Ziņotājs:

Stoyan TCHOUKANOV (BG-III)

Atzinuma pieprasījums	ES Padomes nākamās prezidentvalsts Beļģijas vēstule, 10.7.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	19.12.2023.
Pieņemts plenārsesijā	17.1.2024.
Plenārsesija Nr.	584
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	147/2/16

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2027. gada jānodrošina ne tikai lauku attīstība, bet arī stabils ilgtermiņa politikas satvars, kas vērsts uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un atvērtu stratēģisko autonomiju Eiropas Savienībai un vienlaikus aizsargā ES lauksaimniecības veidu dažādību, kā arī reaģē uz sabiedriskajām un ekoloģiskajām vajadzībām (“valsts nauda sabiedriskajam labumam”).

1.2.

Nākamajai KLP ir jādod signāls, ka lauksaimniekus ir nepieciešams pienācīgi atbalstīt visā pārkārtošanās laikā. Vides un klimata politiku nevajadzētu uzskatīt par slogu laikā, kad notiek atgūšanās no pašreizējās krīzes, bet gan par daļu no ilgtermiņa risinājumiem un pamatnostādnēm lēmumu pieņemšanai nākotnē. ES tekstilrūpniecības un tērauda rūpniecības lejupslīdei vajadzētu kalpot par brīdinājumu visiem politikas veidotājiem par to, ka nepietiekams vai neatbilstošs atbalsts var izraisīt pēkšņas un neparedzētas pārmaiņas nozarēs.

1.3.

KLP ir ļāvusi Eiropas Savienībai nodrošināt stabilu kvalitatīvas un arvien kvalitatīvākas pārtikas piegādi saviem iedzīvotājiem, kuru skaits pastāvīgi palielinās, un vienlaikus saglabāt ģimenes lauksaimniecības modeli, kas daudzās citās pasaules daļās ir izzudis. Tomēr KLP nav spējusi palīdzēt tiem lauksaimniekiem, kuriem atbalsts vajadzīgs visvairāk, un nav bijusi pietiekami sekmīga vairākās jomās, kam jāpievēršas nākamajā politikas satvarā.

1.3.1.

Ar pēdējo KLP reformu tika nostiprināts princips, ka par katru atbalstīto hektāru sabiedrībai pretī jāsaņem vides pakalpojumi. Tomēr vienots finansējums par hektāru neatspoguļo ekoloģisko realitāti un nesniedz sociāli taisnīgu atbalstu. EESK uzskata, ka nākamajā KLP tas būtu jāizvērš, pastiprinot vidiskās un sociālās prasības, kas obligāti pienācīgi jāatalgo un jāsargā no negodīgas konkurences.

1.3.2.

Atkarībā no ražošanas veida un intensitātes Eiropas lauksaimnieciskajai darbībai varētu būt pozitīva ārējā ietekme uz ainavu un biodaudzveidību, vidi un klimatu. Tirgus cena šiem aspektiem nav nosakāma, tāpēc vispraktiskākais veids, kā sabiedrībai saglabāt šo ārējo ietekmi nepieciešamajā apjomā, ir sniegt stimulus lauksaimniekiem, nodrošinot publisko finansējumu. Radušos izmaksu un zaudēto ienākumu segšana vien nav stimuls lauksaimnieku darbā, lai panāktu ilgtermiņa ilgtspēju un autonomiju (tostarp pamatojoties uz brīvprātīgām ekoshēmām). EESK aicina ES nodokļu maksātājus būt gataviem sniegt taisnīgu papildu ieguldījumu, lai tiktu nodrošināts vērtīgs vides pakalpojums, kas citādi netiktu sniegts. Tāpēc KLP reformai būtu vairāk jāatbalsta tādi lauksaimnieki, kas apņemas izmantot ekoshēmas vai citus vides pakalpojumus, piemēram, biodaudzveidības saglabāšanu, un pašreizējais ienākumu pamatatbalsts, kura pamatā ir platība, pakāpeniski jāaizstāj ar finansiāliem stimuliem, nevis kompensācijām.

1.3.3.

Tāpēc platībmaksājumi būtu jāpārorientē uz stimuliem sniegt pakalpojumus, kuri dod labumu videi un sabiedrībai, un jāparedz saprātīgs pārejas periods, kas var būt garāks par vienu daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Mazo ģimenes saimniecību rīcībā jābūt iespējai izvēlēties saglabāt ienākumu atbalstu, kura pamatā ir platībmaksājumi un saimniecības darbaspēka vienības, un jāļauj dalībvalstīm noteikt kritērijus stratēģiskajos plānos. Pārejas periodā ar KLP starpniecību būtu jānodrošina visām dalībvalstīm pārdales mehānismi un pakāpeniski samazināti maksājumi vai jānosaka obligāts maksimālais apjoms.

1.3.4.

Lai apturētu ES lauku saimniecību skaita samazināšanos paaudžu maiņas trūkuma dēļ, ir jāveic pasākumi attiecībā uz lauksaimnieku vidējo ienākumu palielināšanu, piekļuvi zemei (ar ieguldījumu dotācijām, preferenciāliem kredītiem, valsts tiesību aktiem par zemes nodošanu), labvēlīgiem ieguldījumu nosacījumiem saskaņā ar otro pīlāru (piesaistot papildu privātos līdzekļus), prasmju pilnveidi (lauksaimniekiem, laukstrādniekiem un konsultantiem), sieviešu spēcināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, lauksaimnieku ilgtermiņa perspektīvu paplašināšanu (pensijām utt.), kā arī lauku apvidu vispārējo pievilcību.

1.3.5.

KLP uzdevums ir saglabāt piekļuvi lauksaimniecības zemei un ilgtspējīgu tās izmantošanu visā Eiropas Savienībā, novēršot zemes pamešanu un veicinot ilgtspējīgu mazauglīgas zemes izmantošanu ekstensīvai lopkopībai, šim nolūkam izmantojot mērķorientētus ikgadējus maksājumus (piem., maksājumus par platībām ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem) un īpašu ieguldījumu atbalstu, kas paredzēts nozares jaunpienācējiem. Ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšana Eiropas Savienībā ir princips, kas turpmāk būtu jāiekļauj kopējā lauksaimniecības politikā.

