28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 27. aprīlis

2012/C 125/01

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3229
JPY	Japānas jena	106,75
DKK	Dānijas krona	7,4385
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,81530
SEK	Zviedrijas krona	8,9024
CHF	Šveices franks	1,2014
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,5880
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,870
HUF	Ungārijas forints	287,25
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6995
PLN	Polijas zlots	4,1788
RON	Rumānijas leja	4,3878
TRY	Turcijas lira	2,3280
AUD	Austrālijas dolārs	1,2679
CAD	Kanādas dolārs	1,2996
HKD	Hongkongas dolārs	10,2652
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6168
SGD	Singapūras dolārs	1,6396
KRW	Dienvidkorejas vona	1 499,22
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,2584
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,3200
HRK	Horvātijas kuna	7,5155
IDR	Indonēzijas rūpija	12 151,76
MYR	Malaizijas ringits	4,0220
PHP	Filipīnu peso	55,923
RUB	Krievijas rublis	38,8750
THB	Taizemes bāts	40,719
BRL	Brazīlijas reāls	2,4916
MXN	Meksikas peso	17,3961
INR	Indijas rūpija	69,4650

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/2

---

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 27 dalībvalstīm, ko piemēro no 2012. gada 1. maija

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2008 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

2012/C 125/02

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza īstenošanas Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 53, 23.2.2012., 11. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.5.2012.	…	1,67	1,67	3,66	1,67	1,72	1,67	1,85	1,67	1,67	1,67	1,67	1,67	7,48	1,67	1,67	2,57	1,67	2,78	1,67	1,67	4,91	1,67	6,85	2,76	1,67	1,67	1,74
1.3.2012.	30.4.2012.	2,07	2,07	3,66	2,07	1,72	2,07	1,85	2,07	2,07	2,07	2,07	2,07	7,48	2,07	2,07	2,57	2,07	2,78	2,07	2,07	4,91	2,07	6,85	2,76	2,07	2,07	1,74
1.1.2012.	29.2.2012.	2,07	2,07	3,66	2,07	1,72	2,07	1,85	2,07	2,07	2,07	2,07	2,07	6,39	2,07	2,07	2,57	2,07	2,38	2,07	2,07	4,91	2,07	6,85	2,76	2,07	2,07	1,74
1.8.2011.	31.12.2011.	2,05	2,05	3,97	2,05	1,79	2,05	2,07	2,05	2,05	2,05	2,05	2,05	5,61	2,05	2,05	2,56	2,05	2,20	2,05	2,05	4,26	2,05	7,18	2,65	2,05	2,05	1,48
1.7.2011.	31.7.2011.	2,05	2,05	3,97	2,05	1,79	2,05	1,76	2,05	2,05	2,05	2,05	2,05	5,61	2,05	2,05	2,56	2,05	2,20	2,05	2,05	4,26	2,05	7,18	2,65	2,05	2,05	1,48
1.5.2011.	30.6.2011.	1,73	1,73	3,97	1,73	1,79	1,73	1,76	1,73	1,73	1,73	1,73	1,73	5,61	1,73	1,73	2,56	1,73	2,20	1,73	1,73	4,26	1,73	7,18	2,65	1,73	1,73	1,48
1.3.2011.	30.4.2011.	1,49	1,49	3,97	1,49	1,79	1,49	1,76	1,49	1,49	1,49	1,49	1,49	5,61	1,49	1,49	2,56	1,49	2,20	1,49	1,49	4,26	1,49	7,18	2,23	1,49	1,49	1,48
1.1.2011.	28.2.2011.	1,49	1,49	3,97	1,49	1,79	1,49	1,76	1,49	1,49	1,49	1,49	1,49	5,61	1,49	1,49	2,56	1,49	2,64	1,49	1,49	4,26	1,49	7,18	1,76	1,49	1,49	1,48

---

28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/3

---

Komisijas paziņojums par dažu piena un piena produktu nozares produktu daudzumu, kas saskaņā ar dažām Savienības atvērtām kvotām pieejams 2012. gada otrajam pusgadam

2012/C 125/03

Importa licences, kas tika piešķirtas 2012. gada pirmajam pusgadam attiecībā uz dažām Komisijas Regulā (EK) Nr. 2535/2001 (1) minētām kvotām, neaptvēra visu saskaņā ar šīm kvotām pieejamo daudzumu. Atlikušie daudzumi ir noteikti pielikumā. Tie būs pieejami no 2012. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

---

(1)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.

