums

(5)

A. Darbība – Uzņemšanas un patvēruma procedūras

1. pasākums

2. pasākums

3. pasākums

A. Darbība kopā

0,00

B. Darbība – Integrācija

1. pasākums

2. pasākums

B. Darbība kopā

0,00

C. Darbība – Brīvprātīga atgriešanās

1. pasākums

2. pasākums

C. Darbība kopā

0,00

D. Darbība – Projekti, kas attiecas vairāk nekā uz vienu darbību

1. pasākums

2. pasākums

D. Darbība kopā

0,00

VISAS DARBĪBAS KOPĀ

0,00

Tehniskā palīdzība kopā

KOPSUMMA

0,00

(1)	Plānots = kā plānots apstiprinātajā gada programmā (šajā posmā dažkārt bez konkrētiem datiem pa projektiem).

(1a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējās izmaksas saskaņā ar prognozēm apstiprinātajā gada programmā.

(1b)	EBF finansējums = EBF finansējums katram pasākumam saskaņā ar prognozēm apstiprinātajā gada programmā.

(2)	Saistības = saskaņā ar līdzfinansējuma līgumu/finansējuma lēmumu starp atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju struktūru.

(2a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējās izmaksas saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu.

(2b)	Kopējās attaisnotās izmaksas = pasākuma kopējās attaisnotās izmaksas saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu (= kopējās izmaksas – ieguldījumi natūrā).

(2c)	EBF finansējums = EBF finansējuma maksimālā summa saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu starp atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju.

(3)	Maksājumi = izdevumi, kas faktiski radušies un apmaksāti līdz attiecīgajam datumam.

(3a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējās izmaksas, kas radušās finansējuma saņēmējam un ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde.

(3b)	Kopējās attaisnotās izmaksas = pasākuma attaisnotās izmaksas, kas radušās finansējuma saņēmējam un ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde (= kopējās izmaksas – ieguldījumi natūrā).

(3c)	EBF finansējuma galīgais maksājums = EBF finansējuma galīgā summa, kas maksājama finansējuma saņēmējam saskaņā ar dotāciju līguma/finansējuma lēmuma noteikumiem un atbildīgās iestādes apstiprinātie izdevumi.

(3d)	Samaksātais EBF finansējums = EBF finansējuma summa, ko atbildīgā iestāde līdz attiecīgajam datumam samaksājusi finansējuma saņēmējam (ieskaitot atgūtās summas).

(4)	Attiecība starp saistībām un līdz attiecīgajam datumam veiktajiem maksājumiem.

(4a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējas izmaksas, kas radušās finansējuma saņēmējam un ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde (3a), pret pasākuma kopējām izmaksām saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu (2a).

(4b)	EBF finansējuma galīgais maksājums = EBF finansējuma galīgā summa (3a) pret pasākumam piešķirto EBF finansējuma summu (2b)

(4c)	Samaksātais EBF finansējums = EBF finansējuma summa, kas līdz attiecīgajam datumam samaksāta finansējuma saņēmējam saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu (3d), pret pasākumam piešķirot EBF finansējuma summu (2b).

(5)

Vēl maksājamais/atgūstamais EBF finansējums = starpība starp EBF finansējuma galīgo summu, kas maksājama finansējuma saņēmējam saskaņā ar dotāciju līguma/finansējuma lēmuma noteikumiem, un EBF finansējuma summu, ko atbildīgā iestāde līdz attiecīgajam datumam samaksājusi finansējuma saņēmējam (ieskaitot atgūtās summas); (5) = (3c) – (3d).

EBF GADA PROGRAMMAS IZDEVUMU DEKLARĀCIJA

(Padomes Lēmuma 23. panta 3. punkts un 24. pants)

Komisijas atsauces numurs:

Valsts:

Datums:

(EUR)

Darbības

Kopējie izdevumi

Attaisnotie izdevumi

Ieguldījumi natūrā

Kopējie izdevumi

Tiešās attaisnotās izmaksas

Netiešās attaisnotās izmaksas

Kopējie attaisnotie izdevumi

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 1. pasākums

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 2. pasākums

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 3. pasākums

A.	Uzņemšanas un patvēruma procedūras, kopā

Integrācija, 1. pasākums

Integrācija, 2. pasākums

B.	Integrācija, kopā

Brīvprātīga atgriešanās, 1. pasākums

Brīvprātīga atgriešanās, 2. pasākums

C.	Brīvprātīga atgriešanās, kopā

1. jauktais pasākums

2. jauktais pasākums

D.	Projekti, kas attiecas vairāk nekā uz vienu darbību, kopā

E.	Tehniskā palīdzība

KOPSUMMA

b) No Komisijas saņemtie maksājumi un attiecīgie datumi:

3. Programmas pasākumu īstenošana

a) Katras darbības ietvaros apstiprināto projektu galvenie mērķi (lūdzu izmantojiet rādītājus, kas minēti līdzfinansējuma pieprasījumā; sniedziet apstiprināto projektu piemērus):

b) Sagaidāmie rezultāti skaitliskā izteiksmē (lūdzu aktualizējiet skaitliski izteiktos rādītājus par katru pasākumu, kas minēti līdzfinansējuma pieprasījumā):

c) Valsts gada programmas īstenošanā radušās problēmas:

d) Citas piezīmes par īstenošanu:

4. PIELIKUMS

NOBEIGUMA ZIŅOJUMA PARAUGS

(Lēmuma 2004/904/EK 23. panta 4. punkts)

Adresāts:

Eiropas Komisija

Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts

B/4 struktūrvienība, Eiropas Bēgļu fonds

B-1049 Brisele

Dalībvalsts: …Gada programmas gads: …Atbildīgā iestāde: …(kontkatpersona, iestāde vai struktūrvienība, adrese, fakss, tālrunis, e-pasts)Termiņš: ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc gada programmā noteiktās pēdējās dienas, kurā izdevumi ir attaisnoti.

A. DARBĪBAS APSTĀKĻU KONTEKSTS

1. Jebkādu būtisku dalībvalsts situācijas izmaiņu apraksts, salīdzinot ar gada programmā aprakstīto situāciju:

2. Minēto izmaiņu ietekme uz programmas īstenošanu:

3. Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību ar citām saistītām politikas jomām valsts vai Eiropas līmenī (ieskaitot tādas politikas jomas kā konkurenci, publisko iepirkumu, vienlīdzīgas iespējas un vidi):

B. PROGRAMMAS ADMINISTRĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

1. Programmas pārvaldības struktūru, finanšu plūsmu, projektu atlases metožu un kritēriju, uzraudzības un kontroles sistēmu apraksts (ja sakrīt ar informāciju, kas sniegta līdzfinansējuma pieprasījumā, vienkārši izdariet atsauci uz šo līdzfinansējuma pieprasījumu):

2. Informācija par jebkādām veiktajām izmaiņām programmas pārvaldības un uzraudzības sistēmās:

3. Programmas īstenošanas sakarā veikto tehniskās palīdzības darbību apraksts; gūtie rezultāti:

4. Informēšana un publicitāte – veiktās darbības. Sīks apraksts par to, kā Kopienas līdzfinansējumam nodrošināta pamanāmība. Visos projekta dokumentos un publikācijās jāpiemin ES līdzfinansējums: “projektu līdzfinansē Eiropas Bēgļu fonds”. (Lūdzu pievienojiet visas ar projektu saistītās publikācijas, rakstus presē utml.):

5. Informācija par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 1. punktu, iekļaujot skaidrojumu par izlases metodes izmaksu un ieguvumu aspektiem saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 2. punktu:

6. Ar darbībām saistīto risku apraksts (par risku uzskata tādu notikumu iespēju, kuri ietekmētu mērķu sasniegšanu):

C. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA

1. Īstenošanas grafiks

—	Valsts gada programmas īstenošanas sākuma datums:

—	Valsts gada programmas noslēguma datums (līdzfinansējuma lēmumā noteiktā pēdējā diena, kurā izdevumi ir attaisnoti):

2. Finansiālie aspekti

Finanšu pārskata tabula (norādiet datumu – ne agrāk kā vienu mēnesi pirms kopsavilkuma ziņojuma iesniegšanas):

FINANŠU PĀRSKATS

(Nobeiguma ziņojums; 23. panta 4. punkts, 24. panta 3. punkts un 28. panta 2. punkts)

EBF VALSTU PROGRAMMAS	VALSTS
Situācija uz:	Programmas gads:

Plānots

(1)

Saistības

(2)

Maksājumi

(3)

Maksājumi %

(4=3/2)

Kopējās izmaksas

(a)

EBF finansējums

(b)

Kopējās izmaksas

(a)

Kopējās attaisnotās izmaksas

(b)

EBF finansējums

(c)

Kopējās izmaksas

(a)

Kopējās attaisnotās izmaksas

(b)

EBF finansējuma galīgais maksājums

(c)

Samaksātais EBF finansējums

(d)

Kopējās izmaksas

(a)

EBF finansējuma galīgais maksājums

(b)

Samaksātais EBF finansējums

(c)

AI vēl maksājamais/atgūstamais EBF finansējums

(5)

A. Darbība – Uzņemšanas un patvēruma procedūras

1. pasākums

2. pasākums

3. pasākums

A. Darbība kopā

0,00

B. Darbība – Integrācija

1. pasākums

2. pasākums

B. darbība kopā

0,00

C. Darbība – Brīvprātīga atgriešanās

1. pasākums

2. pasākums

C. darbība kopā

0,00

D. Darbība – Projekti, kas attiecas vairāk nekā uz vienu darbību

1. pasākums

2. pasākums

D. Darbība kopā

0,00

VISAS DARBĪBAS KOPĀ

0,00

E. Tehniskā palīdzība kopā

KOPSUMMA

0,00

(1)	Plānots = kā plānots apstiprinātajā gada programmā (šajā posmā dažkārt bez konkrētiem datiem pa projektiem).

(1a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējās izmaksas saskaņā ar prognozēm apstiprinātajā gada programmā.

(1b)	EBF finansējums = EBF finansējums katram pasākumam saskaņā ar prognozēm apstiprinātajā gada programmā.

(2)	Saistības = saskaņā ar līdzfinansējuma līgumu/finansējuma lēmumu starp atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju struktūru.

(2a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējās izmaksas saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu.

(2b)	Kopējās attaisnotās izmaksas = pasākuma kopējās attaisnotās izmaksas saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu (= kopējās izmaksas – ieguldījumi natūrā).

(2c)	EBF finansējums = EBF finansējuma maksimālā summa saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu starp atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju.

(3)	Maksājumi = izdevumi, kas faktiski radušies un apmaksāti līdz attiecīgajam datumam.

(3a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējās izmaksas, kas radušās finansējuma saņēmējam un ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde.

(3b)	Kopējās attaisnotās izmaksas = pasākuma attaisnotās izmaksas, kas radušās finansējuma saņēmējam un ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde (= kopējās izmaksas – ieguldījumi natūrā).

(3c)	EBF finansējuma galīgais maksājums = EBF finansējuma galīgā summa, kas maksājama finansējuma saņēmējam saskaņā ar dotāciju līguma/finansējuma lēmuma noteikumiem un atbildīgās iestādes apstiprinātie izdevumi.

(3d)	Samaksātais EBF finansējums = EBF finansējuma summa, ko atbildīgā iestāde līdz attiecīgajam datumam samaksājusi finansējuma saņēmējam (ieskaitot atgūtās summas).

(4)	Attiecība starp saistībām un līdz attiecīgajam datumam veiktajiem maksājumiem

(4a)	Kopējās izmaksas = pasākuma kopējas izmaksas, kas radušās finansējuma saņēmējam un ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde (3a), pret pasākuma kopējām izmaksām saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu (2a).

(4b)	EBF finansējuma galīgais maksājums = EBF finansējuma galīgā summa (3c) pret pasākumam piešķirto EBF finansējuma summu (2b).

(4c)	Samaksātais EBF finansējums = EBF finansējuma summa, kas līdz attiecīgajam datumam samaksāta finansējuma saņēmējam saskaņā ar dotāciju līgumu/finansējuma lēmumu (3d), pret pasākumam piešķirot EBF finansējuma summu (2b).

(5)

EBF GADA PROGRAMMAS NOBEIGUMA IZDEVUMU DEKLARĀCIJA

(Padomes Lēmuma 23. panta 3. punkts un 24. panta 3. punkts)

Komisijas atsauces numurs:

Valsts:

Datums:

(EUR)

Darbības

Kopējie izdevumi

Attaisnotie izdevumi

Ieguldījumi natūrā

Kopējie izdevumi

Tiešās attaisnotās izmaksas

Netiešās attaisnotās izmaksas

Kopējie attaisnotie izdevumi

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 1. pasākums

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 2. pasākums

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 3. pasākums

A.	Uzņemšanas un patvēruma procedūras, kopā

Integrācija, 1. pasākums

Integrācija, 2. pasākums

B.	Integrācija, kopā

Brīvprātīga atgriešanās, 1. pasākums

Brīvprātīga atgriešanās, 2. pasākums

C.	Brīvprātīga atgriešanās, kopā

1. jauktais pasākums

2. jauktais pasākums

D.	Projekti, kas attiecas vairāk nekā uz vienu darbību, kopā

E.	Tehniskā palīdzība

KOPSUMMA

Darbības

Ieņēmumu avoti

Publiskie

Privātie

Ieguldījumi natūrā

Kopā

Kopiena, EBF

(EBF finansējuma galīgais maksājums)

Valsts

Reģioni

Pašvaldības

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 1. pasākums

0,00

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 2. pasākums

0,00

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 3. pasākums

0,00

A.	Uzņemšanas un patvēruma procedūras, kopā

0,00

Integrācija, 1. pasākums

0,00

Integrācija, 2. pasākums

0,00

B.	Integrācija, kopā

0,00

Brīvprātīga atgriešanās, 1. pasākums

0,00

Brīvprātīga atgriešanās, 2. pasākums

0,00

C.	Brīvprātīga atgriešanās, kopā

0,00

1. jauktais pasākums

0,00

2. jauktais pasākums

0,00

D.	Projekti, kas attiecas vairāk nekā uz vienu darbību, kopā

0,00

E.	Tehniskā palīdzība

0,00

Kopsumma

0,00

Izdevumu deklarācijas papildinājums

Atgūtās summas, kas iekļautas izdevumu deklarācijā

Uzņemšanas un patvēruma procedūras, 2. pasākums (projekts)
Atmaksājamā summa
Debitors
Iekasēšanas rīkojuma izdošanas datums
Iekasēšanas rīkojuma izdevēja iestāde
Faktiskās atgūšanas datums
Atgūtā summa

Uzņemšana, 3. pasākums (projekts)
Atmaksājamā summa
Debitors
Iekasēšanas rīkojuma izdošanas datums
Iekasēšanas rīkojuma izdevēja iestāde
Faktiskās atgūšanas datums
Atgūtā summa

b) No Komisijas saņemtie maksājumi un attiecīgie datumi:

3. Programmas īstenošanas pasākumi

a) Valsts gada programmā paredzēto darbību īstenošanā praktiski un konkrēti izmantoto līdzekļu apraksts

Piemērs:

Darbība

Valsts gada programmā iekļautais projekts

Īstenošana

A. Uzņemšana

1. projekts – izveidot infrastruktūru 1 000 personu uzņemšanai

—	izveidots uzņemšanas centrs, kas atrodas … un spēj uzņemt 450 personas

—	uzņemšanas centros, kas atrodas …, ietilpība palielināta par 500 personām

b) Sasniegtie rezultāti un ietekme (kvalitatīvs un kvantitatīvs apraksts, izmantojot līdzfinansējuma pieprasījumā minētos rādītājus), efektivitātes (salīdzinājumā ar prognozēm) un ekonomiskā izdevīguma novērtējums:

c) Citas piezīmes par īstenošanu:

4. Attiecīgā gadījumā, apraksts par pārrobežu darbībām un/vai programmas pārrobežu ietekmi:

5. Valsts gada programmas īstenošanā radušos problēmu sīks apraksts:

E. KONTROLES IESTĀDES ZIŅOJUMS

1. Informācija par jebkādām izmaiņām, kas veikta kontroles sistēmā:

2. Pārbaužu rezultāti, atklātie un paziņotie pārkāpumi, darbības, ko attiecīgi veikusi atbildīgā iestāde:

3. Darbības, ko atbildīgā iestāde veikusi pēc Eiropas Savienības (Revīzijas palātas, Eiropas Komisijas) pārbaudes vizīšu rezultātu saņemšanas:

4. Sīka informācija par tiem atklātajiem pārkāpumu gadījumiem, kuros ir aizdomas par krāpšanu un attiecībā uz kuriem būtu jāspriež par piemērotu rīcību:

NOBEIGUMA ZIŅOJUMA PIELIKUMI

A. Katras darbības ietvaros apstiprināto projektu saraksts

B. Kopsavilkuma apraksti par visiem projektiem (puslappuse par katru), kā arī finanšu rādītāju kopsavilkums, apstiprināto budžetu (par katru projektu) tabula, galīgie izdevumi (par katru projektu)

C. Neatkarīgā novērtējuma ziņojums

5. PIELIKUMS

EIROPAS KOMISIJA

EIROPAS BĒGĻU FONDS

MAKSĀJUMA PIEPRASĪJUMS

(Oficiāli nosūtāms tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta B4 struktūrvienībai, LX 46, B-1049 Brussels)

Programmas nosaukums: …

Komisijas … gada … Lēmums Nr. …

Saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. pantu es, apakšā parakstījies(-usies) (vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats, paraksts un atbildīgās iestādes zīmogs), pārstāvot par Eiropas Bēgļu fonda īstenošanu atbildīgo iestādi, lūdzu otro priekšfinansējuma daļu/galīgo maksājumu EUR … apmērā. Šis maksājuma pieprasījums atbilst pieņemamības prasībām, jo:

Nevajadzīgo svītrot

a)	Lēmuma 2004/904/EK 23. panta 3. punktā paredzētais progresa ziņojums par gada darba programmas īstenošanu un izdevumu deklarācija, kura aptver vismaz 70 % no pirmā maksājuma

—	ir tikusi iesniegta

—	ir pievienota

b)	Lēmuma 2004/904/EK 24. panta 3. punktā un 28. panta 2. punktā paredzētais nobeiguma ziņojums par gada programmas īstenošanu un nobeiguma izdevumu deklarācija

—	ir tikusi iesniegta

—	ir pievienota

c)	atbildīgās iestādes lēmumi ir saskaņā ar Fonda atbalsta kopsummu attiecīgajām prioritātēm

d)	attiecībā uz Komisijas ieteikumiem uzraudzības un pārvaldības kārtības uzlabošanai saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 27. pantu

—	ir veikti attiecīgi pasākumi

—	ir sniegti paskaidrojumi

—	šādu ieteikumu nav bijis

e)	attiecībā uz lūgumu veikt korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. pantu

—	ir veikti attiecīgi pasākumi

—	ir sniegti skaidrojumi

—	izdevumi nav skarti

—	šādu lūgumu nav bijis

Maksājuma adresāts:

Saņēmējs
Banka
Konta numurs
Konta turētājs (ja tas nav saņēmēja konts)

Datums

Vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats, paraksts un atbildīgās iestādes zīmogs

6. PIELIKUMS

EIROPAS KOMISIJA

EIROPAS BĒGĻU FONDS

IZDEVUMU DEKLARĀCIJAS PARAUGS (25. pants)

Eiropas Komisijai, tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam

ATBILDĪGĀS IESTĀDES DEKLARĀCIJA

(Oficiāli nosūtāma tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta B4 struktūrvienībai, LX 46, B-1049 Brisele)

1.	Es, … (vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats un struktūrvienība), ar šo Eiropas Komisijai iesniedzu galīgo izdevumu deklarāciju attiecībā uz … gada Eiropas Bēgļu fonda gada programmu un maksājuma pieprasījumu par Kopienas līdzfinansējuma atlikumu.

Attiecībā uz … gada valsts gada programmu apliecinu, ka:

a)	izdevumu deklarācija ir pareiza un sastādīta, izmantojot uzticamas uzskaites sistēmas, un tās pamatā ir pārbaudāmi apliecinošie dokumenti;

b)	uzrādītie izdevumi atbilst spēkā esošiem Kopienas un valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar projektiem, kas izraudzīti finansēšanai saskaņā ar gada programmai piemērojamiem kritērijiem un ievērojot piemērojamos Kopienas un valsts noteikumus;

c)	apstiprinošā iestāde apstiprināšanas veikšanai no atbildīgās iestādes ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām, no Fonda līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumu deklarācijās iekļautajiem izdevumiem;

d)	pienācīgi ņemti vērā visi kontroles iestādes veikto revīziju rezultāti;

e)	no izdevumu deklarācijas ir atņemtas atgūstamās summas, kas izmaksātas no Kopienas fondiem un par kurām sakarā ar atklātajiem pārkāpumiem konstatēts, ka tās izmaksātas nepareizi, kā arī, attiecīgā gadījumā, kavējuma procenti.

Datums

Vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats, paraksts un atbildīgās iestādes zīmogs

IZDEVUMI PA DARBĪBĀM

Komisijas atsauces numurs:

Nosaukums:

Datums:

(EUR)

Darbība

Kopā samaksātie attaisnotie izdevumi (1)

Publiskie

Privātie

Kopā

Kopiena (EBF)

Valsts

Reģioni

Pašvaldības

A.	Uzņemšanas un patvēruma procedūras

B.	Integrācija

C.	Brīvprātīga atgriešanās

D.	Projekti, kas attiecas vairāk nekā uz vienu darbību

E.	Tehniskā palīdzība

Kopā

0,00

EBF kopā

Izdevumu deklarācijas papildinājums

Šajā izdevumu deklarācijā iekļautās summas, kas atgūtas kopš iepriekšējās izdevumu deklarācijas (sakārtojot pēc pasākumiem)

Atmaksājamā summa
Debitors
Iekasēšanas rīkojuma izdošanas datums
Iekasēšanas rīkojuma izdevēja iestāde
Faktiskās atgūšanas datums
Atgūtā summa

Datums

Vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats, paraksts un atbildīgās iestādes zīmogs

APSTIPRINĀJUMS

Es, … (vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats un struktūrvienība), esmu pārbaudījis(-usi) nobeiguma izdevumu deklarāciju attiecībā uz Eiropas Bēgļu fondu … (norādiet aptverto laika posmu) un maksājuma pieprasījumu Komisijai par Kopienas līdzfinansējuma atlikumu.

PĀRBAUDES APJOMS

Apstiprinājuma pārbaudes mērķi bija pārliecināties, ka:

a)	izdevumu deklarācija ir pareiza un sastādīta, izmantojot uzticamas uzskaites sistēmas, un tās pamatā ir pārbaudāmi apliecinošie dokumenti;

b)	uzrādītie izdevumi atbilst spēkā esošiem Kopienas un valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar projektiem, kas izraudzīti finansēšanai saskaņā ar gada programmai piemērojamiem kritērijiem un ievērojot piemērojamos Kopienas un valsts noteikumus;

c)	apstiprinošā iestāde apstiprināšanas veikšanai no atbildīgās iestādes ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām, no Fonda līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumu deklarācijās iekļautajiem izdevumiem;

d)	pienācīgi ņemti vērā visi kontroles iestādes veikto revīziju rezultāti;

e)	no izdevumu deklarācijas ir atņemtas atgūstamās summas, kas izmaksātas no Kopienas fondiem un par kurām sakarā ar atklātajiem pārkāpumiem konstatēts, ka tās izmaksātas nepareizi, kā arī, attiecīgā gadījumā, kavējuma procenti.

PIEZĪMES

Pārbaudes veikšanu paredzētajā apjomā ir ierobežojuši šādi apstākļi:

…

utt.

(Norādiet visus pārbaudes gaitā sastaptos šķēršļus, piemēram, sistēmiskas problēmas, pārvaldības nepilnības, revīzijas liecību trūkumu, apliecinošo dokumentu neesamību, tiesvedībā nodotās lietas utt.; novērtējiet izdevumu summu, ko skar šie šķēršļi, un tiem atbilstošo Kopienas līdzfinansējumu.)

Šīs pārbaudes rezultāti un citi man pieejamie valsts vai Kopienas veikto pārbaužu secinājumi liecina par zemu/augstu (attiecīgo norādīt; ja augstu – paskaidrot) kļūdu/nelikumību īpatsvaru. Atbildīgās iestādes sakarā ar atklātajām kļūdām/nelikumībām ir veikušas nepieciešamo un, kopumā ņemot, šīs kļūdas/nelikumības neietekmē maksājamo Kopienas līdzfinansējuma summu, ar šādiem izņēmumiem:

…

utt.

(Norādiet kļūdas/nelikumības, attiecībā uz kurām nav piemēroti pietiekami pasākumi, un par katru gadījumu – vai attiecīgā problēma var būt sistēmiska un cik liela Kopienas līdzfinansējuma summa varētu būt skarta)

SECINĀJUMS

Vai nu:

Ja pārbaudē nav konstatēti nekādi šķēršļi, atklāto kļūdu ir maz un visas problēmas ir pienācīgi atrisinātas:

ņemot vērā pārbaudes rezultātus un citus man pieejamos valsts vai Kopienas pārbaužu secinājumus, mans atzinums ir tāds, ka galīgā izdevumu deklarācija visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo izdevumus, kas radušies saskaņā ar Lēmumu 2004/904/EK, un Kopienas līdzfinansējuma atlikuma maksājuma pieprasījums Komisijai ir pamatots.

Vai:

Ja pārbaudē ir konstatēti kādi šķēršļi, taču atklāto kļūdu ir maz vai ja nav pienācīgi atrisinātas atsevišķas problēmas:

izņemot 1. punktā minētos faktus un/vai 2. punktā minētās kļūdas/nelikumības, kas nav pienācīgi atrisinātas, ievērojot pārbaudes rezultātus un citu man pieejamo valsts vai Kopienas pārbaužu secinājumus, mans atzinums ir tāds, ka galīgā izdevumu deklarācija visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo izdevumus, kas radušies saskaņā ar Lēmumu 2004/904/EK un tā īstenošanas noteikumiem, un Kopienas līdzfinansējuma atlikuma maksājuma pieprasījums Komisijai ir pamatots.

Vai:

Ja pārbaudē konstatēti ievērojami šķēršļi vai ja atklāto kļūdu īpatsvars ir liels (pat ja atklātās kļūdas/nelikumības ir pienācīgi atrisinātas):

c)	ņemot vērā 1. punktā minētos faktus un/vai 2. punktā minēto kļūdu lielo īpatsvaru, es nevaru sniegt atzinumu par galīgā izdevumu deklarācija un Kopienas līdzfinansējuma atlikuma maksājuma pieprasījums Komisijai.

Datums

Vārds/uzvārds drukātiem burtiem, amats, paraksts un apstiprinošās iestādes zīmogs

(1) Skat. šā lēmuma 16. pantu.

14.6.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/78

KOMISIJAS LĒMUMS

2006. gada 9. februāris,

ar ko nosaka Kopienas ekomarķējuma darba plānu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/402/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (1) un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1980/2000 noteikts, ka Komisijai jāizstrādā Kopienas ekomarķējuma darba plāns.

(2)

Šajā darba plānā jāiekļauj: sistēmas izstrādes stratēģija, nosakot mērķus vides uzlabošanai un izplatīšanai tirgū, papildināms to produktu grupu saraksts, kuras jāuzskata par Kopienas rīcības prioritātēm, un Kopienas sistēmas saskaņošanas un sadarbības plāni ar citām ekomarķējuma piešķiršanas sistēmām dalībvalstīs.

(3)	Turklāt darba plānā jāparedz arī pasākumi stratēģijas īstenošanai un jāietver sistēmas finansēšanas kārtība.

(4)	Pārskatītais darba plāns jāsastāda, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, ieviešot pirmo Kopienas ekomarķējuma darba plānu (2).

(5)	Darba plāns ir periodiski jāpārskata.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir pieņemts Kopienas ekomarķējuma pārskatītais darba plāns, kas noteikts pielikumā.

2. pants

Darba plāna pārskatīšana jāsāk pirms 2007. gada 31. decembra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 9. februāris.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

(2) OV L 7, 11.1.2002., 28. lpp.

PIELIKUMS

KOPIENAS EKOMARĶĒJUMA DARBA PLĀNS

IEVADS

Kopienas ekomarķējumu ieviesa 1992. gadā, lai mudinātu uzņēmumus izstrādāt produktus, kuriem visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi, un lai sniegtu patērētājiem labāku informāciju par šo ietekmi.

Kopienas ekomarķējuma sistēma ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir veicināt saimniecisku ražošanu un patēriņu. Šo mērķi var sasniegt kontekstā ar “produktu politikas sistēmu, kas orientēta uz integrētu dzīves ciklu”, kā norādīts Sestajā vides rīcības programmā (6. VRP). Galvenie mērķi ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību un likvidēt saikni starp kaitējumu uz vidi un ekonomikas izaugsmi, tādējādi strādājot saskaņā ar Eiropas Savienības Lisabonas ekonomiskās un sociālās atjaunošanas stratēģiju (1) un Noturīgas attīstības stratēģiju (Gēteburga, 2001. gads) (2).

Precīzāk, Paziņojumā par integrēto produktu politiku (3) (IPP) ierosināta jauna stratēģija, lai nostiprinātu un pārorientētu ar ražojumu saistīto vides politiku un attīstītu videi draudzīgāku produktu tirgu. Kopienas ekomarķējums ir viens no rīkiem, kas var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Ekomarķējuma sistēmā ietverta tāda vērā ņemama informācija un tādas zināšanas par politiku attiecībā uz produktiem, kuras balstās uz produkta kopējā aprites cikla skatījumu un kuras jādara pieejamas ieinteresētajām personām, kas iesaistītas integrētās produktu politikas pieejā.

Jaunās valsts iepirkuma direktīvas (4), ar kurām integrē vides apsvērumus valsts iepirkumā, un nesen publicētā rokasgrāmata par videi draudzīgu valsts iepirkumu paver jaunas iespējas Kopienas ekomarķējumam pārejā uz saimnieciskāku ražošanu un patēriņu. Lai gan valsts iepirkuma amatpersonas nedrīkst noteikti pieprasīt produktus un pakalpojumus ar Kopienas ekomarķējumu savos konkursa uzaicinājumos, jaunās direktīvas piedāvā iespējas izmantot kritērijus, kas noteikti sistēmā vai tās ekvivalentā, nosakot uz darbību balstītas vai funkcionālas vides prasības. Tas mudinātu valsts iestādes pieņemt politisku lēmumu videi draudzīgu iepirkumu veikšanai, izmantojot Kopienas ekomarķējumu un tā kritērijus vai citas līdzīgas sistēmas, kas nodrošina stiprus produkta informācijas pamatus.