1.3.6.

Ar KLP ir jāsekmē centieni veicināt patērētāju pieprasījumu pēc veselīgāka un ilgtspējīgāka uztura Eiropas Savienībā, mazināt pārtikas izšķērdēšanu un regulēt pārtikas tirgu, lai risinātu tādu problēmu kā pārtikas nozares finansializācija, kas virza plaša apjoma spekulāciju; tā tiek gūta milzu peļņa, kamēr eiropieši cīnās ar pārtikas cenu pieaugumu.

1.3.7.

Pēdējo 40 gadu laikā kopējai lauksaimniecības politikai atvēlētā ES budžeta daļa ir pastāvīgi samazinājusies no 65,5 % 1980. gadā līdz nedaudz mazāk nekā 25 % 2021. gadā, savukārt prasības iesaistītajiem lauksaimniekiem ir kļuvušas vēl augstākas un to izpilde dārgāka, tomēr EESK ir stingri pārliecināta, ka KLP finansējumam ir jābūt samērīgam ar tās mērķi – atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos (1). Salīdzinājumam: ES budžeta daļa administrācijas vajadzībām ir palielinājusies par 36 % laikposmā no 1980. gada līdz 2021. gadam (2). Katrs euro, kas paredzēts, lai ES pārtikas nodrošinājums būtu efektīvs un lai pārtika būtu kvalitatīva, aizsargātu dabisko vidi un saglabātu lauku apvidus un ainavas, ir labi iztērēta nauda.

1.3.8.

Enerģijas cenu pieaugums un enerģijas un mēslošanas līdzekļu piegādes traucējumu risks ir daļa no pašreizējās realitātes, un KLP uzdevums būtu apsvērt iespēju iekļaut pretcikliskus komponentus un nodrošināt ieguldījumu atbalsta shēmas, kas paredzētas atjaunīgās enerģijas ražošanas un sadales uzlabošanai lauku saimniecībās un vietējā līmenī lauku apvidos.

1.3.9.

EESK ierosina Komisijai apsvērt iespēju stiprināt publiskā un privātā sektora partnerības apdrošināšanas shēmas – katrā dalībvalstī pēc brīvprātības principa – KLP instrumentos pēc 2027. gada, reaģējot uz ekstremālu klimatisko apstākļu (sausuma, sala, plūdu utt.) sekām.

1.3.10.

Būtu jāturpina attīstīt un ieviest digitālās tehnoloģijas, par kurām ir pierādīts, ka tās palīdz samazināt spiedienu uz dabu un vidi, uzlabot dzīvnieku labturību un darba apstākļus. Apsverot iespējamo KLP ieguldījumu atbalstu šādām tehnoloģijām no Eiropas vai valstu publiskajiem līdzekļiem, ir jākoncentrējas uz to, lai pozitīvi veicinātu nodarbinātības politikas pasākumus un valsts/reģionālās attīstības pasākumus saskaņā ar stratēģisko plānu.

1.3.11.

Būtu jāpārskata stratēģisko plānu izstrādes un pielāgošanas process, lai nodrošinātu ieinteresēto personu iesaistīšanos, lielāku elastību dalībvalstīm un ātrāku pielāgošanu pēc sākotnējās to apstiprināšanas.

2.   Ievads

2.1.

Pašreizējo KLP plānošanas periodu jau pašā sākumā ir skārušas divas lielas kataklizmas: Covid-19 un Krievijas agresija. Eiropas lauksaimniekiem bija būtiska loma pārtikas pieejamības nodrošināšanā pārvietošanās ierobežojumu laikā 2020. gadā un 2021. gadā, taču karš Ukrainā radīja problēmas un milzīgu spiedienu uz Eiropas lauksaimniecības tirgu stabilitāti, izraisot krasas cenu svārstības un svarīgu lauksaimniecības resursu trūkumu. Arī lauksaimniecības un pārtikas sistēmas kļūst arvien neaizsargātākas pret klimata pārmaiņām, vienlaikus radot siltumnīcefekta gāzu emisijas; tāpēc ir skaidrs, ka klimatnoturīgas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas ir nepieciešamas, lai sasniegtu gan globālo pielāgošanās mērķi, gan Parīzes nolīgumā noteikto kolektīvo temperatūras mērķi (3).

2.2.

Attiecīgi Beļģijas prezidentūra ES Padomē ir lūgusi EESK izstrādāt izpētes atzinumu, kurā tiktu apsvērti veidi, kā nodrošināt stratēģisku autonomiju un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, izmantojot jaunu, elastīgāku un efektīvāku KLP pēc 2027. gada, lai uzlabotu mūsu spēju kontrolēt savu pārtikas piegādi un drošību un samazinātu mūsu atkarību no mazāk uzticamiem, nedemokrātiski valdošiem partneriem. Attiecībā uz elastīgumu ar KLP palīdzību vajadzētu labāk reaģēt uz ES dalībvalstu un to lauksaimniecības kopienu mainīgajām vajadzībām un apstākļiem, adekvātāk risināt problēmas un izmantot iespējas, ko rada tirgus pārmaiņas un tehniskā attīstība.

2.3.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā un ES turpmāko paplašināšanos, EESK uzskata, ka šis atzinums ir iespēja izklāstīt dažus organizētas pilsoniskās sabiedrības apsvērumus/pamatnostādnes/priekšlikumus par KLP turpmāko veidolu un virzību pēc 2027. gada, lai panāktu autonomu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu holistiskākas un visaptverošākas pārtikas politikas satvarā. Mērķis ir sniegt ieguldījumu Komisijas priekšlikumā par nākamo KLP, uzsverot pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajadzības un sabiedrības vēlmes.

2.4.