---

---

28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/4

---

Īpašais ziņojums Nr. 3/2012 “Vai Komisijai ir izdevies sekmīgi novērst dalībvalstu vadības un kontroles sistēmās konstatētos trūkumus”

2012/C 125/04

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts Īpašais ziņojums Nr. 3/2012 “Vai Komisijai ir izdevies sekmīgi novērst dalībvalstu vadības un kontroles sistēmās konstatētos trūkumus”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu

Ziņojumu var saņemt bez maksas drukātā veidā. Tas jāpieprasa Eiropas Revīzijas palātas Ziņojumu sagatavošanas atbalsta nodaļā:

European Court of Auditors

Unit ‘Audit: Production of Reports’

12, rue Alcide de Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tel. +352 4398-1

E-pasts: eca-info@eca.europa.eu

vai jāaizpilda elektroniskā pieprasījuma veidlapa virtuālajā grāmatnīcā EU-Bookshop.

---

28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/5

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 125/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“MELA ALTO ADIGE”/“SÜDTIROLER APFEL”

EK Nr.: IT-PGI-0105-0207-09.09.2011

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citur (precizēt)

2.   Grozījuma(-u) veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i):

3.1.   Produkta apraksts:

Produkta specifikācijas 2. panta 2.1. punktā precizēts, ka “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” ražošanai atļauts izmantot norādīto šķirņu mutantus un klonus.

Spēkā esošajā produkta specifikācijā atļautajām šķirnēm pievienotas šķirnes “Pinova” un “Topaz”. Abu šķirņu ābolu audzēšana Alto Adidžē (Alto Adige) sākta attiecīgi 1985. un 1992. gadā. Pašlaik abas šīs šķirnes ir svarīga Alto Adidžes ābolu sortimenta sastāvdaļa.

Atzīts, ka ir lietderīgi produkta specifikācijas 2. panta 2.2. punktā norādīt laikposmu, kādā jāveic augļu cukuru satura un cietības mērījumi. Noteiktajā laika posmā nosakāmie kvalitātes rādītāji ir jāuzskata par derīgiem visā produkta tirdzniecības posma laikā, jo mūsdienīgo uzglabāšanas paņēmienu dēļ ar cietību un cukuru saturu saistīto rādītāju pasliktināšanās ir pavisam nenozīmīga.

Produkta specifikācijā iekļauti arī II šķiras augļi, ja vien tie izaudzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes.

Specifikācijas 2. panta 2.2. punktā šķirnei “GALA” veltītajā daļā svītrota atsauce uz “Royal Gala un līdzīgiem”, jo “Royal Gala” ir nevis šķirne, bet gan tirdzniecības zīme.

Specifikācijas 2. panta 2.2. punktā šķirnei “RED DELICIOUS” veltītajā daļā svītrota atsauce uz “Red Chief”, jo ”Red Chief” ir nevis šķirne, bet gan reģistrēta tirdzniecības zīme.

Specifikācijas 2. panta 2.2. punktā šķirnei “STAYMAN WINESAP” veltītajā daļā kļūdaini norādīts “Stayman”, nevis “Staymanred”.

3.2.   Ražošanas metode:

Specifikācijas 5. panta 5.1. punktā svītrota atsauce “uz integrēto ražošanu un/vai bioloģisko lauksaimniecību”. Pēc šā grozījuma ir iespējams izmantot arī citus, nesenākus audzēšanas tehniskos standartus, kuru ietekme uz vidi ir neliela.

Specifikācijas 5. panta 5.3. punkta otrajā daļā svītrota atsauce uz pH vidējo vērtību. Uzskatīts, ka šī atsauce tāda, kāda tā norādīta produkta specifikācijā, nesniedz nekādu īpašu informāciju. Atzīts, ka pH noteikšana ietilpst augsnes analīzē, kuras rezultātus pēc tam izmanto par pamatu produkta specifikācijā paredzēto mēslošanas plānu sagatavošanai.

