EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.7.2023

COM(2023) 416 final

2023/0232(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts)

{SEC(2023) 416 final} - {SWD(2023) 416 final} - {SWD(2023) 417 final} - {SWD(2023) 418 final} - {SWD(2023) 423 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Vesela augsne ir būtiski svarīgs elements lauksaimniekiem un kopumā visai lauksaimniecības ekosistēmai. Augsnes auglības saglabāšana vai uzlabošana ilgtermiņā palīdzēs stabilizēt vai pat palielināt kultūraugu un barības ražas un biomasas apjomu, kas vajadzīgs mūsu nepārtikas bioekonomikas nozarēm, tādējādi veicinot ekonomikas defosilizāciju 3 , kā arī ilgtermiņā sniegs lauksaimniekiem ražošanas drošību un uzņēmējdarbības izredzes. Veselas un auglīgas augsnes un zemes pieejamībai ir izšķiroša nozīme pārejā uz ilgtspējīgu bioekonomiku, tāpēc tā var palīdzēt palielināt un saglabāt zemes vērtību. Augsnes auglības uzlabošanas pasākumi var arī samazināt lauku saimniecību pamatdarbības izmaksas, piemēram, ražošanas resursu vai iekārtu iegādes izmaksas. Lauksaimnieki var saņemt finansiālu atbalstu par darbībām, kas paredzētas, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) vai priekšlikumā par ES oglekļa piesaistījumu sertifikācijas satvaru 4 .

Augsnes degradācija nodara kaitējumu arī cilvēka veselībai. Gaisā suspendētās daļiņas, ko rada vēja erozija, izraisa vai pasliktina elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu slimības. Sablīvēta augsne karstuma viļņu laikā paildzina augstas temperatūras noturību un mazāk spēj piesaistīt piesārņotājus. Kontaminēta augsne arī nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu. Piemēram, aptuveni 21 % ES lauksaimniecības augsnes virskārtā kadmija koncentrācija pārsniedz gruntsūdeņiem noteikto robežvērtību. Vesela un ilgtspējīgi apsaimniekota augsne palielina arī vides un dabas atpūtas vērtību, kas saistīta ar mūsu fizisko un mentālo veselību. Tas ir vērtīgi kā laukos, tā jo īpaši arī pilsētās, kur ilgtspējīgas apsaimniekošanas paņēmienu ieviešana var palīdzēt radīt veselīgas zaļās zonas un samazināt karstuma salas, uzlabot gaisa kvalitāti un apstākļus mājokļos. Augsnes veselības uzlabošana ievērojami var palielināt ES noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Eiropas klimatnoturību ietekmē augsnes organisko vielu sastāvs un auglība, ūdens aiztures un filtrācijas spēja un noturība pret eroziju. Oglekļsaistīgas lauksaimniecības paņēmieni palīdz CO2 uzkrāt augsnē un mazināt klimata pārmaiņas. Augsnes spēja aizturēt ūdeni palīdz ne vien novērst katastrofu riskus, bet arī uz tiem reaģēt. Augsnes spēja absorbēt lielāku lietus ūdens daudzumu mazina plūdu intensitāti un izlīdzina sausuma laikposmu negatīvo ietekmi. Dažas augsnes baktērijas, kas ir veselas augsnes biodaudzveidības sastāvdaļa, var arī palīdzēt kultūraugiem pārciest sausumu.

Tā kā ekstrēmi laikapstākļi un klimatiski apdraudējumi pastiprinās, visā Eiropā pieaug mežu ugunsgrēku risks. Paredzams, ka līdz ar klimata pārmaiņām pastiprināsies apstākļi, kas palielina ugunsgrēku risku, jo īpaši ekosistēmu, tostarp augsnes, siltums un mitrums. Vesela augsne ar pietiekamu ūdens aiztures spēju palīdz uzturēt veselīgas meža ekosistēmas, kas ir noturīgākas pret mežu ugunsgrēkiem. Vienlaikus mežu ugunsgrēki var izraisīt augsnes degradāciju, tādējādi palielinot augsnes erozijas, zemes nogruvumu un plūdu riskus. Paplašinot zināšanu bāzi par augsni, var palīdzēt uzlabot katastrofu riska novērtējumus, kuros atzīta augsnes daudzveidīgā loma katastrofu novēršanā. Augsnes veselības stiprināšanas pasākumi veido noturību pret turpmāko spriedzi, ko rada klimata pārmaiņas.

Augsnes veselības nozīme ir atzīta arī pasaules līmenī. ES starptautiskā kontekstā ir uzņēmusies saistības, kas paredzētas trīs Riodežaneiro konvencijās, lai atjaunotu pārtuksnešošanās skartās augsnes (ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos), palīdzētu mīkstināt klimata pārmaiņas (ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām) un veidotu biodaudzveidībai svarīgu dzīvotni (Konvencija par bioloģisko daudzveidību). Augsnes veselības atjaunošana, uzturēšana un uzlabošana ir jaunā Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara mērķis.

Augsnes veselība arī tieši palīdz sasniegt vairākus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus 16 (IAM), jo īpaši 15.3. mērķi. Saskaņā ar šo mērķi paredzēts līdz 2030. gadam apkarot pārtuksnešošanos, atjaunot degradēto zemi un augsni, arī zemi, ko skārusi pārtuksnešošanās, sausums un plūdi, un tiekties uz zemes degradācijas ziņā neitrālu pasauli.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

–ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kurā noteikti mērķrādītāji tālākai vides aizsardzībai ES un jo īpaši izvirzīts priekšlikums dabas atjaunošanas regulai 19 (Dabas atjaunošanas akts (NRL). Ierosinātā NRL mērķis ir panākt, ka atjaunošanas pasākumi līdz 2030. gadam aptver 20 % ES zemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam — visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana. Ierosināto NRL un šo priekšlikumu par augsnes veselību vieno vairākas sinerģijas. Tāpēc ierosinātais NRL un šis priekšlikums savstarpēji viens otru pastiprina.

–Nulles piesārņojuma rīcības plānā izklāstīts redzējums par to, ka līdz 2050. gadam gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums būs samazināts līdz tādam līmenim, kas vairs nav uzskatāms par kaitīgu veselībai un vides ekosistēmām. Šis priekšlikums ir saderīgs ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir stiprināt galvenos spēkā esošos gaisa un ūdens nozares ES tiesību aktus un tiesību aktus par rūpnieciskām darbībām.

–Aprites ekonomikas rīcības plāns, kurā izklāstīti pasākumi mikroplastmasas mazināšanai, un izvērtēšana Notekūdeņu dūņu direktīvai, kas regulē lauksaimniecībā izmantojamo dūņu kvalitāti.

–Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija, kurā atzīts, ka ķimikālijas ir svarīgas mūsdienu sabiedrības labbūtībai, bet kuras mērķis ir labāk aizsargāt iedzīvotājus un vidi no to potenciāli bīstamajām īpašībām.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

–saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

–aizsargāt cilvēka veselību;

–apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

–sekmēt starptautiska mēroga pasākumus ar mērķi risināt reģionālas vai pasaules mēroga vides problēmas un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Priekšlikumā nav pasākumu, kas skar zemes izmantojumu.

Tā kā šajā jomā ES un dalībvalstīm ir dalīta kompetence, ES rīcībai ir jāatbilst subsidiaritātes principam.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Rīcība ES līmenī ir pamatota, ņemot vērā problēmas mērogu un pārrobežu specifiku, augsnes degradācijas ietekmi visā ES un riskus videi, ekonomikai un sabiedrībai.

Bieži vien kļūdaini uzskata, ka augsnes degradācija ir tikai vietēja mēroga problēma, un pārāk zemu tiek novērtētā pārrobežu ietekme. Šīs problēmas veicinošie faktori un ietekme pārsniedz valstu robežas un ierobežo ekosistēmu pakalpojumu sniegšanas iespējas daudzās valstīs, kur augsni aizskalo ūdens vai aizpūš vējš. Kontaminanti var kļūt mobilāki gaisā, virszemes ūdeņos un pazemes ūdeņos, kur tie var pārvietoties pāri robežām un nelabvēlīgi ietekmēt pārtiku.

Vesela augsne ievērojamā mērā var palīdzēt risināt globālas sabiedrības problēmas tādos veidos, ko bieži vien nepamana vai neatzīst. Augsnēm ir ļoti svarīga nozīme barības vielu, oglekļa un ūdens aprites ciklos, un šos procesus neierobežo fiziskās un politiskās robežas.

Tādēļ, lai īstenotu redzējumu par to, ka līdz 2050. gadam visas augsnes būs veselas, kā noteikts Augsnes stratēģijā 2030. gadam, un lai nodrošinātu, ka augsne ilgtermiņā spēj sniegt ekosistēmas pakalpojumus visā ES, ir vajadzīgi saskaņoti visu dalībvalstu pasākumi.

Ja mēs strauji neapturēsim pašreizējo augsnes degradācijas līmeni un augsni neatveseļosim, mūsu pārtikas sistēmas zaudēs produktivitāti un kļūs aizvien mazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņām, un tām būs aizvien vairāk jāizmanto resursietilpīgas ielaides. Tā kā augsnes degradācija turpinās un aizvien vairāk pasliktinās, ir skaidrs, ka atsevišķa dalībvalstu rīcība nav pietiekama, lai esošo situāciju labotu.

Tā kā daži augsnes veselības aspekti ES tiesību aktos ir aplūkoti tikai pastarpināti, ir vajadzīga ES papildu rīcība, lai papildinātu pašreizējās prasības un labotu rīcībpolitikas nepilnības.

Priekšlikums ir izstrādāts, lai radītu apstākļus augsnes ilgtspējīgai apsaimniekošanai un risinātu augsnes degradācijas izmaksu problēmu. Ņemot vērā ierosinātās rīcības mērogu un paredzamo ietekmi, tās mērķus labāk varēs sasniegt ES līmenī. Augsnes uzraudzībai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir vajadzīga koordinējoša darbība pietiekami plašā mērogā, lai būtu iespējams izmantot sinerģijas, efektivitātes un lietderīguma pieaugumu. Koordinējoša darbība ir vajadzīga arī tādēļ, lai izpildītu ES un globālā līmenī uzņemtās saistības. Pastāv risks, ka augsnes nepietiekama aizsardzība ES un tās dalībvalstīs neļaus izpildīt starptautiskās un Eiropas zaļā kursa saistības vides, ilgtspējīgas attīstības un klimata jomā. Visbeidzot, rīcība ES līmenī ir svarīga, lai novērstu iespējamos iekšējā tirgus izkropļojumus un uzņēmumu negodīgu konkurenci, jo dažās dalībvalstīs ir vājākas vidiskās prasības.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post novērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā rīcībpolitiskie risinājumi tika aprakstīti, izmantojot piecus galvenos moduļus:

(1) augsnes veselības definēšana un augsnes rajonu noteikšana,

(2) augsnes veselības monitorings,

(3) ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana,

(4) kontaminēto objektu apzināšana, reģistrēšana, izpēte un novērtēšana,

(5) augsnes veselības atjaunošana (atveseļošana) un kontaminēto objektu remediācija.

Katram no pieciem moduļiem risinājumi tika noteikti, modulējot elastīgumu un saskaņošanu dažādās pakāpēs atbilstīgi lietderīgiem potenciālajiem risinājumiem. Viens risinājums tika izstrādāts tā, lai dalībvalstīm nodrošinātu maksimālu rīcības brīvību, cits — maksimālu saskaņošanu, bet trešais — vidēju saskaņošanas un rīcības brīvības pakāpi. 1. risinājums ietver tikai monitoringa scenāriju, neparedzot pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, atveseļošanu un remediāciju, taču tas tika noraidīts jau sākotnējā posmā, jo šķita nepietiekams mērķu sasniegšanai un neattaisnoja ieinteresēto personu cerības.

Vēlamais risinājums apvienoja visefektīvākos, lietderīgākos un rīcībpolitiski saskanīgākos risinājumus, ko izvēlējās no katra moduļa. Attiecībā uz visiem moduļiem, izņemot kontaminēto objektu remediāciju, tika izvēlēts 3. risinājums, kas nodrošina vidēju elastīguma un saskaņošanas līmeni (un ļoti elastīgais 2. risinājums attiecībā uz remediāciju). No ietekmes novērtējuma izrietošā vēlamā risinājuma pamatā bija pakāpeniska pieeja, kas dalībvalstīm nodrošinās vajadzīgo laiku, lai vispirms ieviestu mehānismus augsnes stāvokļa novērtēšanai un pēc tam pieņemtu lēmumus par atveseļošanas pasākumiem, kas būs vajadzīgi, tiklīdz būs pieejami secinājumi.

Vēlamais risinājums tika izstrādāts, lai risinātu izmaksu problēmu, ko rada augsnes degradācija, jo īpaši no tās izrietošais ekosistēmu pakalpojumu zudums. Tas nodrošinātu, ka ES izmaksu ziņā efektīvi sasniegs izvirzītos rīcībpolitikas mērķus, piemēram, līdz 2050. gadam veselas augsnes un nulles piesārņojuma ieceri. Vislielākos ieguvumus rada izvairīšanās no izmaksām, novēršot augsnes degradāciju. Vislielākās izmaksas ir saistītas ar ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas un atveseļošanas pasākumu īstenošanu. Tika lēsts, ka iniciatīvas radītie ieguvumi varētu būt aptuveni 74 miljardi EUR gadā. Kopējās izmaksas būtu aptuveni 28–38 miljardi EUR gadā. Attiecībā uz kontaminētiem objektiem gada izmaksas ir ļoti aptuvenas. Tiek lēsts, ka kontaminēto objektu apzināšanai un izpētei varētu būt vajadzīgi 1,9 miljardi EUR gadā, bet kontaminēto objektu remediācijai —1 miljards EUR gadā.