Eiropas Savienībā ir liels ģimenes lauku saimniecību (4) (94,8 % 2020. gadā) un mazo lauku saimniecību īpatsvars (kamēr vidējais lauku saimniecības lielums ES bija 17,4 ha 2020. gadā, aptuveni 42 % saimniecību apsaimniekoja mazāk par 2 ha un 76 % saimniecību apsaimniekoja mazāk par 10 ha). Lielās lauku saimniecības apstrādā lielāko daļu ES izmantotās lauksaimniecības zemes (7,5 % ES lauku saimniecību platība bija 50 ha vai vairāk, un tās apstrādāja divas trešdaļas no ES izmantotās lauksaimniecības zemes, savukārt lauku saimniecības, kuru platība pārsniedz 100 ha, apstrādāja aptuveni 50 % no izmantotās lauksaimniecības zemes) (5). No 9,1 miljona lauku saimniecību 4,1 miljons turēja mājlopus, un vidējais ganāmpulka lielums bija 28 lauksaimniecības dzīvnieku vienības (LSU); kopējais LSU skaits ir 113 miljoni, no kuriem 49 % bija liellopi, 30 % cūkas un 14 % mājputni.

2.5.

Pašreizējais inflācijas līmenis kopā ar neprognozējamiem enerģijas tirgiem pazemina ES lauksaimnieku pietiekami augsto dzīves līmeni (6), un viņu ienākumi jau ir aptuveni par 40 % mazāki nekā ar lauksaimniecību nesaistītie ienākumi (7). Turklāt lauku saimniecību skaits Eiropas Savienībā pastāvīgi samazinās (9,1 miljons saimniecību Eiropas Savienībā 2020. gadā, t. i., par 25 % mazāk nekā 2010. gadā), un pēdējā desmitgadē lauksaimniecības nozarē ir vērojama darbaspēka aizplūšana (šo 10 gadu laikā darba vienību skaits gadā ir samazinājies par 23 %, un pašlaik nozarē pastāvīgi strādā 22 miljoni cilvēku) (8). Desmit gadu laikā no 2010. gada lopkopības saimniecību skaits samazinājās par 40 %, kas ir daudz lielāks kritums nekā reģistrēts saimniecībās, kurās netur lauksaimniecības dzīvniekus (samazinājums par 5 %). Vidējais lauku saimniecības lielums palielinājās no 13,2 ha līdz 17,4 ha.

2.6.

ES kopējā lauksaimniecības politika, kas tika uzsākta 1962. gadā, ir paredzēta, lai palielinātu lauksaimniecības produktivitāti, nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem un lauksaimniecībā nodarbinātajiem, stabilizētu tirgus, nodrošinātu piegāžu pieejamību un garantētu saprātīgas cenas patērētājiem. Gadu gaitā KLP ir attīstījusies, lai piemērotos mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un eiropiešu prasībām un vajadzībām, kļūtu zaļāka un elastīgāka un pieņemtu uz veiktspēju un rezultātiem balstītu pieeju, kurā tiek ņemti vērā vietējie apstākļi un vajadzības.

2.7.

Pašreizējās KLP mērķis ir ļaut lauksaimniekiem pildīt šādas funkcijas sabiedrībā: pārtikas ražošana (ES ir viena no pasaules vadošajām lauksaimniecības pārtikas produktu ražotājām un neto eksportētājām (9)), lauku kopienu attīstība (lauksaimniecības un pārtikas nozares kopā nodrošina gandrīz 40 miljonus darbvietu Eiropas Savienībā) un vidiski ilgtspējīga lauksaimniecība (pārtikas ražošana, vienlaikus aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību, pārdomāti izmantojot dabas resursus) (10).

2.8.

KLP budžeta daļa ES budžetā pēdējo 40 gadu laikā ir samazinājusies no 65,5 % 1980. gadā līdz nedaudz mazāk par 25 % 2021. gadā (ņemot vērā inflāciju) (11). Laikposmā no 1990. gada līdz 2021.–2027. gadam KLP budžeta izmaksas, ja tās salīdzinām ar ES nacionālo kopienākumu, būs samazinājušās no 0,54 % līdz prognozētajiem 0,32 % (12).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK bija pirmā ES iestāde, kura aicināja Eiropas Savienībā izstrādāt visaptverošu pārtikas politiku, kas veselīgu uzturu nodrošinātu, izmantojot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, un kurā lauksaimniecība būtu sasaistīta ar uzturu un ekosistēmu pakalpojumiem, savukārt piegādes ķēdes aizsargātu visu Eiropas sabiedrības grupu veselību (13). Kopumā EESK aicina rīkoties, lai veicinātu sistēmiskas pārmaiņas un labklājības ekonomiku, kas mums nepieciešama, lai sekmīgi īstenotu Eiropas zaļo un sociālo kursu un ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos, cita starpā veicinot ilgtspējīgākas un taisnīgākas lauksaimniecības pārtikas sistēmas un plaukstošus lauku apvidus, vienlaikus ievērojot planētas iespēju robežas (14). EESK norāda, ka Eiropas lauksaimniecībai būtu jāorientējas uz agroekoloģijas virzienu, jo lauksaimniecība ir atkarīga no dabas resursiem, un šie resursi ir jāsaglabā, lai nodrošinātu nozares nākotnes perspektīvas (15).

3.2.

EESK ir ierosinājusi pārtikas sistēmām piemērojamas atvērtās stratēģiskās autonomijas definīciju, kuras pamatā ir pārtikas ražošanas, darbaspēka un godīgas tirdzniecības aspekti un kuras galvenais mērķis ir garantēt pārtikas nodrošinājumu un ilgtspēju visiem eiropiešiem, rūpējoties par godīgu, ilgtspējīgu un noturīgu apgādi ar veselīgu pārtiku (16).

3.3.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības galvenais uzdevums būs saglabāt Eiropas daudzfunkcionālas lauksaimniecības modeli, tiesiskumu un ES vērtības, ņemot vērā arī turpmāku ES paplašināšanos. Lai šos būtiskos elementus varētu saglabāt, ir jābalstās uz pārtikas suverenitātes (17), ilgtspējas un Eiropas lauksaimnieku un Eiropas patērētāju reālo vajadzību principiem. Ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšana Eiropas Savienībā ir princips, kas turpmāk būtu jāiekļauj kopējā lauksaimniecības politikā.

3.4.

