EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.1.2023

COM(2023) 31 final

2023/0008(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 862/2007 un atceļ Regulas (EK) Nr. 763/2008 un (ES) Nr. 1260/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 38 final} - {SWD(2023) 11 final} - {SWD(2023) 12 final} - {SWD(2023) 13 final} - {SWD(2023) 14 final} - {SWD(2023) 15 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Lai izstrādātu un īstenotu politiku un darbības ES labā jomās, kas ir ES kompetencē, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. un 3. pantā, ir vajadzīga savlaicīga, ticama, detalizēta un salīdzināma Eiropas statistika. Komisija uzrauga demogrāfisko stāvokli ES un ziņo par to saskaņā ar LESD 159. pantu. Savukārt ES iestādēm administratīviem un procedurāliem mērķiem ir vajadzīgi precīzi un salīdzināmi iedzīvotāju skaita rādītāji, piemēram, kvalificēta vairākuma balsošanai Padomē. Šī statistika arī nodrošina būtisku ieguldījumu publiskajos pētījumos, sniedzot ieskatu un informējot sabiedrību par norisēm. Turklāt iedzīvotāju skaita novērtējumi ir vajadzīgi, lai statistikas vajadzībām iegūtu rādītājus uz vienu iedzīvotāju. Iedzīvotāju statistika dod ieguldījumu iedzīvotāju skaita prognozēs, kas nepieciešamas ilgtermiņa ES ekonomikas un budžeta prognozēm un ES ekonomikas, sociālajai un kohēzijas politikai kopumā. Sabiedrība ar šo statistiku var viegli identificēties, jo tā apraksta faktus un notikumus, kas skar katru indivīdu.

Šīs iniciatīvas kontekstā Eiropas statistika par iedzīvotājiem (ESOP) ir ES līmeņa oficiālā statistika par iedzīvotājiem, demogrāfiskiem notikumiem un migrāciju, kā arī dažādie rādītāji, kas balstīti uz šo statistiku. Eurostat statistikas datus par šīm jomām ir publicējis kopš 1960. gada, kad tika ieviests pirmais apsekojums par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un struktūru toreizējās dalībvalstīs. Kopš tā laika iedzīvotāju statistika ir sagatavota, galvenokārt izmantojot tiešās iedzīvotāju uzskaites rezultātus skaitīšanā un interpolējot starpposmus ar informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām, kas iegūta no civilstāvokļa reģistrācijas administratīvajām sistēmām (par dzimušajiem, mirušajiem un migrāciju). Notiekošā pāreja no tradicionālās praktiskās skaitīšanas uz kombinētu vai pat pilnībā uz reģistriem balstītu skaitīšanu samazina ar statistikas sagatavošanu saistīto slogu, kas rodas plašai sabiedrībai, un šīs statistikas apkopošana tiek balstīta galvenokārt uz administratīvu datu avotiem.

Līdz 2007. gadam dalībvalstis brīvprātīgi nosūtīja visus datus par iedzīvotājiem. Kā liecina nesenais situācijas izvērtējums 1 , tas izraisīja nekonsekvenci un pilnīguma vai savlaicīguma trūkumu. LESD 338. pantā likumdevējam ir noteikts pienākums pieņemt oficiālās statistikas izveides pasākumus, ja tie vajadzīgi ES politikai. Pašlaik iedzīvotāju statistikas pamatā ir tiesiskais regulējums, kas pieņemts laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Pirmkārt, ar Regulu (EK) Nr. 862/2007 2 tika noteiktas prasības migrācijas statistikai saskaņā ar rīcības plānu Kopienas statistikas vākšanai un analīzei migrācijas jomā 3 . Regulas 3. pants attiecas uz statistiku par imigrāciju uz dalībvalstu teritorijām un emigrāciju no tām, tostarp par plūsmām no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju un plūsmām starp dalībvalsti un trešās valsts teritoriju, statistiku par to personu pilsonību un dzimšanas valsti, kuras pastāvīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un statistiku par pilsonības iegūšanu 4 . Otrkārt, ar Regulu (EK) Nr. 763/2008 5 tika izveidoti kopēji noteikumi, lai reizi desmit gados sniegtu visaptverošus datus par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ES. Tas nodrošināja detalizētu datu apkopošanu par iepriekš noteiktiem cilvēku, ģimeņu un mājsaimniecību demogrāfiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem raksturlielumiem, kā arī par valsts, reģionālajiem un vietējiem mājokļu raksturlielumiem. Visbeidzot, ar Regulu (ES) Nr. 1260/2013 6 tika noteikti kopīgi noteikumi par Eiropas demogrāfiskajiem datiem, tostarp datu prasības par iedzīvotāju skaitu un tādiem būtiskiem notikumiem kā dzimšana un nāve. Regula (ES) Nr. 1260/2013 arī uzliek dalībvalstīm pienākumu sniegt Komisijai (Eurostat) saskaņotus datus par iedzīvotāju kopskaitu valsts līmenī, kas izmantojami kā svari kvalificēta vairākuma balsošanai Padomē.

Komisijas veiktais izvērtējums liecina, ka pašreizējais trīs iepriekš minēto tiesību aktu tiesiskais regulējums ir ievērojami uzlabojis Eiropas iedzīvotāju statistiku kopumā. ES pievienotā vērtība ir ievērojami palielināta un visas ES politikas un iestāžu vajadzības pēc iedzīvotāju statistikas ir apmierinātas. Tomēr izvērtējums arī parādīja, ka dalībvalstīs ir samazinājusies un turpina samazināties iedzīvotāju datu un statistikas atbilstība, saskaņotība, konsekvence un salīdzināmība, un tam ir negatīva ietekme uz to lēmumu pieņemšanu, kas ir balstīti uz šiem datiem. Tādēļ ir vajadzīgs jauns juridiskais pamats, lai nodrošinātu ilgtermiņa regulējumu attīstībai, kas ir nepieciešama turpmākai Eiropas iedzīvotāju statistikas saskaņošanai. Regulējumam būtu arī jānodrošina pietiekams elastīgums, lai labāk pielāgotos mainīgajām politikas vajadzībām un izmantotu iespējas, ko sniedz jauni datu avoti. Šajā jomā ir arī potenciālas iespējas veikt administratīvu vienkāršošanu un procesu integrāciju pašreizējās fragmentārās situācijas novēršanai. Tāpēc šī iniciatīva ir iekļauta Komisijas 2022. gada darba programmā kā normatīvās atbilstības (REFIT) iniciatīva.

Kā atzīts izvērtējumā, ES iedzīvotāju statistikas dati, tostarp demogrāfiskie un migrācijas notikumi un informācija par ģimenēm, mājsaimniecībām un mājokļiem, ir būtiski nepieciešami uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Augstas kvalitātes statistika par visām dalībvalstīm ir būtiska daudzās ES politikas jomās un iniciatīvās. Papildus iepriekš minētajiem ilgstošajiem lietošanas gadījumiem četrās no sešām Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam 7 ir identificētas skaidras vajadzības pēc konkrētas ES iedzīvotāju statistikas kā datu pierādījums šādām politikas jomām: Eiropas zaļais kurss, mūsu eiropeiskā dzīvesziņa, jauns impulss Eiropas demokrātijai un ekonomika cilvēku labā. Arī Konferences par Eiropas nākotni 8 galīgajos priekšlikumos ir konstatēta vajadzība pēc turpmākiem ES centieniem šādu datu vākšanā.

Izvērtējumā, kura pamatā bija apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tika konstatētas arī vairākas būtiskas nepilnības pašreizējā statistikas regulējumā, jo īpaši nepietiekama ģeogrāfiskā un statistiskā informācija un statistikas produktu savlaicīguma trūkums un nepietiekams biežums. Izvērtējuma konstatējumus pamatoja apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kurā piedalījās institucionālie un citi profesionālie lietotāji ES un citos līmeņos. Ietekmes novērtējumā tika izvērtēti šīs iniciatīvas politikas risinājumi, ņemot vērā to spēju novērst šīs nepilnības. Nolūkā efektīvi un samērīgi novērst šīs nepilnības izvērtējuma un ietekmes novērtējuma detalizētie konstatējumi tika izmantoti šā tiesību akta priekšlikumā.

Lai apmierinātu jaunās statistikas vajadzības, Komisija (Eurostat) 2014. gadā ar dalībvalstu statistikas iestāžu (VSI) atbalstu sāka modernizēt sociālo statistiku. Tā rezultātā kā Regula (ES) 2019/1700 9 tika pieņemts vienots tiesiskais ietvars Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no personu un mājsaimniecību izlasēm savākti dati individuālā līmenī. Šis ietvars ir būtisks, lai Eiropas līmenī izveidotu stabilu pamatu datu vākšanai no izlasēm. Šī iniciatīva par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem ir šā modernizācijas procesa otrā pamatkomponente. Sākotnējais augsta līmeņa atbalsts iniciatīvai Eiropas Statistikas sistēmā (ESS) tika pausts 2017. gada Budapeštas memorandā 10 , apstiprinot rīcību, kas nepieciešama, lai elastīgi reaģētu uz mainīgajām vajadzībām, vēl vairāk saskaņotu jēdzienus un definīcijas un paplašinātu ikgadējo datu vākšanu, ietverot datus par migrāciju un ģeogrāfisko informāciju.

Pamatojoties uz izvērtējuma un ietekmes novērtējuma konstatējumiem, šajā tiesību akta priekšlikumā ir ietverti vērienīgi elementi, kas paredzēti, lai stiprinātu saiknes starp visu ES sociālo statistiku, kuras pamatā ir personas un mājsaimniecības, un tās vispārējo konsekvenci. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir izstrādāt saskaņotu iedzīvotāju definīciju, pamatojoties uz pareiziem statistikas jēdzieniem attiecībā uz visiem produktiem, un atvieglot piekļuvi pieejamiem datu avotiem, kas uzlabos sagatavošanas procesus un sociālās statistikas vispārējo kvalitāti. Priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi, lai iedzīvotāju un starptautiskās migrācijas statistiku vairāk saskaņotu ar statistiku par administratīvajiem un juridiskajiem notikumiem saistībā ar patvērumu, likumīgu un neatbilstīgu migrāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 4., 5., 6. un 7. pantu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādā ziņā.

Tas nodrošinās tādas Eiropas statistikas par iedzīvotājiem un mājokļiem kvalitāti un salīdzināmību, kura savākta un apkopota, visās dalībvalstīs piemērojot vienādus principus. Tas arī nodrošinās, ka Eiropas statistika par iedzīvotājiem un mājokļiem joprojām ir atbilstoša un pielāgota, lai tā atbilstu lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu statistikas sistēmu konkrētās iezīmes.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šīs iniciatīvas ietvaros Komisija ir izvērtējusi pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas statistiku par iedzīvotājiem, ko veido Regulas (EK) Nr. 763/2008 un (ES) Nr. 1260/2013, kā arī Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. pants un to īstenošanas pasākumi. Pozitīvi ir tas, ka izvērtējums liecina, ka pašreizējais tiesiskais regulējums kopumā ir ievērojami uzlabojis Eiropas iedzīvotāju statistiku. Piemēram, ES pievienotā vērtība ir ievērojami palielināta un ir apmierinātas visas pirms iepriekšējās iejaukšanās (apmēram 2005. gadā) zināmās ES politikas/institucionālās tematiskās vajadzības pēc iedzīvotāju statistikas. Tomēr pašreizējam tiesiskajam regulējumam ir šādi četri trūkumi.

Viens no pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkumiem — tas pilnībā nenodrošina pietiekami saskaņotu, salīdzināmu un pilnīgu statistiku.

Lai gan regulējumā ir kopīgas galveno statistikas jēdzienu definīcijas, bieži vien ir vērojams elastīgums attiecībā uz to, kā dalībvalstis tos īsteno. Konkrēti tās piemēro trīs konceptuāli atšķirīgas iedzīvotāju bāzes definīcijas (pastāvīgā dzīvesvieta, reģistrētā dzīvesvieta, likumīga uzturēšanās), kas ir atļautas; dažkārt dažādām datu kopām tiek izmantotas atšķirīgas definīcijas. Tas ir mazinājis dažādu dalībvalstu iedzīvotāju statistikas datu salīdzināmību un saskaņotību, kaitējot datu vākšanas ES pievienotajai vērtībai.

Daži datu iztrūkumi pašlaik ir aizpildīti, izmantojot dalībvalstu brīvprātīgi sniegtos datus. Tā rezultātā iegūst nepilnīgu statistiku ES līmenī, kas, iespējams, nav saskaņota ar obligāto statistiku. Tas padara brīvprātīgi sniegto statistiku izmaksu ziņā nelietderīgāku, ņemot vērā tās ES pievienoto vērtību, un tāpēc ir gan nepieciešams, gan svarīgi, lai nākotnē tā būtu obligāta. Brīvprātīgas vākšanas var būt noderīgas sākotnēji, kad tiek izstrādāta jauna statistika, bet ir vajadzīgs skaidrs juridiskais pamats tās pilnīgai īstenošanai kā oficiālai Eiropas statistikai.

Vēl viens pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkums — tas nenodrošina pietiekamu iedzīvotāju datu pieejamību datu izlaidumu savlaicīguma un biežuma ziņā.

Spēkā esošie tiesību akti attiecas tikai uz ikgadējo demogrāfisko un migrācijas statistiku. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem lielākā daļa gada datu kopu ir jāiesniedz tikai 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, un desmit gadu skaitīšanas datu kopas jāiesniedz tikai 27 mēnešu laikā pēc skaitīšanas gada beigām. Šis biežums un attiecīgie termiņi neatbilst lietotāju vēlmēm un nesakrīt ar valstu statistikas publikācijām vai citām starptautiskām statistikas datu nosūtīšanām lielākajā daļā dalībvalstu. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tiesību aktos noteiktos termiņus un biežumu nevar uzlabot, piemēram, lai aptvertu citu daudzgadu statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem vai statistiku par iedzīvotājiem, kas tiek vākta biežāk nekā reizi gadā (t. i., statistiku, ko apkopo vairāk nekā vienu reizi konkrētā gadā), piemēram, to, kas nesen izstrādāta par pārmērīgu Covid-19 izraisītu mirstību.

Vēl viens trūkums ir tas, ka regulējumā nav ietverti to tematu vai iedzīvotāju grupu raksturlielumi un sīkāka informācija, kas pēdējā desmitgadē kļuvuši politiski un sociāli nozīmīgi.

Tas ir tāpēc, ka spēkā esošajos tiesību aktos galvenā uzmanība ir pievērsta datu vajadzībām atbilstoši politikas prioritātēm tiesību aktu izstrādes laikā. Laika gaitā prioritātes ir mainījušās, kā rezultātā pieejamā iedzīvotāju statistika vairs pienācīgi neaptver politikai nozīmīgus raksturlielumus, tematus vai iedzīvotāju grupas. Jo īpaši apspriešanā ar ieinteresētajām personām konstatētie trūkumi attiecas uz politiski nozīmīgu tematu un grupu raksturlielumiem. Kā piemērus var minēt datus par mājokļiem saistībā ar Eiropas zaļo kursu, migrantiem un ES mobilitāti, pilsētu/lauku iedzīvotājiem un neaizsargātām minoritāšu grupām. Pastāv arī nepilnības saistībā ar statistikas nepietiekamo ģeogrāfisko detalizācijas pakāpi, tostarp funkcionālajām tipoloģijām un ģeoreferencētiem datiem pilsētu/lauku integrācijai un pārrobežu analīzei.

Visbeidzot, regulējums nav pietiekami elastīgs, lai varētu pielāgoties mainīgajām politikas vajadzībām vai ļautu dalībvalstīm vai ES izmantot jaunus avotus.

Tas ir tāpēc, ka spēkā esošajiem tiesību aktiem trūkst elastīguma, lai tos varētu pielāgot jaunām statistikas vajadzībām. Jauni datu avoti dalībvalstīs un ES līmenī (jo īpaši administratīvie dati, tostarp sadarbspējas sistēmas un privāti turēti dati) var uzlabot izmaksas un savlaicīgumu, taču pašreizējos tiesību aktos netiek atbalstīta to pieņemšana.

Visbeidzot, izvērtējumā REFIT kontekstā saistībā ar atbilstību, izpildi un uzraudzību tika konstatēti liekie dati. Tas ir saistīts ar to, ka spēkā esošie noteikumi ir sadalīti trijos tiesību aktos, kas netika izstrādāti kopā. Pašreizējā situācijā, kad dalībvalstis sagatavo daudzas brīvprātīgas, bet nepilnīgas datu kopas (ar augstu, bet nevisaptverošu pilnīgumu visās dalībvalstīs), ir ievērojami samazināta efektivitāte ES līmenī.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās 11 stratēģijā galvenie ieinteresēto personu profili tika kartēti trīs galvenajās apspriešanas pasākumu grupās (sākumdatu sniedzēji, piemēram, administratīvo datu un citu attiecīgu datu avotu turētāji, statistikas sagatavotāji, galvenokārt VSI, un statistikas lietotāji). Apspriešanās ietvēra publiskas un mērķtiecīgas apspriešanās, mērķorientētus darbseminārus, ekspertu grupu konsultācijas, pārrunas ar galvenajām ieinteresētajām personām un dokumentu izpēti.

Apspriešanā ar ieinteresētajām personām veiksmīgi tika iesaistītas paredzētās ieinteresēto personu grupas, izņemot administratīvo datu sniedzējus un plašsaziņas līdzekļu organizācijas. Ņemot vērā temata tehnisko būtību, respondentu vispārējā iesaiste tika uzskatīta par pietiekamu, lai atbalstītu Eiropas iedzīvotāju statistikas retrospektīvo izvērtējumu un ietekmes novērtējumu.

Apspriešanā tika atbalstīta Komisijas iniciatīva un atzīts, ka kopš iepriekšējās politiskās iejaukšanās demogrāfijas, starptautiskās migrācijas un iedzīvotāju, kā arī mājokļu skaitīšanas statistikas jomā situācija ir ievērojami uzlabojusies. Tomēr apspriešanā arī konstatēja statistikas nepilnības un jaunu statistikas vajadzību rašanos, ko pašreizējais tiesiskais regulējums nevar apmierināt.

Visas ieinteresētās personas apstiprināja, ka ir jāplāno statistikas uzlabojumi, lai gan tās ne vienmēr piekrita šādu uzlabojumu līmenim. Statistikas sagatavotāji šajā ziņā bija nedaudz piesardzīgāki nekā statistikas lietotāji.

Statistikas jautājumi, par kuriem visas ieinteresēto personu grupas bija vienisprātis, bija prioritārie jautājumi, proti, labāka migrācijas statistika, detalizētāka ģeogrāfiskā informācija un savlaicīgāka un biežāka statistika. Visas ieinteresētās personas atzina, ka iedzīvotāju skaita bāzes saskaņošana ir ļoti svarīga; daži statistikas sagatavotāji iebilda pret izmaiņām.

Galvenie statistikas jautājumi, par kuriem atšķīrās sagatavotāju un lietotāju viedoklis, attiecās uz datiem par līdztiesību un to, ka esošā brīvprātīgā datu vākšana ir jānosaka par obligātu. Mazākā mērā sagatavotāju un lietotāju viedokļi atšķīrās attiecībā uz statistiku par mājokļiem, legāliem abortiem un zīdaiņu mirstību.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ir regulāri lūgusi savas attiecīgās ekspertu grupas sniegt padomu un ieguldījumu attiecībā uz izvērtēšanas un ietekmes novērtējuma progresu. Par progresu ir informēta arī Eiropas Statistikas sistēmas komiteja 12 . Trīs ekspertu grupas ir šādas (Komisijas ekspertu grupu reģistrs 13 ):

–iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas jautājumu darba grupa ( E01544 ) un tās apakšgrupa — skaitīšanas nākotnes jautājumu darba grupa;

–iedzīvotāju statistikas darba grupa ( E03076 );

–Eiropas sociālās statistikas direktori ( E01552 ).

Komisija veica secīgu izvērtējumu un ietekmes novērtējumu, izmantojot pētījumu, ko veica darbuzņēmējs ICF SA (Beļģija). Izvērtējuma vajadzībām atbalsta pētījumā ieguva ekonomisko un subsidiaritātes analīzi un gadījumu izpēti par iedzīvotāju definīcijām. Ietekmes novērtējuma vajadzībām pētījums nodrošināja kvantitatīvo izmaksu analīzi un metodoloģisko atbalstu politikas risinājumu novērtēšanai un sarindošanai. Darbuzņēmējs arī atbalstīja dažādas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp atklātu sabiedrisko apspriešanu, mērķorientētu apspriešanos ar VSI un vairākus tematiskus darbseminārus ar konkrētām ieinteresēto personu grupām.

•Ietekmes novērtējums

Par šīs iniciatīvas ietekmes novērtējumu 14 , ko Regulējuma kontroles padome apsprieda oficiālā sanāksmē 2022. gada 16. martā, tika saņemts pozitīvs atzinums ar atrunām 15 . Starpdienestu vadības grupa 2022. gada 16. jūnija sanāksmē apstiprināja ietekmes novērtējuma ziņojuma pārskatītu versiju, kurā novērsti atzinumā konstatētie trūkumi.

Ietekmes novērtējumā noteiktais vispārīgais mērķis ir labāk reaģēt uz lietotāju vajadzībām un modernizēt un uzlabot Eiropas iedzīvotāju statistikas atbilstību, saskaņošanu un saskaņotību. To var iedalīt šādos četros konkrētos mērķos, kas paredzēti iepriekš minēto nepilnību novēršanai, proti:

(1)nodrošināt pilnīgu, saskaņotu un salīdzināmu Eiropas iedzīvotāju statistiku;

(2)nodrošināt savlaicīgu un biežu statistiku, lai apmierinātu lietotāju vajadzības;

(3)sniegt statistiku, kas ir pietiekami visaptveroša, ņemot vērā attiecīgos tematus, un pietiekami detalizēta, ņemot vērā raksturlielumus un dalījumus;

(4)veicināt tiesiskos un datu vākšanas regulējumus, kas ir pietiekami elastīgi, lai datu kopas pielāgotu mainīgajām politikas vajadzībām un izmantotu iespējas, ko sniedz jauni datu avoti.

Politikas risinājumi ir izstrādāti, sagrupējot detalizētus politikas pasākumus, kas vērsti uz konkrētajiem mērķiem, atbilstoši šādiem četriem raksturlielumiem: statistikas saskaņošana, kur galvenā uzmanība ir pievērsta iedzīvotāju bāzes noteikšanai; statistikas procesu integrācija; statistikas produkti; regulējuma elastīgums.

–A risinājums ir pamatscenārijs ar atsevišķiem statistikas procesiem un tiesību aktiem, ierobežotu populācijas definīciju saskaņošanu un jaunu statistikas produktu neesību.

–B.1. un B.2. risinājuma galvenās iezīmes ir statistikas produktu un regulējuma elastīguma arvien lielāka uzlabošana, bet ierobežota iedzīvotāju skaita bāzes saskaņošana.

–C.1 un C.2. risinājums ir tāds pats kā B.1. un B.2. risinājums, bet ar vērienīgākiem centieniem saskaņot iedzīvotāju bāzi. B.2. un C.2. risinājums ietver plašāku statistikas produktu un regulējuma elastīguma uzlabošanu nekā B.1. un C.1. risinājums.

–Visbeidzot, D.1. un D.2. risinājums ietvertu pilnīgu saskaņošanu un produktu būtisku uzlabošanu, kā arī pietiekamu elastīgumu turpmākai statistikas izstrādei, lai apmierinātu jaunās vajadzības. D.2. risinājums ietver arī statistikas iedzīvotāju reģistra ieviešanu visās dalībvalstīs.

Visu risinājumu izmaksas, cik vien iespējams, ir skaitliski izteiktas, izmantojot šādus kritērijus: i) iedzīvotāju bāzes saskaņošanas līmenis; ii) statistikas produktu uzlabošana; un iii) statistikas procesu integrācija, izmantojot valstu statistikas iedzīvotāju reģistrus. Visbeidzot, ieguvumi tika sadalīti posteņos, bet lielāko daļu nebija iespējams izteikt skaitļos to bieži vien netiešās vai izkliedētās būtības dēļ, tāpēc tos novērtēja kvalitatīvi.

Tā kā ieguvumus nevarēja izteikt skaitļos, nebija iespējams veikt risinājumu tiešu sarindošanu. Tomēr efektivitātes novērtējums kvalitatīvi parādīja, ka neviens no risinājumiem acīmredzami nav izmaksu ziņā lietderīgāks nekā jebkurš cits risinājums. Drīzāk tie sniedz arvien lielākus ieguvumus (tieši statistikas lietotājiem un netieši visai sabiedrībai) ar pieaugošām izmaksām (galvenokārt statistikas sagatavotājiem, t. i., valstu statistikas sagatavošanas sistēmām). To atspoguļo lielā atšķirība starp statistikas sagatavotājiem un lietotājiem, jo sagatavotāji koncentrējās uz izmaksām, savukārt lietotāji bija vairāk nobažījušies par ieguvumiem. Tomēr novērtējums ir skaidri parādījis, ka vērienīga rīcība, lai apmierinātu vajadzības pēc datiem saistībā ar ES politikas prioritātēm, prasa līdzekļus un statistikas sagatavotājiem ir vajadzīgi papildu resursi, kas ir ievērojami salīdzinājumā ar pašreizējām bāzes izmaksām (līdz aptuveni 10 % D.2. risinājumam). Konkrētāk, tikai visvērienīgākie risinājumi — D.1 un D.2. — ietver tālejošus pasākumus, lai apmierinātu tādu svarīgu ES politikas jomu vajadzības kā pilsētu/lauku integrācija, Eiropas zaļais kurss, pamattiesības un nediskriminācija. Turklāt vienīgi D.2. risinājums ietver statistikas iedzīvotāju reģistrus, lai uzlabotu statistikas sagatavošanas efektivitāti, tādējādi palīdzot sasniegt vērienīgos statistikas produktu mērķus.

Tāpēc kopumā vēlamais risinājums bija D.2. risinājums. Tā kā statistikas produktu un regulējuma elastīguma ziņā tas ir visvērienīgākais, tas sasniedz vislabāko rezultātu, pateicoties līdzīgi vērienīgai statistikas sagatavošanas sistēmu vienkāršošanai un integrācijai un ilgtspējīgiem ilgtermiņa efektivitātes ieguvumiem. Tomēr joprojām pastāv neskaidrības par subsidiaritāti un proporcionalitāti, kā arī ir ievērojamas pielāgošanās izmaksas, kas rodas, ieviešot sadarbspējīgus statistikas iedzīvotāju reģistrus visās dalībvalstīs. Šā iemesla dēļ arī alternatīva (konservatīva) pieeja, kurā priekšroka dota C.2. risinājumam, būtu pamatota tad, ja D.2. risinājuma proporcionalitātes un efektivitātes apsvērumiem tiktu piešķirts lielāks svars; tas būtu pieņemamāks arī statistikas sagatavotājiem kā galvenajām īstenošanas jomas ieinteresētajām personām.

Būtiskākās šā tiesību akta priekšlikuma novirzes no ietekmes novērtējuma vēlamajiem risinājumiem ir samazinātie mērķi attiecībā uz datiem par līdztiesību un statistikas iedzīvotāju reģistru izveidi dalībvalstīs. Attiecībā uz pēdējo minēto ietekmes novērtējumā ir minētas konkrētas šaubas par proporcionalitāti un subsidiaritāti, pieprasot šādus statistikas reģistrus visās dalībvalstīs. Tāpēc priekšlikumā drīzāk ir pārņemts C.2. risinājums, t. i., vairāk koncentrēties uz statistikas infrastruktūras aspektiem, kas vērsti uz statistikas produktiem, neprecizējot procedurālos ierobežojumus. VSI eksperti, ar kuriem apspriedās, arī ir apliecinājuši stingru atbalstu šādai uz statistikas produktiem vērstai pieejai. Priekšlikums joprojām stiprinātu juridisko pamatu un veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi, lai nodrošinātu datu kopīgošanu starp dalībvalstīm nolūkā risināt pārrobežu kvalitātes jautājumus, kas saistīti ar ES pilsoņu pārvietošanās brīvību. Jo īpaši tiek atbalstītas privātuma aizsardzības tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai pilnībā īstenotu datu kopīgošanu saskaņā ar ES personas datu aizsardzības tiesību aktiem (sk. turpmāk “Pamattiesības”).

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Vēlamais D.2. vai C.2. risinājums varētu radīt dažus iespējamus izmaksu ietaupījumus REFIT kontekstā, kas izrietētu no statistikas procesu vienkāršošanas, racionalizācijas un integrācijas. Paredzami vienkāršojumi, jo īpaši attiecībā uz datu kopīgošanu starp sākumdatu īpašniekiem un VSI, regulatīvajā pielāgošanā VSI un Eurostat mainīgajām datu vajadzībām un VSI datu nosūtīšanas procedūrās Eurostat. Lietotāji gūs labumu no vienkāršotas un centralizētas piekļuves statistikai Eurostat tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar vēlamo C.2. risinājumu statistikas iedzīvotāju reģistri saskaņā ar šo priekšlikumu nav vajadzīgi, bet ir nostiprināti juridiskie un tehniskie priekšnosacījumi datu kopīgošanai starp dalībvalstīm. Datu kopīgošana, izmantojot modernas tehnoloģijas, var piedāvāt efektīvākus un lietderīgākus risinājumus statistikas kvalitātes nodrošināšanai ilgtermiņā.

•Pamattiesības

Ietekmes novērtējumā ir apzināti divi galvenie iespējamās netiešās ietekmes uz pamattiesībām avoti. No vienas puses, dažādas ieinteresēto personu grupas apspriešanās ar ieinteresētajām personām laikā pauda bažas par iespējamiem lielākiem personas datu aizsardzības riskiem, kas saistīti ar uzlabotu un modernizētu statistikas infrastruktūru, kura efektīvi savieno visu veidu attiecīgos avotus un nodrošina datu kopīgošanu starp dalībvalstīm. No otras puses, lielāka statistikas par sociālajām parādībām (tostarp labāku datu par neaizsargāto grupu sociālekonomiskajiem raksturlielumiem vai diskriminācijas iemesliem) pieejamība un labāka kvalitāte uzlabotu pamattiesību politiku.

Šajā priekšlikumā šie konstatējumi ir ņemti vērā un ierosināti proporcionāli un mērķtiecīgi uzlabojumi attiecīgajos statistikas produktos, vienlaikus ievērojot principus un paturot prātā juridiskās sekas, ko Regulā (ES) 2016/679 16 un Regulā (ES) 2018/1725 17 rada ES tiesību akti par personas datu aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma kopējai finansiālajai ietekmei ir neierobežots ilgums. Paredzamā ietekme uz budžetu pirmajos 10 gados pēc regulas stāšanās spēkā ir izklāstīta tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Gaidāms, ka 2026. gadā dalībvalstis sāks sniegt datus Komisijai atbilstīgi jaunajai regulai.

Saskaņā ar ietekmes novērtējumu pieņemtās regulas īstenošana tiks regulāri uzraudzīta un izvērtēta. Ietekmes novērtējumā ir iekļauti arī uzraudzības pasākumi, tostarp priekšlikumi par izmantojamajiem rādītājiem.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar ierosināto regulu izveido jaunu regulējumu Eiropas statistikai par iedzīvotājiem un mājokļiem. Integrējot pašreizējo statistiku par demogrāfiju, migrāciju un skaitīšanu, tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāsniedz statistika par trim jomām (demogrāfiju, mājokļiem, ģimenēm un mājsaimniecībām), 11 saistītiem tematiem un 23 detalizētiem tematiem. To papildina panti par priekšmetu, definīcijām, statistikas kopu un vienībām, periodiskumu un pārskata laikiem, datu avotiem un metodēm, tostarp īpašiem administratīvo datu avotu atkārtotas izmantošanas veicināšanas instrumentiem, statistikas konfidencialitāti, kvalitātes specifikācijām, datu kopīgošanu, izmēģinājuma pētījumiem un priekšizpēti, kā arī iespējamiem finansiāliem ieguldījumiem.

Kā nozīmīgs definīciju aspekts šā priekšlikuma mērķis ir atrisināt strukturālu problēmu pašreizējos tiesību aktos, kas konstatēta izvērtējumā, proti, tas, ka nav saskaņota iedzīvotāju bāzes definīcija. Jaunā priekšlikuma pamatā bez noklusējuma izņēmumiem ir vienota iedzīvotāju definīcija, kuras pamatā ir statistikas jēdziens “pastāvīgā dzīvesvieta”. Turklāt, lai padarītu iespējamu definīcijas īstenošanu, sākot no administratīvo datu avotiem, nepārprotami tiek veicinātas zinātniskās statistiskās novērtēšanas metodes (piemēram, “klātbūtnes pazīmes” vai “uzturēšanās intensitāte”). Saskaņotas iedzīvotāju definīcijas nodrošināšana, kas tiktu pienācīgi īstenota visās dalībvalstīs, būtiski uzlabotu Eiropas iedzīvotāju statistikas salīdzināmību un saskaņotību saskaņā ar ietekmes novērtējuma vēlamajiem risinājumiem.

Sīkāka informācija par datu prasībām tiktu precizēta īstenošanas aktos, bet ierosinātā regula ļauj grozīt detalizēto tematu sarakstu un to periodiskumu un pārskata laikus, izmantojot deleģētos aktus. Priekšlikumā arī paredzēta iespēja reaģēt uz gaidāmajām datu prasībām, izmantojot ad hoc datu vākšanas. Visbeidzot, ierosinātajā regulā ir noteikts, ka vajadzības gadījumā ir jāsāk izmēģinājuma pētījumi un priekšizpēte, un tā piedāvā potenciālu līdzfinansējumu, lai turpinātu modernizēt statistikas sagatavošanas sistēmas un izmēģinātu jaunus tematus. Šīs Komisijai piešķirtās īstenošanas un deleģētās pilnvaras, kā arī iespēja sākt izmēģinājuma pētījumus/priekšizpēti, ir ierosinātas, lai saglabātu zināmu jaunā regulējuma elastīgumu un lai ilgākā laika posmā nākotnē apmierinātu lietotāju jaunās vajadzības un izmantotu iespējas, ko sniedz jauni datu avoti.

Turklāt pantā par datu kopīgošanu ir aprakstīts, kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 18 konfidenciālus datus var kopīgot konkrētajiem iedzīvotāju statistikas mērķiem. No vienas puses, iepriekšējā pieredze liecina, ka ir vajadzīga pārrobežu sadarbība starp VSI, kas balstīta uz atsevišķiem ierakstiem, lai efektīvi risinātu aptvēruma jautājumus saistībā ar ES pilsoņu pārvietošanās brīvību. No otras puses, Regula (ES) 2016/679 šajā kontekstā stingri ierobežo datu kopīgošanu, pamatojoties uz sešiem principiem, tostarp mērķa ierobežojumu, datu minimizēšanu un integritāti un konfidencialitāti. Lai nodrošinātu efektīvu datu kopīgošanu kvalitātes nolūkos saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, šajā priekšlikumā ir prasīts testēt un izmantot privātumu uzlabojošas tehnoloģijas, ar kurām tiek īstenota integrēta datu minimizēšana. Komisijai (Eurostat) ir arī jāizveido droša infrastruktūra, lai atvieglotu šādu datu kopīgošanu, vienlaikus nodrošinot datu apstrādes tehnisko integritāti un konfidencialitāti.

Visbeidzot, priekšlikuma daļai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 862/2007, ir šādi trīs atšķirīgi mērķi:

(1)samazināt tās statistikas darbības jomu, svītrojot 3. pantu, kura statistikas temati ir pārcelti uz jauno ESOP regulējumu;

(2)pievienot vairāk juridisko veicināšanas instrumentu statistikas iestādēm par savlaicīgu piekļuvi administratīvo datu avotiem un to atkalizmantošanu minētās regulas nolūkos atbilstoši paplašinātajiem veicināšanas instrumentiem, kas pievienoti ESOP priekšlikumam;

(3)nodrošināt, ka valstu un teritoriju saraksti, ko izmanto minētās regulas mērķiem, ir saskaņoti ar jaunajā ESOP regulējumā izmantotajiem sarakstiem.

Lai nodrošinātu konsekvenci, Regula (EK) Nr. 862/2007 ir jāgroza, izmantojot ESOP priekšlikumu, jo statistikas temati ir pārcelti no minētās regulas uz jauno ESOP regulējumu. Šādai pieejai ir svarīgi statistiski un metodoloģiski iemesli:

– jēdziens “migrācija”, uz ko pašlaik attiecas Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts, attiecas uz demogrāfisko pamatjēdzienu, proti, cilvēkiem, kas pārceļas uz dzīvi citā valstī, t. i., daļu no plūsmām, kas maina valsts demogrāfisko līdzsvaru. ESOP priekšlikuma mērķis ir pirmo reizi ieviest vienotu, saskaņotu juridisko pamatu visiem demogrāfiskā līdzsvara elementiem. Tam būtu jāaptver visas plūsmas, tostarp būtiski notikumi (dzimšana, nāve), kā arī migrācijas plūsmas un uzkrātie lielumi, kas nozīmē dzīvesvietas maiņu, pārceļoties no vienas valsts uz citu;

–“pilsonības iegūšana un zaudēšana”, uz ko pašlaik attiecas Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts, ir statistikas temats, kas pēc būtības ir cieši saistīts ar demogrāfisko līdzsvaru, jo tas papildina būtiskus notikumus ar to pilsoņu kopas izmaiņām (ienākošās un izejošās), kuri dzīvo valstī.

Visi pārējie ierosinātie grozījumi Regulā (EK) Nr. 862/2007 (virsraksta maiņa, 1. panta priekšmeta punktu un 2. panta definīciju svītrošana) izriet no minētās regulas darbības jomas samazināšanas.

2023/0008 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 862/2007 un atceļ Regulas (EK) Nr. 763/2008 un (ES) Nr. 1260/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 19 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 20 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas statistika par iedzīvotājiem un mājokļiem ir vajadzīga, lai izstrādātu, īstenotu un izvērtētu Savienības politiku, jo īpaši to, kas vērsta uz demogrāfiskajām pārmaiņām, zaļo un digitālo pārveidi, energoefektivitātes, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2030. gada programmas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

(2)Statistika par iedzīvotājiem ir svarīgs lielums plašam politikas rādītāju klāstam, ko izmanto kā atsauci visā Eiropas statistikā, jo īpaši, lai nodrošinātu izlases rāmjus personu un mājsaimniecību reprezentatīvu apsekojumu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 21 .

(3)Ekonomikas un finanšu padome regulāri pilnvaro Ekonomikas politikas komiteju novērtēt publisko finanšu ilgtspēju un kvalitāti, pamatojoties uz Eurostat sagatavotajām iedzīvotāju skaita prognozēm. Iedzīvotāju skaita prognozes izmanto arī politikas analīzei Eiropas pusgada kontekstā. Komisijas (Eurostat) rīcībā vajadzētu būt visai statistikai, kas nepieciešama, lai sagatavotu un publicētu iedzīvotāju skaita prognozes atbilstoši Savienības vajadzībām pēc informācijas.

(4)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. panta 2. punktu Komisijai reizi trijos gados būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par panākumiem, kas gūti ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. Reģionālie un vietējie dati, tostarp par dažādiem teritoriālajiem veidiem, piemēram, pierobežas reģioniem, pilsētām un to funkcionālajām pilsētu teritorijām, lielpilsētu reģioniem, lauku reģioniem, kalnu un salu reģioniem, ir vajadzīgi, lai sagatavotu minētos ziņojumus un regulāri uzraudzītu demogrāfiskās norises un iespējamās turpmākās demogrāfiskās problēmas Savienības teritorijās.

(5)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 16. panta 4. punktu Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu definē, inter alia, pamatojoties uz dalībvalstu iedzīvotāju skaitu. Šajā nolūkā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1260/2013 22 4. panta 1. punktu dalībvalstīm pašlaik ir pienākums sniegt Komisijai (Eurostat) datus par iedzīvotāju kopskaitu valsts līmenī.

(6)Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK) 2017. gadā apstiprināja Budapeštas memorandu, kurā norādīts, ka ir vajadzīga ikgadēja statistika par iedzīvotāju skaitu un konkrētiem sociālajiem, ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem raksturlielumiem, kā arī uzlabota statistika par migrāciju. Lai visās darbībās ievērotu pilsoņu vienlīdzības un nediskriminācijas principus un pilsoņu individuālās tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā 23 un LESD 10. un 19. pantā, Savienībai ir vajadzīga uzticama un salīdzināma statistika. Regula (ES) 2019/1700 nodrošina ietvaru datu vākšanai no izlasēm, kas ļauj vākt datus par līdztiesību un nediskrimināciju, ciktāl tas ir iespējams izlasēs, un analizēt dažus līdztiesības un diskriminācijas aspektus, sagatavojot sociālekonomiskos rādītājus un informāciju par diskriminācijas pieredzi. Turklāt Pamattiesību aģentūra (FRA) un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) veic konkrētus pētījumus un īpašus apsekojumus, kas var vēl vairāk paplašināt līdztiesības statistikas pieejamību ES līmenī. Būtu jāuzlabo turpmākā sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm, Eurostat un šīm aģentūrām, lai apmierinātu lietotāju pieaugošo pieprasījumu pēc uzticamiem un visaptverošiem datiem par līdztiesību un daudzveidību Savienībā.

(7)Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, efektīvas politikas izstrādei un izvērtēšanai ir vajadzīga uzlabota statistika par mājokļu energopatēriņu un efektivitāti, detalizēti ģeogrāfiskie dati par iedzīvotāju sadalījumu, kā arī padziļināti pētījumi par saikni starp iedzīvotājiem un mājokļiem. Līdz ar Covid-19 pandēmiju tika pausta nepieciešamība pēc uzticamas, biežas un savlaicīgas statistikas par nāves gadījumiem Savienībā. Lai gan datu vajadzības tika apmierinātas, izmantojot tādu datu brīvprātīgu vākšanu, ko dalībvalstis nosūtīja Komisijai (Eurostat), Savienībai ir vajadzīgs atbilstošs mehānisms šādu datu obligātai vākšanai Eiropas Statistikas sistēmā (ESS) ar nepieciešamo biežumu, savlaicīgumu un detalizāciju.

(8) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisijas priekšlikuma ik pēc desmit gadiem pieņem rezolūcijas par pasaules iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu un aicina ANO dalībvalstis veikt iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, ievērojot starptautiskus un reģionālus ieteikumus un nodrošinot iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas rezultātu integritāti, uzticamību, precizitāti un vērtību. Šie ieteikumi būtu jāņem vērā Eiropas statistikā par iedzīvotājiem un mājokļiem.

(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 24 izveidoja Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz kopīgiem statistikas principiem. Minētajā regulā noteikti kvalitātes kritēriji un norādīts uz nepieciešamību mazināt slogu, ko aptauju respondentiem rada datu sniegšana, un palīdzēt sasniegt vispārīgo mērķi samazināt administratīvo slogu. Ar jaunu tiesisko regulējumu Eiropas statistikai par iedzīvotājiem un mājokļiem būtu jāīsteno minētajā regulā noteiktie kvalitātes kritēriji un jāveicina sloga samazināšana, ko panāk, efektīvi un lietderīgi atkārtoti izmantojot pieejamos datu avotus, tostarp administratīvos datus.

(10)Pašreizējās statistikas izvērtējums 25 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu Savienībā, statistiku par starptautiskās migrācijas plūsmām, migrantu skaitu un pilsonības iegūšanas un demogrāfijas statistiku liecina, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, kas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 862/2007 26 , (EK) Nr. 763/2008 27 un (ES) Nr. 1260/2013, ir nodrošinājis būtiskus vispārējus statistikas uzlabojumus salīdzinājumā ar situāciju 2005. gadā, kad nebija pašreizējā tiesiskā regulējuma. Tomēr šajā regulējumā potenciāli var rasties saskaņotības un salīdzināmības trūkums, un tas būtu jānovērš.

(11)Demogrāfiskās situācijas attīstība un nesenās migrācijas tendences ir radījušas pieprasījumu pēc savlaicīgākas, biežākas un detalizētākas Eiropas statistikas par iedzīvotājiem, būtiskiem notikumiem un mājokļiem, tostarp pēc detalizētas informācijas par tematiem vai grupām, kas pēdējā desmitgadē kļuvuši politiski un sociāli nozīmīgi. Turklāt spēkā esošais tiesiskais regulējums nav pietiekami elastīgs, lai varētu pielāgoties mainīgajām politikas vajadzībām un izmantot jaunus avotus valstu un Savienības līmenī. Bez tam spēkā esošā tiesiskā regulējuma struktūra trīs atsevišķu regulu veidā, kas pieņemtas dažādos laikos, ir iekšēju statistikas neatbilstību iemesls. Visbeidzot, tā kā Regula (ES) Nr. 1260/2013 zaudēs spēku 2028. gada 31. augustā, saskaņā ar minēto regulu savāktajai demogrāfijas statistikai ir vajadzīgs jauns juridiskais pamats. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums ir jāaizstāj ar jaunu, saskaņotāku un elastīgāku regulējumu, ar kuru būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 862/2007 attiecīgās daļas un jāatceļ Regulas (EK) Nr. 763/2008 un (ES) Nr. 1260/2013.

(12)Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. pants attiecas uz statistiku par patstāvīgo iedzīvotāju pilsonības valsti un dzimšanas vietu (migrantu skaits), par dzīvesvietas maiņu starp valstīm (starptautiskās migrācijas plūsmas) un par pastāvīgo iedzīvotāju pilsonības iegūšanu, savukārt pārējie statistikas dati saskaņā ar minēto regulu attiecas uz administratīvajām un juridiskajām procedūrām saistībā ar imigrācijas tiesību aktiem un starptautisko aizsardzību. Tāpēc statistika saskaņā ar 3. pantu ir cieši saistīta ar statistiku par pastāvīgajiem iedzīvotājiem un to demogrāfiskajām izmaiņām, kas paredzēta Regulās (EK) Nr. 763/2008 un Regulā (ES) Nr. 1260/2013, un šai statistikai būtu tai jāatbilst. Tādēļ, lai patiešām nodrošinātu konsekvenci, šī statistika būtu jāintegrē vienā juridiskajā pamatā, vienlaikus svītrojot 3. pantu no Regulas (EK) Nr. 862/2007.

(13)Dažu iedzīvotāju un mājokļu raksturlielumu straujās izmaiņas, jo īpaši saistībā ar demogrāfiskajām un migrācijas parādībām, un ar to saistītā vajadzība pēc ātras mērķorientācijas un politikas pielāgošanas nozīmē, ka ir nepieciešams, lai statistika būtu savlaicīgi pieejama drīz pēc pārskata perioda. Tāpēc statistikas periodiskums un savlaicīgums būtu ievērojami jāuzlabo.

(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 28 ir izveidota metodoloģija, kuras pamatā ir koordinātu tīkls, teritoriālo tipoloģiju definēšanai, pamatojoties uz iedzīvotāju sadalījumu pa viena kvadrātkilometra koordinātu tīkla šūnām. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1799 29 kā īslaicīga tieša statistikas darbība, kas papildina 2021. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, nosaka galvenos skaitīšanas rezultātus Eiropas mēroga viena kvadrātkilometra koordinātu tīklā. Tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina ģeoreferencētas iedzīvotāju statistikas, kuras pamatā ir koordinātu tīkli, pastāvīga izplatīšana un tās attiecināšana arī uz mājokļu statistiku.

(15)Teritoriālās vienības un statistikas koordinātu tīkli būtu jādefinē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

(16)Attiecībā uz atrašanās vietas ģeokodēšanu būtu jāizmanto statistikas vienību temats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 30 III pielikumu.

(17)Pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem ir jāatjaunina, lai nodrošinātu, ka pašlaik atsevišķie statistikas procesi tiek pienācīgi integrēti kopējā regulējumā, kas ļauj ESS efektīvi reaģēt uz jaunām Savienības informācijas vajadzībām, un veicinātu jauninājumus statistikas jomā. Statistikas produkti ir jāuzlabo, lai tie arī turpmāk būtu atbilstoši, ņemot vērā demogrāfiskās, migrācijas, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas sabiedrībā.

(18)Uzlabotā regulārā statistika (ikgadējā un biežāka) par iedzīvotājiem un mājokļiem, pamatojoties uz administratīviem avotiem, būtu jāpapildina ar informāciju no koordinētām iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanām Savienībā, ko saskaņā ar ANO principiem un ieteikumiem veic ik pēc desmit gadiem. Tikpat svarīgi ir tas, ka iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas sniedz unikālu iespēju oficiālajai statistikai būt redzamai gan darbību, gan rezultātu ziņā.

(19)Savienības skaitīšanām būtu jākļūst izmaksu ziņā lietderīgākām, pilnībā izmantojot bagātīgo administratīvo datu kopumu, kas pieejams visās dalībvalstīs, vai apvienojot dažādus avotus, tostarp avotus, kas saistīti ar lietu internetu (IoT) un digitālo pakalpojumu sniegšanu. Tās būtu jāizmanto arī, lai atjaunotu demogrāfisko pamatscenāriju un iekļautu apsekojumus par administratīvo datu avotu aptvērumu.

(20)Dalībvalstīm un Komisijai (Eurostat) vajadzētu būt ilgtspējīgai piekļuvei pēc iespējas plašākam datu avotu klāstam augstas kvalitātes un izmaksu ziņā lietderīgas Eiropas statistikas par iedzīvotājiem un mājokļiem sagatavošanai. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai valstu statistikas iestādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu saņemtu savlaicīgu piekļuvi un varētu ātri izmantot administratīvos datus, kas ir publisko pārvaldes iestāžu rīcībā valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Piemēram, statistikas par ēku energoefektivitāti pamatā var būt administratīvie dati par ēku energosertifikātu izdošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES 31 . Valstu statistikas iestādēm jābūt iesaistītām arī lēmumu pieņemšanā par attiecīgo administratīvo datu avotu veidolu un pārveidi, lai nodrošinātu, ka tos var turpmāk atkārtoti izmantot oficiālās statistikas apkopošanai.

(21)Pēdējos gados ir izstrādātas visaptverošas Savienības līmeņa datubāzes un sadarbspējas sistēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju dzīvesvietu, būtiskiem notikumiem, pilsonību, migrāciju un pārrobežu pārvietošanos, piemēram, tās, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 910/2014 32 , (ES) 2018/1724 33 , (ES) 2019/817 34  un (ES) 2019/818 35 . Tās sniedz vērtīgu informāciju, ko var atkārtoti izmantot Eiropas statistikas par iedzīvotājiem un mājokļiem apkopošanai un kvalitātes nodrošināšanai.

(22)Šajā sakarā ir būtiski nodrošināt, ka Komisija (Eurostat) šos datus tikai statistikas vajadzībām var atkārtoti izmantot, vienlaikus stingri piemērojot datu aizsardzības un datu privātuma noteikumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 36 . Tas jo īpaši būtu jāpiemēro statistikas datiem, ko glabā centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā (CRRS) saskaņā ar CRRS mērķi, kas noteikts Regulas (ES) 2019/817 39. panta 1. punktā, kā arī Regulas (ES) 2019/818 39. panta 1. punktā un saskaņā ar regulām, ar ko izveido sistēmas, kuru statistikas dati tiek glabāti CRRS. Jo īpaši, ņemot vērā to, ka CRRS ir jānodrošina vairākas sistēmas aptveroši statistikas dati un analītiski ziņojumi politikas, darbības un datu kvalitātes nolūkos, Komisijai (Eurostat) pēc iespējas būtu jāsadarbojas ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), lai nodrošinātu vajadzīgo Eiropas statistiku.

(23)Privāti turēti dati var uzlabot Eiropas statistikas par iedzīvotājiem un mājokļiem aptvērumu, savlaicīgumu un reaģēšanas spējas krīzes situācijās vai veicināt statistikas inovāciju. Šādi dati var papildināt esošo demogrāfijas un migrācijas statistiku, nodrošināt statistikas inovāciju un pat palīdzēt sagatavot agrīnus novērtējumus. Valstu statistikas iestādēm un citām kompetentām valsts iestādēm un Komisijai (Eurostat) vajadzētu būt piekļuvei šādiem datiem un tām tos vajadzētu izmantot.

(24)Lai nodrošinātu Eiropas statistikas par iedzīvotājiem un mājokļiem salīdzināmību Savienības līmenī, ir svarīgi saskaņoti izmantot un īstenot kopīgas iedzīvotāju definīcijas. Lai konsekventi, stabili un izmaksu ziņā lietderīgi īstenotu vienotu saskaņotu iedzīvotāju bāzi, vienlaikus nodrošinot savlaicīgus rezultātus, ir jāpiemēro statistikas metodes un modelēšanas paņēmieni, piemēram, “klātbūtnes pazīmes” un “uzturēšanās intensitāte”.

(25)Dalībvalstīm dati un metadati būtu jāsniedz elektroniski atbilstīgā tehniskā formātā, kuru sniegs Komisija. Būtu jāizmanto starptautiskie standarti, piemēram, Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) iniciatīva, un statistikas vai tehniskie standarti, kas izstrādāti Savienībā, piemēram, metadatu un validācijas standarti vai Eiropas sadarbspējīgas sistēmas principi, ciktāl tas attiecas uz Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem. ESSK ir apstiprinājusi ESS metadatu un kvalitātes ziņojumu standartus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu. Minētajiem standartiem jāveicina kvalitātes nodrošināšanas un ziņošanas saskaņošana saskaņā ar šo regulu, un tādēļ tie būtu jāievieš.

(26)Eiropas statistikai par iedzīvotājiem un mājokļiem būtu jāatbilst kvalitātes kritērijiem attiecībā uz atbilstību, precizitāti, savlaicīgumu un punktualitāti, pieejamību un skaidrību, salīdzināmību un saskaņotību, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009. Tās kvalitāte būtu jāuzlabo, ciktāl mainās Savienības vajadzības. Atbilstošiem Komisijas (Eurostat) veiktā kvalitātes novērtējuma rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamiem statistikas lietotājiem. Piekļuvei šai statistikai vajadzētu būt bez maksas un vieglai, izmantojot Komisijas (Eurostat) datubāzes tās tīmekļa vietnē un publikācijās.

(27)Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un par to izmantošanu, tostarp par konfidenciālu datu nosūtīšanu un aizsardzību. Ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina, ka konfidenciālie dati tiek sniegti un izmantoti tikai statistikas nolūkos saskaņā ar minētās regulas 21. un 22. pantu.

(28)Komisijai (Eurostat) ir jāievēro statistikas konfidencialitāte attiecībā uz datiem, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Attiecībā uz iedzīvotāju statistiku, ko vāc saskaņā ar šo regulu, būtu jāizstrādā saskaņota pieeja, lai nodrošinātu Eiropas agregātu augstu kvalitāti un izvairītos no konfidenciālu datu izpaušanas statistikas produktos, pēc iespējas izvairoties no datu aizklāšanas.

(29)Valstu līmenī pieejamie datu avoti ne vienmēr spēj precīzi atspoguļot parādības, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos Savienībā, personu piekļuvi pārrobežu pakalpojumiem saistībā ar būtiskiem demogrāfiskiem notikumiem un personu tiesību pirkt un īpašumā iegūt mājokļa īpašumu, ko izmanto kā primāro, brīvdienu un sekundāro mājokli, visā Savienībā īstenošanu. Pastāv arī asimetrija divpusējās migrācijas plūsmās un grūtības noteikt iedzīvotāju grupas, piemēram, migrantu, bezpajumtnieku vai bezvalstnieku vidū. Tāpēc datu kopīgošana, kas vajadzīga, lai apkopotu statistiku par iedzīvotājiem un migrāciju un nodrošinātu tās kvalitāti, būtu jāpastiprina un jāuzskata par vēl vienu datu avotu. Šāda pastiprināta datu kopīgošana var aptvert plašu attiecīgo datu klāstu, sākot no datiem, kas nepārprotami neļauj tieši vai netieši identificēt statistikas vienības, līdz datiem, uz kuriem, iespējams, attiecas statistikas konfidencialitātes prasības. Dalībvalstīm savās un citu dalībvalstu interesēs būtu jāpiedalās datu kopīgošanas darbībās, tostarp izmēģinājuma projektos, kuros novērtē inovatīvus drošus risinājumus. Komisijai (Eurostat) būtu arī jāizveido droša infrastruktūra, lai atvieglotu šādu datu kopīgošanu, vienlaikus nodrošinot visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus.

(30)Ja datu kopīgošana ietver personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 vai Regulu (ES) 2018/1725 37 , būtu pilnībā jāpiemēro nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas, glabāšanas ierobežojuma un integritātes un konfidencialitātes princips. Jo īpaši priekšroka būtu jādod datu kopīgošanas mehānismiem, kuru pamatā ir privātuma aizsardzības tehnoloģijas, kas ir īpaši izstrādātas šo principu īstenošanai, nevis tiešai datu nosūtīšanai.

(31)Konfidenciālu datu kopīgošana būtu jāveic, tikai pamatojoties uz pieprasījumu, kas pamato nepieciešamību kopīgot šos datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 V nodaļu.

(32)Ilgtermiņā sadarbības centieniem Eiropas Statistikas sistēmā, lai mazinātu pārrobežu statistikas kvalitātes problēmas, piemēram, tādu Savienības pastāvīgo iedzīvotāju dubultu uzskaiti, kuri izmanto pārvietošanās brīvību, pēc iespējas būtu jāgūst labums no vienotajiem digitālajiem identifikatoriem, kas Savienības līmenī noteikti ar Regulu (ES) Nr. 910/2014.

(33)Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvu 2002/58/EK 38 . Pēdējās minētās regulas to attiecīgajā piemērošanas jomā piemēro personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu.

(34)Eiropas statistikai par iedzīvotājiem un mājokļiem būtu jāmainās, lai ņemtu vērā jaunās datu vajadzības, kas izriet no mainīgajām politikas prioritātēm, kā arī demogrāfiskās, migrācijas, sociālās vai ekonomiskās situācijas izmaiņas Savienībā. Komisijai (Eurostat) būtu jāveic izmēģinājuma pētījumi, lai vajadzības gadījumā novērtētu attiecīgo pielāgojumu iespējamību, un būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs dalībvalstīm un piemērotu datu avotu pieejamība.

(35)Lai ņemtu vērā demogrāfiskās, ekonomiskās un sociālās tendences, kā arī tehnoloģiju attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu sarakstu, aprakstu, periodiskumu un pārskata laikus detalizētajiem tematiem, kuri ietverti Eiropas statistikā par iedzīvotājiem un mājokļiem; atjaunināt šīs regulas pielikumā minēto periodiskumu un pārskata laikus un precizēt informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz uz ad hoc pamata. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 39 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 40 , Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 41 , (Euratom, EK) Nr. 2185/96 42 un (ES) 2017/1939 43 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 44 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(37)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz datu un metadatu prasību, tehnisko formātu un procedūru datu un metadatu sniegšanai, kvalitātes ziņojumu satura un struktūras specifikāciju, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 45 .

(38)Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemtu deleģēto un īstenošanas aktu īstenošanai būtu nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana dalībvalsts valsts statistikas sistēmai attiecībā uz tādu datu sniegšanu, kuru periodiskums ir mazāk par 10 gadiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos un uz ierobežotu laiku piešķirt attiecīgajām dalībvalstīm atkāpes.

(39)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, lai sasniegtu minēto mērķi. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(40)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [xxx] sniedza atzinumu.

(41)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido vienotu tiesisko regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par iedzīvotājiem un mājokļiem.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pilsonība” ir fiziskās personas un tās valsts īpaša juridiska saikne, ko iegūst, piedzimstot vai naturalizējoties (iesniedzot deklarāciju, izdarot izvēli, apprecoties, notiekot adopcijai vai citā veidā) saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(2)“pastāvīgā dzīvesvieta” ir vieta, kurā persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu pavadīšanas, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai svētceļojumu nolūkā. Par konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai:

a)personas, kas lielāko daļu laika 12 mēnešos pirms pārskata datuma (ieskaitot) ir dzīvojušas savā pastāvīgajā dzīvesvietā; vai

b)personas, kas 12 mēnešos pirms pārskata datuma (ieskaitot) ir ieradušās savā pastāvīgajā dzīvesvietā un kam ir nodoms vai kas sagaida, ka tās vismaz 12 mēnešus pēc ierašanās tur uzturēsies lielāko daļu laika;

(3)“klātbūtnes pazīmes” ir jebkura informācija, kas norāda uz personas faktisko klātbūtni un pastāvīgo dzīvesvietu attiecīgajā teritorijā. Tās var iegūt no jebkura piemērota avota vai to kombinācijas, tostarp digitālajām pēdām, kas attiecas uz personu;

(4)“uzturēšanās intensitāte” ir to personu skaita īpatsvars, kas attiecīgajā vietā ir ieradušās izvēlētajā laikposmā un kas vienā un tajā pašā vietā ir palikušas vismaz 12 mēnešus, salīdzinot ar to personu kopējo skaitu, kuras tajā pašā laikposmā ieradušās tajā pašā vietā;

(5)“starptautiskā migrācija” ir notikums, kurā persona, kas iepriekš pastāvīgi dzīvojusi citā dalībvalstī vai trešā valstī, iedibina savu pastāvīgo dzīvesvietu dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā;

(6)“imigrants” ir persona, kas pārskata periodā ir piedalījusies starptautiskajā migrācijā, lai ziņotājvalstī iedibinātu savu jauno pastāvīgo dzīvesvietu;

(7)“emigrants” ir persona, kas iepriekš pastāvīgi dzīvojusi ziņotājvalstī un kas pārskata periodā ir piedalījusies starptautiskajā migrācijā, lai ārpus ziņotājvalsts iedibinātu savu jauno pastāvīgo dzīvesvietu;

(8)“iekšējā migrācija” ir notikums, kurā persona ziņotājvalsts teritorijā maina savu pastāvīgo dzīvesvietu;

(9)“dzīvojamās telpas” ir pagaidu vai pastāvīga struktūra, pajumte vai izmitināšanas vieta, kurā dzīvo viena vai vairākas personas, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav bijusi konstruēta vai paredzēta cilvēku izmitināšanai;

(10)“tradicionāls mājoklis” ir noteiktā vietā izvietotas telpas, kuras paredzētas pastāvīgai cilvēku izmitināšanai, bet nav paredzētas institucionālam vai kolektīvam mājoklim;

(11)“izmitināšanai paredzēta ēka” ir pastāvīga struktūra, ko veido viens vai vairāki tradicionālie mājokļi vai kas ir paredzēta institucionāliem vai kolektīviem mājokļiem.

(12)“mājsaimniecība” ir divu vai vairāku tādu personu grupa, kurām ir kopīgas dzīvojamās telpas vai citi konkrēti resursi; vai fiziska persona, kas neietilpst nevienā citā mājsaimniecībā;

(13)“ģimene” ir divu vai vairāku tādu personu grupa, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā un kuras ir radniecīgas, būdami vecāki vai būdami laulībā, reģistrētās vai saskaņotās partnerattiecībās;

(14)“administratīvie ieraksti” ir dati, kurus ir radījis ar statistiku nesaistīts avots, parasti — reģistrs, kas ir publisko tiesību subjekta rīcībā, un kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana;

(15)“joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz konkrētiem tematiem;

(16)“temats” ir vācamās informācijas saturs par statistikas vienībām, katram tematam ietverot vairākus detalizētus tematus;

(17)“detalizēts temats” ir par statistikas vienībām ievācamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz kādu tematu; katrs detalizētais temats aptver vienu vai vairākus mainīgos lielumus;

(18)“datu kopa” ir statistika, proti, viens vai vairāki mainīgie lielumi, kuri sakārtoti strukturētā veidā;

(19)“iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana” ir detalizētas datu kopas un metadati, kas reizi desmit gados jāiesniedz saskaņā ar šo regulu;

(20)“statistikas vienība” ir viens vienību kopuma elements, proti, personas, priekšmeti vai notikumi, par kuriem vāc datus un galīgi apkopo statistiku;

(21)“mainīgais lielums” ir statistikas vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību kopu;

(22)“dalījums” ir iepriekš noteikta izolēta, izsmeļoša un savstarpēji izslēdzoša vērtību kopa, ko var piešķirt mainīgajiem lielumiem, kuri raksturo statistikas vienības;

(23)“valsts līmenis” ir dalībvalsts teritorija;

(24)“reģionālais līmenis” ir NUTS 3 līmenis, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1059/2003;

(25)“vietējais līmenis” ir vietējās administratīvās vienības (LAU) līmenis, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1059/2003;

(26)“koordinātu tīkla līmenis” ir statistikas koordinātu tīkls, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1059/2003;

(27)“rāmis” ir jebkurš saraksts, materiāls vai ierīce, ar ko nosaka un identificē mērķpopulācijas elementus. Atkarībā no izmantošanas rāmis var nodrošināt piekļuvi elementiem un/vai nodrošināt to papildu raksturlielumus;

(28)“pārskata datums” ir brīdis laikā, uz kuru attiecas statistika;

(29)“pārskata periods” ir laika intervāls, uz kuru attiecas statistika par notikumiem;

(30)“pārskata laiks” ir vai nu pārskata datums, vai pārskata periods atkarībā no tā, vai statistika attiecas uz notikumiem vai citām statistikas vienībām;

(31)“metadati” ir informācija, kas ir vajadzīga, lai izmantotu un interpretētu statistiku, un kas strukturēti apraksta datu kopas;

(32)“iepriekš pārbaudītas datu kopas” ir datu kopas, ko dalībvalstis ir pārbaudījušas, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem;

(33)“kvalitātes ziņojums” ir ziņojums, kas ietver informāciju par statistikas produkta vai procesa kvalitāti.

3. pants
Iedzīvotāju bāze

1.Šajā regulā iedzīvotāju bāzi veido visas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta Savienībā pārskata datumā ir konkrētā dalībvalsts teritoriālajā vienībā valsts, reģionālajā, vietējā vai koordinātu tīkla līmenī.

2.Iedzīvotāju bāze ietver visus pastāvīgos iedzīvotājus neatkarīgi no to pilsonības vai tā, vai persona ir bezvalstniece vai ir bijusi bezvalstniece, un neatkarīgi no tā, vai personas dzīvesvietu vai uzturēšanos ir atļāvušas vai pieļāvušas attiecīgās iestādes.

3.Iedzīvotāju bāze neietver personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus dalībvalsts teritorijas neatkarīgi no dzimšanas vietas vai pilsonības un neatkarīgi no ģimenes, sociālajām, ekonomiskajām vai mantiskajām saiknēm, kas personai varētu būt ar dalībvalsti.

4.Personām, kam nav pastāvīgās dzīvesvietas, par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata vietu, kurā tās atrodas pārskata datumā.

5.Dalībvalstis piemēro šajā regulā noteikto pastāvīgās dzīvesvietas definīciju visām datu kopām, ko iesniedz Komisijai (Eurostat) saskaņā ar šo regulu, un valsts, reģionālajam, vietējam un koordinātu tīkla līmenim.

6.Piemērojot pastāvīgās dzīvesvietas definīciju, dalībvalstis izmanto:

a)kādu no 9. panta 1. punktā uzskaitītajiem datu avotiem vai to kombināciju;

b)novērtēšanas metodes, piemēram, “klātbūtnes pazīmes”, lai koriģētu faktisko klātbūtni domājamā pastāvīgajā dzīvesvietā lielāko daļu laika 12 mēnešos, kas beidzas ar pārskata datumu, un “uzturēšanās intensitāti”, lai aplēstu to personu skaitu, kuras tur plāno uzturēties lielāko daļu laika 12 mēnešos pēc ierašanās vai sagaidāms, ka tās to darīs.

4. pants
Statistikas vienības

Statistiku saskaņā ar šo regulu apkopo par šādām statistikas vienībām:

(a)personām;

(b)būtiskiem notikumiem;

(c)ģimenēm;

(d)mājsaimniecībām;

(e)izmitināšanai paredzētām ēkām, dzīvojamajām telpām un tradicionālajiem mājokļiem.

5. pants
Statistikas prasības

1.Eiropas statistika par iedzīvotājiem un mājokļiem aptver šādas jomas:

a)demogrāfiju;

b)mājokļus;

c)ģimenes un mājsaimniecības.

2.Statistiku 1. punktā uzskaitītajās jomās organizē datu kopās, ievērojot pielikumā izklāstītos tematus un detalizētos tematus.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikumā iekļauto detalizēto tematu sarakstu. Deleģētos aktus pieņem vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgā pārskata laika sākuma.

4.Īstenojot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šā panta 3. punktu, Komisija nodrošina, ka minētie akti nerada būtisku un nesamērīgu slogu dalībvalstīm un apsekojumu respondentiem. Ikvienu jaunu detalizēto tematu izvērtē attiecībā uz tā īstenojamību, izmantojot izmēģinājuma pētījumus, ko saskaņā ar 14. pantu veic Komisija (Eurostat) un dalībvalstis.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu Komisijai (Eurostat) iesniedzamo datu kopu un metadatu tehniskās īpašības. Minētajos īstenošanas aktos attiecīgā gadījumā precizē šādus tehniskos elementus:

(a)mainīgo lielumu nosaukumus, to tehniskās specifikācijas un dalījumus;

(b)statistikas vienību un metadatu detalizētas specifikācijas;

(c)izmantojamās statistiskās klasifikācijas;

(d)iesniegšanas termiņus;

(e)datu kopu un metadatu iesniegšanas tehniskos formātus;

(f)kvalitātes ziņojumu saturu, struktūru, periodiskumu, kārtību un iesniegšanas termiņus, kā arī sīkākas specifikācijas, ja tās ir vajadzīgas un pamatotas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgā pārskata laika sākuma, izņemot attiecībā uz iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, attiecībā uz kuru īstenošanas aktus pieņem vismaz 24 mēnešus pirms tā gada sākuma, kurā iekrīt pārskata datums.

6. pants
Periodiskums un pārskata laiki

1.Dalībvalstis sagatavo Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem reizi ceturksnī, reizi sešos mēnešos, reizi gadā un reizi vairākos gados, kā arī reizi desmit gados veicot iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

2.Gadi, kas beidzas ar “1”, ir pārskata gadi reizi desmit gados veicamajai iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai.

3.Gadi, kas beidzas ar “1”, “5” un “8”, ir pārskata gadi reizi vairākos gados vācamajai statistikai.

4.Periodiskums un pārskata laiks (pārskata periods vai pārskata datums) katram detalizētajam tematam ir noteikts pielikumā.

5.Pirmais pārskata datums, par kuru jāsniedz ikgadējā statistika par tematu “iedzīvotāju skaits”, ir 2025. gada 31. decembris. Pirmais pārskata laiks, par kuru jāsniedz cita statistika saskaņā ar šo regulu, ir 2026. gadā.

6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikumu, atjauninot periodiskumu un pārskata laiku.

7. pants
Ad hoc statistikas prasības

1.Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ad hoc datu kopas un metadatus.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 17. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, precizējot datu kopas un metadatus, kas dalībvalstīm jāiesniedz ad hoc, ja papildu statistikas vākšana tiek uzskatīta par nepieciešamu papildu statistikas vajadzību apmierināšanai saskaņā ar šo regulu.

3.Minētajos deleģētajos aktos precizē:

(a)detalizētos tematus, kas iesniedzami ad hoc datu kopās, un iemeslus, kāpēc šāda papildu statistika ir vajadzīga;

(b)pārskata laikus.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt 2. punktā minētos deleģētos aktus, sākot ar 2027. pārskata gadu un ievērojot vismaz divu gadu intervālu starp katru ad hoc vākšanu.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu 2. punktā minēto ad hoc datu kopu un metadatu tehniskās īpašības. Minētajos īstenošanas aktos attiecīgā gadījumā precizē šādus tehniskos elementus:

(a)mainīgo lielumu nosaukumus, to tehniskās specifikācijas un dalījumus;

(b)statistikas vienību un metadatu detalizētas specifikācijas;

(c)izmantojamās statistiskās klasifikācijas;

(d)iesniegšanas termiņus.

Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms pārskata laika sākuma pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants
Komisijai iesniedzamās datu kopas un metadati

1.Dalībvalstis iepriekš pārbaudītas datu kopas un metadatus iesniedz, izmantojot Komisijas (Eurostat) precizēto tehnisko formātu. Lai Komisijai (Eurostat) iesniegtu datu kopas un metadatus, izmanto vienotā kontaktpunkta pakalpojumus.

2.Kad dalībvalstis publicē šajā regulā prasīto statistiku valsts līmenī pirms datu iesniegšanas termiņa, kas noteikts saskaņā ar 5. panta 5. punktu un 7. panta 5. punktu, tās iesniedz Komisijai (Eurostat) šādu statistiku:

(a)vēlākais vienu darbdienu pēc publicēšanas valstī — statistiku ar periodiskumu reizi ceturksnī un reizi sešos mēnešos;

(b)vēlākais trīs darbdienas pēc publicēšanas valstī — statistiku ar periodiskumu reizi gadā;

(c)vēlākais septiņas darbdienas pēc publicēšanas valstī — statistiku ar periodiskumu reizi vairākos gados un reizi desmit gados.

3.Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat):

(a)pārskatītās datu kopas un metadatus, ja pārskatīšana ir veikta pēc tam, kad sākotnēji tika iesniegtas šajā regulā prasītās datu kopas;

(b)pārskatītās datu kopas un metadatus attiecīgajām laikrindām, ja tiek pārskatītas datu kopas, kas Komisijai (Eurostat) ir iesniegtas pirms šīs regulas piemērošanas.

Pārskatītās datu kopas un metadatus iesniedz šā panta 2. punktā norādītajos termiņos un papildina ar kvalitātes ziņojumiem saskaņā ar 12. pantu.

9. pants
Datu avoti un metodes

1.Dalībvalstis un Komisija (Eurostat) izmanto vienu no šādiem datu avotiem vai to kombināciju, ja tie ļauj sagatavot statistiku, kas atbilst 12. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām:

(a)administratīvo datu avotus;

(b)statistikas apsekojumus vai citas statistikas datu vākšanas;

(c)citus avotus, t. sk. privāti turētus datus;

(d)to datu atkalizmantošanu, kas Eiropas Statistikas sistēmā iegūti datu kopīgošanā starp valstu statistikas iestādēm un Komisiju (Eurostat).

2.Dalībvalstis novērtē un uzrauga savu datu avotu, tostarp administratīvo ierakstu un citu piemērotu izmantoto avotu, kvalitāti.

3.Dalībvalstis pastāvīgi izstrādā inovatīvus avotus un metodes un izmanto tos, lai uzlabotu statistiku, kas apkopota saskaņā ar šo regulu, ar nosacījumu, ka tie ļauj sagatavot statistiku, kura atbilst 12. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām.

4.Saskaņā ar šo regulu apkopotās statistikas pamatā ir statistiski pareizas un labi dokumentētas metodes, ņemot vērā starptautiskus ieteikumus un paraugpraksi, piemēram, “klātbūtnes pazīmes”, “uzturēšanās intensitāti” un citas zinātniski pamatotas statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto, lai apkopotu datus par pastāvīgajiem iedzīvotājiem dalībvalstīs.

5.Ja to pieprasa statistikas kvalitātes novērtēšanas nolūkā, dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datu avotu novērtējuma rezultātus, metožu dokumentāciju un vajadzīgos precizējumus.

10. pants
Savlaicīga piekļuve administratīvajiem datiem un to atkalizmantošana

1.Valsts iestādes, kas ir atbildīgas par administratīvo datu avotiem, kuri ir būtiski šīs regulas mērķiem, ļauj šos datus atkalizmantot savlaicīgi un tik bieži, kā nepieciešams, lai sagatavotu un iesniegtu statistiku noteiktajos termiņos un ievērojot šajā regulā paredzētās konkrētās kvalitātes prasības. Savlaicīgu piekļuvi administratīvajiem ierakstiem, kā arī tās darbības kārtību iekļauj sadarbības nolīgumos, kas noslēdzami starp minētajām valsts iestādēm un valsts statistikas iestādēm.

2.Šīs regulas nolūkā Komisijai (Eurostat) pēc pieprasījuma ir atļauts savlaicīgi piekļūt attiecīgajiem datiem un metadatiem no tādām datubāzēm un sadarbspējas sistēmām un tos atkalizmantot, ko uztur Savienības struktūras un aģentūras, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Regulu (ES) 2018/1724, un statistikas datiem, kas tiek glabāti centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā (CRRS), ievērojot Regulu (ES) 2019/817 un Regulu (ES) 2019/818, un regulas, ar ko izveido sistēmas, kuru statistikas dati tiek glabāti CRRS. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat) turpina sadarboties ar attiecīgajām Savienības struktūrām un aģentūrām, lai precizētu pielāgotus statistikas datus un metadatus, kas, ja iespējams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešami Eiropas statistikai par iedzīvotājiem un mājokļiem, to iesniegšanas kārtību un nepieciešamos papildu fiziskos un loģiskos aizsardzības pasākumus.

11. pants
Valstu un teritoriju saraksti

1.Ja datu kopās ir iekļauta informācija pa valstīm vai teritorijām, dalībvalstis šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 862/2007 mērķiem izmanto īpašus dalījumus.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko precizē vai atjaunina to valstu un teritoriālo vienību sarakstus, ko piemēro saskaņā ar šo regulu apkopotās statistikas dalījumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šos sarakstus precizē saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1059/2003 noteiktajiem kritērijiem.

3.Īstenošanas aktus, ar ko groza vairāk nekā vienu trešdaļu valstu vai teritoriju dalījumu kategoriju, piemēro ne agrāk kā 12 mēnešus pēc to stāšanās spēkā.

12. pants
Kvalitātes prasības un ziņošana par kvalitāti

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iesniegto datu kopu un metadatu kvalitāti.

2.Dalībvalstis veic atbilstīgus un efektīvus pasākumus, lai:

(a)vienoti un neatkarīgi no izmantotajiem datu avotiem īstenotu noteikumus, kas attiecas uz iedzīvotāju bāzi, kura paredzēta šīs regulas 3. pantā;

(b)iegūtu datus par grūti sasniedzamām iedzīvotāju grupām un tos novērtētu;

(c)kontrolētu datu par aptvertajiem iedzīvotājiem pilnīgumu un precizitāti, ievērojot šīs regulas 3. pantu;

(d)izveidotu rāmjus, kas atbilst šīs regulas un Regulas (ES) 2019/1700 12. panta mērķiem;

(e)novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar nepietiekamu uzskaiti vai dubultuzskaiti saistībā ar personu brīvu pārvietošanos Savienībā, personu piekļuvi pārrobežu pakalpojumiem, kuri saistīti ar būtiskiem notikumiem un personu tiesībām pāri robežām visā Savienībā iegādāties, turēt īpašumā un izmantot nekustamo īpašumu;

(f)samazinātu migrācijas plūsmu asimetrijas;

(g)sniegtu Komisijai (Eurostat) visus datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu publicētās Eiropas statistikas pilnīgumu.

3.Dalībvalstis pirmo reizi līdz 2027. gada 31. martam un pēc tam katru gadu, kas beidzas ar “0”, “3” vai “7”, nosūta Komisijai (Eurostat) kvalitātes ziņojumu, kurā aprakstīta iesniegtās statistikas kvalitāte un statistikas procesi attiecībā uz attiecīgajā periodā iesniegtajām datu kopām, tostarp jo īpaši attiecībā uz izmantotajiem datu avotiem un metodēm, jēdzienu un definīciju piemērošanu un saistīto iespējamo ietekmi uz izvēlēto datu avotu kvalitāti, datu pārskatīšanām un to iemesliem un ietekmi, statistiskās informācijas izpaušanas kontroles metodēm, sīki izklāstot, kā ir izpildīti 2. punktā minētie kvalitātes kritēriji un vai 3. punktā minētie pasākumi ir bijuši efektīvi.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz praktiskus pasākumus attiecībā uz kvalitātes ziņojumiem un to saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

5.Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt iesniegtās statistikas kvalitāti.

6.Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas kvalitāti.

13. pants
Datu kopīgošana

1.Datus kopīgo starp dažādu dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm, kā arī minētajām kompetentajām iestādēm un Komisiju (Eurostat) vienīgi nolūkā izstrādāt un sagatavot Eiropas statistiku, ko reglamentē šī regula, un uzlabot tās kvalitāti.

2.Lai nodrošinātu datu drošu kopīgošanu Eiropas Statistikas sistēmā, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus attiecībā uz datu fizisko un loģisko aizsardzību. Komisija (Eurostat) izveido drošu infrastruktūru, lai atvieglotu datu kopīgošanu, kas minēta 1. punktā. Valsts kompetentās iestādes, kas atbild par statistiku saskaņā ar šo regulu, var izmantot šo datu kopīgošanas drošo infrastruktūru 1. punktā norādītajam mērķim.

3.Ja attiecīgie dati ir konfidenciāli dati Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 7. punkta nozīmē vai personas dati saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725, šādu datu kopīgošana ir atļauta un var notikt brīvprātīgi, ar nosacījumu, ka tā:

(a)ir balstīta pieprasījumā, kas katrā atsevišķā gadījumā pamato nepieciešamību kopīgot datus, jo īpaši attiecībā uz konkrēti risināmiem kvalitātes jautājumiem;

(b)vēlams, ir balstīta privātuma aizsardzības tehnoloģijās, kas ir īpaši izstrādātas, lai īstenotu Regulas (ES) 2016/679 un Regulas (ES) 2018/1725 principus, jo īpaši attiecībā uz mērķa ierobežojumu, datu minimizēšanu, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti;

(c)neskar Regulas (EK) Nr. 223/2009 V nodaļu.

4.Komisija (Eurostat) un dalībvalstis, izmantojot izmēģinājuma pētījumus, pārbauda un novērtē attiecīgo privātuma aizsardzības tehnoloģiju piemērotību datu kopīgošanai.

5.Ja šā panta 4. punktā minētajos izmēģinājuma pētījumos ir apzināti efektīvi un droši datu kopīgošanas risinājumi 1. punktā minētajiem mērķiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas datu kopīgošanai un pasākumus informācijas konfidencialitātei un drošībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

14. pants
Izmēģinājuma pētījumi un priekšizpēte

1.Komisija (Eurostat), ja tas ir nepieciešams un lietderīgi šīs regulas mērķiem, sāk izmēģinājuma pētījumus un priekšizpēti, kuru mērķis ir:

(d)novērtēt datu avotu, tostarp publiski un privāti glabātu datu, pieejamību un kvalitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī;

(e)izstrādāt un novērtēt jaunu tematu, detalizēto tematu, statistikas vienību, mainīgo lielumu un to dalījumu īstenojamību;

(f)izstrādāt jaunas metodikas un statistikas metodes kvalitātes stiprināšanai;

(g)samazināt migrācijas plūsmu asimetrijas;

(h)testēt un novērtēt attiecīgo privātuma aizsardzības tehnoloģiju piemērotību drošai datu kopīgošanai Eiropas Statistikas sistēmā saskaņā ar 13. panta 4. punktu;

2.Dalībvalstis var piedalīties minētajos pētījumos, bet kopā ar Komisiju (Eurostat) nodrošina minēto pētījumu reprezentativitāti Savienības līmenī.

3.Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē šo pētījumu rezultātus. Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo ziņojumus par minēto pētījumu konstatējumiem.

15. pants
Finansējums

1.Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt finansiālu ieguldījumu no Savienības vispārējā budžeta:

(a)jaunu vai uzlabotu datu avotu, metodiku, datu kopīgošanas, statistikas vienību, tematu, detalizēto tematu, mainīgo lielumu un to dalījumu izstrādei un īstenošanai;

(b)dalībvalstu dalībai šīs regulas 14. pantā minētajos reprezentatīvajos izmēģinājuma pētījumos un priekšizpētē.

2.Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

16. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts piedalās darbībās, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palāta un Eiropas Prokuratūra (EPPO) varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, arī pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

17. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā, 6. panta 6. punktā un 7. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs: lūdzu ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās dienu].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā, 6. panta 6. punktā un 7. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 6. panta 6. punktu un 7. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 7. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants
Atkāpes

1.Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanai dalībvalsts statistikas sistēmā ir jāveic būtiski pielāgojumi, Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt dalībvalstij atkāpes uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

2.Piešķirot atkāpes, Komisija ņem vērā dalībvalstu statistikas salīdzināmību un vajadzīgo reprezentatīvo un uzticamo Eiropas agregātu savlaicīgu aprēķināšanu. Piešķirot atkāpes, Komisija arī nodrošina, ka prasības attiecībā uz statistiku, metadatiem un kvalitāti, uz kurām attiecas šī regula un uz kurām iepriekš attiecās Regula (ES) Nr. 1260/2013 vai Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. pants, tiek turpinātas bez pārtraukuma.

3.Dalībvalsts divos mēnešos pēc attiecīgā akta spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu atkāpes piešķiršanai.

4.Komisija pieņem šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

20. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 862/2007

Regulu (EK) Nr. 862/2007 groza šādi:

(1)regulas nosaukumu aizstāj ar šādu: “Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Eiropas statistiku attiecībā uz patvērumu un administratīvajām un juridiskajām procedūrām saistībā ar imigrācijas tiesību aktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem”;

(2)regulas 1. panta a) un b) apakšpunktu svītro;

(3)regulas 2. panta 1. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunktu svītro;

(4)regulas 3. pantu svītro;

(5)regulā iekļauj šādu 9.c pantu:

“9.c pants
Savlaicīga piekļuve administratīvajiem datiem un to atkalizmantošana

1.Valsts iestādes, kas ir atbildīgas par administratīvo datu avotiem, kuri ir būtiski šīs regulas mērķiem, ļauj šos datus atkalizmantot savlaicīgi un tik bieži, kā nepieciešams, lai sagatavotu un iesniegtu statistiku noteiktajos termiņos un ievērojot šajā regulā paredzētās konkrētās kvalitātes prasības. Savlaicīgu piekļuvi administratīvajiem ierakstiem, kā arī tās darbības kārtību iekļauj sadarbības nolīgumos, kas noslēdzami starp minētajām valsts iestādēm un valsts statistikas iestādēm.

2.Šīs regulas nolūkā Komisijai (Eurostat) pēc pieprasījuma ir atļauts savlaicīgi piekļūt attiecīgajiem datiem un metadatiem no tādām datubāzēm un sadarbspējas sistēmām un tos atkalizmantot, ko uztur Savienības struktūras un aģentūras, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Regulu (ES) 2018/1724, un statistikas datiem, kas tiek glabāti centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā (CRRS), ievērojot Regulu (ES) 2019/817 un Regulu (ES) 2019/818, un regulas, ar ko izveido sistēmas, kuru statistikas dati tiek glabāti CRRS. Šajā nolūkā Komisija (Eurostat) turpina sadarboties ar attiecīgajām Savienības struktūrām un aģentūrām, lai precizētu pielāgotus statistikas datus un metadatus, kas, ja iespējams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešami Eiropas statistikai par iedzīvotājiem un mājokļiem, to iesniegšanas kārtību un nepieciešamos papildu fiziskos un loģiskos aizsardzības pasākumus.”

(6)regulā iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants
Valstu un teritoriju saraksti

[Publikāciju birojs: lūgums ievietot pareizu atsauci uz šo regulu] 11. pantā minētos valstu un teritoriju sarakstus piemēro statistikas apkopošanai saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu valstu un teritoriju īpašās informācijas salīdzināmību visā Eiropas statistikā. Dalībvalstis šos sarakstus pirmo reizi piemēro, lai apkopotu statistiku, kas iesniedzama saskaņā ar šo regulu, sākot ar datu nosūtīšanām par 2026. pārskata gadu.”

21. pants
Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 763/2008 un Regulu (ES) Nr. 1260/2013 atceļ no 2026. gada 1. janvāra, neskarot minētajos tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz pārskata periodiem, kas pilnībā vai daļēji iekrīt laikā pirms minētā datuma.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

22. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 46  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

☒ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2022. gada līdz 2024. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 49  

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☒    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

03 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    SWD(2023) 13.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem ( OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp. ).

(3)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam, lai iepazīstinātu ar rīcības plānu Kopienas statistikas vākšanai un analīzei migrācijas jomā ( COM(2003) 179 ) .

(4)    Tādējādi 3. pants attiecas uz statistiku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 862/2007, kas saistīta ar pastāvīgo iedzīvotāju, tostarp pilsoņu, demogrāfiskajiem jēdzieniem, un to izmaiņām migrācijas plūsmu ietekmē. Šī statistika kopā ar statistiku saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1260/2013 ir svarīgs demogrāfiskās bilances elements. Turpretī Regulas (EK) Nr. 862/2007 4.–7. pants attiecas uz statistiku par juridiskajiem notikumiem saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo patvērumu, likumīgu un neatbilstīgu migrāciju.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 763/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ( OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp. ).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembris) par Eiropas demogrāfijas statistiku ( OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp. ).

(7)     https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024_lv

(8)    Eiropas nākotne: konferences plenārsēdē panākta vienošanās par galīgo priekšlikumu kopumu ( paziņojums presei IP/22/2763 ); sk. 15. priekšlikumu par demogrāfisko pāreju, jo īpaši 10. punktu.

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 ( OV L 261I, 14.10.2019., 1. lpp. ).

(10)     https://ec.europa.eu/eurostat/documents/13019146/13237859/FINAL+Budapest+memorandum.pdf/96a6db89-1395-44a5-8a46-85e8c49d576c .

(11)    SWD(2023) 15; sk. faktu kopsavilkuma ziņojumu portālā Izsakiet viedokli .

(12)    Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009.

(13)     https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/home?lang=lv

(14)    SWD(2023) 11; SWD(2023) 12.

(15)    SEC(2023) 38.

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ( OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. ).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK ( OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp. ).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(19)    OV C , , . lpp.

(20)    OV C , , . lpp.

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261I, 14.10.2019., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembris) par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).

(23)    OV C 202, 7.6.2016., 389. lpp.

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(25)    SWD(2023) 13.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 763/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(29)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1799 (2018. gada 21. novembris), ar ko nosaka īslaicīgu tiešu statistikas darbību 2021. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas atlasīto tematu, kas ģeokodēti 1 km2 koordinātu tīklā, izplatīšanai (OV L 296, 22.11.2018., 19. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(39)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(41)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(42)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(43)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(46)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.);

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 153, 3.5.2021, 1. lpp.).

(49)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx

(50)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(51)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(52)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(53)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(54)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(55)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(56)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”

(57)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(58)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(59)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(60)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(61)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.1.2023

COM(2023) 31 final

PIELIKUMS

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Eiropas statistiku par iedzīvotājiem un mājokļiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 862/2007 un atceļ Regulas (EK) Nr. 763/2008 un (ES) Nr. 1260/2013

{SEC(2023) 38 final} - {SWD(2023) 11 final} - {SWD(2023) 12 final} - {SWD(2023) 13 final} - {SWD(2023) 14 final} - {SWD(2023) 15 final}

PIELIKUMS

Jomas, temati un detalizēti temati ar periodiskumu un pārskata laiku katram detalizētam tematam

Apzīmējumi

(1)    Sniedz pēc brīvprātības principa.