Kopienas ekomarķējums tāpat ir savstarpēji saistīts ar dažāda veida rīkiem, kuru mērķis ir tīrāka ražošana un vides tehnoloģiju attīstīšana un izmantošana. Tā struktūras, procedūras un zināšanas ir atzītas par labu sākuma punktu, lai projektētu īstenošanas pasākumus ierosinātajai direktīvai par ekodizaina prasībām enerģiju patērējošiem izstrādājumiem. Pasākumu prioritārajās jomās saskaņā ar Vides tehnoloģiju rīcības plānu (ETAP), proti, darbības mērķu projektēšanā un ieviešanā, ietverta darbības mērķu jēdziena un preču un pakalpojumu saiknes izpēte, kuru risina ES iniciatīvas, piemēram, Kopienas ekomarķējums.

Līdz ar paplašināšanos ar 10 jaunām dalībvalstīm 2004. gada maijā tika radīti jauni apstākļi Kopienas ekomarķējuma attīstībai un ieguldījumam vides komunikāciju un izpratnes veidošanas jomā. Skaidrs Eiropas mēroga marķējums, piemēram, zieds, atvieglotu patērētājiem videi draudzīgu iepirkšanos visā Eiropā, vienlaicīgi palīdzot izprast I tipa marķējumu.

Labi projektētas, uz tirgu balstītas vides marķējuma sistēmas turpinās piesaistīt patērētājus ar savu tiešumu un vienkāršību un ar labāku un pieejamāku pilsoņu informēšanu par vidi. Tās ir arī atbalsts uzņēmējdarbībai, jo darbojas kā produkta vērtības palielinātājas un piedāvā tirdzniecības priekšrocības tirdzniecības vietā, ja tās ir izstrādātas sadarbībā ar ražotājiem un ja to izmaksas uzņēmumiem ir pieņemamas.

Ir skaidrs, ka Kopienas ekomarķējuma izplatība tirgū vēl nav apmierinoša. Situācija ir uzlabojusies līdz ar pastāvīgu produktu grupu (ieskaitot gan preces, gan pakalpojumus) diapazona paplašināšanos un pastāvīgi ienākošiem jauniem pieteikumiem, tomēr ir skaidrs, ka tā vēl ir jāpārskata, lai pienācīgi sasniegtu tās sākotnējos mērķus un jo īpaši, lai aktīvi ieviestu to darījumu aprindās. Ņemot vērā Kopienas ekomarķējuma sistēmas pārskatīšanu, tika veikta vērtējuma izpēte, kurā tika izvērtēta tās vispārējā efektivitāte, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Tiks izvērtēts sistēmas ieguldījums saimnieciska patēriņa un ražošanas sekmēšanā, un tiks izteikti priekšlikumi, kādā veidā tai pēc pārskatīšanas vislabāk veicināt ilgtspējīgu attīstību Eiropā, kā arī padarīt to pievilcīgāku uzņēmējiem un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šim darba plānam pilnībā jāatbalsta sistēmas izvērtēšana un pārskatīšana, nekādā veidā netraucējot iespējamām izmaiņām ekomarķējuma sistēmā pēc regulas pārskatīšanas.

Tādēļ šī pārskatītā darba plāna galvenais mērķis ir izmantot mācību un pieredzi, kas gūta no ekomarķējuma sistēmas darbības, un izstrādāt darba programmu turpmākajiem trīs gadiem, lai sasniegtu šādus mērķus:

—	jāpadara Kopienas ekomarķējums par veiksmīgu un efektīvu rīku preču un pakalpojumu vides kvalitātes uzlabošanai;

—	tāpat pārskatītajam darba plānam jāatbalsta pašreiz notiekošā ekomarķējuma sistēmas izvērtēšana un gaidāmā regulas pārskatīšana;

—	jāturpina sekmēt saimnieciskāku patēriņu un politikas mērķus, kas noteikti Kopienas noturīgas attīstības stratēģijā un Sestajā vides rīcības programmā;

—	daudz efektīvāk izlietot resursus, kurus šai sistēmai piešķīrusi Komisija, dalībvalstis un Eiropas Savienības Ekomarķējuma komitejas (ESEK) locekļi (5).

SISTĒMAS IZSTRĀDES STRATĒĢIJA

2005. – 2007. gadam

1. Ekomarķējuma regulas pārskatīšanas politika un stratēģija

Kopienas ekomarķējums pastāvīgi attīstās un pielāgojas tās ilgtermiņa politikai un stratēģijai. Tas ir dziļi jāintegrē pašreiz notiekošajās diskusijās un ES integrētās produktu politikas paziņojuma ieviešanas darbā, kā arī citos izstrādājamos tiesību aktos, piemēram, ierosinātajā direktīvā par ekodizaina prasībām enerģiju patērējošiem izstrādājumiem (EPI), pamatdirektīvā Nr. 92/75/EEK par sadzīves tehnikas ierīcēm un Energy Star padomes lēmumā par biroja iekārtām, ETAP ieviešanā, Sestajā Vides rīcības programmā un Kopienas noturīgas attīstības stratēģijā. Tāpat saistībā ar Kopienas ekomarķējumu nepieciešams stingri sekot produktu ekomarķējuma plašākai attīstībai, kā arī ētiskajam, kvalitātes un veselības marķējumam, nodrošinot arī attiecīgu dažādu zinātnes komiteju iesaistīšanu, lai turpinātu uzlabot videi draudzīgo kritēriju zinātnisko pamatu. Vienlīdz nozīmīga ir attīstība vides vadības sistēmu jomā, jo īpaši attiecībā uz Kopienas vides vadības un audita sistēmu (EMAS).

Lai efektīvāk vadītu dažādas saistītās diskusijas un informācijas plūsmas gan sistēmā, gan attiecībā uz ārējiem forumiem, un sagatavotu un vadītu debates par šīs sistēmas nākotni, ekomarķējuma pirmajā darba plānā tika izveidota aktīva politikas vadības grupa. Tā ievērojami veicināja sistēmas nākotnes politiku un stratēģiju, risinot jautājumus par integrāciju ar citām vides politikām, sinerģijām ar citiem informācijas rīkiem un virkni citu ilgtermiņa politikas jautājumu. Tā skaidri identificēja sistēmas galvenās aktuālās problēmas un sekmēja diskusiju, izstrādājot dažādas idejas par sistēmas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Šīs idejas jāiekļauj sistēmas izvērtēšanas diskusijās, kurās par galveno prioritāti uzskata ieinteresēto personu iesaistīšanu sanāksmēs.

Mērķis

Par ESEK, dalībvalstu un Komisijas prioritāti jāizvirza ekomarķējuma politikas un stratēģijas izstrāde un ilgtermiņa pielāgošana, ņemot vērā gaidāmo regulas pārskatīšanu. Tāpat tām jāsekmē ekomarķējuma integrācija dažādos politikas virzienos, ko izstrādā saistībā ar saimniecisku patēriņu (piemēram, IPP, videi draudzīga valsts iepirkuma veicināšana, plašāka marķēšana, videi draudzīgo produktu samazināta aplikšana ar nodokļiem, ETAP, utt.).

Darbības

Par ESEK, dalībvalstu un Komisijas prioritāti jāizvirza ieguldījums ekomarķējuma sistēmas izvērtēšanā un pārskatīšanā, lai palīdzētu attīstīt tās ilgtermiņa politiku un stratēģiju. Šo ieguldījumu sniedz, rīkojot specializētas sanāksmes, veicot pētījumus un iesaistot ekspertus pēc pētījuma rezultātu publicēšanas.

2. Mērķi vides uzlabošanai un iekļūšanai tirgū

Mērķi vides uzlabošanai un izplatīšanai tirgū tiks noteikti, ņemot vērā sistēmas pārskatīšanu. Konkrētie mērķi ir:

a)	paplašināt to tirgu skaitu, kuri ir potenciāli atvērti produktiem ar ekomarķējumu, pakāpeniski paplašinot ar ekomarķējumu marķēto produktu grupu diapazonu, un padarīt to pievilcīgāku ražotājiem;

b)	katrā no šiem tirgiem/produktu grupām ievērojami palielināt ekomarķējuma “pamanāmību” (t. i., produktu ar ekomarķējumu skaitu tirgū);

c)	ņemt vērā kopējos sistēmas ieguvumus vides aspektā un tās ieguldījumu saimnieciskāka patēriņa veidošanā;

d)	turpināt iespējamas sinerģijas veicināšanu starp Kopienas ekomarķējumu un EMAS.

a) Produktu grupu attīstība

Pašlaik kritēriji ir pieņemti 23 produktu grupām: salvešu papīrs, trauku mazgājamās mašīnas, augsnes uzlabotāji, gultas matrači, iekšdarbiem paredzētās krāsas un lakas, apavi, tekstilizstrādājumi, personālie datori, veļas mazgāšanas līdzekļi, trauku mazgāšanas līdzekļi mazgāšanai ar mašīnām, koppapīrs, spuldzes, portatīvie datori, ledusskapji, veļas mašīnas, universālie un sanitārie tīrīšanas līdzekļi, trauku mazgājamie līdzekļi mazgāšanai ar rokām, televizori, cietie grīdas segumi, putekļu sūcēji, tūristu izmitināšanas pakalpojumi, kempingu pakalpojumi un eļļošanas līdzekļi.

Lai produktu grupu varētu uzskatīt par prioritāru attiecībā uz Kopienas ekomarķējumu, ir jāievēro dažādi nosacījumi. Regulas (EK) Nr. 1980/2000 2. panta 2. punktā īpaši minētas dažas galvenās prasības attiecībā uz tās atbilstību ekomarķējumam. Produktam jābūt nozīmīgam iekšējā tirgū un tam jātiek pārdotam galīgam patēriņam vai izmantošanai. Tam ir jāietver nozīmīga ietekme uz vidi, kuru var pozitīvi ietekmēt ar patērētāju izvēli, bet ražotājiem un mazumtirgotājiem jāvēlas ar ekomarķējumu marķēt savus produktus.

