28.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 23/1

1.

Regulas priekšlikuma mērķis ir pielāgot pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (še turpmāk “Vispārējā finanšu regula”), jaunākajiem grozījumiem, kas Vispārējā finanšu regulā izdarīti ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006.

2.

Palātai nav komentāru par Komisijas priekšlikumu.

28.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 23/3

1.

2.–11.

2.

3.

4.

5.–6.

7.–9.

10.

11.

12.–33.

12.

13.–14.

15.–20.

21.

22.

23.–24.

25.–27.

28.–30.

31.–33.

1.

Palāta atzīmē, ka šā atzinuma sagatavošanai bija atvēlēts ļoti maz laika. Lai Finanšu regulu, ko piemēro desmitajam Eiropas Attīstības fondam, varētu ieviest 2008. gada sākumā, tā jāpieņem līdz 2007. gada beigām. Padome jau ir krietni virzījusi uz priekšu ar minētās regulas pieņemšanu saistītās likumdošanas procedūras. Tādēļ šis atzinums vērsts uz lietas būtību, un Palātas mērķis nebija noteikti pievienot alternatīva teksta priekšlikumus.

2.

Palāta atzīmē, ka šajā Finanšu regulas projektā ir veiksmīgi iekļauti grozījumi, kas izdarīti, pārskatot vispārējam budžetam piemērojamo Finanšu regulu, un kas būtu piemērojami minētajam EAF. Palāta atzinīgi vērtē to, ka termiņi, kādos Palāta sagatavo ticamības deklarāciju un gada pārskatu, ir pieskaņoti atbilstošajiem datumiem Vispārējā finanšu regulā.

3.

Palāta atzinīgi vērtē to, ka Finanšu regulas projektā, kā bija ieteikts Palātas Atzinumā Nr. 12/2002, sniegtas skaidras un nepārprotamas tiesību normas par noteikumiem, kas ir būtiski un nepieciešami EAF īstenošanai, lieki neatkārtojot noteikumus, kas izklāstīti ĀKK un EK Partnerības nolīguma IV pielikumā, Iekšējā nolīgumā vai Vispārējās finanšu regulas īstenošanas kārtībā.

4.

Palāta nožēlo to, ka, neraugoties uz Atzinumā Nr. 12/2002 un Atzinumā Nr. 2/2007 sniegto ieteikumu, Finanšu regulas projektā nav izmantota izdevība ieviest vienu finanšu regulu, kura piemērojama visiem tagadējiem un nākamajiem Eiropas Attīstības fondiem un kuru tāpat kā Vispārējo finanšu regulu varētu grozīt, kad vien būtu tāda vajadzība. Šāds pasākums nodrošinātu pieejas nepārtrauktību, neradot pārrāvuma risku Eiropas Attīstības fondu īstenošanā, un ievērojami vienkāršotu pārvaldību.

5.

Saskaņā ar Iekšējā nolīguma 11. pantu Finanšu regulas projekta 2. un 3. pantā galveno atbildību par EAF īstenošanu paredzēts sadalīt starp Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB), izveidojot divas nošķirtas pārvaldības jomas – katrai iestādei pa jomai. Tādējādi saglabājas izdevumu kategorija, uz kuru gan attiecas Palātas veiktās revīzijas (saskaņā ar EIB, Palātas un Komisijas trīspusējo nolīgumu, kas paredzēts Finanšu regulas projekta 134. pantā), bet neattiecas kompetento iestāžu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra.

6.

Panti, kas attiecas uz budžeta izpildes apstiprināšanu, jo īpaši 143. panta 1. punkts, Parlamentam uzticētajā budžeta izpildes apstiprināšanā neiekļauj ieguldījumu instrumenta pārvaldību, ko veic EIB. Palāta pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Iekšējo nolīgumu (11. panta 8. un 9. punkts) uz EIB pārvaldītajām darbībām neattiecas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kurā iesaistīta Padome un Parlaments, pat tad ne, ja EIB veic darbības Kopienas vārdā un tās atbildībā (Iekšējā nolīguma 11. panta 2. punkts), lietojot EAF resursus. Palāta atzīmē, ka tie ir Eiropas nodokļu maksātāju, nevis finanšu tirgus līdzekļi.

7.

Ar 48.–50. pantu tiek ieviests jauns finanšu dalībnieks – maksājumu pārvaldītājs, kas atbild par maksājumu veikšanu ĀKK valstu valūtās vai aizjūras zemju un teritoriju vietējās valūtās no pilnvarotā maksātāja kontiem. Finanšu regulas projekta apsvērumos nav paskaidrots, kādēļ bija jārada šis jaunais finanšu dalībnieks, un projekta noteikumos nav skaidri definēti tā pienākumi un atbildība, īpaši attiecībā pret kredītrīkotāju un grāmatvedi. Īpašas bažas Palātai rada tas, ka 49. panta 1. punktā paredzētais lēmums, ar kuru grāmatvedis ieceļ maksājumu pārvaldītāju, jāpieņem, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja priekšlikumu, un ka šajā lēmumā jānosaka maksājumu pārvaldītāja un kredītrīkotāja attiecīgie pienākumi un atbildība. Turklāt, tā kā maksājumu pārvaldītājs nav pieminēts 31. pantā, nav skaidrs, vai ir ievērots pienākumu nodalīšanas princips.

8.

Palāta norāda, ka devītā EAF īstenošanai šādus maksājumus drīkst veikt grāmatvedis, kam pastarpināti deleģētas pilnvaras (66. panta 1. punkts Finanšu regulā, ko piemēro devītajam EAF), un tādējādi nesaskata pamatu tam, kādēļ Finanšu regulas priekšlikumā nav ierosināti līdzīgi noteikumi. Palāta atzīmē arī to, ka maksājumu pārvaldītājam nav ekvivalenta Vispārējā finanšu regulā, kurā papildus kredītrīkotājiem un grāmatvežiem paredzēts tikai avansu pārzinis. Avansu pārziņu rīcībai līdzekļus piešķir tikai grāmatveži, neiesaistot kredītrīkotāju (63. pants).

9.

Tādēļ Palāta iesaka Finanšu regulas projektā dzēst visas atsauces uz maksājumu pārvaldītāju.

10.

Regulas priekšlikuma 74. panta 2. punktā un 79. panta a) apakšpunktā paredzēts, ka pielikumus jau esošajiem līgumiem var noslēgt vēlāk nekā trīs gadus pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas. Tā ir atkāpe no atbilstošajiem Vispārējās finanšu regulas noteikumiem (166. panta 2. punkts), kas pieļauj šādu iespēju tikai tam, lai noslēgtu līgumus un nolīgumus par revīziju un novērtēšanu. Jebkurā gadījumā, ja šo izņēmumu attiecina uz pielikumu noslēgšanu, zūd jēga pamatnoteikumam, ar kuru individuālos līgumus un nolīgumus var noslēgt ne vēlāk kā trīs gados pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas.

11.

Saistībā ar 124. un 125. pantu Palāta vērš uzmanību uz to, ka Atzinumā Nr. 2/2002 (20. un 21. punkts) tā aicināja dzēst visas atsauces uz “provizoriskajiem” pārskatiem. Pārskatiem, kas revīzijai iesniedzami 31. martā, jābūt pabeigtiem, pienācīgi sagatavotiem un Komisijas apstiprinātiem. Finanšu regulā nedrīkst būt nekādu neskaidrību par revidējamās vienības un revidenta uzdevumiem saistībā ar pārskatu sagatavošanu. Palātas uzdevums nekādi nevar būt palīdzēt Komisijai sagatavot pārskatus. Šis pienākums, kam ir administratīvs un grāmatvedības raksturs, pilnībā ir Komisijas pārziņā un nav savienojams ar Palātas ārējās kontroles pienākumu.

12.

Tāpat kā tas ir Vispārējā finanšu regulā, būtu lietderīgi pievienot satura rādītāju.

13.

Finanšu regulas projekta pirmās daļas III sadaļā ir tikai viena nodaļa par to, kas veido EAF resursus. Ir vajadzīga vēl viena nodaļa ar noteikumiem, kuros izklāstītas dalībvalstu ikgadējās iemaksas.

14.

No 16. panta nav skaidrs, vai dalībvalstu, citu donorvalstu vai starptautisko organizāciju finanšu iemaksas noteiktos projektos vai programmās, ko Komisija pārvaldīs to vārdā, būs EAF resursi vārda tiešajā nozīmē un vai tos pārvaldīs atbilstīgi noteikumiem, kas attiecas uz EAF.

15.

Ar 26. pantu noteikts, ka netiešas centralizētas pārvaldības gadījumā Komisija var atzīt, ka struktūrām, kurām Komisija uztic īstenošanu, to revīzijas, uzskaites, iepirkuma un dotāciju piešķiršanas sistēmas “ir līdzvērtīgas tās pašas sistēmām, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem” (kad tā iepriekš ieguvusi pierādījumus par to, ka šādas sistēmas pastāv un pareizi darbojas). Kā Palāta minēja Atzinumā Nr. 4/2006 (9. punkts), struktūrām, kurām Komisija uztic izpildi, šādos gadījumos nav saistoši Finanšu regulas noteikumi. Turklāt nav starptautiski atzītu standartu ne attiecībā uz iepirkuma sistēmām, ne atbilstības revīziju, līdz ar to prasībai pienācīgi ievērot starptautiskos standartus nav jēgas. Tas pats attiecas uz dotāciju piešķiršanas sistēmām.

16.

Lai 35. pants būtu izsmeļošs, tajā kā atkāpe no šā noteikuma jāpiemin arī kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām.

17.

Regulas projekta 36. pantā transponēta devītajam EAF piemērojamās Finanšu regulas 23. panta pirmā daļa, izlaižot otro daļu. Palāta uzskata, ka minētais noteikums jāsaglabā, lai skaidri noteiktu, ka visi pasākumi, ko deleģētais kredītrīkotājs veic saskaņā ar šo pantu, tiek veikti attiecīgā valsts vai reģionālā kredītrīkotāja vārdā.

18.

Ja, neraugoties uz Palātas komentāriem 7.–9. punktā, saglabā maksājumu pārvaldītāja posteni, 52. panta 2. punktā jāparedz arī tas, ka maksājumu pārvaldītāji par savu rīcību ir disciplināri un finansiāli atbildīgi, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

19.

Attiecībā uz 76. un 80. pantu Palāta atkal atkārto Atzinumā Nr. 12/2002 (15. punkta f) apakšpunkts) minēto ieteikumu par to, ka šie noteikumi ir jāpārskata, lai saglabātu ideju, ka uzskaitei jāpaliek atvērtai, kamēr darījumi nav līdz galam noskaidroti, tomēr neieviešot ideju par to, ka var atlikt saistību atcelšanu pat tad, ja ir pieejama informācija, kas ļauj pielāgot (bieži ar samazināšanu) atbilstošo Kopienas saistību līmeni. Ir svarīgi izvairīties no nevajadzīgas līdzekļu bloķēšanas, ja tos varētu izmantot citās programmās vai projektos.

20.

Regulas projekta 78. panta 1. punktā lietots termins “apropriācijas”, kas nav pareizs attiecībā uz līdzekļiem, kuri nenāk no budžeta.

21.

Regulas projekta 92. panta 2. punktam bija jāattiecas arī uz dotāciju lēmumiem. Turklāt, kā jau Palāta ieteica Atzinumā Nr. 12/2002 (17. punkts), būtu vēlams iekļaut nodaļu “Nodrošinājumi un kontrole”, kā paredzēts Vispārējās finanšu regulas 103. pantā.

22.

Angļu valodas versijā VII sadaļa “Direct Labour and Indirect Decentralised Operations” un VI sadaļa “Grants” ir nepareizi numurētas.

23.

Saistībā ar 105. un 107. pantu Palāta vēlas vērst uzmanību uz Atzinumu Nr. 10/2005 (41.–48. punkts) un Atzinumu Nr. 4/2006 (14.–16. punkts), kur norādīts, ka daži izņēmumi un atkāpes no bezpeļņas un bezuzkrājuma principiem faktiski nav pamatotas, jo:

24.

Tāpat kā tas darīts Vispārējā finanšu regulā (120. panta 2. punkts), 116. panta 2. punktā jānorāda, ka, ievērojot c) apakšpunktu, finanšu atbalsta maksimālā summa, kuru saņēmējs var izmaksāt trešajai personai, jānosaka Vispārējās finanšu regulas īstenošanas kārtībā.

25.

Lai nodrošinātu atbilstību Finanšu regulai, ko piemēro devītajam EAF (97. pants) un Vispārējai finanšu regulai (123. pants), angļu valodas versijas 119. pantā īstenības izteiksme “shall” jāaizstāj ar vajadzības izteiksmi “must”.

26.

Regulas projekta 124. pantā ir mēneša starpība starp dienu, kādā nosūta ziņojumu par finanšu pārvaldību, un dienu, kādā nosūta provizoriskos pārskatus, kuriem saskaņā ar 118. panta 2. punktu jāpievieno ziņojums. Kā jau Palāta ieteica Atzinumā Nr. 12/2002 (21. punkta a) apakšpunkts), lai pieskaņotos attiecīgajiem Vispārējās finanšu regulas noteikumiem (128. pants), ziņojums kopā ar pārskatiem būtu jānosūta 31. martā.

27.

Būtu lietderīgi 129. panta 2. punktā noteikt, ka kontu plānam, ko nosūta Palātai, pievienojami piemērojamie noteikumi un metodes, kas paredzētas 1. punktā.

28.

Regulas projekta 135. panta 1. punktā vārdi “tiklīdz iespējams” jāaizstāj ar “ilgākais 15 darba dienās”.

29.

Regulas projekta 136. panta 1. punktā pirms vārdiem “ĀKK un EK Nolīguma” jāiestarpina vārdi “Eiropas Kopienas dibināšanas līguma”. Kā Palāta norādīja Atzinumā Nr. 12/2002 (22. punkta a) apakšpunkts), Līgums faktiski ir tiesiskais pamats Aizjūras asociācijas lēmumam, kā arī finanšu regulām, ko piemēro Eiropas Attīstības fondiem (13). Būtu ieteicams pieminēt arī Iekšējo nolīgumu, kas arī veido tiesisko pamatu Finanšu regulai, ko piemēro desmitajam Eiropas Attīstības fondam (14).

30.

Regulas projekta 136. panta 2. punktā ir nepareiza atsauce uz 6. punktu. Pareiza atsauce ir “138. panta 4. un 5. punkts”.

31.

Ar 149. panta 1. punktu nosaka, ka EIB izstrādā piemērotus grāmatvedības noteikumus un metodes, ievērojot starptautiskos standartus, un par to informē Komisiju un dalībvalstis. Tas atšķiras no Finanšu regulas, ko piemēro devītajam EAF (125. panta 1. punkts), kur paredzēts, ka EIB un Komisija, savstarpēji vienojoties, sagatavo šos grāmatvedības noteikumus un metodes. Kā norādīts 5. un 6. punktā, Palāta izsaka nožēlu par to, ka izveidotas divas atsevišķas pārvaldības jomas, kas ierobežo Parlamentam uzticētās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras tvērumu.

32.

Regulas projekta 149. panta 2. punktā ir viena mēneša starpība starp dienu, kurā nosūta ziņojumu par to, kā īstenotas darbības, kuras finansē no EIB pārvaldītajiem EAF resursiem, un dienu, kurā jānosūta pārskati. Kā jau Palāta ierosināja Atzinumā Nr. 12/2002 (21. punkta b) apakšpunkts), ziņojums jānosūta kopā ar pārskatiem ne vēlāk kā 28. februārī.

33.

Regulas projekta 150. pantā jānosaka, ka “pašas EIB noteikumi” par līgumiem atbilst vispārējiem noteikumiem, kas reglamentē EAF pārvaldību, un jo īpaši ĀKK un EK Partnerības nolīgumam, Iekšējam nolīgumam un Finanšu regulai (15).