Lai gan visus ietekmes veidus nebija iespējams kvantificēt un izteikt naudas izteiksmē, vēlamā risinājuma izmaksu un ieguvumu attiecība tika aprēķināta apdomīgi un piesardzīgi, iegūstot 1,7. Šajā risinājumā paredzēts, ka dalībvalstīm būs jānodrošina sabiedrības, jo īpaši augsnes apsaimniekotāju, lauksaimnieku un mežziņu, līdzdalība.

Pārejā uz ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu būs vajadzīgi ieguldījumi, lai pilnībā izmantotu ilgtermiņa ieguvumus, ko veselas augsnes rada videi, ekonomikai un sabiedrībai. Lai sekmīgi īstenotu vēlamo risinājumu, būs jāizmanto dažādi Eiropas, valstu un vietējā līmeņa finansējuma avoti. Tādēļ šis priekšlikums ir publicēts kopā ar Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD), kurā ir pārskats par finansēšanas iespējām, kas augsnes aizsardzībai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un atveseļošanai pieejams ES daudzgadu budžetā 2021.–2027. gadam. Dalībvalstis arī turpinās kopīgot zināšanas, pieredzi un īpašās zināšanas vairākās savstarpēji saistītās ES platformās augsnes veselības jomā.

Priekšlikums atbilst visu moduļu vēlamajam risinājumam, izņemot moduli, kas attiecas uz augsnes atjaunošanu. Lai mazinātu slogu dalībvalstīm, zemes īpašniekiem un zemes apsaimniekotājiem, attiecībā uz augsnes atveseļošanu priekšlikumā ir paredzētas vājākas prasības nekā vēlamajā risinājumā, kas iekļauts ietekmes novērtējumā. Proti, priekšlikumā dalībvalstīm nav prasīts izveidot jaunas pasākumu programmas vai augsnes veselības plānus. Tomēr, tā kā šī pieeja var ietvert palielinātu risku līdz 2050. gadam nesasniegt veselīgas augsnes mērķi, ir ierosināts, ka Komisija, veicot direktīvas agrīno izvērtēšanu, kas paredzēta sešus gadus pēc tās stāšanās spēkā, veiks analīzi, lai noskaidrotu, vai attiecībā uz augsnes atjaunošanu/atveseļošanu līdz 2050. gadam būtu jānosaka konkrētākas prasības. Minētās analīzes pamatā būs apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, un tajā ņems vērā augsnes veselības novērtējuma secinājumus, ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas jomā sasniegto un jaunākās zināšanas par augsnes veselības deskriptoriem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2023/0232 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 29 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 30 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Augsne ir vitāls, ierobežots, neatjaunīgs un neaizstājams resurss, kas ir izšķirīgi svarīgs ekonomikai, videi un sabiedrībai.

(2)Veselīgai augsnei ir labs ķīmiskais, bioloģiskais un fizikālais stāvoklis, lai tā varētu nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, kas cilvēkiem un videi ir vitāli svarīgi, piemēram, nekaitīgu, uzturvielām bagātu un pietiekamu pārtiku, biomasu, tīru ūdeni, barības vielu apriti, oglekļa uzglabāšanu un biodaudzveidībai svarīgu dzīvotni. Tomēr 60–70 % Savienības augšņu stāvoklis ir pasliktinājies un pasliktinās joprojām.

(3)Augsnes degradācija Savienībai ik gadu izmaksā vairākus desmitus miljardu euro. Augsnes veselība ietekmē tādu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kuriem ir būtiska ekonomiskā atdeve. Tāpēc ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana un atveseļošana ir ekonomiski pamatota un var ievērojami palielināt zemes cenu un vērtību Savienībā.

(4)Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu 31 ir izklāstīts vērienīgs ceļvedis, kā Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kuras mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību. Eiropas zaļā kursa ietvaros Komisija ir pieņēmusi ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam 32 , stratēģiju “No lauka līdz galdam” 33 , Nulles piesārņojuma rīcības plānu 34 , ES Klimatadaptācijas stratēģiju 35 un ES Augsnes stratēģiju 2030. gadam 36 .

(5)Savienība ir apņēmusies īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 37 . Veselīga augsne tieši palīdz sasniegt vairākus IAM, it sevišķi 2. IAM (bada izskaušana), 3. IAM (laba veselība un labbūtība), 6. IAM (tīrs ūdens un sanitārija), 11. IAM (ilgtspējīgas pilsētas un kopienas), 12. IAM (atbildīgs patēriņš un ražošana), 13. IAM (klimatrīcība) un 15. IAM (dzīvība uz zemes). 15. IAM 3. apakšmērķis paredz apkarot pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni, arī zemi, ko ietekmējusi pārtuksnešošanās, sausums un plūdi, un līdz 2030. gadam censties panākt, ka zemes degradācija pasaulē vairs nenotiek.

(6)Savienība un tās dalībvalstis, būdamas ar Padomes Lēmumu 93/626/EEK 38 apstiprinātās Biodaudzveidības konvencijas puses, 15. Pušu konferences sanāksmē vienojās par Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru (GBS) 39 , kas ietver vairākus uz rīcību orientētus globālus mērķrādītājus 2030. gadam, kuri attiecas uz augsnes veselību. Dabas devums cilvēku labā, arī augsnes veselība, būtu jāatjauno, jāsaglabā un jāstiprina.

(7)Savienība un tās dalībvalstis, būdamas ar Padomes Lēmumu 98/216/EK 40 apstiprinātās ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCDD) puses, ir apņēmušās apkarot pārtuksnešošanos un mazināt sausuma sekas skartajās valstīs. Saskaņā ar UNCDD trīspadsmit dalībvalstis 41 ir paziņojušas, ka tās ir pārtuksnešošanās skartas puses.

(8)Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) kontekstā zemi un augsni vienlaikus uzskata par oglekļa avotu un piesaistītāju. Savienība un dalībvalstis kā puses ir apņēmušās veicināt oglekļa piesaistītāju un krātuvju ilgtspējīgu pārvaldību, saglabāšanu un nostiprināšanu.

(9)ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir noteikts, ka ir svarīgi vairāk piepūlēties, lai aizsargātu augsnes auglību, samazinātu augsnes eroziju un palielinātu augsnes organiskās vielas daudzumu, ieviešot ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses. Tajā arī norādīts, ka ir daudz rezultatīvāk jāstrādā pie kontaminētas augsnes teritoriju apzināšanas, degradētu augšņu atjaunošanas, laba augsnes ekoloģiskā stāvokļa nosacījumu formulēšanas, atjaunošanas mērķu noteikšanas un augsnes kvalitātes monitoringa uzlabošanas.

(10)ES Augsnes stratēģijā 2030. gadam ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums, ka līdz 2050. gadam visas ES augsnes ekosistēmas būtu veselīgā stāvoklī un tādējādi būtu noturīgākas. Veselīgas augsnes ir atslēga, kas pavērs ceļu uz tādiem svarīgiem ES mērķiem kā klimatneitralitātes panākšana un klimatnoturība, tīras un apritīgas (bio-)ekonomikas izveide, biodaudzveidības izzušanas tendences apvēršana, cilvēka veselības aizsardzība, pārtuksnešošanās apturēšana un zemes degradācijas tendences apvēršana.

(11)Lai pāreja uz veselīgām augsnēm būtu iespējama, ir katrā ziņā vajadzīgs finansējums. Daudzgadu finanšu shēma piedāvā vairākas finansējuma iespējas augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas apsaimniekošanas un augsnes atveseļošanas vajadzībām. “Augsnes kurss Eiropai” ir viena no piecām programmas “Apvārsnis Eiropa” ES misijām, un tā ir īpaši veltīta augsnes veselības veicināšanai. Augsnes misija ir svarīgs šīs direktīvas īstenošanas instruments. Tās mērķis ir virzīt pāreju uz veselīgu augsni, finansējot vērienīgu pētniecības un inovācijas programmu, izveidojot 100 “dzīvo laboratoriju” un “bāku” tīklu lauku un pilsētu teritorijās, veicinot saskaņota augsnes monitoringa satvara izstrādi un vairojot izpratni par augsnes lielo nozīmi. Citas Savienības programmas, kuru mērķi ietver augsnes veselības nostiprināšanu, ir kopējā lauksaimniecības politika, kohēzijas politikas fondi, vides un klimata pasākumu programma, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programma, tehniskā atbalsta instruments, Atveseļošanas un noturības mehānisms un InvestEU.

(12)Augsnes stratēģijā 2030. gadam teikts, ka Komisija nāks klajā ar augsnes veselībai veltīta tiesību akta priekšlikumu, lai būtu iespējams sasniegt Augsnes stratēģijas mērķus un līdz 2050. gadam visā ES panākt labu augsnes veselību. Eiropas Parlaments 2021. gada 28. aprīļa rezolūcijā par augsnes aizsardzību 42 uzsvēra, cik svarīgi ir aizsargāt augsni un Savienībā veicināt veselīgas augsnes, ņemot vērā, ka degradācija turpinās, lai gan dažās dalībvalstīs tiek īstenoti atsevišķi un nevienmērīgi pasākumi. Eiropas Parlaments Komisiju aicināja, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, izstrādāt augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai domātu kopīgu Savienības mēroga tiesisko regulējumu, kurā uzmanība pievērsta visiem lielākajiem augsnes apdraudējumiem.

(13)Padome 2020. gada 23. oktobra secinājumos 43 atbalstīja Komisiju tajā, ka tā pastiprina centienus, kuru mērķis ir sekmīgāk aizsargāt augsni un augsnes biodaudzveidību, kas ir vitāli svarīgs neatjaunīgs resurss.

(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 44 nosaka saistošu mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un pēc tam negatīvu emisiju bilanci un prioritizēt ātrus un paredzamus emisiju samazinājumus, vienlaikus palielinot piesaistījumus dabiskos piesaistītājos. Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana palielina oglekļa sekvestrēšanu, vairumā gadījumu sagādājot līdzieguvumus ekosistēmām un biodaudzveidībai. Komisijas paziņojumā par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem 45 ir uzsvērta nepieciešamība skaidri un caurredzami apzināt darbības, kas neapšaubāmi no atmosfēras piesaista oglekli, un izstrādāt ES oglekļa piesaistījumu sertifikācijas satvaru, kurā sertificētu oglekļa piesaistījumus dabiskās ekosistēmās, arī augsnēs. Turklāt pārskatītajā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulā augsnes ogleklim ir ne vien ierādīta svarīga vieta mērķrādītāju sasniegšanā ceļā uz klimatneitrālu Eiropu, bet arī pausts aicinājums dalībvalstīm sagatavot augsnes oglekļa uzkrājumu monitoringa sistēmu, cita starpā izmantojot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS) datu kopu.

(15)Komisijas Klimatadaptācijas stratēģijā 46 uzsvērts, ka dabā balstītu risinājumu izmantošana iekšzemē, arī augšņu uzsūkšanas funkcijas atjaunošana, veicinās tīra, svaiga ūdens piegādi, mazinās plūdu risku un mīkstinās sausuma periodu ietekmi. Ir svarīgi maksimalizēt augšņu spēju aizturēt un attīrīt ūdeni un mazināt piesārņojumu.

(16)Komisijas pieņemtajā Nulles piesārņojuma rīcības plānā aprakstīts šāds redzējums 2050. gadam: gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi.

(17)Komisijas paziņojumā par pārtikas nodrošinājuma garantēšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu 47 uzsvērts, ka pārtikas sistēmu ilgtspējai ir būtiska nozīme nodrošinātībā ar pārtiku. Veselīga augsne Savienības pārtikas sistēmu padara noturīgāku, liekot pamatus uzturvielām bagātai un pietiekamai pārtikai.

(18)Lai līdz 2050. gadam panāktu veselīgas augsnes, saglabātu to veselību un sasniegtu Savienības klimata un biodaudzveidības mērķus, novērstu sausumu un dabas katastrofas un reaģētu uz tiem, aizsargātu cilvēka veselību un rūpētos par nodrošinātību ar pārtiku un tās nekaitīgumu, ir jānosaka augsnes veselības monitoringa un novērtēšanas, ilgtspējīgas augšņu apsaimniekošanas un kontaminētu objektu attīrīšanas pasākumi.

(19)Augsnēs rodami vairāk nekā 25 % no visas biodaudzveidības, un tās ir otrā lielākā planētas oglekļa krātuve. Tā kā veselīgas augsnes spēj uztvert un uzglabāt oglekli, tās palīdz sasniegt Savienības mērķus klimata pārmaiņu jomā. Veselīgas augsnes turklāt nodrošina labvēlīgu dzīvotni organismiem, un tām ir izšķirīga nozīme biodaudzveidības un ekosistēmu stabilitātes vairošanā. Biodaudzveidība pazemē un virs zemes ir cieši saistīta un mijiedarbojas savstarpējās attiecībās (piemēram, mikorizālas sēnes savieno augu saknes).

(20)Plūdi, dabas ugunsgrēki un ekstrēmi laikapstākļi ir dabas katastrofas, kuru risks visā Eiropā raisa milzīgas bažas. Visā Savienībā strauji milst bažas par sausumu un ūdens trūkumu. 2020. gadā 24 dalībvalstis pauda viedokli, ka sausums un ūdens trūkums ir svarīgi jauni vai ar klimatu saistīti katastrofu riski; 2015. gadā tādās domās bija tikai 11 dalībvalstis. Veselīgai augsnei ir būtiska loma noturībā pret sausumu un dabas katastrofām. Prakses, kas uzlabo ūdens aizturi un barības vielu pieejamību augsnē, augsnes struktūru, augsnes biodaudzveidību un oglekļa sekvestrēšanas spēju, palielina ekosistēmu, augu un kultūraugu noturību pret sausumu, dabas katastrofām, karstuma viļņiem un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas klimata pārmaiņu dēļ nākotnē kļūs biežāki, un tiem palīdz no šiem notikumiem atkopties. Savukārt bez pienācīgas augsnes apsaimniekošanas sausums un dabas katastrofas izraisa augsnes degradāciju un padara augsnes neveselīgas. Augsnes veselības uzlabošana palīdz ierobežot ekonomiskos zaudējumus un nāves gadījumus, kas saistīti ar ekstrēmiem klimatiskajiem apstākļiem, kuri laikā no 1980. līdz 2021. gadam Savienībai izmaksāja aptuveni 560 miljardus EUR un prasīja vairāk nekā 182 000 upuru.

