7.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/1

I.

A.

B.

C.

D.

E.

F.

G.

H.

H.1.

H.2.

II.

I.

J.

K.

L.

M.

N.

O.

P.

Q.

R.

S.

T.

III.

A.

A.1.

A.2.

B.

B.1.

B.2.

B.3.

B.4.

C.

D.

E.

F.

I PIELIKUMS –

II PIELIKUMS –

III PIELIKUMS –

1.

Šajā pārskatā analizēta informācija par Eiropas Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību 2010. finanšu gadā. Tajā izklāstīts finanšu resursu izlietojums un notikumi, kuri būtiski ietekmējuši gada laikā veiktos pasākumus (I un II sadaļa), kā arī sniegts īss pārskats par 2010. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu (III sadaļa).

2.

Pārskats ir sagatavots saskaņā ar 122. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) (turpmāk – Finanšu regula), 185. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk – īstenošanas noteikumi), un 13. panta 2. punktu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (3). Analīzes pamatā ir grāmatveža sagatavotie provizoriskie pārskati.

3.

Parlamenta galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 616 760 399 jeb 19,99 % no kopējiem ES administratīvajiem izdevumiem, proti, finanšu shēmas V izdevumu kategorijas (4) līdzekļiem. Zemāk redzamajā 1. tabulā sniegts pārskats par Parlamenta budžeta izpildi 2010. finanšu gadā.

1.   tabula

2010. gada apropriāciju izlietojums

4.

Iegrāmatoto ieņēmumu kopsumma 2010. gada 31. decembrī bija EUR 243 094 204, un tā ietvēra piešķirtos ieņēmumus EUR 110 298 523 apmērā.

5.

Parlamenta 2010. gada sākotnējā budžetā apstiprināto apropriāciju kopsumma bija EUR 1 607 363 235, kas ir par 5 % vairāk salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu (EUR 1 529 970 930).

6.

Budžeta grozījumu Nr. 1/2010 pieņēma 2010. gada 19. maijā un tas paredzēja EUR 9 397 164, lai finansētu papildu izdevumus, kas tieši saistīti ar Lisabonas līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, stāšanos spēkā. Ar budžeta grozījumu darbinieku skaits tika palielināts līdz 150. No kopumā 75 pagaidu amata vietām, kas tika papildus piešķirtas politiskajām grupām, 70 tika iedalītas komiteju sekretariātiem un piecas bija paredzētas Direktorātam attiecībām ar valstu parlamentiem. Īpaši tika palielināti divi budžeta posteņi: 1200. postenis ”Atalgojums un piemaksas” un 4220/01. apakšpostenis “Parlamentārā palīdzība – vietējie palīgi”. Palielinājās arī apropriācijas, kas paredzētas deputātiem sniegtai personīgai palīdzībai – sākot ar 2010. gada 1. maiju, sekretariāta piemaksa tika palielināta par EUR 1 500 mēnesī uz vienu deputātu.

7.

Saistību kopsumma bija EUR 1 552 290 272 jeb 96 % no galīgajām apropriācijām (2009. gadā – 93 %). Maksājumu kopsumma bija EUR 1 321 261 642 jeb 85 % no uzņemtajām saistībām (2009. gadā – 87 %).

8.

Uz 2011. finanšu gadu automātiski pārnesto apropriāciju kopsumma bija EUR 231 028 630 jeb 15 % no apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības (2009. gadā – 13 %). Apropriācijas, par kurām līdz gada beigām nebija uzņemtas saistības, tika pārnestas uz 2011. finanšu gadu (apropriāciju neautomātiskā pārnešana), to kopsumma bija EUR 9 240 000 jeb 0,6 % no galīgajām apropriācijām (2009. gadā – 0,7 %) un tās tika izlietotas 2. tabulā norādīto mērķu īstenošanai.

2.   tabula

Pamatojums apropriāciju neautomātiskai pārnešanai uz 2011. gadu

9.

Uz 2010. gadu automātiski pārnesto apropriāciju kopsumma bija EUR 180 265 823. No šīm pārnestajām apropriācijām tika veikti maksājumi EUR 156 561 474 apmērā (87 %, bet 2009. gadā – 92 %). Tādēļ atcelto apropriāciju summa bija EUR 23 704 349. Visvairāk apropriāciju tika atcelts 140. pantā “Pārējie darbinieki un ārštata darbinieki”, 200. pantā “Ēkas”, 202. pantā “Izdevumi saistībā ar ēkām” un 324. pantā “Sagatavošana un izplatīšana”. Atceltās summas un atcelšanas galvenie iemesli ir izklāstīti 3. tabulā.

3.   tabula

No 2009. uz 2010. gadu automātiski pārnesto apropriāciju atcelšanas galvenie iemesli

10.

To uz 2010. gadu neautomātiski pārnesto apropriāciju kopsumma, kas tika pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, bija EUR 10 100 000, un tās attiecās uz 2003. posteni “Nekustamā īpašuma iegāde” (EUR 9 100 000) un 2008. posteni “Citi izdevumi saistībā ar ēkām” (EUR 1 000 000).

11.

Par visām pārnestajām apropriācijām tika uzņemtas saistības līdz 2010. gada 31. martam, kā noteikts Finanšu regulā. To mērķis bija Eiropas nama vajadzībām iegādāties Millenáris ēku Budapeštā un segt ar šo pirkumu saistītās papildu izmaksas. Attiecībā uz šīm saistībām atbilstošajiem maksājumiem, kam jābūt veiktiem līdz 2010. gada 31. decembrim, no 2003. posteņa līdzekļiem maksājumos tika izlietoti 92 %. Galvenais šāda izlietojuma līmeņa iemesls ir tas, kas galīgā pirkuma cena bija zemāka nekā plānots. Izlietojuma līmenis 2008. postenī bija 0 %, jo izrādījās, ka nav nekādu saistīto izmaksu.

12.

Piešķirto ieņēmumu kopsumma 2010. gadā bija EUR 110 298 523 (2009. gadā – EUR 27 576 932). Saistības bija uzņemtas 13 % apmērā (2009. gadā – 44 %). Maksājumu kopsumma bija EUR 10 247 794 jeb 74 % no uzņemtajām saistībām (2009. gadā – 74 %). Atlikums, proti, EUR 110 017 852, tika pārnests uz 2011. finanšu gadu (2009. gadā – EUR 20 637 870). Piešķirto ieņēmumu apropriāciju avoti parādīti zemāk redzamajā attēlā.

1.   attēls

2010. gadā piešķirto ieņēmumu apropriācijas – pārskats pa nodaļām

13.

2010. gadā 20. nodaļā iekļautās apropriācijas galvenokārt ir iegūtas no Beļģijas valsts maksājuma. Beļģijas valsts 2010. gada 27. janvārī atmaksāja EUR 85 987 000 saistībā ar izmaksu segšanu par zemi D4 un D5 ēkas būvlaukumam un izstrādes izmaksu segšanu par jumtu Luksemburgas stacijai Briselē. Saskaņā ar Finanšu regulu šī summa ir iekļauta pārskatos kā piešķirtie ieņēmumi un to var izmantot vienīgi ar nekustamo īpašumu saistītu projektu finansēšanai (specifikācijas princips). Attiecīgo summu var izmantot 2010. gadā, bet vajadzības gadījumā to var pārnest uz turpmākajiem finanšu gadiem. Cita starpā to var izmantot deputātu loģistikas vajadzībām un darba apstākļu uzlabošanai, nodrošinot otru biroju deputātu palīgiem. Daļu summas vajadzības gadījumā varētu izmantot arī to ēku iegādei, kuras joprojām tiek nomātas.

14.