Pamatojoties uz pirmā darba plāna jautājumu sarakstu, tika veikts prioritāšu pētījums (6), un tā rezultātā sastādītais prioritāro produktu grupu saraksts ir uzrādīts 1. papildinājumā. Ņemot vērā sistēmas pārskatīšanu, ESEK un dalībvalstīm jāturpina attīstīt produktu grupu prioritāšu noteikšanas metodes, pamatojoties uz pētījumu un saskaņā ar pētījumā publicētajiem turpmākā darba un uzlabojumu ieteikumiem. Tāpat tām padziļināti jāizvērtē labvēlīgā ietekme uz vidi un kandidējošo produktu grupu tirdzniecības perspektīvas. Jāturpina arī analizēt īpašās prasības pakalpojumu prioritāšu pakāpes vērtēšanai.

Uzlabotām metodēm jāpiedāvā objektīvs veids, kā sarindot preču un pakalpojumu produktu grupas prioritārā secībā. Jāņem vērā arī tas, vai konkrētajai precei vai pakalpojumam ir skaidra saistība ar esošajām produktu grupām.

Jāizveido ad hoc vadības grupa, lai objektīvi un caurskatāmi precizētu galvenās prioritāro produktu grupas.

Tomēr paveiktais produktu grupu attīstības darbs nedrīkst traucēt izmaiņām produktu grupās, pārskatot ekomarķējuma sistēmu.

Mērķis

Ņemot vērā sistēmas pārskatīšanu, izveidot produktu grupu kopumu, kas veidotu pietiekami pabeigtu un pārvaldāmu produktu diapazonu, lai piesaistītu mazumtirgotājus, ražotājus, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus un patērētājus.

Nodrošināt vislabāko izlietojumu resursiem, kas piešķirti produktu grupas izstrādāšanai, pievēršoties tām produktu grupām, kuras ir visnoderīgākās Kopienas ekomarķējumam.

Piecu gadu laikā izveidoto produktu grupu skaits jāpalielina līdz 30–35 grupām.

Darbības

Prioritāro produktu grupu saraksts regulāri jāatjaunina pēc apspriešanās ar ESEK. Pārskatot katru produktu grupu, ESEK atkārtoti novērtē tās prioritāti.

Ņemot vērā prioritāšu noteikšanas pētījumu, kas veikts iepriekšējā darba plāna laikā, kompetentajām iestādēm un ESEK jāturpina izstrādāt un uzlabot prioritāšu noteikšanas metodes, jo īpaši tiecoties izstrādāt piemērotus pētījuma “vērtēšanas jautājumus”. Cita starpā, tajā jāņem vērā izveidotās produktu grupas veiksmīgums vai neveiksmīgums, labvēlīga ietekme uz vidi, kas rodas saistībā ar kandidējošām produktu grupām, un īpašas prasības pakalpojumu prioritātes pakāpes novērtēšanai, ņemot vērā notiekošās sistēmas izvērtēšanas rezultātus un nostādnes.

Komisijai, ESEK un dalībvalstīm papildus vajadzīgo pārskatīšanu veikšanai katru darba gadu jāizveido divas jaunas produktu grupas. Produktu grupas kritēriju derīguma laikam kopumā jābūt četri līdz pieci gadi (kaut arī šis orientējošais laikposms jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi).

Jāizveido ESEK ad hoc vadības grupa, kurai jāsanāk reizi gadā, lai ieteiktu galvenās prioritāro produktu grupas un sniegtu padomus jautājumā par produktu grupu pārskatīšanas grafiku. Tāpat grupai jāizstrādā metodes, lai noteiktu, cik steidzama ir kritēriju pārskatīšana, pamatojoties uz tehnisko attīstību attiecīgajās jomās.

Tomēr jaunu produktu grupu attīstība nedrīkst ierobežot laiku un līdzekļus, kas nepieciešami ekomarķējuma sistēmas pārskatīšanas procesā.

b) Iekļūšana tirgū, redzamība un patērētāju informētība

Ekomarķējuma redzamības mērīšanai ir četri parametri:

—	uzņēmējsabiedrības: to uzņēmējsabiedrību skaits, kuras piešķir ekomarķējumu,

—	produkti: to produktu skaits, kurus šīs uzņēmējsabiedrības marķē ar ekomarķējumu,

—	izstrādājumi: ar ekomarķējumu marķēto produktu realizēto izstrādājumu skaits,

—	vērtības: šo izstrādājumu pārdošanas ražotāja vērtības.

Pašlaik (2005. gada maijā) 250 uzņēmējsabiedrības lieto Kopienas ekomarķējumu (salīdzinot ar 87, kas bija 2001. gada augustā) vairākiem simtiem savu produktu. Tekstilpreces, krāsas un lakas un tūristu izmitināšanas pakalpojumi noteikti ir visveiksmīgākās produktu grupas pieteikumu iesniedzēju skaita ziņā. Kopienas ekomarķējuma tiesību turētāju un to produktu sadalījums Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā joprojām ir ļoti nevienmērīgs, bet, produkti ir aptverti labāk un līdzsvarotāk, salīdzinot ar situāciju pagātnē.

2004. gadā tika pārdoti izstrādājumi ar Kopienas ekomarķējumu aptuveni 400 miljonu vērtībā (salīdzinājumā ar 54 miljoniem 2001. gadā), kuru ražotāja cena ir aptuveni 700 miljoni euro salīdzinājumā ar 114 miljoniem 2001. gadā.

Attiecībā uz faktisko iekļūšanu tirgū produkti ar Kopienas ekomarķējumu tomēr ir relatīvi nenozīmīgi, pašlaik pārstāvot mazāk nekā 1 % no kopējā dažādo produktu grupu tirgus.

Sistēmas galvenais mērķis ir ievērojami piesaistīt ekonomikas dalībniekus, kā arī būtiski palielināt marķēto produktu skaitu, lai padarītu ekomarķējumu pamanāmu tirgū un palielinātu tā ietekmi uz vidi. Tajā pašā laikā tās mērķis ir pastāvīgi pastiprināt šo pamanāmību, lai virzītos uz pilnīgu ekomarķējuma teorētisko potenciālu iekļūšanai tirgū, kas kopumā ir starp 5 % un 25 % no kopējā tirgus (atkarībā no attiecīgajām produktu grupām un ar tām saistīto ekomarķējuma kritēriju selektivitātes).

Saistībā ar to kompetentajām ekomarķējuma iestādēm katrā dalībvalstī ir jāturpina identificēt produktu mērķgrupas. Integrēta tirdzniecības stratēģija ievērojami uzlabotu patērētāju orientēšanos un tirgus pievilcību, kā jau to veiksmīgi pierādījusi Eiropas Ziedu nedēļa 2004. gada oktobrī.

Gūtā pieredze liecina, ka aktīvāk jāizvērtē pieprasījums, un nesenā Eiropas 2004. gada Ziedu nedēļas pieredze liecina, ka apvienotai piegādes – pieprasījuma stratēģijai būtu izšķiroša nozīme.

Ļoti svarīgi ir veicināt ES ekomarķējuma atpazīstamību visās dalībvalstīs un motivēt uzņēmējsabiedrības iesniegt pieteikumus marķējuma saņemšanai un uzsvērt praktiskos labumus, ko tās var gūt no marķējuma.

Tirdzniecības vadības grupas veiktā pirmā darba plāna ieviešanas darba rezultātā ir radusies nepieciešamība pēc vienotas patērētāju aptaujas. Aptaujas nepieciešamas, lai varētu pārraudzīt atpazīstamības pakāpi un sekot patērētāju informētības attīstībai. Ir svarīgi veicināt Kopienas ekomarķējuma atpazīstamību visās dalībvalstīs un tajā pašā laikā dalīties pieredzē par ekomarķējuma ieviešanu “vecajās” un “jaunajās” dalībvalstīs.

Komisija ir sagatavojusi vairākas brošūras, kas izskaidro ekomarķējuma mērķus un nozīmi īpašām produktu grupām, lai pievienotu tās produktiem ar ekomarķējumu, kad tos pārdod patērētājiem. Ir sagatavota arī virkne brošūru, lai informētu ražotājus un mazumtirgotājus par vadošo produktu grupu kritērijiem (produkti, tekstilpreces, apavi, veļas mazgāšanas līdzekļi, krāsas un lakas). Ir jāturpina uzlabot šos materiālus, un ESEK locekļiem tās sistemātiski jāizplata.

Tirdzniecības resursu izmantošanas nolūkā dalībvalstīm jāsadarbojas ar ražotājiem, lai organizētu kopējas tirdzniecības kampaņas savās valstīs.

Mērķi

Gadā palielināt par vismaz 50 % ar ekomarķējumu marķēto izstrādājumu vērtību un/vai skaitu.

Līdz darbības plāna beigām sasniegt minimālo pamanāmības līmeni visās dalībvalstīs, iekļaujot metodi tās novērtēšanai, kas neprasa augstas izmaksas.

Panākt, lai visi attiecīgie ražotāji un mazumtirgotāji būtu informēti par Kopienas ekomarķējumu, un ilgākā laikposmā panākt, lai vairāk nekā puse Eiropas patērētāju pazītu Kopienas ekomarķējuma logotipu kā videi draudzīgās izcilības marķējumu.

Darbības

Līdz darbības plāna pirmā gada beigām tirdzniecības vadības grupai ar dalībvalstu palīdzību jāizstrādā ieteikumi, kā novērtēt “Iekļūšanu tirgū, redzamību un patērētāju informētību” un kādam jābūt šīs informētības mērķa līmenim, ņemot vērā 2004. gada ziedu nedēļas kampaņas laikā gūto pieredzi.

ESEK jāuzlabo jau esošie ziņošanas mehānismi, lai noteiktu ikgadējo statistiku par dažādu produktu grupu iekļūšanu tirgū.

ESEK, dalībvalstīm un Komisijai jāveicina Kopienas ekomarķējums, lai sasniegtu saskaņotos mērķus. Šo pasākumu īpašā mērķgrupa ir mazumtirgotāji un valsts iepirkuma amatpersonas (sk. turpmāk tekstā). Par šiem pasākumiem jāpaziņo (un jāapmainās ar informāciju par tiem) ESEK sanāksmju laikā vismaz reizi gadā. Līdztekus tam no ieinteresētajām personām regulāri jāprasa atsauksmes un jāņem tās vērā.

