EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.7.2018

COM(2018) 524 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Pirmais divgadu ziņojums par gūtajiem panākumiem attiecībā uz ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu

1.IEVADS

Ir pagājis vien nedaudz vairāk nekā gads, kopš Komisija aizsāka debates 1 par pieciem iespējamiem scenārijiem, kā Eiropas Savienība (ES) varētu attīstīties gadu gaitā, lai aptvertu daudzās problēmas, ar ko tai nākas saskarties, sākot ar globalizāciju un jaunu tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un beidzot ar bažām attiecībā uz drošību un pieaugošo populismu. Komisija uzskata, ka muitas savienībai 2 , kas šogad svin 50. gadadienu, ir būtiska nozīme šo problēmu risināšanā, un līdz ar to tās turpmāka attīstība ir ļoti svarīga.

Muitas savienība ir viens no senākajiem ES sasniegumiem, un to var uzskatīt par vienu no ES galvenajiem veiksmes stāstiem. Tā ir ļāvusi ES ne tikai likvidēt iekšējās robežas, bet arī konkurēt ar pārējo pasauli. ES vienotais tirgus, kas ikvienam ES dibinātam uzņēmumam ļauj pārdot preces un investēt visā ES bez jebkādām iekšējām robežām, nespētu pastāvēt, ja muitas savienība nenodrošinātu beztarifu vidi un neieņemtu tik nozīmīgu lomu importa un eksporta pārraudzībā. Starptautiskā līmenī ES pašlaik ir viens no lielākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē, kas veido 15 % no pasaules tirdzniecības 3 , un tāpēc tās pozīcija tirdzniecības pārrunās ar trešajām valstīm ir daudz spēcīgāka nekā jebkurai dalībvalstij, ja tā pārrunās piedalītos viena pati.

Pēdējo piecdesmit gadu laikā muitas savienība ir ievērojami progresējusi, un muitas dienesti tagad sekmīgi veic daudz dažādu uzdevumu uz robežām. Darbojoties kopā, dalībvalstu muitas dienesti veicina tirdzniecību un samazina birokrātiju, iekasē ieņēmumus valstu un ES budžetos 4 un aizsargā sabiedrību pret terorisma, veselības, vides un citiem draudiem. Ņemot vērā tās plašo mandātu, muita tagad ir efektīva vadošā iestāde, kas kontrolē preces uz ES ārējām robežām.

Tomēr ir gaidāmas daudzas problēmas. Jaunās tendences un tehnoloģijas — digitalizācija, savienojamība, lietu internets, datu analīze, mākslīgais intelekts un blokķēžu tehnoloģija — rada gan iespējas, gan draudus. Rodas jauni uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, e-komercija un piegādes ķēžu optimizācija, un to attīstība ir jāveicina. Vienlaikus publiskās finanses tiek pakļautas spiedienam, pasaules tirdzniecības apjomi pieaug 5 , krāpšana un kontrabanda ir regulārs un pieaugošs drauds 6 7 un pastāv nepārtraukti starptautiskās noziedzības un drošības draudi. Citās politikas jomās pieņemtās stratēģijas ietekmē un paplašina muitas uzdevumus. Ir nepieciešami resursi un finansējums, it īpaši, lai izstrādātu un uzturētu elektroniskās sistēmas, kas patlaban ir ļoti būtiskas muitas savienības darbībai. Tikmēr par prioritāti ir jānosaka darbs pie daudziem muitas nozares jautājumiem saistībā ar AK izstāšanos no ES. Tas viss vēl jo vairāk rada grūtības ES muitas dienestiem.

Pēdējos gados ir izskanējuši aicinājumi radīt vienotāku pieeju muitas savienībai un efektīvāku un saskaņotāku vispārējo pārvaldību, lai risinātu šīs problēmas. Eiropas Parlaments 8 ir norādījis uz risku, ka dažādās muitas elektroniskās sistēmas dalībvalstīs var radīt sadrumstalotību un papildu administratīvo slogu un kavēt preču plūsmu pāri robežām. Eiropas Revīzijas palāta 9 ir paziņojusi, ka importa procedūru neefektīva īstenošana, kā arī tiesiskā regulējuma trūkumi negatīvi ietekmē ES finanšu intereses. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 10 cita starpā ir norādījusi — lai tiesību aktus muitas jomā varētu efektīvi piemērot, ir jācenšas maksimāli samazināt dalībvalstu administrāciju dažādās interpretēšanas iespējamību.

2016. gada paziņojumā par ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu (“Pārvaldības paziņojums”) 11 Komisija ieteica šo problēmu risinājumus, kuri ietvēra saskaņotāku un vienotāku kopīgo muitas noteikumu piemērošanu, kas pakļauta uzlabotai politikai un operatīvām struktūrām, kuru pamatā ir partnerība; labāku muitas sadarbību ar citiem robežu pārvaldības un drošības iestādēm; kā arī daudzpusīgāku ilgtermiņa stratēģiju muitas elektronisko sistēmu izstrādei un uzturēšanai. 2017. gada martā Eiropas Savienības Padome atzinīgi novērtēja 12 Pārvaldības paziņojumu un aicināja Komisiju informēt par jaunumiem divgadu ziņojumā, īpaši ietverot dažas jomas, kuras Padome identificēja kā tādas, kam pievēršama īpaša uzmanība.

Ņemot vērā šo informāciju, šajā Paziņojumā tiek pārskatīta muitas savienības līdzšinējā darbība un identificēti paredzamie prioritārie jautājumi. Paziņojumam būtu arī jāuzlabo dialogs ar visām ieinteresētajām personām, tostarp iedzīvotājiem, uzņēmumiem, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un citām Eiropas iestādēm, kuru devums ir ļoti būtisks, lai muitas savienība arī turpmāk darbotos sekmīgi.

2.KONTEKSTS

Muitas loma

Piecdesmit muitas savienības pastāvēšanas gados pasaule un dalībvalstu muitas dienestu nozīme ir ievērojami mainījušās. Šajā laikā papildus nepārtrauktai ES un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībai muitas dienesti ar ievērojamiem panākumiem ir uzņēmušies atbildību par vairāku citu ES kopīgo politikas jomu robežu aspektu īstenošanu. Visas preces, kas tiek ievestas Eiropas Savienībā vai izvestas no tās, tiek pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pakļautas muitas kontroli.

Muitas dienesti it īpaši ir uzņēmušies vadošo lomu cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Reaģējot uz 2001. gadā veikto uzbrukumu Pasaules Tirdzniecības centram Ņujorkā, ES ieviesa drošības grozījumu tiesību aktos muitas jomā 13 . Tā tika nodrošināts, ka visā ES tiek noteikti kopēji riska kritēriji iepriekšējā kravu risku analīzē un ieviesta kopējās risku pārvaldības sistēma 14 , lai muitas dienestiem palīdzētu kopīgot informāciju par operacionāliem riskiem un rezultātus, tā atbalstot ātru reaģēšanu uz ikvienu krīzes gadījumu piegādes ķēdē. Turklāt muitas dienesti kontrolē tādas skaidras naudas kustību milzīgā apjomā, ko ieved Eiropas Savienībā un ko no tās izved individuāli ceļotāji, un šie kontroles pasākumi ir neatņemama ES darbību daļa, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Muitas dienesti arī cieši sadarbojas ar citiem robežu un drošības dienestiem, lai šos draudus novērstu.

Tiesiskais regulējums 

Tiesību akti muitas jomā tiek pieņemti ES līmenī, kaut arī to īstenošana ir dalībvalstu pienākums, kas tiek izpildīts, izmantojot dalībvalstu muitas administrācijas. Kopš 2016. gada Savienības Muitas kodekss sniedz aktuālu un vispusīgu tiesisko regulējumu muitas noteikumiem un procedūrām ES muitas teritorijā, un regulējums ir pielāgots mūsdienu tirdzniecības patiesajai situācijai un globālajiem standartiem, lai veicinātu ES uzņēmumu starptautiskās darbības. Ir sasniegts nozīmīgs progress, nodrošinot visu muitas procedūru pilnībā elektronisku pieejamību, kā tas noteikts kodeksā 18 . Muitas dienesti arī piemēro vairāk nekā 60 tiesību aktus, kuri nav saistīti ar muitu un kuru piemērošana veido daļu no citu kopīgo ES politikas jomu robežu aspektu īstenošanas pienākuma. Turklāt tiesību akti un citi rīki, kuriem nav tiesību aktu spēka, ļauj ES muitas dienestiem savstarpēji sadarboties, lai apkarotu drošības un finanšu riskus; pastāv arī starptautiskas sadarbības nolīgumi ar daudzām trešajām valstīm.

Elektroniskās sistēmas

Komisija un dalībvalstis ir kopš 2008. gada 19 kopā strādājušas pie elektronisko sistēmu izstrādes un darbības, kas ir muitas darbību pamatā. Šīs sistēmas aptver dažādas muitas procedūras, tostarp muitas deklarācijas, preču pārvietošanu, arī ienākošos un izejošos tranzītpārvadājumus ES, un informācijas plūsmas administrāciju starpā un ar Komisiju 20 . Tās ietver arī dažas kopīgas datubāzes, piemēram, par tarifiem. Septiņpadsmit elektronisko sistēmu izstrāde 21 , lai pārvaldītu Savienības Muitas kodeksā norādītās procedūras, ir būtisks solis virzienā uz e-muitas stratēģiju un īpaši svarīgs solis, lai muitas administrācijas spētu pildīt savus uzdevumus, vienlaikus veicinot tirdzniecības plūsmas.

Tirdzniecības veicināšana

Muitas misijas 22 pamatu veido vienkāršs, vispārējs princips, proti, muitām ir jālīdzsvaro savi kontroles pasākumi un likumīgas tirdzniecības veicināšana, lai Eiropas Savienībā varētu attīstīties un plaukt konkurētspējīgi uzņēmumi. Savienības Muitas kodeksa mērķis ir sasniegt šo līdzsvaru, vienkāršojot noteikumus un procedūras, vienlaikus ieviešot tādas funkcijas kā obligātas garantijas un pastiprināta drošuma un drošības noteikumi.

Būtisks instruments gan muitas kontroles pasākumiem, gan tirdzniecības veicināšanai, ko ieviesa kā daļu no drošības grozījuma, bija atzītā uzņēmēja režīms 23 . Atzītajiem uzņēmējiem tiek piešķirtas dažas priekšrocības (piem., mazāk robežkontroles pasākumu, vienkāršāka ziņojumu sniegšana, mazāks riska novērtējums utt.) apmaiņā pret ciešu sadarbību ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu piegādes ķēdes drošību. Uzņēmumi, kas vēlas izmantot šī režīma sniegtās priekšrocības, iziet stingru sertifikācijas procesu, kurš noteikts ES tiesību aktos, un tiem ir jābūt gataviem veikt papildu darbības, lai nepārtraukti parādītu muitas dienestiem, ka tie pilnībā pilda savus pienākumus un aktīvi palīdz nodrošināt starptautisku piegādes ķēžu drošumu un drošību. Savienības Muitas kodeksā ir noteikti režīma priekšrocību uzlabojumi, bet vienlaikus potenciālajiem atzītajiem uzņēmējiem tiek prasīta stingru papildu nosacījumu ievērošana. Šādu uzņēmēju skaits 2016. gada beigās sasniedza gandrīz 16 000, un viņu iesaiste piegādes ķēdē šajā pašā gadā bija 77 %.

Regulāri turpinās darbs pie režīma vispārējās pārvaldības pilnveidošanas un pie tā, lai nodrošinātu vienotu pieeju visā muitas savienībā. Tomēr šis režīms var būt uzticams un efektīvs vien tad, ja dalībvalstis nodrošina tā pareizu kontroli, it īpaši, tūlītēji rīkojoties gadījumos, kad tiek konstatētas problēmas vai neatbilstība. Šajā kontekstā dalībvalstis nepārtraukti apmainās ar informāciju par specifiskiem riskiem saistībā ar visiem atzīto uzņēmēju procesa posmiem.

3.PĀRSKATS PAR MUITAS SAVIENĪBAS DARBĪBU PRIORITĀRAJĀS JOMĀS

Neskatoties uz daudzajiem sasniegumiem pēdējo piecdesmit gadu laikā, Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un Padomei, ka daudz vēl jādara, lai nodrošinātu, ka muitas savienība arī turpmāk spēj risināt radušās problēmas. Šajā nodaļā ir norādītas pēdējo gadu muitas savienības darbības uzlabošanas iestrādes, ko ierosinājusi Komisija savā Pārvaldības paziņojumā un apstiprinājusi Padome savos 2017. gada marta secinājumos. Šajā nodaļā uzmanība tiek pievērsta prioritārajām jomām, kuras minētajajos secinājumos ir identificējusi Padome. Tāpat tiek minēts jau aizsāktais darbs pie turpmāka progresa katrā no pētāmajām specifiskajām jomām.

I.Savienības Muitas kodeksa īstenošana

Mūsdienīga un efektīva tiesiskā regulējuma pilnīga īstenošana ir ļoti būtiska, lai muitas savienība darbotos sekmīgi. Komisija nesen ziņoja 24  par Savienības Muitas kodeksa, kas tiek piemērots kopš 2016. gada 1. maija, īstenošanas pašreizējo situāciju. Tiesību aktu noteikumi darbojas nevainojami, un regulāri notiek diskusijas ar tirdzniecības nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm, lai risinātu ikvienu interpretācijas un piemērošanas jautājumu. Turklāt Komisija 2016. gadā kodeksā iestrādāja 15 e-mācību moduļus, lai palīdzētu ieviest un vienoti īstenot šo regulējumu. Norāžu dokumentiem, kuros tiek izskaidroti noteikumu piemērošanas praktiskie aspekti, ir arī būtiska loma kodeksa pareizā īstenošanā. Dalībvalstis un tirdzniecības nozares pārstāvji ir sadarbojušies ar Komisiju, lai pabeigtu visas šādas nepieciešamās pamatnostādnes, un turpina sadarboties, lai aktualizētu šos dokumentus, kad vien tas ir nepieciešams.

Lielākā daļa darba pie elektronisko sistēmu (kopā — 17) atjaunināšanas vai izveides, kas paredzēta Savienības Muitas kodeksā, tiks pabeigta līdz 2020. gadam. Tomēr dažas sistēmas sāks izmantot pakāpeniskāk līdz 2025 25 . Gadam, un tās būs atkarīgas no finansējuma atbilstoši nākamajām ES muitas finansēšanas programmām. Visu elektronisko sistēmu darbības nodrošināšana ir būtiska, lai muitas administrācijas varētu pārvaldīt finanšu un drošības riskus, vienlaikus veicinot tirdzniecību.

Dalībvalstu muitas administrācijām līdz 2019. gada maijam vēl jāizpilda nozīmīgs uzdevums — atkārtoti jānovērtē daudzās pilnvaras, kas piešķirtas atbilstoši iepriekšējam muitas tiesiskajam regulējumam, proti, Kopienas Muitas kodeksam. Pilnvarojumi uzņēmējiem tiek piešķirti dažādos nolūkos, galvenokārt, lai atļautu piemērot kādas vienkāršotas vai ne pārāk sarežģītas muitas procedūras. Labs piemērs ir pilnvarojums, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu. Tā kā pilnvarojumu piešķiršanas nosacījumi atbilstoši Savienības Muitas kodeksam var būt mainījušies un dažkārt ir kļuvuši stingrāki un vienotāki, ir atkārtoti jāizvērtē esošie pilnvarojumi, lai nodrošinātu jauno noteikumu stingru piemērošanu.

II.Muitas IT sistēmu vidēja termiņa un ilgtermiņa vispusīgas stratēģijas izstrāde

Kā Komisija ir norādījusi savā Pārvaldības paziņojumā, izmaksas par arvien sarežģītāku ES mēroga muitas elektronisko sistēmu uzturēšanu nākamos gados būs ievērojamas, un to pārvaldībai ir nepieciešams rast risinājumus. Turklāt ir jārisina ilgāka termiņa problēmas — kā novērst centienu un resursu dublēšanos, atjauninot vecas elektroniskās sistēmas katrā dalībvalstī. Tajā pašā laikā elektroniskās sistēmas ir neatņemama muitas savienības efektīvas un modernizētas darbības daļa.

Tāpēc dalībvalstis un Komisija ir iesaistījušās plašās diskusijās, cenšoties rast efektīvāku, rentablāku un racionālāku pieeju elektronisko sistēmu pārvaldībai. Ir sasniegts neliels progress iespējamo risinājumu identificēšanā, ņemot vērā digitalizācijas programmu, starpnozaru savstarpējas sadarbības pieeju potenciālu un tehnoloģijas inovāciju ietekmi turpmākajos gados.

III.Muitas savienības pārvaldības pilnveidošana

Padome un Komisija ir vienisprātis, ka muitas savienībai nepieciešama ilgtermiņa vispusīga politika un kopīgs operatīvās vadības redzējums. Tā nepieciešamos lēmumus varēs pieņemt iekļaujošā partnerībā dažādās politikas jomās ar dažādām ieinteresētajām personām, ņemot vērā visu vajadzības.

Viena no grupām, ko izmantos šīs muitas savienības kopīgai vadībai, ir Komisijas muitas ģenerāldirektoru padomdevēju grupa (Muitas politikas grupa). Muitas politikas grupas iesaiste Savienības Muitas kodeksā noteikto elektronisko sistēmu ieviešanas datumu pārskatīšanā ir nesens piemērs tam, kā stabila Komisijas un dalībvalstu partnerība var palīdzēt efektīvi pārvaldīt muitas prioritātes. Komisija ierosina piešķirt šai grupai skaidrāku un konkrētāku lomu saistībā ar darbu pie muitas savienības.

IV.Muitas savienības darbības turpmāka pilnveidošana

Nepārtraukta politikas uzraudzība, iespējamās ietekmes analīze un novērtējums ir būtiskas muitas savienības pārvaldības daļas. Šajā nolūkā Komisija ir strādājusi pie muitas savienības darbības rezultātu novērtēšanas rīka pilnveidošanas, lai palīdzētu virzīt politikas formulēšanu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Šim rīkam būtu jāļauj sistemātiski novērtēt muitas savienības darbības rezultātus attiecībā pret tās stratēģiskajiem mērķiem, raugoties no efektivitātes, iedarbības un vienotības perspektīvas, kā arī analizējot galvenās tendences un līdz ar to identificējot uzlabojamās jomas. Šis rīks ir nepieciešams, lai veicinātu galveno ieinteresēto personu un plašākas publikas izpratni par muitas savienības sasniegumiem un pievienoto vērtību.

Muitas savienības darbības novērtēšanas rīks darbojas, vērtējot muitas savienības funkcionēšanu, kā pamatā ir galvenie darbības rādītāji vairākās jomās, piemēram, finanšu interešu aizstāvībā, ES iedzīvotāju drošuma un drošības nodrošināšanā un muitas dienestu nozīmīguma novērtēšanā, kad tiek veicināta ES izaugsme un konkurētspēja. Muitas savienības darbības rezultātu novērtēšanas rīks ir pierādījis savu noderību, tomēr tas ir jāpilnveido vēl vairāk, lai stiprinātu uz datiem balstītu politikas izveidi, tostarp izstrādājot galvenos darbības rādītājus un uzlabojot atsauces vērtību sistēmas izmantošanu, kā arī mūsdienīgu analītisko metožu un rīku izmantošanu. Šajā darbā ir būtiski paļauties uz sinerģiju starp muitas dienestiem, Komisiju, citām iestādēm, kurām ir robežu pārvaldības pienākumi, un starptautiskajām organizācijām, lai varētu atkārtoti izmantot datu avotus un novērstu iespējamo dublēšanos. 

V.Vienloga sistēma

Komisija izvērš darbu pie ES muitas vienloga sistēmas vides, kas atzītam uzņēmējam ļautu standartizēti iesniegt datus daudzos un dažādos regulatīvos nolūkos (piem., veterinārajā, sanitārajā, vides u. c. nolūkā) vairākiem saņēmējiem, kā arī izmantojot saskaņotus piekļuves punktus. ES muitas vienloga sistēma varētu sniegt daudz ieguvumu, nākot par labu gan tirdzniecības kopienai, gan regulatīvajām iestādēm. Šī ir kompleksa joma, kurā jāstrādā rūpīgi, lai novērstu dublēšanos un liekus izdevumus. Ņemot to vērā, Komisija un dalībvalstis ir vienojušās ieviest muitas vienloga sistēmas vidi, izmantojot pakāpenisku pieeju. Pirmo posmu veido rīku nodrošināšana, lai savienotu ES sertifikātu sistēmas ar valstu sistēmām, tā ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem automātiski pieņemt elektroniskus sertifikātus, ko izsniegušas citas iestādes, kuru datubāze ir iestatīta ES līmenī. Nākamais iespējamais posms varētu būt satvara noteikšana, lai atbalstītu vienotas un saskaņotas vides iedibināšanu muitas vienloga sistēmas pakalpojumiem Eiropas Savienībā.

VI.Muitas un nodokļu sektora sadarbības uzlabojumi

Ļoti būtiski ir uzlabot muitas dienestu un nodokļu iestāžu sadarbību, īpaši ņemot vērā to, ka muitas dienesti nodrošina pareizu PVN un akcīzes nodokļu piemērošanu preču importam. Sadarbības nopelni, ko daudzkārt uzsvēruši Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Revīzijas palāta un Komisija, ietver labāk līdzsvarotus kontroles pasākumus un tirdzniecības veicināšanu, noteikumu neatbilstību mazināšanu, palīdzību krāpšanas apkarošanā un racionālākā administrēšanā. Iepriekšējā gadā šajā ziņā tika veiktas nozīmīgas iestrādes.

2017. gada decembrī dalībvalstis vienojās 28 par vienkāršāku un efektīvāku PVN noteikumu nodrošināšanu uzņēmumiem, kuri preces pārdod patērētājiem tiešsaistē, kā arī vienojās atcelt pašreizējo praksi, kad PVN nepiemēro nelielu sūtījumu importēšanai no valstīm, kas nav ES, jo tā tika radīta negodīga konkurence un kropļošana par sliktu ES uzņēmumiem. Turpinās diskusijas ar muitas dienestiem un nodokļu iestādēm, jo muitas dienestiem būs būtiski pienākumi, pārvaldot PVN piemērošanu importam saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.

2017. gada novembrī Komisija pieņēma priekšlikumu 29 padarīt PVN sistēmu drošāku pret krāpšanu un apkarot plaša mēroga PVN krāpšanu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot sadarbību starp muitas dienestiem un nodokļu iestādēm, iekasējot PVN par importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai novērstu to, ka ļaunprātīgi tiek izmantots tirdzniecības veicināšanas pasākums, kas pazīstams kā 42. procedūra. Šajā priekšlikumā tiek risināti vājie posmi, kurus atklājusi Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, veicot izmeklēšanas par šīs muitas procedūras īstenošanu.

Padomē turpinās sarunas, un vienošanās par šo iniciatīvu ir būtiska daļa no muitas programmas turpmākajos gados. Papildus likumdošanas pasākumiem vajadzētu būt arī konkrētai dalībvalstu nodokļu iestāžu un muitas dienestu iesaistei, lai tiktu izmantoti nepieciešamie sadarbības kanāli.

Turklāt Eiropas Prokuratūrai (EPPO) 30 tiks uzticēts izmeklēt un ierosināt lietu par ES krāpšanas gadījumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tostarp par krāpšanu muitā un smagiem PVN krāpšanas gadījumiem. Ar tā saukto PIF direktīvu 31 , kas pieņemta 2017. gada 5. jūlijā, tiek saskaņotas definīcijas, sankcijas un ierobežojumu periodi vieniem un tiem pašiem noziedzīgiem nodarījumiem.

VII.Turpmāka tirdzniecības nozares iesaiste ES tiesību aktos muitas jomā

Tirdzniecībai joprojām ir būtiska nozīme, palīdzot nodrošināt to, ka muitas procedūras un noteikumi ir funkcionējoši, un atbilstoši līdzsvarojot likumīgu uzņēmēju prasības ar efektīviem kontroles pasākumiem. Komisija turpina pilnveidot mehānismu, lai stiprinātu tirdzniecības devumu dažādos procedūras posmos, pārskatot galvenā konsultētāja — Tirdzniecības kontaktu grupas — darba uzdevumus. Līdzās galvenajai platformai Komisija arī veicina kopīgas muitas nozares un tirdzniecības nozares diskusijas dažādos tiesību aktu izstrādes un īstenošanas posmos.

VIII.Lielāka muitas dienestu darbību un pārvaldības vienotība

Komisija uzskata, ka ciešāka operatīvā sadarbība starp valstu muitas dienestiem ir īpaši svarīga. Jo īpaši raugoties no viedokļa par ES kopējās riska pārvaldības sistēmas muitas kontroles pasākumiem, īpaša uzmanība ir jāpievērš organizatoriskām sadarbības spējām, lai sasniegtu labāko iespējamo ieguldījumu atdevi no jauniem datiem, sistēmām un noteikumiem.

Tiesību aktu muitas jomā īstenošana ir katras dalībvalsts pienākums, tomēr vienota ieviešana ir muitas savienības kā viena veseluma uzdevums un bažas. Programma “Muita 2020” nodrošina organizatorisku, metodisku un budžeta satvaru sadarbībai starp valstu muitas dienestiem, lai darbības līmenī būtu pieļaujama lielāka vienotība. Pievienotā vērtība visvairāk izpaužas elektronisko sistēmu jomā, kur programma ļauj izstrādāt un izmantot Eiropas sistēmas. Programma nodrošina būtisku pievienoto vērtību arī saistībā ar sadarbības pasākumiem, piemēram, projektu grupām, un daudzas no tām ir devušas muitas savienībai vērtīgu rezultātu 34 .

Programmas “Muita 2020” jaunievedums ir ekspertu grupas, kas izveidotas, lai sasniegtu rezultātus, izmantojot intensīvāku sadarbību starp dažām valstīm konkrētas problēmas risināšanā. Vairākas 2016. gadā izveidotas ekspertu grupas parādīja daudzsološus rezultātus 2017. gadā, piemēram, valstu muitas laboratoriju speciālo zināšanu apkopošana un paraugu analīzes un rezultātu kopīgošanas aprīkojums, kā arī CELBET (skatīt tabulu). Neskatoties uz daudzsološajiem rezultātiem, dažas ekspertu grupas nav izmantojušas visu savu potenciālu. 2017. gada vasarā veiktā aptauja liecina, ka viens no iemesliem varētu būt lielais administratīvais slogs, lai izveidotu un vadītu ekspertu grupas.

Muitas savienības darbība un turpmāka par to atbildīgo valsts muitas dienestu integrācija joprojām ir pilnībā atkarīga no muitas programmas. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pasaule, Eiropas Savienība un muitas savienība, ir ļoti svarīgi, lai šī programma turpinātu darboties arī pēc 2020. gada.

4.PAREDZAMIE PRIORITĀRIE JAUTĀJUMI

Muitas savienība nevar būt statiska. Tirgi, tirdzniecība un tehnoloģijas ir dinamiskas, un muitas savienībai ir jāatbalsta šīs tendences. Lai tā būtu, dalībvalstu muitas administrācijām ir ne tikai jāattīstās iepriekšējā nodaļā minētajās jomās, bet arī jāizvērtē turpmākās attīstības stratēģijas, jaunas pieejas un dažādi darbības veidi, ņemot vērā arī mazāku resursu radītās grūtības un lielākas atbildības iespējamību nākotnē. Ņemot to vērā, Komisija izvirza tālāk norādīto prioritāro jautājumu sarakstu, kas tuvā nākotnē būs jāizvērtē muitas politikas forumos.

a) Brexit pārvaldība. AK izstāšanās no Savienības un tās muitas savienības, kā arī izrietošais fakts, ka AK kļūs par trešo valsti, būtiski ietekmēs visus muitas procesus. Raitas izstāšanās un izmaiņu, piemēram, muitas procesu maiņas, īstenošanas nodrošināšana ietekmēs Komisijas un dalībvalstu resursus īpaši saistībā ar ievērojamām neskaidrībām par pašu izstāšanos. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pārbaudīs muitas procesus un procedūras, lai identificētu juridiskus, IT un jebkurus citus aspektus, kuriem izstāšanās sakarā ir jāpievērš uzmanība. Ir skaidrs, ka saistībā ar minētajiem pasākumiem būs jākoriģē muitas IT sistēmas, kas var radīt papildu izmaksas un lielāku pieprasījumu pēc resursiem un sadarbības dalībvalstu un Komisijas starpā, kā arī pašu dalībvalstu starpā. Tāpat izmaiņas būs jāveic uzņēmējiem. Lai informētu ieinteresētās personas, ir sperts pirmais solis — ir publicēts paziņojums par AK izstāšanās sekām muitas jomā un netiešās taksācijas (PVN un akcīzes nodokļi) attiecīgajiem aspektiem.

b) Kontroles stiprināšana un krāpniecības novēršana. Tā kā izvairīšanās no muitas nodevu un PVN maksāšanas ir jākompensē ar lielākām dalībvalstu iemaksām ES budžetā un to galu galā sedz ES nodokļu maksātāji, ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis saprastu, kā uzlabot kontroles pasākumu efektivitāti. Lai nodrošinātu kopēju pieeju muitas finanšu risku pārvaldībai ES, Komisija nesen pieņēmuma lēmumu par kopējiem finanšu risku kritērijiem un standartiem 37 . Ņemot vērā pārrobežu aktivitāti, sekmīgai cīņai ar krāpšanu ir jāietver jauni un dažādi preču kontrolēšanas veidi, piemēram, optimizējot IT sistēmas, lai kontrolei labāk atlasītu riskantus darījumus, un vairāk paļaujoties uz uzticamiem tirgotājiem un viņu datiem, nepametot novārtā izmēģinātas un uzticamas kontroles metodes atbilstošās situācijās.

c) Aktīvākas ES tiesību aktu muitas jomā uzraudzības izmantošana. Ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis vienoti ieviestu tiesību aktus muitas jomā, jo krāpnieki var izmantot vājās puses vienā ārējā robežā, lai radītu problēmas visai muitas savienībai. Paredzams, ka Komisija uzraudzīs to, kā dalībvalstis īsteno kopējus muitas noteikumus un, ja nepieciešams, rīkojas, lai nodrošinātu atbilstību. Lai gan šajā ziņā pārkāpumu procedūras ir nozīmīgs rīks, tās ir jāuzskata par galēju līdzekli. Tieši tāpēc Komisija uzņemas arī sadarbības un spēju veidošanas pasākumu īstenošanu dalībvalstu vidū, tostarp līdzbiedru uzraudzību, kuras mērķis ir veicināt paraugpraksi un vispārēju izpratni par muitas noteikumiem. Pašreizējā Komisijas politika par muitas savienības uzraudzību tiek pārskatīta, un mērķis ir labāk izprast visu pušu procesus un labāk izmantot resursus.

d) Muitas administrāciju efektivitātes uzlabošana. Lielāka sadarbība operatīvo dienestu vidū uz sauszemes, tostarp nodokļu un muitas administrāciju vidū, varētu palīdzēt ierobežotus resursus izmantot efektīvāk. Pieredze, kas gūta no pašreizējiem programmas “Muita 2020” projektiem, liecina, ka dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā sniedz lielu pievienoto vērtību un tāpēc tā ir jāturpina, piemēram, cenšoties izpētīt jaunas datu analīzes metodes, testējot sadarbības darba modeļus un identificējot iespējamās spēju vajadzības, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt starptautiskus riskus muitošanā un darbā ar kontroli pēc preču izlaišanas.

e) Inovāciju izmantošana. Jaunā digitālā realitāte ar saviem jaunajiem darījumdarbības modeļiem, darbības veidiem, automatizāciju, fragmentāciju un izmaiņām vērtību ķēdē ietekmē ES konkurētspēju, taisnīgumu, ko ES cenšas sasniegt, kā arī tās drošumu un drošību. Ir svarīgi neatpalikt un izmantot attīstības posmā esošās tehnoloģijas, tostarp īpaši datu analīzi un drīzumā pieejamo blokķēdes pieeju, kas ar dalībvalstīm jau ir pārrunāta vairākkārt. Starpnozaru sadarbība un sadarbspēja ir galvenās prasības tehnoloģiju attīstības pamatā. Iespējams, būs nepieciešami jauni Eiropas un starptautiskie standarti.

f) Muitas elektronisko sistēmu un to izmantošanas optimizācija. Lielāka dalībvalstu sadarbība elektronisko sistēmu jomā ir ļoti svarīga, lai samazinātu vispārējās izmaksas un novērstu sistēmu izstrādes, uzturēšanas un darbības izmaksu dublēšanos. Dalībvalstis jau ir stingri pieprasījušas izpētīt lielāku sistēmu centralizāciju, kā arī sadarbības risinājumus, kā norādīts Komisijas ziņojumā par muitas dienestu IT stratēģiju 38 . Pamatojoties uz ziņojumu, Komisija īstermiņā aktīvi iesaistīsies dažādu alternatīvu analīzē šajā jomā.

g) Darbs ar e-komerciju. Līdz šim e-komercijas radītās problēmas muitas dienestiem ir labi zināmas. Saistībā ar kontroles pasākumiem un piemērojamo nodevu iekasēšanu — mūsdienās muitas dienestiem ir jātiek galā ar ievērojamu to preču apjoma pieaugumu, kas tiek pirktas tiešsaistē ārpus ES. Katru gadu par 10–15 % īpaši pieaug Eiropas Savienībā importēto zemas vērtības preču apjoms. Muitas dienesti izmanto efektīvus kontroles pasākumus, lai prioritāri apkarotu krāpšanu, un iekasē piemērojamās nodevas par šo preču importu, tomēr vienlaikus tiem ir jāatbalsta un jāveicina šī tirdzniecības veida attīstība, kas uzņēmumiem un iedzīvotājiem sniedz daudz priekšrocību. Komisija aktīvi atbalsta uzņēmējus, lai viņi drošības un drošuma nolūkos sagatavotos informācijas elektroniskai nodrošināšanai pirms [preču] saņemšanas līdz 2020. gadam, kā noteikts Savienības Muitas kodeksā.

h) Muitas savienības kapitalizācija, lai uzlabotu ES drošību. Rīcība, lai uzlabotu ES drošību, nozīmē, ka ir jāizvērtē, kā kopējas politikas nostādnes policijas, robežu pārvaldības un muitas jomā var labāk darboties kopā, lai cīnītos pret smagiem noziegumiem, organizēto noziedzību un terorismu un lai īpaši uzlabotu aizsardzību uz ES ārējām robežām. Sīkāk jāizpēta arī praktiskas sadarbības jomas operatīvā līmenī ar robežsargiem un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Muitas dienesti kā galvenie dienesti, kas pārrauga preču pārvietošanu pāri ārējām robežām un kam ir īpaša atbildība par iepriekšēju kravu risku analīzi, ir galvenais partneris drošības un likumu izpildes iestādēm starptautisku draudu apkarošanā.

i) Nepārtraukts darbs ar starptautiskajām attiecībām. 2017. gadā imports no trešajām valstīm Eiropas Savienībā sasniedza 1879 miljardus EUR un eksports no ES uz trešajām valstīm — 1859 miljardus EUR 39 . Ārējās tirdzniecības apjoms arvien pieaug. Tāpēc ir jāturpina un jāstiprina sadarbība starp ES un trešajām valstīm, gan lai uzlabotu atbilstību muitas noteikumiem, gan lai vienlaikus veicinātu ES tirdzniecību ar pārējo pasauli. Paralēli ir jāstrādā pie spēcīgu piegādes ķēžu izveides starptautiskā līmenī Pasaules Muitas organizācijas forumā, turpinot stiprināt atzītā uzņēmēja statusu. Tālāka atzīto uzņēmumu programmu savstarpēja atzīšana partnervalstīs (šādas programmas jau darbojas ASV, Ķīnā, Japānā, Šveicē un Norvēģijā) ir ļoti svarīga, arī lai vairāk iedrošinātu uzņēmējus iegūt šo atzītā uzņēmēja statusu.

5.NOBEIGUMS

Muitas savienība atrodas krustcelēs. Mums ir jauns tiesiskais regulējums, jaunas darba metodes un jauni IT rīki. Tas viss dažu nākamo gadu laikā ir jāīsteno saskaņoti tādā veidā, lai veicinātu atbilstības nodrošināšanu un pievērstu uzmanību risku jomām, vienlaikus aptverot citas politikas jomas, īpaši drošību, lai stiprinātu ES kopējo politiku.

Muitas savienības attīstība ir dinamisks process, un pēdējo gadu laikā esam progresējuši daudzās jomās, kas saistītas ar muitas savienības labāku pārvaldību. Šajās jomās darbs ir jāturpina. Tomēr vienlaikus Komisija uzskata, ka ES muitas dienestiem ir jāskatās uz jaunām prioritārajām jomām, lai risinātu turpmākās problēmas. Minētās jomas ir šādas.

·Brexit pārvaldība

·Kontroles stiprināšana un krāpniecības novēršana

·Aktīvākas ES tiesību aktu muitas jomā uzraudzības izmantošana

·Muitas administrāciju efektivitātes uzlabošana

·Inovāciju izmantošana

·Muitas elektronisko sistēmu un to izmantošanas optimizācija

·E-komercijas radīto problēmu risināšana

·Muitas savienības kapitalizācija, lai uzlabotu ES drošību

·Nepārtraukts darbs ar starptautiskajām attiecībām

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo ziņojumu un cer aktīvi sadarboties ar šīm iestādēm turpmākajā darbā.

(1)

 COM(2017) 2025.

(2)

 Muitas savienību veido 28 Eiropas Savienības dalībvalstis, dažas Apvienotās Karalistes teritorijas, kas nav daļa no ES, un Monako. 

(3)

 ES-28 tirdzniecības plūsmas statistiskās vērtības kopsumma 2016. gadā bija 3,5 triljoni EUR jeb 9,5 miljardi EUR dienā (avots: Eurostat).

(4)

 Muitas nodevas veido 14 % no ES kopbudžeta — 20 miljardi EUR 2016. gadā no 25 miljardiem EUR iekasēto nodevu.

(5)

 Pasaules tirdzniecība spēcīgi un stabili sāka atgūties 2016. gada otrajā pusē, proti, gada tirdzniecības pieaugums 2017. gadā bija 4,5 % salīdzinājumā ar tikai 1,5 % 2016. gadā — Prognoze par 2018. gada pavasari, 1. piezīme: Nostājas dokuments (Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija).

(6)

 Padomes 2017. gada 8. septembra progresa ziņojumā par krāpšanas apkarošanu akcīzes nodokļa jomā Nr. 11760/17 ir norādīts, ka “saskaņā ar konservatīvām aplēsēm tabakas produktu kontrabanda valstu un Eiropas Savienības budžetiem izmaksā vairāk nekā 10,2 miljardus EUR zaudētu valsts ieņēmumu gadā”. Vienlaikus Eiropas Savienības muitas robežšķērsošanas vietās būtiski trūkst kontroles iekārtu un sistēmu.

(7)

 Eiropola un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veikto pētījumu rezultāti liecina, ka viltoti un pirātiski produkti veido līdz 5 % no visiem produktiem, kas tiek importēti Eiropas Savienībā, un to vērtība sasniedz 85 miljardus EUR. Zīmoli, kurus visvairāk skar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, galvenokārt ir reģistrēti Eiropas Savienībā (2017 Situation Report on Counterfeiting and Piracy in the European Union, Europol and European Union Intellectual Property Office, June 2017) (“2017. gada ziņojums par situāciju viltošanas un pirātisma jomā Eiropas Savienībā”, Eiropols un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, 2017. gada jūnijs).

(8)

Rezolūcija par ES Muitas kodeksa īstenošanas problēmu novēršanu — 2016/3024.

(9)

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 19/2017.

(10)

INT/814.

(11)

 COM(2016) 813 final.

(12)

 Padomes Secinājumi par ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu (dok. 7585/1/17 REV 1).

(13)

 Kopienas Muitas kodekss, ko tagad aizstājis Savienības Muitas kodekss. Savienības Muitas kodekss ļauj veikt risku pārbaudes saistībā ar dažādiem draudiem (tostarp riskiem drošībai, vides drošībai un aizsardzībai, veselībai un patērētājiem) un atbalsta muitas dienestu devumu smagu noziedzīgu nodarījumu un terorisma konstatēšanā un novēršanā attiecībā uz preču pārvietošanu neatkarīgi no tā, vai pārkāpums ir saistīts ar muitu.

(14)

 Kopējā riska pārvaldības sistēma ir nodrošinājusi muitas dienestiem jaunus kopīgus rīkus, tostarp muitas riska pārvaldības sistēmu, lai kopīgotu informāciju par operacionāliem riskiem un rezultātus, tā palīdzot identificēt ļoti mobilus starptautiskus noziegumus un reaģēt uz tiem un atbalstot ātru reaģēšanu uz ikvienu krīzes gadījumu piegādes ķēdē. Pamatojoties uz pieredzi, kas ietverta muitas riska pārvaldības sistēmā, tika identificētas galvenās uzlabojamās jomas un Padomes 2014. gada decembrī apstiprinātā Eiropas Savienības muitas riska pārvaldības stratēģija un rīcības plāns sniedz vispusīgu programmu riska pārvaldības stiprināšanai septiņās jomās. 

(15)

https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/facts_figures_en.pdf

(16)

 Protection of the European Union's financial interests – Fight against fraud Annual Report (Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — gada ziņojums par cīņu pret krāpšanu), 2016. gads, SWD(2017) 266 final, 21.7.2017.

(17)

 Komisijas dienestu darba dokuments — ietekmes novērtējums — pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Savienības teritorijā vai izved no tās, un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu, SWD(2016) 470 final.

(18)

Ziņojums par SMK īstenošanu — Com(2018) 39 final.

(19)

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 25. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

(20)

Tas ietver, piemēram, saskarni ar Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (AFIS), kurā apkopotas lietotnes, kas dalībvalstu muitas dienestiem ļauj konstatēt un apkarot krāpšanu muitā.

(21)

 Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2016/578, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu

(22)

 SMK 3. pants

(23)

Atzītā uzņēmēja (AU) koncepcija tika ieviesta 2005. gadā, izmantojot Pasaules Muitas organizācijas (PMO) SAFE standartus, un tā ir starptautiski atzīta par efektīvu piegādes ķēžu drošības instrumentu, kas joprojām cenšas veicināt starptautisku tirdzniecību. To arvien vairāk izmanto par etalonu, veidojot uzticamas uzņēmēju programmas citās jomās, īpaši civilās aviācijas drošības, jūras drošības, divējāda lietojuma preču eksporta kontroles pasākumu un taksācijas jomā.

(24)

 Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības Muitas kodeksa īstenošanu un par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar SMK 284. pantu — COM(2018) 39 final.

(25)

COM (2018) 85 final, 2018. gada 2. marts.

(26)

COM(2018) 178 final.

(27)

Atsauce, ja šo pabeidz pirms ziņojuma pieņemšanas.

(28)

http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/12/05/vat-on-electronic-commerce-new-rules-adopted/ 

(29)

 COM(2017) 706 final. 

(30)

Padomes Regula (ES) 2017/1939, OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(31)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(32)

2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455.

(33)

  https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-trade-consultations_en

(34)

- ārējo sauszemes robežu satiksmes, draudu un resursu analīzes;

- ekspertu tīklu izveide, piemēram, gaisa, jūras un sauszemes transporta jomai, kas kopīgo paraugprakses un pārskata darbības/tehnoloģiju jautājumus, kuru pamatā ir risku analīze;

- kopīgota pakalpojuma prototips, kas atbalsta to, ka jūras konteineri ir muitas kompetencē;

- importa kontroles sistēmas reformu programma, kas nodrošina jaunu platformu sadarbībai starp muitas dienestiem un citām likumu izpildes funkcijām iepriekšējā kravu risku analīzē; tās mērķis ir uzlabot deklarēto datu kvalitāti un ļaut reāllaikā kopīgot deklarētos datus un informāciju par riskiem (tostarp kontroles rezultātus).

(35)

 CELBET projekta ziņojuma (26.09.2017.) 3.1. darba uzdevumā “Pašreiz pieejamo kontroles un noteikšanas iekārtu uzskaite” tika ziņots par 3.2.1. apakšuzdevuma “Katras robežšķērsošanas vietas nepilnību analīze” rezultātiem. Secinājums bija šāds (ziņojuma 15. lpp.): “Galvenais secinājums pēc iekārtu uzskaites [ES ārējās robežas 174 sauszemes robežšķērsošanas vietās] ir tāds, ka situācija ar iekārtām un infrastruktūru nav ideāla. Analīzē lielākas bažas rada tas, ka 53 % robežšķērsošanas vietu trūkst automatizētu numura zīmju/konteinera numuru atpazīšanas sistēmu (ANPRS), kas būtu stabils risku pārvaldības pamats un efektīvs risku pārvaldības rīks. Turklāt 46 % robežšķērsošanas vietu nav kravu un smago automobiļu un vagonu pārbaudes skeneru, un pat savi manuālās kontroles rīki nav pieejami 51 % robežšķērsošanas vietu.”

(36)

 Igaunija (koordinētāja valsts), Somija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Horvātija

(37)

Atsauce, ja šo pabeidz pirms ziņojuma pieņemšanas.

(38)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par muitas IT stratēģiju — COM (2018) 178 final.

(39)

Muitas savienības darbības 2016. gada pārskats