Kopējais uz 2010. gadu pārnestais piešķirto ieņēmumu apjoms bija EUR 20 637 870 (2009. gadā – EUR 36 808 922). Uzņemto saistību kopsumma bija EUR 15 646 888 (2009. gadā – EUR 36 024 461). Maksājumu kopsumma 2010. gadā bija 65 % no apropriācijām ar saistību segumu (2009. gadā – 94 %).

15.

Atcelto apropriāciju kopsumma bija EUR 55 230 127 (2009. gadā – EUR 102 241 198) jeb 3,4 % no galīgajām apropriācijām (2009. gadā – 7 %). Apropriāciju atcelšanas galvenie iemesli ir izklāstīti zemāk redzamajā tabulā.

4.   tabula

2010. gada apropriāciju atcelšanas galvenie iemesli

16.

Finanšu gada laikā saskaņā ar Finanšu regulas 24. un 43. pantu tika apstiprināti 13 ”C” pārvietojumi (7). Šo pārvietojumu kopsumma bija EUR 84 274 488 jeb 5,2 % no galīgajām apropriācijām (2009. gadā – 18 pārvietojumi par kopējo summu, kas atbilst 4 % no galīgajām apropriācijām). Saskaņā ar Finanšu regulaso22. panta 1. punktu (8) priekšsēdētājs apstiprināja 6 ”P” pārvietojumus, kuru kopsumma bija EUR 4 009 571 jeb 0,2 % no galīgajām apropriācijām (2009. gadā – 9 pārvietojumi par kopējo summu, kas atbilst 2 % no galīgajām apropriācijām). Pārvietojumu sadalījums pēc juridiskā pamata, kā arī to mērķu kopsavilkums izklāstīts zemāk redzamajās tabulās.

17.

Pavisam 2010. gadā tika veikti 19 ”C” un “P” pārvietojumi par kopējo summu EUR 88 284 059 jeb 5,5 % no galīgajām apropriācijām (2009. gadā – 27 pārvietojumi par kopējo summu EUR 100 518 607 jeb 7 % no galīgajām apropriācijām).

5.   tabula

Pārvietojumu sadalījums pēc juridiskā pamata

6.   tabula

“C” pārvietojumu sadalījums pēc saņemošās budžeta pozīcijas

7.   tabula

“C” pārvietojumu sadalījums pēc izdevumu kategorijas un pamatojuma

18.

Šajā daļā aplūkots to apropriāciju izlietojums, kas bija iekļautas 10 0. nodaļā “Provizoriskas apropriācijas”, 10 1. nodaļā “Rezerve neparedzētiem izdevumiem”, 10 3. nodaļā “Paplašināšanās rezerve”, 10 5. nodaļā “Provizoriska apropriācija nekustamajam īpašumam” un 10 6. nodaļā “Rezerve prioritāriem projektiem sagatavošanas posmā”. Šīs budžeta 10. sadaļā “Citi izdevumi” iekļautās nodaļas turpmāk šajā pārskatā tiek sauktas par “provizoriskajām apropriācijām”. 2010. gadā apropriācijas galvenokārt tika pārvietotas no 10. sadaļas “Citi izdevumi” (50 % jeb EUR 42 241 800).

19.

No šīs summas kopumā EUR 14 089 600 pārvietoja ēku politikas vajadzībām, kopumā EUR 13 000 000 – IT vajadzībām, kopumā EUR 10 550 000 – ar personālu saistītām vajadzībām un EUR 4 602 200 – citiem mērķiem. No provizoriskajām apropriācijām veikto pārvietojumu pamatojums ir izklāstīts tabulā.

8.   tabula

No provizoriskajām apropriācijām veikto pārvietojumu pamatojums

20.

Šajā daļā ir aplūkoti pārvietojumi no avotiem, kas nav iekļauti 10. sadaļā “Citi izdevumi”. No citām budžeta sadaļām tika pārvietotas apropriācijas par kopējo summu EUR 42 032 688. Lielākā daļa šo pārvietojumu bija saistīti ar nekustamā īpašuma politiku (41 %), nākamā grupa bija ar darbiniekiem saistītie pārvietojumi (30 %) un pēc tam – ar IT saistītie pārvietojumi (28 %). Šo pārvietojumu pārskats sniegts 9. tabulā.

21.

“P” pārvietojumu pārskats ir sniegts 10. tabulā.

9.   tabula

No citiem avotiem (ne provizoriskajām apropriācijām) veikto “C” pārvietojumu pamatojums

10.   tabula

“P” pārvietojumu pamatojums

22.

Šajā sadaļā aplūkots apropriāciju izlietojums dažādās budžeta nodaļās, to īpatsvars kopējā budžetā un izmaiņas apropriāciju izlietojumā salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Analizējot Parlamenta finanšu pārvaldību 2010. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, būtu jāņem vērā šādi apstākļi:

23.

2010. gada budžeta apropriācijas salīdzinājumā ar 2009. finanšu gadu iepriekš minētie iemesli ietekmēja visvairāk.

24.

70 % no visām saistībām attiecās uz četrām nodaļām. Tās bija: 10. nodaļa “Iestādes locekļi”, 12. nodaļa “Ierēdņi un pagaidu darbinieki”, 20. nodaļa “Ēkas un saistītie izdevumi” un 42. nodaļa “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”. Zemāk redzamajā tabulā izklāstīts to apropriāciju sadalījums pa nodaļām, par kurām 2010. gadā tika uzņemtas saistības, salīdzinājumā ar apropriācijām, par kurām saistības tika uzņemtas 2009. gadā. Izmaiņas grafiski atspoguļotas zemāk redzamajos attēlos.

11.   tabula

2010. un 2009. gadā uzņemto saistību salīdzinājums

2.   attēls

2010. gada izdevumu sadalījums pa nodaļām

3.   attēls

2010. un 2009. gadā uzņemto saistību salīdzinājums – pārskats pa nodaļām

25.

Uz šo nodaļu attiecās 13 % no visiem 2010. finanšu gada izdevumiem, un tas bija par 24 % vairāk nekā 2009. gadā. Šo palielinājumu izskaidro palielinājums 1000. postenī “Atalgojums” (+121 %) un 1004. postenī “Parastie ceļa izdevumi” (+16 %), kas tika kompensēts, samazinot 1006. posteni “Piemaksa par vispārējiem izdevumiem” par 13 % un 1033. posteni “Locekļu brīvprātīgā pensiju shēma” – par 99 %.

26.

Šo izmaiņu pamatā bija jaunā Deputātu nolikuma stāšanās spēkā 2009. gadā. 2010. finanšu gads bija pirmais, kurā Deputātu nolikums tika īstenots pilnībā. 2010. gada budžeta pirmās aplēses tika sagatavotas 2009. gada sākumā, t. i., pirms Deputātu nolikuma stāšanās spēkā. Arī 2009. gada beigās, kad Deputātu nolikums dažus mēnešu jau bija ticis īstenots, finansiālās vajadzības bija iespējams novērtēt vien stipri aptuveni, ņemot vērā, ka 2009. gads bija netipisks gads, jo vairāk nekā 50 % deputātu tika ievēlēti pirmo reizi, noteikumi bija jaunums gan pašiem deputātiem, gan administrācijai, kā arī bija jāņem vērā pēcvēlēšanu perioda īpatnības.

27.

Uzņemto saistību kopsumma 1000. postenī “Algas” bija EUR 67 712 999 (33 % no 10. nodaļas saistībām), bet 1004. postenī “Parastie ceļa izdevumi” –EUR 75 133 000 (36 % no 10. nodaļas saistībām). No pēdējā minētā posteņa sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus saistībā ar braucieniem uz darba vietām un no tām un citiem dienesta komandējumiem.

28.