Šim nolūkam katrai dalībvalstij jāizstrādā tirdzniecības stratēģija, kurā jāiekļauj attiecīgie pasākumi prioritārā secībā.

Attiecīgi jāizveido alianses ar visām ieinteresētajām pusēm (ieskaitot NVO, ražotājus, patērētaju organizācijas un mazumtirgotājus), lai uzlabotu šo organizāciju zināšanas par sistēmu un sekmētu zieda tirdzniecību, izmantojot to sakaru tīklus.

ESEK, dalībvalstīm un Komisijai jāveicina “veco” un “jauno” dalībvalstu pieredzes apmaiņa par ekomarķējuma ieviešanu, piemēram, organizējot mācību kursus.

Sk. arī veicināšanas pasākumus (4.b un 5. iedaļa).

c) Labvēlīga ietekme uz vidi

Ekomarķējuma kopējais mērķis ir popularizēt produktus, kuriem ir potenciāli samazināta nelabvēlīgā ietekme uz vidi, ko pamato zinātniski pierādījumi un kas ir saskaņā ar ekomarķējuma Regulas (EK) Nr. 1980/2000 1. panta 4. punktu, salīdzinājumā ar citiem produktiem tajā pašā produktu grupā, tādējādi veicinot efektīvu resursu izmantošanu un augsta līmeņa vides aizsardzību. Šāda rīcība ir ieguldījums saimnieciska patēriņa radīšanā un politikas mērķos, kas noteikti Kopienas noturīgas attīstības stratēģijā (piemēram, klimata pārmaiņu, resursu efektivitātes un ekotoksiskuma jomā), Sestajā vides rīcības programmā un paziņojumā par integrētu produktu politiku.

Iepriekšējie pētījumi un ziņojumi ir parādījuši, ka ir grūti aprēķināt ekomarķējuma īpaši labvēlīgo ietekmi uz vidi, jo ir grūti izolēt un izmērīt šo ietekmi, nošķirot no labvēlīgās ietekmes caur citiem ar vidi saistītiem pasākumiem. Tā kā tiešā ietekme attiecas galvenokārt uz vides ietaupījumiem, kurus iegūtu, palielinoties ekomarķējuma produktu tirgus daļai, netiešie labumi ņem vērā citas ekomarķējuma pozitīvās sekas, kas jau ir bijušas vai vēl tikai būs. Nesen pabeigtais pētījums par Kopienas ekomarķējuma sistēmas tiešo un netiešo ietekmi liecina, ka tirgus daļas palielināšanās par 20 % palīdzētu Kopienas ekomarķējuma sistēmai gūt ievērojamus ietaupījumus uz tās netiešās ietekmes rēķina, ja tā darbotos kā viens no visefektīvākajiem CO2 apjoma samazināšanas rīkiem salīdzinājumā ar virkni citu politikas un sistēmas pasākumu.

Valsts iepirkums veido apmēram 16 % (7) no ES IKP, un pircēji uzņēmumos un citās valstiskās vai nevalstiskās organizācijās būtu jāiedrošina daudz sistemātiskāk lietot ekomarķējuma kritērijus savos konkursa uzaicinājumos. Nesen publicētā rokasgrāmata par videi draudzīgu valsts iepirkumu sniedz ievērojamu ieguldījumu šajā virzienā.

Tomēr pircēju informētība vēl nav pietiekama, lai tai būtu nozīmīga tirgus ietekme. Tādējādi viens no īpašajiem mērķiem turpmākajos trīs gados būtu palielināt valsts un privāto pircēju pieprasījumu pēc “zaļajiem” produktiem. Jāveic pētījumi un izskaidrošanas pasākumi par to, kā palielināt šos skaitļus.

Mērķi

Padarīt patērēšanu daudz noturīgāku, kā arī dot ieguldījumu politikas mērķiem, kas noteikti Kopienas noturīgas attīstības stratēģijā, Sestajā vides rīcības programmā un paziņojumā par integrēto produktu politiku.

Pēc iespējas drīzāk jāinformē valsts iepirkuma amatpersonas par iespējām izmantot Kopienas ekomarķējuma kritērijus savos konkursa uzaicinājumos.

Darbības

ESEK ir jāturpina darbs pie ekomarķējuma tiešās un netiešās labvēlīgās ietekmes uz vidi novērtēšanas. Tāpat visām jaunajām vai pārskatītajām produktu grupām sistemātiski jāaprēķina maksimālā potenciālā labvēlīgā ietekme.

ESEK, dalībvalstīm un Komisijai ir jāinformē valsts un privātā iepirkuma amatpersonas par iespējām savos konkursa uzaicinājumos izmantot Kopienas ekomarķējuma kritērijus vai tiem līdzvērtīgus kritērijus.

d) Sinerģija starp Kopienas ekomarķējumu un EMAS

Savstarpēji papildinošās un atbalstošās Kopienas ekomarķējuma un EMAS lomas ir jāizanalizē un jāpaplašina līdz reālai partnerībai, ņemot vērā divu sistēmu pārskatīšanu. Būtiska nozīme abu sistēmu panākumu nodrošināšanā ir to cieša sadarbībai un skaidrai izpratnei par to kopīgo darbu. Kā bija minēts iepriekšējā darba plānā, uzņēmums, kuram ir EMAS vai ISO 14001, noteikti ir viens no tiem, kas tiek sistemātiski vadīts videi draudzīgajā aspektā un kas nepārtraukti uzlabo savus vides parametrus virs minimālajām tiesiskajām prasībām. Produkts ar ekomarķējumu noteikti ir viens no labākajiem videi draudzīgajā aspektā. Uzņēmums, kuram ir EMAS, gūst labumu no Kopienas ekomarķēšanas kritēriju piemērošanas savā vides politikā, un tas ir skaidrs un pozitīvs videi draudzīgais mērķis attiecībā uz tā produktiem. Skaidrus un pozitīvus videi draudzīgos mērķus var noteikt, ievērojot ekomarķējuma ieviešanas kritērijus. Uzņēmums, kuram ir ekomarķējums vai kurš to vēlas saviem produktiem, gūs labumu no EMAS lietošanas, lai pārvaldītu un uzturētu savu atbilstību visiem attiecīgajiem kritērijiem un tajā pašā laika gūs labumu no paplašinātajām tirdzniecības iespējām. Saskaņā ar jauno ekomarķējuma sistēmu kļūst iespējami dažādi maksu samazinājumi, piemēram, EMAS un ISO 14001 apstiprinātajiem uzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un “pionieruzņēmumiem”.

3. ES sistēmu un citu I tipa dalībvalstu ekomarķējuma sistēmu sadarbība, saskaņošana un sasaiste

Kā minēts iepriekšējā darba plānā, sadarbībai un saskaņošanai starp Kopienas ekomarķējumu un citiem ekomarķējumiem dalībvalstīs pakāpeniski jākļūst daudz sistemātiskākai un visaptverošai. Tas ievērojami pastiprinātu marķēšanas sistēmu ekonomisko efektivitāti un samazinātu iespējamo negatīvo tirdzniecības ietekmi. Šim nolūkam tika izveidota pastāvīgā sadarbības un saskaņošanas vadības grupa, kas sanāca aptuveni četras reizes gadā.

Ņemot vērā pieredzi, ko sadarbības un saskaņošanas vadības grupa guva pēdējo trīs gadu laikā, vēl aizvien ir spēkā mērķi, kas attiecas uz sadarbību un saskaņošanu. Grupa vēl nav sasniegusi visu savu teorētisko potenciālu.

Galvenie pozitīvie rezultāti ir koncentrēti divās jomās: tika ievākts daudz informācijas par kompetento iestāžu darbu un tā rezultātā tika veikti pasākumi dažādo kompetento iestāžu procedūru harmonizēšanai. Tas ir būtisks solis uz priekšu, tā kā sistēmas ticamībai nepieciešams, lai visas kompetentās iestādes izmantotu vienveidīgas procedūras.

Tomēr ir skaidrs, ka sadarbībai un saskaņošanai starp Kopienas ekomarķējumu un citām marķējuma sistēmām ejams vēl tāls ceļš, jo augsta līmeņa sadarbībai nepieciešams augsta līmeņa ieguldījums no visām pusēm.

Lai uzlabotu šo situāciju, tika veikti vairāki pasākumi iepriekšējā darba plāna ietvaros, piemēram, aktīva sazināšanās ar valstu ekomarķējuma sistēmām, lai veicinātu to turpmāku sadarbību ar Kopienas ekomarķējumu. Sadarbības un saskaņošanas vadības grupas iniciatīvās iekļauta sanāksmes rīkošana starp sadarbības un saskaņošanas vadības grupu un valstu ekomarķējumu sistēmu priekšsēdētājiem vai pārstāvjiem, kā arī ieinteresēto pušu iesaistīšanās līdzību un Kopienas ekomarķējuma un citu valstu marķējumu pārbaudes izpētē. Citos pasākumos iekļauti produktu grupu kritēriju saskaņošanas pētījumi ar iepriecinošiem rezultātiem dažās dalībvalstīs, piem., Austrijā. Nozīmīgs darbs šajā jomā vēl aizvien turpinās.

Saskaņā ar iepriekšējo darba plānu jo īpaši vērā ņemamus resursu ietaupījumus varētu panākt ar labāku produktu grupu izstrādes saskaņošanu.

Visbeidzot, līdz ar paplašināšanos ar 10 jaunām dalībvalstīm ir ieviesti daži jauni valstu ekomarķējumi, kas paver jaunas sadarbības iespējas un arī jaunus izaicinājumus.

Mērķis

Izpētīt sinerģijas starp Kopienas ekomaķējumu un citiem dalībvalstu ekomarķējumiem, pakāpeniski un sistemātiski attīstot sadarbību un saskaņošanu starp tām, īpaši ņemot vērā ekomarķējuma sistēmas pārskatīšanu.

Darbības

Sadarbības un sakaņošanas vadības grupai jāsagatavo un jāievieš stratēģija valstu I tipa ekomarķējumu veicināšanai to tālākai sadarbībai un saistībai ar Kopienas ekomarķējumu.

a) Produktu grupu izstrādes saskaņošana

Regulāri jāveic informācijas apmaiņa starp Kopienas ekomarķējuma un citu marķējumu sistēmām par tajās iekļautajām produktu grupām un to programmām produktu grupas izstrādei, kā arī, ja iespējams, jāsaskaņo savi centieni, apvienojot resursus, ekspertu zināšanas un rezultātus. Tas ļautu savstarpēji ietaupīt, precizēt atšķirīgo sistēmu atbilstīgās lomas un atvieglot saskaņošanu (gadījumos, kad pastāv līdzīgi marķējumi ar līdzīgiem mērķiem). Visām iesaistītajām institūcijām jācenšas pilnveidot sava izpratne par to, kā vislabāk panākt Kopienas ekomarķējuma un citu marķējumu ilgtermiņa mijiedarbību, ņemot vērā Kopienas ekomarķējuma direktīvas paredzēto pārskatīšanu.

Iepriekšējā darba plānā tas bija iekļauts (piemēram, saistībā ar “Nordic Swan” un “Stiching Milieukeur”), bet sadarbība nebija sistemātiska, un vajadzīgi lielāki centieni, lai panāktu pietiekami augstu saskaņotības pakāpi. Kopienas ekomarķējuma un valstu shēmu saskaņošanas centieni tagad galvenokārt būs vērsti uz tādām jomām kā produktu grupas izstrādes prioritāšu noteikšana, konverģence, informētības paaugstināšana attiecībā uz specifiskām vajadzībām un nosacījumiem valsts līmenī, lai visos šajos veidos sniegtu ieguldījumu Ekomarķējuma regulas pārskatīšanā.

Lai saskaņošanas process būtu skaidrāks un sakārtotāks, dalībvalstu nostāja par stratēģiju attiecībā uz atbilstīgām valstu sistēmām skaidri jāpauž jau produktu grupu izstrādes vai pārskatīšanas sākumā. Jo īpaši gadījumos, kad kādai produktu grupai Kopienas ekomarķējuma kritēriji jau pastāv, bet dalībvalsts neatkarīgi nolemj izstrādāt jaunus kritērijus savas valsts marķējumam, kritēriju izstrādes darba pamatapsvērumi un valsts īpašie nosacījumi, kas rada šādu vajadzību, ir jāapspriež ar ESEK.

Mērķis

Pakāpeniski pastiprināt produktu grupu izstrādes saskaņošanu dažādās ES marķēšanas sistēmās, sevišķi ņemot vērā ekomarķējuma sistēmas pārskatīšanu.

Darbības

ESEK jāveicina sadarbība ar dalībvalstu nacionālās marķēšanas sistēmām, lai pārskatītu un sistematizētu visas produktu grupas ES, kas ietvertas ekomarķējuma sistēmā, kā arī turpinātu šo produktu grupu un to kritēriju centrālā reģistra izveidi un atjaunināšanu. Šis darbs jāizmanto, lai apsvērtu, kā Kopienas ekomarķējuma regulas pārskatīšana var sekmēt labāku saskaņotību ar valstu un starptautiskajiem marķējumiem.

Pakāpeniski jāsaskaņo ESEK un pārējo dalībvalstīs pastāvošo marķējumu sistēmu darba programmas un jānodrošina sistemātiska informācijas apmaiņa.

ESEK jāņem vērā darbs, kas šajā jomā veikts Globālajā ekomarķējuma tīklā (GEN), saistībā ar ekomarķējuma shēmas pārskatīšanu.

b) Kopīgas darbības, lai veicinātu Kopienas ekomarķējuma sistēmu un citu ekomarķējumu lietošanu dalībvalstīs, kā arī popularizētu ekomarķētos produktus, tādējādi sekmējot patērētāju informētību un izpratni par šo sistēmu kopīgo un savstarpēji papildinošo lomu

Kā minēts iepriekšējā darba plānā, jāsniedz informācija dažādajām ieinteresētajām personām, skaidrojot Eiropas dažādo ekomarķējumu ekoloģisko vērtību, raksturojot dažādās sistēmas nevis kā savstarpēji konkurējošas, bet gan kā papildinošas.

Tādēļ vajadzīgas daudzas kopīgas apspriedes Kopienas ekomarķējuma un valstu marķējumu sistēmu pārstāvjiem, lai rastu vienotu izpratni un atspoguļojumu sistēmām un to kopīgajiem un savstarpēji papildinošajiem mērķiem un funkcijām.

Jāturpina pētīt iespējas veidot kopīgas popularizēšanas kampaņas biežākajām produktu grupām, kopīgu tīmekļa vietni/datubāzi, abpusējas atzīšanas mehānismus, kā arī īpaši pielāgotas maksas ražotājiem, kas piesakās uz abām sistēmām.

Mērķis

Izpētīt piemērus par gadījumiem, kad Kopienas ekomarķējums un citu ekomarķējumu sistēmas dalībvalstīs ir savstarpēji papildinošas, un izskatīt kopīgas rīcības iespējas.

Darbības

Sadarbības un saskaņošanas vadības grupai, Komisijai, dalībvalstīm un citām marķēšanas sistēmām dalībvalstī kopīgi jāizstrādā valstu nacionālā marķējuma un Kopienas ekomarķējuma vienotās funkcijas un mērķi.

ESEK un citām dalībvalstu marķējumu sistēmām jāizpēta iespējas izstrādāt kopīgu ekomarķēto produktu “zaļo veikalu” internetā (un/vai līdzīgas darbības). Ja šāda iespēja pastāv, jāierosina tās īstenošanas grafiks un budžets.

Komisija, apspriežoties ar ESEK, ir pielāgojusi Kopienas ekomarķējuma maksas struktūru, lai piedāvātu atbilstošas atlaides pieteicējiem, kas vēlas izmantot gan Kopienas ekomarķējumu, gan vienu vai vairākus no citiem marķējumiem dalībvalstīs (8) . Jāsekmē tas, lai arī citās marķējumu sistēmās dalībvalstīs rīkojas līdzīgi.

4. Kopīga rīcība veicināšanas jomā

Brīvprātīga sistēma var būt sekmīga un būtiski ietekmēt tirgu tikai tad, ja tā rada ekonomisku stimulu potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un ja to atbalsta nozīmīgs apjoms tirgdarbības un veicināšanas pasākumu. Pārskatītās Regulas (EK) Nr. 1980/2000 10. pantā dalībvalstis un Komisija, sadarbībā ar ESEK dalībniekiem, tiek aicināta veicināt Kopienas ekomarķējuma lietošanu, organizējot izpratni veicinošas un informatīvas kampaņas patērētājiem, ražotājiem, tirgotājiem, mazumtirgotājiem un plašai sabiedrībai. Ir ārkārtīgi būtiski iesaistīt dažādas ieinteresētās personas un jo īpaši tās, kas var darboties kā informācijas tālākizplatītāji (piemēram, mazumtirdzniecības nozare, kā arī patērētāji un vides NVO).

ESEK jāturpina organizēt regulāras tirgdarbības vadības grupas sanāksmes vismaz divreiz gadā, veltot tās tieši tirgdarbībai, veicināšanai un stratēģiskai attīstībai.

Esošo resursu kopīga izmantošana ļautu sagatavot daudz tālejošākas patērētājiem paredzētas kampaņas, kā, piemēram, 2004. gada oktobrī notikusī “Ziedu nedēļa”.

Mērķis

ESEK, Komisijai un dalībvalstīm atbilstīgā pakāpē jāsaskaņo savi tirgdarbības pasākumi, kā arī jāizstrādā un jāīsteno kopīgas darbības.

Darbības

Tirgdarbības vadības grupai jātiekas vismaz divreiz gadā, lai apspriestu tirgdarbības un veicināšanas jautājumus saistībā ar sistēmas stratēģisko attīstību.

Kā minēts iepriekšējā darba plānā, ESEK, Komisijai un dalībvalstīm kopīgi jāidentificē dažādas galvenās mērķa grupas un jāīsteno stratēģija katrai no tām.

a) Kopīgi veicināšanas pasākumi, lai uzlabotu ieinteresēto personu informētību

Galvenais mērķis ir nepārtraukti informēt ražotājus, patērētājus un tālākizplatītājus (mazumtirgotājus un NVO), pilnīgi visas ieinteresētās personas, par Kopienas ekomarķējumu un tā attīstību. Iespiedmateriāli (brošūras un biļeteni, raksti), kā arī tīmekļa vietne ir dažas no piemērotām iespējām. Līdztekus tam no ieinteresētajām personām regulāri jāprasa atsauksmes un jāņem tās vērā.

Komisija un dažādas kompetentas iestādes ir sagatavojušas veselu virkni brošūru, ko sistemātiski piedāvā attiecīgām ieinteresētajām personām, tās regulāri atjaunina un pilnveido. Pēdējo trīs gadu laikā ir veikti pasākumi, lai labāk izmantotu ierobežotos resursus brošūru, biļetenu un informatīvu materiālu izstrādē, kā arī sistemātiskāk izplatītu tos galvenajām mērķa grupām.

Tāpat arī Kopienas ekomarķējuma tīmekļa vietne (http://europa.eu.int/ecolabel) sekmīgi darbojas kā visas vajadzīgās informācijas avots, un to regulāri atjaunina. Rezultatīvo meklējumu skaits nemitīgi pieaug, un šobrīd tas ir aptuveni 75 000 trāpījumu mēnesī. Lai vairotu tās uzticamību un pārskatāmību, tiek veicināts regulārs ieguldījums no visu ieinteresēto personu puses, tostarp no rūpniecības nozarēm, patērētājiem un vides jomā aktīvām NVO. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu un pilnveidot šo tīmekļa vietni, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu.

Ir svarīgi ne tikai nodrošināt atbilstošos informācijas rīkus, bet arī ņemt vērā tādus pasākumus kā izstādes un gadatirgi, kuros ar Kopienas ekomarķējuma sistēmu var iepazīstināt plašāku sabiedrību. Līdz šim nav veikta nekāda sistemātiska analīze, lai noskaidrotu, kuras izstādes vai gadatirgi ir vispiemērotākie ekomarķēšanas sistēmas reklamēšanai, tomēr atsevišķos gadījumos tas ir darīts, galvenokārt mērķtiecīgu tirgdarbības pasākumu laikā. Vēl viens nozīmīgs aspekts, kas ir ticis izmēģināts, ir iespēja izmantot produktus ar ekomarķējumu liela mēroga pasākumos, piemēram, pasaules čempionātos, olimpisko spēļu vai festivālu laikā. Rezultāti ir bijuši ļoti labi, kā, piemēram, 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās un gaidāmajās 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā.