Atkarībā no ražošanas veida un intensitātes Eiropas lauksaimnieciskajai darbībai varētu būt pozitīva ārējā ietekme uz ainavu un biodaudzveidību, vidi un klimatu. Tirgus cena šiem aspektiem nav nosakāma, tāpēc vispraktiskākais veids, kā sabiedrībai saglabāt šo ārējo ietekmi nepieciešamajā apjomā, ir sniegt stimulus lauksaimniekiem, nodrošinot publisko finansējumu.

3.5.

EESK aicina izveidot KLP budžetu, kas atbilstu tās mērķiem un palielinātajiem uzdevumiem un pienākumiem, kā to pieprasa ES sabiedrība (klimata mērķu sasniegšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dabas atjaunošana, oglekļa dioksīda sekvestrēšana, ainavu saglabāšana, dzīvnieku labturības nodrošināšana, pesticīdu lietojuma samazināšana, pārtikas kvalitātes paaugstināšana utt.). Būtu jāizveido kopīgs rādītāju kopums, lai varētu sekot līdzi jaunās KLP ieguldījumam IAM sasniegšanā un dot ieguldījumu to īstenošanā.

3.6.

Tāpēc KLP subsīdiju piešķiršana būtu vairāk jāsaista ar nosacījumiem attiecībā uz sociālajiem mērķiem (darba apstākļiem, sociālo nodrošinājumu, sociālajiem pakalpojumiem un vispārējas nozīmes pakalpojumiem) un vides mērķiem (enerģētikas pārkārtošanu, aprites ekonomiku, ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību, klimatu utt.), paturot prātā, ka ar tiešo atbalstu būtu jānodrošina, ka tiek kompensētas ienākumu atšķirības starp lauksaimniekiem/laukstrādniekiem un pārējiem iedzīvotājiem.

3.7.

Pašreizējās KLP novērtējums liecina, ka 20 % saimniecību saņem aptuveni 80 % no lauksaimniecības atbalsta naudas (18) – tas varbūt atspoguļo šajās saimniecībās ražoto lauksaimniecības produktu apjomus, taču ne vienmēr sociālās vajadzības un ekoloģiskos pakalpojumus. Lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgāku ražošanu, varētu pilnveidot pašreizējo ienākumu pamatatbalstu un tādā veidā virzīties uz mērķtiecīgu ilgtspējas maksājumu sistēmu (tostarp būtisku stimulējošu maksājumu), kas būtu saistīta ar konkrētām darbībām klimata, bioloģiskās daudzveidības un vides labā. Mazām un vidējām ģimenes saimniecībām jābūt izvēles iespējai saglabāt ienākumu atbalstu, kura pamatā ir agrāk saņemti maksājumi. Pārejas periodā ar KLP starpniecību būtu jānodrošina visām dalībvalstīm pārdales mehānismi un pakāpeniski samazināti maksājumi vai jānosaka obligāts maksimālais apjoms.

3.8.

Pieredze saistībā ar pašreizējiem stratēģiskajiem plāniem liecina, ka tiem trūkst elastības, kas dalībvalstīm un to reģioniem nepieciešama, lai varētu ātri pielāgoties jauniem apstākļiem, kuri rodas pēc šo plānu pieņemšanas. Tāpēc jaunajā KLP būtu jāparedz paātrināti procesi šādu plānu grozīšanai. Šie stratēģiskie plāni un jebkādas to izmaiņas būtu jāizstrādā, apspriežoties ar lauksaimniecības nozari un citām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām. Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz partnerību vajadzētu pildīt būtisku lomu turpmākās KLP īstenošanā, nosakot prioritāti turpmāko stratēģisko plānu pārvaldībai, uzraudzībai un kontrolei un piešķirot sociālajiem partneriem funkcijas un pienākumus uzraudzības komitejās. Būtu jāveic pasākumi, lai stiprinātu saikni starp kapitāla tirgu un KLP fondiem un uzlabotu līdzekļu apguves efektivitāti un produktivitāti.

3.9.

Pēc 2020. gada datiem tikai 6,5 % lauku saimniecību vadītāju ir jaunāki par 35 gadiem (19); ikviens piekritīs, ka paaudžu maiņa lauksaimniecībā ir problēma. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt tādam instrumentam, kurā tas noteikts par prioritāti. Labas Eiropas līmeņa idejas ne vienmēr tiek pārņemtas dalībvalstīs, tāpēc šim mērķim noderētu vēl vērienīgāks budžets ar papildu saskaņošanu un jauno lauksaimnieku iesaistīšanas instrumentu. Paaudžu maiņa ir neatņemama daļa horizontālos daudzlīmeņu jautājumos, piemēram, par piekļuvi zemei, piekļuvi ieguldījumiem (nozare ir kapitālietilpīga), pozīciju vērtību ķēdē, zināšanu un prasmju pilnveidi un lauku apvidu pievilcību.

3.10.

Lai veicinātu neatkarīgu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ir svarīgi, lai ES ieguldītu zinātnē, pētniecībā un inovācijā lauksaimniecības un pārtikas jomā. Nākotnē tas ir jāņem vērā, saskaņojot KLP un citus ES pētniecības un ieguldījumu politikas pasākumus. Jauni lauksaimniecības zinātnes atklājumi dod iespēju izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas var veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Ieguldījumi lauksaimniecības zinātnē, pētniecībā un inovācijās ir stratēģiskas investīcijas, kas dod labumu ne tikai lauksaimniecības nozarei, bet arī sabiedrības vispārējai labklājībai un videi.

3.11.