Specifikācijas 5. panta 5.3. punkta trešajā daļā svītrota atsauce uz lapu analīzi. Augšņu analīzē iegūtā informācija ir pietiekama zemes mēslošanas darbu plānošanai, tā lai nodrošinātu augiem tādas barības vielas un tādā daudzumā, kādā tiem vajadzīgs. Lapu analīzi parasti veic vienīgi tad, ja to stāvoklis liecina par tādu barības elementu trūkumu kā slāpeklis, cinks un dzelzs; tomēr šī analīze nav lietderīga kārtējās mēslošanas plānošanai.

Specifikācijas 5. panta 5.5. punkta ceturtajā daļā iekļauta iespēja veikt darbus zāles pilnīgai iznīcināšanai vietās, kurās ābeles pārsedz ar tīkliem, lai pasargātu tās no lauku maijvaboles (Melolontha melolontha) uzbrukumiem. Šī prakse ļauj kavēt šā kukaiņa kāpuru attīstību un mazināt ābeļu kultūrai nodarītu kaitējumu.

Specifikācijas 5. panta 5.5. punktā svītrota atsauce uz noteiktu laikposmu apūdeņošanas veikšanai. Tādā veidā kļūst iespējams plānot apūdeņošanas darbus atkarībā no attiecīgā apvidus faktiskajiem laikapstākļiem. Minēts piemērs, ka apūdeņošana pēc septembra mēneša bieži vien ir vajadzīga, lai nepieļautu, ka sals nodara kaitējumu, ja iestājas pārāk liels sausums.

Specifikācijas 5. panta 5.7. punkts sniegts citādā redakcijā, tā lai maksimālā raža 68 t/ha attiektos uz augļiem, kurus paredzēts pārdot svaigus, un lai tā būtu aprēķināta kā visu Alto Adidžē audzēto šķirņu ābolu vidējā raža.

Specifikācijas 5. panta 5.8. punkta otrajā daļā svītroti parametri, kas saistīti ar uzglabāšanu, jo uzglabāšanas tehnoloģija pastāvīgi attīstās, tādējādi pastāvīgi mainās arī tādi uzglabāšanas procesa svarīgākie faktori kā temperatūra un mitrums.

Specifikācijas 5.9. pantā “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” realizācijas laiks precizēts atkarībā no produkta specifikācijā paredzēto dažādo šķirņu ābolu novākšanas laiku. Realizācijas laika pagarināšana attiecas uz rudens šķirnēm, kuru augļus novāc septembra otrajā pusē. Turklāt uzsvērts, ka Alto Adidžē pēdējos gados ievērojami uzlaboti uzglabāšanas tehniskie paņēmieni (AC-ULO un DCA); tāpēc, ievērojot ābeļu dārzos labu lauksaimniecības praksi un rūpību, ar kādu ražotāji novāc augļus, kad tie sasnieguši piemērotāko gatavības pakāpi, šie uzglabāšanas paņēmieni ļauj saglabāt augstus augļu kvalitātes standartus arī ilgākā laikposmā.

Visbeidzot, iepakošanas jomā paredzēts atjaunināt produkta specifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta noteikumiem.

Specifikācijas 5. panta 5.10. punkts sniegts citādā redakcijā. Konkrēti, svītrots atļauto iepakojumu veidu saraksts, jo tas jau paredzēts spēkā esošajos noteikumos.

3.3.   Marķējums:

Specifikācijas 8. panta redakcija mainīta, padarot to īsāku un skaidrāku. Konkrētāk, paredzēts, ka norādīt “Mela Alto Adige”Indicazione geografica protetta (itāļu valodā) vai “Südtiroler Apfel” geschützte geografische Angabe (vācu valodā) drīkst arī uz tirdzniecības iepakojumiem un ne tikai uz etiķetēm, ko piestiprina pie iepakojumiem vai atsevišķiem augļiem. Definēts burtu minimālais izmērs vārdiem “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel”, ko norāda uz iepakojumu etiķetēm, tirdzniecības iepakojumiem un uzlīmēm, ko piestiprina pie augļiem.

Turklāt nosaukumu atļauts izmantot arī apvienojumā ar kolektīvām zīmēm, ja vien tām nav cildinoša rakstura vai tās nav tādas, ka var maldināt patērētāju.