Deputāti 2010. gadā veica 17 058 braucienus, lai piedalītos sesijās Strasbūrā un Briselē, 30 216 braucienus uz komiteju sanāksmēm un 2 536 braucienus uz politisko grupu sanāksmēm Briselē (9). Ārpus Parlamenta ierastajām darba vietām tika veikti 866 braucieni uz komiteju sanāksmēm, 1 399 braucieni uz politisko grupu sanāksmēm un 1 842 braucieni saistībā ar parlamentāro delegāciju sanāksmēm.

29.

Uzņemto saistību kopsumma 1006. postenī “Piemaksa par vispārējiem izdevumiem” bija EUR 36 966 241 (18 % no 10. nodaļas saistībām). No šīs summas tika segti ar deputātu parlamentāro darbību saistīti izdevumi. Minētā piemaksa ir EUR 4 223 mēnesī.

30.

Uz šo nodaļu attiecās 34 % no 2010. gada izdevumiem, veidojot kopējo izdevumu lielāko daļu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izdevumi palielinājās par 6 %, jo 120. pantā tika palielināts līdzekļu apjoms. Tas notika galvenokārt tādēļ, ka palielinājās izdevumi (+6 %) 1200. postenī “Atalgojums un piemaksas”, un tas atspoguļojās budžeta grozījumā (+EUR 4 565 164) un pārvietojumos pēc Tiesas lēmuma par algu atpakaļejošu korekciju par 2009. gadu.

31.

Budžeta 1200. postenis bija jāpalielina par EUR 6,2 miljoniem (pārvietojums C6), jo faktiskais vakanču apjoms bija mazāks nekā prognozētais (plānošanas stadijā tika izmantota pārāk augsta standarta samazinājuma vienotā likme) un 2010. gada budžetā nebija pietiekami ņemts vērā aizvien pieaugošais no citām ES iestādēm pārcelto ierēdņu skaits, aizpildot jaunas un vakantas amata vietas. Šie pārvietojumi attiecās galvenokārt uz kvalificētiem darbiniekiem, kuriem, iestājoties darbā Eiropas Parlamentā, amata pakāpe bija augstāka par pamatpakāpi AST1 vai AD5, ko izmanto jaunām amata vietām nepieciešamo apropriāciju novērtēšanai. Pārvietojums C12 šī posteņa apropriācijas palielināja vēl par EUR 10,6 miljoniem. Šī pārvietojuma mērķis bija nodrošināt pietiekamu finansējumu algu atpakaļejošai korekcijai par 2009. gadu (10) un 2010. gadu.

32.

Uz 12. nodaļas 1200. posteni “Atalgojums un piemaksas” attiecās aptuveni 99 % no visiem izdevumiem. Šajā postenī uzņemto saistību kopsumma bija EUR 525 864 796.

33.

Darbam Ģenerālsekretariātā 2010. gadā tika pieņemts 301 ierēdnis un pagaidu darbinieks, darbam politiskajās grupās tika pieņemti 149 pagaidu darbinieki un 425 personas tika pieņemtas kā akreditētie deputātu palīgi. 2010. gada 31. decembrī Parlamentā bija nodarbināti pavisam 5 515 ierēdņi un pagaidu darbinieki. No šī kopskaita 4 951 darbinieks strādāja Ģenerālsekretariātā un 564 – politiskajās grupās.

34.

Analizējot personāla sastāvu pēc dzimuma, 2010. gada 31. decembrī sievietes ieņēma 25 % nodaļas vadītāja amatu, 28 % direktora amatu un 33 % ģenerāldirektora amatu. Darbinieku sadalījums atbilstoši funkcijām un dzimumam ir parādīts zemāk redzamajā attēlā.

4.   attēls

Ģenerālsekretariāta darbinieku sadalījums pēc dzimuma

35.

Uz šo nodaļu attiecās 7 % no 2010. gada izdevumiem. 17 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu noteica lielāki izdevumi 1402. postenī “Konferenču tulki” (+27 %) un 142. pantā “Ārējie pakalpojumi” (+20 %). No 14. nodaļas apropriācijām 52 % tika piešķirti 1402. postenim un 24 % – 1400. postenim “Pārējie darbinieki”.

36.

Uzņemto saistību kopsumma 1402. postenī “Konferenču tulki” bija EUR 54 990 000, un no tās saskaņā ar iestāžu sadarbību cita starpā sedza samaksu, sociālās iemaksas, ceļa izdevumus un dienas naudu konferenču palīgtulkiem, kurus Parlaments pieaicina Parlamenta vai citu iestāžu organizētās sanāksmēs, ja Parlamenta tulki (ierēdņi vai pagaidu darbinieki) nevar nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus.

37.

Parlamenta tulki un konferenču palīgtulki 2010. gadā nostrādāja 109 256 mutiskās tulkošanas dienas, sniedzot pakalpojumus Parlamentam un citām iestādēm (11), kurās Parlamenta dienesti nodrošina mutisko tulkošanu (par 16 % vairāk nekā 2009. gadā, kas bija vēlēšanu gads). Parlamenta tulki strādāja 51 977 dienas (par 21 % vairāk nekā 2009. gadā) un konferenču palīgtulki – 57 279 dienas (par 12 % vairāk nekā 2009. gadā).

38.

Uzņemto saistību kopsumma 1400. postenī “Pārējie darbinieki” bija EUR 25 212 376. No šī posteņa sedz pārējo darbinieku, tostarp līgumdarbinieku, vietējo darbinieku un īpašu padomdevēju atalgojumu, ietverot piemaksas un pabalstus, darba devēja iemaksas dažādās sociālās drošības sistēmās, kā arī izdevumus saistībā ar šādu darbinieku atalgojumam piemērojamiem korekcijas koeficientiem un izdevumus par aģentūru pagaidu darbiniekiem. Parlamentā 2010. gada 31. decembrī bija nodarbināti 634 līgumdarbinieki. Gada laikā uz šo posteni tika pārvietotas papildu apropriācijas, lai finansētu Horvātijas līgumdarbinieku pieņemšanu darbā saistībā ar gaidāmo Horvātijas pievienošanos ES.

39.

Līgumdarbinieku sadalījums pa funkciju grupām ir parādīts 5. attēlā.

5.   attēls

Līgumdarbinieku sadalījums pa funkciju grupām

40.

Uz šo nodaļu attiecās 1 % no 2010. gada izdevumiem. Salīdzinājumā ar 2009. gadu šajā nodaļā uzņemto saistību apjoms samazinājās par 5 %, jo nebija izdevumu 1613. postenī “Kvalifikācijas celšana: komandējuma izdevumi”. Šis pants bija svītrots no budžeta nomenklatūras un apropriācijas bija pārvietotas uz 300. pantu “Izdevumi par personāla komandējumiem un dienesta braucieniem starp trim darba vietām”.

41.

No 16. nodaļas saistībām 39 % attiecās uz 1654. posteni “Mazbērnu novietne un silītes, ar kurām ir noslēgti līgumi”, 28 % – uz 1612. posteni “Kvalifikācijas celšana” un 17 % – uz 1652. posteni “Restorānu un ēdnīcu kārtējie darbības izdevumi”.

42.

1654/01. apakšpostenis “Mazbērnu novietne un silītes, ar kurām ir noslēgti līgumi: Parlamenta silīšu un ģimenes telpas Briselē ārējā pārvaldība un saistītie izdevumi”1654. postenī veidoja izdevumu lielāko daļu. Šajā postenī uzņemto saistību kopsumma bija EUR 5 163 866, un no tās sedza Parlamenta daļu no visiem izdevumiem par mazbērnu novietni un ārējām silītēm, ar kurām ir noslēgts līgums.

43.

