PROTOKOLS

Tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

turpmāk “dalībvalstis”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses, un

KOREJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

TĀ KĀ Tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, turpmāk “Pamatnolīgums”, tika parakstīts Luksemburgā 1996. gada 28. oktobrī un stājās spēkā 2001. gada 1. aprīlī;

TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un tam pievienotais Akts tika parakstīti Atēnās 2003. gada 16. aprīlī un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā;

TĀ KĀ atbilstīgi 2003. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktam par jauno ES dalībvalstu pievienošanos Pamatnolīgumam jāvienojas, noslēdzot Pamatnolīguma protokolu,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. Pants

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika kļūst par Pamatnolīguma pusēm un līdzīgi kā pārējās dalībvalstis attiecīgi pieņem un ņem vērā nolīguma tekstu, kā arī Kopīgo deklarāciju par politisko dialogu un vienpusējās deklarācijas.

2. Pants

Šis protokols ir Pamatnolīguma sastāvdaļa.

3. Pants

1.   Šo protokolu apstiprina Kopiena, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Korejas Republika saskaņā ar savām procedūrām.

2.   Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu.

4. Pants

Paziņojumus, kas veicami saskaņā ar 3. pantu, attiecīgi iesniedz Korejas Republikas Ārlietu un tirdzniecības ministrijā un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

5. Pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un korejiešu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

6. Pants

Pamatnolīguma tekstu, kā arī Kopīgo deklarāciju par politisko dialogu un vienpusējās deklarācijas sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā, un šie teksti ir tikpat autentiski kā teksts oriģinālvalodās (1).

---

(1)  Nolīguma autentiskās versijas 11 ES oficiālajās valodās (spāņu, dāņu, vācu, grieķu, angļu, franču, itāļu, holandiešu, portugāļu, somu, zviedru) ir publicētas OV L 90, 30.3.2001., 46. lpp. Čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu versijas ir publicētas šajā Oficiālajā Vēstnesī.

TIRDZNIECĪBAS UN SADARBĪBAS PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Puses, šeit turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

KOREJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp Korejas Republiku, Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm;

APLIECINOT Pušu atbalstu demokrātijas principiem un cilvēka pamattiesībām, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

APSTIPRINOT vēlmi veidot regulāru politisko dialogu starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un nolūkiem;

ATZĪSTOT, ka Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) ir nozīmīga starptautiskās tirdzniecības veicināšanā vispār un divpusēja tirdzniecībā īpaši un ka gan Korejas Republika, gan Eiropas Kopiena ir vienlīdzīgi saistītas ar brīvās tirdzniecības un tirgus ekonomikas principiem, kas ir minētās vienošanās pamatā;

APLIECINOT, ka gan Korejas Republika, gan Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās pilnībā īstenot saistības, kuras tām uzliek Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu ratifikācija;

APZINOTIES vajadzību veicināt VVTT Urugvajas raunda rezultātu pilnīgu īstenošanu un vajadzību piemērot visus starptautisko tirdzniecību reglamentējošos noteikumus pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir stiprināt pašreizējās attiecības Pušu starpā ar nolūku uzlabot to savstarpējo sadarbību, un kopējo vēlmi nostiprināt, padziļināt un dažādot Pušu attiecības abpusējas intereses jomās, pamatojoties uz vienlīdzību, nediskrimināciju, ievērojot dabisko vidi un abpusējo labumu;

VĒLOTIES IZVEIDOT labvēlīgus apstākļus ilgspējīgai izaugsmei un tirdzniecības dažādošanai, kā arī dažādās abpusējas intereses ekonomiskās sadarbības jomās;

UZSKATOT, ka Pusēm ir izdevīgi institucionalizēt attiecības un izveidot ekonomisko sadarbību starp tām, jo šāda sadarbība veicinātu turpmāku tirdzniecības un ieguldījumu attīstību;

APZINOTIES, cik svarīgi ir veicināt tieši saistīto indivīdu un vienību iesaistīšanu sadarbībā, jo īpaši uzņēmējus un tos pārstāvošās organizācijas;

BEĻĢIJAS KARALISTE:

Erik DERYCKE,

ārlietu ministru,

DĀNIJAS KARALISTE:

Niels HELVEG PETERSEN,

ārlietu ministru,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA:

Werner HOYER,

ārlietu valsts ministru,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA:

Georgios PAPANDREOU,

ārlietu ministra vietnieku,

SPĀNIJAS KARALISTE:

Abel MATUTES,

ārlietu ministru,

FRANCIJAS REPUBLIKA:

Michel BARNIER,

ministru ar atbildību par Eiropas lietām,

ĪRIJA:

Gay MITCHELL,

Eiropas lietu valsts ministru premjerministra birojā,

ITĀLIJAS REPUBLIKA:

Lamberto DINI,

ārlietu ministru,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE:

Jacques F. POOS,

ārlietu ministru,

NĪDERLANDES KARALISTE:

Hans VAN MIERLO,

ārlietu ministru,

AUSTRIJAS REPUBLIKA:

Wolfgang SCHÜSSEL,

federālo ārlietu ministru,

PORTUGĀLES REPUBLIKA:

Jaime GAMA,

ārlietu ministru,

SOMIJAS REPUBLIKA:

Tarja HALONEN,

ārlietu ministri,

ZVIEDRIJAS KARALISTE:

Lena HJELM-WALLÉN,

ārlietu ministri,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE:

David DAVIS,

valsts ministru, ārlietu un sadraudzības lietu ministrija,

EIROPAS KOPIENA:

Dick SPRING,

ārlietu ministru (Īrija),

pašreizējo Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāju,

Sir Leon BRITTAN,

Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja vietnieku,

KOREJAS REPUBLIKA:

Ro-Myung GONG,

ārlietu ministru,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Sadarbības pamats

Demokrātisko principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, kā norādīts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ir Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

2. pants

Sadarbības mērķi

Lai pastiprinātu sadarbību Pušu starpā, tās uzņemas veicināt ekonomisko attiecību turpmāku attīstību Pušu starpā. Jo īpaši Puses cenšas:

a)	pastiprināt, izveidot sadarbību tirdzniecībā un dažādot to savstarpēji izdevīgā veidā;

b)	izveidot ekonomisko sadarbību abpusējas intereses jomās, tostarp zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, kā arī rūpniecisko sadarbību;

c)	sekmēt sadarbību uzņēmumu starpā, veicinot investīcijas abās pusēs un sekmējot labāku savstarpēju sapratni.

3. pants

Politiskais dialogs

Izveido regulāru politisko dialogu starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un nolūkiem. Šis dialogs notiek saskaņā ar procedūru, par kuru vienojas Eiropas Savienības un Korejas Republikas kopīgajā deklarācijā par šo jautājumu.

4. pants

Vislielākās labvēlības režīms

Atbilstoši tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju Puses apņemas piešķirt viena otrai vislielākās labvēlības režīmu.

5. pants

Tirdznieciskā sadarbība

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji izdevīgā veidā.

Puses apņemas noteikt labākus nosacījumus pieejai tirgum. Tās nodrošina, ka piemērojamos vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļus nosaka, ņemot vērā dažādus faktorus, tostarp vienas Puses vietējā tirgus situāciju un otras Puses eksporta intereses. Līgumslēdzējas puses apņemas strādāt tirdzniecības šķēršļu likvidēšanas jomā, jo īpaši izmantojot beztarifu barjeru savlaicīgu atcelšanu un veicot pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību, ņemot vērā starptautisko organizāciju veikumu šajā jomā.

2.   Puses veic pasākumus, lai īstenotu politiku, kuras mērķis ir:

a)	daudzpusēja un divpusēja sadarbība jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības attīstību, kuri interesē abas puses, tostarp turpmāku PTO rīcību. Tālab Puses savstarpēji sadarbojas starptautiskā līmenī, lai risinātu tirdzniecības problēmas, kas ir to kopīgajās interesēs;

b)	veicināt informācijas apmaiņu uzņēmēju starpā un rūpniecisko sadarbību uzņēmumu starpā, lai dažādotu un palielinātu pašreizējās tirdzniecības plūsmas;

c)	tirdzniecības veicināšanas pasākumu izpēte un ieteikšana, kas sekmē tirdzniecības attīstību;

d)	veicināt sadarbību starp kompetentiem Eiropas Kopienas, tās dalībvalstu un Korejas muitas dienestiem;

e)	uzlabot rūpniecības, lauksaimniecības un zvejniecības produktu pieeju tirgum;

f)	uzlabot pakalpojumu, piemēram, finanšu un sakaru pakalpojumu, pieeju tirgum;

g)	nostiprināt sadarbību standartu un tehnisko noteikumu jomā;

h)	efektīvi aizsargāt intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu;

i)	organizēt tirdzniecības un ieguldījumu vizītes;

j)	organizēt vispārīgas un vienas nozares tirdzniecības izstādes.

3.   Puses veicina saimniecisko darbību godīgu konkurenci, pilnībā izpildot savas valsts attiecīgos normatīvos aktus.

4.   Atbilstoši saistībām saskaņā ar PTO Valsts iepirkuma nolīgumu Puses nodrošina dalību iepirkuma līgumos uz nediskriminējoša un savstarpības pamata.

Tās turpina apspriešanos par turpmāku abpusēju attiecīgo valsts pasūtījumu tirgu atvēršanu citās nozarēs, piemēram, valsts pasūtījumu telekomunikācijas jomā.

6.pants

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

1.   Puses vienojas veicināt sadarbību lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, tostarp dārzkopībā un zivkopībā. Pamatojoties uz apspriedēm par attiecīgo lauksaimniecības vai zivsaimniecības politiku, Puses pēta:

a)	lauksaimniecības un zivju produktu palielinātas tirdzniecības iespējas;

b)	sanitāro un fitosanitāro pasākumu, kā arī ar vidi saistīto pasākumu ietekmi uz tirdzniecību;

c)	saikni starp lauksaimniecību un lauku vidi;

d)	izpēti lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās, tostarp dārzkopībā un zivkopībā.

2.   Vajadzības gadījumā piemēro 1. punkta noteikumus produktiem un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar lauksaimniecības pārstrādes rūpniecību.

3.   Puses apņemas izpildīt PTO Nolīguma par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem noteikumus un vēlas konsultēties pēc kādas no Pusēm pieprasījuma, lai apspriestu otras Puses priekšlikumus par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu un saskaņošanu, ņemot vērā standartus, par kurām ir vienojušās citas starptautiskās organizācijas, piemēram, SEB, SAAK un Pārtikas kodekss.

7.pants

Jūras transports

1.   Puses apņemas virzīties uz neierobežotas pieejas starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei mērķi, pamatojoties uz godīgu konkurenci uz komerciāliem pamatiem saskaņā ar šā panta noteikumiem:

a)

iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā nolīguma Pusei. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem;

b)

Puses apstiprina savas saistības izveidot godīgu un konkurētspējīgu vidi sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem. Paturot prātā šīs saistības, Korejas Republika veic vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu pašreizējo izraudzīto beztaras preču kravas rezervēšanu Korejas karoga kuģiem pārejas laikā, kurš beidzas 1998. gada 31. decembrī.

2.   Ņemot vērā 1. punkta nolūku, Puses:

a)

atturas no kravas dalīšanas noteikumu ieviešanas turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču līnijpārvadājumiem, izņemot tādos ārkārtas apstākļos attiecībā uz līnijpārvadājumiem, kad vienas vai otras šā nolīguma Puses kuģošanas sabiedrībām citādi nav iespējas sekmīgi iesaistīties tirdzniecībā uz un no attiecīgās trešās valsts;

b)	stājoties spēkā šim nolīgumam, atturas no to administratīvo, tehnisko pasākumu un tiesību aktu īstenošanas, kuri var diskriminējoši ietekmēt pašu pilsoņus vai uzņēmumus un otru Pusi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā;

c)

kuģiem, kurus vada otras Puses pilsoņi vai uzņēmumi, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3.   Šā panta nolūkā pieeja starptautiskajam jūras tirgum ietver, cita starpā, katras Puses starptautisko jūras transporta pakalpojumu sniedzēju tiesības organizēt tiešos pārvadāšanas pakalpojumus, kuros daļa ceļa veicama pa jūru, un šim nolūkam tieši noslēgt līgumus ar vietējiem transporta pakalpojumu, kas nav jūras transports, sniedzējiem otras Puses teritorijā, neskarot piemērojamos valstspiederības ierobežojumus attiecībā uz preču un pasažieru pārvadājumiem ar šiem citiem transporta veidiem.