(21)Augsnes veselība dod tiešu ieguldījumu cilvēka veselībā un labbūtībā. Veselīgas augsnes nodrošina nekaitīgu un uzturvielām bagātu pārtiku un spēj izfiltrēt kontaminantus, tādējādi saglabājot dzeramā ūdens kvalitāti. Augsnes kontaminācija var kaitēt cilvēka veselībai, ja kontaminanti tiek norīti, ieelpoti vai nonāk saskarē ar ādu. Cilvēka eksponētība veselīgai augsnes mikrobu sabiedrībai palīdz attīstīt imūnsistēmu un noturību pret noteiktām slimībām un alerģijām. Veselīga augsne veicina koku, puķu un zālaugu augšanu un rada zaļo infrastruktūru, kas nodrošina estētisku vērtību, labbūtību un dzīves kvalitāti.

(22)Augsnes degradācija ietekmē auglību, ražību, rezistenci pret kaitēkļiem un pārtikas uzturvērtību. Tā kā 95 % no mūsu pārtikas tiek iegūta, tieši vai netieši izmantojot augsni, un pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, ir svarīgi, lai šis ierobežotais dabas resurss arī turpmāk būtu veselīgs, tādējādi gādājot par ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku un nodrošinot Savienības lauksaimniecības ražīgumu un rentabilitāti. Ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses uztur vai uzlabo augsnes veselību un veicina pārtikas sistēmas ilgtspēju un noturību.

(23)Direktīvas ilgtermiņa mērķis ir līdz 2050. gadam panākt veselīgas augsnes. Starplaikā, ņemot vērā ierobežotās zināšanas par augšņu stāvokli un to atveseļošanas pasākumu iedarbīgumu un izmaksām, direktīvā ir izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta augsnes monitoringa satvara izveidei un augsnes stāvokļa novērtēšanai visā ES. Tas ietver arī prasības noteikt pasākumus augšņu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un neveselīgu augšņu atveseļošanai, kad noskaidrots to stāvoklis, tomēr neuzliekot ne pienākumu līdz 2050. gadam panākt veselīgu augsni, ne starpposma mērķrādītājus. Šī samērīgā pieeja dos iespēju labi sagatavot, stimulēt un iekustināt ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un neveselīgu augšņu atveseļošanu. Otrajā posmā, tiklīdz būs pieejami pirmā augšņu novērtējuma un tendenču analīzes rezultāti, Komisija izvērtēs virzību uz 2050. gada mērķi un gūto pieredzi un vajadzības gadījumā ierosinās direktīvu izskatīt, lai virzību uz 2050. gada mērķi paātrinātu.

(24)Lai novērstu augsnes noslogojumu un apzinātu piemērotus augsnes veselības saglabāšanas vai atveseļošanas pasākumus, ir jāņem vērā augšņu daudzveidība, vietējo un klimatisko apstākļu īpatnības un zemes izmantojums vai zemes segums. Tāpēc ir lietderīgi, ka dalībvalstis izveido augsnes rajonus. Augsnes rajoniem vajadzētu būt pārvaldības pamatvienībām, kurās apsaimnieko augsni un veic pasākumus, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktās prasības, it sevišķi attiecībā uz augsnes veselības monitoringu un novērtēšanu. Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/… 48 + īstenošanu, būtu jānosaka katras dalībvalsts augsnes rajonu skaits, ģeogrāfiskā platība un robežas. Katrā dalībvalstī vajadzētu būt noteiktam augsnes rajonu minimumam, ņemot vērā dalībvalsts lielumu. Augsnes rajonu minimums katrā dalībvalstī atbilst to NUTS 1 teritoriālo vienību skaitam, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 49 .

(25)Lai nodrošinātu pienācīgu augšņu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāieceļ par katru augsnes rajonu atbildīgā kompetentā iestāde. Būtu dalībvalstīm jāļauj piemērotā līmenī, arī nacionālā vai reģionālā līmenī, iecelt papildu kompetentās iestādes.

(26)Lai izstrādātu kopīgu veselīgas augsnes definīciju, ir jānosaka kopīgs izmērāmu kritēriju minimums, kas, ja to neievēro, būtiski samazina augsnes spēju darboties kā vitālai dzīvai sistēmai un sniegt ekosistēmu pakalpojumus. Šādiem kritērijiem būtu jāatspoguļo pašreizējais augsnes zinātnes līmenis un uz to jābalstās.

(27)Lai raksturotu augsnes degradāciju, ir jānosaka augsnes deskriptori, ko var izmērīt vai aplēst. Pat ja augsnes tipi, klimatiskie apstākļi un zemes izmantojums ievērojami atšķiras, pašreizējās zinātnes atziņas dod iespēju dažiem no šiem augsnes deskriptoriem noteikt Savienības līmeņa kritērijus. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dažu augsnes deskriptoru kritērijus pielāgot valsts vai vietējo apstākļu specifikai un noteikt kritērijus citiem augsnes deskriptoriem, kuru gadījumā kopīgus ES līmeņa kritērijus noteikt pašlaik nav iespējams. Tos deskriptorus, kuru gadījumā noteikt skaidrus kritērijus, kas veselīgu stāvokli nošķirtu no neveselīga, pašlaik nav iespējams, ir prasīts tikai monitorēt un novērtēt. Tas atvieglos šādu kritēriju izstrādi nākotnē.

(28)Lai radītu stimulus, dalībvalstīm būtu jāizveido mehānismi, ar kuriem atzīt zemes īpašnieku un zemes apsaimniekotāju centienus uzturēt augsni veselīgu, cita starpā ieviešot augsnes veselības sertifikāciju, kas papildinātu Savienības oglekļa piesaistījumu tiesisko satvaru, un palīdzētu piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 50 29. pantā noteiktos atjaunīgās enerģijas ilgtspējas kritērijus. Komisijai būtu jāatvieglo augsnes veselības sertifikācija, cita starpā apmainoties ar informāciju un popularizējot paraugprakses, vairojot informētību un novērtējot, vai būtu iespējams izveidot sertifikācijas shēmu atzīšanas mehānismu Savienības līmenī. Lai samazinātu administratīvo slogu tiem, kas piesakās uz attiecīgu sertifikāciju, iespējami pilnīgi būtu jāizmanto sinerģijas starp dažādām sertifikācijas shēmām.

(29)Dažām augsnēm ir sevišķas īpašības vai nu tāpēc, ka tās pašas par sevi ir netipiskas un ir retas biodaudzveidībai svarīgas dzīvotnes vai veido unikālas ainavas, vai arī tāpēc, ka cilvēki tās ir būtiski pārveidojuši. Definējot veselīgas augsnes un veselīgu augšņu panākšanas prasības, šīs īpatnības būtu jāņem vērā.

(30)Augsne ir ierobežots resurss, kas pakļauts arvien augošai konkurencei par dažādiem izmantojumiem. Zemes aizņemšana ir process, ko bieži vien virza ekonomiskās attīstības vajadzības un kas dabiskas un daļēji dabiskas teritorijas (arī lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi, dārzus un parkus) pārveido mākslīgā zemē, kurā augsni izmanto par būvniecības un infrastruktūras pamatu, par tiešu izejvielu avotu vai par vēstures mantojuma glabātavu. Šāda pārveide var — nereti neatgriezeniski — sagraut augsnes spēju nodrošināt citus ekosistēmu pakalpojumus (pārtikas un biomasas nodrošināšana, ūdens un barības vielu aprite, biodaudzveidības un oglekļa uzglabāšanas pamats). Turklāt zemes aizņemšana bieži vien skar auglīgākās lauksaimniecības augsnes, tā apdraudot nodrošinātību ar pārtiku. Noslēgta augsne turklāt pakļauj cilvēku apdzīvotas vietas lielākiem plūdu maksimumiem un intensīvākam siltumsalas efektam. Tāpēc zemes aizņemšana un augsnes noslēgšana, kā arī to ietekme uz augsnes spēju sniegt ekosistēmu pakalpojumus ir jāmonitorē. Ir lietderīgi arī noteikt konkrētus principus, kā mīkstināt zemes aizņemšanas ietekmi ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas ietvaros.

(31)Augsnes veselības novērtējumam, kura pamatā ir monitoringa tīkls, vajadzētu būt precīzam, vienlaikus noturot saprātīgā līmenī šāda monitoringa izmaksas. Tāpēc ir lietderīgi noteikt kritērijus tādiem paraugošanas punktiem, kas būtu reprezentatīvi augsnes stāvoklim neatkarīgi no augsnes tipa, klimatiskajiem apstākļiem un zemes izmantojuma. Paraugošanas punktu tīkls būtu jānosaka, izmantojot ģeostatistiskas metodes, un tam vajadzētu būt pietiekami blīvam, lai veselīgu augšņu platību valsts līmenī varētu aplēst ar nenoteiktību, kas nepārsniedz 5 %. Parasti uzskata, ka šāda nenoteiktības vērtība nodrošina statistiski pamatotu aplēsi un pietiekamu pārliecību, ka mērķis ir sasniegts.

(32)Komisijai būtu dalībvalstīm jāpalīdz monitorēt augsnes veselību un šis monitorings jāatbalsta, arī turpmāk veicot un vēl uzlabojot regulāru in situ augsnes paraugošanu un saistītos augsnes mērījumus (LUCAS augsnes apsekojums) Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS) programmas ietvaros. Šajā nolūkā LUCAS programmu pilnveido un atjaunina, lai to pilnībā pieskaņotu konkrētajām kvalitātes prasībām, kas jāievēro šīs direktīvas vajadzībām. Lai mazinātu slogu, būtu dalībvalstīm jāļauj ņemt vērā augsnes veselības datus, kas apsekoti uzlabotajā LUCAS augsnes apsekojumā. Tā atbalstītajām dalībvalstīm būtu jāveic juridiskie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija šādu in situ augsnes paraugošanu var veikt, arī privātīpašumā esošos laukos, ievērojot piemērojamos valsts vai Savienības tiesību aktus.

(33)Komisija Copernicus kā lietotājorientētas programmas kontekstā izstrādā tālizpētes pakalpojumus, tādējādi arī atbalstot dalībvalstis. Lai palielinātu augsnes veselības monitoringa laicīgumu un rezultativitāti un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm attiecīgo augsnes deskriptoru monitoringam un augsnes veselības novērtēšanai būtu jāizmanto tālizpētes dati, arī Copernicus pakalpojumu izvaddati. Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai būtu jāatbalsta augsnes tālizpētes produktu izpēte un izstrāde, lai dalībvalstīm palīdzētu monitorēt attiecīgos augsnes deskriptorus.

(34)Par pamatu ņemot pastāvošo ES Augsnes observatoriju un to uzlabojot, Komisijai būtu jāizveido digitāls augsnes veselības datu portāls, kam vajadzētu būt saderīgam ar ES Datu stratēģiju 51 un ES datu telpām un kam vajadzētu būt mezglam, kurš nodrošina piekļuvi dažādu avotu datiem par augsni. Minētajā portālā pirmām kārtām būtu jāiekļauj visi dati, kas dalībvalstīm un Komisijai jāsavāc saskaņā ar šo direktīvu. Vajadzētu būt arī iespējai portālā fakultatīvi integrēt citus relevantus augsnes datus, ko savākušas dalībvalstis vai jebkura cita puse (it sevišķi datus no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektiem un misijas “Augsnes kurss Eiropai”), ar noteikumu, ka minētie dati atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz formātu un specifikācijām. Šīs prasības Komisijai būtu jāprecizē ar īstenošanas aktiem.

(35)Ir arī jāuzlabo dalībvalstīs izmantoto augsnes monitoringa sistēmu saskaņotība un jāliek lietā sinerģijas starp Savienības un nacionālajām monitoringa sistēmām, lai iegūtu salīdzināmākus datus par visu Savienību.

(36)Lai pēc iespējas plašāk izmantotu augsnes veselības datus, kas iegūti saskaņā ar šo direktīvu veiktajā monitoringā, būtu dalībvalstīm jānosaka pienākums atvieglot piekļuvi šādiem datiem relevantām ieinteresētajām personām, piemēram, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zemes īpašniekiem un vietējām iestādēm.

(37)Lai saglabātu vai uzlabotu augsnes veselību, augsnes ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi. Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana dos iespēju nodrošināt augsnes pakalpojumus ilgtermiņā, arī uzlabot gaisa un ūdens kvalitāti un nodrošinātību ar pārtiku. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principus, kas virzītu augsnes apsaimniekošanas prakses.