Uzņemto saistību kopsumma 1612. postenī bija EUR 3 680 850, un no tās sedza apmācības izdevumus personāla prasmju un attiecīgās iestādes darbības un efektivitātes uzlabošanai. 2010. gadā 7 504 personas apmeklēja iekšējos valodu kursus un vēl 392 personas apmeklēja kursus ārpus darba vietas. Papildus tam 733 personas apmeklēja IT kursus un 998 personas piedalījās apmācībā finanšu jomā. 85 darbinieki apmeklēja Eiropas Administrācijas skolas rīkotos kursus. Attiecībā uz kursiem, kas nav saistīti ar valodu apguvi, pavisam 6 853 dalībnieki apmeklēja iestādes rīkotās apmācības un 198 apmeklēja ārējus kursus.

44.

Uzņemto saistību kopsumma 1652. postenī “Restorānu un ēdnīcu kārtējie darbības izdevumi” bija EUR 2 313 000. No šī posteņa tiek segti restorānu un ēdnīcu darbības izdevumi. Restorāni un ēdnīcas apkalpoja aptuveni 1 339 000 apmeklētāju, bet darbinieku veikals – aptuveni 161 000.

45.

Uz šo nodaļu attiecās 12 % no 2010. gada izdevumiem, kas ir par 2 % vairāk nekā 2009. gadā. Lielāki izdevumi 2003. postenī “Nekustamā īpašuma iegāde” (12), 2022. postenī “Telpu uzkopšana un uzturēšana” un 2000. postenī “Īres maksa” tika kompensēti, samazinot izdevumus 2007. postenī “Telpu iekārtošana” un 2001. postenī “Ilgtermiņa nomas maksājumi”. 2001. postenī 2010. gadā tika iekļauti EUR 86 miljoni apropriāciju no piešķirtajiem ieņēmumiem (sk. pārskata I sadaļu, kas attiecas uz piešķirto ieņēmumu apropriācijām).

46.

20. nodaļas apropriāciju sadalījums pa izdevumu veidiem ir parādīts zemāk redzamajā tabulā.

6.   attēls

20. nodaļas izdevumu sadalījums

47.

Uzņemto saistību kopsumma 2022. postenī “Telpu uzkopšana un uzturēšana” bija EUR 39 351 882 (21 % no nodaļas līdzekļiem), un no tās saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem sedza izdevumus par telpu, liftu, apkures sistēmu, gaisa kondicionēšanas iekārtu un ugunsdrošo durvju uzturēšanu, kā arī par kosmētisko remontu, labošanu u. c.

48.

Uzņemto saistību kopsumma 2026. postenī “Ēku drošība un novērošana” bija EUR 38 917 198, un no tās sedza galvenokārt izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta lietoto ēku apsardzi un novērošanu tā trijās parastajās darba vietās un informācijas birojos. Parlamenta telpās 2010. gada beigās bija nodarbināti 1 023 (13) apsardzes darbinieki.

49.

Uz šo nodaļu attiecās 9 % no 2010. gada izdevumiem. Izdevumi 21. nodaļā 2010. gadā bija pieauguši par 30 % salīdzinājumā ar 2009. gadu, jo īpaši saistībā ar izdevumu palielināšanos 210. pantā “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas”. Minētajā postenī izdevumi tika palielināti par 34 % ar trīs “C” pārvietojumu palīdzību (C7, C11 un C14), to kopsummai sasniedzot aptuveni EUR 24 miljonus. 210. panta apropriācijas veido 82 % no 21. nodaļas līdzekļiem. Lielākā daļa šīs nodaļas apropriāciju ir paredzētas diviem posteņiem, proti, 2100. postenim “Iekārtas un programmatūra informācijas un jauninājumu tehnoloģiju jomā” (41 %) un 2102. postenim “Ārējie pakalpojumi informācijas un jauninājumu tehnoloģiju jomā” (arī 41 %). 21. nodaļas izdevumu sadalījums ir parādīts zemāk redzamajā attēlā.

50.

Ar pārvietojumu palīdzību īstenotais 30 % palielinājums bija nepieciešams, jo tika uzsākta Prezidija pieņemtās vidēja termiņa stratēģijas IKT jomā īstenošana, tostarp arī Zināšanu pārvaldības sistēmas un šajās programmās ietvertu ļoti svarīgu IT projektu īstenošana. Lielā mērā budžetu ietekmēja arī bezvadu interneta zonas paplašināšana un Datu centrs Briselē (sīkākai informācijai sk. pārskata III sadaļu).

7.   attēls

21. nodaļas izdevumu sadalījums

51.

Uzņemto saistību kopsumma 2100. postenī “Iekārtas un programmatūra informācijas un jauninājumu tehnoloģiju jomā” bija EUR 56 626 299. No šiem līdzekļiem sedza izdevumus par iestādei vajadzīgo iekārtu un programmatūras iegādi, nomu, apkalpošanu un uzturēšanu un saistītajiem darbiem. Šīs iekārtas un programmatūras it īpaši attiecas uz datu apstrādes centra un telekomunikāciju sistēmām, datoriekārtām nodaļās un politiskajās grupās, kā arī elektronisko balsošanas sistēmu.

52.

Uzņemto saistību kopsumma 2102. postenī “Ārējie pakalpojumi informācijas un jauninājumu tehnoloģiju jomā” bija EUR 55 814 490, un no tās galvenokārt sedza izdevumus par pakalpojumu uzņēmumu un IT konsultāciju firmu sniegtiem ārējiem pakalpojumiem Informātikas centra un tīkla ekspluatācijā, lietojumprogrammu izstrādē un uzturēšanā, par lietotājiem, tostarp deputātiem un politiskajām grupām, sniegto palīdzību, par izpēti un tehniskās dokumentācijas izstrādi un ievadi.

53.

Skaitļošanas kapacitāte un datu apstrādes jauda izskatāmajā periodā palielinājās par 28 %. 2009. gada decembrī atmiņas ietilpība bija 1 803 021 gigabaiti (Gb) salīdzinājumā ar 2 314 240 Gb 2010. gada beigās. Attiecībā uz datu apstrādes jaudu, Parlamenta centrālās IT sistēmas spēja noteiktā laika posmā apstrādāt noteiktu datu apjomu saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Turklāt “ielāpu” skaits, kas informācijas sistēmu drošības nodrošināšanas nolūkā tika integrēti un testēti tīklā, serveros, programmatūrā un darbstacijās, samazinājās par 46 % (2009. gada beigās – 1 886, bet 2010. gada beigās – 1 019).

54.

Uz šo nodaļu attiecās 1 % no 2010. gada izdevumiem. Šīs nodaļas samazināšanās par 4 % salīdzinājumā ar 2009. gadā galvenokārt skaidrojama ar mazākiem izdevumiem 232. pantā “Tiesāšanās izdevumi un zaudējumu atlīdzība” (–21 %).

55.

Izdevumi šajā nodaļā sadalījās šādi: 55 % – 235. pantā “Telekomunikācijas”, 19 % – 230. pantā “Kancelejas preces, biroja piederumi un dažādas plaša patēriņa preces” un 10 % – 232. pantā “Tiesāšanās izdevumi un zaudējumu atlīdzība”.

56.

Uz šo nodaļu attiecās 2 % no 2010. gada izdevumiem. 2010. gadā apropriācijas bija palielinājušās par 15 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. To noteica palielinājums 300. pantā “Izdevumi par personāla komandējumiem un dienesta braucieniem starp trim darba vietām”. 2010. gadā Parlaments pakāpeniski atsāka darboties pilnā apmērā pēc 2009. gada vēlēšanām.

57.

2010. gadā bija 33 200 komandējumu (braucienu), kas kopā veidoja 98 629 komandējuma dienas. Vairums komandējumu bija uz kādu no Parlamenta trijām darba vietām (Briseli – 5 391 komandējumi, Strasbūru – 20 125 komandējumi un Luksemburgu –2 477 komandējumi).

58.

Šīs nodaļas apropriācijas veidoja 6 % no 2010. gada izdevumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apropriācijas bija palielinājušās par 4 %. Šajā nodaļā 25 % apropriāciju tika izlietotas 3244. postenī “Apmeklētāju grupu uzņemšana, programma Euroscola un viedokļu izplatītāju uzaicināšana no trešām valstīm”, 14 % – 3242. postenī “Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos”, 13 % – 3243. postenī “Apmeklētāju centrs” un 12 % – 3248. postenī “Izdevumi saistībā ar audiovizuālo informāciju”.

59.

Izdevumu sadalījums ir parādīts zemāk redzamajā attēlā.

8.   attēls

32. nodaļas izdevumu sadalījums

60.

Uzņemto saistību kopsumma 3244. postenī “Apmeklētāju grupu uzņemšana, programma Euroscola un viedokļu izplatītāju uzaicināšana no trešām valstīm” bija EUR 24 534 587, un no tās sedza grupu apmeklējumiem piešķirtās subsīdijas, kā arī papildu izdevumus saistībā ar to pārvaldību un infrastruktūrām, programmas Euroscola darbības izdevumus, kā arī stažēšanos viedokļu izplatītājiem no trešām valstīm.

61.

Uzņemto saistību kopsumma 3242. postenī “Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos” bija EUR 13 633 133, un no tās sedza izdevumus par informatīvu materiālu publicēšanu, ieskaitot publicēšanu elektroniskā formātā, sabiedrisko attiecību veidošanu, piedalīšanos sabiedriskos pasākumos, izstādēs un gadatirgos ES dalībvalstīs un tās kandidātvalstīs, kā arī Likumdošanas observatorijas (OEIL) atjaunināšanu.

62.

Salīdzinājumā ar 2009. gadu ievērojami (+227 %) pieauga 3243. postenī “Apmeklētāju centrs” uzņemtās saistības, sasniedzot EUR 12 725 985. Izdevumu attīstība atbilst šī ļoti sarežģītā projekta plānojumam. Ar sīkāku informāciju var iepazīties pārskata III sadaļā.

63.

Uzņemto saistību kopsumma 3248. postenī “Izdevumi saistībā ar audiovizuālo informāciju” bija EUR 12 137 103, un no tās sedza šādus izdevumus:

64.

Plašsaziņas līdzekļiem un citiem klientiem 2010. gadā tika sagatavotas audiovizuālā informācija 12 275 stundu apmērā. Vērts atzīmēt, ka pavisam 767 komiteju sanāksmes, kuru garums bija puse dienas, tika straumētas tīmeklī (salīdzinājumā ar 2009. gadu komiteju sanāksmju straumēšanas apjoms ir dubultojies). Pārraidei Europe by Satellite tika sagatavoti 809 ziņu sižeti, 58 informatīvi klipi un 475 tiešās reportāžas.

65.

Uz šo nodaļu attiecās 5 % no 2010. gada izdevumiem un salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu tā bija palielinājusies par 10 %. No 40. nodaļas apropriācijām 70 % bija iekļauti 400. pantā “Administratīvie darbības izdevumi, politisko grupu un pie grupām nepiederošo deputātu politiskā darbība un informācijas pasākumi”. Šajā pantā uzņemto saistību kopsumma bija EUR 53 355 142, un tā bija paredzēta, lai politiskajām grupām un pie grupām nepiederošiem deputātiem segtu šādus izdevumus:

66.

No 40. nodaļas apropriācijām 18 % (EUR 14 miljoni) bija iekļauti 402. pantā “Iemaksas Eiropas līmeņa politiskajām partijām”.

9.   attēls

40. nodaļas izdevumu sadalījums

67.

Uz šo nodaļu attiecās 10 % no 2010. gada izdevumiem un 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, izdevumu apjoms īpaši nemainījās. Šajā nodaļā 99 % saistību apropriāciju attiecās uz 4220. posteni “Parlamentārā palīdzība”. Šajā pantā uzņemto saistību kopsumma bija EUR 152 645 163, un no tās sedza izdevumus par parlamentāro palīdzību. Jāatceras, ka 2010. gadā ar budžeta grozījumu tika palielināti līdzekļi individuālai palīdzībai deputātiem (sīkākai informācijai sk. pārskata I sadaļu).

68.

2010. gada 31. decembrī EP strādāja 1 483 akreditēti deputātu palīgi. 2010. gada decembrī 2 198 vietējiem palīgiem bija darba līgums ar deputātiem. Vidēji uz vienu deputātu nodarbināto vietējo palīgu skaits bija 3,4. Viena deputāta nodarbināto vietējo palīgu skaits 2010. gadā bija ļoti atšķirīgs – no 0 līdz 45. 2010. gadā 97 deputātiem nebija vietējo darbinieku, bet 35 deputāti savā dalībvalstī pieņēma darbā vairāk nekā 10 darbinieku.

69.

Šīs sadaļas nodaļās ir iekļautas provizoriskas apropriācijas, par kurām saistības var uzņemties tikai tad, kad šīs apropriācijas ir pārvietotas uz darbības pozīciju. Provizorisko apropriāciju pārvietojumi ir iztirzāti šī pārskata I sadaļā. Sākotnējo apropriāciju summa šajā sadaļā bija EUR 46 441 800 jeb aptuveni 3 % no visām sākotnējām apropriācijām. Kopsummā EUR 42 241 800 tika pārvietoti citur, un 10 5. nodaļas “Provizoriska apropriācija nekustamajam īpašumam” apropriācijas ar budžeta grozījumu tika samazinātas par EUR 4 000 000. 10 1. nodaļas “Rezerve neparedzētiem izdevumiem” neizlietotais atlikums bija EUR200 000 jeb aptuveni 0,01 % no galīgo apropriāciju kopsummas 2010. gadā.

70.

Pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlaments 2010. gadā pakāpeniski atsāka darboties pilnā apmērā. Šajā gadā turpinājās pārveides darbs, uzlabojot darba metodes un modernizējot darbību – tas ir process, kas cieši saistīts ar Parlamenta politisko atbildību un pienākumiem likumdošanas jomā –, kā arī vairāku svarīgu dažos pēdējos gados aizsāktu daudzgadu iniciatīvu novērtēšanas darbs. Pēc Lisabonas līguma ratifikācijas un tā stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī bija jāveic visi vajadzīgie pielāgojumi, kas prasīja budžeta izdevumus (salīdzināt ar pārskata I sadaļā sniegto informāciju par budžeta grozījumu).

71.

Turpmāk minēto mērķu pamatā ir ģenerālsekretāra noteiktās pamatnostādnes 2009.–2010. gadam, kā arī tās, ko Parlaments pieņēmis savās rezolūcijās:

72.

Līgumā tika paredzēta koplēmuma procedūras plašāka izmantošana, to kā parasto likumdošanas procedūru piemērojot 95 % tiesību aktu. Lisabonas līgums arī būtiski ietekmēja visus gadījumus, kuros apspriežu procedūra tika aizstāta ar piekrišanas procedūru, it īpaši attiecībā uz sarunām par starptautiskiem nolīgumiem un šo nolīgumu noslēgšanu.

73.

Lisabonas līguma dēļ Parlamenta dienestiem bija jāīsteno papildu tehniski pasākumi saistībā ar pilsoņu iniciatīvām, obligāto apspriešanos ar Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Centrālās bankas atbildības paplašināšanos, jauniem uzdevumiem, ieceļot Tiesas un vispārējo tiesu tiesnešus un ģenerāladvokātus, jaunām tiesībām iegūt informāciju u. c.

74.

Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir devusi EP jaunas svarīgas prerogatīvas tādās jomās kā lauksaimniecība (AGRI komiteja), zivsaimniecība (PECH komiteja), brīvība, drošība un tiesiskums (LIBE komiteja), daudzpusēja uzraudzība (ECON komiteja), kā arī ir ieviesusi būtiskas izmaiņas ES budžeta procedūrā (BUDG komiteja). Tiek ieviesti jauni instrumenti, tādi kā Pilsoņu iniciatīva (AFCO komiteja), deleģētie un īstenošanas akti (horizontāla atbildība – JURI komiteja), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (AFCO komiteja strādā ar institucionālajiem aspektiem, JURI komiteja– ar Civildienesta noteikumiem, CONT komiteja – ar finanšu regulējumu un BUDG komiteja – ar tā budžetu). Procedūrās, kurās nepieciešama EP piekrišana (galvenokārt saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem), ir jākonsultējas ar komitejām, piemēram, TRAN, LIBE vai PECH.

75.

Tas, ka Lisabonas līgums pastiprina dalībvalstu parlamentu lomu, tieši ietekmēja Parlamenta un it īpaši Parlamenta komiteju darba metodes; jaunais stingrākas kontroles mehānisms (“dzeltenā” un “oranžā” kartīte) attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu, ar Lisabonas līgumu ieviestie papildu aizsardzības pasākumi (“avārijas bremzes”), kā arī tas, ka pirms un pēc tiesību aktu pieņemšanas jāveido dialogs ar dalībvalstu parlamentiem, ietekmē komitejām veicamos pasākumus un darba slodzi.

76.

Komitejas ir aizsākušas un sagatavojušas daudzus svarīgus lēmumus likumdošanas jomā, piemēram, tik dažādās jomās kā SWIFT datu apmaiņas nolīgumu noraidīšana vai 2011. gada budžeta pieņemšana, Pilsoņu iniciatīva, finanšu uzraudzības tiesību aktu kopums, EĀDD, ekonomikas pārvaldība u. c. Darbība likumdošanas jomā strauji pieņemas spēkā, un daudzām stratēģiskām nenormatīvām iniciatīvām, ar kurām Komisija nākusi klajā 2010. gadā, turpmākajos mēnešos var sekot liels skaits saistītu likumdošanas priekšlikumu, it īpaši saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

77.

Pirmo reizi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tika īstenota ievērojami grozītā ES budžeta procedūra. Parlaments arī uzņēmās jaunus pienākumus attiecībā uz ES obligātajiem izdevumiem. Vēl EP sāka darbu, lai Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību saskaņotu ar Lisabonas līguma prasībām, un gatavojās veikt visaptverošu daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

78.

Līgums būtiski ietekmē ārējo attiecību jomu. Parlaments ir ieguvis jaunas likumdošanas, budžeta un kontroles pilnvaras, kā arī tiesības iesaistīties Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un augstā pārstāvja (kā arī viņa/viņas īpašo pārstāvju) iecelšanā un sadarbībā ar tiem. Parlamentā tas galvenokārt skar tās struktūras, kas strādā ar kopējo tirdzniecības politiku un Ārējās darbības dienestu.

79.

Sarunās par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi EP izdevās nodrošināt sev svarīgu tiesību piešķiršanu, proti, iegūt pārbaudes pilnvaras un iespēju veikt kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) demokrātiskas ex ante kontroles. Parlaments ieguva tiesības tikt uzklausīts izskatāmā jautājuma konfidencialitātei atbilstošā veidā, pirms Padome pieņem mandātus vai stratēģijas KĀDP jomā. Papildus tam Parlamenta deputāti ieguva tiesības piekļūt klasificētai KĀDP informācijai, pamatojoties uz principu “informē tikai tos, kuriem informācija tiešām jāsaņem” (pirmo reizi to izmantoja saistībā ar mandātu sarunām par ES un Lībijas pamatnolīgumu), un augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece apņēmās uzsākt procedūru, lai panāktu jaunu vienošanos par Iestāžu nolīgumu par piekļuvi klasificētai kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) informācijai. Ārlietu komiteja ieguva tiesības iztaujāt delegāciju vadītāja vai ES īpašā pārstāvja amata kandidātus, pirms tie sāk pildīt savus pienākumus. Līdz šim slēgtās sanāksmēs ir tikuši iztaujāti četri jaunieceltie ES delegāciju vadītāji. Visbeidzot, Parlaments ieguva daudz lielāku ieskatu KĀDP budžetā, ņemot vērā, ka turpmāk tiks piemērota parastā procedūra un ka svarīgākās KĀDP misijas būs skaidri izdalītas atsevišķos budžeta posteņos (kā tas jau ir noticis 2011. gada budžetā).

80.

Līdz ar Lisabonas līgumu ES attiecības ar Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un tās dalībvalstīm ir kvalitatīvi mainījušās, jo tagad EP ir tieši iesaistīts sarunu procesā par ievērojamu skaitu nolīgumu ar EEZ un vairāk nekā 100 divpusējiem nolīgumiem ar Šveici.

81.

Saistībā ar ES paplašināšanos darbā tika pieņemti 32 līgumdarbinieki no Horvātijas. Sākotnēji viņus norīkoja darbā valodu dienestos un citu ģenerāldirektorātu dienestos, kas iesaistīti paplašināšanās sagatavošanas pasākumos. No septembra vidus jaunā Horvātijas nodaļa sāka darbu pie svarīgāko EP dokumentu tulkošanas.

82.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un saistībā ar Parlamenta jaunajiem pienākumiem ir palielināts darbinieku skaits Parlamenta komiteju sekretariātu nodaļās, un turpmāk tas būs 6 vai 9 vai 12 administratori atkarībā no darba slodzes likumdošanas jomā. Līdzīgi ir pielāgots arī darbinieku skaits politikas departamentos, attiecībām ar valstu parlamentiem, bibliotēkā, politisko grupu sekretariātos, kā arī deputātu palīgiem paredzētais finansējums. Ar budžeta grozījumu politisko grupu darbinieku skaits tika palielināts par 75 amata vietām, komiteju sekretariātu – par 70 un Direktorāta attiecībām ar valstu parlamentiem – par piecām. Sekretariāta piemaksa uz vienu deputātu tika palielināta par EUR 1 500 mēnesī. Turklāt efektivitātes palielināšanas nolūkā delegāciju un parlamenta asambleju sekretariāti tika apvienoti reģionālās grupās, dodot iespēju darbiniekiem specializēties noteiktā reģionā un veicinot informācijas apmaiņu starp saistītām divpusējām delegācijām un daudzpusējām asamblejām.

83.

Atbalsts priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem ir uzlabots, izmantojot brīfingus, ko pirms sesijām rīko dienestu darba grupa, kurā iesaistīts Plenārsēžu direktorāts, Prezidentūras dienestu direktorāts, Tiesību aktu direktorāts un Bibliotēkas direktorāts.

84.

Pakalpojumu sniegšana deputātiem (analītiski pakalpojumi un brīfingi bibliotēkā) ievērojami pieauga (+40 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 6. sasaukuma laikā), proti, tika konsolidēti analītiskie pakalpojumi un būtiski paplašinājās informācijas sniegšanas apjoms. Analītiskais devums palielinājās gan apjoma, gan produktu skaita ziņā. Lai efektīvāk apmierinātu deputātu vajadzības, tika izstrādāti jauni produkti. Bibliotēkas apmeklētājiem (ne tikai deputātiem) sniegtie pakalpojumi tika uzlaboti, ieviešot jaunu elektronisku katalogu pārvaldības sistēmu (tostarp arī attiecībā uz pirkumiem), kas tika integrēta tīmekļa vietnē.

85.

Mehānisma izveide atzinumu saņemšanai no valstu parlamentiem un nosūtīšanai tiem (šo atzinumu skaits strauji aug) uzlaboja parlamentu savstarpējo komunikāciju šajā jomā un deva iespēju ātrāk un elastīgāk sniegt informāciju attiecīgajām Parlamenta komitejām.

86.