Svītrota norāde par etiķetēm aplīmēto augļu procentuālo daudzumu, tā lai ražotājiem būtu lielāka rīcības brīvība apstākļos, kad pastāvīgi mainās augļu un dārzeņu nozares tirgus prasības.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MELA ALTO ADIGE”/“SÜDTIROLER APFEL”

EK Nr.: IT-PGI-0105-0207-09.09.2011

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums:

“Mela Alto Adige”/“Südtiroler Apfel”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” apzīmē augļus, kuri novākti ābeļdārzos, kas atrodas 4. punktā noteiktajā apgabalā, un kuri patlaban pieder pie šādām šķirnēm, to mutantiem un/vai kloniem: “Braeburn”, “Elstar”, “Fuji”, “Gala”, “Golden Delicious”, “Granny Smith”, “Idared”, “Jonagold”, “Morgenduft”, “Red Delicious”, “Stayman Winesap”, “Pinova” un “Topaz”.

Norādi “Mela Alto Adige” IGP jeb “Südtiroler Apfel” ggA drīkst lietot vienīgi attiecībā uz tiem āboliem, kuriem piemīt raksturīgās un ārējās kvalitātes īpašības, kas katrai šķirnei ir atšķirīgas un ir atkarīgas no šādiem rādītājiem: ārējais izskats, tirdzniecības šķira un lielums, ķīmiskās īpašības, fizikālās īpašības. Pārējās minimālās kvalitātes prasības dažādām šķirnēm un šķirām ir noteiktas attiecīgajos spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos.

Augļu cukuru saturam un cietībai, kas izteikta kg/cm2, – šos parametrus mēra divu mēnešu laikā pēc ražas novākšanas – jāatbilst minimālajām vērtībām, kas norādītas attiecīgajām šķirnēm.

“Braeburn”:

—	mizas krāsa no zaļas līdz gaišzaļai,

—	mizas virskrāsa svītraina no oranžsarkanas līdz koši sarkanai, un tā klāj > 33 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 11 °Brix,

—	cietība vismaz 5,5 kg/cm2.

“Elstar”:

—	mizas krāsa dzeltena,

—	mizas virskrāsa koši sarkana, un tā klāj > 20 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10,5 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Fuji”:

—	mizas krāsa no gaišzaļas līdz dzeltenai,

—	mizas virskrāsa no gaišsarkanas līdz koši sarkanai, gaišsarkanā virskrāsa klāj > 50 % virsmas, turklāt 30 % no tās ir koši sarkanā krāsā,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 12,5 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Gala”:

—	mizas krāsa no dzeltenzaļas līdz zeltaini zaļai,

—	mizas virskrāsa sarkana, klāj 20 % virsmas (‘Gala standard’), > 50 % – sarkanajiem klonu augļiem,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 60 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10,5 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Golden Delicious”:

—	mizas krāsa no gaišzaļas līdz dzeltenai,

—	mizas virskrāsa dažās vidēs sārta,

—	rūsinājums – ne vairāk kā 20 % augļu sedz līdz 20 % smalks tīklveida rūsinājums, bioloģiskajiem āboliem pieļaujams rūsinājums atkarībā no otrajai šķirai noteiktā rūsinājuma,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 11 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Granny Smith”:

—	mizas krāsa koši zaļa,

—	mizas virskrāsa – vietām iespējams viegls sārtojums,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10 °Brix,

—	cietība vismaz 5,5 kg/cm2.

“Idared”:

—	mizas krāsa no dzeltenas līdz zaļai,

—	mizas virskrāsa vienmērīgi koši sarkana, un tā klāj > 33 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Jonagold”:

—	mizas krāsa dzelteni zaļa,

—	mizas virskrāsa – “Jonagold” āboliem koši sarkana: svītraini sarkans krāsojums klāj > 20 % virsmas, ‘Jonagored’ āboliem sarkans krāsojums klāj > 50 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 11 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Morgenduft”:

—	mizas krāsa no gaišzaļas līdz dzeltenai,

—	mizas virskrāsa vienmērīgi sarkans krāsojums klāj vismaz 33 % virsmas, “Dallago” āboliem spīdīgs, koši sarkans krāsojums klāj vismaz 50 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Red Delicious”:

—	mizas krāsa dzelteni zaļa,

—	mizas virskrāsa: koši sarkans spīdīgs svītrojums klāj > 75 % virsmas, sarkanajiem klonu augļiem krāsojums klāj > 90 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Stayman Winesap”:

—	mizas krāsa dzeltenīgi zaļa,

—	mizas virskrāsa vienmērīgi sarkana ar vieglu svītrojumu > 33 %, “Red Stayman” (“Staymanred”) āboliem krāsojums klāj > 50 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Pinova”:

—	mizas krāsa no gaišzaļas līdz dzeltenai,

—	mizas virskrāsa svītraini sarkans krāsojums klāj > 10 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 65 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 11 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

“Topaz”:

—	mizas krāsa no gaišzaļas līdz dzeltenai,

—	mizas virskrāsa svītraini sarkans krāsojums klāj > 33 % virsmas,

—	tirdzniecības šķira ekstra un pirmā, bioloģiskajiem āboliem arī otrā,

—	augļu lielums – minimālais diametrs 60 mm,

—	cukuru saturs lielāks par 10,5 °Brix,

—	cietība vismaz 5 kg/cm2.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” audzēšana un novākšana jāveic 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Lai nepieļautu produkta iebojāšanos, piemēram, mizas ieplaisājumus, sasitumus, kuru rezultātā veidojas mīkstuma iebrūninājumi un citi bojājumi, iepakošanas un iesaiņošanas darbībām jānorisinās noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādas saiknes pamatā ir lielā pieredze, ko nozares uzņēmēji, kuru darbības vēsture noteiktajā apgabalā Alto Adidžē jau pārsniedz 40 gadus, uzkrājuši novāktā produkta pārvaldībā.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz marķējuma, kas jāpiestiprina pie iepakojumiem vai tirdzniecības iepakojumiem, vai atsevišķiem augļiem, jābūt norādei “Mela Alto Adige”Indicazione geografica protetta (itāļu valodā) jeb “Südtiroler Apfel”geschützte geografische Angabe (vācu valodā). To burtu augstumam, kuri izmantoti norādē “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel”, ko atveido uz izmantotā marķējuma, kuru piestiprina pie iepakojumiem vai tirdzniecības iepakojumiem, jābūt vismaz 2 mm. Uzlīmēs, ko piestiprina pie atsevišķiem augļiem, to burtu augstumam, kas izmantoti, atveidojot norādi “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel”, jābūt vismaz 0,8 mm.

Līdztekus aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei ir atļauts lietot grafiskas norādes un/vai simbolus, kuri attiecas uz nosaukumiem, konsorciju un/vai atsevišķu uzņēmumu tirdzniecības zīmēm, ja vien tie nav cildinoši vai nemaldina pircēju.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskajā apgabalā, kur ražo “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel”, ietilpst daļa Bolzano autonomās provinces teritorijas – Alto Adidže (Dienvidtirole), kopumā ietverot 72 pašvaldības.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Alto Adidžē valda ļoti labvēlīgi apstākļi ābolu audzēšanai: gada laikā caurmērā ir 300 saulainu dienu. Vēlu vasarā un rudenī ir raksturīgas diennakts temperatūras svārstības. Dienā temperatūra var sasniegt 30 °C, turpretim naktī tā var noslīdēt līdz pat 8–10 °C. Lielākā daļa produkcijas nāk no saimniecībām, kuru teritorija izvietota augstāk par 500 m virs jūras līmeņa. Neparasti auglīgās augsnes ir vieglas, labi drenētas un piesātinātas ar skābekli. Līdz ar to labi attīstās sakņu sistēma. Augsnēs ir vidēji vai ļoti labi izveidojies humusa horizonts.