(38)Izšķirīga nozīme pārejā uz lauksaimniecības augšņu un — mazākā mērā — meža augšņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ir ekonomiskiem instrumentiem, kas sniedz atbalstu lauksaimniekiem, arī tiem instrumentiem, ko paredz kopējā lauksaimniecības politika (KLP). KLP mērķis ir atbalstīt augsnes veselību, īstenojot nosacījumu sistēmu, ekoshēmas un lauku attīstības pasākumus. Finansiālu atbalstu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kas piekopj ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, var sniegt arī privātais sektors. Šajā direktīvā izklāstītos ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principus var ņemt vērā privātā sektora ieinteresēto personu izstrādātos fakultatīvos ilgtspējas marķējumos pārtikas, koksnes, biobāzētu produktu un enerģētikas nozarē. Tas var dot iespēju pārtikas, koksnes un citas biomasas ražotājiem, kas ražošanā šos principus ievēro, to atspoguļot savu produktu vērtībā. Izmantojot Augsnes misijas “dzīvās laboratorijas” un “bākas”, tiks nodrošināts papildu finansējums tādu fizisku objektu tīklam, kas paredzēts risinājumu testēšanai, demonstrēšanai un izvēršanai lielākā mērogā, arī oglekļsaistīgas lauksaimniecības jomā. Neskarot principu “piesārņotājs maksā”, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbalsts un konsultācijas, lai palīdzētu zemes īpašniekiem un zemes lietotājiem, kurus skar saskaņā ar šo direktīvu īstenota rīcība, it sevišķi ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības un ierobežotās spējas.

(39)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 52 dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos ir jāapraksta, kā minēto plānu vidiskā un klimatiskā struktūra palīdzēs sasniegt nacionālos ilgtermiņa mērķrādītājus, kas noteikti minētās regulas XIII pielikumā norādītajos tiesību aktos vai no tiem izriet, un ir ar tiem saskanīga.

(40)Lai nodrošinātu, ka tiek piekoptas labākās ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, dalībvalstīm būtu cieši jāmonitorē augsnes apsaimniekošanas prakšu ietekme un vajadzības gadījumā prakses un ieteikumi jāpielāgo, ņemot vērā jaunās zināšanas, ko nesusi pētniecība un inovācija. Šajā sakarā tiek gaidīts vērtīgs ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijas “Augsnes kurss Eiropai”, it sevišķi no tās dzīvajām laboratorijām un darbībām, kas atbalstīs augsnes monitoringu, izglītību augsnes jautājumos un pilsonisko līdzdalību.

(41)Atveseļošana degradētas augsnes padara atkal veselas. Nosakot augsnes atveseļošanas pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā augsnes veselības novērtējuma iznākums un šie atveseļošanas pasākumi jāpielāgo situācijas īpatnībām, augsnes tipam, izmantojumam un stāvoklim, kā arī vietējiem, klimatiskajiem un vides apstākļiem.

(42)Lai nodrošinātu sinerģijas starp dažādajiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem un varētu ietekmēt augsnes veselību, un pasākumiem, kas jāievieš Savienības augšņu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un atveseļošanai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas un atveseļošanas prakses ir saskanīgas ar nacionālajiem atjaunošanas plāniem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… 53 +, stratēģiskajiem plāniem, kas dalībvalstīm jāizstrādā kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, labas lauksaimniecības prakses kodeksiem un rīcības programmām attiecībā uz noteiktajām īpaši jutīgajām zonām, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/676/EEK 54 , aizsardzības pasākumiem un prioritārās rīcības plānu, kas Natura 2000 teritorijām noteikti saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK 55 , pasākumiem laba ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa sasniegšanai ūdensobjektos, kas iekļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK 56 sagatavotajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, plūdu riska pārvaldības pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK 57 , sausuma pārvaldības plāniem, kas popularizēti Savienības Klimatadaptācijas stratēģijā 58 , nacionālajām rīcības programmas, kas izveidotas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos 10. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 59 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 60 noteiktajiem mērķrādītājiem, integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 61 , valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmām, kas sagatavotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 62 , riska novērtējumiem un katastrofu riska pārvaldības plānošanu, kas ieviesta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES 63 , un valsts rīcības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… 64 +. Šajās programmās, plānos un pasākumos iespējami lielā mērā būtu jāintegrē ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas un atveseļošanas prakses, ciktāl tās veicina to mērķu sasniegšanu. Līdz ar to relevantajiem indikatoriem un datiem, piemēram, ar augsni saistītajiem rezultātu rādītājiem, kas noteikti KLP regulā, un statistikas datiem par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi, ko ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 65 , vajadzētu būt piekļūstamiem kompetentajām iestādēm, kas atbild par ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas un atveseļošanas praksēm un augsnes veselības novērtēšanu, lai šie dati un rādītāji būtu savstarpēji sasaistīti un tādējādi dotu iespēju pēc iespējas precīzāk novērtēt izraudzīto pasākumu iedarbīgumu.

(43)Kontaminēti objekti Eiropas Savienībā ir desmitiem gadu ilgas rūpnieciskās darbības mantojums un var apdraudēt cilvēka veselību un vidi gan tagad, gan nākotnē. Tāpēc vispirms ir jāapzina un jāizpēta potenciāli kontaminēti objekti un pēc tam — ja kontaminācija apstiprinās — jānovērtē riski un jāveic nepieņemamu risku novēršanas pasākumi. Augsnes izpētē var noskaidroties, ka potenciāli kontaminēts objekts kontaminēts nemaz nav. Tādā gadījumā dalībvalstij šis objekts vairs nebūtu jāatzīmē kā potenciāli kontaminēts, ja vien jauni pierādījumi nedod pamatu aizdomām par kontamināciju.

(44)Lai apzinātu potenciāli kontaminētus objektus, dalībvalstīm būtu jāvāc pierādījumi, cita starpā izmantojot vēsturisku izpēti, ziņas par kādreiz notikušiem rūpnieciskiem incidentiem un avārijām, vidiskās atļaujas un sabiedrības vai iestāžu sniegtās ziņas.

(45)Lai nodrošinātu, ka potenciāli kontaminētu objektu augsnes izpēte norit laicīgi un rezultatīvi, dalībvalstīm līdzās pienākumam noteikt termiņu, kādā minētā izpēte būtu jāveic, būtu jānosaka, kādi konkrēti notikumi dod pamatu šādu izpēti veikt. Notikumi, kas dod šādu pamatu, var būt, piemēram, vidiskās vai būvniecības atļaujas vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem vajadzīgas atļaujas pieprasījums vai izskatīšana, augsnes ekskavācijas darbības, zemes izmantojuma maiņa vai zemes vai nekustamā īpašuma darījumi. Augsnes izpētei var būt dažādi posmi, piemēram, kamerāls pētījums, klātienes apmeklējums, priekšizpēte vai provizoriska izpēte, izpēte, kurā gūst sīkākas ziņas vai situācijas raksturojumu, un testēšana laukā vai laboratorijā. Attiecīgā gadījumā par augsnes izpēti varētu uzskatīt arī pamatziņojumus un monitoringa pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES 66 .

(46)Potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu pārvaldībā ir vajadzīga elastība, lai ņemtu vērā izmaksas, ieguvumus un vietējās īpatnības. Tāpēc dalībvalstīm kā minimums būtu jāpieņem riska izvērtēšanā balstīta pieeja potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu apsaimniekošanā, ņemot vērā atšķirības starp šīm divām kategorijām; šai pieejai būtu arī jāpaver iespēja piešķirt resursus, ņemot vērā konkrēto vidisko, ekonomisko un sociālo kontekstu. Lēmumi būtu jāpieņem atkarībā no tā, kāda veida un apmēra iespējamo risku cilvēka veselībai un videi rada saskare ar augsnes kontaminantiem (piemēram, kādā mērā eksponētas ir neaizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, grūtnieces, personas ar invaliditāti, veci cilvēki un bērni). Remediācijas izmaksu un ieguvumu analīzei vajadzētu būt pozitīvai. Optimālajam remediācijas risinājumam vajadzētu būt ilgtspējīgam, un tas būtu jāizvēlas līdzsvarotā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā ņemta vērā vidiskā, ekonomiskā un sociālā ietekme. Potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu apsaimniekošanā būtu jāievēro princips “piesārņotājs maksā”, piesardzības princips un proporcionalitātes princips. Dalībvalstīm būtu jānosaka, ar kādu konkrētu metodiku nosakāmi katram kontaminētajam objektam raksturīgie riski. Dalībvalstīm, pamatojoties uz zinātnes atziņām, piesardzības principu, vietējām īpatnībām un pašreizējo un nākotnē plānoto zemes izmantojumu, būtu arī jādefinē, kas uzskatāms par nepieņemamu kontaminēta objekta radītu risku. Lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu kontaminēto objektu radīto risku cilvēka veselībai un videi, dalībvalstīm būtu jāveic pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, arī remediācija. Vajadzētu būt iespējai pasākumus, kas veikti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, kvalificēt par riska mazināšanas pasākumiem saskaņā ar šo direktīvu, ja šie pasākumi rezultatīvi samazina kontaminētu objektu radītos riskus.

(47)Pasākumos, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāņem vērā arī citi ES rīcībpolitiskie mērķi, piemēram, mērķi, kuri izvirzīti [Regulā (ES) xxxx/xxxx 67 +], kas vērsta uz drošu un ilgtspējīgu Eiropas rūpniecības apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām.

(48)Būtiska augsnes rīcībpolitikas sastāvdaļa ir pārredzamība, un tā nodrošina publisku pārskatatbildību un informētību, taisnīgus tirgus apstākļus un iespēju sekot līdzi progresam. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido un jāuztur nacionāls kontaminētu objektu un potenciāli kontaminētu objektu reģistrs, kurā būtu iekļauta informācija par konkrētiem objektiem, kas būtu jādara publiski piekļūstama ģeoreferencētu telpisko datu tiešsaistes datubāzē. Reģistrā būtu jāiekļauj informācija, kas vajadzīga, lai sabiedrību informētu par potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu esību un apsaimniekošanu. Tā kā potenciāli kontaminētos objektos augsnes kontaminācija vēl nav apstiprināta, bet par to ir tikai aizdomas, sabiedrība ir jāinformē par starpību starp kontaminētiem un potenciāli kontaminētiem objektiem un šī starpība labi jāizskaidro, lai neradītu nevajadzīgas bažas.

(49)Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Turklāt saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 68 (Orhūsas konvencija) ieinteresētajiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt iespējai vērsties tiesā, lai tiktu labāk aizsargātas tiesības dzīvot veselībai un labbūtībai piemērotā vidē.

(50)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 69 prasa brīvā un atvērtā formātā publiskot publiskā sektora datus. Tās virsmērķis ir vēl stiprināt ES datu ekonomiku, palielinot atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu daudzumu, nodrošinot godīgu konkurenci un vieglu piekļuvi publiskā sektora informācijai un atbalstot uz datiem balstītu pārrobežu inovāciju. Pamatprincips ir tāds, ka publiskā sektora datiem vajadzētu būt pēc noklusējuma un integrēti atvērtiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK 70 mērķis ir dalībvalstīs garantēt tiesības piekļūt vidiskajai informācijai saskaņā ar Orhūsas konvenciju. Orhūsas konvencija un Direktīva 2003/4/EK ietver plašus pienākumus, kas saistīti gan ar vidiskās informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma, gan tās aktīvu izplatīšanu. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 71 darbības joma ir plaša: tā aptver telpiskās informācijas, arī dažādiem vides jautājumiem veltītu datu kopu, kopīgošanu. Ir svarīgi, lai šīs direktīvas noteikumi par piekļuvi informācijai un datu kopīgošanas kārtību šīs direktīvas papildinātu, nevis veidotu atsevišķu tiesisko regulējumu. Tāpēc šīs direktīvas noteikumiem par sabiedrībai sniedzamo informāciju un informāciju par īstenošanas monitoringu nevajadzētu skart Direktīvu (ES) 2019/1024, Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK.

(51)Lai nodrošinātu, ka noteikumi par augsnes veselības monitoringu, ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un kontaminētu objektu apsaimniekošanu tiek pienācīgi pielāgoti, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus, ar ko šī direktīva tiktu grozīta, lai augsnes veselības monitoringa metodikas, ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principu sarakstu, orientējošo riska mazināšanas pasākumu sarakstu, objektam raksturīgā riska novērtēšanas posmus un prasības, kā arī kontaminēto un potenciāli kontaminēto objektu reģistra saturu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 72 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(52)Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt Komisijai elektroniski ziņojamo datu un informācijas formātu, struktūru un sīki izstrādātu iesniegšanas kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 73 .

(53)Komisijai, balstoties uz augsnes veselības novērtējuma rezultātiem, būtu jāveic pierādījumos balstīts izvērtējums un attiecīgā gadījumā šī direktīva 6 gadus pēc tās stāšanās spēkā jāpārskata. Izvērtējumā it sevišķi būtu jānovērtē nepieciešamība noteikt konkrētākas prasības, lai nodrošinātu, ka neveselīgas augsnes tiek atveseļotas un tiek sasniegts mērķis līdz 2050. gadam panākt, ka augsnes ir veselīgas. Izvērtējumā būtu arī jānovērtē nepieciešamība veselīgas augsnes definīciju pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, pievienojot noteikumus par noteiktiem deskriptoriem vai kritērijiem, kuru pamatā būtu jauni zinātniski pierādījumi par augsnes aizsardzību vai dalībvalstij specifiska problēma, kuras cēlonis ir jauni vides vai klimatiskie apstākļi. Ievērojot Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu, minētajam izvērtējumam būtu jābalstās uz kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderība, būtiskums, saskaņotība un ES pievienotā vērtība, un tam vajadzētu būt iespējamo tālāko pasākumu ietekmes novērtējumu pamatā.

(54)Lai līdz 2050. gadam panāktu, ka visas augsnes ir veselīgas, un lai nodrošinātu, ka augsnes visā Savienībā ilgtermiņā sniedz ekosistēmu pakalpojumus, ir vajadzīgi visu dalībvalstu koordinēti pasākumi. Atsevišķa dalībvalstu rīkošanās ir izrādījusies nepietiekama, jo augsnes degradācija turpinās un to stāvoklis pat pasliktinās. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(55)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 74 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Mērķis un priekšmets

1.Direktīvas mērķis ir izveidot stabilu un saskanīgu augsnes monitoringa satvaru visas ES augšņu monitoringam un Savienībā pastāvīgi uzlabot augsnes veselību, lai 2050. gada perspektīvā panāktu veselīgas augsnes un augsnes arī saglabātu veselīgas, lai tās spētu sniegt dažādus ekosistēmu pakalpojumus tādā apmērā, kas ir pietiekams vides, sabiedrības un ekonomikas vajadzību apmierināšanai, novērst un mīkstināt klimata pārmaiņu un biodaudzveidības izzušanas ietekmi, palielināt noturību pret dabas katastrofām un noturību, kas vajadzīga nodrošinātībai ar pārtiku, kā arī samazināt augsnes kontamināciju līdz līmenim, kas vairs nebūtu uzskatāms par kaitīgu cilvēka veselībai un videi.

