10.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 92/1

1.

Komisija 2009. gada 10. septembrī pieņēma divus priekšlikumus, proti, grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. (…/…), (ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm) (3), un par priekšlikumu Padomes Lēmumam par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem, lai veiktu salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (4). Saskaņā ar 28. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 45/2001 Komisija minētos priekšlikumus nosūtīja konsultācijai ar EDAU, un EDAU tos saņēma 2009. gada 15. septembrī (turpmāk tekstā – “priekšlikumi” vai “ieteiktā regula” un “ieteiktais lēmums”). EDAU saņēma arī ietekmes novērtējumu.

2.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka viņam lūdz atzinumu, un iesaka uz šo atzinumu atsaukties priekšlikuma apsvērumos, kā tas līdzīgi darīts vairākos citos tiesību aktos, par kuriem saskaņā ar Regulu (EK) 45/2001 ir lūgts EDAU atzinums.

3.

EDAU ir īpaša interese par šiem priekšlikumiem, arī ņemot vērā uzraudzības pilnvaras, ko viņš īsteno saistībā ar Eurodac datubāzes centrālo vienību, un saistībā ar Eurodac sistēmas koordinētu pārraudzību, kas viņam jānodrošina kopā ar valstu datu aizsardzības iestādēm.

4.

Jautājumam par to, vai tiesībaizsardzības iestādēm piešķirt piekļuvi liela mēroga IT sistēmām, EDAU ir pievērsies jau agrāk saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (5). Priekšlikumu tematika ir arī cieši saistīta ar Eurodac un Dublinas regulu vispārēju pārstrādi, par kurām EDAU nāca klajā ar diviem atzinumiem 2009. gada 18. februārī (6).

5.

Priekšlikumi ir pamats dalībvalstu izraudzīto iestāžu un Eiropola tiesībām pieprasīt daktiloskopisko datu vai latentu nospiedumu salīdzināšanu ar Eurodac datiem. Sekmīgas salīdzināšanas rezultātā tiek gūta pozitīva atbilde no Eurodac, kurai būs pievienota visa informācija, kas Eurodac ir pieejama par attiecīgajiem pirkstu nospiedumiem. Priekšlikumos nav ietverti noteikumi par papildu informācijas pieprasījumiem pēc tam, kad ir gūts pozitīvs iznākums, taču šādi noteikumi ir ietverti esošajos tiesību aktos par tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu. Minēto priekšlikumu darbības joma ir cīņa pret terora aktiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, cilvēku un narkotiku tirdzniecību (7).

6.

Ierosinātā lēmuma 7. pantā izklāstīti nosacījumi, lai izraudzītās iestādes varētu piekļūt Eurodac. Piekļuve ir atļauta tikai tad, ja salīdzināšana valstu pirkstu nospiedumu datubāzēs un citu dalībvalstu automatizētās pirkstu nospiedumu datubāzēs saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (8), dod negatīvus rezultātus un ja salīdzināšana ir vajadzīga terora aktu vai citu smagu noziegumu apkarošanai, ja šāda salīdzināšana ir vajadzīga konkrētā gadījumā un ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka salīdzināšana sniegs būtisku palīdzību minēto noziegumu apkarošanā. EDAU vērš uzmanību uz apstākli, ka 7. pantā nav izvirzīta prasība, ka datu subjektam, uz kura pirkstu nospiedumiem attiecas pieprasījums, jābūt aizdomās turamajam par kādu no minētajiem noziegumiem.

7.

Jāatgādina, ka Eurodac sistēmas izveides mērķis bija atvieglināt piemērot Dublinas regulu, kas dod iespēju noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma lūgumu izskatīšanu, salīdzinot patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu pirkstu nospiedumus. Eurodac sistēma dod iespēju dalībvalstīm identificēt patvēruma pieteikumu iesniedzējus un personas, kas aizturētas, nelikumīgi šķērsojot Kopienas ārējās robežas. Salīdzinot pirkstu nospiedumus, dalībvalstis var noteikt, vai patvēruma pieteikuma iesniedzējs vai ārvalstu valstspiederīgais, kas atrasts, nelegāli uzturamies kādā dalībvalstī, ir agrāk lūdzis uzturēšanās atļauju citā dalībvalstī, vai arī patvēruma pieteikuma iesniedzējs ieradies Savienības teritorijā nelikumīgi. Pieņemot regulu, ar ko izveido Eurodac, netika apsvērta iespēja piešķirt policijai piekļuvi Eurodac, pirkstu nospiedumus vāca ļoti konkrētam mērķim, kas paredzēts Eurodac regulas 1. panta 1. punktā.