5.2.   Produkta specifika:

“Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” atšķiras ar īpaši izteiktu krāsu un garšu, blīvu mīkstumu un labām uzglabāšanās īpašībām; šādi kvalitātes rādītāji izveidojušies ciešā mijiedarbībā ar augsnes īpašībām un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī ražotāju profesionālismu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Alto Adidžes dārzkopju agrotehniskā prakse, optimāli izmantojot veģetācijas perioda un ražošanas cikla attiecības, ļauj iegūt augstas kvalitātes ābolus. “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” ražo, lietojot tehniskos paņēmienus un metodes ar nelielu ietekmi uz vidi. “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” ražošanas sistēmas izstrādātas, lai iespējami labāk izmantotu ražošanas apgabala sniegtās dabiskās augsnes un klimatisko apstākļu priekšrocības. Lielais tiešās saules gaismas stundu skaits apvienojumā ar vēsajām naktīm un niecīgo nokrišņu daudzumu nodrošina augļiem īpaši izteiktu garšu un krāsu. Augļudārzu izvietojums augstumā no 200 līdz 1 000 m virs jūras līmeņa un vieglās, labi aerētās augsnes nodrošina augļiem intensīvu aromātu, blīvu mīkstumu un no tā izrietošo labo saglabāšanos. Turklāt ābelēm tiek nodrošināta barības vielu piegāde, līdzsvaroti veicot mēslošanu, pamatojoties uz augsnes analīžu rezultātiem, tādējādi veicinot augļu kvalitāti un vienlaikus samazinot fizioloģisko slimību attīstību.

Pateicoties labvēlīgajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, ābolu audzēšana Alto Adidžē no kādreizējiem paņēmieniem, kad izmantoja tikai vietējās šķirnes, pārgājusi uz jauniem, plašākiem paņēmieniem, iekļaujot arī citu zemju šķirnes, kas labi pielāgojušās vietējam klimatam, kā to apliecina daudzi rakstu avoti. Jau viduslaikos Alto Adidžes kalnos zemnieku saimniecībās bija izplatīta dažādu šķirņu ābolu un bumbieru audzēšana, kurus ģimenes izmantoja pārtikas pašapgādei. Sākot ar 19. gadsimta vidu, augļkopība pārvērtās par plaukstošu ražošanas nozari ar noieta tirgu ārzemēs – Vīnē, Insbrukā, Monako, Varšavā un Pēterburgā. No 19. gadsimta vidus aizsākās Alto Adidžes augļkopības modernizācija. 1830. gadā skolotājs Johans Jakobs Pells (Johann Iakob Pöll) izdeva pirmo augļkopības mācību grāmatu, un 1872. gadā jaundibinātajā Adidžes sv. Miķeļa Lauksaimniecības institūtā augļkopība tika izdalīta kā atsevišķs mācību priekšmets. 1856. gada Bolzano lauksaimniecības biedrības augu sarakstā jau uzskaitītas 193 audzēto ābolu šķirnes. Vēsturiski nozīmīgāko darbu par Alto Adidžes augļu un dārzeņu audzēšanu sarakstījis Karls Maders (Karl Mader); tā 1894. un 1904. gada izdevumos ir minētas gandrīz 40 visā Alto Adidžes teritorijā ļoti izplatītas šķirnes.

Visu šo vides faktoru kopums apvienojumā ar gadsimtiem ilgo cilvēka darbību, pateicoties dziļai mijiedarbībai starp ābeļu audzēšanu un teritorijas un vides saglabāšanu, kas tipiska vietējai ražošanas sistēmai, veicina “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” reputāciju, kas atzīta gan pašu zemes, gan starptautiskā tirgū.

Mūsdienās šajā ābolu ražošanas nozarē ir iesaistīti 8 000 ražotāju, vairums no kuriem ir apvienojušies kooperatīvos, 2 500 iesaiņošanas centru darbinieku un 12 000 cilvēku, kas tiek nodarbināti ražas novākšanā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, ar AĢIN “Mela Alto Adige” jeb “Südtiroler Apfel” apzīmētā produkta specifikācijas grozījumu pieteikumu 2011. gada 16. jūlijā publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta ufficiale della Repubblica italiana) 164. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietni (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---

28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/13

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 125/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SPARGEL AUS FRANKEN”/“FRÄNKISCHER SPARGEL”/“FRANKEN-SPARGEL”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0804-17.03.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Spargel aus Franken”/“Fränkischer Spargel”/“Franken-Spargel”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Apzīmējums “Spargel aus Franken” jeb Frankonijas sparģeļi attiecas tikai uz lakstauga Asparagus officinalis L. ēdamajiem dzinumiem, kas izaudzēti un novākti Frankonijas ģeogrāfiskajā apgabalā; tie var būt baltie sparģeļi (ar apakškategoriju violetie sparģeļi) un zaļie sparģeļi (ar apakškategoriju violeti zaļie sparģeļi).

Baltos sparģeļus audzē augsnes valnīšos. Neļaujot saules gaismai piekļūt asniem, tie tiek etiolēti. Atkarībā no šķirnes un augsnes gaismas caurlaidības balto sparģeļu asnu galotnes var iegūt arī rozā līdz violeti purpursarkanu krāsojumu. Baltos un violetos sparģeļus sauc arī par etiolētajiem sparģeļiem.

Zaļo sparģeļu asni aug virs zemes. Saules gaismas ietekmē fotosintēzes procesā veidojas hlorofils, kas rada sparģeļu dzinumu zaļo krāsu. Atkarībā no šķirnes zaļie sparģeļi var būt arī daļēji violeti.

Lai nodrošinātu Frankonijas sparģeļu atbilstību kvalitātes prasībām, kā arī to specifiskās īpašības, Frankonijas sparģeļus parasti audzē atbilstoši labas lauksaimniecības prakses noteikumiem un pēc sagatavošanas un iepakošanas pārdod saskaņā ar spēkā esošajiem ES tirdzniecības standartiem.

Frankonijas sparģeļi no citas izcelsmes sparģeļiem atšķiras ar to, ka līdztekus ārējām pazīmēm (atbilstība tirdzniecības standartiem) tiem piemīt arī tādas īpašības kā smalka šķiedra, maiga, aromātiska garša, nav izteikta rūgtvielu veidošanās tendence, un tos audzē un novāc tikai Frankonijas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Lai nodrošinātu minēto īpašību veidošanos, audzētāji, vadoties pēc Bavārijas Brīvvalsts šķirņu izmēģinājumiem, izvēlas šķirnes, kas īpaši labi atbilst šai specifikācijai. Audzētājus katru gadu informē par ieteicamajām šķirnēm. Turklāt nepārtraukta, attiecīgajiem laikapstākļiem piemērota ražas novākšana un produkta lietpratīga apstrāde pēc ražas novākšanas nodrošina tā svaigumu neatkarīgi no realizācijas veida.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Sparģeļu audzēšanai no iestādīšanas līdz ražas novākšanai jānorisinās Frankonijas ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Frankonijas ģeogrāfiskais apgabals aptver visus sparģeļu audzēšanas apgabalus, kas atrodas Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas Brīvvalsts Lejasfrankonijas (Unterfranken), Vidusfrankonijas (Mittelfranken) un Augšfrankonijas (Oberfranken) administratīvajā teritorijā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Frankonijas sparģeļus audzē Frankonijai raksturīgajās keipera māla augsnēs, kā arī juras perioda, Ziemeļbavārijas pauguraines un keipera nogulumu, Frankonijas plato, kā arī Špesartas (Spessart) un Rēnas (Rhön) kalnienes smilts augsnēs, vidēji 200–300 m augstumā virs jūras līmeņa. Audzēšanas apstākļiem raksturīgas vidēji 1 500 saules gaismas stundas gadā, gada vidējā gaisa temperatūra 10 °C un gada vidējais nokrišņu daudzums 600 mm. Saules starojums un temperatūra veicina augsnes sasilšanu jau agrā pavasarī. Nokrišņu sadalījums gadā ir vienmērīgs, proti, 40–60 mm ik mēnesi, un tas nozīmē, ka sparģeļi aug vienmērīgi. Projekta “Spargeltemperaturservice” ietvaros veiktie augsnes valnīšu temperatūras mērījumi ļauj uzraudzīt augšanas apstākļus Frankonijā.

Minēto ģeogrāfisko īpatnību dēļ sparģeļu audzēšana Lejasfrankonijas, Vidusfrankonijas un Augšfrankonijas administratīvajā apgabalā tradicionāli ir augsti attīstīta. Sparģeļu asnu nogriešana zem zemes (“Blindstechen”) ir no seniem laikiem mantota un vēl joprojām izmantota balto sparģeļu ražas novākšanas metode. Sparģeļa asnu no auga atdala ar garu nazi, iepriekš neatsedzot visu asnu.