4.   Šā panta noteikumi attiecas uz Eiropas Kopienas uzņēmumiem un Korejas uzņēmumiem. Šā panta noteikumu labuma guvēji ir arī kuģošanas sabiedrības, kuras izveidotas ārpus Eiropas Kopienas vai Korejas Republikas un kuras vada dalībvalsts vai Korejas Republikas valstspiederīgie, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī vai Korejas Republikā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

5.   Jautājumu par darbībām Eiropas Kopienā un kuģu aģentūras darbībām Korejas Republikā vajadzības gadījumā risina ar īpašiem nolīgumiem.

8. pants

Kuģu būve

1.   Puses vienojas sadarboties kuģu būves jomā, lai veicinātu godīgus un konkurētspējīgus tirgus apstākļus, un ņem vērā nopietnu strukturālo nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu un tirgus tendencēm, kas vājina pasaules kuģu būves nozari. Šo iemeslu dēļ saskaņā ar ESAO nolīgumu par kuģu būvi Puses nenosaka nevienu pasākumu un neveic nevienu darbību, kas atbalsta kuģu būves nozari, kura izjauktu konkurenci vai ļautu kuģu būves nozarei izvairīties no sarežģītas situācijas nākotnē.

2.   Puses vienojas konsultēties pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma attiecībā uz ESAO nolīguma par kuģu būvi īstenošanu, informācijas apmaiņu par kuģu un kuģu būves attīstību pasaules tirgū, kā arī par jebkuru citu problēmu, kas rodas šajā nozarē.

Kuģu būves nozares pārstāvjus var lūgt piedalīties kā novērotājus šādās apspriedēs, Pusēm par to vienojoties.

9.pants

Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība

1.   Puses apņemas nodrošināt intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām atbilstošu un efektīvu aizsardzību, tostarp efektīvus līdzekļus šādu tiesību piemērošanai.

2.   Puses vienojas īstenot PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, ne vēlāk kā līdz 1996. gada 1. jūlijam (1).

3.   Puses apstiprina, ka tās piešķir lielu nozīmi saistībām, kas ietvertas daudzpusējās konvencijās par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Puses cenšas, lai, cik drīz vien iespējams, pievienotos pielikumā minētajām konvencijām, kurām tās vēl nav pievienojušās.

10. pants

Tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšana

1.   Neskarot Pušu starptautiskās saistības, atbilstīgi to kompetencei un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, Puses veicina starptautiski atzīto standartu un atbilstības novērtēšanas sistēmu izmantošanu.

Tālab īpaša vērība jāpievērš:

a)	informācijas un tehnisko ekspertu apmaiņai standartizācijas, akreditācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā, kā arī attiecīgā gadījumā kopīgas izpētes jomā;

b)	savstarpējas apmaiņas un kontaktu veicināšanai starp attiecīgajām organizācijām un iestādēm;

c)	nozaru apspriedēm;

d)	sadarbībai kvalitātes vadības darbībās;

e)	sadarbības stiprināšanai tehnisko noteikumu jomā, jo īpaši, noslēdzot nolīgumu par atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpēju atzīšanu, kas ir tirdzniecības veicināšanas līdzeklis un kurš novērsīs jebkuru tirdzniecības attīstības pārtraukšanu;

f)	dalībai un sadarbībai attiecīgos starptautiskos nolīgumos, lai veicinātu saskaņotu standartu pieņemšanu.

2.   Puses nodrošina, ka standarti un atbilstības novērtēšanas darbības nerada nevajadzīgus tirdzniecības šķēršļus.

11. pants

Apspriedes

1.   Puses vienojas veicināt informācijas apmaiņu par tirdzniecības pasākumiem.

Puses apņemas savlaicīgi informēt otru Pusi par pasākumu piemērošanu, kas maina ievedmuitas nodokļiem piemēroto vislielākās labvēlības režīmu, kuri ietekmē otras Puses eksportu.

Katra Puse var pieprasīt apspriedes par tirdzniecības pasākumiem. Šāda pieprasījuma gadījumā apspriedes notiek, tiklīdz iespējams, lai, cik drīz vien iespējams, panāktu savstarpēji pieņemamu, konstruktīvu risinājumu.

2.   Puses vienojas informēt otru Pusi par antidempinga procedūru uzsākšanu pret otras Puses produkciju.

Pilnībā ievērojot PTO nolīgumus par antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, Puses izrāda atsaucību un nodrošina atbilstošu iespēju apspriedēm par tādiem iebildumiem, kādus izsaka jebkura no Pusēm attiecībā uz antidempinga un antisubsidēšanas procedūru.

3.   Puses vienojas apspriesties viena ar otru par jebkurām domstarpībām, kas var rasties, īstenojot šo nolīgumu. Ja viena vai otra Puse pieprasa šādu apspriedi, tā notiek, tiklīdz iespējams. Puse, izsakot pieprasījumu, nodrošina otru pusi ar visu informāciju, kas ir nepieciešama situācijas sīkākai pārbaudei. Izmantojot šādas apspriedes, mēģina atrisināt tirdzniecības domstarpības pēc iespējas ātrāk.

4.   Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo Pušu tirdzniecības pasākumu pieņemšanas un pārveidošanas iekšējo kārtību, kā arī paziņošanas, apspriešanās un domstarpību risināšanas mehānismu, kas noteikts PTO nolīgumos.

12. pants

Ekonomiskā un rūpnieciskā sadarbība

1.   Puses, ņemot vērā abpusējās intereses un savu attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus, veicina ekonomisko un rūpniecisko sadarbību jomās, kuras tās uzskata par piemērotām.

2.   Šādas sadarbības mērķi jo īpaši ir:

—	veicināt informācijas apmaiņu uzņēmēju starpā un attīstīt un uzlabot pašreizējos tīklus, vienlaikus nodrošinot personas datu pietiekamu aizsardzību,

—	veikt informācijas apmaiņu par sadarbības nosacījumiem pakalpojumu jomā, kā arī informācijas infrastruktūru jomā,

—	veicināt abpusēji izdevīgus ieguldījumus un veidot ieguldījumiem labvēlīgus apstākļus,

—	uzlabot ekonomisko vidi un uzņēmējdarbības apstākļus.

3.   Šim nolūkam Puses veicina, cita starpā:

a)	ekonomisko saikņu Pušu starpā dažādošanu un nostiprināšanu;

b)	nozaru īpašo sadarbības kanālu izveidošanu;

c)	uzņēmumu savstarpējo rūpniecisko sadarbību, jo īpaši starp maziem un vidējiem uzņēmumiem;

d)	Pušu ekonomikas noturīgu attīstību;

e)	ražošanas veidus, kas nekaitē videi;

f)	ieguldījumu un tehnoloģiju plūsmu;

g)	attiecīgās uzņēmējdarbības vides sapratnes un savstarpējas izpratnes palielināšanu.

13. pants

Narkotikas un naudas atmazgāšana

1.   Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai pretotos nelegālai narkotiku un psihotropu vielu ražošanai, piegādei un tirdzniecībai, ieskaitot prekursoru ķīmisko vielu novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpējām apspriedēm un ciešu koordināciju starp Pusēm saistībā ar mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītās jomās.

2.   Puses vienojas, ka jāpieliek lielas pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār, jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

Sadarbības mērķis šajā jomā ir piemērotu standartu izveidošana pret naudas atmazgāšanu, ņemot vērā standartus, kas pieņemti starptautiskajos forumos šajā jomā, jo īpaši Finanšu darījumu darba grupā (FATF).

14. pants

Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā

1.   Saskaņā ar Pušu abpusējām interesēm un to politikas mērķiem zinātnē, Puses apņemas veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā. Šim nolūkam Puses jo īpaši veicina:

—	informācijas apmaiņu un zinātību (know-how) zinātnes un tehnoloģijas jomā,

—	dialogu par attiecīgās izpētes un tehnoloģiju attīstības politikas izstrādi un īstenošanu,

—	sadarbību informācijas tehnoloģijas jomā, kā arī tehnoloģijās un nozarē, kas ietekmē savstarpējo izmantojamību ar globālo informācijas sabiedrību,

—	sadarbību enerģētikas un vides aizsardzības jomā,

—	sadarbību kopīgas intereses zinātnes un tehnoloģijas nozarē.