8.

Ar ierosinātās regulas 1. panta 2. punktu tagad paplašina Eurodac sistēmas mērķi, pievienojot uzdevumu novērst, atklāt un izmeklēt terora aktus un citus smagus noziegumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti priekšlikumos. Šī mērķa maiņa ir izskaidrota lēmuma priekšlikuma 6. apsvērumā, kur noteikts, ka “tā kā Eurodac ir izveidota, lai atvieglinātu Dublinas regulas piemērošanu, piekļuve Eurodac teroristisku un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā ievieš izmaiņas attiecībā uz Eurodac sākotnējo mērķi, un šādas izmaiņas ietekmē to personu tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kuru personas dati tiek apstrādāti Eurodac.”

9.

Tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve Eurodac ir pasludināta jau agrāk, dažus gadus pēc Eurodac regulas pieņemšanas. Tā pieminēta tādos dokumentos kā Hāgas programmā, Jauktās komitejas secinājumos TI padomē 2007. gada 12.–13. jūnijā un Komisijas 2005. gada 24. novembra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas tieslietu un iekšlietu datu bāzu uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju (9): “Terorisma un noziedzības apkarošanas mērķa aspektā Padome tagad atzīst par trūkumu to, ka iekšējās drošības iestādēm nav piekļuves VIS datiem. To pašu varētu attiecināt uz visiem SIS II imigrācijas un Eurodac datiem.”

10.

Kā atzīts gan ietekmes novērtējumā, gan paskaidrojuma rakstā, priekšlikumi padarīt Eurodac pieejamu tiesībaizsardzības iestādēm izraisījuši ievērojamu kritiku no vairākām ieinteresētajām pusēm.

11.

Šajā atzinumā EDAU analizēs priekšlikumu likumīgumu. Šī analīze ļaus izdarīt secinājumu, ka EDAU ir nopietnas šaubas par to, vai minētie priekšlikumi ir likumīgi, un par to, vai, balstoties uz minētajiem priekšlikumiem, būtu jāpieņem tiesību akti.

12.

Analīze tiks veikta, balstoties uz turpmāk norādītajiem soļiem:

13.

Atzinumā netiks detalizēti analizētas priekšlikumu materiālās tiesību normas. Kopumā priekšlikumi sagatavoti labā leģislatīvā kvalitātē. Tie ir labi izstrādāti, un tajos paredzēti stingri nosacījumi, kas jāievēro, lai dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols varētu pieprasīt pirkstu nospiedumu salīdzināšanu ar Eurodac centrālajā datubāzē iekļautajiem pirkstu nospiedumiem. Tomēr 49–50. punktā daži komentāri tiks izteikti arī par priekšlikumu būtību.

14.

EDAU vēlas uzsvērt, ka labāka informācijas apmaiņa ir būtisks Eiropas Savienības politikas mērķis. Šāds uzsvars uz informācijas apmaiņu ir vēl jo vairāk loģisks, ņemot vērā to, ka nepastāv Eiropas mēroga policijas spēki un Eiropas krimināltiesību sistēma un Eiropas robežu kontrole nav pilnībā saskaņota. Tādēļ ar informāciju saistīti pasākumi ir nozīmīgs Eiropas Savienības ieguldījums, kas sniedz dalībvalstu iestādēm iespēju efektīvi apkarot pārrobežu noziedzību un praktiski aizsargāt ārējās robežas. Tomēr šiem pasākumiem būtu jāveicina ne vien pilsoņu drošība, bet arī jāstiprina viņu pamatbrīvības.

15.

