A.

tā kā 2003. gada 27. marta Finanšu regulas 119. pantā ir noteikts, ka Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai rīkotos saskaņā ar ziņojumu un apsvērumiem, kas iekļauti lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī pēc Eiropas Parlamenta lūguma ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm;

B.

tā kā Partnerattiecību nolīgumu, ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļi, no vienas puses, un Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no otras puses, 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū (8), pārskatīja ar 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto nolīgumu (9),

1.

atzīmē, ka Eiropas Revīzijas palāta (ERP) uzskata, ka pārskati ticami atspoguļo ieņēmumus un izdevumus saistībā ar sesto, septīto, astoto un devīto Eiropas Attīstības fondu (EAF) neatkarīgi no šādām problēmām:

2.

atzīmē, ka attiecībā uz pakārtotajiem darījumiem Revīzijas palāta uzskata, ka ieņēmumi, EAF asignējumi, saistības un maksājumi kopumā ir likumīgi un pareizi;

3.

atgādina, ka gandrīz puse no kopējiem asignējumiem ir plānotais atbalsts, kas paredzēts projektu īstenošanai; atzīmē, ka šo finansējumu piešķir divos posmos: Komisija pieņem lēmumu par finansējumu, kas pārskatos minēts kā finanšu saistības; tiek slēgti līgumi, kas pārskatos minēti kā individuālas juridiskas saistības, un attiecīgās valsts kredītrīkotājs saskaņā ar finansēšanas nolīgumu starp Komisiju un attiecīgo valsti apstiprina maksājumus;

4.

uzsver, ka Revīzijas palāta ir atzīmējusi lielāku tādu kļūdu risku, kas ietekmē darījumus, par ko atbild valsts kredītrīkotāji; atzīmē, ka attiecībā uz individuālām juridiskām saistībām atklātās kļūdas bija saistītas, piemēram, ar atbilstošu konkursa procedūru piemērošanu, īpaši attiecībā uz programmu tāmēm un dotāciju nolīgumiem, banku garantijām un nespēju ievērot programmu īstenošanas sākuma termiņus; atzīmē, ka attiecībā uz maksājumiem kļūdas bija saistītas ar maksājumu summām un citām kļūdām, piemēram, neatbilstību līguma noteikumiem;

5.

līdz ar Revīzijas palātu atzīst, ka Komisija ir veltījusi pūles valsts kredītrīkotāju pārvaldes spēju palielināšanai, sniedzot tehnisku palīdzību, aprīkojumu un mācības; tomēr ir noraizējies par Revīzijas palātas atzinumu, ka šo pūļu rezultāti ir mainīgi; prasa, lai Komisija uzlabo atbalsta stratēģiju problemātiskos gadījumos;

6.

atgādina, ka iepriekšējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments aicināja Komisiju precizēt komisāru atbildības sadalījumu attiecībā uz EAF un ārējo atbalstu; zina Komisijas nostāju, ka atbildības sadalījums praksē darbojas labi, lai gan to ir visai sarežģīti noteikt, jo ir jākoordinē dažādu Komisijas dienestu darbs; tomēr aicina Komisiju pārdomāt, kā varētu vienkāršot pašreizējo pārvaldības struktūru, lai līdz minimumam samazinātu neskaidrības attiecībā uz atbildības sadalījumu par EAF;

7.

atzīmē, ka no Devītā EAF sākotnējā asignējuma EUR 13 800 miljonu apmērā Eiropas Investīciju banka (EIB) atbild par EUR 2 200 miljoniem, kas tiek izlietoti ar EAF investīciju instrumenta palīdzību; atzīmē, ka uz šo investīciju instrumentu neattiecas ne Revīzijas palātas Ticamības deklarācija, ne Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra;

8.

ierosina, lai EIB atskaitītos Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par EAF ieguldījumu mehānisma pārvaldību, un atgādina, ka saskaņā ar VII sadaļu Finanšu regulā, kuru piemēro devītajam EAF, EIB pārvaldīto EAF pārskatus pārbauda Revīzijas palāta;