2.   Lai sasniegtu attiecīgās politikas mērķus, Puses cita starpā veicina:

—	informācijas apmaiņu par izpētes projektiem enerģētikas, vides aizsardzības, sakaru un informācijas tehnoloģijas jomā un informācijas tehnoloģijas nozarē,

—	zinātnieku apmācību attiecīgā veidā,

—	tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz abpusēju labumu,

—	kopīgu semināru organizēšanu, kuros sanāk abu Pušu vadošie zinātnieki, un

—	abu Pušu pētniekus veikt kopīgu izpēti abpusējas intereses jomās.

3.   Puses vienojas, ka visa sadarbība un kopīga rīcība zinātnes un tehnoloģijas jomā notiek uz savstarpīguma pamata.

Puses vienojas efektīvi aizsargāt informāciju un intelektuālo īpašumu, kas izriet no sadarbības, no citu personu ļaunprātīgas vai neatļautas izmantošanas, kas nav tā likumīgie īpašnieki.

Vienas Puses iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem piedaloties otras Puses īpašās izpētes un tehnoloģijas attīstības programmās, piemēram, tajās, kas izstrādātās saskaņā ar Eiropas Kopienas vispārējo pamatprogrammu, šāda dalība un tās rezultātā iegūto zināšanu izplatīšana un izmantošana notiek saskaņā ar otras Puses noteiktajiem vispārējiem noteikumiem.

4.   Sadarbības prioritātes nosaka, Pusēm apspriežoties. Ievērojot iepriekš minēto punktu, veicina privātā sektora iestāžu, organizāciju un uzņēmumu dalību sadarbībā un īpašos kopīgas intereses izpētes projektos.

15. pants

Sadarbība vides jautājumos

Puses veido sadarbības attiecības, cenšoties aizsargāt un saglabāt vidi. Šī sadarbība ietver:

—	informācijas apmaiņu par vides politiku un tās īstenošanu Eiropas Komisijas attiecīgo amatpersonu un Korejas Republikas attiecīgo iestāžu starpā,

—	informācijas apmaiņu par videi draudzīgām tehnoloģijām,

—	personāla apmaiņu,

—	sadarbības veicināšanu tajos vides jautājumos, kas ir izskatīti starptautiskos forumos, kuros piedalījās Eiropas Kopiena un Korejas Republika, jo īpaši ANO Noturīgas attīstības komisijā un citos forumos, kuros debatē par starptautiskajām konvencijām par vidi,

—	apspriedi par noturīgas attīstības prakses īstenošanu, jo īpaši sadarbību Agenda 21 un citu turpmāko darbību īstenošanā no Apvienot Nāciju Organizācijas konferences par vidi un attīstību (UNCED),

—	sadarbību kopīgos vides projektos.

16. pants

Enerģētika

Puses atzīst enerģētikas nozares nozīmi ekonomikas un sociālajā attīstībā un ir gatavas atbilstoši to kompetencei paplašināt sadarbību šajā jomā. Šādas sadarbības mērķi ir:

—	veicināt tirgus ekonomikas principu, nosakot patēriņa cenas atbilstoši tirgus principiem,

—	dažādot energoapgādi,

—	izstrādāt jaunus atjaunojamus enerģijas veidus,

—	sasniegt racionālu enerģijas izmantošanu, jo īpaši, veicinot pieprasījuma pārvaldību, un

—	radīt iespējami labvēlīgus nosacījumus tehnoloģijas nodošanai, lai veicinātu efektīvu enerģijas izmantošanu.

Tālab Puses vienojas veicināt kopīgu pētījumu un izpētes veikšanu, kā arī kontaktus par enerģijas plānošanu atbildīgo starpā.

17.pants

Sadarbība kultūras, informācijas un sakaru jomā

Puses apņemas izveidot sadarbību informācijas un sakaru jomā, lai veicinātu labāku savstarpēju izpratni, ņemot vērā kultūras aspektu Pušu attiecībās.

Šāda sadarbība var izpausties šādi:

—	informācijas apmaiņa par kopīgas intereses jautājumiem par kultūru un informāciju,

—	kultūras pasākumu organizēšana,

—	kultūras sakari un

—	akadēmiskas apmaiņas programmas.

18. pants

Sadarbība trešo valstu attīstībā

Puses vienojas apmainīties ar informāciju par savu attīstības atbalsta politiku, lai izveidotu regulāru dialogu par šīs politikas mērķiem un par attiecīgām attīstības atbalsta programmām trešās valstīs. Tās izpēta, kādā apmērā iespējama nozīmīgāka sadarbība, saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un nosacījumiem, kādus piemēro šādu programmu īstenošanai.

19. pants

Apvienotā komiteja

1.   Saskaņā ar šo nolīgumu Puses izveido Apvienoto komiteju, kuru veido Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Korejas Republikas pārstāvji, no otras puses. Apspriedes notiek komitejā, lai sekmētu īstenošanu un veicinātu šā nolīguma vispārējos mērķus.

2.   Apvienotā komiteja:

—	nodrošina, ka Nolīgums darbojas pareizi,

—	pēta abu Pušu tirdzniecības un sadarbības attīstību,

—	meklē attiecīgas metodes, lai izvairītos no problēmām, kuras varētu rasties Nolīgumā minētajās jomās,

—	meklē tirdzniecības attīstības un dažādošanas veidus,

—	apmainās ar viedokļiem un izsaka priekšlikumus par jebkuru kopīgas intereses jautājumu, kas saistīts ar tirdzniecību un sadarbību, tostarp par turpmāku darbību un pieejamajiem resursiem šādas darbības veikšanai,

—	sniedz ieteikumus attiecībā uz tirdzniecības un sadarbības paplašināšanas veicināšanu, ņemot vērā vajadzību saskaņot iecerētos pasākumus.

3.   Apvienotā komiteja parasti sanāk reizi gadā Briselē vai Seulā. Komitejas ārkārtas sēdes notiek pēc jebkuras Puses lūguma. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada viena vai otra Puse.

4.   Apvienotā komiteja var izveidot specializētās apakškomitejas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs apakškomitejas sagatavo sīki izstrādātus ziņojumus par savu darbību Apvienotajai komitejai uz katru sēdi.

20. pants

Definīcija

Šajā nolīgumā “Puses” ir Eiropas Kopiena vai tās dalībvalstis vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis atbilstoši to kompetencei, no vienas puses, un Korejas Republika, no otras puses.

21. pants

Stāšanās spēkā un darbības termiņš

1.   Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā mēneša dienā pēc dienas, kad Puses paziņo viena otrai par šim mērķim vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2.   Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. To automātiski pagarina katru gadu, ja vien Puses to nedenonsē rakstveidā sešus mēnešus pirms izbeigšanās datuma.

22. pants

Paziņojumi

Paziņojumi, kas veikti saskaņā ar 21. pantu, jāiesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā un Korejas Republikas Ārlietu ministrijā.

23. pants

Šā nolīguma nepildīšana

Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Izņemot īpaši steidzamus gadījumus, Puse vispirms iesniedz otrai Pusei visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama rūpīgai situācijas novērtēšanai, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties jāziņo otrai Pusei un par tiem apspriežas, ja otra Puse to pieprasa.

24. pants

Turpmākā attīstība

Puses, savstarpēji vienojoties, var paplašināt šā nolīguma darbības jomu, lai paaugstinātu un papildinātu sadarbības līmeni, izmantojot nolīgumus par īpašām nozarēm vai darbībām.

Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā Nolīguma piemērošanas gaitā gūto pieredzi.

25. pants

Deklarācijas un pielikums

Kopīgā deklarācija un šā nolīguma pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa.

26. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar šajā līgumā izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Korejas Republikas teritorijā.

27. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru un korejiešu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

---

(1)  Korejas Republikai, izņemot likumu par ķīmisko vielu izmantošanu lauksaimniecībā, kas stāsies spēkā no 1997. gada 1. janvāra, un likumu par sēklu ražošanu (un likums par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību), kas stāsies spēkā līdz 1998. gada 1. jūlijam, jāievēro sava tiesību aktu procedūra.