Iepriekšējā darba plānā minētie mērķi un īstenošanas pasākumi ir spēkā arī pārskatītajā darba plānā.

Mērķis

Nepārtraukti informēt visas ieinteresētās personas par Kopienas ekomarķējuma sistēmu un tās pilnveidi. Līdztekus tam no ieinteresētajām personām regulāri jāprasa atsauksmes un jāņem tās vērā.

Darbības

ESEK un dalībvalstīm cieši jāsadarbojas ar Komisiju, lai:

—	atjauninātu un uzlabotu ekomarķējuma sistēmas tīmekļa vietni;

—	turpinātu izstrādāt un izplatīt brošūras un citus informatīvus iespiedmateriālus;

—	sniegtu ieinteresētajām pusēm skaidrojošu informāciju par procedūrām, laiku un izmaksām, kas saistītas ar ekomarķējuma piemērošanu;

—	sastādītu to pasākumu sarakstu, kuros reklamējams ekomarķējums.

ESEK jāizpēta pieteicējiem sniedzamās papildu informācijas rīki (datubāzes, vadlīnijas u.c.).

Kompetentās iestādes kopā ar palīdzības dienestu ievāc informāciju no katra atļaujas turētāja par to, kur tiek tirgots viņu produkts.

b) Kopīgi veicināšanas pasākumi, lai uzlabotu valsts un privātā sektora pircēja informētību

Informācija iepirkuma veicējiem ir pieejama gan par juridisko pamatu (kā pircējs var iestrādāt ekomarķējuma kritērijus konkursa uzaicinājumā), gan par uz darbību balstītām vides prasībām, kā aprakstīts ekomarķējuma kritēriju dokumentos dažādām produktu grupām. Šajā ziņā svarīga nozīme ir ekomarķējuma sistēmas tīmekļa vietnei. Jāizstrādā piemērots materiāls, kas atvieglo Kopienas ekomarķējuma kritēriju izmantošanu valsts iepirkumā, piemēram, vienkāršotas pārbaudes punktu veidlapas visām produktu grupām. Jāorganizē kopīgas sanāksmes ESEK un valsts iepirkuma veicēju pārstāvjiem, kā arī valsts un/vai reģionālas kampaņas.

Mērķis

Pēc iespējas drīzāk jāinformē valsts iepirkuma amatpersonas par iespējām izmantot ekomarķējuma kritērijus savos konkursa uzaicinājumos.

Darbības

ESEK, Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar amatpersonām, kas atbild par videi draudzīgiem valsts iepirkumiem valsts pārvaldēs, jāizstrādā kopīga stratēģija un virkne kopīgu darbību, lai veicinātu Kopienas ekomarķējuma kritēriju vai to ekvivalentu izmantošanu valsts un privātajā iepirkumā.

ESEK, Komisijai un dalībvalstīm pēc iespējas plašāk jāizplata Rokasgrāmata valsts iepirkuma amatpersonām un jāizstrādā atbilstoši materiāli. Tām arī jāorganizē mācību un informācijas pasākumi un citas atbilstīgas darbības sadarbībā ar vides vadības un audita shēmu (EMAS). Ekomarķējuma sistēmas tīmekļa vietnē jāievieto atbilstīga informācija.

c) Kopīga veicināšana un atbalsts MVU un izplatītājiem

Pēdējo trīs gadu laikā MVU dalība vispārējās sanāksmēs, bet arī darba grupās dažādu produktu grupu kritēriju izstrādei ir bijusi viena no svarīgākajām prioritātēm saistībā ar Kopienas ekomarķējumu. MVU rīcībā nevienmēr ir atbilstoši līdzekļi vai informācija, lai novērtētu ekomarķējuma sniegtās iespējas un sagatavotu sekmīgu pieteikumu. Tiem jāsaņem atbalsts no tīkliem, kuros iesaistīti citi pieteikumu iesniedzēji, interešu grupas, kompetentās iestādes un citas atbilstošas organizācijas, piemēram, uzņēmējdarbības federācijas vai reģionālās iestādes.

Arī mazumtirgotājiem kā starpniekiem starp ražotājiem un patērētājiem ir nozīmīga loma. Viņi, piemēram, varētu izmantot ekomarķējumu, lai uzlabotu pašu zīmola produktu kvalitātes tēlu, kā arī piedāvāt saviem klientiem citus produktus ar ekomarķējumu. Tādēļ stratēģisku partnerattiecību veidošanai ar mazumtirgotājiem jābūt prioritārai.

Darbības

ESEK jāizstrādā stratēģija un darbības nolūkā izveidot ekomarķējuma atbalsta tīklus, kas domāti MVU.

ESEK kompetentajām institūcijām jāizstrādā stratēģiskas partnerattiecības ar mazumtirgotājiem.

5. Sistēmas plānotā finansēšana

Tā kā iesaistītas ir daudzas organizācijas, tostarp valsts pārvaldes iestādes (Komisijas budžets, piemēram, ir ikgadējs), pēdējo trīs gadu laikā ir bijis gūti noteikt precīzu budžetu.

Kopienas ekomarķējuma sistēmas prasības veido divi galvenie komponenti: resursi produktu grupu izstrādei un resursi tirgdarbībai un veicināšanai.

Sistēmai atvēlētie resursi 2003. gadā (Komisija un dalībvalstis) tika lēsti aptuveni EUR 3,2 miljonu apmērā (neieskaitot atalgojumu). Finansējums no maksām bija apmēram EUR 370 000, kas veido aptuveni 11,5 %. Tas nozīmē, ka sistēmas pašfinansēšanās resursi ir mazliet virs 10 %, kas stipri atpaliek no plānotā pašfinansēšanās ilgtermiņa mērķa.

Sistēmai paredzētie resursi ir bijuši pietiekami, lai pēdējo trīs gadu laikā izstrādātu un pārskatītu produktu grupas. Tie ir izlietoti ļoti efektīvi. Pieaugošais produktu grupu skaits un attiecīgais pieaugums ar to saistītā tirgdarbības jomā loģiski radīs sistēmas budžeta vajadzību palielinājumu. Tādēļ sistēmas budžets jāanalizē saistībā ar produktu grupu kritēriju izstrādes vispārējo stratēģiju.

Mērķis

Ilgtermiņa mērķis ir panākt sistēmas pašfinansēšanos, un, lai to sasniegtu, ir jānosprauž un jākontrolē reālistiski īstermiņa mērķi.

Darbības

Pirms šī darba plāna darbības termiņa beigām ESEK jāveic analīze, lai izveidotu saskaņotu un reālistisku stratēģiju ar mērķi rast sistēmas pašfinansēšanās iespēju. Šajā stratēģijā jāietver metodes ekomarķējuma sistēmas radīto izdevumu un ieņēmumu vienotai aprēķināšanai katrā dalībvalstī, kā arī saistībā ar pārskatu par finansējumu.

(1) KOM 2000/7: http://europa.eu.int/growthandjobs/key/index_en.htm.

(2) KOM(2001)264 final: http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/cnc/2001/com2001_0264en01.pdf.

(3) KOM(2003)302 final: http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/cnc/2003/com2003_0302en01.pdf.

(4) OV L 134, 30.4.2004., 1. un 114. lpp.

(5) Piezīme: Komisija darbojas kā ESEK sekretariāts un piedalās visos tās pasākumos.

(6) AEAT konfidenciāli, Jauno ekomarķējuma produktu grupu prioritāšu noteikšana, ziņojums Eiropas Komisijai, Vides ĢD, 2004. gada maijs.

http://europa.eu.int/comm/environment/ecolabel/product/pg_prioritisation_en.htm.

(7) Komisijas ziņojums par valsts iepirkuma ekonomiskajām sekām “Ziņojums par valsts iepirkuma tirgu darbību ES: labums, ko gūst no ES direktīvu piemērošanas, un nākotnes uzdevumi”, 3.2.2004.

http://europa.eu.int/comm/internal_market/publicprocurement/docs/public-proc-market-final-report_en.pdf.

(8) Komisijas 2000. gada 10. novembra Lēmums 2000/728/EK, ar ko nosaka maksājumus par Kopienas ekomarķējuma pieteikumiem un ikgadējos maksājumus par to (OV L 293, 22.11.2000, 18. lpp.). Komisijas 2003. gada 22. maija Lēmums 2003/393/EK, ar kuru groza Lēmumu 2000/728/EK, ar ko nosaka maksājumus par Kopienas ekomarķējuma pieteikumiem un ikgadējos maksājumus par to (OV L 135, 3.6.2003, 31. lpp.).

1. papildinājums

Prioritāro produktu grupu neizsmeļošs saraksts (1)

Iespējamās jaunas produktu grupas:

Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi

Rotaļlietas un spēles

Apkures sistēmas (telpā)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi

Iepirkumu maisiņi

Tualetes piederumi

Atkritumu maisi

Līmvielas

Ūdens sildīšanas sistēmas

Būvdetaļas, ieskaitot izolāciju

Riepas

Nelielas sadzīves elektropreces

Higiēnas preces

Automazgāšanas pakalpojumi

Ādas izstrādājumi, ieskaitot cimdus

Ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumi

Būvniecības pakalpojumi

Kopētāji

Sociāli atbildīgi ieguldījumu fondi

Mehāniskā remonta pakalpojumi

Galda piederumi

Piegādes pakalpojumi

Gaisa kondicionēšana

(1) Jāuzsver, ka saraksts nav izsmeļošs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1980/2000 5. pantā. Jebkurā laikā Komisija var pilnvarot ESEK izstrādāt un periodiski pārskatīt ekoloģiskos kritērijus, kā arī novērtējuma un pārbaudes prasības produktu grupai, kas nav uzskatīti 1. papildinājumā. Sarakstu arī var atjaunināt (atjaunina) šī pārskatītā darba plāna spēkā esības laikā (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantā noteikto procedūru), un tam var pievienot jaunas produktu grupas.

Top

Choose the experimental features you want to try