Citiem vārdiem sakot, valdībām ir vajadzīgi atbilstīgi instrumenti, lai garantētu pilsoņu drošību, tomēr mūsu Eiropas sabiedrībā tām ir pilnībā jāievēro pilsoņu pamattiesības. ES likumdevēju uzdevums ir nodrošināt šo līdzsvaru. Nepieciešamība pēc šāda līdzsvara ir nepārprotami uzsvērta Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumā “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs” (10). Tam ir liela nozīme arī sarunās par jaunu daudzgadu programmu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā (“Stokholmas programmu”).

16.

Šajā sakarībā būtu vēlams uzsvērt, ka datu aizsardzības likums nekādā ziņā neskar valdību likumīgās intereses aizsargāt sabiedrības drošību. Ja dati ir vajadzīgi konkrētam un likumīgam mērķim, tos var izmantot, vajadzības gadījumā īstenojot papildu pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību. Ir ļoti svarīgi arī tas, lai informāciju iegūtu, ar to dalītos un apstrādātu tikai, pamatojoties uz konkrētām drošības vajadzībām un ņemot vērā datu aizsardzības principus.

17.

Cīņu pret terora aktiem un citiem smagiem noziegumiem (11) katrā ziņā var uzskatīt par likumīgu pamatu, lai ļautu apstrādāt personas datus, ievērojot pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Tomēr, lai iejaukšanās būtu likumīga, tās nepieciešamība jāpamato ar skaidriem un nenoliedzamiem elementiem un jāpierāda apstrādes samērīgums. Tas ir vēl jo vairāk nepieciešams gadījumos, kad notiek plaša iejaukšanās tādu fizisku personu tiesībās, kas pieder neizsargātai grupai, kam, kā paredzēts priekšlikumos, vajadzīga aizsardzība.

18.

Jāuzsver, ka priekšlikumi ne vien atbilst vispārīgajai tendencei piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi liela mēroga informācijas un identifikācijas sistēmām, bet ir arī nākamais solis virzībā uz to, lai tiesībaizsardzības iestādēm piešķirtu piekļuvi datiem par fiziskām personām, kuras principā netur aizdomās par kāda nozieguma pastrādāšanu. Turklāt tas attiecas uz datiem, kas savākti ar noziedzības apkarošanu nesaistītu iemeslu dēļ. Var minēt šādus nesenus piemērus.

19.

Savos atzinumos saistībā ar minētajām ierosmēm EDAU pauda kritisku attieksmi pret to, ka tiesībaizsardzības iestādēm piešķir piekļuvi tādu fizisku personu datiem, ko netur aizdomās par jebkādiem noziegumiem, turklāt ja dati savākti citam mērķim. EDAU uzsvēra, ka jāsniedz pienācīgs pamatojums un jāiztur nepieciešamības un samērīguma pārbaudes. Savā atzinumā par personas datu reģistru viņš pat brīdināja par virzību uz sabiedrību, kas tiek pilnībā kontrolēta.

20.

Šī pieeja bija konkrēti izklāstīta EDAU atzinumā par Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs” (15). Atzinumā pausts lūgums Stokholmas programmā īpaši pievērsties tendencei izmantot informāciju, kas savākta citiem mērķiem. Vajadzīgi stingri noteikumi, piemēram, noteikums, ar ko nosaka, ka datu pieprasījumiem būtu jābūt samērīgiem, precīzi virzītiem un tie būtu jābalsta uz aizdomām par konkrētām personām.

21.

Šo atzinumu ir jāuzlūko saistībā ar plašākām debatēm par ES informācijas apmaiņu nākotnē un saistībā ar pieaugošo tendenci piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi liela apjoma datubāzēm. EDAU izmanto šo iespēju, lai uzsvērtu, ka katrā atsevišķā gadījumā jāizvērtē katrs šāda veida priekšlikums un ka vajadzīgs saskaņots, visaptverošs un nākotnē vērsts skatījums šajā lietā, vēlams – saistībā ar Stokholmas programmu.

22.

Mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk ir nepārprotama nepieciešamība pamatīgi izanalizēt, kā būtu jāizskatās ES informācijas apmaiņai un liela mēroga IT sistēmām. Šādā analīzē būtu pienācīgi jāņem vērā, kādā mērā tiks skarta privātā dzīve, kā arī lietderība tiesībaizsardzībai, turklāt tas būtu jādara ne tikai jaunu tiesību aktu ierosināšanas un apspriešanas posmā, bet arī pēc tam, kad tiesību akts jau ir ieviests, proti – veicot periodisku pārskatīšanu. Šis jautājums prasa arī īpaši pielāgotus drošības līdzekļus un lielāku uzsvaru uz mērķa ierobežojuma principu. Šajā redzējumā būtu jāiekļauj analīze par (iespējamu) Lisabonas Līguma stāšanos spēkā un tās ietekmi uz sistēmām, kas balstās uz pirmā un trešā pīlāra juridisko pamatu.

23.

Pašreiz aplūkojamos priekšlikumus pieņēma papildus esošajiem tiesību aktiem, ko izmanto, lai piekļūtu pirkstu nospiedumiem un kas vēl nav pilnībā īstenoti. Šajā sakarībā EDAU īpaši norāda uz Prīmes lēmumu (16), kuru dalībvalstīm jāīsteno līdz 2011. gada jūnijam. Saskaņā ar šo lēmumu dalībvalstis cita citai piešķir automātisku piekļuvi, cita starpā valstu automātiskajām pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmām (Automated Fingerprint Identification Systems – AFIS), balstoties uz rezultatīvo/nerezultatīvo meklējumu principu. Ja meklējums atbilstoši Prīmes lēmumam ir devis pozitīvu iznākumu, papildu informāciju, tostarp personas datus, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, tostarp izmantojot savstarpējo juridisko palīdzību, var pieprasīt tai dalībvalstij, kura savā AFIS pirkstu nospiedumus ir reģistrējusi.

24.

Vēl viens tiesību akts, ko varētu izmantot šajā sakarībā, ir Pamatlēmums 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (17). Ar šo tiesību aktu tiek vienkāršota apmaiņa ar informāciju (par pirkstu nospiedumiem, kā arī citu papildu informāciju), kas ir dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā vai ir tām pieejama. Šis tiesību akts ir spēkā kopš 2008. gada 18. decembra.

25.

Vienīgais ilgāk pastāvošais tiesību akts, kas ir dalībvalstu rīcībā, ir tradicionālā savstarpējā juridiskā palīdzība, kad dalībvalstu tiesu iestādes saskaņā ar Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās var prasīt piekļuvi ne tikai pirkstu nospiedumiem saistībā ar kriminālām darbībām, bet arī citiem pirkstu nospiedumiem, tostarp patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumiem.

26.

EDAU uzskata, ka saistībā ar izvērtējumu par nepieciešamību piekļūt Eurodac ir būtiski vispirms īstenot jaunos ES tiesību aktus, kas dod iespēju dalībvalstij piekļūt pirkstu nospiedumiem un citiem tiesībaizsardzības datiem, kas ir citas dalībvalsts rīcībā, un izvērtēt šo tiesību aktu piemērošanu.

27.

Samērības principa piemērošana nozīmē ne vien to, ka ierosinātais pasākums ir iedarbīgs, bet arī to, ka priekšlikuma mērķi nevar sasniegt, izmantojot esošos tiesību aktus. Šos līdzekļus ir rūpīgi jāizvērtē, pirms tiek īstenoti papildu/jauni pasākumi saistībā ar personas informācijas apstrādi. Cik zināms EDAU, šāds visaptverošs izvērtējums nav noticis.

28.

Pirmkārt, EDAU norāda, ka Komisijas 2005. gada 24. novembra paziņojumā atgādināts, ka “ne patvēruma pieprasījums, ne vīzas pieteikums nekādā veidā neparedz, ka līdz šim nevainīga persona veiks noziegumu vai terora aktu” (18).

29.

Priekšlikumi attiecas uz piekļuvi tādu fizisku personu datiem, kurus ne vien principā netur aizdomās par kāda nozieguma pastrādāšanu, bet kuriem turklāt vajadzīga pastiprināta aizsardzība, jo viņi bēg no vajāšanas. Šīs personas pieder īpaši neaizsargātai iedzīvotāju daļai, un viņu nedrošais stāvoklis ir jāņem vērā, izvērtējot ierosinātās rīcības nepieciešamību un samērību.

30.

Ierosinātā lēmuma paskaidrojuma rakstā apgalvots, ka pastāv informācijas un pārbaudes strukturālas nepilnības, jo šobrīd nav vienotas sistēmas, kas būtu pieejama tiesībaizsardzības iestādēm un kas ļautu noteikt, kurai dalībvalstij ir informācija par patvēruma meklētāju.

31.

Tā tas varētu būt, taču tas nesniedz atbildi uz jautājumu, kādēļ minētā informācija ir vajadzīga par patvēruma meklētājiem, kuri, kā minēts, ir neaizsargāta grupa un principā netiek turēti aizdomās, turklāt arī par citām sabiedrības grupām līdzīga pirkstu nospiedumu informācija nav pieejama. Tam var būt pamatoti iemesli, bet Komisija tos nav izklāstījusi.

32.

EDAU vērš uzmanību arī uz turpmākiem priekšlikumu pamatojumiem. Ierosinātā lēmuma paskaidrojuma rakstā minēts, ka gadījumā, ja meklēšana atbilstoši Prīmes lēmumam ir devusi pozitīvu iznākumu, papildu informāciju, tostarp personas datus, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, tostarp izmantojot savstarpējo juridisko palīdzību, var pieprasīt tai dalībvalstij, kura savā AFIS pirkstu nospiedumus ir reģistrējusi. Šķiet, ka Komisija, nākot klajā ar šo apgalvojumu, kā vienu no argumentiem, lai attaisnotu priekšlikumu, izmanto faktu, ka “lai arī šī procedūra var izrādīties efektīva dalībvalstīm, kuras patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumus uzglabā kopā ar citiem pirkstu nospiedumiem, ko tiesībaizsardzības iestādes apkopo valsts AFIS, tā būs neefektīva dalībvalstīm, kuras savā AFIS neuzglabā patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumus, ja vien tie nav saistīti ar noziedzību.” Šis arguments ir minēts arī ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumiem.

33.

EDAU uzskata, ka šādam argumentam nav nekāda pamatojuma. Patvēruma meklētāju, kas nav saistīti ne ar kādiem noziegumiem, pirkstu nospiedumu sistemātiska glabāšana vienā datubāzē ar citiem pirkstu nospiedumiem, ko savākušas tiesībaizsardzības iestādes, – patvēruma meklētāju un/vai citu personu, ko tur aizdomās par noziegumiem vai kas sodīti, pirkstu nospiedumiem – pati par sevi rada nopietnas bažas saistībā ar mērķa ierobežojuma principu un datu apstrādes likumību. Tā vietā, lai izmantotu šo argumentu, Komisijai būtu jāapsver, vai šāda sistemātiska glabāšana atbilst ES tiesību aktiem par datu aizsardzību.

34.

Priekšlikumus Komisija ir pieņēmusi laikā, kad situācija mainās.

35.

Pirmkārt, 2009. gada decembrī gaidāma Stokholmas programmas pieņemšana. Šajos mēnešos notiek intensīvas diskusijas par šās daudzgadu programmas izstrādi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Informācijas izmantošana un apmaiņa būs svarīgs jautājums Stokholmas programmā, ietverot Eiropas informācijas modeļa (19) vai Eiropas informācijas pārvaldības stratēģijas (20) izstrādi. Šajā situācijā EDAU atbalsta līdzsvarotu pieeju, privātuma un datu aizsardzības garantijas iestrādājot informācijas sistēmās pēc iespējas agrākā stadijā. Ar Stokholmas programmu cieši saistītas ir Informācijas apmaiņas jautājumu ad hoc grupas darbības Padomē. Ļoti ticams, ka minētajās darbībās pievērsīsies aplūkojamo priekšlikumu tematikai.

36.

Otrkārt, EDAU vērš uzmanību uz nepieciešamību apsvērt sekas, ko Lisabonas Līguma spēkā stāšanās radītu uz turpmākiem tiesību aktiem tiesībaizsardzības darbību jomā. Pirmkārt, sekas būtu tādas, ka turpmāk uz jebkuru šāda veida priekšlikumu attiektos parastā likumdošanas procedūra, tādējādi Padome un Eiropas Parlaments būtu iesaistīti vienādā mērā. Otrkārt, sekas būtu saistītas ar pīlāru struktūras atmešanu ES Līgumā. Lisabonas Līgumā varētu būt izvirzīta prasība, ka Komisijai jāiesniedz jauns priekšlikums, balstoties uz jaunu juridisko pamatu, iespējams pat – jāapvieno ierosinātā regula un ierosinātais lēmums vienā tiesību aktā, kas jebkurā gadījumā veicinātu juridisko skaidrību.