Pierādījumi par tradicionālo audzēšanas metodi atrodami jau Florinus darbos, kas publicēti 1702.–1722. gadā (Bavārijas Valsts bibliotēka Minhenē). Citi vēsturiski avoti par sparģeļu audzēšanu Frankonijā, kas datēti ar 1799.–1858. gadu, ir pieejami par Bambergas (Bamberg) (Augšfrankonija) apkārtni un apliecina, ka jau 1860. gadā Kicingenes (Kitzingen) (Lejasfrankonija) apriņķī ir audzēti sparģeļi. 1876. gadā izdotajā Egolsheimas (Eggolsheim) (Augšfrankonija) tirgus vēsturē stāstīts par sparģeļu audzēšanu reģionā 1670. gadā.

Gadsimtu gaitā sparģeļu audzēšana Frankonijā ir kļuvusi par svarīgu tautsaimniecisku faktoru, kuram ir nozīme arī kulinārijā un kultūrā. 2000. gadā Frankonijā sparģeļus audzēja 670 ha lielā platībā (Augšfrankonijā 77,18 ha, Vidusfrankonijā 264,62 ha, Lejasfrankonijā 327,61 ha), kas ir 41 % no kopējās sparģeļu audzēšanai izmantotās platības Bavārijā.

5.2.   Produkta specifika:

Augstu tiek vērtēta galvenokārt Frankonijas sparģeļu smalkā šķiedra, maigā, aromātiskā garša un nelielā rūgtvielu veidošanās tendence. Jau žurnāla “Die Gartenlaube” 1858. gada izdevumā (pārpublicēts Elyane Werner“Fränkisches Leben — fränkischer Brauch”, W. Ludwig Verlag, 1992) teikts, ka sparģeļi ir tradicionāli cildināti dārzeņi.

Frankonijas sparģeļi ir plaši pazīstami reģionā un aiz tā robežām, un tiem ir laba reputācija. Par to cita starpā liecina arī tas, ka Frankonijas sparģeļi plašsaziņas līdzekļos tiek raksturoti kā iecienīta delikatese. Kopš 1998. gada reizi divos gados tiek vēlēta Frankonijas sparģeļu karaliene. Frankonijas sparģeļu karalienei un Frankonijas reģionu sparģeļu princesēm tiek pievērsta liela uzmanība. No daudzajiem Frankonijā organizētajiem sparģeļu svētkiem vispazīstamākais ir “Sparģeļu tirgus” Nirnbergā. Gadu no gada ne vien reģionālie laikraksti, bet arī plašsaziņas līdzekļi citos Bavārijas reģionos ziņo par sparģeļu sezonas atklāšanu Frankonijā, kurā nereti pirmo sparģeli no zemes simboliski izceļ Bavārijas lauksaimniecības ministrs. Sparģeļu ražas novākšana katru gadu tradicionāli beidzas Jāņu dienā – 24. jūnijā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Frankonijas sparģeļu īpašā kvalitāte un īpašā garša veidojusies, pateicoties augsnes apstākļu, klimata un Frankonijas sparģeļu audzētāju vēsturiski uzkrātās ražošanas lietpratības apvienojumam, kas raksturīgs tikai šim reģionam.

Frankonijas sparģeļu audzētāju pieredze ir nodota tālāk no paaudzes paaudzē. Šīs izcilās zināšanas par sparģeļiem papildina modernā pētniecība (Bavārijas Vīnkopības un dārzkopības iestāde (Bayerische Landesanstalt für Weinbau und Gartenbau) un Bavārijas Lauksaimniecības iestāde (Bayerische Landesanstalt für Landwirtschaf)), reģionā veiktie audzēšanas izmēģinājumi (Albertshofenē (Albertshofen) un Ekentālē (Eckental)), audzētāju apmācība (sparģeļu dienas) un audzētājiem paredzēta informācija (Frankonijas sparģeļu audzētāju apvienības (Spargel-Erzeugerverbandes Franken e.V.) sagatavotie apkārtraksti par sparģeļiem, kā arī Kicingenes (Kitzingen) un Firtas (Fürth) Lauksaimniecības pārvalžu sniegtā informācija). Frankonijas sparģeļu kvalitāte ir šīs pieredzes un zināšanu apliecinājums.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 12. sēj., 2009. gada 20. marts, 7.a-aa daļa, 4. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/1200

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---

28.4.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/16

---

Labojums Komisijas paziņojumā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 87, 2012. gada 23. marts )

2012/C 125/07

3. lappusē:

tekstu:

lasīt šādi:

13. lappusē:

tekstu:

lasīt šādi:

---