EESK uzskata, ka vienotais tirgus ir un paliek viens no pamatelementiem ES iekšējā pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecībā. Tomēr EESK uzskata, ka pašreizējā pārtikas preču tirgus struktūra nevis pilnībā nodrošina “mums vajadzīgo ilgtspējīgo ekonomiku” (20), bet gan dažos aspektos pat aktīvi vēršas pret to. Šīs struktūras dēļ ir grūti novērst badu, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un darba ņēmējiem un taisnīgas cenas patērētājiem un pasargāt maza un vidēja lieluma pārtikas pārstrādātājus un mazumtirdzniecības nozari no pieaugošas inflācijas draudiem. Tādēļ būtu jāmēģina situāciju ietekmēt ar regulējumu, kas pielāgots KLP, un tādējādi veicināt cilvēku labbūtību un sabiedrības attīstību, lai sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Tirgus regulējums būtu vēl vairāk jāpastiprina, lai risinātu tādu problēmu kā pārtikas nozares finansializācija, kas virza plaša apjoma spekulāciju (21). Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmu izveides paātrināšanai, kā arī lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzlabošanai jābūt nozīmīgiem turpmākās KLP elementiem, jo uzlabota piekļuve pētniecībai, inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai ir būtiska Eiropas lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.    Veidi, kā nodrošināt ES pārtikas ražošanas vidisko ilgtspēju

4.1.1.

Pārtikas sistēmas izjūt klimata pārmaiņu ietekmi un vienlaikus šīs pārmaiņas veicina. Lauksaimniecības pārtikas nozarei, izmantojot pienācīgu atbalstu, ir jāturpina pildīt savu proaktīvo lomu klimata pārmaiņu apkarošanā, lai veicinātu plašāku pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, vienlaikus nodrošinot šīs nozares ilgtermiņa rentabilitāti. Ir nepieciešama lielāka politikas saskaņotība un reāli risinājumi tādiem svarīgiem uzdevumiem kā klimata pārmaiņu un ūdens trūkuma novēršana, un vienlaikus ir jāveicina demokrātiskāka, tiesībās balstīta pārvaldība un principi, kā arī ir jāpanāk, lai finansējums tiktu izlietots pareizi un taisnīgi. Vides un klimata politiku nevajadzētu uzskatīt par slogu, kas nepieciešams, lai atgūtos no pašreizējās krīzes, bet gan par daļu no ilgtermiņa risinājumiem un pamatnostādnēm lēmumu pieņemšanai nākotnē (22).

4.1.2.

EESK uzsver, ka ir jāuzlabo politikas saskaņotība, lai paātrinātu zaļu un taisnīgu pārkārtošanos. Lauksaimniecības un lauku politikā lielāka nozīme jāpiešķir dekarbonizācijai un no nefosilajiem resursiem iegūtai enerģijai, un šie mērķi ir vairāk jāņem vērā arī citu nozaru politikas pasākumos.

4.1.3.

Jaunajai KLP būtu jāveicina ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana (23), koncentrējot uzmanību uz piegādes pārvaldību, efektivitātes optimizēšanu, zaudējumu samazināšanu, prioritāras izmantošanas noteikšanu, nelikumīgas izmantošanas novēršanu, pasākumu pieņemšanu, lai nodrošinātu visas sistēmas ilgtspēju, un, visbeidzot, koncepciju kopuma pieņemšanu saskaņā ar stratēģiskās pārtikas autonomijas un drošības mērķi. Subsīdijas atkarībā no ūdens pieejamības katrā dalībvalstī jābalsta uz ūdensefektivitāti, nevis uz apūdeņotās virsmas platību.

4.1.4.

EESK ierosina Komisijai apsvērt iespēju stiprināt publiskā un privātā sektora partnerības apdrošināšanas shēmas – katrā dalībvalstī pēc brīvprātības principa – KLP instrumentos pēc 2027. gada, reaģējot uz ekstremālu klimatisko apstākļu (sausuma, sala, plūdu utt.) sekām. Piemēram, kopš 2000. gada ASV FCIP (Federal Crop Insurance Program (Federālā kultūraugu apdrošināšanas programma)) izmaksāja 42,1 % no kopējiem kompensācijas maksājumiem, pamatojoties uz sausuma vai augstas temperatūras radītajiem zaudējumiem; arī pārmērīgs mitrums bieži ir iemesls lielām kompensācijām (27,5 % no kopējiem kompensācijas maksājumiem kopš 2000. gada).

4.1.5.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci ar ES lauksaimniekiem, tirdzniecības nolīgumos jānosaka tādi veselības, darba un vidiskie standarti importam, kas būtu vismaz līdzvērtīgi Eiropas Savienībā noteiktajiem.

4.1.6.

EESK atzīst bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā un tāpēc iesaka kopējā lauksaimniecības politikā arī turpmāk Eiropas Savienībā veicināt bioloģisko ražošanu, šādas produkcijas izplatīšanu un it īpaši tās patēriņu (piem., ar publisko iepirkumu un kolektīvās ēdināšanas starpniecību), lai sasniegtu augsto mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % no ES lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiski.

4.1.7.

Pašreizējie lopkopības veidi Eiropā atšķiras gan attiecībā uz pieprasījumu pēc importa (galvenokārt sojas), gan attiecībā uz reģionālo ietekmi uz vidi. KLP būtu galvenokārt jāatbalsta tradicionālās vai ekstensīvās, zemesatkarīgās lauksaimniecības metodes, kas galvenokārt izmanto reģionālos resursus un dzīvnieku barību un kurām ir kontrolējama ietekme uz vidi (24).

4.2.    Veidi, kā nodrošināt ES pārtikas ražošanas sociālo ilgtspēju

4.2.1.

Ilgtspējīgai pārtikas ražošanai ir nepieciešami lauksaimnieki un strādnieki. Cilvēktiesību un darba tiesību ievērošana, pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšana, pensijas tiesības un tāda minimālā alga, kas salīdzināma ar citās nozarēs nodrošināto, vienlaikus ir gan vislabākie stimuli nozares pievilcīguma palielināšanai, gan priekšnoteikumi, lai nodrošinātu ES lauksaimniecības nozares nākotni.

4.2.2.

Ir jāpastiprina un stingri jāīsteno sociālo nosacījumu sistēma un jāslēdz koplīgumi, kuros darba tirgus dalībnieki vienojas par algām un darba apstākļiem, izmantojot atbilstīgus kontroles mehānismus, kas visiem nodrošina pienācīgus darba apstākļus; šiem aspektiem vajadzētu būt daļai no novērtēšanas kritērijiem projektu līmenī, tāpat kā jauniešu iesaistīšanas un dzimumu līdztiesības kritērijiem.

4.2.3.