2010. gads bija pirmais pilnais gads, kurā Parlaments turpināja ieviest jauno Deputātu nolikumu un jaunos noteikumus attiecībā uz deputātu palīgiem. Pagaidu darba grupa deputātu un palīgu nolikuma īstenošanas novērtēšanai (TEG), kuru Prezidijs izveidoja 2009. gadā un kurā iesaistīti četri priekšsēdētāja vietnieki, atbildīgais kvestors un Juridiskās komitejas priekšsēdētājs, ar Parlamenta dienestu atbalstu 2010. gadā turpināja darbu. Pamatojoties uz TEG ieteikumiem, jau ir ierosinātas vairākas izmaiņas Deputātu un Deputātu palīgu nolikumu īstenošanas noteikumos, un Prezidijs tās pieņēma 2009. un 2010. gada sanāksmēs.

87.

Parlamenta dienesti izstrādāja IT lietojumprogrammas, kas nepieciešamas nolikuma īstenošanai, kā arī pielāgoja deputātiem un palīgiem vajadzīgās veidlapas un sagatavoja daudz informatīvu materiālu (dažādi deputātiem izdalāmo jautājumu un atbilžu kopumi, informācijas lapas iekštīklam u. c.).

88.

Eiropas Parlamenta vajadzībām tika nodrošināta mutiskā tulkošana 5 664 sanāksmēs, tostarp komandējumos ārpus trim darba vietām un sniedzot individuālas tulkošanas pakalpojumus (IAP – tulkošana ad personam). Vēl mutiskā tulkošana tika nodrošināta 590 Eiropas Komisijas sanāksmēm, 69 Reģionu komitejas sanāksmēm, 136 Revīzijas palātas sanāksmēm (arī komandējumu laikā) un 6 Tulkošanas centra sanāksmēm.

89.

Pavisam tika iztulkotas 1 721 191 lappuses (1 033 176 no tām – iestādes iekšienē, 381 804 – ārēji un 306 211 – sesiju protokolam). Zemāk redzami rakstisko tulkojumu veidi un tendences kopš 2008. gada. Parlamenta dienesti veiksmīgi spēja apmierināt tulkošanas pieprasījumus, lai gan Rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību noteiktie minimālie tulkojamo dokumentu iesniegšanas termiņi tika ievēroti tikai 35 % gadījumu.

10.   attēls

Laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam iztulkoto lappušu analīze

90.

Pēc IKT jauninājumu stratēģijas komitejas priekšlikuma Prezidijs 2010. gada 24. martā pieņēma vidēja termiņa IKT stratēģijas plānu. Šī stratēģija balstās uz trim pīlāriem:

91.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijai Eiropas Parlamentā ir divi galvenie uzdevumi. Pirmais mērķis ir izveidot un saglabāt ilgtspējīgus augstas kvalitātes pakalpojumus, īstenojot IKT iestādes komunikācijā ar Eiropas iedzīvotājiem, sniedzot atbalstu deputātiem un nodrošinot administrācijas darbību. Otrs mērķis ir izstrādāt IKT produktus saistībā ar politiskām pamatnostādnēm, kas paredz pilnībā izmantot jauno Lisabonas līgumu, lai atbalstītu EP deputātus pilnvaru īstenošanā, uzlabotu mobilo saziņu, savienojamību, mobilitāti un savietojamību un nostiprinātu iestādes saziņu ar valstu parlamentiem, Eiropas pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību.

92.

Īstenojot stratēģiju, zināšanu pārvaldības sistēmas (ZPS) mērķis ir deputātiem un ģenerālsekretariātam dot iespēju izmantot likumdošanas dokumentu vienoto meklēšanas motoru, kā pamatā ir multilingvālie metadati, ar kuriem iestādes var savstarpēji apmainīties (14). Laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam tika izstrādāts indeksācijas process un darbības tehniskie parametri, kā arī un pabeigtas ārējās tīmekļa vietnes un datubāzes.

93.

Attiecībā uz Briselē esošo Datu centru jāteic, ka tika izstrādāts projekts, mērķa struktūra un pārvākšanās plāns. Īstenojot e-parlamenta projektu, tika uzsākta AT4AM (grozījumu pārvaldība) izstrāde. Saistībā ar projektu “Bez papīra dokumentācijas” tika gūts e-sanāksmes un e-komiteju koncepcijas lietderības apstiprinājums. Briselē un Strasbūrā tika uzstādītas vieglās iekārtas, ar kurām nodrošina bezvadu tīkla darbību plenārsēžu zālē. Tika pabeigta izpēte par bezvadu interneta ieviešanu visās deputātu darba ēkās un sagatavošanās šīs sistēmas uzstādīšanai tajās. Papildus tam tika uzsākta EP deputātu ITEC pakalpojumu dienesta darbība, lai katram deputātam varētu palīdzēt individuāli.

94.

Attiecībā uz speciālistiem paredzētu audiovizuālo tīmekļa vietni jāteic, ka 2010. gada decembrī darboties sāka jauna lietotājiem ērta tiešsaistes audiovizuālā platforma. Tā jau ir kļuvusi par galveno vietu, kur var iegūt Parlamenta radītus kvalitatīvus televīzijas, radio un fotomateriālus – it īpaši par tematiskiem blokiem. Straumēšanas tīmeklī pakalpojums tagad attiecas arī visām parlamentārām komitejām, preses konferencēm un svarīgiem institucionāliem notikumiem. Patlaban ir pieejami 13 vienlaicīgi straumējumi.

95.

Galvenie Parlamenta tīmekļa televīzijas uzlabojumi skar satura pārveidi, programmu pārraidi lielākā ātrumā, vizuālos uzlabojumus un iespēju aplūkot vairākus konkrētos tematus. Tajā pašā laikā Parlamenta galvenajā tīmekļa vietnē un Facebook lapās tika iekļauts lielāks Europarltv programmu skaits. Pagājušajā gadā tika reģistrēti 9 858 549 atsevišķie apmeklētāji, un kopumā tika apmeklētas 255 922 828 lapas.

96.

Eiropas Parlamenta informācijas biroju (EPIOs) visiem organizētajiem pasākumiem bija 6 miljonu cilvēku liela tiešā auditorija un 60 miljonu cilvēku liela netiešā auditorija. Piemēram, minētie biroji organizēja 86 pilsoņu forumus, tostarp 5 pārrobežu līmenī. Forumi izrādījās sekmīgs līdzeklis, kā Parlamentam kvalitātes un kvantitātes ziņā uzlabot tiešo saskarsmi ar ES iedzīvotājiem. Papildus tam EPIOs sekmīgi rīkoja pasākumus, ar kuriem atzīmēja Starptautisko Sieviešu dienu un Eiropas dienu, ar kuru šogad atzīmē Šūmaņa deklarācijas 60. gadadienu. EPIOs apkopotajos ikdienas preses apskatos tika konstatēti aptuveni 100 Eiropas dienas svinībām veltīti materiāli, kurus bija sagatavojuši plašsaziņas līdzekļi lielākajā daļā dalībvalstu. Visā pasaulē kopumā tika organizēti 26 pasākumi un kampaņas un tajos piedalījās 100 552 EP telpās esošas personas un tūkstošiem dalībnieku ārpus tām.

97.

Attiecībā uz Saharova balvu jāteic, ka visi EPIOs organizēja dažādus pasākumus, lai popularizētu cilvēktiesības un šo balvu. Šo balvu 2010. gadā piešķīra kubietim Guillermo Farinas.

98.

Apmeklētāju dienesta apkalpoto apmeklētāju skaits 2010. gadā pirmo reizi sasniedza 300 000. Briselē tika reģistrēti aptuveni 220 000 apmeklētāju un apmēram 80 000 apmeklētāju – plenārsesijas laikā Strasbūrā. Kopējais apmeklētāju grupu skaits bija ap 7 900 grupu. Aptuveni 28 400 bija individuālie apmeklētāji, lielākā daļa no kuriem piedalījās jaunajā multimediju vadītajā vizītē Briselē. Strasbūrā Informācijas biroja organizētajos ikmēneša Euroscola pasākumos piedalījās 8 574 dalībnieki (vidusskolu skolnieki un skolotāji).

99.

Ārkārtīgi sarežģītais Apmeklētāju centra projekts ir sasniedzis savu noslēguma posmu. Tas sastāv no 8 pieredzes zonām, kurās ir izvietotas 36 dažādas tematiskās mēdiju iekārtas – piekļūt tām varēs no vairāk nekā 300 piekļuves punktiem. Pastāvīgajā ekspozīcijā ir “izstādīti” 700 dažādi stāsti vai “lietas, kas jāredz”. Pieskaitot arī mēdiju vadīto apmeklējumu, multimodālās lomu spēles, bērniem un invalīdiem īpaši pielāgotos materiālus un uz sienas izvietotu informāciju par deputātiem, kopējais “informācijas punktu” skaits pārsniegs 4 500. Ņemot vērā daudzvalodības faktoru, tādu “informācijas punktu”, kas ir jāizveido un jānovieto izstādē, skaits ir no 20 000 līdz 30 000. Tematiskā pieeja ir daudzveidīga un aptver jomas no politoloģijas un likumdošanas jautājumiem līdz vēsturei un socioloģijai. Pretēji parastajiem muzeju projektiem, kuru pamatā ir kāda jau esoša kolekcija, šajā gadījumā izstādes materiālu izstrāde un sagatavošana ir daļa no Apmeklētāju centra projekta. Tas plānošanas un iepirkuma procesu padara ļoti sarežģītu.

100.

Eiropas vēstures nama izveides projektu ierosināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Pöttering 2007. gadā. Šajā pašā gadā Prezidijs nolēma izveidot ekspertu komiteju, kas izstrādātu Eiropas vēstures nama koncepciju. Atbilstoši konceptuālajam pamatam viens no Eiropas Vēstures muzeja galvenajiem mērķiem ir dot iespēju katrai Eiropas iedzīvotāju paaudzei iegūt zināšanas par savu vēsturi un tādejādi veicināt labāku izpratni par Eiropas attīstību mūsdienās un nākotnē. Pēc arhitektūras konkursa izsludināšanas, tika saņemti 26 derīgi intereses apliecinājumi. Šos intereses apliecinājumus izskatīja vērtēšanas komiteja, kas savu darbu pabeidza 2010. gada janvārī. Izskatīšanas gaitā tika atlasīti 12 pretendenti un tiem tika uzdots izstrādāt sākotnējo projektu. Starptautiska žūrija šos projektus izskatīja 2010. gada septembrī.

101.

Lēmumā par vidēja termiņa nekustamā īpašuma politiku, ko Prezidijs pieņēma 2010. gada 24. martā, ir paredzēti šādi mērķi:

102.

Prezidijs 2010. gada 24. marta sanāksmē deva atļauju priekšsēdētāja vietniekiem, kas atbilst par Parlamenta nekustamā īpašuma politiku, un ģenerālsekretāram īstenot vidēja termiņa politiku un iesniegt jebkuru attiecīgo priekšlikumu Prezidijā, lai tajā par to pieņemtu lēmumu. It īpaši tas noteica mērķi iegādāties tās ēkas, ko Parlaments īrē Briselē.

103.

Ņemot vērā iepriekšminēto, 2010. gadā Briselē tika nopirkta REMARD ēka un tika sagatavots projekts par Eiropas nama iegādi Sofijā.

104.

Attiecībā uz KAD ēkas paplašināšanu Luksemburgā jāteic, ka attiecībā uz ģeotermālajiem darbiem noslēgtā līguma cena bija par 30 % mazāka nekā plānots. Šis iepriecinošais iznākums ir saistīts ar plaša mēroga iepirkuma procedūru, kurā piedalījās uzņēmumi no vairāk kā četrām valstīm. Konkursa par ēkas celtniecību sludinājumu publicēja 2010. gada augustā. Konkursa sludinājumu attiecībā uz celtniecības darbu finansējumu publicēja vēlāk – 2010. gada decembrī.

105.

Budapeštas, Vašingtonas, Londonas un Hāgas informācijas biroju izveides darbs ir pabeigts. Tika parakstīts Kopenhāgenas biroja projekta līgums. Prezidijs piekrita sākt sarunas par īri ar to Helsinkos un Vroclavā esošu ēku īpašniekiem, kurās ir plānots izvietot birojus. Pēc nekustamā īpašuma meklējumiem Sofijā tika izraudzīta Rakovsky ēka. Galīgais lēmums šajā jautājumā atbildīgajām amatpersonām ir jāpieņem 2011. gada 31. martā.

106.

Lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, jaunos pamatlīgumos un pašreizējo līgumu papildinājumos jāiekļauj noteikums, ka visām Parlamenta lietošanā nodotajām ienesta automašīnām un kravas automobiļiem ir jāatbilst Euro5 standartam. Notiek arī Parlamenta īpašumā esošo transportlīdzekļu nomaiņa. Ir noslēgts jauns līgums par Strasbūrā sniegtiem transporta pakalpojumiem deputātiem.

107.

Parlaments ir izveidojis “pilnvarotā maksātāja” sistēmu sadarbībā ar STIB Briselē, lai veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu (ir aptverti STIB autobusi, tramvaji un metro). Saskaņā ar šo 2010. gada oktobrī parakstīto līgumu Parlaments sedz 50 % izmaksu par gada braukšanas karti, ko iegādājas tā ierēdņi un pārējie darbinieki. Šī sistēma darbojas kopš 2010. gada decembra beigām.

108.

Briselē 2010. gada beigās tika uzsākts nozīmīgs vides projekts ar nosaukumu “Apgaismojuma maiņa (Relighting)” (tā mērķis ir enerģijas taupīšanas nolūkā visos birojos kvēlspuldzes aizstāt ar LED spuldzēm).

109.

Zemāk redzamajā tabulā ir apkopotas būtiskākās izmaiņas EP struktūrshēmā un pārvaldībā.

12.   tabula

Ģenerālsekretariātā 2010. gadā veiktās reorganizācijas kopsavilkums

110.

Citi pārvaldības uzlabojumi ietver uzkrājumu grāmatvedības ieviešanu Parlamentā. Minētajām izmaiņām nepieciešamā IT atbalsta ieviešana 2010. gada beigās ir paātrinājusies. Darbu komplekss Nr. 1 (sākotnējās bilances, piegādātāji / pakalpojumu sniedzēji) un Nr. 2 (ienākošie rēķini un piegādātāji / pakalpojumu sniedzēji) ir pilnībā nodots lietošanā. Darbu kompleksā Nr. 3 (izejošie rēķini un debitoru virsgrāmata) ir pabeigta daļa, kas attiecas uz uzņēmējdarbības prasībām, uzskaites grāmatojumiem un pārskatiem.

111.

Jaunā lietojumprogramma “Web Contracts”, kas paredzēta iepirkuma procedūru finanšu un administratīvai pārvaldībai (gada darba programmas nozīmīgs projekts – 100.c) 2010. gadā bija sasniegusi izmēģinājuma stadiju, kurā iesaistījās gandrīz visi ģenerāldirektorāti.

112.

Visbeidzot, bet tas nav mazāk svarīgi, ir ieviesta rūpīga uzraudzība attiecībā uz visu ģenerāldirektorātu administratīvo darba programmu 2009.–2011. gadam. Administratīvā darba programma ir pārvaldības instruments un kā tāds parāda, ko katrs ģenerāldirektorāts un Juridiskais dienests ir sasniedzis konkrētā darba periodā. Visi ģenerāldirektorāti regulāri ziņo par savu nozīmīgāko projektu norisi.