2.Šī direktīva paredz pasākumus šādās jomās:

a)augsnes veselības monitorings un novērtēšana;

b)ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana;

c)kontaminēti objekti.

2. pants

Darbības joma

Šī direktīva ir piemērojama visām augsnēm dalībvalstu teritorijā.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)“augsne” ir zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un zemes virsmu un kas sastāv no minerāldaļiņām, organiskās vielas, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem;

2)“ekosistēma” ir dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;

3)“ekosistēmu pakalpojumi” ir netiešs ekosistēmu devums ekonomiskajos, sociālajos, kultūras un citos ieguvumos, ko cilvēki gūst no minētajām ekosistēmām;

4)“augsnes veselība” ir augsnes fizikālais, ķīmiskais un bioloģiskais stāvoklis, kas nosaka tās spēju darboties kā vitālai dzīvai sistēmai un sniegt ekosistēmu pakalpojumus;

5)“ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana” ir augsnes apsaimniekošanas prakse, kas uztur vai uzlabo augsnes nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus, nepasliktinot funkcijas, kas šos pakalpojumus dara iespējamus, un nekaitējot citām vides īpašībām;

6)“augsnes apsaimniekošanas prakses” ir prakses, kas ietekmē augsnes fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības;

7)“apsaimniekotas augsnes” ir augsnes, kurās tiek piekoptas augsnes apsaimniekošanas prakses;

8)“augsnes rajons” ir dalībvalsts teritorijas daļa, ko minētā dalībvalsts norobežojusi saskaņā ar šo direktīvu;

9)“augsnes veselības novērtējums” ir augsnes veselības izvērtējums, kura pamatā ir augsnes deskriptoru mērījumi vai aplēses;

10)“kontaminēts objekts” ir norobežota viena vai vairāku zemesgabalu teritorija, kurā ir apstiprināta augsnes kontaminācija, ko izraisījušas antropogēniskas punktveida darbības;

11)“augsnes deskriptors” ir parametrs, kas raksturo augsnes veselības fizikālos, ķīmiskos vai bioloģiskos raksturlielumus;

12)“zeme” ir Zemes virsma, ko neklāj ūdens;

13)“zemes segums” ir zemes virsmas fizikālais un bioloģiskais segums;

14)“dabiska zeme” ir teritorija, kurā teritorijas primārās ekoloģiskās funkcijas un sugu sastāvu nav būtiski mainījusi cilvēka darbība;

15)“daļēji dabiska zeme” ir teritorija, kurā cilvēka darbības rezultātā ir būtiski mainījies ekoloģisko kopumu sastāvs, līdzsvars vai darbība, bet saglabājusies potenciāli augsta vērtība biodaudzveidības un tās sniegto ekosistēmu pakalpojumu ziņā;

16)“mākslīga zeme” ir zeme, ko izmanto par pamatu būvēm un infrastruktūrai vai par tiešu izejvielu avotu, vai par vēstures mantojuma glabātavu, tāpēc ziedojot augšņu spēju sniegt citus ekosistēmu pakalpojumus;

17)“zemes aizņemšana” ir dabiskas un daļēji dabiskas zemes pārveidošana par mākslīgu zemi;

18)“pārneses funkcija” ir matemātisks noteikums, ar kuru tāda mērījuma vērtību, kas veikts, izmantojot no atsauces metodikas atšķirīgu metodiku, konvertēt vērtībā, ko iegūtu, augsnes mērījumam izmantojot atsauces metodiku;

19)“attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt augsnes degradācija vai kura ir ieinteresēta lēmumu pieņemšanas procedūrās, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto pienākumu īstenošanu, arī zemes īpašnieki un zemes lietotāji, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām;

20)“augsnes kontaminācija” ir kādas ķimikālijas vai vielas klātbūtne augsnē tādā koncentrācijā, kas var kaitēt cilvēka veselībai vai videi;

21)“kontaminants” ir viela, kas var izraisīt augsnes kontamināciju;

22)“atveseļošana” ir ar nodomu veikta darbība, kuras mērķis ir degradētu augsni atkal padarīt veselīgu;

23)“risks” ir iespējamība, ka eksponētība augsnes kontaminācijai varētu kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību vai vidi;

24)“augsnes izpēte” ir process, kurā novērtē kontaminantu klātbūtni un koncentrāciju augsnē un kuru parasti veic vairākos posmos;

25)“ģeogrāfiski eksplicīta” ir informācija, uz kuru atsaucas un kuru glabā tā, lai to varētu kartēt un lokalizēt ar noteiktu precīzumspēju un precizitāti;

26)“augsnes remediācija” ir atveseļošanas darbība, kas samazina, izolē vai imobilizē kontaminantu koncentrāciju augsnē.

4. pants

Augsnes rajoni

1.Dalībvalstis visā savā teritorijā izveido augsnes rajonus.

Augsnes rajonu skaits katrā dalībvalstī atbilst vismaz to NUTS 1 teritoriālo vienību skaitam, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

2.Nosakot augsnes rajonu ģeogrāfisko platību, dalībvalstis var ņemt vērā esošās administratīvās vienības un katrā augsnes rajonā cenšas panākt viendabīgumu attiecībā uz šādiem parametriem:

(a)augsnes tips, kas definēts Pasaules Augsnes resursu uzziņas datubāzē 75 ;

(b)klimatiskie apstākļi;

(c)vides zona, kas aprakstīta Alterra ziņojumā 2281 76 ;

(d)zemes izmantojums vai zemes segums, ko izmanto zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS) programmā.

5. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas pienācīgā līmenī ir atbildīgas par šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi.

Dalībvalstis katram augsnes rajonam, kas izveidots saskaņā ar 4. pantu, norīko vienu kompetento iestādi.

II nodaļa

Augsnes veselības monitorings un novērtēšana

6. pants

Augsnes veselības un zemes aizņemšanas monitoringa satvars

1.Lai nodrošinātu regulāru un precīzu augsnes veselības monitoringu saskaņā ar šo pantu un I un II pielikumu, dalībvalstis izveido monitoringa satvaru, kas būtu balstīts uz augsnes rajoniem, kuri izveidoti saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

2.Dalībvalstis monitorē augsnes veselību un zemes aizņemšanu katrā augsnes rajonā.

3.Monitoringa satvara pamatā ir šādi elementi:

(e)augsnes deskriptori un augsnes veselības kritēriji, kas minēti 7. pantā;

(f)augsnes paraugošanas punkti, kas nosakāmi saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

(g)augsnes mērījumi, ko saskaņā ar šā panta 4. punktu veikusi Komisija, ja tādi ir;

(h)tālizpētes dati un produkti, kas minēti šā panta 5. punktā, ja tādi ir;

(i)zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatori, kas minēti 7. panta 1. punktā.

4.Lai dalībvalstīm palīdzētu veikt augsnes veselības monitoringu, Komisija, balstoties uz 7. un 8. pantā minētajiem attiecīgajiem deskriptoriem un metodikām, ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu regulāri veic augsnes mērījumus, izmantojot augsnes paraugus, kas ņemti in situ. Ja dalībvalsts sniedz piekrišanu saskaņā ar šo punktu, tā nodrošina, ka Komisija šādu in situ augsnes paraugošanu var veikt.

5.Lai izpētītu un izstrādātu augsnes tālizpētes produktus un dalībvalstis atbalstītu attiecīgo augsnes deskriptoru monitoringā, Komisija un Eiropas Vides aģentūra (EVA) izmanto esošos kosmosa datus un produktus, kas iegūti ar Copernicus komponentu ES kosmosa programmā, kura izveidota ar Regulu (ES) 2021/696.

6.Komisija un EVA, balstoties uz esošajiem datiem, divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā izveido digitālu augsnes veselības datu portālu, kas ģeoreferencētā telpiskā formātā nodrošinātu piekļuvi vismaz pieejamajiem augsnes veselības datiem no šādiem avotiem:

(j)8. panta 2. punktā minētie augsnes mērījumi;

(k)šā panta 4. punktā minētie augsnes mērījumi;

(l)relevantie augsnes tālizpētes dati un produkti, kas minēti šā panta 5. punktā.

7.Šā panta 6. punktā minētais digitālais augsnes veselības datu portāls var nodrošināt piekļuvi arī citiem ar augsnes veselību saistītiem datiem, kas nav minētajā punktā minētie dati, ja šie dati ir kopīgoti vai ievākti formātā vai ar metodēm, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 8. punktu.

8.Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, kādā formātā vai ar kādām metodēm kopīgojami vai ievācami 7. punktā minētie dati vai minētie dati integrējami digitālajā augsnes veselības datu portālā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Augsnes deskriptori, veselīga augsnes stāvokļa kritēriji, zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatori

1.Veicot augsnes veselības monitoringu un novērtēšanu, dalībvalstis izmanto un piemēro I pielikumā uzskaitītos augsnes deskriptorus un augsnes veselības kritērijus.

Veicot zemes aizņemšanas monitoringu, dalībvalstis izmanto I pielikumā minētos zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatorus.

2.Dalībvalstis I pielikuma A daļā minētos augsnes deskriptorus un augsnes veselības kritērijus var pielāgot saskaņā ar specifikācijām, kas minētas I pielikuma A daļas otrajā un trešajā ailē.

3.Dalībvalstis nosaka, kādi organiskie kontaminanti atbilst ar augsnes kontamināciju saistītajam augsnes deskriptoram, kas minēts I pielikuma B daļā.

4.Dalībvalstis nosaka augsnes veselības kritērijus I pielikuma B daļā uzskaitītajiem augsnes deskriptoriem saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti I pielikuma B daļas trešajā ailē.

5.Monitoringa vajadzībām dalībvalstis var noteikt papildu augsnes deskriptorus un zemes aizņemšanas indikatorus, arī — bet ne tikai — I pielikuma C un D daļā norādītos fakultatīvos deskriptorus un indikatorus (“papildu augsnes deskriptori” un “papildu zemes aizņemšanas indikatori”).

6.Ja augsnes deskriptori, zemes aizņemšanas indikatori un augsnes veselības kritēriji tiek noteikti vai pielāgoti saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu, dalībvalstis par to informē Komisiju.

8. pants

Mērījumi un metodikas

1.Dalībvalstis, izmantojot II pielikuma A daļā izklāstīto metodiku, nosaka paraugošanas punktus.

2.Dalībvalstis veic augsnes mērījumus, ņemot augsnes paraugus 1. punktā minētajos paraugošanas punktos, un vāc, apstrādā un analizē datus, lai noteiktu šādas vērtības:

(m)I pielikumā noteikto augsnes deskriptoru vērtības;

(n)attiecīgā gadījumā — papildu augsnes deskriptoru vērtības;

(o)I pielikuma D daļā uzskaitīto zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtības.

3.Dalībvalstis piemēro

a)II pielikuma B daļā noteikto augsnes deskriptoru vērtību noteikšanas vai aplēšanas metodikas;

b)II pielikuma C daļā izklāstīto zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtību noteikšanas metodisko kritēriju minimumu;

c)visas prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu.

Ja ir pieejamas validētas pārneses funkcijas, kā prasīts II pielikuma B daļas ceturtajā ailē, dalībvalstis var piemērot citas metodikas, nevis tās, kas uzskaitītas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka pirmie augsnes mērījumi tiek veikti vēlākais līdz… (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas).

5.Dalībvalstis nodrošina, ka jauni augsnes mērījumi tiek veikti vismaz ik 5 gadus.

Dalībvalstis nodrošina, ka zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtība tiek atjaunināta vismaz reizi gadā.

6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai tajā minētās atsauces metodikas pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, it sevišķi tad, ja augsnes deskriptoru vērtības var noteikt, izmantojot 6. panta 5. punktā minēto tālizpēti.

9. pants

Augsnes veselības novērtēšana

1.Dalībvalstis novērtē augsnes veselību visos augsnes rajonos, balstoties uz datiem, kas par katru I pielikuma A un B daļā minēto augsnes deskriptoru ievākti 6., 7. un 8. pantā minētā monitoringa kontekstā.

Dalībvalstis ņem vērā arī datus, kas ievākti 14. pantā minētajā augsnes izpētē.

Dalībvalstis nodrošina, ka augsnes veselības novērtējumi tiek veikti vismaz reizi 5 gados un ka pirmo augsnes veselības novērtējumu veic līdz… (PB: ierakstīt datumu, kas ir 5 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas).

2.Augsni uzskata par veselīgu saskaņā ar šo direktīvu, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(p)visu I pielikuma A daļā norādīto augsnes deskriptoru vērtības atbilst tajā noteiktajiem kritērijiem, kas attiecīgā gadījumā pielāgoti saskaņā ar 7. pantu;

(q)visu I pielikuma B daļā norādīto augsnes deskriptoru vērtības atbilst kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 7. pantu (“veselīga augsne”).

Ja novērtē augsni I pielikuma ceturtajā ailē norādītā zemes platībā, tad, atkāpjoties no pirmās daļas, neņem vērā vērtības, kas attiecīgajai zemes platībai norādītas trešajā ailē.

Augsne ir neveselīga, ja vismaz viens no 1. punktā minētajiem kritērijiem nav izpildīts (“neveselīga augsne”).

3.Dalībvalstis analizē I pielikuma C daļā norādīto augsnes deskriptoru vērtības un, ņemot vērā attiecīgos datus un pieejamās zinātnes atziņas, novērtē, vai ekosistēmu pakalpojumi ir zuduši kritiskā apmērā.

Dalībvalstis analizē I pielikuma D daļā norādīto zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtības un novērtē to ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumu zudumu un mērķiem un mērķrādītājiem, kas noteikti ar Regulu (ES) 2018/841.

4.Par pamatu ņemot augsnes veselības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo pantu, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā sadarbībā ar vietējām, reģionālām un valsts iestādēm katrā augsnes rajonā nosaka, kādās teritorijās ir neveselīgas augsnes, un par to informē sabiedrību saskaņā ar 19. pantu.

5.Dalībvalstis izveido zemes īpašnieku un apsaimniekotāju brīvprātīgas augsnes veselības sertifikācijas mehānismu saskaņā ar šā panta 2. punkta nosacījumiem.

Lai saskaņotu augsnes veselības sertifikācijas formātu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

6.Dalībvalstis pēc attiecīgo zemes īpašnieku un zemes apsaimniekotāju pieprasījuma tiem paziņo 6.–9. pantā minētos augsnes veselības datus un novērtējumu, it sevišķi 10. panta 3. punktā minēto konsultāciju sagatavošanas vajadzībām.

III nodaļa

Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana

10. pants

Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana

1.No (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas), dalībvalstis, ņemot vērā augsnes tipu, izmantojumu un stāvokli, veic vismaz šādus pasākumus:

(r)nosaka ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, kurās ievēro III pielikumā norādītos ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principus, kas pakāpeniski jāievieš visās apsaimniekotajās augsnēs, un, balstoties uz saskaņā ar 9. pantu veikto augsnes novērtējumu iznākumu, neveselīgajās dalībvalstu augsnēs pakāpeniski ievieš atveseļošanas prakses;

(s)nosaka augsnes apsaimniekošanas prakses un citus paņēmienus, kuri augsnes veselību ietekmē negatīvi un no kuriem augsnes apsaimniekotājiem jāizvairās.

Nosakot šajā punktā minētās prakses un pasākumus, dalībvalstis ņem vērā IV pielikumā norādītās programmas, plānus, mērķrādītājus un pasākumus, kā arī jaunākās esošās zinātnes atziņas, arī rezultātus, kas gūti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijā “Augsnes kurss Eiropai”.

Dalībvalstis apzina sinerģijas ar IV pielikumā izklāstītajām programmām, plāniem un pasākumiem. Augsnes veselības monitoringa dati, augsnes veselības novērtējumu rezultāti, 9. pantā minētā analīze un ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas pasākumi ir IV pielikumā norādīto programmu, plānu un pasākumu izstrādes pamatā.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minēto prakšu izstrādes process ir atvērts, iekļaujošs un rezultatīvs un ka ir iesaistīta attiecīgā sabiedrības daļa, it sevišķi zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, un tai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties to izstrādē.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka augsnes apsaimniekotājiem, zemes īpašniekiem un attiecīgajām iestādēm ir viegli pieejamas objektīvas un neatkarīgas konsultācijas par ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, kā arī attiecīgas apmācības un spēju veidošanas iespējas.

Dalībvalstis veic arī visus šos pasākumus:

(t)vairo izpratni par daudzajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumiem, ko dod ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana, un nepieciešamību augsni apsaimniekot ilgtspējīgi;

(u)veicina holistisku augsnes apsaimniekošanas pieeju izpēti un izmantošanu;

(v)lai atbalstītu ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas īstenošanu, dara pieejamu regulāri atjauninātu pieejamo finansēšanas instrumentu un darbību kartējumu.

3.Dalībvalstis regulāri novērtē saskaņā ar šo pantu veikto pasākumu iedarbīgumu un attiecīgā gadījumā šos pasākumus izskata un pārskata, ņemot vērā 6.–9. pantā minēto augsnes veselības monitoringu un novērtējumu.

4.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu, lai ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

11. pants

Zemes aizņemšanas mitigācijas principi

Dalībvalstis nodrošina, ka, aizņemot zemi, tiek ievēroti šādi principi:

(b)cik vien tehniski un ekonomiski iespējams, izvairās no tā, ka zūd augsnes spēja nodrošināt dažādus ekosistēmu pakalpojumus, to vidū pārtikas ražošanu, vai šīs spējas zudumu ierobežo šādi:

i)iespēju robežās samazina platību, ko skar zemes aizņemšana, un

ii)izraugās apgabalus, kuros ekosistēmu pakalpojumu zudums būtu minimāls, un

iii)zemi aizņem tā, lai minimalizētu negatīvo ietekmi uz augsni;

(c)cik vien iespējams, kompensē to, ka zūd augsnes spēja nodrošināt dažādus ekosistēmu pakalpojumus.

IV nodaļa

Kontaminēti objekti

12. pants

Riska izvērtēšanā balstīta pieeja

1.Dalībvalstis pārvalda potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu radītos riskus cilvēka veselībai un videi un saglabā tos pieņemamā līmenī, ņemot vērā augsnes kontaminācijas un saskaņā ar 15. panta 4. punktu veikto riska mazināšanas pasākumu vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi.

2.Līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) dalībvalstis izveido riska izvērtēšanā balstītu pieeju šādām vajadzībām:

(a)potenciāli kontaminētu objektu apzināšana saskaņā ar 13. pantu;

(b)potenciāli kontaminētu objektu izpēte saskaņā ar 14. pantu;

(c)kontaminētu objektu apsaimniekošana saskaņā ar 15. pantu.

3.Šā panta 2. punktā noteiktā prasība neskar stingrākas prasības, kas izriet no Savienības vai valsts tiesību aktiem.

4.Attiecīgajai sabiedrības daļai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas

a)piedalīties šajā pantā norādītās riska izvērtēšanā balstītās pieejas izveidē un konkrētā piemērošanā;

b)sniegt informāciju, kas ir relevanta potenciāli kontaminētu objektu apzināšanai saskaņā ar 13. pantu, potenciāli kontaminētu objektu izpētei saskaņā ar 14. pantu un kontaminētu objektu apsaimniekošanai saskaņā ar 15. pantu;

c)pieprasīt labot informāciju par kontaminētiem objektiem un potenciāli kontaminētiem objektiem, kas saskaņā ar 16. pantu iekļauta reģistrā.

13. pants

Potenciāli kontaminētu objektu apzināšana

1.Dalībvalstis, balstoties uz pierādījumiem, kas ievākti ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, sistemātiski un aktīvi apzina visus objektus, kuros ir aizdomas par augsnes kontamināciju (“potenciāli kontaminēti objekti”).

2.Nosakot potenciāli kontaminētos objektus, dalībvalstis ņem vērā šādus kritērijus:

(d)aktīva vai neaktīva potenciāli kontaminējoša darbība;

(e)kādas Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā norādītās darbības veikšana;

(f)kāda Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES 77 minētā uzņēmuma darbība;

(g)kādas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35/EK 78 III pielikumā minētās darbības veikšana;

(h)potenciāli kontaminējoša avārija, nelaime, katastrofa, incidents vai noplūde;

(i)jebkāds cits notikums, kas varētu augsni kontaminēt;

(j)jebkāda informācija, kas iegūta saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu veiktajā augsnes veselības monitoringā.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis izveido potenciāli kontaminējošu darbību sarakstu. Balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, šīs darbības pēc to radītā augsnes kontaminācijas riska var klasificēt sīkāk.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka visi potenciāli kontaminētie objekti ir apzināti līdz (PB: ierakstīt datumu, kas ir 7 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) un līdz minētajai dienai ir pienācīgi ierakstīti 16. pantā minētajā reģistrā.

14. pants

Potenciāli kontaminētu objektu izpēte

1.Dalībvalstis nodrošina, ka visos potenciāli kontaminētajos objektos, kas apzināti saskaņā ar 13. pantu, tiek veikta augsnes izpēte.

2.Dalībvalstis paredz noteikumus par augsnes izpētes termiņu, saturu, formu un prioritizēšanu. Minētos noteikumus izstrādā saskaņā ar 12. pantā minēto riska izvērtēšanā balstīto pieeju un 13. panta 2. punkta otrajā daļā minēto potenciāli kontaminējošo darbību sarakstu.

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā par augsnes izpēti var uzskatīt pamatziņojumus un monitoringa pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.

3.Dalībvalstis turklāt nosaka, kādu konkrētu notikumu gadījumā izpēte veicama pirms termiņa, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu.

15. pants

Kontaminēto objektu riska novērtēšana un pārvaldība

1.Dalībvalstis nosaka, ar kādu konkrētu metodiku nosakāmi katram kontaminētajam objektam raksturīgie riski. Šīs metodikas pamatā ir VI pielikumā norādītie objektam raksturīgā riska novērtēšanas posmi un prasības.

2.Dalībvalstis nosaka, kāds kontaminēto objektu radītais risks uzskatāms par nepieņemamu risku cilvēka veselībai un videi, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, piesardzības principu, vietējās īpatnības un pašreizējo un nākotnē plānoto zemes izmantojumu.

3.Attiecībā uz katru kontaminēto objektu, kas apzināts saskaņā ar 14. pantu vai jebkādā citā veidā, atbildīgā kompetentā iestāde veic konkrētā objekta novērtējumu, ņemot vērā pašreizējo un plānoto zemes izmantojumu, lai noteiktu, vai kontaminētais objekts nerada nepieņemamu risku cilvēka veselībai vai videi.

4.Balstoties uz 3. punktā minētā novērtējuma iznākumu, atbildīgā kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, ar ko risku cilvēka veselībai un videi samazina līdz pieņemamam līmenim (“riska mazināšanas pasākumi”).

5.Riska mazināšanas pasākumi var būt V pielikumā minētie pasākumi. Lemjot par to, kādi riska mazināšanas pasākumi būtu piemēroti, kompetentā iestāde ņem vērā pieejamo riska mazināšanas pasākumu izmaksas, ieguvumus, iedarbīgumu, noturību un tehnisko realizējamību.

6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko V un VI pielikumu groza, lai riska mazināšanas pasākumu sarakstu un konkrētā objekta riska novērtējuma prasības pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

16. pants

Reģistrs

1.Līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas), dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu izveido kontaminēto objektu un potenciāli kontaminēto objektu reģistru.

2.Reģistrā iekļauj VII pielikumā noteikto informāciju.

3.Reģistru pārvalda atbildīgā kompetentā iestāde, un to regulāri izskata un atjaunina.

4.Dalībvalstis šā panta 1. un 2. punktā minēto reģistru un informāciju publisko. Kompetentā iestāde jebkādas informācijas izpaušanu var atteikt vai ierobežot, ja ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK 79 4. pantā paredzētie nosacījumi.

Reģistru dara pieejamu ģeoreferencētu telpisko datu tiešsaistes datubāzes formā.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka reģistra formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

V nodaļa

Finansējums, sabiedrības informēšana un dalībvalstu ziņojumi

17. pants

Savienības finansējums

Ņemot vērā, cik prioritāra pašos pamatos ir augsnes monitoringa izveide un augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana un atveseļošana, šīs direktīvas īstenošanu atbalsta ar esošajām Savienības finanšu programmām saskaņā ar piemērojamajiem to noteikumiem un nosacījumiem.

18. pants

Dalībvalstu ziņojumi

1.Dalībvalstis ik pēc 5 gadiem Komisijai un EVA elektroniski ziņo šādus datus un informāciju:

(k)saskaņā ar 6.–9. pantu veiktā augsnes veselības monitoringa un novērtēšanas dati un rezultāti;

(l)augsnes veselības tendenču analīze pēc I pielikuma A, B un C daļā norādītajiem deskriptoriem un I pielikuma D daļā norādītajiem zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoriem saskaņā ar 9. pantu;

(m)kopsavilkums par progresu šādās jomās:

i)ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas principu ieviešana saskaņā ar 10. pantu;

ii)kontaminētu objektu reģistrēšana, apzināšana, izpēte un apsaimniekošana saskaņā ar 12.–16. pantu;

(n)dati un informācija, kas iekļauta 16. pantā minētajā reģistrā.

Pirmos ziņojumus iesniedz līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 5 gadus un 6 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas).

2.Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai un EVA ir pastāvīga piekļuve 1. punktā minētajai informācijai un datiem.

3.Dalībvalstis Komisijai nodrošina tiešsaistes piekļuvi šādām ziņām:

(o)atjaunināts 4. pantā minēto augsnes rajonu saraksts un telpiskie dati — līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 2 gadus un 3 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas);

(p)atjaunināts 5. pantā minēto kompetento iestāžu saraksts — līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 2 gadus un 3 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas);

(q)pasākumi un ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses, kas minētas 10. pantā, — līdz … (PB: ierakstīt datumu, kas ir 4 gadus un 3 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas).

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. punktā minētās informācijas iesniegšanas formātu un kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

19. pants

Informācija sabiedrībai

1.Dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu veiktajā monitoringā iegūtos datus un saskaņā ar 9. pantu veikto novērtējumu dara publiski piekļūstamus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 80 11. panta noteikumiem, ja tie ir ģeogrāfiski eksplicīti dati, bet saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/1024 5. panta noteikumiem, ja tie ir citi dati.

2.Komisija nodrošina, ka augsnes veselības dati, kas darīti pieejami, izmantojot 6. pantā minēto digitālo augsnes veselības datu portālu, ir publiski pieejami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 81 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 82 .

3.Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 18. pantā minētā informācija ir publiski pieejama un piekļūstama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK, Direktīvu 2007/2/EK un Direktīvu (ES) 2019/1024 83 .

4.Jebkuras šajā direktīvā prasītās informācijas izpaušanu var atteikt vai ierobežot, ja ir izpildīti Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā noteiktie nosacījumi.

VI nodaļa

Deleģēšana un komiteju procedūra

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 8., 10., 15. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 10., 15. un 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 8., 10., 15. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

22. pants

Iespēja vērsties tiesā

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības locekļiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pietiekami ieinteresēti vai kuri spēj norādīt uz tiesību aizskārumu, ir piekļuve lietas izskatīšanai tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kurā tie var apstrīdēt augsnes veselības novērtējuma materiālo vai procesuālo likumību, pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, un kompetento iestāžu bezdarbību.

Dalībvalstis nosaka, kāda ieinteresētība ir uzskatāma par pietiekamu un kas uzskatāms par tiesību aizskārumu, ievērojot mērķi sabiedrībai nodrošināt plašas iespējas vērsties tiesā. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka jebkurai nevalstiskai organizācijai, kas iestājas par vides aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām, ir tiesības, kas var tikt aizskartas, un to ieinteresētību uzskata par pietiekamu.

Pirmajā daļā minētās izskatīšanas procedūras ir taisnīgas, objektīvas, laicīgas un bez maksas vai ne pārmērīgi dārgas, un tās paredz pienācīgus un iedarbīgus tiesiskās aizsardzības mehānismus, attiecīgā gadījumā arī pienākumrīkojumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par šajā pantā minētajām administratīvajām un likumības izskatīšanas procedūrām.

23. pants

Sodi

1.Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm uzlikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK, dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ko varētu izdarīt fiziskas vai juridiskas personas, un nodrošina minēto noteikumu piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.Sodi, kas minēti 1. punktā, ietver naudas sodus, kas ir proporcionāli pārkāpumu izdarījušās juridiskās personas apgrozījumam vai fiziskās personas ienākumiem. Naudas sodu apmēru aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka tie personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, faktiski atņem no pārkāpuma izrietošo ekonomisko labumu. Ja pārkāpumu izdarījusi juridiska persona, šādi naudas sodi ir samērīgi ar juridiskās personas gada apgrozījumu attiecīgajā dalībvalstī, cita starpā ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiku.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteiktajos sodos attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemti vērā šādi aspekti:

(r)pārkāpuma veids, smagums un apmērs;

(s)tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai noticis nolaidības dēļ;

(t)pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

4.Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus bez liekas kavēšanās dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

24. pants

Izvērtēšana un izskatīšana

1.Līdz (PB: ierakstīt datumu, kas ir 6 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas) Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu, lai novērtētu progresu virzībā uz tās mērķiem un to, vai tās noteikumi jāgroza, lai noteiktu konkrētākas prasības, kas nodrošinātu neveselīgu augšņu atveseļošanu un to, ka līdz 2050. gadam visas augsnes būs veselīgas. Šajā izvērtējumā cita starpā ņem vērā šādus elementus:

(u)direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;

(v)18. pantā minētie dati un informācija;

(w)relevantie zinātniskie un analītiskie dati, arī Savienības finansēto pētniecības projektu rezultāti;

(x)analīze, cik liela ir plaisa līdz veselīgas augsnes sasniegšanai līdz 2050. gadam;

(y)analīze par iespējamo vajadzību šīs direktīvas noteikumus pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, it sevišķi šādos aspektos:

i)veselīgu augšņu definīcija;

ii)I pielikuma C daļā norādīto augsnes deskriptoru kritēriju noteikšana;

iii)jaunu augsnes deskriptoru pievienošana monitoringa vajadzībām.

2.Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem 1. punktā minētā izvērtējuma konstatējumiem.

25. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstīs ne vēlāk kā [PB: ierakstīt datumu, kas ir 2 gadus pēc direktīvas spēkā stāšanās datuma] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.1.5.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas jomas 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 84  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar sākumposmu, kas atbilst divu gadu ilgai transponēšanai valsts tiesību aktos.

–Pēc tā turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

– ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas: Neattiecas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
Minētā summa būs vajadzīga, lai atbalstītu dažādus īstenošanas uzdevumus, kas saistīti ar tiesību normām un ko veiks ENV ĢD un JRC.

Iepirktās darbības ietver vispārēja atbalsta līgumu par priekšlikuma īstenošanu.

Šajā kategorijā papildus iekļautas administratīvās vienošanās ar JRC, jo īpaši attiecībā uz integrētā monitoringa izveidi.

Vajadzības gadījumā attiecībā uz Eiropas Vides aģentūru ietekme uz aģentūru un papildu resursu vajadzību tiks aplūkota īpašā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, kurā apkopotas visas attiecīgās ierosinātās iniciatīvas.

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu (AD/AST) aprēķina 171 000 EUR gadā, bet CA — 91 000 EUR gadā. Pārējie administratīvie izdevumi attiecas uz komitejas un ekspertu grupas sanāksmēm, misijām un citām izmaksām, kas saistītas ar šo personālu.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.

1.1.1,1.Aplēstās prasības attiecībā uz administratīvajām apropriācijām Komisijā

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Izmaksas uz vienu pilnslodzes ekvivalentu (AD/AST) aprēķina 171 000 EUR gadā “Pārējie administratīvie izdevumi” attiecas uz komitejas un ekspertu grupas sanāksmēm, misijām un citām izmaksām, kas saistītas ar šo personālu.

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Budžeta pozīcijas 09 02 01 izmaksas segs no LIFE programmas, un tās plāno ENV ģenerāldirektorāta ikgadējā pārvaldības plānā. Lai nodrošinātu nepieciešamos cilvēkresursus, vēlams papildu piešķīrums saskaņā ar ikgadējo cilvēkresursu sadales kārtību.

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Eiropas Komisija, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, Veerman, C., Pinto Correia, T., Bastioli, C., et al., Caring for soil is caring for life. Ensure 75 % of soils are healthy by 2030 for food, people, nature and climate: misijas “Veselīgi okeāni, jūras, piekrastes un iekšējie ūdeņi” padomes ziņojums, Publikāciju birojs, 2020, https://data.europa.eu/doi/10.2777/821504.

(2)    Komisijas dienestu darba dokuments “Drivers of food security”, SWD(2023) 4 final.

(3)    Sk. ES 2018. gada bioekonomikas stratēģija un ES 2022. gada bioekonomikas progresa ziņojums .

(4)    COM(2022) 672.

(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.

(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400final.

(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82 final.

(9)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā”, COM(2021) 699 final.

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par augsnes aizsardzību (2021/2548(RSP)) un 2021. gada 9. jūnija rezolūcija par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu (2020/2273(INI)).

(12)    Padomes secinājumi “Biodaudzveidība — nepieciešama steidzama rīcība” (12210/20).

(13)    Reģionu Komitejas atzinums NAT-VII/010 par agroekoloģiju, kas pieņemts 2021. gada 3., 4. un 5. februāra plenārsēdē, un Reģionu Komitejas atzinums ENVE-VII/019 par ES rīcības plānu: Virzība uz gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma panākšanu, kas pieņemts 2022. gada 26.–27. janvāra plenārsēdē

(14)    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 23. marta atzinums NAT/838 par jauno ES Augsnes stratēģiju.

(15)    Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums (2018) “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk” iekļauts Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara mērķos.

(16)    https://sdgs.un.org/goals

(17)    Eiropas Sausuma novērošanas centra informācijas (sk. https://edo.jrc.ec.europa.eu/edov2/php/index.php?id=1000) pamatā ir LISFLOOD hidroloģiskais modelis, kurā izmanto LUCAS augsnes datus.

(18)    Piemēram, Abdalla et al. (2019): A critical review of the impacts of cover crops on nitrogen leaching, net greenhouse gas balance and crop productivity. DOI: 10.1111/gcb.14644; Kik et al. (2021): The economic value of sustainable soil management in arable farming systems – A conceptual framework. DOI: https://doi.org/10.1016/j.eja.2021.126334.

(19)    COM(2022)304.

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/839 (2023. gada 19. aprīlis), ar ko attiecībā uz darbības jomu, ziņošanas un izpildes noteikumu vienkāršošanu un dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999 (OV L 107, 21.4.2023., 1. lpp.).

(23)    COM(2022) 672 final.

(24)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM(2020) 381 final.

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(26)    https://agriculture.ec.europa.eu/cap-my-country/cap-strategic-plans_lv.

(27)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009 groza attiecībā uz lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla pārveidošanu par lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (COM(2022) 296 final, 2022/0192 (COD).

(28)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulu (ES) 168/2013, (ES) 2018/858, 2018/1724 un (ES) 2019/1020, COM/2023/160 final.

(29)    OV C [...], [...]., [...]. lpp.

(30)    OV C [...], [...]., [...]. lpp.

(31)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(32)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).

(33)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final).

(34)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).

(35)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final).

(36)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā” (COM(2021) 699 final).

(37)    https://sdgs.un.org/goals.

(38)    Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).

(39)    Lēmums, ko Biodaudzveidības konvencijas Pušu konference pieņēmusi 2022. gada 19. decembrī: 15/4. Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars.

(40)    Padomes Lēmums (1998. gada 9. marts) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas cīņai ar pārtuksnešošanos valstīs, kuras nopietni skāris sausums un/vai pārtuksnešošanās, īpaši Āfrikā, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 83, 19.3.1998., 1. lpp.).

(41)    Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija.

(42)    Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par augsnes aizsardzību (2021/2548(RSP)).

(43)    Padomes secinājumi “Biodaudzveidība — nepieciešama steidzama rīcība”, 12210/20.

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(45)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli” (COM(2021) 800).

(46)    Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final).

(47)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana” (COM(2022) 133 final).

(48) +    PB: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 672 ietvertās Oglekļa piesaistījumu sertifikācijas regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(51)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020) 66 final).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(53)    PB: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 304 ietvertās Dabas atjaunošanas regulas numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/… par dabas atjaunošanu numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(54)    Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(55)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1.–73. lpp.).

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).

(58)    Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(64)    + PB: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 305 ietvertās regulas (Regula par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115) numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(65)    Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi.

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes (2010. gada 24. novembris) Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(67)    + PB: tekstā ievietot dokumentā COM(2023) 160 ietvertās regulas (Regula, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulu (ES) 168/2013, (ES) 2018/858, 2018/1724 un (ES) 2019/1020) numuru un zemsvītras piezīmē ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci.

(68)    Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem — deklarācija (OV L 124, 17.5.2005.).

(69)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. ada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(71)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(72)    Iestāžu nolīgums (2016. gada 13. aprīlis) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(74)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(75)    https://www.fao.org/soils-portal/data-hub/soil-classification/world-reference-base/en/.

(76)    M.J. Metzger, A.D. Shkaruba, R.H.G. Jongman and R.G.H. Bunce, Descriptions of the European Environmental Zones and Strata, Alterra Report 2281 ISSN 1566-7197.

(77)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(78)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

(79)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(80)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(81)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(82)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

(83)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(84)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(85)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(86)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(87)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(88)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(89)    Līdz 2022. gadam LUCAS apsekojumu veica, izmantojot budžeta deleģēšanu no vairākiem ĢD; pamatojoties uz jaunākajiem ENV ĢD ieguldījumiem, kas atbilst 1,100 tūkstošiem EUR, sagaidāms, ka no ENV ĢD papildu līdzekļus nevajadzēs; tā kā direktīvā prasīts regulārs monitorings, nākamajā DFS jāparedz īpašs budžeta piešķīrums un budžeta pozīcija, ko īsteno vienojoties ar visiem iesaistītajiem ĢD (piemēram, izmantojot saprašanās memorandu).

(90)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

(91)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(92)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(93)    “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(94)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.7.2023

COM(2023) 416 final

PIELIKUMI

priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts)

EMPTY

{SEC(2023) 416 final} - {SWD(2023) 416 final} - {SWD(2023) 417 final} - {SWD(2023) 418 final} - {SWD(2023) 423 final}

I PIELIKUMS

AUGSNES DESKRIPTORI, VESELĪGA AUGSNES STĀVOKĻA KRITĒRIJI, ZEMES AIZŅEMŠANAS UN AUGSNES NOSLĒGŠANAS INDIKATORI

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

(1)“augsnes atbrīvošana” ir mākslīgas zemes pārveidošana par dabisku vai daļēji dabisku zemi;

(2)“neto aizņemtā zeme” ir aizņemtā zeme, no kuras atskaitīta atbrīvotā zeme.

II PIELIKUMS

METODIKAS

A daļa. Paraugošanas punktu noteikšanas metodika

B daļa. Augsnes deskriptoru vērtību noteikšanas vai aplēšanas metodika

Ja ir noteikta atsauces metodika, izmanto vai nu atsauces metodiku, vai citu metodiku, ja tā ir pieejama zinātniskajā literatūrā vai publiski pieejama un ir pieejama validēta pārneses funkcija.

C daļa. Zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas indikatoru vērtību noteikšanas metodisko kritēriju minimums

— Attiecībā uz zemes aizņemšanu, zemes atbrīvošanu un neto aizņemto zemi izmantotajai metodikai būtu jāatbilst 3. pantā un I pielikumā noteiktajām definīcijām.

— Augsnes noslēgšanu izsaka kā noslēgtās platības procentuālo daļu no kopējās platības.

— Izraudzītā metodika ir vai nu pieejama zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejama.