Prioritāri būtu jāatbalsta īsas piegādes ķēdes, jo tās veido kopienas darbību un sociālās saites lauku apvidos. Jāliek lielāks uzsvars uz vietējām piegādes ķēdēm, kā arī uz īpašu pieeju mazām un pašpatēriņa saimniecībām. Likumdevēju uzdevums būtu izveidot atbilstošus papildu pasākumus, lai nodrošinātu vietējo un/vai bioloģisko produktu pieejamību sociāli neaizsargātām grupām, un EESK uzskata, ka publiskajam sektoram (pašvaldību, pilsētu, reģionālās un federālās pārvaldes iestādēm) vietējā un reģionālā bioloģiskā pārtika būtu vairāk jāizmanto publiskajā iepirkumā (piemēram, ēdnīcās) (25).

4.2.4.

KLP būtu jāturpina atbalstīt sociālo lauksaimniecību un sociālo ekonomiku, jo tai ir svarīga loma cilvēku labklājībā un aprūpē, tāpat kā lauku tūrismam, “degustācijas galdiem”, “dziedniecības tūrismam” un izglītojošām saimniecībām, kas piesaista pilsētu iedzīvotājus (26).

4.2.5.

Ar KLP būtu arī pēc iespējas jāierobežo un jāvienkāršo administratīvais slogs, ko rada daudzie šīs politikas uzliktie pienākumi, jāsniedz lielāks atbalsts lauksaimniekiem, lai nodrošinātu to izpildi, un jāatbalsta lauksaimnieki, veicot nepieciešamās pārbaudes. Stratēģiskajos plānos būtu jāparedz arī pietiekami ilgs laiks, lai lauksaimnieki varētu pielāgoties tādiem pasākumiem kā ārkārtīgi sarežģītas ekoshēmas.

4.3.    Veidi, kā nodrošināt ES pārtikas ražošanas ekonomisko ilgtspēju

4.3.1.

Pārtikas cenas ir galvenais lauksaimnieku ienākumu avots, ko papildina subsīdijas, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, un tāpēc ar KLP būtu jācenšas nodrošināt, lai ražotāja cenas saglabātos augstākas par ražošanas izmaksām.

4.3.2.

Koncentrēšanās uz dažādo piegādes ķēdes dalībnieku spēju aizstāvēt savas intereses ir novedusi pie ļaunprātīgas dominējošā stāvokļa izmantošanas, kuras dēļ ekonomiskais risks tiek pārcelts no patēriņa tirgus uz piegādes ķēdi un kurai ir īpaši kaitīga ietekme uz lauksaimniekiem. Papildus nepieciešamajam jebkādas negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumam ar KLP būtu jāatbalsta sadarbība starp lauksaimniekiem un/vai lauksaimnieku grupām kooperatīvos, lai palielinātu viņu spēju aizstāvēt savas intereses. Ar KLP būtu jāturpina veicināt reģionālo sadarbību starp visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un vietējās/reģionālās pārtikas politikas padomes varētu būt stabils noieta tirgus lauksaimniekiem. Lauksaimnieks ne tikai gūst labumu no cenām, bet arī uzņemas risku. Tāpēc vērtības ķēdē būtu jāsadala ne vien cena, bet arī riski.

4.3.3.

EESK uzskata, ka bioloģiskās ražošanas un tirdzniecības ķēdes, kurās ņemts vērā arī sezonālo produktu aspekts, var būt daudzsološs veids, kā radīt lielāku pievienoto vērtību visā pārtikas ķēdē, un tādēļ ar KLP tās būtu jāatbalsta (27).

4.3.4.

Ņemot vērā reģionālo nelīdzsvarotību un iespējamo jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai, EESK iesaka analizēt ārējo konverģenci. Saskaņā ar ES vērtībām būtu jāiekļauj tāds faktors kā godīga konkurence gan starp dalībvalstīm, gan attiecībā uz lauksaimniekiem izmaksātajām subsīdijām, ņemot vērā resursu un darbaspēka izmaksu atšķirības. Kopējais tirgus ir jāaizsargā, vai arī lauksaimnieki vienkārši pārtrauks nodarboties ar lauksaimniecību, tāpat kā tika slēgtas tērauda rūpnīcas un tekstilrūpnīcas. Šā iemesla dēļ atsevišķi no KLP vai saskaņā ar to būtu jāaplūko īpaši instrumenti, kas līdzīgi oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (OIM), paturot prātā ietekmi uz pārtikas un lauksaimniecības preču lielo eksportu no ES uz pārējo pasauli.

4.3.5.

Oglekļa sekvestrēšana nākotnē būs Eiropas lauksaimniecības un mežsaimniecības galvenā sastāvdaļa gan tādēļ, lai uzlabotu augsnes veselību, gan kā instruments rīcībai klimata jomā. Lauksaimnieku un mežu īpašnieku atalgošana, izmantojot oglekļa sertifikātus, būs svarīga, taču būtu jādara pieejami papildu finansējuma avoti (privātie tirgi, papildu budžets, kas apvienojams ar KLP budžetu) (28).

4.3.6.

EESK ierosina Komisijai apsvērt pretciklisku elementu iekļaušanu KLP instrumentos laikposmā pēc 2027. gada, lai reaģētu uz lielo spiedienu, ko lauksaimniecības nozarei rada tirgi, bieži izmantojot zemas vai ļoti svārstīgas cenas. Viena no iespējām dalībvalstu līmenī būtu arī KLP atbalsts instrumentiem, kas paredzēti ieņēmumu atbalstam (piemēram, apdrošināšanas vai riska pārvaldības instrumentiem, tostarp ienākumu stabilizācijas instrumentiem).

4.4.    Veidi, kā veicināt ilgtspējīgu ES lauku un pilsētu attīstību atbilstoši pārtikas ražošanai

4.4.1.