9.

atkārtoti pauž uzskatu, kurš tika izteikts iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ka pašreiz spēkā esošajā Finanšu regulā, ko piemēro EAF, ir zināmas neatbilstības attiecībā uz EAF pārskatiem; tā kā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Komisija iepazīstina Parlamentu ar konsolidētajiem EAF pārskatiem, tostarp finanšu pārskatiem un EIB sniegto informāciju, Parlaments pēc tam izskata tikai tos pārskatus, kuri neietver EIB sniegto informāciju;

10.

atgādina, ka Revīzijas palāta atzinumā Nr. 12/2002 (10) ir izteikusi nožēlu, ka tās EAF darbības, ko pārvalda EIB, netiek pakļautas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kurā ir iesaistīts Parlaments un Padome; atbalsta Revīzijas palātas argumentus, ka šīs darbības banka veica Kopienas uzdevumā un Kopienai uzņemoties risku un ka sākotnēji šo darbību finansējums nāca no Eiropas nodokļu maksātājiem, bet ne no finanšu tirgus līdzekļiem;

11.

ir pārliecināts, ka pārredzamība un demokrātiska kontrole pār bankas pārvaldītajiem EAF līdzekļiem palielināsies, ja šīm darbībām piemēros budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kurā ir iesaistīts Parlaments un Padome; aicina dalībvalstis, Komisiju un EIB pievērsties šim jautājumam, kad drīzumā tiks pārskatīta Finanšu regula, ko piemēro EAF;

12.

atkārtoti konstatē, ka EAF integrācija ES budžetā kopumā palielina Eiropas attīstības sadarbības vienotību, nodrošina lielāku pārredzamību un efektivitāti un padara iespējamu demokrātisku kontroli;

13.

ir noraizējies par Komisijas finanšu vadības ziņojumā sniegto norādi, ka ierobežoto resursu dēļ dažas finanšu kontroles jomas tika atstātas novārtā, piemēram, Stabex programmu uzraudzība un ex post pārbaužu veikšana; turklāt atzīmē, ka gan AIDCO ģenerāldirektorāta (EuropeAid), gan Attīstības ģenerāldirektorāta darbības pārskatos ir norādīts, ka sakarā ar ievērojamu darba apjoma pieaugumu tuvākajos gados pietrūks darbinieku;

14.

atzīmē, ka Komisija izmanto kritērijus, kas izveidoti, pamatojoties uz salīdzinājumu ar citiem donoriem, un ka Komisija sev ir noteikusi mērķi saglabāt attiecību 4,5 darbinieki uz katriem EUR 10 miljoniem atbalsta; uzskata, ka sasniegtā caurmēra attiecība starp darbinieku skaitu uz katriem EUR 10 miljoniem atbalsta iestādei, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, pati par sevi nevar sniegt pietiekamu pārliecību, ka budžeta īstenošanu un finanšu kontroli neietekmē pašreiz novērojamais darbinieku trūkums, kā to atzinusi pati Komisija;

15.

līdz ar Revīzijas palātu prasa, lai Komisija 2006. gada finanšu pārvaldības ziņojumā norāda prioritātes, kas noteiktas, ņemot vērā resursu ierobežojumus, un to ietekmi uz Eiropas Attīstības fondu īstenošanu;

16.

aicina Komisiju pārskatīt revīziju stratēģiju un veikt reorganizāciju attiecībā uz esošajām revīzijas nodaļām un darbiniekiem, it īpaši ņemot vērā iespējamos resursu ierobežojumus, apsvērt iespēju ciešāk sadarboties ar dalībvalstu iestāžu ekspertiem EAF līdzekļu finanšu pārvaldībā kopumā un programmu un individuālu projektu īstenošanā – ar labi pazīstamiem un cienījamiem privātiem uzņēmumiem dalībvalstīs;

17.

līdz ar Revīzijas palātu ir norūpējies par to, ka pašreizējā grāmatvedības sistēma nesniedz pilnu grāmatvedības informāciju par 2005. finanšu gadu un ka tāpēc pārskati tika papildināti manuāli, lai panāktu atbilstību uzkrājumu grāmatvedības principiem;

18.

ir norūpējies par EuropeAid lokālās IT sistēmas revīzijas rezultātiem, kuru veica tā Iekšējās revīzijas nodaļa un kurā tika konstatēts, ka datorprogrammu izmantošana ir bijusi pienācīga, taču sistēmas administrēšana un sistēmas drošība atbilda vienīgi minimālajām “labākās prakses” prasībām;

19.

atzīmē, ka EAF grāmatvedības sistēma migrēs uz to pašu IT sistēmu, ko izmanto no vispārējā budžeta finansētā atbalsta attīstības jomā pārvaldībai (CRIS – ABAC); atzīmē, ka migrācija aizkavējās un tagad ir paredzēts to pabeigt līdz 2007. gada beigām, pirms 2008. gadā sāksies desmitais EAF; aicina Komisiju informēt Parlamentu par migrācijas rezultātiem; cer, ka migrācijas procesa laikā Komisija sniegs Revīzijas palātai un iestādei, kas pilnvarota apstiprināt budžeta izpildi, pilnīgu un ticamu grāmatvedības informāciju;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas gatavību jūlijā un pēc tam atkārtoti septembrī informēt Parlamentu par EAF finanšu pārvaldības integrēšanu kopējā RELEX informācijas sistēmā (CRIS);

21.

atbalsta Komisijas nodomu uzlabot EuropeAid IT sistēmu, lai tā darbotos ne tikai kā grāmatvedības programmatūra, bet arī kā vadības instruments; prasa, lai Komisija šajā sakarā pievērš īpašu uzmanību labākai un konsekventai revīzijas konstatējumu izpildei;

22.

ir pārliecināts, ka ar EAF starpniecību sniegtās palīdzības attīstības jomā rezultātu novērtēšanai pirmām kārtām nepieciešama Komisija sadarbība ar partneriem saņēmējvalstīs, lai noteiktu cik vien iespējams konkrētus mērķus, kas ļautu viegli un precīzi noteikt sasniegumus katrā īstenošanas posmā;

23.

atzīmē, ka Komisija ziņojumā par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2004. gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ar ko tā iepazīstināja 2006. gada oktobrī, norāda, ka tā pašlaik izstrādā ieteikumus, kā izmantot daudz konkrētākus rādītājus valstu programmu sagatavošanā posmā no 2007. līdz 2013. gadam ikvienā no prioritārajām jomām, uz kuru attiecas plānošanas dokumenti;

24.

uzskata, ka nozīmīgu darbības rādītāju iekļaušanai plānošanas procesā no paša sākuma ir izšķiroša nozīme; aicina Komisiju gada pārskatā par finanšu pārvaldību 2006. gadā norādīt, cik lielā mērā 2007.–2013. gada programmu sagatavošanas procesā tika laikus īstenoti ieteikumi noteikt darbības rādītājus;

25.

sagaida, ka Komisija instruēs delegācijas saņēmējvalstīs gatavot detalizētākus pārskatus par ES līdzekļu izlietojuma konkrētiem rezultātiem, lai Komisija varētu novērtēt un publicēt rezultātus, kādus dod ES attīstības sadarbība;

26.

cer, ka darbības novērtējuma prognozes apstiprināsies un ka visi devītā EAF līdzekļi tiks piešķirti līdz 2007. gada beigām, kad beigsies šā EAF termiņš; prasa, lai Komisija laikus informē Parlamentu pirms 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas par devītā EAF saistību evolūciju, stāvokli salīdzinājumā ar iepriekšējiem EAF un stāvokli attiecībā uz maksājumiem;

27.

atgādina, ka Parlaments jau vairākkārt saistībā ar iepriekšējo gadu budžeta izpildes apstiprināšanu ar bažām ir atzīmējis neizpildītās saistības (reste à liquider, RAL); atbalsta Komisijas nesenās iniciatīvas samazināt nenokārtotās saistības; atzīmē, ka 2006. gadā tās pirmo reizi tika samazinātas un pašlaik ir EUR 10 324 miljoni; atzīmē, ka “vecās”, t. i., vairāk nekā piecus gadus senās, nenokārtotās saistības ir samazinātas no EUR 1,62 miljardiem līdz EUR 867 miljoniem; atzīmē, ka pasīvās saistības, t. i., saistības, kuras nav apstiprinātas nevienā parakstītā līgumā un par kurām pēdējo divu gadu laikā nav veikti nekādi maksājumi, ir samazinātas no EUR 350 miljoniem līdz EUR 285 miljoniem; prasa, lai Komisija arī turpmāk cenšas samazināt neizpildītās saistības un sniedz detalizētu pārskatu par paveikto iestādei, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu;

28.

atzīmē, ka finanšu pārskats par 2005. gadu tika iesniegts ar kavēšanos; cer, ka finanšu pārskatā par 2006. gadu Komisija sniegs sīkāku informāciju saskaņā ar Revīzijas palātas norādēm, it īpaši informāciju par stratēģiju pasīvo saistību apjoma samazināšanai;

29.

atzinīgi vērtē to, ka no 4,98 % līdz 6,83 % ir palielinājusies ES līdzekļu daļa, ko izdod, lai nodrošinātu veselības pamataprūpi un pamatizglītību; pauž nožēlu, ka šī daļa vēl arvien nav ne tuvu 20 % mērķim, kas tika noteikts 2005. gada budžetā; nevar piekrist, ka Komisija izmanto likumīgo un nepieciešamo mērķi labāk koordinēt palīdzības sniedzējus un uzdevumu sadali starp tiem, lai attaisnotu pārāk mazos ieguldījumus veselības pamataprūpes un pamatizglītības nozarēs un aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, lai sasniegtu paredzēto 20 % mērķi; kā arī vismaz divas reizes gadā rakstiski informēt Parlamentu par aktuālo situāciju īstenošanas procesā un par aprēķinos iekļautajiem kritērijiem;

30.

pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav izstrādājusi visaptverošu stratēģiju, lai kopā ar saņēmējvalstīm padarītu veselību un izglītību par svarīgu tēmu valstu jaunajos stratēģijas dokumentos;

31.

pauž nožēlu arī par to, ka – pretēji Komisijas solījumiem – pašlaik gatavojamie valstu stratēģiskie plāni nesniedz skaidru darbības virziena raksturojumu attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), nemaz nerunājot par īpašiem uzdevumiem un laika plānojumu, lai īstenotu atsevišķus tūkstošgades attīstības mērķus, un pauž nožēlu, ka minētajos dokumentos nav pietiekami atspoguļots, kāds būs Kopienas ieguldījums šo mērķu sasniegšanā;

32.

aicina Komisiju ciešāk sekot kvalificēta darbaspēka izceļošanai no jaunattīstības zemēm uz ES valstīm un piedāvāt atbilstošus pasākumus, kas kvalificētiem jaunattīstības valstu cilvēkiem atvieglotu palikšanu savā zemē vai atgriešanos tajā, tā, lai devēju veiktie pasākumi, piemēram, veselības un izglītības nozarēs, ilgtermiņā un efektīvi veicinātu nabadzības apkarošanu jaunattīstības valstīs;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus īstenot stratēģiju par to, kā apkārtējās vides jautājumus iekļaut attīstības sadarbībā, un aicina Komisiju arī turpmāk pievērst lielāku uzmanību attīstības politikas vides aspektiem, vienlaikus veicinot atbalstu arī videi draudzīgai energoapgādei;

34.

atzīmē Komisijas uzskatu, ka saņēmējvalstīm piešķirtais budžeta atbalsts ir arvien nozīmīgāks līdzeklis attīstības politikas efektīvai īstenošanai; atzīmē, ka EAF saistību daļa vispārējā un nozaru budžeta atbalstā ir ievērojami palielinājusies no 18 % 2004. gadā līdz 32 % 2005. gadā;

35.

norāda, ka Revīzijas palātas kontroles pilnvaras budžeta atbalsta jomā ir ierobežotas; norāda, ka, piemēram, attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību Revīzijas palāta var tikai pārbaudīt, vai Komisija ir pienācīgi izvērtējusi atbilstīgos nosacījumus; tāpēc stingri atbalsta Revīzijas palātas prasību, lai pārskatā par finanšu pārvaldību 2006. gadā Komisija sniedz strukturētu un sīku to kritēriju uzskaitījumu, kas tai ļauj atzīt, ka attiecīgā valsts ir tiesīga saņemt budžeta atbalstu; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sniegt pieprasīto informāciju;

36.

atgādina, ka Parlaments līdz ar Revīzijas palātu piešķir lielu nozīmi budžeta atbalsta saņēmējvalstu augstākajām revīzijas iestādēm; ar nepacietību gaida, kad varēs saņemt iepriekšējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu pieprasīto Komisijas izvērtējumu par dažādajām sadarbības iespējām, kādas varētu būt Eiropas Kopienai un šīm augstākajām revīzijas iestādēm;

37.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atbalstīt sadraudzības projektus, kuros iesaistīti eksperti no dalībvalstu un no budžeta atbalsta saņēmējvalstu augstākajām revīzijas iestādēm, piemēram, sadarbību starp AK Revīzijas palātu un Ganas Revīzijas palātu; aicina Komisiju arvien vairāk izmantot dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu kompetenci, lai palielinātu valsts finanšu kontroli partnervalstīs;

38.

atzīmē Revīzijas palātas viedokli, ka ir jāievieš saskanīga kopēja kontroles stratēģija EAF līdzekļu pārvaldībai un ārējam atbalstam; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konkrētos ieteikumus par to, kas vēl jāiekļauj šajā stratēģijā; atzīmē, ka Komisijas rīcības plānā integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (11) ir paredzēts izveidot vienotas vadlīnijas katrai politikas grupai un tam vajadzētu veicināt skaidrākus un atbilstošākus ikgadējos darbības pārskatus; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību vēl vairāk uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas, kā arī konkrētos pasākumus, ko tā šajā sakarā ir ierosinājusi; aicina Komisiju nākamajos gada darbības pārskatos ziņot par panākumiem, kas gūti, īstenojot Revīzijas palātas konkrētos ieteikumus,

39.

pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta konstatējusi uzlabojumus Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmā; pauž nožēlu, ka šie uzlabojumi neattiecas uz izpildorganizāciju pārraudzību, pārbaudi un revīziju; uzskata par nepieņemamu, ka tādējādi centrālajā posmā starp Eiropas nodokļu maksātāju un palīdzības galasaņēmēju jaunattīstības valstī arvien rodas tik daudz būtisku kļūdu;

40.

aicina Komisiju izstrādāt un izmantot visaptverošu pieeju, kā pārraudzīt, pārbaudīt un revidēt izpildorganizācijas, lai nodrošinātu, ka tās pareizi veic līgumu slēgšanu, jo līdz šim pārāk bieži vērojams pretējais;

41.

aicina Komisiju uzlabot finanšu pārraudzību un gādāt par to, lai Eiropas palīdzības sadarbības dienests EuropeAid sniegtu labāku atbalstu finanšu personālam delegācijās un centrālajos dienestos, lai tiktu veikta labāka risku analīze un varētu koncentrēt uzmanību uz īpaši riskantajām jomām un veikt vairāk uzraudzības apmeklējumu, lai uzlabotos centrālā pārraudzība pār delegāciju un centrālo dienestu veiktajām ārējām pārbaudēm un paveiktā darba kontroli, lai būtu jāveic mazāk ex post pārbaužu, bet vienlaikus tiktu paplašināts to apjoms, precizēts īstenošanas laiks un uzlabota kontroles kvalitāte;

42.

kopumā aktīvi atbalsta Revīzijas palātas prasību, lai Komisija gada darbības pārskatos un gada pārskatos par EAF finanšu pārvaldību sīki izklāsta, kā tā ir izpildījusi Revīzijas palātas konstatējumus.