III PIELIKUMS

ILGTSPĒJĪGAS AUGSNES APSAIMNIEKOŠANAS PRINCIPI

Ievēro šādus principus:

(a)izvairīties augsni atstāt kailu, izveidojot un uzturot augu segu, it sevišķi vidiski jutīgos periodos;

(b)minimalizēt augsnes fizisku sajaukšanu;

(c)izvairīties augsnē ienest — vai pieļaut, ka tajā nonāk — vielas, kas var kaitēt cilvēka veselībai vai videi vai pasliktināt augsnes veselību;

(d)rūpēties, lai tehnikas izmantošana būtu pielāgota augsnes izturībai un ka augsnes apstrādes darbību skaits un biežums augsnē ir ierobežots tā, lai neapdraudētu augsnes veselību;

(e)mēslošanu pielāgot augu un koku vajadzībām konkrētajā vietā un attiecīgajā periodā, kā arī augsnes stāvoklim un par prioritāti noteikt apritīgus risinājumus, kas bagātina organisko vielu saturu;

(f)apūdeņošanas gadījumā maksimalizēt apūdeņošanas sistēmu un apūdeņošanas pārvaldības efektivitāti un gādāt, lai reciklēto notekūdeņu kvalitāte, ja tādus izmanto, atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/741 15 I pielikumā noteiktajām prasībām, savukārt ūdens no citiem avotiem nepasliktinātu augsnes veselību;

(g)nodrošināt augsnes aizsardzību, izveidojot un uzturot piemērotus ainavas elementus ainavas līmenī 16 ;

(h)kultūraugu, augu vai koku audzēšanā izmantot konkrētajai vietai pielāgotas sugas, ja tā var novērst augsnes degradāciju vai palīdzēt uzlabot augsnes veselību, ņemot vērā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām;

(i)nodrošināt optimālu ūdens līmeni organiskās augsnēs tā, lai netiktu negatīvi ietekmēta šādu augšņu struktūra un sastāvs 17 ;

(j)kultūraugu audzēšanas gadījumā nodrošināt augseku un kultūru daudzveidību, ņemot vērā dažādas kultūraugu dzimtas, sakņu sistēmas, ūdens un barības vielu vajadzības un integrēto augu aizsardzību;

(k)ņemot vērā dzīvnieku veidu un ganāmpulka blīvumu, lauksaimniecības dzīvnieku kustību un ganīšanās laiku pielāgot tā, lai netiktu apdraudēta augsnes veselība un netiktu samazināta augsnes spēja nodrošināt rupjo lopbarību;

(l)ja ir zināms, ka tiek nesamērīgi zaudēta viena vai vairākas funkcijas, kas ievērojami samazina augsnes spēju nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, veic mērķorientētus pasākumus šo augsnes funkciju atjaunošanai.

IV PIELIKUMS

PROGRAMMAS, PLĀNI, MĒRĶRĀDĪTĀJI UN PASĀKUMI, KAS MINĒTI 10. PANTĀ

(1)Nacionālie atjaunošanas plāni, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu …/… 18 +.

(2)Stratēģiskie plāni, kas dalībvalstīm jāizstrādā kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115.

(3)Labas lauksaimniecības prakses kodekss un īpaši jutīgu zonu rīcības programmas, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK.

(4)Aizsardzības pasākumi un prioritārās rīcības plāns, kas Natura 2000 teritorijām izveidots saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK.

(5)Pasākumi ar mērķi panākt labu virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli un ķīmiskās kvalitātes rādītājus un labus pazemes ūdensobjektu ķīmiskos un kvantitatīvos rādītājus, kas iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri sagatavoti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

(6)Plūdu riska pārvaldības pasākumi, kas iekļauti plūdu riska pārvaldības plānos, kuri sagatavoti saskaņā ar Direktīvu 2007/60/EK.

(7)Sausuma pārvaldības plāni, kas minēti Savienības Klimatadaptācijas stratēģijā.

(8)Nacionālās rīcības programmas, kas izveidotas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos.

(9)Regulā (ES) 2018/841 noteiktie mērķrādītāji.

(10)Regulā (ES) 2018/842 noteiktie mērķrādītāji.

(11)Valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kas sagatavotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, un monitoringa dati par gaisa piesārņojuma ietekmi uz ekosistēmām, kas ziņoti saskaņā ar minēto direktīvu.

(12)Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

(13)Riska novērtējumi un katastrofu riska pārvaldības plānošana saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES.

(14)Valsts rīcības plāni, kas sagatavoti saskaņā ar Regulas …/… 19 + 8. pantu.

V PIELIKUMS

ORIENTĒJOŠS RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU SARAKSTS

(1)In situ vai ex situ remediācijas paņēmieni:

(a)fiziskās remediācijas paņēmieni:

(a)izgarojumu ekstrahēšana, attīrīšana ar gaisu;

(b)termiskā apstrāde, tvaika inžekcija, termiskā desorbcija, vitrifikācija;

(c)augsnes mazgāšana (ex situ) un skalošana (in situ);

(d)elektrokinētiskā ekstrakcija;

(e)šķidruma slāņa noņemšana;

(f)izrakšana un izgāšana;

(b)bioloģiskās remediācijas paņēmieni:

(a)aerobiskās vai anaerobiskās noārdīšanās stimulēšana: bioremediācija, biostimulācija, bioaugmentācija, bioventilēšana, bioiesmidzināšana;

(b)fitoekstrakcija, fitovolatilizācija, fitodegradācija;

(c)kompostēšana, augsnes ielabošana, dekontaminējoša iestrāde zemē (landfarming) un bioreaktoru sistēmas;

(d)biofiltrācija, bioattīrīšanas mitrāji un biobedres;

(e)dabiska attīrīšanās;

(c)ķīmiskās remediācijas paņēmieni:

(a)ķīmiskās oksidēšanās reakcijas;

(b)ķīmiskās reducēšanās un reducēšanās–oksidēšanās reakcijas;

(c)pazemes ūdeņu izsūknēšana un attīrīšana;

(d)remediācijas paņēmieni, kas vērsti uz izolēšanu, ierobežošanu un monitoringu:

(a)virsmas pārklāšana, reaktīvās barjeras, iekapsulēšana;

(b)ķīmiskā stabilizācija, sacietināšana un imobilizācija;

(c)ģeohidroloģiskā izolēšana un ierobežošana;

(d)fitostabilizācija;

(e)kontrole un pēcaprūpe, kurā izmanto monitoringa akas;

(2)riska mazināšanas pasākumi, kas nav remediācija:

(a)kultūraugu un dārzeņu audzēšanas un patēriņa ierobežojumi;

(b)olu patēriņa ierobežojumi;

(c)lolojumdzīvnieku vai lauksaimniecības dzīvnieku piekļuves ierobežojumi;

(d)ierobežota pazemes ūdeņu ieguve vai izmantošana dzeršanas, personīgās higiēnas vai rūpnieciskām vajadzībām;

(e)nojaukšanas, pārklājuma noņemšanas vai būvniecības ierobežojumi objektā;

(f)ierobežota piekļuve objektam vai tā apkaimei (piemēram, izmantojot nožogojumu);

(g)zemes izmantojuma vai zemes izmantojuma maiņas ierobežojumi;

(h)rakšanas, urbšanas vai ekskavācijas ierobežojumi;

(i)ierobežota saskare ar augsni, putekļiem vai iekštelpu gaisu un piesardzības pasākumi cilvēka veselības aizsardzībai (piemēram, respiratori, cimdi, slapjā tīrīšana utt.);

(3)labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas minēti Direktīvā 2010/75/ES;

(4)pasākumi, ko kompetentās iestādes un industriālie operatori veic pēc lielas avārijas saskaņā ar Direktīvu 2012/18/ES.

VI PIELIKUMS

OBJEKTAM RAKSTURĪGĀ RISKA NOVĒRTĒŠANAS POSMI UN PRASĪBAS

1.    Lai kontamināciju raksturotu, ir jāidentificē objektā esošie kontaminanti un jānosaka to avots, koncentrācija, ķīmiskā forma un izplatība augsnē un pazemes ūdeņos. Kontaminantu klātbūtni un koncentrāciju nosaka, veicot augsnes paraugošanu un izpēti.

2.    Ekspozīcijas novērtējumā nosaka, kādā ceļā augsnes kontaminanti var sasniegt subjektus. Ekspozīcijas ceļi var ietvert ieelpošanu, norīšanu, saskari ar ādu, uzņemšanu augos, migrāciju uz pazemes ūdeņiem vai citus ceļus. Lai aplēstu kontaminantu uzņemšanu, šo informāciju apvieno ar ekspozīcijas biežumu un ilgumu un tādām subjektu pazīmēm kā vecums, dzimums un veselības stāvoklis. Avota, ceļa un subjekta saites apkopo grafiskā, shematiskā un vienkāršotā attēlojumā — teorētiskajā objekta modelī.

3.    Toksiskuma vai bīstamības novērtējumā, balstoties uz devu un ekspozīcijas ilgumu, izvērtē kontaminantu potenciālo ietekmi uz veselību un vidi. Toksikoloģiskajā novērtējumā vai bīstamības novērtējumā ņem vērā kontaminantu iedabisko toksiskumu un dažādu populāciju — piemēram, dzīvnieku, mikroorganismu, augu, bērnu, grūtnieču, vecu cilvēku utt. — uzņēmību pret tiem. Toksikoloģisko informāciju izmanto, lai aplēstu atsauces devas vai koncentrācijas, ko izmanto riska raksturošanai.

4.    Lai, raksturojot risku, novērtētu kontaminētā objekta nelabvēlīgās ietekmes apmēru un varbūtīgumu, ka tam būs šāda ietekme uz cilvēka veselību un vidi, arī sakarā ar kontaminācijas migrāciju uz citiem vides segmentiem, ir jāintegrē informācija no iepriekšējiem posmiem. Riska raksturošana palīdz riska mazināšanas un remediācijas pasākumus sakārtot pēc prioritātes. Tas var arī palīdzēt noteikt objekta remediācijas vai apsaimniekošanas mērķus, piemēram, sasniegt maksimālās pieņemamās robežvērtības vai konkrētajam objektam specifiskas uz riska izvērtēšanu balstītas skrīninga vērtības.

VII PIELIKUMS


POTENCIĀLI KONTAMINĒTU OBJEKTU UN KONTAMINĒTU OBJEKTU REĢISTRA SATURS

Reģistra datu sagatavošana un noformēšana sabiedrībai dos iespēju sekot līdzi potenciāli kontaminētu objektu un kontaminētu objektu apsaimniekošanai. Reģistrā iekļauj un sniedz šādu objekta līmeņa informāciju par zināmiem potenciāli kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kuros veicami tālāki pasākumi, un kontaminētiem objektiem, kuros pasākumi ir veikti vai tiek veikti:

(a)objekta koordinātas, adrese vai kadastrālais zemesgabals vai zemesgabali saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1024 un Direktīvu 2007/2/EK;

(b)gads, kurā objekts iekļauts reģistrā;

(c)kontaminējošas vai potenciāli kontaminējošas darbības, kas objektā ir notikušas vai notiek;

(d)objekta apsaimniekošanas statuss;

(e)secinājums par kontaminācijas (vai pēc remediācijas atlikušās kontaminācijas) esību vai neesību, koncentrāciju, veidu un risku, ja informācija par šiem elementiem jau ir pieejama no 14. un 15. pantā minētās augsnes izpētes un riska novērtējuma;

(f)nākamās darbības un pārvaldības pasākumi, kas prasīti un minēti 14. un 15. pantā, arī to veikšanas grafiks.

Ja šāda informācija ir pieejama, reģistrā var iekļaut arī šādu objekta līmeņa informāciju par zināmiem potenciāli kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kontaminētiem objektiem, kuros veicami tālāki pasākumi, un kontaminētiem objektiem, kuros pasākumi ir veikti vai tiek veikti:

(a)informācija par objektam izdotajām vidiskajām atļaujām, arī darbības sākuma un beigu gads;

(b)pašreizējais un plānotais zemes izmantojums;

(c)augsnes izpētes un remediācijas ziņojumu rezultāti, piemēram, kontaminācijas koncentrācija un kontūras, teorētiskais objekta modelis, riska novērtēšanas metodika, izmantotie vai plānotie paņēmieni, riska mazināšanas pasākumu iedarbīgums un izmaksu aplēses.

(1) +    Publikāciju birojam: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 304 ietvertās Dabas atjaunošanas regulas numuru.

(2)    Definēti FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā ( https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf ).

(3)    Definēts Arshad, M.A., B. Lowery, and B. Grossman. 1996. Physical tests for monitoring soil quality. p.123-142. Publicēts: J.W. Doran and A.J. Jones (eds.) Methods for assessing soil quality. Soil Sci. Soc. Am. Spec. Publ. 49. SSSA, Madison, WI.

(4)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(5)    Definēts FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā ( https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf ).

(6)    Bethel, J. 1989. “Sample Allocation in Multivariate Surveys.” Survey Methodology 15: 47–57.

(7)    Metodikas, kas atšķiras no atsauces metodikas, ir vai nu pieejamas zinātniskajā literatūrā, vai publiski pieejamas.

(8)     https://www.fao.org/3/cb3355en/cb3355en.pdf .

(9)    Definēts FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā ( https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf ).

(10)    Pielīdzināms saskaņā ar EVA ziņojumu Soil monitoring in Europe – Indicators and thresholds for soil health assessments — Eiropas Vides aģentūra (europa.eu) .

(11)    Definēts FAO Augsnes raksturošanas vadlīniju 5. nodaļā ( https://www.fao.org/3/a0541e/a0541e.pdf ).

(12)    T. s. DNS svītrkodu sekvencēšana arheju, baktēriju, sēņu un citu eikariotu taksonomiskās un funkcionālās daudzveidības mērīšanai, kā darīts LUCAS augsnes biodaudzveidības noteikšanai, saskaņā ar https://doi.org/10.1111/ejss.13299 .

(13)     https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0038071797001259 . 

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020, 32. lpp.).

(15)    Šis princips neattiecas uz meža augsnēm.

(16)    Šis princips neattiecas uz urbānajām augsnēm.

(17)    + Publikāciju birojam: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 304 ietvertās Dabas atjaunošanas regulas numuru.

(18)    + Publikāciju birojam: tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 305 ietvertās regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115) numuru.