EESK norāda, ka lauku apvidu nākotne un labklājība ir būtiski svarīga Eiropas nodrošinātībai ar pārtiku, stratēģiskajai autonomijai un noturībai, kā arī ilgtspējīgai energoresursu struktūrai, kas veicina ES enerģētisko neatkarību (ietverot lauksaimniecības nozari) (29). Tāpēc ar KLP ir jāveicina noturīgāki lauku apvidi un jāattīsta to potenciāls zaļās enerģijas (biogāzes, saules un vēja enerģijas, kā arī biomasas (koksnes, salmu, mizu utt.)) ražošanā saskaņā ar ES lauku apvidu ilgtermiņa redzējumu. Nepieciešams vairāk – ne tikai KLP, bet galvenokārt kohēzijas politikas – līdzekļu iedalīt vietējai rīcībai, lai nodrošinātu papildināmību ar pilsētu attīstību.

4.4.2.

Nākamajai KLP būtu vairāk jākoncentrē uzmanība uz darbvietu radīšanu, veicinot daudzveidīgāku lauku ekonomiku lauku apvidos; tai vajadzētu mudināt cilvēkus apmesties lauku apvidos un veicināt lauksaimnieku paaudžu maiņu, sieviešu spēcināšanu un cilvēku nākšanu klajā ar jauniem projektiem, piemēram, pārtikas pārstrādes darbībām vai tūrismu (30).

4.4.3.

Ar KLP būtu jānodrošina risinājumi zemes apsaimniekošanas pārtraukšanai lauku apvidos (it īpaši attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem), kas dažos reģionos joprojām ir problēma. Ar KLP būtu jāatbalsta šo reģionu attīstības projekti, pamatojoties uz daudzajām iespējām, ko piedāvā atjaunīgā enerģija, bioekonomika, aprites ekonomika, akvakultūras (31) un aļģu nozares (32) (nosauktas tikai dažas). Ar mērķorientētiem ikgadējiem maksājumiem (piem., maksājumiem par platībām ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem) un ar īpašu, jaunpienācējiem paredzētu ieguldījumu atbalstu kopējai lauksaimniecības politikai ir jāturpina visā Eiropas Savienībā saglabāt gan piekļuvi lauksaimniecības zemei, gan ilgtspējīgu tās izmantošanu.

4.4.4.

Ar KLP būtu arī jāturpina atbalstīt un veicināt ekstensīvu lopkopību, pamatojoties uz pastāvīgām pļavām un ganībām, kas palīdz saglabāt ainavas un “vides pakalpojumus” (piemēram, bioloģiskās daudzveidības un biotopu aizsardzību, oglekļa sekvestrēšanu, mežu ugunsgrēku un augsnes erozijas novēršanu) un ļauj iedzīvotājiem turpināt dzīvot lauku apvidos, veicinot ģimenes saimniecību dzīvotspēju (33). Būtu jāturpina sniegt pašreizējo atbalstu tradicionālajām ģimenes saimniecībām, kas kļūst sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgākas, kā arī ievēro dzīvnieku labturības standartus, un jāturpina ieguldīt tehniskajos uzlabojumos. Būtu jāatbalsta lauksaimnieki, kuri virza aprites ekonomikas modeļus (piemēram, organisko mēslošanas līdzekļu radīšanu vai biogāzes ražošanu, izmantojot lauksaimniecības un lopkopības blakusproduktus).

4.4.5.

No vienas puses, intensīva lopkopība rada ievērojamu daļu Eiropas gaļas produkcijas par pieņemamām cenām; no otras puses, tā tiek dažādi kritizēta (piemēram, saistībā ar dzīvnieku labturības jautājumiem). Tāpat ražošana var būt slogs reģionālajai videi. Aptuveni 50 % no ES ražas tiek izmantoti kā dzīvnieku barība, neraugoties uz jau tā lielo pieprasījumu pēc aramzemes Eiropas Savienībā. Turklāt ražošanā tiek izmantota importēta barība (34), kas var apdraudēt ilgtspēju. Ar KLP būtu jāatbalsta it sevišķi ekstensīvas lauksaimniecības prakse, tostarp vietējā siena un citu proteīna avotu izmantošana lopkopībā, kā arī sistēmas maiņa no intensīvas uz ekstensīvu lopkopību, izmantojot neapsaimniekotas zemes platības un zemi, kas atgūta, samazinot pārtikas izšķērdēšanu (20 % no ES saražotās pārtikas tiek izšķērdēta (35)). Ar KLP būtu jāatbalsta arī lopkopības modeļi, kas, izmantojot ģimenes vai profesionālas saimniekošanas modeli, izveidojušies lauksaimnieku reālā darba rezultātā pārejā uz ilgtspējīgāku praksi, vienlaikus saglabājot konkurētspēju.

4.4.6.

Ar KLP būtu jāatbalsta augu izcelsmes proteīnu un augu eļļu ražošana un reģionālo vērtības ķēžu un reģionālo pārstrādes jaudu attīstība (eļļas kultūraugu audzēšanas paplašināšana ES varētu radīt pozitīvu ietekmi, piemēram, pašpietiekamību traktoru degvielas ziņā, palielinātu eļļas raušu piegādes pieejamību izmantošanai par dzīvnieku barību un palielinātu augseku) (36).

4.5.    Veidi, kā veicināt sabiedrības atbalstu ilgtspējīgām pārtikas sistēmām

4.5.1.

Pārtikas cenām jāatspoguļo patiesās ražošanas izmaksas, ko tās rada videi un sabiedrībai. EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi investēt izglītošanā par ilgtspējīgu uzturu no agras bērnības, lai palīdzētu jauniešiem izprast pārtikas vērtību.

4.5.2.

Informēšanas un izglītošanas pasākumiem apvienojumā ar pārredzamu pārtikas marķēšanas praksi vajadzētu ļaut patērētājiem izdarīt veselīgākas un ilgtspējīgākas izvēles. EESK atgādina: lai varētu savlaicīgi risināt pārtikas sistēmu problēmas, būtu jāizstrādā ilgtspējīgu pārtikas sistēmu satvars (37).

4.5.3.

KLP var palīdzēt palielināt sabiedrības atbalstu ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, finansējot darbības, kas veicina saikni starp patērētājiem un lauksaimnieku kopienu, piemēram, īsu piegādes ķēžu komercializācija vai atvērto durvju dienas lauku saimniecībās. Šādas darbības ļauj lauksaimniekiem pārdot identificētus produktus, par kuriem ir “stāsts, ko pastāstīt” patērētājiem, kuri pēc tam izlemj maksāt atbilstošu cenu, tādējādi piešķirot patērētājiem atbildību izsvērt jautājumu par pārtikas vērtību un tās izšķērdēšanu; tas palīdzēs samazināt pārtikas ietekmi uz klimata pārmaiņām.

4.5.4.

Skolu apgādes programma (ko finansē no KLP budžeta ar gada budžetu 250 miljonu EUR apmērā) būtu jāturpina un jāuzlabo, lai sasniegtu tās mērķus (38).

4.6.    Jauniešu iesaiste kopējā lauksaimniecības politikā

4.6.1.

Kopumā EESK uzskata, ka ir svarīgi veicināt interaktīvus ceļus paaudžu nomaiņai un iekļaujošākam un daudzpusīgākam pārvaldības modelim. Šajos ceļos ir jāiesaista jaunatnes organizācijas, organizēta pilsoniskā sabiedrība un politikas veidotāji, kā arī jāapzina jauni veidi, kā iesaistīt jauniešus, izmantojot tehnoloģijas un sociālos medijus (39). Aktīva jauniešu iesaistīšanās politikas veidošanā var nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā jaunāko paaudžu vēlmes un bažas, jo šīs ir paaudzes, kuras mantos lauksaimniecību un veidos tās nākotni. Atbalsts jauniešu iesaistei ietver būtiska finansējuma nodrošināšanu, lai atbalstītu gados jaunu lauksaimnieku organizācijas, pašus jaunos lauksaimniekus un lauksaimniecības izglītību.

4.6.2.

Turklāt EESK uzsver, ka ir svarīgi izvēlēties visaptverošas un starpnozaru pieejas, kas ietver lauku aspektu iestrādi un ES Jaunatnes testu, lai nodrošinātu paliekošu un iedarbīgu ES politikas īstenošanu (40). Attiecīgi šim atzinumam ir piemērots Jaunatnes tests; tas tika sagatavots ciešā sadarbībā ar vairākām reprezentatīvām jauniešu organizācijām (41).

4.6.3.

EESK iesaka iesaistīt jauniešus KLP izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.

---

(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES taisnīgas pārkārtošanās politikas satvara pilnveide: kādi pasākumi ir vajadzīgi?” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma) (OV C, C/2024/1576, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1576/oj).

(2)  https://commission.europa.eu/system/files/2019-01/fin_report_08_en.pdf; https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document/EPRS_BRI%282021%29690547.

(3)  EESK materiāli | Pušu konferences 28. sesijai: klimata politikas īstenošana lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma jomā.

(4)  Ģimenes lauku saimniecība ir lauku saimniecība, kuru pārvalda un apsaimnieko mājsaimniecība un kurā lauksaimniecības darbaspēku lielā mērā nodrošina šī pati mājsaimniecība (FAO).

(5)  https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Farms_and_farmland_in_the_European_Union_-_statistics#Farms_in_2020.

(6)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Augsto enerģijas cenu ietekme uz lauksaimniecības nozari un lauku apvidiem” (OV C, C/2024/1571, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1571/oj).

(7)  Īsumā par KLP.

(8)  Vidēja termiņa pārskats (europa.eu); Lauksaimniecības pārskats (2022).

(9)  https://agriculture.ec.europa.eu/international/agricultural-trade/trade-and-international-policy-analysis_en.

(10)  Īsumā par KLP.

(11)  cap-expenditure-graph1_en.pdf.

(12)  https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/106/financing-of-the-cap.

(13)   OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.

(14)   NAT darba plāns 2023.–2025. gadam.

(15)   OV C 353, 18.10.2019., 65. lpp.

(16)   OV C 105, 4.3.2022., 56. lpp.

(17)  ANO Deklarācija par zemnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām.

(18)  https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-03/direct-aid-report-2021_en.pdf.

(19)   Eurostat reģionālā gadagrāmata (2023. gads).

(20)   OV C 106, 31.3.2020., 1. lpp.

(21)   OV C 100, 16.3.2023., 51. lpp.

(22)  EESK materiāli | Pušu konferences 28. sesijai: klimata politikas īstenošana lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma jomā.

(23)   OV C 349, 29.9.2023., 80. lpp.

(24)   OV C 75, 28.2.2023., 88. lpp.

(25)   OV C 517, 22.12.2021., 114. lpp.

(26)  Informatīvais ziņojums “KLP ietekmes uz lauku apvidu teritoriālo attīstību novērtējums”.

(27)   OV C 517, 22.12.2021., 114. lpp.

(28)   OV C 184, 25.5.2023., 83. lpp.

(29)   OV C 105, 4.3.2022., 49. lpp., Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Augsto enerģijas cenu ietekme uz lauksaimniecības nozari un lauku apvidiem” (OV C, C/2024/1571, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1571/oj); EESK informatīvais ziņojums “Ekstensīvās lopkopības un organisko mēslošanas līdzekļu priekšrocības Eiropas zaļā kursa kontekstā”.

(30)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauniešu loma lauku attīstībā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C, C/2024/1570, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1570/oj).

(31)   OV C 349, 29.9.2023., 41. lpp.

(32)   OV C 105, 4.3.2022., 56. lpp.

(33)  Informatīvs ziņojums “Ekstensīvās lopkopības un organisko mēslošanas līdzekļu priekšrocības Eiropas zaļā kursa kontekstā”.

(34)   OV C 75, 28.2.2023., 88. lpp.

(35)   The Guardian.

(36)   OV C 75, 28.2.2023., 88. lpp.

(37)   OV C 293, 18.8.2023., 1. lpp.

(38)  Informatīvais ziņojums “ES skolu apgādes programmas novērtējums”.

(39)  https://www.eesc.europa.eu/lv/initiatives/youth-engagement-eesc.

(40)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauniešu loma lauku attīstībā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C, C/2024/1570, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1570/oj).

(41)  Tostarp CEJA, ECVC Youth, Rural Youth Europe, GCE Food Team.