A.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2006. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi;

B.

tā kā 2007. gada 24. aprīlī Parlaments sniedza Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2005. finanšu gada budžeta izpildi (6) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

1.

atzīmē, ka, Revīzijas palātai veicot 24 aģentūru un citu satelītdienestu revīziju, to budžets 2006. gadā veidoja 1 080,5 milj. EUR (vislielākais budžets 271 milj. EUR apmērā bija Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai, bet vismazākais 5 milj. EUR apmērā – Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL));

2.

norāda, ka pie ārējām ES struktūrvienībām, kurās jāveic revīzija un jāapstiprina budžeta izpilde, tagad pieder ne tikai tradicionālās regulatīvās aģentūras, bet arī izpildaģentūras, kas izveidotas konkrētu programmu īstenošanai, un tuvākajā nākotnē pie tām piederēs arī kopuzņēmumi, kuri dibināti publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros (kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas);

3.

konstatē, ka to aģentūru skaits, uz kurām attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, ir mainījies šādi: 2000. finanšu gadā – 8, 2001. gadā – 10, 2002. gadā – 11, 2003. gadā – 14, 2004. gadā – 14, 2005. gadā – 16, 2006. gadā – 20 regulatīvās aģentūras un 2 izpildaģentūras (izņemot 2 aģentūras, kurās revīziju veic Revīzijas palāta, bet tām paredzēta budžeta izpildes iekšēja apstiprināšana);

4.

tādēļ secina, ka revīzijas veikšana/budžeta izpildes apstiprināšana ir apgrūtinošs un nesamērīgi sarežģīts process, ņemot vērā aģentūru/satelītdienestu budžeta salīdzinošo lielumu; uzdod atbildīgajai komitejai rūpīgi pārskatīt aģentūru un satelītdienestu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu, lai izstrādātu vienkāršāku un racionālāku pieeju, paturot prātā, ka turpmākajos gados arvien pieaugs to struktūrvienību skaits, kurām būs jāsagatavo īpašs ziņojums par budžeta izpildes apstiprināšanu;

5.

prasa Komisijai, pirms dibināt jaunu aģentūru vai pārveidot jau esošu aģentūru, sniegt nepārprotamus paskaidrojumus par šādiem jautājumiem: aģentūras veids, aģentūras mērķi, aģentūras iekšējās pārvaldes struktūra, produkti, pakalpojumi, pamatprocedūras, mērķgrupa, klienti un ieinteresētās personas, oficiālas attiecības ar ārējiem dalībniekiem, atbildība par budžeta izpildi, finanšu plānošana, kā arī personāla un kadru politika;

6.

pieprasa, lai visas aģentūras tiktu pārvaldītas, pamatojoties uz ikgadēju darbības nolīgumu, ko aģentūra sagatavo kopā ar atbildīgo ģenerāldirektorātu un kurā iekļauti galvenie mērķi nākamajam gadam, finanšu shēma un skaidri rādītāji darbības rezultātu vērtēšanai;

7.

pieprasa, lai Revīzijas palāta vai cits neatkarīgs revidents sistemātiski (un tieši šajā nolūkā) pārbaudītu aģentūru darbības rezultātus; uzskata, ka, veicot šādu revīziju, nedrīkst aprobežoties ar ierastajiem finanšu pārvaldības elementiem un publisko līdzekļu pienācīgu izlietojumu, bet jāizvērtē arī administrācijas efektivitāte un lietderīgums un katrā aģentūrā jāparedz finanšu pārvaldības novērtēšana;

8.

pauž uzskatu, ka attiecībā uz aģentūrām, kuras pastāvīgi pārāk augstu novērtē savas finanšu vajadzības, ir jāparedz tehnisks samazinājums, pamatojoties uz brīvajām amata vietām; uzskata, ka tādējādi ilgtermiņā samazināsies aģentūrām piešķiramie ieņēmumi un līdz ar to – arī administratīvās izmaksas;

9.

kā nopietnu problēmu min to, ka vairākas aģentūras ir kritizētas par publiskā iepirkuma normatīvu, Finanšu regulas, Civildienesta noteikumu u. c. noteikumu neievērošanu; uzskata, ka galvenais iemesls ir tas, ka šie noteikumi un Finanšu regula ir galvenokārt domāti lielākām iestādēm un parasti mazākajām aģentūrām trūkst “kritiskās masas”, lai pildītu šīs normatīvās prasības; tādēļ aicina Komisiju rast ātru risinājumu efektivitātes uzlabošanai, apvienojot vairāku aģentūru administratīvās funkcijas, lai sasniegtu šo “kritisko masu” (paturot prātā vajadzīgās izmaiņas pamatregulās, kas reglamentē aģentūru darbību un budžeta neatkarību), vai steidzami sagatavot īpašu noteikumu projektu (it īpaši īstenošanas noteikumus aģentūrām), kas nodrošinātu tām pilnīgu atbilstību prasībām;

10.

uzstāj, lai Komisija, gatavojot provizorisko budžeta projektu, ņem vērā atsevišķo aģentūru budžeta izpildes rezultātus iepriekšējos gados, jo īpaši n-1 gadā, un attiecīgi pārskata konkrēto aģentūru pieprasīto budžetu; aicina Parlamenta atbildīgo komiteju respektēt šādas pārskatīšanas rezultātus un, ja to nav izdarījusi Komisija, pašai pārskatīt attiecīgo budžetu līdz saprātīgam līmenim, kas atbilst katras aģentūras līdzekļu apgūšanas un īstenošanas spējām;

11.

atgādina, ka lēmumā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments aicināja Komisiju ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras pastāvošās aģentūras “pievienoto vērtību”; ja kādas aģentūras “pievienotā vērtība” novērtēta negatīvi, aicina visas attiecīgās iestādes īstenot vajadzīgos pasākumus, no jauna formulējot aģentūras pilnvaras vai slēdzot to; norāda, ka 2007. gadā Komisija nav veikusi nevienu šādu novērtējumu; uzstāj, lai Komisija līdz lēmuma pieņemšanai par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu iesniedz vismaz piecus novērtējumus, vispirms pievēršoties vecākajām aģentūrām;

12.

pauž uzskatu, ka nekavējoties jāpilda Revīzijas palātas ieteikumi un aģentūrām izmaksājamās subsīdijas jāsamēro ar to faktiskajām vajadzībām pēc naudas līdzekļiem; turklāt uzskata, ka grozījumi, kas izdarīti vispārējā Finanšu regulā, ir jāiekļauj gan aģentūru finanšu pamatregulās, gan citos īpašos finanšu noteikumos;

13.

pauž bažas par to, ka ievērojamu personāla daļu veido pagaidu darbinieki un šis apstāklis var nelabvēlīgi ietekmēt viņu darba kvalitāti; tādēļ aicina Komisiju labāk pārraudzīt Civildienesta noteikumu īstenošanu aģentūrās;

14.

atzīmē, ka aģentūrām nav vienotas pieejas attiecībā uz to, kā atskaitīties par savu darbību attiecīgajā finanšu gadā un kā sagatavot ziņojumus un pārskatus par budžeta un finanšu vadību, un trūkst vienotas pieejas jautājumam, vai aģentūras direktoram ir jāsagatavo ticamības deklarācija; konstatē, ka ne visas aģentūras skaidri apzinās atšķirību starp a) sabiedrības iepazīstināšanu ar aģentūras darbu un b) tehnisko ziņojumu par budžeta un finanšu vadību;

15.

atzīmē, ka daudzu aģentūru direktori par 2006. gadu ir sagatavojuši ticamības deklarāciju, vienā gadījumā iekļaujot tajā svarīgu atrunu, lai gan Komisijas norādījumi par darbības pārskatu sagatavošanu to skaidri neparedz;

16.

atgādina, ka Parlamenta 2005. gada 12. aprīļa rezolūcijas (7) 28. punktā ietverts aicinājums aģentūru direktoriem turpmāk pievienot gada darbības pārskatam, kuru iesniedz kopā ar informāciju par finansēm un vadību, ticamības deklarāciju par darbību likumību un pareizību līdzīgi deklarācijai, ko paraksta Komisijas ģenerāldirektori;

17.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt norādījumus aģentūrām;

18.

turklāt mudina Komisiju strādāt ar aģentūrām, lai sagatavotu vienotu paraugu, kas piemērojams visām aģentūrām un satelītdienestiem, vienlaikus skaidri ievērojot atšķirību starp:

19.

atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu (gada pārskata 10.29. punkts (8), ka Komisijas izmaksātās subsīdijas no Kopienas budžeta nebalstās uz pietiekami pamatotām aplēsēm par aģentūru vajadzībām pēc naudas līdzekļiem, kas – kopā ar pārnesumiem – rada apjomīgu naudas līdzekļu atlikumu; turklāt atzīmē, ka Revīzijas palāta iesaka samērot izmaksājamās subsīdijas ar aģentūru faktiskajām vajadzībām pēc naudas līdzekļiem;

20.

atzīmē, ka 2006. gada beigās grāmatvedības sistēma ABAC vēl nebija ieviesta 14 aģentūrās (zemsvītras piezīme gada pārskata 10.31. punktā);

21.

ņem vērā Revīzijas palātas piezīmi (gada pārskata 1.25. punkts), ka dažās aģentūrās ir uzskaitītas uzkrātās maksas par neizmantotajiem atvaļinājumiem; norāda, ka trijām aģentūrām (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centram (Cedefop), Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) un Eiropas Dzelzceļa aģentūrai) Revīzijas palāta ir iekļāvusi piezīmes ticamības deklarācijā par 2006. finanšu gadu (par 2005. gadu – Cedefop, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai);

22.

atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 185. panta 3. punktu Komisijas iekšējais revidents ir arī iekšējais revidents regulatīvajās aģentūrās, kuras saņem dotācijas no ES budžeta; norāda, ka iekšējais revidents ziņo katras aģentūras valdei un direktoram;

23.

vērš uzmanību uz šādu atrunu, kas ietverta iekšējā revidenta gada darbības ziņojumā par 2006. gadu:

“Komisijas iekšējais revidents nespēj pienācīgi pildīt pienākumu, kas viņam noteikts Finanšu regulas 185. pantā kā Kopienas struktūrvienību iekšējam revidentam, nepietiekamā personālsastāva dēļ.”;

24.

tomēr ņem vērā iekšējā revidenta darbības ziņojumā par 2006. gadu iekļauto piezīmi, ka, sākot ar 2007. gadu, Komisijai piešķirot papildu personālsastāvu Iekšējās revīzijas dienestam (IRD), visās izveidotajās regulatīvajās aģentūrās katru gadu būs jāveic iekšējā revīzija;

25.

atzīmē, ka saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu Iekšējās revīzijas dienestam revīzija jāveic arvien lielākā skaitā regulatīvo aģentūru, izpildaģentūru un kopuzņēmumu; aicina Komisiju informēt atbildīgo komiteju par to, vai Iekšējās revīzijas dienestam būs pietiekams personālsastāvs, lai turpmākajos gados veiktu gada revīziju visās šajās struktūrvienībās;

26.

konstatē, ka saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 72. panta 5. punktu visām aģentūrām ik gadu jāiesniedz Komisijai un iestādei, kas apstiprina budžeta izpildi, direktora sagatavots ziņojums, kurā apkopoti dati par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un šajā sakarā veiktajiem pasākumiem; aicina aģentūras norādīt, vai šī prasība ir izpildīta un kādā veidā;

27.

ņemot vērā iekšējo revidentu iespējas, jo īpaši attiecībā uz mazākajām aģentūrām, pieņem zināšanai iekšējā revidenta 2006. gada 14. septembra priekšlikumu Parlamenta atbildīgajai komitejai atļaut mazākajām aģentūrām iepirkt iekšējās revīzijas pakalpojumus no privātā sektora;

28.

atgādina, ka Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā paziņojumā (9), par kuru vienojās, to saskaņojot pirms Ecofin budžeta Padomes 2007. gada 13. jūlija sanāksmes, iekļauts aicinājums uzskaitīt i) aģentūras, kuru darbību Komisija grasās izvērtēt, un ii) aģentūras, kuru darbība jau ir izvērtēta, pievienojot galveno rezultātu kopsavilkumu;

29.

atzīmē, ka atsevišķām aģentūrām, ja tās ir nelielas, ir grūti izveidot īpašas (ad hoc) disciplinārlietu kolēģijas, kurās būtu pārstāvēts attiecīgi kvalificēts personāls, bet Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja (IDOC) kompetence neattiecas uz aģentūrām; aicina aģentūras apsvērt iespēju izveidot aģentūru disciplinārlietu kolēģiju;

30.

atgādina, ka Komisijas prezentētajā Iestāžu nolīguma projektā par Eiropas regulatīvo aģentūru darbības pamatprincipiem (COM(2005) 59) bija paredzēts noteikt horizontālus principus attiecībā uz Eiropas regulatīvo aģentūru izveidi, struktūru, darbību, novērtēšanu un kontroli; atzīmē, ka šis projekts ir vērtīga iniciatīva, mēģinot loģiski pamatot aģentūru izveidi un vadīšanu; atzīmē konstatējumu Komisijas 2006. gada kopsavilkuma pārskatā (COM(2007) 274 3.1. punkts), ka, lai arī pārrunu sekmīgā gaita pēc minētā priekšlikuma publicēšanas pakāpeniski apstājās, Padome 2006. gada beigās atsāka saturiskas sarunas; pauž nožēlu, ka dokumenta pieņemšana ir aizkavējusies;

31.

tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos 2008. gadā nākt klajā ar paziņojumu par regulatīvo aģentūru nākotni;

32.

atgādina, ka divās pašfinansētajās aģentūrās budžeta izpildi direktoram apstiprina valde; atzīmē, ka abās aģentūrās ir uzkrāts liels pārpalikums no maksājumu ieņēmumiem, kuri pārnesti no iepriekšējiem gadiem:

33.

norāda uz Revīzijas palātas atziņu ziņojumā par 2006. gadu, ka saistību apropriāciju izlietojuma rādītājs administratīvajiem izdevumiem ir mazāks par 60 %;

34.

uzsver aģentūras atbildību par sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzību un veicināšanu, izvērtējot un uzraugot cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles; atzinīgi vērtē aģentūras centienus sniegt vairāk zinātnisku konsultāciju jaunu zāļu izstrādes agrīnās stadijās, kā arī jaunu pasākumu ieviešanu nolūkā paātrināt to zāļu novērtēšanu, kurām ir izšķiroša nozīme sabiedrības veselības nodrošināšanā;

35.

norāda, ka 2006. gada budžeta apropriācijas lielā daudzumā ir pārvietotas uz 2007. gadu, kas ir izskaidrojams ar aģentūras īstenoto projektu īpatnību;

36.

turklāt atzīmē aģentūras atbildē uz Revīzijas palātas apsvērumu par aģentūrai maksātajām nodevām un izmaksu aprēķināšanu, ka 2006. gada decembrī aģentūras valde nolēma pārskatīt nodevu sistēmas skalu, apspriežoties par to ar kompetentajām dalībvalstu iestādēm;

37.

atgādina, ka aģentūras ieņēmumus veido Kopienas iemaksa un uzņēmumu izdarītie maksājumi par Kopienas tirdzniecības atļaujas saņemšanu un uzturēšanu spēkā un par citiem aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem;

38.

no aģentūras galīgajiem pārskatiem secina, ka 2006. gadā tās saņemtie maksājumi un citi ieņēmumi veido 119 milj. EUR un Kopienas subsīdija – 31 milj. EUR; konstatē, ka aģentūras saimnieciskās darbības rezultāts minētajā gadā ir 16 milj. EUR, kas kopā ar uzkrāto līdzekļu atlikumu 27 milj. EUR apmērā kopumā veido 44 milj. EUR tīro aktīvu;

39.

pieņem zināšanai aģentūras atbildi, ka uzkrāto līdzekļu atlikums nav budžeta pārpalikums, bet saimnieciskās darbības rezultāts, kas balstās uz uzkrāšanas principa uzskaites sistēmu un ir izmantots kapitālizdevumiem par pamatlīdzekļiem, galvenokārt telpu iekārtošanas un remonta un IT izstrādes izmaksu segšanai;

40.

secina no pagaidu pārskatiem, ka aģentūra 2006. gadā 19 aģentūru vārdā pārvaldīja kopējo palīgdienestu budžetu, ko veido izdevumi konsultantu samaksai, lai nodrošinātu budžeta grāmatvedības programmas un finanšu pārskatu sistēmas SI2 darbu;

41.

turklāt secina no pagaidu pārskatiem, ka 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu novērtēšanas maksa palielinājās par 31,5 %;

42.

konstatē, ka aģentūras izpilddirektors ir sagatavojis gada darbības pārskatu bez ticamības deklarācijas (kā pamatojumu minot, ka šādu deklarāciju neparedz pašreizējie Komisijas norādījumi);

43.

tomēr norāda, ka izpilddirektors gada darbības pārskatā piemin, ka viņam atrunu neesot; ņem vērā aģentūras paziņojumu, ka izpilddirektors nākotnē būs gatavs parakstīt ticamības deklarāciju;

44.

atzinīgi vērtē valdes veikto izpilddirektora gada darbības pārskata analīzi un novērtējumu; jo īpaši pieņem zināšanai valdes paustās bažas par to, ka aģentūra saņem jaunus uzdevumus, kam netiek piešķirts pienācīgs finansējums no ES budžeta, kā arī bažas par jaunām nodevām; norāda, ka šī analīze, šķiet, pilnībā neatspoguļo aģentūras finanšu stāvokli, kas izriet no 2006. gada pārskatiem;

45.

atzinīgi vērtē aģentūras valdes 2006. gadā pieņemto pārskatīto procedūru interešu konfliktu novēršanai, kura attiecas arī uz valdes locekļiem; arī uzteic norādījumu sagatavošanu attiecībā uz kārtību, kā jāziņo par novērotiem pārkāpumiem;

46.

konstatē, ka Iekšējās revīzijas dienests 2005. gadā pamatvilcienos pabeidza savu pirmo aģentūras revīziju un 2006. gada septembrī iesniedza nobeiguma ziņojumu, tajā secinot, ka izveidotā iekšējās kontroles sistēma pietiekami nodrošina nosprausto darba mērķu sasniegšanu pārbaudītajās jomās, izņemot dažus ļoti svarīgus konstatējumus kontroles vides, informācijas un saziņas un kontroles pasākumu jomā;

47.

uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm (12) īstenošanas priekšdarbi būtiski ietekmēja aģentūras darbu 2006. gadā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Komisijas un aģentūras kopīgais dokuments attiecībā uz regulas par pediatrijā lietojamām zālēm īstenošanas prioritātēm.