37.

Treškārt, EDAU arī apšauba nepieciešamību pieņemt šo priekšlikumu, izmantojot procedūru, kas nodalīta no vispārējās Eurodac regulas un Dublinas regulas pārstrādes, ko joprojām apspriež Parlamentā un Padomē. Pašreizējo priekšlikumu sekas būtu tādas, ka, kamēr nav pabeigtas fundamentālas diskusijas par Eurodac sistēmas pārveidi, sistēmas mērķis tiktu mainīts, kas nozīmētu arī papildu fundamentālas izmaiņas sistēmā. Konsekventāka rīcība būtu, ja šos priekšlikumus ietvertu vispārējā pārveidē (21) vai atliktu līdz brīdim, kad būs pieņemtas pirmās izmaiņas.

38.

Pašreizējos apstākļos labāk ir pagaidām atlikt priekšlikuma pieņemšanu, lai izvairītos no juridiskas neskaidrības. Komisija neuzstāj, ka priekšlikumi jāpieņem steidzamības kārtā, un arī citi apstākļi neliecina par steidzamību.

39.

Ierosinātās regulas paskaidrojuma raksts nepārprotami attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu, cita starpā, ES Pamattiesību Hartas 8. pantu par personas datu aizsardzību. Tajā paskaidrots, ka saskaņā ar Komisijas ieceri, lai nodrošinātu to, ka personas datu apstrāde tiesībaizsardzības nolūkos nenonāk pretrunā ar pamattiesībām uz personas datu aizsardzību, it īpaši nepieciešamību un samērīgumu, priekšlikumā izklāstīti stingri noteikumi.

40.

EDAU šis Komisijas paziņojums nepārliecina. Viņš norāda, ka ir būtiski izvērtēt, vai priekšlikumi iztur likumības pārbaudi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas interpretācijā. Priekšlikumiem būtu jāatbilst nepieciešamības un samērīguma principiem, ņemot vērā jau tagad pieejamos tiesību aktus. Komisijai tas būtu pārliecinoši jāpierāda vai nu priekšlikumā, vai paskaidrojuma rakstā. Nozīmīgākā lieta šajā ziņā ir S. un Marper pret Apvienoto Karalisti (22).

41.

Ierosinātā lēmuma 6. apsvērumā ir norādīts, ka “jebkura šāda iejaukšanās jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, kas jānoformulē pietiekami precīzi, lai fiziskas personas varētu pielāgot savu rīcību, un tai jāaizsargā fiziskas personas pret patvaļu un pietiekami skaidri jānorāda, kāds ir kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids. Jebkura iejaukšanās demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama, lai īstenotu likumīgas un samērīgas intereses, un tai jābūt samērīgai attiecībā pret nosprausto likumīgo mērķi.” Tomēr apsvērumos nav pamatots, kādēļ šis ierosinātais tiesību akts ir nepieciešams.

42.

No stabili iedibinātas Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka demokrātiskā sabiedrībā iejaukšanos uzskata par nepieciešamu likumīga mērķa dēļ, kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta 2. punktā, ja to nosaka “spiedīga sabiedriska vajadzība” un it īpaši ja tā ir samērīga ar tās tiesisko mērķi, un ja valstu iestāžu minētie iemesli, ar kuriem to pamato, ir “atbilstīgi un pietiekami” (23). Valsts iestādes turklāt izmanto izvērtēšanas kritēriju, “kura pielaides pakāpe nav atkarīga tikai no likumīgā mērķa būtības, bet arī no traucējuma būtības” (24). Kritērija pielaides pakāpe būs šaurāka gadījumā, ja aplūkojamās tiesības ir būtiskas fiziskas personas iespējai praktiski īstenot dziļi personīgas vai būtiskas tiesības (25).

43.

Šajā sakarībā pirmkārt nepieciešams izvērtēt paredzamās personas datu apstrādes mērķi – vai mērķis ir skaidri definēts, un vai ir sniegti pierādījumi par tā nepieciešamību un samērīgumu? Būtu jāpierāda arī tas, ka paredzētā mērķa sasniegšanai nav pieejami nekādi citi līdzekļi, kas būtu saistīti ar mazāku iejaukšanos.

44.

Priekšlikumā apgalvots, ka Eurodac sistēmas mērķis ir mainīts salīdzinājumā ar sākotnējo mērķi, kā izskaidrots ierosinātā lēmuma 6. apsvērumā (26). Tomēr vienkārša izmaiņa likumdošanas tekstā neradīs atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantam. Var pat izvirzīt argumentu, ka likumdošanas izmaiņa nerada vispār nekādu mērķa izmaiņu. Datus arī turpmāk glabās Eurodac sistēmā vienīgi tādēļ, lai atvieglinātu Dublinas regulas piemērošanu. Vienīgi izņēmuma gadījumos, kā šajā atzinumā aplūkots iepriekš, dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm piešķirs piekļuvi. Tādēļ priekšlikumi nemaina mērķi, bet tos jāuzlūko kā izņēmumus no mērķa ierobežojuma principa, kas ar zināmiem nosacījumiem ir pieļaujami saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 95/46/EK. Tomēr EDAU nav pārliecināts, ka pašreiz aplūkojamā gadījumā minētie nosacījumi būtu izpildīti.

45.

Šajā sakarībā EDAU uzsver, ka vienkārša mērķa maiņas pasludināšana likumdošanas priekšlikumā nepadara to pieņemamu. Likumdošanas izmaiņa pati par sevi nemaina novērtējumu par to, vai priekšlikumi ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, vai tie ir samērīgi un citādā ziņā pieņemami saskaņā ar iepriekšējā punktā minētajiem nosacījumiem.

46.

Komisijas ierosināto tiesību aktu agresīvā būtība ir acīm redzama. Turpretim to lietderība un nepieciešamība priekšlikumos nebūt nav pierādīta. Nepieciešamība būtu jāpierāda, nodemonstrējot būtiskas liecības par to, ka pastāv saikne starp patvēruma lūgumu iesniedzējiem un terorismu un/vai smagiem noziegumiem. Tas priekšlikumos nav izdarīts. Ir tiesa, ka aizdomās turamas personas var būt ieceļojušas ES teritorijā, iesniedzot fiktīvus patvēruma lūgumus. Tomēr fakts, ka šāds scenārijs ir iespējams, nenozīmē, ka tā ir vispārēja parādība, kas attaisnotu tiesību aktu pieņemšanu.

47.

Turklāt pašreizējos apstākļos īpašas bažas izraisa iespēja, ka varētu tikt uzspiesta kauna zīme, kas izriet no fakta, ka lūgumu iesniedzēji, kas nav notiesāti par jebkādu noziegumu un kam ir tiesības un nevainības prezumpciju, tiek a priori uzlūkoti kā aizdomās turamie (27). Šajā sakarībā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar konvenciju jebkuras personas tiesības tikt uzskatītai par nevainīgu ietver vispārēju noteikumu, ka nedrīkst apšaubīt personas nevainību pēc tam, kad minētā persona ir attaisnota (28).

48.

Turklāt EDAU uzskata, ka iespējamais arguments, ka tiesībaizsardzības iestāžu tieša piekļuve Eurodac būtu ērta, viegla un ātra, nav pietiekams, lai priekšlikums izturētu nepieciešamības pārbaudi. Nepieciešamības pierādījumu nevar pamatot vienkārši ar piekļuves lietderību, pat ņemot vērā stingrus datu aizsardzības drošības līdzekļus. Īsumā sakot, EDAU ir lielas šaubas par to, vai priekšlikumi ir likumīgi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu.

49.

Vienīgi kā “obiter dictum”EDAU ierosina iekļaut precīzu norādi ierosinātās regulas 2.a pantā vai kā alternatīvu – pievienot ierosinātajā lēmumā, ka piekļuvi Eurodac var piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka aizdomās turētais ir iesniedzis patvēruma lūgumu iepriekš. Tas ir ierosināts paskaidrojuma rakstā, bet nav iekļauts pašā priekšlikuma tekstā. EDAU uzskata, ka šāds drošības līdzeklis dotu būtisku papildu labumu. Tomēr šis ierosinājums pats par sevi vēl nenozīmē, ka EDAU piekrīt principam par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi Eurodac. Tas būtu jāuztver kā atsevišķs ieteikums.

50.

EDAU arī norāda, ka stingri kritēriji izraudzīto iestāžu piekļuvei Eurodac  (29) neattiecas uz Eiropola piekļuvi Eurodac datiem. Eiropola pieprasījumi veikt salīdzināšanu ir atļaujami konkrētu analīžu vai vispārēju un stratēģisku analīžu veikšanai. EDAU izvirza jautājumu par to, kādā veidā plašākas Eiropolam piešķirtas iespējas varētu atbilst Komisijas sniegtajam pamatojumam, proti, ka piekļuve ir nepieciešama vienīgi konkrētos gadījumos, īpašos apstākļos un saskaņā ar stingriem nosacījumiem.

51.

EDAU ir nopietnas bažas par to, vai minētie priekšlikumi ir likumīgi un vai, pamatojoties uz minētajiem priekšlikumiem, būtu jāpieņem tiesību akti. Šīs šaubas balstās uz apsvērumiem, kas izklāstīti šajā atzinumā un kurus var apkopot šādi.

52.

EDAU vēlas uzsvērt, ka labāka informācijas apmaiņa ir būtisks Eiropas Savienības politikas mērķis. Valdībām ir vajadzīgi atbilstīgi instrumenti, lai garantētu pilsoņu drošību, tomēr mūsu Eiropas sabiedrībā tām ir pilnībā jāievēro pilsoņu pamattiesības. ES likumdevēju uzdevums ir nodrošināt šo līdzsvaru.

53.

Pasākumus, kas paredzēti cīņai pret terora aktiem un citiem smagiem noziegumiem var uzskatīt par likumīgu pamatu, lai ļautu apstrādāt personas datus ar noteikumu, ka iejaukšanās nepieciešamība jāpamato ar skaidriem un nenoliedzamiem elementiem un jāpierāda apstrādes samērīgums. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka priekšlikumi attiecas uz neaizsargātu personu grupu, kam vajadzīga pastiprināta aizsardzība, jo viņi bēg no vajāšanas. Viņu neaizsargātais stāvoklis jāņem vērā, izvērtējot ierosinātās darbības nepieciešamību un samērīgumu. EDAU norāda arī uz iespēju, ka varētu tikt uzspiesta kauna zīme.

54.

EDAU ierosina izvērtēt priekšlikumu likumību saistībā ar plašāku mērogu, proti:

55.

Saistībā ar priekšlikumu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantam EDAU apšauba sistēmas mērķa maiņu un uzsver, ka tas vien, ka likumdošanas priekšlikumā pasludināta šāda mērķa maiņa, vēl nenozīmē, ka maiņa faktiski ir notikusi. Turklāt likumdošanas maiņa pati par sevi nemaina vērtējumu par to, vai priekšlikumi ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, vai tie ir samērīgi un citādā ziņā pieņemami, it īpaši ņemot vērā mērķa ierobežojuma noteikumus, kas izklāstīti Direktīvā 95/46/EK.

56.

EDAU uzsver, ka nepieciešamība būtu jāpierāda, nodemonstrējot būtiskas liecības par to, ka pastāv saikne starp patvēruma lūgumu iesniedzējiem un terorismu un/vai smagiem noziegumiem. Tas priekšlikumos nav izdarīts.

57.

Visbeidzot EDAU pauž gandarījumu par to, ka viņam lūdz atzinumu, un iesaka uz šo atzinumu atsaukties priekšlikuma apsvērumos, kā tas līdzīgi darīts vairākos citos tiesību aktos, par kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 ir lūgts EDAU atzinums. Viņš sniedz arī dažus komentārus par priekšlikumu būtību.

10.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 92/9

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5751. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

10.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 92/10

10.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 92/11