52018DC0406

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Igaunijas 2018. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Igaunijas 2018. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Igaunija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku, ko Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome 2018. gada 14. maijā pieņēma Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (“ieteikums par eurozonu”).

(2)Ņemot vērā to, ka Igaunija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ekonomiskajā un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Igaunijai būtu jānodrošina pilnīga un savlaicīga ieteikuma par eurozonas ekonomikas politiku īstenošana, kā tas ir atspoguļots turpmāk minētajos ieteikumos, jo īpaši 1. ieteikumā.

(3)2018. gada ziņojums par Igauniju 4 tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēti Igaunijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2017. gada 11. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Igaunijas virzība uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. No Komisijas veiktās analīzes secināms, ka Igaunijā nepastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība.

(4)Igaunija 2018. gada 26. aprīlī iesniedza savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi tika aplūkoti, veicot Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu plānošanu 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos minēto noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 6 .

(6)Uz Igauniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība plāno, ka notiks pāreja no vispārējās valdības budžeta deficīta, kas 2017. gadā bija 0,3 % apmērā no IKP, uz pārpalikumu 0,2 % apmērā no IKP 2018. gadā, 0,5 % apmērā no IKP 2019. gadā, virzībā uz līdzsvarotāku budžetu pēc tam. Igaunijas vidējā termiņa budžeta mērķis ir panākt strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu, tiek prognozēts, ka pārrēķinātais 7 strukturālais deficīts sasniegs 0,8 % no IKP 2018. gadā, 0,4 % no IKP 2019. gadā un arī pēc tam nedaudz saglabāsies. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP saglabāsies mazāka par 9 % no IKP 2018. un 2019. gadā, samazinoties līdz 5,3 % no IKP 2022. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir minētās budžeta prognozes pamatā, ir labvēlīgs. Ar pieņēmumiem galvenokārt par to, kādus ieņēmumus radīs dažādie jaunie nodokļu pasākumi, kas vēl nav skaidri precizēti un kas skar visus programmas laikposma gadus, ir saistīti negatīvi riski.

(7)Attiecībā uz 2018. gadu Igaunijai tika ieteikts turpināt virzību uz vidēja termiņa budžeta mērķi. Tas saskan ar valdības neto primāro izdevumu maksimālo nominālā pieauguma tempu 8 6,1 % apmērā, kas atbilst pieļaujamam strukturālās bilances pasliktinājumam par 0,2 % no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2018. gadā būs neliela novirze no minētās prasības. Ņemot vērā Igaunijas prognozēto izlaides starpību 2,7 % apmērā un prognozēto IKP pieaugumu, kas būs zemāks par aprēķināto potenciālo pieauguma tempu, valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma tempam 2019. gadā nebūtu jāpārsniedz 4,1 % atbilstoši strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP, kas izriet no prasību matricas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi nemainīgas politikas apstākļos, pastāv risks, ka būs neliela novirze no minētās prasības 2019. gadā un 2018. un 2019. gadā kopā. Kopumā Padome uzskata, ka Igaunijai jābūt gatavai veikt turpmākus pasākumus, lai 2018. un 2019. gadā nodrošinātu atbilstību prasībām.

(8)Nodrošināt atbilstošu sociālās drošības tīklu, ko atbalsta labāku pakalpojumu nodrošināšana, Igaunijā joprojām ir liela problēma. Igaunija tērē mazāk sociālās aizsardzības jomā (apmēram 16 % no IKP), nekā ir vidējais citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājs (apmēram 28 % no IKP). Sociālo pārskaitījumu ietekme uz nabadzības samazināšanu uzlabojas, bet tā joprojām ir vāja un zemāka par Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Igaunijai joprojām ir augsts nabadzības riska rādītājs, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, bezdarbnieku mājsaimniecībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri dzīvo vieni. Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ienākumu nevienlīdzība (5,6 % 2016. gadā) joprojām ir augstāka par ES vidējo līmeni (5,2 % 2016. gadā). Tiek veikti daži pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus ģimenes pabalstus lielākām ģimenēm, kas ir vēl vairāk samazinājuši relatīvo nabadzību bērnu vidū. Minimālo ienākumu pabalsta līmenis tika paaugstināts, papildinot to ar stimuliem atgriezties darbā. Maksāt pabalstu EUR 115 apmērā personām, kurām ir maza pensija un kuras dzīvo vienas, bija pirmais solis ceļā uz to, lai novērstu šīs grupas ļoti augsto nabadzības riska rādītāju. Attiecībā uz to cilvēku īpatsvaru, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, – starpība starp personām ar invaliditāti un bez tās (20,9 % 2016. gadā) arī pārsniedza Eiropas Savienības vidējo rādītāju (10,1 %). Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu finansēšana neatbilst sabiedrības novecošanas vajadzībām. Pašlaik notiekošās administratīvās reformas ietekme uz augstas kvalitātes pakalpojumu īstenošanu vēl nav zināma.

(9)Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – 25,3 %, kaut arī tā mazinās. Darba un privātās dzīves līdzsvaru veicina nesenās izmaiņas attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu un pabalstu sistēmu. Gaidāms, ka šīs izmaiņas mudinās sievietes atgriezties darbā agrāk un tādējādi palīdzēs samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību Igaunijā. Izmaiņas tiks īstenotas laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam. Pašlaik tiek apspriests priekšlikums par bērna kopšanas atvaļinājuma reformas otro posmu. Šajā sakarā un arī pēc tam joprojām būtiska nozīme būs ilgstošai sadarbībai ar sociālajiem partneriem un to spēju stiprināšanai, ņemot vērā ļoti nelielo biedru skaitu. Dzimumu līdztiesības likuma grozījumi, lai uzlabotu atalgojuma pārredzamību, vēl ir jāpieņem, un, kad tie tiks pieņemti, tie attieksies tikai uz publiskā sektora vienībām. Paredzams, ka vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību analizēšanas instruments līdz 2019. gadam vēl nebūs izstrādāts.

(10)Igaunijas lēnais ražīguma pieaugums ir saistīts ar vidēju sniegumu pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā. Mazāk nekā 0,5 % no Igaunijas uzņēmumiem 2016. gadā ziņoja par veiktām darbībām pētniecības jomā, un uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir tikai 0,7 % apmērā no IKP, proti, puse no ES vidējā rādītāja (1,3 %). Turklāt vairāki rādītāji inovācijas mērīšanai, piemēram, mazie un vidējie uzņēmumi, kas rada jaunus produktus un procesus vai kas ievieš iekšēju inovāciju, pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājušies. Kaut arī ekonomikā tiek veiktas dažas zinātnesietilpīgas darbības ar augstu pievienoto vērtību, saiknes starp zinātni un darījumdarbību un uzņēmumu inovāciju un tehnoloģiskās spējas joprojām ir vājas. Publiskā sektora izdevumi pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā tradicionāli ir bijuši augstāki par Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Tomēr problēmas rada nepietiekama prioritāšu noteikšana publiskās pētniecības jomā. Igaunija ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai veicinātu ekonomikas sniegumu pētniecības un inovācijas jomā, taču joprojām ir jāpieliek pūles, lai maksimāli palielinātu to ietekmi.

(11)2018. gada Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Igaunijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu un 2018. gada valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Igaunijai adresētajiem ieteikumiem. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Igaunijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(12)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums 9 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

AR ŠO IESAKA Igaunijai 2018. un 2019. gadā rīkoties šādi.

1.Nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps nepārsniedz 4,1 % 2019. gadā, kas atbilstu gada strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP. Uzlabot sociālās drošības tīkla atbilstību, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Veikt pasākumus, lai mazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, jo īpaši uzlabojot darba samaksas pārredzamību privātajā sektorā.

2.Veicināt pētniecību un inovāciju, jo īpaši piedāvājot efektīvus stimulus inovācijas bāzes paplašināšanai.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs