A.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2006. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi;

B.

tā kā 2007. gada 24. aprīlī Parlaments sniedza Eiropas Izglītības fonda direktoram apstiprinājumu par fonda 2005. finanšu gada budžeta izpildi (6) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

1.

atzīmē, ka, Revīzijas palātai veicot 24 aģentūru un citu satelītdienestu revīziju, to budžets 2006. gadā veidoja 1 080,5 milj. EUR (vislielākais budžets 271 milj. EUR apmērā bija Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai, bet vismazākais 5 milj. EUR apmērā – Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL));

2.

norāda, ka pie ārējām ES struktūrvienībām, kurās jāveic revīzija un jāapstiprina budžeta izpilde, tagad pieder ne tikai tradicionālās regulatīvās aģentūras, bet arī izpildaģentūras, kas izveidotas konkrētu programmu īstenošanai, un tuvākajā nākotnē pie tām piederēs arī kopuzņēmumi, kuri dibināti publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros (kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas);

3.

konstatē, ka to aģentūru skaits, uz kurām attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, ir mainījies šādi: 2000. finanšu gadā – 8, 2001. gadā – 10, 2002. gadā – 11, 2003. gadā – 14, 2004. gadā – 14, 2005. gadā – 16, 2006. gadā – 20 regulatīvās aģentūras un 2 izpildaģentūras (izņemot 2 aģentūras, kurās revīziju veic Revīzijas palāta, bet tām paredzēta budžeta izpildes iekšēja apstiprināšana);

4.

tādēļ secina, ka revīzijas veikšana/budžeta izpildes apstiprināšana ir apgrūtinošs un nesamērīgi sarežģīts process, ņemot vērā aģentūru/satelītdienestu budžeta salīdzinošo lielumu; uzdod atbildīgajai komitejai rūpīgi pārskatīt aģentūru un satelītdienestu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu, lai izstrādātu vienkāršāku un racionālāku pieeju, paturot prātā, ka turpmākajos gados arvien pieaugs to struktūrvienību skaits, kurām būs jāsagatavo īpašs ziņojums par budžeta izpildes apstiprināšanu;

5.

prasa Komisijai, pirms dibināt jaunu aģentūru vai pārveidot jau esošu aģentūru, sniegt nepārprotamus paskaidrojumus par šādiem jautājumiem: aģentūras veids, aģentūras mērķi, aģentūras iekšējās pārvaldes struktūra, produkti, pakalpojumi, pamatprocedūras, mērķgrupa, klienti un ieinteresētās personas, oficiālas attiecības ar ārējiem dalībniekiem, atbildība par budžeta izpildi, finanšu plānošana, kā arī personāla un kadru politika;

6.

pieprasa, lai visas aģentūras tiktu pārvaldītas, pamatojoties uz ikgadēju darbības nolīgumu, ko aģentūra sagatavo kopā ar atbildīgo ģenerāldirektorātu un kurā iekļauti galvenie mērķi nākamajam gadam, finanšu shēma un skaidri rādītāji darbības rezultātu vērtēšanai;

7.

pieprasa, lai Revīzijas palāta vai cits neatkarīgs revidents sistemātiski (un tieši šajā nolūkā) pārbaudītu aģentūru darbības rezultātus; uzskata, ka, veicot šādu revīziju, nedrīkst aprobežoties ar ierastajiem finanšu pārvaldības elementiem un publisko līdzekļu pienācīgu izlietojumu, bet jāizvērtē arī administrācijas efektivitāte un lietderīgums un katrā aģentūrā jāparedz finanšu pārvaldības novērtēšana;

8.

pauž uzskatu, ka attiecībā uz aģentūrām, kuras pastāvīgi pārāk augstu novērtē savas finanšu vajadzības, ir jāparedz tehnisks samazinājums, pamatojoties uz brīvajām amata vietām; uzskata, ka tādējādi ilgtermiņā samazināsies aģentūrām piešķiramie ieņēmumi un līdz ar to – arī administratīvās izmaksas;

9.

kā nopietnu problēmu min to, ka vairākas aģentūras ir kritizētas par publiskā iepirkuma normatīvu, Finanšu regulas, Civildienesta noteikumu u. c. noteikumu neievērošanu; uzskata, ka galvenais iemesls ir tas, ka šie noteikumi un Finanšu regula ir galvenokārt domāti lielākām iestādēm un parasti mazākajām aģentūrām trūkst “kritiskās masas”, lai pildītu šīs normatīvās prasības; tādēļ aicina Komisiju rast ātru risinājumu efektivitātes uzlabošanai, apvienojot vairāku aģentūru administratīvās funkcijas, lai sasniegtu šo “kritisko masu” (paturot prātā vajadzīgās izmaiņas pamatregulās, kas reglamentē aģentūru darbību un budžeta neatkarību), vai steidzami sagatavot īpašu noteikumu projektu (it īpaši īstenošanas noteikumus aģentūrām), kas nodrošinātu tām pilnīgu atbilstību prasībām;

10.

uzstāj, lai Komisija, gatavojot provizorisko budžeta projektu, ņem vērā atsevišķo aģentūru budžeta izpildes rezultātus iepriekšējos gados, jo īpaši n-1 gadā, un attiecīgi pārskata konkrēto aģentūru pieprasīto budžetu; aicina Parlamenta atbildīgo komiteju respektēt šādas pārskatīšanas rezultātus un, ja to nav izdarījusi Komisija, pašai pārskatīt attiecīgo budžetu līdz saprātīgam līmenim, kas atbilst katras aģentūras līdzekļu apgūšanas un īstenošanas spējām;

11.

atgādina, ka lēmumā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments aicināja Komisiju ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras pastāvošās aģentūras “pievienoto vērtību”; ja kādas aģentūras “pievienotā vērtība” novērtēta negatīvi, aicina visas attiecīgās iestādes īstenot vajadzīgos pasākumus, no jauna formulējot aģentūras pilnvaras vai slēdzot to; norāda, ka 2007. gadā Komisija nav veikusi nevienu šādu novērtējumu; uzstāj, lai Komisija līdz lēmuma pieņemšanai par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu iesniedz vismaz piecus novērtējumus, vispirms pievēršoties vecākajām aģentūrām;

12.

pauž uzskatu, ka nekavējoties jāpilda Revīzijas palātas ieteikumi un aģentūrām izmaksājamās subsīdijas jāsamēro ar to faktiskajām vajadzībām pēc naudas līdzekļiem; turklāt uzskata, ka grozījumi, kas izdarīti vispārējā Finanšu regulā, ir jāiekļauj gan aģentūru finanšu pamatregulās, gan citos īpašos finanšu noteikumos;

13.

atzīmē, ka aģentūrām nav vienotas pieejas attiecībā uz to, kā atskaitīties par savu darbību attiecīgajā finanšu gadā un kā sagatavot ziņojumus un pārskatus par budžeta un finanšu vadību, un trūkst vienotas pieejas jautājumam, vai aģentūras direktoram ir jāsagatavo ticamības deklarācija; konstatē, ka ne visas aģentūras skaidri apzinās atšķirību starp a) sabiedrības iepazīstināšanu ar aģentūras darbu un b) tehnisko ziņojumu par budžeta un finanšu vadību;

14.

atzīmē, ka daudzu aģentūru direktori par 2006. gadu ir sagatavojuši ticamības deklarāciju, vienā gadījumā iekļaujot tajā svarīgu atrunu, lai gan Komisijas norādījumi par darbības ziņojumu sagatavošanu to skaidri neparedz;

15.

atgādina, ka Parlamenta 2005. gada 12. aprīļa rezolūcijas 25. punktā (7) ietverts aicinājums aģentūru direktoriem turpmāk pievienot gada darbības pārskatam, kuru iesniedz kopā ar informāciju par finansēm un vadību, ticamības deklarāciju par darbību likumību un pareizību līdzīgi deklarācijām, ko paraksta Komisijas ģenerāldirektori;

16.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt norādījumus aģentūrām;

17.

turklāt mudina Komisiju strādāt ar aģentūrām, lai sagatavotu vienotu paraugu, kas piemērojams visām aģentūrām un satelītdienestiem, vienlaikus skaidri ievērojot atšķirību starp:

18.

atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu (gada pārskata 10.29. punkts (8), ka Komisijas izmaksātās subsīdijas no Kopienas budžeta nebalstās uz pietiekami pamatotām aplēsēm par aģentūru vajadzībām pēc naudas līdzekļiem, kas – kopā ar pārnesumiem – rada apjomīgu naudas līdzekļu atlikumu; turklāt atzīmē, ka Revīzijas palāta iesaka pieskaņot izmaksājamās subsīdijas aģentūru faktiskajām vajadzībām pēc naudas līdzekļiem;

19.

atzīmē, ka 2006. gada beigās grāmatvedības sistēma ABAC vēl nebija ieviesta 14 aģentūrās (zemsvītras piezīme gada pārskata 10.31. punktā);

20.

ņem vērā Revīzijas palātas piezīmi (gada pārskata 1.25. punkts), ka dažās aģentūrās ir uzskaitītas uzkrātās maksas par neizmantotajiem atvaļinājumiem; norāda, ka trijām aģentūrām (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centram (Cedefop), Eiropas Policijas akadēmijai (CEPOL) un Eiropas Dzelzceļa aģentūrai) Revīzijas palāta ir iekļāvusi piezīmes ticamības deklarācijā par 2006. finanšu gadu (par 2005. gadu – Cedefop, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai);

21.

atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 185. panta 3. punktu Komisijas iekšējais revidents ir arī iekšējais revidents regulatīvajās aģentūrās, kuras saņem dotācijas no ES budžeta; norāda, ka iekšējais revidents ziņo katras aģentūras valdei un direktoram;

22.

vērš uzmanību uz šādu atrunu, kas ietverta iekšējā revidenta gada darbības ziņojumā par 2006. gadu:

“Komisijas iekšējais revidents nespēj pienācīgi pildīt pienākumu, kas viņam noteikts Finanšu regulas 185. pantā kā Kopienas struktūrvienību iekšējam revidentam, nepietiekamā personālsastāva dēļ.”;

23.

tomēr ņem vērā iekšējā revidenta darbības ziņojumā par 2006. gadu iekļauto piezīmi, ka, sākot ar 2007. gadu, Komisijai piešķirot papildu personālsastāvu Iekšējās revīzijas dienestam (IRD), visās izveidotajās regulatīvajās aģentūrās katru gadu būs jāveic iekšējā revīzija;

24.

atzīmē, ka arvien palielinās regulatīvo aģentūru, izpildaģentūru un kopuzņēmumu skaits, kuros saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu revīzija jāveic Iekšējās revīzijas dienestam; aicina Komisiju informēt atbildīgo komiteju par to, vai Iekšējās revīzijas dienestam būs pietiekams personālsastāvs, lai turpmākajos gados veiktu gada revīziju visās šajās struktūrvienībās;

25.

konstatē, ka saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 72. panta 5. punktu visām aģentūrām ik gadu jāiesniedz Komisijai un iestādei, kas apstiprina budžeta izpildi, direktora sagatavots ziņojums, kurā apkopoti dati par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un šajā sakarā veiktajiem pasākumiem; aicina aģentūras norādīt, vai šī prasība ir izpildīta un kādā veidā;

26.

ņemot vērā iekšējo revidentu iespējas, jo īpaši attiecībā uz mazākajām aģentūrām, pieņem zināšanai iekšējā revidenta 2006. gada 14. septembra priekšlikumu Parlamenta atbildīgajai komitejai atļaut mazākajām aģentūrām iepirkt iekšējās revīzijas pakalpojumus no privātā sektora;

27.

atgādina, ka Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā paziņojumā (9), par kuru vienojās, to saskaņojot pirms Ecofin budžeta Padomes 2007. gada 13. jūlija sanāksmes, iekļauts aicinājums uzskaitīt i) aģentūras, kuru darbību Komisija grasās izvērtēt, un ii) aģentūras, kuru darbība jau ir izvērtēta, pievienojot svarīgāko konstatējumu kopsavilkumu;

28.

atzīmē, ka atsevišķām aģentūrām, ja tās ir nelielas, ir grūti izveidot īpašas (ad hoc) disciplinārlietu kolēģijas, kurās būtu pārstāvēts attiecīgi kvalificēts personāls, bet Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja (IDOC) kompetence neattiecas uz aģentūrām; aicina aģentūras apsvērt iespēju izveidot aģentūru disciplinārlietu kolēģiju;

29.

atgādina, ka Komisijas prezentētajā Iestāžu nolīguma projektā par Eiropas regulatīvo aģentūru darbības pamatprincipiem (COM(2005) 59) bija paredzēts noteikt horizontālus principus attiecībā uz Eiropas regulatīvo aģentūru izveidi, struktūru, darbību, novērtēšanu un kontroli; atzīmē, ka šis projekts ir vērtīga iniciatīva, mēģinot loģiski pamatot aģentūru izveidi un vadīšanu; atzīmē konstatējumu Komisijas 2006. gada kopsavilkuma pārskatā (COM(2007) 274 3.1. punktā), ka, lai arī pārrunu sekmīgā gaita pēc minētā priekšlikuma publikācijas apstājās, Padome 2006. gada beigās atsāka saturiskas sarunas; pauž nožēlu, ka dokumenta pieņemšana ir aizkavējusies;

30.

tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos 2008. gadā nākt klajā ar paziņojumu par regulatīvo aģentūru nākotni;

31.

atgādina, ka divās pašfinansētajās aģentūrās budžeta izpildi direktoram apstiprina valde; atzīmē, ka abās aģentūrās ir uzkrāts liels pārpalikums no maksājumu ieņēmumiem, kuri pārnesti no iepriekšējiem gadiem:

32.

pauž gandarījumu par 2006. finanšu gada budžeta pienācīgu izpildi;

33.

atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu 2006. gada ziņojumā, ka – pretēji Finanšu pamatregulas 31. pantam, kas paredz, ka Oficiālajā Vēstnesī publicētajā budžetā jānorāda gan saistību, gan maksājumu apropriācijas, kā arī maksājumu grafiks, ja apropriācijas ir diferencētas, – fonds attiecībā uz 2006. gada budžetu publicēja tikai saistību apropriācijas, tādējādi pārkāpjot budžeta izklāsta noteikumus;

34.

turklāt atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu attiecībā uz diviem fonda īstenotajiem, ar Komisiju 2004. gadā noslēgtajiem daudzgadu līgumiem MEDA un Tempus programmās, ka fonds iegrāmatojis budžetā nevis katru gadu saņemamās summas, bet gan šo ieņēmumu kopējo līgumsummu;

35.

pauž izbrīnu, ka Revīzijas palāta savā ziņojumā nenorāda, ka direktora sniegtajā ticamības deklarācijā (kas pievienota fonda gada darbības pārskatam) ir iekļautas atrunas attiecībā uz šādiem aspektiem:

36.

konstatē, ka bilancē iekļautas “lietošanas tiesības” 5 milj. EUR apmērā (summa, kas atbilst vienas ēkas rekonstrukcijas izmaksām) un uzrādīti 12 milj. EUR banku kontos;

37.

atzīmē, ka fonda gada darbības pārskatā iekļauta piebilde attiecībā uz Civildienesta noteikumu un Finanšu regulas piemērošanu aģentūrās, norādot, ka: