EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52018DC0116
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE Commission General Report on the operation of REACH and review of certain elements Conclusions and Actions Conclusions and Actions
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Komisijas vispārējais ziņojums par REACH darbību un dažu elementu pārskatīšanu Secinājumi un darbības
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Komisijas vispārējais ziņojums par REACH darbību un dažu elementu pārskatīšanu Secinājumi un darbības
COM/2018/0116 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.3.2018
COM(2018) 116 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
Komisijas vispārējais ziņojums par FMT:ItalicREACH darbību un dažu elementu pārskatīšanu
Secinājumi un darbības
Conclusions and Actions
{SWD(2018) 58 final}
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
Komisijas vispārējais ziņojums par REACH darbību un dažu elementu pārskatīšanu
Secinājumi un darbības
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1.Ievads
ES Regula par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (saukta par “REACH”) 1 stājās spēkā 2007. gadā.
REACH nosaka nozares dalībniekiem pienākumu vākt informāciju par ķīmisko drošību, izmantot šo informāciju, lai izstrādātu un piemērotu atbilstošus riska pārvaldības pasākumus, paziņot par šiem pasākumiem ķimikāliju lietotājiem un, visbeidzot, dokumentēt iepriekš minēto reģistrācijas dokumentācijā, ko iesniedz Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA). ECHA vai dalībvalstis izvērtē, vai drošības informācija ir pietiekama, un, ja nav pietiekama, pieprasa papildu informāciju.
Ar REACH ir arī iedibinātas divas atsevišķas ES riska pārvaldības pieejas:
a) ierobežojumi dod iespēju Eiropas Savienībai noteikt nosacījumus vielu ražošanai, laišanai tirgū vai izmantošanai;
b) licencēšanas mērķis ir nodrošināt, ka vielas, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC), tiek izmantotas droši, kā arī veicināt to aizstāšanu ar piemērotām alternatīvām.
Viens no sākotnējiem politikas virzītājspēkiem 2 , kas sekmēja REACH izveidi, bija lēnā virzība pastāvošo ķimikāliju 3 ES riska novērtējumu pabeigšanā un riska mazināšanas stratēģiju īstenošanā. Turklāt tikai par 20 % minēto vielu bija publiski pieejama datu kopa, kuru varēja izmantot, lai veiktu riska novērtēšanai nepieciešamo minimālo skrīningu. Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” 4 REACH pārlika pierādīšanas pienākumu uz nozares dalībniekiem, padarot tos atbildīgus par ķimikāliju drošību visā piegādes ķēdē. Papildus tam iestādēm būtu jāpievēršas tiem riskiem, kurus nozares dalībnieki pienācīgi nepārvalda vai nespēj pienācīgi pārvaldīt. Vēl viens sākotnējais REACH izveides virzītājspēks bija vides un cilvēka veselības aizsardzība, ko papildināja mērķi nodrošināt ķimikāliju brīvu apriti Eiropas Savienībā, uzlabot ES rūpniecības konkurētspēju un inovāciju tajā, kā arī veicināt tādas testēšanas metodes, kurās neizmanto dzīvniekus. Normatīvā akta priekšlikumu izstrādāja pēc iepriekšēja izvērtējuma, kam sekoja ietekmes novērtējums, — procesā, kas līdzīgs Komisijas pašreizējās Labāka regulējuma 5 pamatnostādnēs paredzētajam politikas ciklam.
REACH arī palīdz ES sasniegt Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību 2020. gada mērķi 6 : REACH apkopoja un saskaņoja iepriekšējo desmitgažu laikā izveidoto ķimikāliju jomas tiesību aktu kopumu, un rezultātā 40 dažādi tiesību akti tika aizstāti ar vienu vienīgu regulu.
Dalībvalstīm, ECHA un Komisijai ir regulāri jāziņo par regulas darbību 7 . Komisijai ir arī dažādos termiņos jāsagatavo vairāki pārskati 8 . 2013. gadā Komisija iesniedza pirmo ziņojumu par REACH pirmajiem pieciem darbības gadiem, un tajā bija iekļauti daži pārskati 9 .
Šis dokuments ir otrais Komisijas ziņojums par REACH darbību. Izvērtējums tika veikts Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ietvaros saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm2, un tam ir pievienots dienestu darba dokuments 10 . Šajā ziņojumā ir arī trīs pārskati: viens par polimēru iespējamo reģistrāciju 11 un divi par minimālajām informēšanas prasībām attiecībā uz maztonnāžas vielām (1–10 tonnas gadā) 12 .
2.Izvērtējuma konstatējumi
2.1.REACH mērķu sasniegšana
Ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš REACH stāšanās spēkā, un tā pašlaik darbojas ar pilnu jaudu un gūst rezultātus, kas veicina tās mērķu sasniegšanu. Lai gan virzība uz mērķiem nav tik strauja, kā sākotnēji gaidīts, līdz ar gūto pieredzi tā ir pakāpeniski uzlabojusies.
REACH nodrošina datu ģenerēšanas un novērtēšanas visaptverošu sistēmu, kura paredzēta ķimikālijām, ko ražo un izmanto Eiropas Savienībā, un kuras mērķis ir uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību un ļaut ES ieņemt līderpozīciju ceļā uz 2020. gada mērķi, kas tika noteikts Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību. REACH ir arī ietekmējusi tiesību aktus trešās valstīs (piem., Korejā un Ķīnā), lai arī joprojām pastāv ievērojamas atšķirības un ir iespējas vēl vairāk izmantot REACH potenciālu būt par globālu tiesību akta modeli ķimikāliju jomā.
Galvenās tiešās izmaksas, kas līdz šim radušās saistībā ar REACH, ir saistītas ar reģistrāciju un informācijas paziņošanu visā piegādes ķēdē. Ir aplēsts, ka pirmajos divos reģistrācijas termiņos šīs izmaksas bija EUR 2,3–2,6 miljardi. Izmaksas bija lielākas, nekā paredzēts (EUR 1,7 miljardi), jo īpaši pirmajā reģistrācijas termiņā. Papildu izmaksas radīja izvērtēšana, licencēšana un ierobežojumi. Aplēstais potenciālo ieguvumu apjoms cilvēka veselības un vides jomā ir aptuveni EUR 100 miljardi 25–30 gados. Kopējās izmaksas šķiet pamatotas, ņemot vērā konstatētos rezultātus un ieguvumus, kas sāk materializēties.
13 Izvērtējumā ir konstatēti vairāki trūkumi un būtiskas problēmas, kas kavē REACH mērķu sasniegšanu. Kopš 2013. gada ir ieviesti vai tiek izstrādāti vairāki REACH procesu efektivitātes uzlabojumi, taču ir noteiktas vēl citas uzlabošanas un vienkāršošanas iespējas, jo īpaši attiecībā uz paplašinātajām drošības datu lapām, izvērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu. Vissteidzamāk risināmie problēmjautājumi ir šādi:
·reģistrācijas dokumentācijas neatbilstība,
·licencēšanas procesa vienkāršošana,
·ES un trešo valstu uzņēmumu konkurences apstākļu vienlīdzības panākšana ar iedarbīgiem ierobežojumiem un ieviešanu,
·REACH un pārējo ES tiesību aktu mijiedarbības precizēšana, jo īpaši darba aizsardzības un atkritumu jomā.
2.2.Nozares atbildība
Ražotāji un importētāji reaģēja uz pastāvošo 14 vielu reģistrācijas pienākumiem, aizpildot savu reģistrācijas dokumentāciju laikus, neradot būtiskus darbības traucējumus tirgū. Taču uzņēmumiem trūkst stimula atjaunināt savu reģistrācijas dokumentāciju, un vēl ir jāveic darbs, lai novērstu būtiskus datu iztrūkumus vai neatbilstīgus testēšanas pielāgojumus. Pasākumi, kas palīdz MVU izpildīt reģistrācijas pienākumus, ir rezultatīvi, lai arī varētu darīt vēl vairāk.
Uzskatāms, ka reģistrētāji nepietiekami labi izpilda informācijas prasības. Tam ir divi galvenie cēloņi: i) juridiskās prasības, kas liek izvairīties no testēšanas ar dzīvniekiem, var mudināt reģistrētājus testēšanas ar dzīvniekiem vietā izmantot alternatīvas metodes, pat ja tas nav pamatoti; ii) reģistrētāji un iestādes bīstamību novērtē atšķirīgi. Turklāt būtu papildus jāuzlabo pašreizējā pieeja vērtēšanai, tostarp ECHA lēmumpieņemšanas procedūras.
Pa piegādes ķēdi tiek nodots aizvien vairāk informācijas, taču tās nodošanu vajadzētu padarīt efektīvāku (piem., jāsamazina drošības datu lapu izveides un piegādes izmaksas), jo īpaši attiecībā uz MVU. Ir nepieciešams uzlabot arī uzņēmumu spēju izstrādāt specifiskus iedarbības scenārijus, jo īpaši maisījumiem, un palīdzēt izpildīt pienākumu paziņot par izstrādājumos esošajām vielām, kas rada ļoti lielas bažas.
REACH izmantotā pieeja informācijas prasībām ir atkarīga no tonnāžas, proti, jo lielāka tonnāža, jo plašāka testēšana. Ir pierādījies, ka šīs pieejas izmantošana tirgū jau pastāvošām vielām ir samērīga. Taču pierādījumi liecina, ka varētu būt pamatoti sīkāk novērtēt, vai var finansiālā ziņā atļauties izpildīt reģistrācijas prasības maztonnāžas vielām un reģistrēt noteiktus polimērus 15 .
Tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem (t. i., pirms REACH spēkā esošajiem) tiesību aktiem pašlaik tiek piemērots plašāks izņēmums pētniecības un izstrādes darbībām un mazākas informācijas prasības jaunām vielām, kuru daudzums nepārsniedz 10 tonnas gadā, ir stimulējis jaunu vielu veidošanu.
REACH dod iespēju iedzīvotājiem jautāt uzņēmumiem, vai to piegādātie izstrādājumi satur SVHC, taču šis noteikums ir ticis izmantots maz. Gadījumos, kad tas ticis izmantots, uzņēmumiem ir bijis grūti to īstenot.
Licencēšana ir panākusi savu mērķi nodrošināt atbilstošu kontroli un veicināt aizstāšanu gadījumos, kad pastāv ekonomiski un tehniski īstenojamas alternatīvas. Īstenošanai vajadzētu būt vēl efektīvākai, un tās mērķim vajadzētu būt vēl vairāk samazināt administratīvo slogu un darījumdarbības nenoteiktību uzņēmumiem, kas piesakās licencēšanai, jo īpaši MVU.
Licencēšanas prasības, iespējams, mazina ES uzņēmumu konkurētspēju, jo Eiropas Savienībā importētie izstrādājumi ir atbrīvoti no licencēšanas pienākumiem. Labāka darbību koordinācija un sinhronizācija licencēšanas un ierobežošanas realizēšanā varētu papildus uzlabot īstenošanu.
2.3.Dalībvalstu un Komisijas rīcība
Dalībvalstis ir izmantojušas tiesības ierosināt izvērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas pasākumus, taču to darbības ierobežo resursu nepietiekamība. Tā rezultātā samazinās novērtēto un reglamentēto vielu skaits un palēninās viss process. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iedarbīgāka un saskaņotāka REACH ieviešana, savukārt Ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX) nodrošina patēriņa produktu drošību. Lai gan ECHA forumā 16 īstenoto kopīgo centienu rezultātā ir panākti uzlabojumi, būtu jāpastiprina valstu īstenotās ieviešanas darbības, tostarp importēto preču kontroles.
Saskaņā ar SVHC ceļvedi 17 veiktais darbs norisinās labāk, nekā cerēts. Tagad ir novērtēts vairums vielu, kuras apstiprinātas kā SVHC, piemēram, tās, kuras ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT) un kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas (CMR). Ja tiks novērstas nepilnības reģistrētajos datos un uzlabota vielu izvērtēšana, varēs atklāt jaunas SVHC, bet šo procesu varētu paātrināt arī, novērtējot līdzīgu vielu grupas.
Ierobežošanas procedūra kopumā darbojas, lai gan ir nepieciešams papildus uzlabot efektivitāti, kā ierosināts turpmāk aprakstītajās darbībās.
Komisija, analizējot REACH saskaņotību ar citiem ES tiesību aktiem, pievērsa uzmanību dažiem būtiskiem elementiem 18 REACH mijiedarbībā ar direktīvu par bīstamu vielu ierobežošanu (RoHS) 19 un regulu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP) 20 . REACH un darba aizsardzības tiesību aktu mijiedarbībā ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, lai novērstu būtiskākos pārklāšanās un nesakritību gadījumus.
Vajadzību pēc informācijas par nanomateriāliem pašlaik cenšas risināt ar ierosinātajiem REACH pielikumu grozījumiem. Turklāt Komisija ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Cilvēka biomonitoringa iniciatīva 21 un Ķimikāliju uzraudzības informācijas platforma 22 atbalsta pētniecisko darbu alternatīvu metožu izstrādes jomā 23 un veicina cilvēka biomonitoringa izmantošanu ķīmiskā riska novērtēšanā un pārvaldībā.
2.4.ECHA
ECHA ir sniegusi ieguldījumu REACH īstenošanā un tagad ir ieguvusi ievērojamu kompetenci ķimikāliju pārvaldībā. ECHA ir izveidojusi lietotājiem draudzīgu tīmekļa vietni, kurā ieinteresētās personas var viegli piekļūt pasaules lielākajai ķimikāliju datubāzei. ECHA ir arī iedibinājusi zinātnisku sadarbību ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), kā arī ar trešo valstu aģentūrām, un šī sadarbība būtu papildus jāstiprina, lai nodrošinātu saskaņotību un ieguvumus no sinerģijas.
Ap 2020. gadu ECHA ienākumi no maksājumiem būs ievērojami mazāki 24 , un Komisijai vajadzēs novērtēt, kā saglabāt ECHA kompetenci un neatkarību, tostarp rūpīgi pārbaudīt komiteju darba metodes un mazināt interešu konfliktus.
2.5.Vienkāršošanas un sloga samazināšanas potenciāls
Kopumā, ņemot vērā vajadzības un noteiktos mērķus, REACH izvērtējumā netika konstatētas nevajadzīgas juridiskās prasības un pienākumi. Pastāv iespēja vienkāršot veidu, kā šīs prasības tiek īstenotas, un samazināt ar to saistīto slogu, jo īpaši iespējas precizēt, kā atbildīgajām personām ir jāizpilda šīs prasības. Taču vienkāršošanas rezultātā nevajadzētu pazemināties cilvēka veselības un vides aizsardzības līmenim.
Dažas vienkāršošanas iespējas ir konstatētas vairākās jomās — attiecībā uz informācijas prasībām, paplašinātajām drošības datu lapām, licencēšanas pieteikšanas procesu un prasībām par izstrādājumos esošām vielām. Nākamajā nodaļā ir izklāstītas atbilstošās darbības.
3.Darbības
3.1.Informētība par ķimikālijām un to pārvaldība visā piegādes ķēdē
Informācijas trūkums par pastāvošajām ķimikālijām bija viens no diviem galvenajiem politiskajiem dzinējspēkiem, kas noveda pie REACH izstrādes. Kopš REACH stāšanās spēkā ir pieejams vairāk informācijas par ķimikāliju īpašībām un izmantojumu (piem., līdz 2017. gada decembrim ECHA bija saņēmusi 65 000 dokumentācijas komplektus par aptuveni 17 000 unikālām reģistrētajām vielām), un šī informācija tiek izmantota ķīmisko risku novērtēšanā un pārvaldībā. Neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, reģistrācijas dokumentācijā trūkst atbilstīgas informācijas, un tas kavē citu REACH procesu darbību un palēnina REACH mērķu sasniegšanu cilvēka veselības un vides jomā.
Ir nepieciešams uzlabot ECHA, tās komiteju, dalībvalstu un Komisijas īstenoto izvērtēšanas procedūru efektivitāti un lietderību. Tas dos uzņēmumiem spēcīgāku stimulu atjaunināt savu reģistrācijas dokumentāciju un padarīt to atbilstīgu, kā to pieprasa REACH.
1. darbība: mudināt atjaunināt reģistrācijas dokumentāciju
Komisija sadarbībā ar ECHA, dalībvalstīm un nozares dalībniekiem konstatēs, kāpēc reģistrētāji neatjaunina savu dokumentāciju, un līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim pēc nepieciešamības iesniegs uzlabojumu priekšlikumus.
2. darbība: uzlabot izvērtēšanas procedūras
ECHA līdz 2019. gadam ir būtiski jāuzlabo izvērtēšanas procedūru efektivitāte:
1) nosakot galvenos reģistrācijas dokumentācijas neatbilstības iemeslus un izstrādājot korekcijas pasākumus;
2) attiecīgā gadījumā piemērojot dažādās izvērtēšanas procedūras vienlaikus;
3) kad vien iespējams, sistemātiski izmantojot grupēšanas pieeju 25 ;
4) izvērtēšanas pasākumos uzlabojot darba dalīšanu ar dalībvalstīm;
5) uzlabojot lēmumpieņemšanas procedūras.
Ar REACH tika paplašinātas pastāvošās drošības datu lapas, tām pievienojot tā sauktos iedarbības scenārijus. Tā rezultātā ir uzlabojusies komunikācija un pārredzamība piegādes ķēdē. Taču daudz uzņēmumu, jo īpaši MVU, tās uzskata par pārāk tehniskām un apgrūtinošām. Turklāt iedarbības scenāriju sliktā kvalitāte ir šķērslis drošības informācijas sniegšanai par maisījumiem.
3. darbība: uzlabot paplašināto drošības datu lapu izmantojamību un kvalitāti
1) Komisija mudina vairāk rūpniecības nozaru izstrādāt un izmantot saskaņotos formātus 26 un IT rīkus, kas sniegtu vairāk uz lietotājiem orientētu informāciju un vienkāršotu paplašināto drošības datu lapu sagatavošanu un izmantošanu, kā arī atvieglotu to elektronisko izplatīšanu.
2) Komisija apsvērs iespēju iekļaut drošības datu lapās minimālās prasības vielu un maisījumu iedarbības scenārijiem un lūgs ECHA izstrādāt metodiku maisījumu drošības datu lapām.
Vajadzība labāk izsekot ķimikālijas, kas rada bažas, materiālos un produktos, lai atvieglotu pārstrādi un uzlabotu otrreizējo izejvielu izmantošanu, ir iztirzāta paziņojumā par ķīmisko produktu atkritumiem 27 , kas ir viens no Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku nodevumiem. Šāda izsekošana varētu arī mazināt piegādes ķēdes dalībnieku pašreizējās grūtības izpildīt prasības attiecībā uz izstrādājumos esošajām SVHC 28 .
4. darbība: piegādes ķēdē izsekot vielas, kas rada bažas
Kā norādīts paziņojumā par ķīmisko produktu atkritumiem, Komisija ievāks pierādījumus un novērtēs, kādas ir iespējas novērst problēmas, kuras saistītas ar vielām, kas rada bažas. Novērtējumā cita starpā tiks apsvērts, vai un kā izsekošanas sistēma varētu veicināt uz izstrādājumos esošajām SVHC attiecināmo informācijas prasību izpildāmības uzlabošanos.
3.2.Uzlabota riska pārvaldība
Lēnā virzība pastāvošo vielu riska novērtēšanā un riska pārvaldības īstenošanā bija vēl viens būtisks virzītājspēks, kas noveda pie REACH izstrādes. Reģistrācijas un licencēšanas prasību rezultātā uzņēmumos ir ieviesti uzlaboti riska pārvaldības pasākumi. Joprojām ir nepieciešams uzlabot ierobežošanas un licencēšanas procesu īstenošanas efektivitāti un lēmumpieņemšanas ātrumu.
SVHC ceļveža īstenošana un iespējamu regulatīvo pasākumu agrīna novērtēšana brīvprātīgā regulatīvās pārvaldības iespēju novērtējumā (RMOA) izrādās iedarbīgs līdzeklis, ar kuru nodrošināt, ka līdz 2020. gadam tiek apzinātas visas zināmās attiecīgās SVHC, kā arī iespējamie regulatīvie pasākumi. SVHC apzināšanā uzmanība tiek pārvirzīta uz tādām vielām, kas jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi, lai konstatētu, vai tās atbilst nosacījumam par tādām pašām bažām 29 . Komisija kopā ar ECHA un dalībvalstīm nodrošinās, ka tiek izstrādāti un konsekventi piemēroti šādas apzināšanas kritēriji.
Turklāt licencēšanas process tiek uzlūkots par dzinējspēku, kas efektīvi veicina SVHC aizstāšanu visā piegādes ķēdē, lai gan ir vēl vairāk jācenšas veicināt SVHC aizstāšanu, jo īpaši MVU vidū.
5. darbība: veicināt SVHC aizstāšanu
Komisija, ECHA un dalībvalstis pastiprinās atbalsta pasākumus, lai atvieglotu SVHC aizstāšanu. Šādi pasākumi var ietvert spēju veidošanas un sadarbības tīklu veicināšanu, kā arī investīciju sekmēšanu pētniecībā un izstrādē (ES, dalībvalstu resursi) ilgtspējīgu ķimikāliju un tehnoloģisko inovāciju jomā.
Kopš ir sākusi darboties licencēšana, ir radušās vairākas praktiskas problēmas un bažas, kuras vajadzētu novērst. Būtu jāturpina pašreizējie centieni vienkāršot licencēšanas procesu, lai precizētu prasības un lai pieteikuma iesniedzējiem šis process būtu vieglāk īstenojams un paredzamāks.
Veicot RMOA, ir vajadzīgi pierādījumi, lai apjaustu, cik viegli iespējamos regulatīvos pasākumus (licencēšanu vai ierobežošanu) ir īstenot praksē, un balstītu lēmumpieņemšanas procesu uz šo informāciju. Šie pierādījumi ietver pieejamo sociālekonomisko informāciju, piemēram, par zināmajiem lietojumiem, piegādes ķēdēs iesaistīto dalībnieku skaitu un lielumu, kā arī pieejamo informāciju par iespējamo drošāko alternatīvo vielu vai tehnoloģiju tehnisko un ekonomisko izmantojamību.
6. darbība: vienkāršot, lai licencēšanas process kļūtu vieglāk īstenojams
Komisija turpinās atvieglot licencēšanas pieteikšanas procesa īstenojamību operatoriem, tostarp MVU:
1) vienkāršojot pieteikumus atļaujai turpināt izmantot SVHC vēsturiskās rezerves daļās 30 un sīkāk apdomājot situāciju attiecībā uz pieteikumiem par mazu apjomu 2018. gadā;
2) rūpīgi uzraugot un novēršot grūtības, kas saistītas ar licencēšanas pieteikumiem, kuri attiecas uz vairākiem operatoriem;
3) samazinot kopīgu licencēšanas pieteikumu iesniedzēju maksājumus, tai pašā laikā līdzsvarojot maksājumu apmēru pa lietojumiem, lai labāk atspoguļotu ECHA komiteju darba slodzi 2018. gadā.
7. darbība: agrīni iegūt sociālekonomisko informāciju, kas nepieciešama iespējamiem regulatīviem pasākumiem
ECHA sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm apsvērs iespējas papildināt un izmantot pieejamo sociālekonomisko informāciju, kas jāņem vērā RMOA posmā.
Jaunu ierobežojumu skaits līdz šim nav atbildis sākotnējām gaidām. Lai gan pēc 2013. gada REACH pārskatīšanas ierosināto darbību rezultātā šis process ir uzlabojies, ir iespējas panākt turpmākus uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz atbilstošu ierobežošanas kandidātu noteikšanu un dalībvalstu iesaistes palielināšanu.
8. darbība: uzlabot ierobežošanas procedūru
1) ECHA ir jāprecizē, kāda informācija tai ir nepieciešama no sabiedriskajām apspriešanām, tostarp kāds informācijas minimums nozares dalībniekiem ir jāiesniedz, kad tie pieprasa atkāpes (ar laika ierobežojumu vai bez tā) no ierobežojumiem.
2) ECHA savos regulārajos skrīninga pasākumos, aplūkojot arī tādas vielas, uz kurām attiecas tikai valsts tiesību akti, ir jāapzina attiecīgi gadījumi, kuros jāpiemēro ierobežojumi.
3) Komisija turpinās centienus noteikt piemērotus gadījumus, kuros CMR vielas jāierobežo patēriņa izstrādājumos, īstenojot vienkāršotu procedūru saskaņā ar 68. panta 2. punktu.
9. darbība: vēl vairāk palielināt dalībvalstu iesaisti ierobežošanas procedūrā
Komisija un ECHA sadarbosies ar dalībvalstīm, lai vēl vairāk vienkāršotu prasības, kas attiecas uz ierobežošanas dokumentācijas iesniegšanu, un lai palielinātu dalībvalstu spējas izstrādāt dokumentāciju jauniem ierobežojumiem un sniegtu konstruktīvus risinājumus, piemēram, mudinātu dalībvalstis sagatavot kopīgu dokumentāciju kopā ar citām dalībvalstīm un/vai sadarbībā ar ECHA.
10. darbība: noteikt satvaru piesardzības principa 31 piemērošanai
ECHA Riska novērtēšanas komitejai un Sociālekonomiskās novērtēšanas komitejai būtu jānodrošina, lai to atzinumos attiecīgā gadījumā būtu norādīts, ka pēc zinātniskajiem datiem nav bijis iespējams pilnīgi izvērtēt risku. Tajos būtu jānorāda, kāda informācija ir nepieciešama, lai novērstu neskaidrības, un šādas informācijas ieguves termiņš, kā arī būtu jāsniedz bezdarbības iespējamo seku novērtējums, lai Komisija varētu apsvērt, vai ir pamatoti rīkoties, balstoties uz piesardzības principu, kas ir paredzēts REACH juridiskajā tekstā.
Mijiedarbība starp licencēšanu un ierobežošanu ir paredzēta REACH. Tā paredz, ka attiecībā uz licencējamām vielām ECHA pēc rieta datuma būtu jāapsver, vai šo vielu izmantošana izstrādājumos nerada nepietiekami kontrolētu risku cilvēka veselībai vai videi, un šāda riska gadījumā būtu jāsāk ierobežošanas procedūra. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem Eiropas Savienībā un ārpus tās, novērtējums par nepieciešamību ierobežot importētos izstrādājumus, kas satur vielas, uz kurām attiecas licencēšana 32 , ir jāveic ātrāk. Būtu jāizpēta, vai un kā piemērot licencēšanas procedūru neierobežotajiem SVHC lietojumiem, lai efektīvāk un paredzamāk panāktu salīdzināmu riska pārvaldību un aizstāšanu.
11. darbība: mijiedarbība starp licencēšanu un ierobežošanu
1) ECHA ir sistemātiski jāapsver iespēja jau pirms rieta datuma sagatavot 69. panta 2. punktā minēto ierobežošanas dokumentāciju katrai vielai, uz ko attiecas licencēšana un ko satur izstrādājumi.
2) Komisija, ECHA un dalībvalstis novērtēs mijiedarbību starp ierobežošanu un licencēšanu, lai ar riska pārvaldību un aizstāšanu efektīvāk panāktu salīdzināmu riska samazinājumu.
3.3.Saskaņotība, ieviešana un MVU
Ir nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai precizētu mijiedarbību starp REACH un citiem ES tiesību aktiem; konkrētāk, būtu jāturpina darbs saistībā ar REACH mijiedarbību ar darba aizsardzības tiesību aktiem un atkritumu jomas tiesību aktiem 33 .
12. darbība: REACH mijiedarbība ar darba aizsardzības tiesību aktiem
Komisija ierosinās šādus konkrētus soļus, lai novērstu pārklāšanos un precizētu mijiedarbību starp REACH un darba aizsardzības tiesību aktiem:
1) kā izmantot REACH rīkus (piem., iedarbības scenārijus, drošības datu lapas), lai uzlabotu darba aizsardzības tiesību aktu iedarbīgumu;
2) uzlabot to valsts iestāžu koordināciju, kas ir atbildīgas par REACH un darba aizsardzības tiesību aktu ieviešanu;
3) līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim saskaņot metodikas, ko izmanto, lai noteiktu ķimikāliju iedarbības drošos līmeņus darbavietā;
4) palielināt ECHA Riska novērtēšanas komitejas (RAC) nozīmi, iesaistot arī sociālos partnerus, lai sniegtu zinātniskus atzinumus saskaņā ar darba aizsardzības tiesību aktiem, tai pašā laikā neskarot Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas lomu.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, sasniegtu REACH mērķus un nodrošinātu saskaņotību ar darbībām, kas paredzētas vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai 34 , ir nepieciešams efektīvāk panākt, lai visi dalībnieki, tostarp reģistrētāji, pakārtotie lietotāji un jo īpaši importētāji, izpildītu savus pienākumus. Konsekventa ziņošana par dalībvalstu īstenotajām ieviešanas darbībām dos iespēju labāk novērtēt šo svarīgo REACH aspektu.
13. darbība: uzlabot ieviešanu
1) Komisija līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim apsvērs attiecīgajam likumdošanas instrumentam atbilstošus turpmākus pasākumus (piemēram, ieteikumus, vadlīnijas, apmācību un izmēģinājuma projektus), lai precizētu un palielinātu REACH ieviešanas iestāžu nozīmi, kā arī muitas dienestu nozīmi REACH ieviešanā.
2) ECHA forumam un dalībvalstīm ir jānosaka salīdzināmi ieviešanas parametri. Pamatojoties uz šiem parametriem, dalībvalstīm būtu ik gadu jāziņo ECHA, lai varētu uzraudzīt dalībvalstu īstenotos ieviešanas pasākumus.
REACH ietekmē MVU vairāk nekā lielus uzņēmumus, jo MVU ir ierobežoti finanšu resursi un cilvēkresursi, un tas jo īpaši attiecas uz 2018. gada reģistrācijas termiņu, kad dokumentu iesniegšanā, sagaidāms, iesaistīsies daudz vairāk MVU nekā iepriekšējos reģistrācijas termiņos, un uz problēmām, ar ko saskaras pakārtotie lietotāji.
14. darbība: palīdzēt MVU ievērot prasības
ECHA un dalībvalstīm, izmantojot ieguldījumu, ko ar savām brīvprātīgajām darbībām sniedz nozares organizācijas, ir jāpastiprina centieni izstrādāt īpaši pielāgotus norādījumu un atbalsta instrumentus, kas vērsti uz MVU vajadzībām. Šo instrumentu klāstā var būt paraugprakses apkopojums, izveidoti konkrētai nozarei paredzēti risinājumi un valstu valodās publicēti dokumenti.
3.4.Maksājumi Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un ECHA nākotne
Lai visu REACH procesu īstenošana noritētu labi un būtu efektīva, ir vajadzīga ilgtermiņa finanšu un resursu stabilitāte, kas ļautu saglabāt un efektīvi iegūt nepieciešamo kompetenci, vienlaikus ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Ir nepieciešams apsvērt ECHA finansējumu pēc 2020. gada un pastiprināt dalībvalstu iesaisti ECHA darbā. 2007.–2020. gada periodā ECHA finansējumu veido maksājumi (70 %) un līdzsvara subsīdija (30 %). Sagaidāms, ka pēc 2020. gada ienākumi no maksājumiem (jo īpaši no reģistrācijas maksas) krasi samazināsies. Tāpēc ir nepieciešams pārvērtēt ECHA finansēšanas ilgtspēju.
Sagaidāms, ka nākamajos gados ECHA kļūs par Eiropas un pasaules references centru ķimikāliju ilgtspējīgas pārvaldības jomā, kurš spēs palīdzēt īstenot vēl citus ES tiesību aktus, ja Komisija iesniegs to priekšlikumus.
15. darbība: maksājumi Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un ECHA nākotne
1) Komisija, ņemot vērā to, ka budžeta ierobežojumi pastāvēs arī daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada, izpētīs veidus, kā garantēt ECHA misijas izpildi un neatkarību, un, ņemot vērā gaidāmo no maksājumiem gūto ienākumu samazinājumu, novērtēs visus iespējamos finansēšanas variantus, tostarp iespējas ierobežot izdevumus.
2) ECHA tiek aicināta līdz 2019. gadam:
i) pēc esošo vielu reģistrācijas procesa beigām pārcelt darbiniekus uz citām darba jomām, lai uzlabotu zinātnisko un tehnisko ekspertīzi, kas saistīta ar ķimikāliju drošību, kā arī mainīgajām to novērtēšanas metodikām;
ii) turpināt apzināt efektivitātes uzlabojumus un ierosināt mērķvērtības.
3) Komisija, ņemot vērā iepriekš minētos ierobežojumus, rūpīgi apsvērs, vai uzdot ECHA papildu uzdevumus un piešķirt ECHA ar tiem saistītos resursus.
3.5.Vajadzība pēc papildu novērtējuma
Pārskatos, kas saistīti ar maztonnāžas vielu un polimēru reģistrācijas prasībām (138. pants), tika norādīts uz vajadzību novērtēt, vai iesaistītie uzņēmumi var finansiālā ziņā atļauties izpildīt papildu reģistrācijas prasības, jo īpaši ņemot vērā to MVU skaitu, kurus varētu skart šīs prasības.
16. darbība: pārskatīt maztonnāžas vielu un polimēru reģistrācijas prasības 35
Komisija sīkāk izskatīs informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai var finansiālā ziņā atļauties izpildīt maztonnāžas vielām piemērojamās papildu informācijas prasības, vai lai apzinātu attiecīgus polimērus, kuri varētu būt jāreģistrē.
Komisija turpinās uzraudzīt, kā 2018. gada reģistrācijas pienākums ietekmē MVU, ņemot vērā kopējās radušās izmaksas, ķīmisko vielu pieejamību un iespējamās strukturālās pārmaiņas ES tirgū.
Komisija izpētīs dažādas iespējas, kā varētu iegūt trūkstošos datus un uzlabot datu kvalitāti, pamatīgumu un pārredzamību REACH kontekstā. Tā ir daļa no plašākām diskusijām par ES pieeju, kas attiecas uz datu pārredzamību, kvalitāti un neatkarību 36 , 37 un uz kā ir balstīti riska novērtējumi un riska pārvaldības lēmumi.
Attiecībā uz CMR vielām, kurām nav noteikti droši iedarbības līmeņi, ES nav vienprātības par to, kādu riska līmeni varētu uzskatīt par pieņemamu. Turklāt REACH noteikumi par attiecīgu riska pārvaldības pasākumu noteikšanu šādām vielām neietver pieņemama riska jēdzienu. Tāpēc tiks turpināta viedokļu formulēšana par to, kas ir pieņemami riska līmeņi un vai tiem var būt kāda nozīme attiecīgajos REACH procesos.
4.Secinājumi
REACH izvērtējumā kopumā secināts, ka REACH kliedē mūsdienu iedzīvotāju bažas par ķimikāliju drošību 38 .
REACH ir iedarbīga, taču ir konstatētas turpmākas uzlabošanas, vienkāršošanas un sloga mazināšanas iespējas, kuras var izmantot, īstenojot šeit izklāstītās darbības. Šīs darbības būtu jāīsteno saskaņā ar atjaunoto ES rūpniecības politikas stratēģiju 39 , Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 40 un 7. vides rīcības programmu 41 .
Ir konstatēts, ka REACH kopumā saskan ar citiem ES tiesību aktiem ķimikāliju jomā un sniedz cerēto ieguldījumu ceļā uz starptautiskajiem mērķiem.
Īstenošana joprojām turpinās visās jomās, un līdz 2018. gada jūnijam vēl jāsasniedz daži būtiski starpposma mērķi, piemēram, jānoslēdz pēdējais reģistrācijas termiņš. Liela daļa no REACH izmaksām jau ir radušās, un ieguvumi sāk materializēties.
REACH izvērtējumā ir secināts, ka juridiskās prasības un pienākumi ir ļoti atbilstoši noteikto vajadzību apmierināšanai un mērķu sasniegšanai. Lai arī šajā paziņojumā ir noteiktas vairākas darbības, kas pilnveidotu REACH, pašlaik nav vajadzības mainīt tās ieviešanas noteikumus.
Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.
ESAO, “Preliminary analysis of policy drivers influencing decision making in chemicals management”, Series on Risk Management, Nr. 28, 2015. Dokuments ENV/JM/MONO(2015)21. 6. papildinājums attiecas uz REACH .
Eiropas Savienībā pirms 1981. gada tika tirgotas 100 106 vielas. Šīs vielas tagad sauc par esošajām vielām.
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punkts.
https://ec.europa.eu/commission/priorities/democratic-change/better-regulation_lv.
Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību mērķis: “Līdz 2020. gadam nodrošināt ķīmisko vielu un visu veidu atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā visā to dzīves ciklā atbilstoši saskaņotajiem starptautiskajiem līgumiem un ievērojami samazināt šādu vielu un atkritumu izlaišanu gaisā, ūdenī un augsnē, tādējādi līdz minimumam samazinot to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.”.
Sk. REACH 117. pantu.
Sk. REACH 138. pantu.
COM(2013) 49 un SWD(2013) 25.
SWD(2018) 58.
Sk. REACH 138. panta 2. punktu.
Sk. REACH 138. panta 1. un 3. punktu.
Sīkāku informāciju skatīt SWD(2018) 58.
Pastāvošās vielas ir REACH 3. panta 20. punktā minētās “esošās” vielas.
Sīkāku informāciju skatīt SWD(2018) 58.
Ieviešanas informācijas apmaiņas forums.
Ceļvedis attiecībā uz īpaši bīstamām vielām , 2013. gada februāris.
http://ec.europa.eu/growth/sectors/chemicals/reach/special-cases_en.
Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.
Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko īsteno Stokholmas konvencijā noteiktos Savienības pienākumus.
HBM4EU.
IPCHEM.
Sīkāku informāciju skatīt SWD(2018) 58, konkrēti 4. pielikumā.
Pēc pēdējā reģistrācijas termiņa — 2018. gada.
Nevis atsevišķu vielu novērtēšana, bet gan vielu ar līdzīgām īpašībām grupu novērtēšana.
Piemēram, Iedarbības scenāriju apmaiņas tīkla (ENES) izstrādātos.
Iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas, COM(2018) 32 final un SWD(2018) 20 final.
REACH 7. un 33. pants.
Saskaņā ar REACH 57. panta f) punktu.
SVHC izmantošana tādu vēsturisku rezerves daļu ražošanai, kuras nepieciešamas, lai saremontētu izstrādājumus, ko vairs neražo pēc rieta datuma (piem., gaisa kuģus un mehāniskos transportlīdzekļus).
COM(2000) 1 par piesardzības principu.
Saskaņā ar REACH 69. panta 2. punktu.
Uz šā jautājuma risināšanu ir vērsta iepriekš minētā 4. darbība.
COM(2018) 10, “ES rīcība vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai”.
Pārskatīšana saskaņā ar REACH 138. panta 1.–3. punktu.
C(2017) 8414 final, paziņojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu par glifosātu.
Ceļvedis par ES riska novērtēšanas modeļa pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites jomā.
