EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.11.2018

COM(2018) 764 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EMPTY

Saskaņotie standarti: lielāka pārredzamība un juridiskā noteiktība pilnībā funkcionējošam vienotajam tirgum

Komisija šodien ir nākusi klajā ar pirmo atbildi uz Eiropadomes 2018. gada martā izteikto lūgumu novērtēt pašreizējo [vienotā tirgus] stāvokli, kā arī atlikušos šķēršļus un iespējas pilnīgai vienotā tirgus darbībai 1 .

Šajā novērtējumā liela nozīme ir standartizācijai, jo īpaši ņemot vērā tās lomu tirdzniecībai radīto tehnisko šķēršļu likvidēšanā. Standarti palīdz nodrošināt, ka komplementārie produkti un pakalpojumi ir sadarbspējīgi, veicina inovatīvu produktu ieviešanu un galu galā vairo Eiropas patērētāju uzticību Savienībā piedāvāto produktu un pakalpojumu kvalitātei. Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, Eiropas ekonomikas digitalizāciju un jaunās ekonomikas tendences un izaugsmes modeļus, standartizācijai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka vienotā tirgus attīstība ir piemērota nākotnes vajadzībām un ka Eiropas patērētāji un uzņēmumi gūst labumu no šādām pārmaiņām 2 .

Eiropas standarti aizstāj iespējami pretrunīgus valsts standartus visās Savienības dalībvalstīs un tādējādi atvieglo piekļuvi tirgum tiem, kuri tos izmanto. Tādējādi standarti veicina vienotā tirgus nepārtrauktu padziļināšanu. Veicinot Eiropas un starptautisko standartu ciešu saskaņošanu, Eiropas Savienība popularizē labāko praksi un palielina sinerģiju globālajās vērtības ķēdēs. Tas palielina tirdzniecības plūsmas un iespējas Eiropas uzņēmumiem izvērst savu darbību.

Labi funkcionējoša Eiropas standartizācijas sistēma veicina vispārējo ekonomikas izaugsmi, atbalsta inovāciju un Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē. Tā arī palīdz nodrošināt, ka praksē tiek sasniegts Savienības tiesību aktos noteiktais drošības, veselības un patērētāju un vides aizsardzības līmenis 3 . Eiropas rūpniecība strauji mainās, ieviešot daudzus inovatīvus risinājumus un digitālās tehnoloģijas. Šī tendence ir vērojama arī tradicionālajās ekonomikas nozarēs. Ikvienam ir vajadzības, kam nepieciešami standartizācijas risinājumi, kuru pamatā ir progresīvi Eiropas standarti un kuri izstrādāti, izmantojot modernu un elastīgu Eiropas standartizācijas sistēmu.

Šajā paziņojumā sniegts pārskats par Eiropas standartizācijas sistēmas darbību un izvērtētas iniciatīvas, kas sāktas pēdējos gados, lai atbalstītu Standartizācijas regulas īstenošanu, arī ņemot vērā attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Paziņojumā izskaidrotas darbības, ko Komisija nesen veikusi, lai turpinātu uzlabot sistēmu, un iekļautas arī īpašas darbības, ko Komisija veiks tuvākajā nākotnē, lai palielinātu efektivitāti, pārredzamību un juridisko noteiktību saskaņoto standartu izstrādē iesaistītajām personām. Šis paziņojums attiecas uz saskaņotajiem standartiem, proti, Eiropas standartiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu par Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošanu 4 .

Eiropas standartizācijas sistēmas pamatā ir publiskā un privātā sektora partnerība starp Komisiju un standartizācijas kopienu. Tās unikalitāte slēpjas saskaņoto standartu izmantošanā. Šie standarti kļūst par Savienības tiesību aktu daļu, un nodrošina ražotājiem, kuri tos izmanto, visā vienotajā tirgū pieņēmumu par atbilstību ES tiesību aktu prasībām. Tas nodrošina būtisku juridisko noteiktību saskaņoto standartu lietotājiem un ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo ļauj tiem ražojumus laist tirgū saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, neradot papildu izmaksas. Tā sauktais “jaunais tiesiskais regulējums” ir izstrādāts kā elastīga un tirgus prasībām atbilstoša sistēma, kas balstīta uz nozares, mazo un vidējo uzņēmumu un citu galveno ieinteresēto personu vienprātību, un vienlaikus nodrošina, ka ražojumi, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, atbilst Savienības tiesību aktiem.

Saskaņoto standartu izmantošana sniedz lietotājiem juridisko noteiktību un stabilitāti, kas samazina ražotāju izmaksas. Tas savukārt ir svarīgi investoriem, taču tā uzliek arī lielāku sabiedrisko atbildību regulatoriem, kam pienācīgi jāpārrauga šie saskaņotie standarti.

Regula (ES) Nr. 1025/2012 (turpmāk “Standartizācijas regula”) 5 , kura stājās spēkā 2013. gadā, nodrošina galveno tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas standartizācijas sistēmu, kā arī nosaka iesaistīto dalībnieku saistību un pienākumu sadali. Steidzami jāveic daži uzlabojumi šīs sistēmas praktiskajā īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

1.    Eiropas standartizācijas sistēmas darbība

Saskaņotos standartus Savienības tiesību aktu īstenošanas atbalstam pēc Komisijas oficiāla pieprasījuma (“standartizācijas pieprasījums”) izstrādā viena no trijām Eiropas standartizācijas organizācijām 6 . Šajos standartizācijas pieprasījumos nosaka, kas tiek sagaidīts no Eiropas standartizācijas organizācijām. Konkrētāk, tajos precizē, kādi saskaņotie standarti ir jāizstrādā un līdz kuram datumam. Standartizācijas pieprasījumus Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā iekļaujošā un pārredzamā procesā.

Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas nodrošina, ka saskaņoto standartu izstrādes process ir balstīts uz vienprātību un tas ir pārredzams un iekļaujošs. Konkrētāk, Komisija cieši uzrauga, vai procesā tiek ņemts vērā mazo un vidējo uzņēmumu un ieinteresēto personu, kas pārstāv visas sabiedrības daļas, piemēram, patērētājus, darba ņēmējus un vides intereses, pienesums, jo tas uzlabo standartu kvalitāti. Kad Eiropas standartizācijas organizācijas ir izstrādājušas saskaņoto standartu, Komisija izvērtē, vai tas atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām un sākotnējam standartizācijas pieprasījumam. Ja Komisija secina, ka standarts atbilst pieprasījumam un Savienības tiesību aktiem, tā nolemj publicēt atsauci uz to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādējādi pēc Komisijas lēmuma publicēt atsauci Oficiālajā Vēstnesī standarts radīs tiesiskas sekas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Ražojumiem, kas ražoti atbilstīgi saskaņotajiem standartiem, piemēro pieņēmumu par atbilstību attiecīgajām tiesību aktu prasībām 7 . Izmantojot saskaņotos standartus, ražotājs var gūt labumu no vienkāršota atbilstības novērtēšanas procesa. Tādējādi saskaņotie standarti samazina finansiālo un administratīvo slogu ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un palielina juridisko noteiktību attiecībā uz produktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Šis juridiskais spēks un noteiktība ir ļoti svarīgs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas ļauj tiem konkurētspējīgā veidā ražot modernus ražojumus 8 .

Tādēļ Komisijai jāpievērš īpaša uzmanība saskaņoto standartu saturam. Eiropas Savienības Tiesa savā jaunākajā judikatūrā šo prasību ir nostiprinājusi vēl vairāk, jo īpaši ar spriedumu lietā C-613/14 “James Elliott Construction Limited pret Irish Asphalt Limited” 9 . Ar šo spriedumu Tiesa ir precizējusi saskaņoto standartu nozīmi un juridisko statusu, secinot, ka saskaņotie standarti “ietilpst Savienības tiesībās”, lai gan tos izstrādā neatkarīgas privātas organizācijas un to izmantošana joprojām ir brīvprātīga.

Turklāt Tiesa atkārtoti uzsvērusi Komisijas atbildību saskaņoto standartu ierosināšanas, pārvaldības un uzraudzības procesā. Tādējādi Komisijai ir pienākums rūpīgi sekot saskaņoto standartu izstrādes procesam un novērtēt, vai tie atbilst saskaņotajos Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un/vai standartizācijas pieprasījumiem, lai nodrošinātu, ka saskaņotie standarti pilnībā atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tas attiecas ne tikai uz standartu tehniskajiem aspektiem, bet arī citiem Eiropas standartizācijas regulas elementiem, piemēram, to, vai minēto standartu izstrādes process ir iekļaujošs. Komisijas nodoms ir izpildīt šos pienākumus pēc iespējas ātri un efektīvi.

2.    Standartizācijas regulas īstenošana un attiecīgā judikatūra

Pēc Standartizācijas regulas stāšanās spēkā 2013. gadā 10 un vairākiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem Komisija ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu tiesiskā regulējuma īstenošanu un uzlabotu Eiropas standartizācijas sistēmas darbību praksē.

Komisija saskaņā ar Standartizācijas regulu 11 ir pieņēmusi Savienības gada darba programmas Eiropas standartizācijai, kurās uzsvērta saskaņoto standartu nozīme, to juridiskā ietekme (pieņēmums par atbilstību) un to kvalitāte un savlaicīgums. Papildus saskaņoto standartu izstrādes darba plānošanai šajās programmās ir ierosināti arī konkrēti priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas standartizācijas sistēmas pārvaldību, piemēram, prioritāti piešķirot Eiropas Savienības finansiālajam ieguldījumam Eiropas standartizācijas organizācijās, kas sniedz tiešu tehnisku atbalstu saskaņotu standartu izstrādē. Turklāt Komisija Savienības gada darba programmās ir sniegusi skaidrus norādījumus Eiropas standartizācijas organizācijām stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju iesaistīšanos Eiropas standartizācijas procesā.

Komisija ir uzsākusi arī vairākas iniciatīvas, lai padarītu tās standartizācijas politiku pārredzamāku un pieejamāku. Lai nodrošinātu, ka Standartizācijas regula tiek īstenota pareizi, Komisijas dienesti 2015. gada Eiropas standartizācijas rokasgrāmatā 12 ir snieguši norādījumus par standartizācijas pieprasījumu nozīmi, izstrādi, pieņemšanu un izpildi. Šis dokuments tika sagatavots ciešā partnerībā un sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem, kā arī dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem. Komisija ir izstrādājusi arī vienotu paraugu atsauču uz saskaņotajiem standartiem publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī 2016. gada vadlīniju dokumentu “Verification of conditions for the publication of references of harmonised standards in the Official Journal” 13 ..

Saskaņā ar 2015. gada vienotā tirgus stratēģiju 14 un 2016. gada 1. jūnijā pieņemto standartizācijas pasākumu kopumu 15 Komisija savā kopīgajā standartizācijas iniciatīvā (“kopīgā iniciatīva”) ir izklāstījusi vienotu redzējumu par Eiropas standartizāciju, kuru atbalsta plašs ieinteresēto personu loks un visas dalībvalstis. Kopīgās iniciatīvas mērķis ir nodrošināt Savienības pastāvīgus centienus modernizēt Eiropas standartizācijas sistēmu, lai saglabātu tās pievilcību, nodrošinātu atbilstību jaunākajām tendencēm, piemēram, digitalizācijai, dinamiskā, elastīgā un iekļaujošā satvarā, kā arī paātrinātu standartu noteikšanu un labāk noteiktu šā procesa prioritātes ar mērķi savlaicīgi reaģēt uz tirgus un lietotāju vajadzībām. Kopīgajā iniciatīvā paredzēto īpašo darbību mērķis ir palielināt informētību un uzlabot saskaņoto standartu izstrādi un īstenošanu. Kopīgajā iniciatīvā uzmanība pievērsta arī standartu nozīmei ekonomikas digitālās pārveides uzdevumu risināšanā. Šī ekonomikas digitālā pārveide rada vajadzību paātrināt Eiropas standartizācijas pārveidošanu, lai tā būtu piemērota pašreizējo un turpmāko problēmu risināšanai, jo īpaši tādās jomās kā lietiskais internets, lielie dati, progresīva ražošana, robotika, 3D druka, blokķēžu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Moderna, dinamiska un iekļaujoša Eiropas standartizācijas sistēma, kas var ātri reaģēt uz jaunām norisēm, palīdzēs paātrināt šo jauno tehnoloģiju izplatīšanu.

Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas 2017. gadā panāca vienošanos par kopīgu rīcības plānu, kā risināt jautājumu par saskaņotajiem standartiem, kuri pēc Komisijas sniegta negatīva novērtējuma saņemšanas nav minēti Oficiālajā Vēstnesī. Šo jautājumu izvirzīja REFIT platforma 16 un vairākas ieinteresētās personas, jo tas ietekmē Eiropas standartizācijas sistēmas pareizu darbību. Reaģējot uz šīm bažām, Komisija sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām par prioritāti ir noteikusi šādu saskaņoto standartu uzkrāšanās strauju samazināšanu. Atlikušā saskaņoto standartu uzkrājuma izskatīšana joprojām ir Komisijas prioritāte.

Lai nodrošinātu atsauču uz prasībām atbilstīgiem saskaņotajiem standartiem savlaicīgu un faktisku publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, ir lietderīgi iespējamās problēmas apzināt pēc iespējas agrākā izstrādes procesa posmā. Komisija šim mērķim ir izveidojusi konsultantu sistēmu. Konsultanti sniedz Komisijas dienestiem tehnisko palīdzību saskaņoto standartu projektu novērtēšanā, tādējādi vēl vairāk stiprinot Komisijas kontroli attiecībā uz saskaņoto standartu atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem.

Lai uzlabotu koordināciju publiskā un privātā sektora standartizācijas partnerības ietvaros, Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas regulāri rīko strukturālus dialogus. Šajos dialogos galvenā uzmanība tiek pievērsta Eiropas standartizācijas tehniskajiem un politikas aspektiem, arī jautājumiem, kas saistīti ar saskaņotu standartu kvalitāti un to ietekmi uz uzņēmumiem, tirgiem un patērētājiem.

Lai veicinātu likumdevēju lielāku iesaisti Eiropas standartizācijas prioritāšu noteikšanas procesā, Komisija 2018. gada jūnijā sarīkoja starpiestāžu dialogu. Dialogā piedalījās augsta līmeņa pārstāvji no Eiropas Savienības iestādēm, standartizācijas organizācijām, uzņēmumiem (tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem) un citas attiecīgas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāji, darba ņēmēji un vides organizācijas. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta prioritāriem jautājumiem, kas saistīti ar saskaņoto standartu izstrādes procesu un turpmākajām prioritātēm šajā jomā, piemēram, digitalizācijai un plaukstošajai sadarbīgajai ekonomikai.

Starpiestāžu dialogā un diskusijās ar galvenajiem Eiropas standartizācijas sistēmas dalībniekiem tika uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk uzlabot juridisko noteiktību, lai nodrošinātu, ka Savienības standartizācijas tiesiskais regulējums tiek interpretēts vienādi, jo īpaši ņemot vērā Standartizācijas regulu, Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un vadlīniju dokumentus.

3.    Turpmākas darbības, kuru mērķis ir uzlabot pārredzamību, palielināt juridisko noteiktību un pieņemšanas tempu

Lai gan ir panākts ievērojams progress, Komisija atzīst, ka centieni uzlabot Eiropas standartizācijas sistēmas darbību ir jāturpina. Šajā nolūkā Komisija veiks virkni īpašu, tūlītēju darbību, lai vēl vairāk uzlabotu Eiropas standartizācijas procesa pārredzamību un efektivitāti. Tas palielinās juridisko noteiktību ieinteresētajām personām un lietotājiem un precizēs dažādo dalībnieku uzdevumus un atbildību.

Komisija pārskata iekšējos lēmumu pieņemšanas procesus, lai racionalizētu procedūras atsauču uz saskaņotajiem standartiem publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī 17 . Šīs pārskatīšanas pamatā ir Komisijas iekšējā reglamenta satvarā īstenotā labākā prakse, un tā nodrošinās koordinētu, savlaicīgu un rūpīgu nepieciešamo lēmumu sagatavošanu.

Lai sīkāk precizētu dažādo dalībnieku uzdevumus un pienākumus visos saskaņoto standartu izstrādes posmos, Komisija sagatavos vadlīniju dokumentu.

Šajās vadlīnijās, kas papildina esošos dokumentus 18 , būs jo īpaši paskaidroti materiālie un procesuālie aspekti saistībā ar jauno standartizācijas pieprasījuma formātu, ko Komisija izstrādā, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un paredzamību standartu izstrādē. Tajās būs precizēti arī Komisijas un tās ekspertu konsultantu uzdevumi. Visbeidzot, tajās būs sniegti papildu norādījumi par to, kā visās attiecīgajās nozarēs uzlabot saskaņoto standartu novērtēšanas procedūras konsekvenci un ātrumu.

Lai nodrošinātu labāku augšupējo koordināciju Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādāto saskaņoto standartu novērtēšanas procesā, Komisija turpinās paļauties uz Kopīgā pētniecības centra zinātnisko ieguldījumu un vienlaikus, izmantojot nesen ieviesto ekspertu konsultantu sistēmu, pastiprinās sadarbību ar tehniskajām komitejām, kuras ir atbildīgas par standartu izstrādi. Mērķis ir maksimāli palielināt novērtēšanas ātrumu, kvalitāti un precizitāti, lai uzlabotu procesa kvalitāti un nodrošinātu, ka atsauces uz saskaņotajiem standartiem pēc iespējas ātrāk tiek publicētas Oficiālajā Vēstnesī. Pasākumi ietvers:

-ciešākas saiknes veidošanu starp attiecīgajiem Komisijas dienestiem, kas atbild par saskaņotajiem tiesību aktiem, un tehniskajām komitejām, kas atbild par saskaņoto standartu izstrādi;

-ekspertu konsultantu loka un to prasmju kopuma paplašināšanu, lai nodrošinātu speciālās zināšanas, kas nepieciešamas kvalitatīvu novērtējumu veikšanai un sistēmas noturībai;

-darba procedūru struktūras uzlabošanu un uzdevumu sadali ekspertiem konsultantiem;

-pievēršanos konsultantu pienesuma kvalitātes pastāvīgai izvērtēšanai; mācību programmas ekspertiem konsultantiem;

-novērtējumu horizontālās saskaņotības uzlabošanu, izmantojot racionalizētus norādījumus visās nozarēs;

-iespējamu interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību.

Secinājums

Eiropas standartizācijas sistēmai ir bijusi būtiska nozīme vienotā tirgus attīstībā. Pieņēmums par atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem nodrošina būtisku juridisko noteiktību visiem standartu lietotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Standartizācijas regula, kas stājās spēkā 2013. gadā, ieviesa dalībnieku uzdevumu un pienākumu jaunu sadalījumu sistēmā, kas balstīta uz publiskā un privātā sektora partnerību. Tā arī izveidoja stingru satvaru iekļautības aspektu ņemšanai vērā, kas nosaka, ka standartizācijas procesā ir jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu, patērētāju un darba ņēmēju intereses, kā arī vides intereses. Visu Eiropas standartizācijas sistēmas partneru kopīgais mērķis ir nodrošināt, ka Standartizācijas regula un citi attiecīgie Savienības tiesību akti tiek īstenoti pēc iespējas efektīvāk.

Komisija ir atbildīga par saskaņoto Eiropas standartu novērtēšanu. Komisijai arī jānodrošina, lai šie standarti būtu saderīgi ar attiecīgo saskaņoto Savienības tiesību aktu prasībām. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir apstiprināta šīs atbildības nozīme un uzsvērtas tās juridiskās sekas.

Pašreizējā sistēma darbojas, tomēr Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. Iepriekš izklāstītās četras darbības tiks uzsāktas nekavējoties, lai panāktu turpmāku progresu attiecībā uz iekļautību, juridisko noteiktību, paredzamību un saskaņoto standartu radīto priekšrocību ātru ieviešanu vienotajā tirgū. Šajā kontekstā galvenie mērķi ir arī inovācija un iedzīvotāju un vides aizsardzība. Komisija turpinās sadarboties ar visiem attiecīgajiem partneriem, lai nodrošinātu Eiropas standartizācijas kā pilnībā funkcionējoša vienotā tirgus stūrakmens sekmīgu darbību.

(1)

COM(2018) 772.

(2)

Piemēram, lai turpinātu attīstīt aprites ekonomiku Savienībā, ir jāizveido augstas kvalitātes standarti otrreizējām izejvielām, piemēram, plastmasai vai no atkritumiem iegūtiem mēslošanas līdzekļiem.

(3)

Saskaņotie standarti attiecas arī uz sociālās integrācijas jautājumiem, piemēram, pieejamību. Eiropas Pieejamības akta kontekstā standarti tiek izmantoti, lai varētu pārliecināties par atbilstību prasībām.

(4)

Tas neattiecas uz cita veida standartiem, t. i., starptautiskajiem standartiem, Eiropas (nesaskaņotajiem) standartiem, valstu standartiem, tehniskajām specifikācijām utt.

(5)

OV L 316, 14.11.2012., 12.–33. lpp.

(6)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI).

(7)

Pastāv daudzi citi Savienības tiesību akti, kas atspoguļo Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēto sistēmu, piemēram, Regula (ES) Nr. 305/2011 (Būvizstrādājumu regula) un Direktīva 2001/95/EK (Produktu vispārējas drošības direktīva). Ērtības labad šajā paziņojumā tās netiek aplūkotas atsevišķi. Tomēr vispārīgie apsvērumi, kas minēti šajā paziņojumā, attiecas arī uz šiem tiesību aktiem.

(8)

Būvizstrādājumu nozarē ir būtiskas novirzes no standartizācijas vispārējās prakses.

(9)

Sk. arī, piemēram, lietu T-474/15 Global Garden Products un lietu C-630/16 Anstar.

(10)

Aizstāj Direktīvā 98/34/EEK paredzētos standartizācijas noteikumus.

(11)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 8. pants

(12)

SWD(2015)205 final, 27.10.2015., http://ec.europa.eu/growth/single-market/european-standards/vademecum_en.

(13)

http://www.cc.cec/Ares/ext/documentInfoDetails.do?documentId=080166e5ae43cdde

(14)

COM(2015) 550 final.

(15)

COM(2016) 358 final.

(16)

 REFIT platformas atzinums XXII.2.b.

(17)

No 2018. gada 1. decembra Komisija šos lēmumus pieņems paātrinātā rakstiskā procedūrā.

(18)

Standartizācijas rokasgrāmata, Zilā rokasgrāmata u. c.