EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 29.5.2018

COM(2018) 373 final

2018/0198(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā

{SEC(2018) 268 final}
{SWD(2018) 282 final}
{SWD(2018) 283 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Pamatojums un mērķi

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI; PAMATTIESĪBAS

•Retrospektīvi izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pārrobežu politikas koncepcija sākotnēji radusies darbā, ko 2015. gadā kā Padomes prezidentvalsts uzņēmās Luksemburga, izveidodama neformālu dalībvalstu darbgrupu, kura kopš tā laika regulāri tikusies. Šī neformālā darba grupa ir izskatījusi risinājumus, kā atvieglot hroniskus robežu radītus šķēršļus, jo īpaši pārrobežu projektu īstenošanā. Minētā grupa ir formulējusi jēdzienu par vienas dalībvalsts noteikumu (tiesību aktu, regulējuma, standartu) piemērošanu pāri kaimiņu dalībvalsts robežai. Grupas sanāksmēs parasti piedalās 10 līdz 15 dalībvalstis. Tajās aktīvi piedalījušās arī dalībvalstu grupas, jo īpaši Beniluksa Savienība un Ziemeļvalstu Ministru padome.

Ieviest šāda veida instrumentu jau pasen ir lūgušas arī citas ieinteresētās personas, konkrētāk, robežreģioni un institūcijas. Īpaši jūtams tas bija Pārrobežu pārskatīšanā, ko DG REGIO īstenoja no 2015. līdz 2017. gadam. Pārskatīšanas laikā visās ES oficiālajās valodās notika sabiedriska apspriešana, kurai tika iesniegts vairāk nekā 620 atbilžu. Kas attiecas uz potenciālu risinājumu robežproblēmām, vairāki respondenti īpaši lūdza, lai Komisija cenšas panākt vairāk elastības nacionālo/reģionālo tiesību aktu īstenošanā pierobežas reģionos. Vairākreiz tika ierosināts pierobežas reģionus no nacionālo tiesību aktu piemērošanas “atbrīvot” vai šos aktus pielāgot pierobežas apstākļiem.

Visbeidzot, Reģionu komitejas atzinuma projektā un Eiropas Parlamenta atzinuma projektā, kas sagatavoti, reaģējot uz paziņojumu “Izaugsmei un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, pausts īpašs atbalsts šāda instrumenta izveides priekšlikumam. Abi atzinumi tiks pieņemti 2018. gada vasarā.

•Ietekmes novērtējums

Interreg programmu ietekme un savienībiskā pievienotā vērtība ir plaši atzītas. Tomēr daudzos gadījumos pārrobežu šķēršļi (it īpaši attiecībā uz veselības pakalpojumiem, darbtiesisko regulējumu, vietējo sabiedrisko transportu un uzņēmējdarbības attīstību) izriet no administratīvās kultūras un nacionālā tiesiskā regulējuma atšķirībām. Šādus šķēršļus ir grūti novērst ar programmām vien, tam vajadzīgi lēmumi, kas iziet ārpus programmu struktūras.

Vēršoties pret to, 2015. gadā prezidentvalsts Luksemburga un vairākas citas dalībvalstis pētīja, kā vienas dalībvalsts noteikumus izmantot kaimiņu dalībvalstī. Komisija ierosina tādus risinājumus atvieglināt ar gatavu juridisku instrumentu.

Ir divi risinājumi: Eiropas pārrobežu saistībnolīgums (“saistībnolīgums”) (kurš parasto noteikumu izņēmumu dara iespējamu jau viens pats) vai Eiropas pārrobežu deklarācija (“deklarācija”) (parakstītāji oficiāli apņemas pieņemt tiesību aktus, kuri grozītu parastos noteikumus). Mehānisms:

•visos gadījumos būs brīvprātīgs: dalībvalstis var izvēlēties mehānismu vai juridisku šķēršļu novēršanai pierobežas reģionos izmantot citus rezultatīvus mehānismus;

•palīdz galveno uzmanību koncentrēt uz ES iekšējām sauszemes robežām, turklāt ļaujot dalībvalstīm mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām;

•attiecas uz kopprojektiem, kuru mērķis ir kāds infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš kādā konkrētā pārrobežu reģionā sniegts vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums;

Novēršot 20 % pie iekšējām robežām konstatējamu juridisku un administratīvu šķēršļu, pierobežas reģionu IKP palielinātos par 2 %. Saistībnolīgums palīdz to panākt, nodrošinot bezmaksas tiesisko regulējumu, kurš noteiktiem pārrobežu projektiem mazinātu izmaksas un piestrādes laiku.

Šāds regulējums palīdzētu atrisināt dažus dārgus sarežģījumus pārrobežu projektu īstenošanā. Tomēr šis nav universāls risinājums, drīzāk tāds, kas dalībvalstīm paver iespēju izstrādāt reģionālajam kontekstam vispiemērotākos risinājumus.

•Vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Saskaņā ar EK līguma 249. pantu regula “uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs”. LESD 291. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski saistošus Savienības aktus. Kā norādīts Pierobežas reģionu paziņojuma 3.2. iedaļā, pat tajos gadījumos, kur ir pieņemti ES tiesību akti, dalībvalstīm ir zināma elastība un rīcības brīvība šo tiesību aktu piemērošanā savās nacionālajās sistēmās un detalizētajos ES regulu īstenošanas noteikumos. Tā rezultātā, divām dažādām sistēmām sastopoties pie iekšējām robežām, var rasties sarežģījumi un dažkārt pat juridiskā nenoteiktība, kā arī paaugstināties izmaksas. No tā izriet, ka ir vajadzīgi vienveidīgi juridiski saistošu Savienības aktu īstenošanas nosacījumi. Kā atļauj LESD 291. panta 2. punkts, ierosinātā regula īstenošanas tiesības var piešķirt Komisijai. Līdzīgi metodei, kas kontrolē citu juridisku instrumentu īstenošanu ES līmenī 16 , šis priekšlikums no dalībvalstīm prasa savus nacionālos īstenošanas noteikumus tikai paziņot Komisijai, tādējādi dodot Komisijai iespēju novērtēt, vai ar šiem nacionālajiem noteikumiem šī regula faktiski tiek īstenota.

•Sīkāks konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2018/0198 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 22 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai īstenotu Līgumā paredzēto sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķi, Līguma 175. panta trešā daļa paredz īpašas darbības, par kurām jālemj atsevišķi no fondiem, uz ko attiecas minētā panta pirmā daļa. Visas Savienības teritorijas saskaņota attīstība un lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir saistīta ar teritoriālās sadarbības stiprināšanu. Šajā sakarā ir lietderīgi apstiprināt teritoriālās sadarbības īstenošanas nosacījumu uzlabošanai vajadzīgos pasākumus.

(2)Līguma 174. pants atzīst problēmas, ar kurām saskaras pierobežas reģioni, un paredz, ka Savienībai, izstrādājot un veicot darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, šiem reģioniem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Savienības sauszemes un jūras robežu skaits ir audzis, sasniedzot četrdesmit iekšējās sauszemes robežas, tostarp ar tās tiešajām kaimiņvalstīm no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (“EBTA”).

(3)Paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” 23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”) Komisija apraksta, ka pēdējās desmitgadēs Eiropas integrācijas process ir sekmējis iekšējo pierobežas reģionu pārtapšanu no galvenokārt nomaļiem apgabaliem par izaugsmes un iespēju teritorijām. 1992. gadā pabeigtā vienotā tirgus izveide Savienībā ir palielinājusi ražīgumu un samazinājusi izmaksas, jo ir atceltas muitas formalitātes, saskaņoti tehniskie noteikumi vai panākta to savstarpēja atzīšana, kā arī konkurences rezultātā samazinājušās cenas; ES iekšējās tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā ir audzis par 15 %; ir radīta papildu augsme un apmēram par 2,5 miljoniem vairāk darbvietu.

(4)Pierobežas reģionu paziņojums apliecinājis arī, ka pierobežas reģionos ir arī daudz juridisku šķēršļu, jo īpaši tādu, kas saistīti ar veselības pakalpojumiem, darbtiesisko regulējumu, nodokļiem, uzņēmējdarbības attīstību, kā arī pastāv ar administratīvās kultūras un nacionālā tiesiskā regulējuma atšķirībām saistīti šķēršļi. Lai atrisinātu problēmu, ko rezultatīvai sadarbībai rada patiešām nosprostojoši šķēršļi, nepietiek nedz ar Eiropas teritoriālās sadarbības finansējumu, nedz ar institucionālo atbalstu, ko sadarbībai sniedz Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG).

(5)Kopš 1990. gada pārrobežu sadarbības programmas, kas tiek īstenotas Savienības pierobežas reģionos, ieskaitot robežas ar EBTA valstīm, ir atbalstītas no Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (labāk pazīstams ar nosaukumu Interreg 24 ) programmām. Minētais finansējums ir piešķirts tūkstošiem projektu un iniciatīvu, kas palīdzējuši uzlabot Eiropas integrāciju. Pie galvenajiem Interreg programmu sasniegumiem pieder: lielāka uzticēšanās, augstāks savienotības līmenis, uzlabota vide, labāki veselības standarti un ekonomiskā izaugsme. Iniciatīva Interreg ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības projektiem, investīcijām infrastruktūrā un atbalstu institucionālās sadarbības iniciatīvām ir pierobežas reģionos radījusi īstas pārmaiņas un sekmējusi to pārveidi. Interreg ir atbalstījusi arī sadarbību pie dažām jūras robežām. Tomēr jūras robežreģionos juridiski šķēršļi rada daudz mazāk problēmu, jo tur nav fiziski iespējams ik dienu vai vairākas reizes nedēļā šķērsot robežu darba, izglītības un mācību vai iepirkšanās nolūkā vai infrastruktūras un vispārīgas ekonomiskas intereses pakalpojumu vai to kombinācijas izmantošanas vajadzībām.

(6)Iniciatīvas Interreg finansiālo atbalstu pārrobežu sadarbībai ir papildinājušas kopš 2006. gada uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1082/2006 25 pamata izveidotās ETSG. Tomēr, balstoties uz Regulas (EK) Nr. 1082/2006 7. panta 4. punkta, juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā Eiropas teritoriālās sadarbības grupām nav iespējams izmantot likumdošanas pilnvaras.

(7)Komisija savā Pierobežas reģionu paziņojumā citu pasākumu vidū minēja iniciatīvu, kas tika sākta Luksemburgas prezidentūras laikā 2015. gadā: vairākas dalībvalstis apsver, cik noderīgs būtu jauns instruments, ar kura palīdzību tiktu vienkāršots pārrobežu projektu darbs, paverot iespēju vienas dalībvalsts noteikumus brīvprātīgi un ar atbildīgo kompetento iestāžu piekrišanu piemērot kaimiņu dalībvalstī. Tas attiektos uz atsevišķu projektu vai laikā ierobežotu darbību, kuri atrodas pierobežas reģionā un kurus ierosinājušas vietējās vai reģionālās iestādes.

(8)Lai gan dažos Savienības reģionos starpvaldību, reģionālā un vietējā līmenī jau ir vairāki rezultatīvi pārrobežu sadarbības mehānismi, tie neaptver visus Savienības pierobežas reģionus. Tāpēc, lai līdzšinējās sistēmas papildinātu, ir nepieciešams izveidot brīvprātīgu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai visos pierobežas reģionos (“Mehānisms”).

(9)Visā pilnībā respektējot dalībvalstu konstitucionālo un institucionālo iekārtu, attiecībā uz kādas konkrētas dalībvalsts pierobežas reģioniem, kuros jau ir cits rezultatīvs mehānisms vai tāds ar šo kaimiņu dalībvalsti varētu tikt izveidots, Mehānisma izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai. Tajā vajadzētu būt diviem pasākumiem: Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) parakstīšanai un noslēgšanai vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) parakstīšanai.

(10)Saistībnolīgumam vajadzētu būt pašizpildīgam, proti, no saistībnolīguma noslēgšanas izriet, ka noteiktas vienas dalībvalsts tiesību normas tiks piemērotas kaimiņu dalībvalsts teritorijā. Tāpēc vajadzētu būt arī pieņemamam, ka dalībvalstīm jāpieņem leģislatīvs akts, kurš dotu iespēju noslēgt saistībnolīgumu, lai nepieļautu, ka likumdevēja oficiāli pieņemtam nacionālam tiesību aktam, pārkāpjot juridisko skaidrību un pārredzamību vai tos abus, izņēmumu taisa iestāde, kas nav attiecīgais likumdevējs.

(11)Šādai deklarācijai attiecīgajā dalībvalstī joprojām būtu vajadzīga likumdošanas procedūra. Deklarācijas noslēdzējai iestādei būtu oficiāli jādeklarē, ka tā līdz noteiktam termiņam iedarbinās likumdošanas procedūru, kas nepieciešama, lai parasti piemērojamos nacionālos tiesību aktus grozītu un skaidri noteikta izņēmuma kārtībā piemērotu kādas kaimiņu dalībvalsts tiesību aktu(s).

(12)Juridiskus šķēršļus galvenokārt izjūt personas, kas mijiedarbojas uz sauszemes robežām, jo cilvēki robežas šķērso katru dienu vai katru nedēļu. Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro pārrobežu reģioniem tādā nozīmē kā NUTS 3. līmeņa 26 reģiona teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni. Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis.

(13)Lai konkrētās dalībvalstīs un starp vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm koordinētu dažādo iestāžu uzdevumus, pie kurām dažās dalībvalstīs piederēs nacionāli un reģionāli likumdevēji, katrai dalībvalstij, kura izvēlas Mehānismu izmantot, būtu pienākums izveidot nacionālu pārrobežu koordinācijas punktu un attiecīgā gadījumā šādus punktus, kā arī noteikt to uzdevumus un kompetences dažādajos Mehānisma soļos, kuri aptver saistībnolīgumu un deklarāciju ierosināšanu, slēgšanu, īstenošanu un pārraudzību.

(14)Komisijai būtu jāizveido Pierobežas reģionu paziņojumā pieteiktais Savienības līmeņa koordinācijas punkts. Minētajam koordinācijas punktam būtu jāsadarbojas ar dažādajiem nacionālajiem un attiecīgā gadījumā reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem. Komisijai būtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 27 jāizveido un jāuztur saistībnolīgumu un deklarāciju datubāze.

(15)Šai regulai būtu jāapraksta saistībnolīguma vai deklarācijas noslēgšanas procedūra un detalizēti jāapraksta dažādie soļi: iniciatīvas dokumenta sagatavošana un iesniegšana, priekšanalīze, ko izdara dalībvalsts, kura nodomājusi piemērot kaimiņu dalībvalsts tiesību normas, noslēdzamā saistībnolīguma vai deklarācijas sagatavošana un, visbeidzot, gan saistībnolīguma, gan deklarācijas noslēgšana. Būtu detalizēti jāapraksta gan elementi, ko paredzēts aptvert iniciatīvas dokumentam, saistībnolīguma vai deklarācijas projekts un galīgā redakcija, gan arī piemērojamie termiņi.

(16)Konkrētāk, šajā regulā būtu jānosaka, kurš var būt kopprojekta iniciators. Tā kā Mehānismam vajadzētu uzlabot pārrobežu kopprojektu īstenošanu, pirmajai grupai vajadzētu būt struktūrām, kas šādu kopprojektu ierosina vai gan ierosina, gan īsteno. Termins “projekts” būtu jāsaprot plašā nozīmē, attiecībā uz kādu konkrētu teritoriju to attiecinot gan uz konkrētu infrastruktūras vienību, gan uz vairākām aktivitātēm, gan uz tiem abiem. Otrkārt, vietējas vai reģionālas iestādes, kas atrodas kādā konkrētā pārrobežu reģionā vai šajā pārrobežu reģionā īsteno publisko varu, būtu jāpilnvaro uzņemties iniciatīvu tādu nacionālu tiesību aktu piemērošanā, kuri rada šķērsli, bet kurus šādas iestādes nav institucionāli pilnvarotas grozīt vai tiem taisīt izņēmumu. Treškārt, būtu jānosaka, ka iniciators var būt pārrobežu sadarbībai izveidotas struktūras, arī ETSG, kas atrodas kādā konkrētā pārrobežu reģionā vai to vismaz daļēji aptver, vai līdzīgas struktūras, kuru uzdevums ir strukturētā veidā organizēt pārrobežu attīstību. Visbeidzot, sākt iniciatīvu būtu jāatļauj arī pārrobežu sadarbībā specializētām struktūrām, kas līdzīgai problēmai var zināt citur Savienībā rodamus rezultatīvus risinājumus. Lai struktūrām, ko šķērslis tieši ietekmē, radītu sinerģijas ar struktūrām, kam ir vispārīgas speciālās zināšanas par pārrobežu sadarbību, visas grupas mehānismu var ierosināt kopīgi.

(17)Galvenajam aktoram dalībvalstīs, kurām tiek lūgts slēgt saistībnolīgumu vai deklarāciju, vajadzētu būt attiecīgajiem nacionālajiem vai reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem, kuriem jāsadarbojas ar visām kompetentajām iestādēm savā dalībvalstī un ar ekvivalento struktūru kaimiņu dalībvalstī. Būtu arī skaidri jānosaka, ka pārrobežu koordinācijas punkts var izlemt, ka jāsāk procedūra, kuras rezultātā tiek slēgts saistībnolīgums vai deklarācija, vai arī ka attiecībā uz vienu vai vairākiem juridiskiem šķēršļiem jau ir rasts risinājums, kuru būtu iespējams piemērot. No otras puses, būtu arī jānosaka, ka dalībvalsts, kuras tiesību normas paredzēts piemērot otrā dalībvalstī, šādu piemērošanu ārpus savas teritorijas var atteikt. Visi lēmumi būtu jāpamato un jādara zināmi.

(18)Ar šo regulu būtu jānosaka detalizēti noteikumi par saistībnolīgumu un deklarāciju īstenošanu, piemērošanu un pārraudzību.

(19)Jebkura pašizpildīga saistībnolīguma īstenošanai vajadzētu izpausties kā citas dalībvalsts nacionālo tiesību normu piemērošanai. Tam būtu jānozīmē vai nu parasti piemērojamo nacionālo tiesību aktu kārtībā jau pieņemtu juridiski saistošu administratīvu aktu grozīšana vai, ja tas vēl nav izdarīts, uz citas dalībvalsts tiesību aktiem balstītu jaunu administratīvu aktu pieņemšana. Ja attiecībā uz dažādiem sarežģīta juridiska šķēršļa elementiem kompetentas ir vairākas iestādes, saistībnolīgums būtu jāpapildina ar katram no minētajiem elementiem paredzētu laika grafiku. Respektējot subsidiaritātes principu, minētie grozītie vai jaunie administratīvie akti būtu jāpieņem un jāpārsūta saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, kuri reglamentē administratīvās procedūras.

(20)Deklarāciju īstenošanai galvenokārt būtu jāizpaužas kā tādu juridisku priekšlikumu sagatavošanai un iesniegšanai, ar kuriem groza spēkā esošus nacionālus tiesību aktus vai tiem taisa izņēmumu. Pēc pieņemšanas minētie grozījumi vai izņēmumi būtu jāpublisko un tad, līdzīgi saistībnolīgumiem, arī jāīsteno, grozot un pieņemot juridiski saistošus administratīvus aktus.

(21)Balstoties uz juridiski saistošajiem aktiem, būtu jāpārrauga šo aktu adresātu pienākumu un tiesību ievērošana. Būtu jāatļauj dalībvalstīm izlemt, vai pārraudzību uzticēt tās dalībvalsts iestādēm, kura ir devusi savas tiesību normas, jo šīs iestādes ar minētajiem noteikumiem ir labāk pazīstamas, vai arī šo pārraudzību uzticēt tās dalībvalsts iestādēm, kurā šīs normas tiek piemērotas, jo šīs iestādes pārņēmējās dalībvalstīs labāk pārzina pārējo juridisko sistēmu un tiesību aktus, kas reglamentē normu adresātus.

(22)Būtu jāprecizē aizsardzība attiecībā uz kāda saistībnolīguma un uz kādas deklarācijas pamata grozīto tiesību aktu piemērošanas un pārraudzības tieši vai netieši skartām pārrobežu reģionos dzīvojošām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas no piemērošanas darbībām vai no tās izrietošas bezdarbības. Gan attiecībā uz saistībnolīgumu, gan deklarāciju kaimiņu dalībvalsts tiesību akti pārņēmējdalībvalstī tiktu piemēroti tā, it kā tie būtu iestrādāti pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos, tāpēc tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiekrīt pārņēmējdalībvalsts tiesām, pat ja personas ir pārnesējdalībvalsts likumīgi rezidenti. Tas pats princips būtu jāattiecina uz tiesību aizsardzību tiesā pret dalībvalsti, kuras administratīvais akts tiek apstrīdēts. Tomēr tiesību aizsardzībai tiesā pret saistībnolīgumu vai deklarāciju piemērošanas pārraudzību būtu jāizmanto atšķirīga pieeja. Ja kāda pārnesējdalībvalsts iestāde ir pieņēmusi, ka pārraudzīs pārņēmējdalībvalsts grozīto tiesību normu piemērošanu un attiecībā uz pārrobežu apgabalā dzīvojošām personām var rīkoties, pārstāvot pārņēmējdalībvalsts iestādes, bet savā vārdā, kompetentām vajadzētu būt tās dalībvalsts tiesām, kurā šīs personas ir likumīgi rezidenti. No otras puses, ja kompentā pārnesējiestāde nevar rīkoties savā vārdā, bet gan kompetentās pārņēmējiestādes vārdā, neraugoties uz to, kur attiecīgā persona ir likumīgs rezidents, kompetentām vajadzētu būt pārņēmējdalībvalsts tiesām.

(23)Šai regulai vajadzētu noteikt noteikumus par tās īstenošanu, tās piemērošanas pārraudzīšanu un par dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz to nacionālajiem īstenošanas noteikumiem.

(24)Lai saskaņā ar 8. pantu izveidotu datubāzi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt noteikumus par tās ekspluatāciju, par datu aizsardzību un par paraugu, kas pārrobežu koordinācijas punktiem jāizmanto, iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un izmantošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 28 noteikto konsultēšanās procedūru. Praktiskām vajadzībām un koordinēšanas nolūkā attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanas procedūru kompetentajai komitejai vajadzētu būt “Eiropas strukturālo un investīcijas fondu koordinācijas komitejai”.

(25)Nacionālajiem īstenošanas noteikumiem jāprecizē, kurus konkrētas dalībvalsts pierobežas reģionus saistībnolīgums vai deklarācija aptver. Tātad Komisijai būs iespējams novērtēt, vai kādas neminētās robežas vajadzībām attiecīgā dalībvalsts ir izraudzījusies kādu citu mehānismu.

(26)Šajā regulā ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), uz izglītību (14. pants), brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, jo īpaši tiesības meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus jebkurā dalībvalstī (15. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), piekļuve sociālajam nodrošinājumam un sociālajai palīdzībai (34. pants), piekļuve veselības aprūpei (35. pants) un pieeja pakalpojumiem ar vispārīgu tautsaimniecisku nozīmi (36. pants).

(27)Teritoriālās sadarbības nosacījumi būtu jāizstrādā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā nostiprināto subsidiaritātes principu. Lai novērstu juridiskus šķēršļus attiecībā uz robežām, dalībvalstis ir īstenojušas individuālas, divpusējas vai pat daudzpusējas iniciatīvas. Tomēr šādu mehānismu nav visās dalībvalstīs vai tādu nav attiecībā uz visām kādas dalībvalsts robežām. Lai visā Savienībā novērstu juridiskus šķēršļus attiecībā uz robežām, ar Savienības līmenī nodrošinātajiem finansēšanas instrumentiem (galvenokārt Interreg) un juridiskajiem instrumentiem (galvenokārt ETSG) līdz šim nav pieticis. Tātad ierosinātās rīcības mērķus dalībvalstīm nedz centrālā, nedz reģionālā vai vietējā līmenī pietiekami labi sasniegt nav iespējams, taču, ņemot vērā ieteiktās darbības mērogu vai ietekmi, valstīm tos labāk iespējams sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc tālāk jārīkojas Savienības likumdevējam.

(28)Saskaņā ar LES 5. panta 4. punktā izklāstīto proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Uz šās regulas pamata izveidotā īpašā mehānisma izmantošana ir brīvprātīga. Ja kāda dalībvalsts nolemj, ka uz konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm juridiskus šķēršļus konkrētā pārrobežu reģionā joprojām novērsīs, balstoties uz esošiem un rezultatīviem mehānismiem, kuri izveidoti vai nu nacionālā līmenī, vai kurus tā oficiāli vai neoficiāli izveidojusi kopā ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm, nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Līdzīgi, ja kāda dalībvalsts uz konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm izlemj — ar noteikumu, ka pievienošanās šim mehānismam ir iespējama, — pievienoties jau esošam rezultatīvam mehānismam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis, arī tādā gadījumā nav noteikti jāizraugās ar šo regulu izveidotā Mehānisma modelis. Tāpēc šī regula attiecas tikai uz to, kas nepieciešams, lai tās mērķi tiktu panākti pārrobežu reģionos, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm nav efektīvu mehānismu juridisko šķēršļu novēršanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi

1. pants
Priekšmets

1.Šī regula izveido mehānismu, kas dod iespēju vienā dalībvalstī kādā pārrobežu reģionā piemērot citas dalībvalsts tiesību normas un kas darbojas gadījumos, kur pirmās valsts tiesību normu piemērošana radītu juridisku šķērsli, kurš kavē kāda kopprojekta īstenošanu (“Mehānisms”).

2.Mehānismu veido viens no šādiem pasākumiem:

(a)Eiropas pārrobežu saistībnolīguma noslēgšana; saistībnolīgums ir pašizpildīgs,

(b)Eiropas pārrobežu deklarācijas noslēgšana; šajā gadījumā dalībvalstī būtu jāīsteno likumdošanas procedūra.

3.Šī regula arī nosaka:

(a)kā dalībvalstīs ir organizēti pārrobežu koordinācijas punkti un kādi ir to uzdevumi,

(b)Komisijas koordinējošo lomu Mehānisma sakarā,

(c)Mehānisma sakarā — pārrobežu reģiona iedzīvotāju tiesību aizsardzību tiesā.

2. pants
Darbības joma

1.Šī regula attiecas uz pārrobežu reģioniem, kas definēti 3. panta 1. punktā.

2.Attiecībā uz dalībvalstīm, kam ir vairākas ar likumdošanas pilnvarām apveltītas teritoriālas vienības, šo regulu piemēro arī attiecīgajām teritoriālajām vienībām un to attiecīgajām varas iestādēm vai tiesību normām.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni;

(2)“kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā;

(3)“tiesību norma” ir jebkura tiesību norma vai administratīva norma, noteikums vai administratīva prakse, kas attiecas uz kādu kopprojektu, neatkarīgi no tā, vai to pieņēmusi vai īsteno likumdevēja struktūra vai izpildvaras struktūra;

(4)“juridisks šķērslis” ir jebkāda uz kopprojekta plānošanu, izstrādi, personālnodrošinājumu, finansēšanu vai darbību attiecināma tiesību norma, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda pierobežas reģiona potenciālam;

(5)“iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu;

(6)“iniciatīvas dokuments” ir dokuments, kuru Mehānisma iedarbināšanai sagatavojuši viens vai vairāki iniciatori;

(7)“pārņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) pamata tiks piemērotas viena vai vairākas kādas pārnesējdalībvalsts tiesību normas vai kurā attiecīgas tiesību normas neesības dēļ tiks iedibināts ad hoc juridisks noregulējums;

(8)“pārnesējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras tiesību normas uz kāda konkrēta saistībnolīguma vai deklarācijas pamata tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī;

(9)“kompetentā pārņēmējiestāde” ir pārņēmējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir uz kāda konkrēta saistībnolīguma pamata pieņemt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu savā teritorijā vai — deklarācijas gadījumā — uzņemties saistības sākt likumdošanas procedūru, kas vajadzīga, lai taisītu tās iekšējo tiesību normu izņēmumu;

(10)“kompetentā pārnesējiestāde” ir pārnesējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt tiesību normas, kas tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī, un tās piemērot savā teritorijā, vai arī abi šie elementi;

(11)“piemērošanas apgabals” ir tāds pārņēmējdalībvalsts apgabals, kur tiks piemērota pārnesējdalībvalsts tiesību norma vai kāds ad hoc juridisks noregulējums.

4. pants
Dalībvalstu risinājumi attiecībā uz juridisku šķēršļu novēršanu

1.Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos pie konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts izraugās vai nu Mehānismu, vai kādu jau esošu novēršanas veidu.

2.Dalībvalsts var arī lemt, ka attiecībā uz konkrētu robežu ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies kādam jau esošam rezultatīvam novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis.

3.Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir jūras robežas, vai pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām. 

4.Par lēmumiem, kas pieņemti uz šā panta pamata, dalībvalstis informē Komisiju.

5. pants
Pārrobežu koordinācijas punkti

1.Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem:

(a)par pārrobežu koordinācijas punktu ieceļ atsevišķu nacionāla vai reģionāla līmeņa vai abu šo līmeņu struktūru;

(b)nacionāla vai reģionāla līmeņa pārrobežu koordinācijas punktu izveido jau esošā iestādē vai struktūrā;

(c)nacionālam vai reģionālam pārrobežu koordinācijas punktam piekritīgos papildu uzdevumus uztic attiecīgai iestādei vai struktūrai.

2.Pārņēmējdalībvalstis un pārnesējdalībvalstis nosaka arī:

(a)to, vai noslēgt un parakstīt saistībnolīgumu un lemt, ka no minētā saistībnolīguma spēkā stāšanās brīža spēkā būs piemērojamā nacionālā tiesību akta izņēmums, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde; vai arī

(b)to, vai deklarāciju parakstīt un tajā oficiāli deklarēt, ka kompetentā pārņēmējiestāde līdz noteiktam termiņam izdarīs visu vajadzīgo, lai kompetentās likumdevējas iestādes minētajā dalībvalstī līdz noteiktam termiņam pieņemtu tiesību aktus vai citus normatīvus aktus, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde.

3.Par ieceltajiem pārrobežu koordinācijas punktiem dalībvalstis Komisiju informē līdz dienai, kad sākas šīs regulas piemērošana.

6. pants
Pārrobežu koordinācijas punktu uzdevumi

1.Katram pārrobežu koordinācijas punktam ir vismaz šādi uzdevumi:

(a)īstenot 10. un 11. punktā izklāstīto procedūru;

(b)koordinēt visu savas dalībvalsts teritoriju skarošo saistībnolīgumu un deklarāciju sagatavošanu, parakstīšanu, īstenošanu un pārraudzību;

(c)izveidot un uzturēt datubāzi, kas attiecībā uz savas dalībvalsts teritoriju aptver visus pārrobežu koordinācijas punktus;

(d)ar vienas vai vairāku kaimiņu dalībvalstu pārrobežu koordinācijas punktiem, ja tādi ir, un, ja tādi ir, ar pārrobežu koordinācijas punktiem no savas dalībvalsts vai citu dalībvalstu teritoriālām vienībām, kurām ir likumdošanas pilnvaras;

(e)sadarboties ar Komisiju;

(f)atbalstīt Komisiju attiecībā uz Komisijas deklarāciju un saistību datubāzi.

2.Katra dalībvalsts vai katra teritoriālā vienība, kurai minētajā dalībvalstī ir likumdošanas pilnvaras, var lemt, ka attiecīgajam pārrobežu koordinācijas punktam uzticēs arī šādus uzdevumus:

(a)attiecīgā gadījumā uz 16. panta 2. punkta un 17. panta 2. punkta pamata slēgt saistībnolīgumus vai deklarācijas;

(b)pēc kāda konkrēta iniciatora lūguma šo iniciatoru atbalstīt, cita starpā identificējot kompetento pārņēmējiestādi tai pašā dalībvalstī vai kompetento pārnesējiestādi citā dalībvalstī;

(c)pēc lūguma, kuru izteikusi konkrēta pārņēmējiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, kurai nav sava pārrobežu koordinācijas punkta, veikt kāda iniciatīvas dokumenta priekšanalīzi;

(d)pārraudzīt visu savas dalībvalsts teritoriju skarošo saistībnolīgumu un deklarāciju īstenošanu;

(e)atgādināt kompetentajai pārņēmējiestādei ievērot ar kādu konkrētu saistībnolīgumu vai deklarāciju iedibinātos termiņus un lūgt, lai atbilde tiktu sniegta konkrētā termiņā;

(f)par jebkādu konkrētā saistībnolīgumā vai deklarācijā iedibinātu termiņu kavējumiem informēt kompetentās pārņēmējiestādes uzraudzītājiestādi.

3.Ja vismaz viens no vairākiem juridiskiem šķēršļiem attiecas uz kādu nacionāla līmeņa likumdošanas kompetences jautājumu, 9.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzņemas nacionālais pārrobežu koordinācijas punkts, darbību koordinējot ar tās pašas dalībvalsts attiecīgo reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu vai punktiem, ja vien šī dalībvalsts nav nolēmusi 14.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzticēt nacionāla līmeņa kompetentai pārņēmējiestādei.

4.Ja neviens no juridiskajiem šķēršļiem neattiecas uz nacionāla līmeņa likumdošanas kompetences jautājumu, 9.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzņemas kompetentais reģionālais pārrobežu koordinācijas punkts un, ja kopprojekts skar vairāk nekā vienu teritoriālu vienību, darbību saskaņo ar citiem reģionālajiem pārrobežu koordinācijas punktiem tajās pašās dalībvalstīs, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav nolēmusi 14.–17. pantā izklāstītos uzdevumus uzticēt nacionālam pārrobežu koordinācijas punktam. Minētais kompetentais reģionālais pārrobežu koordinācijas punkts gādā, ka par jebkādu saistībnolīguma vai deklarācijas procedūru ir informēts nacionālais pārrobežu koordinācijas punkts.

7. pants
Komisijai piekritīgie koordinācijas uzdevumi

1.Komisija pilda šādus koordinācijas uzdevumus:

(a)sadarbojas ar pārrobežu koordinācijas punktiem;

(b)publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu un gādā par tā atjaunināšanu;

(c)izveido un uztur visu saistībnolīgumu un deklarāciju datubāzi.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas attiecas uz 1. punkta c) apakšpunktā minētās datubāzes darbību, un veidlapām, kuras jāizmanto, pārrobežu koordinācijas punktiem iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un tā darbību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

II NODAĻA
Saistībnolīguma slēgšanas un parakstīšanas vai deklarācijas parakstīšanas procedūra

8. pants
Iniciatīvas dokumenta sagatavošana un iesniegšana

1.Iniciators identificē kopprojekta plānošanas, izstrādes, personālnodrošinājuma, finansēšanas vai darbības juridisko šķērsli.

2.Iniciators ir viens no šiem:

(a)publiskā vai privātā struktūra, kas atbildīga par kāda kopprojekta ierosināšanu vai gan tā ierosināšanu, gan īstenošanu;

(b)viena vai vairākas vietējās vai reģionālās iestādes, kas atrodas kādā konkrētā pārrobežu reģionā vai šajā pārrobežu reģionā īsteno publisko varu;

(c)tāda pārrobežu sadarbībai izveidota struktūra ar juridiskas personas statusu vai bez tā, kas atrodas konkrētā pārrobežu reģionā vai to vismaz daļēji aptver, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, kas izveidotas uz Regulas (EK) Nr. 1082/2006 pamata, eiroreģionus, “Euroregio” un līdzīgas struktūras;

(d)tādas pārrobežu reģionu vārdā izveidotas organizācijas, kuru uzdevums ir atbalstīt pārrobežu teritoriju intereses un spēlētājiem atvieglināt tīklošanos un pieredzes apmaiņu, kā Eiropas Pierobežas reģionu asociācija, Mission opérationnelle transfrontalière vai Centrāleiropas Pārrobežu iniciatīvu dienests; vai

(e)vairāki no a)–d) punktā minētajiem subjektiem kopā.

3.Iniciators sagatavo saskaņā ar 9. pantu izstrādātu iniciatīvas dokumentu.

4.Iniciators iniciatīvas dokumentu iesniedz pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam un tā kopiju nosūta pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam.

9. pants
Iniciatīvas dokumenta saturs

1.Iniciatīvas dokumentā ir vismaz šādi elementi:

(a)kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā pārņēmējdalībvalsts juridiskā šķēršļa apraksts un juridiskā šķēršļa novēršanas pamatojums;

(b)saraksts ar konkrētajām pārnesējdalībvalsts tiesību normām, kuras juridisko šķērsli novērš vai, ja attiecīgas tiesību normas nav, ad hoc juridiska noregulējuma priekšlikums;

(c)pamatojums attiecībā uz piemērošanas apgabalu;

(d)paredzamais ilgums vai, ja tas pienācīgi pamatoti, neierobežotība laikā;

(e)saraksts, kur norādīta kompetentā pārņēmējiestāde vai kompetentās pārņēmējiestādes;

(f)saraksts, kur norādīta kompetentā pārnesējiestāde vai kompetentās pārnesējiestādes.

2.Piemērošanas apgabals ir tikai tik liels, cik nepieciešams kopprojekta rezultatīvai īstenošanai.

10. pants
Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārņēmējdalībvalsts

1.Kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts iniciatīvas dokumentu izanalizē. Tas sazinās ar visām pārņēmējdalībvalsts kompetentajām pārņēmējiestādēm, tās nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu vai attiecīgā gadījumā citiem reģionāliem pārrobežu koordinācijas punktiem un ar pārnesējdalībvalsts nacionālo pārrobežu koordinācijas punktu.

2.Triju mēnešu laikā pēc iniciatīvas dokumenta saņemšanas kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izdara vienu vai vairākas no šādām darbībām, par kurām rakstiski informē iniciatoru:

(a)informē iniciatoru, ka iniciatīvas dokuments ir sagatavots saskaņā ar 9. pantu un tāpēc uzskatāms par pieņemamu;

(b)ja vajag, pieprasa, lai tiktu iesniegts pārskatīts iniciatīvas dokuments vai specifiska papildinformācija, turklāt aprakstot, kāpēc un kādā aspektā iniciatīvas dokuments nav uzskatāms par pietiekamu;

(c)informē iniciatoru par savu novērtējumu, ka juridiska šķēršļa nav, turklāt sniedzot pamatojumu un arī minot pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret šo lēmumu;

(d)informē iniciatoru, ka juridisko šķērsli novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, un apraksta kompetentās pārņēmējiestādes saistības attiecībā uz minēto juridisko šķērsli ieviest grozījumus vai pielāgojumus;

(e)informē iniciatoru, ka juridisko šķērsli novērtējis par vienu no 12. panta 4. punktā norādītajiem gadījumiem, turklāt izklāstot, ar kādu pamatojumu grozījumus vai pielāgojumus attiecībā uz juridisko šķērsli atsaka, un minot pārņēmējdalībvalsts tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret šo lēmumu;

(f)iniciatoram apņemas juridisko šķērsli vai šķēršļus sešu mēnešu laikā atrisināt, vai nu parakstot saistībnolīgumu ar pārnesējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punktu vai ar kompetento pārnesējiestādi, — atkarībā no tā, kā to noteikusi pārnesējdalībvalsts, — vai arī ierosinot ad hoc juridisku noregulējumu pārņēmējdalībvalsts tiesiskajā regulējumā.

3.Pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā pārņēmējiestāde var vienreiz ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem 2. punkta f) apakšpunktā minēto termiņu pagarināt, par to attiecīgi informējot iniciatoru un pārnesējdalībvalsti, turklāt rakstiski izklāstot iemeslus.

11. pants
Iniciatīvas dokumenta priekšanalīze, ko veic pārnesējdalībvalsts

Saņemot iniciatīvas dokumentu, 10. panta 2. punktā minētos uzdevumus veic arī pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts, kurš savu sākotnējo reakciju var nosūtīt pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam.

12. pants
Iniciatīvas dokumenta priekšanalīzes tālākapstrāde

1.Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts pieprasa pārskatītu iniciatīvas dokumentu vai specifisku papildinformāciju, tas pārskatīto iniciatīvas dokumentu, specifisko papildinformāciju vai tos abus izanalizē un triju mēnešu laikā kopš to saņemšanas izpilda tādas darbības kā iniciatīvas dokumenta pirmās saņemšanas gadījumā.

2.Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts uzskata, ka pārskatītais iniciatīvas dokuments joprojām nav uzskatāms par sagatavotu saskaņā ar 10. punktu vai ka ar šo specifisko papildinformāciju joprojām nepietiek, triju mēnešu laikā no pārskatītā iniciatīvas dokumenta saņemšanas tas iniciatoru rakstiski informē par savu lēmumu procedūru izbeigt. Lēmums tiek pienācīgi pamatots.

3.Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta vai kompetentās pārņēmējiestādes analīzē tiek secināts, ka iniciatīvas dokumentā aprakstītā juridiskā šķēršļa pamatā ir pārpratums, nepareiza attiecīgā tiesību akta interpretācija vai tas, ka par attiecīgo tiesību aktu trūkst pietiekamas informācijas, procedūra beidzas, iniciatoram tiekot informētam par novērtējumu, ka juridiska šķēršļa nav.

4.Ja juridiskais šķērslis ir tikai pārņēmējdalībvalsts administratīva norma, noteikums vai prakse vai tāda administratīva norma, noteikums vai prakse, kas nepārprotami atšķiras no kādas likumdošanas procedūrā pieņemtas normas un tātad to iespējams grozīt vai pielāgot bez likumdošanas procedūras, kompetentā pārņēmējiestāde iniciatoru rakstiski informē par atteikšanos vai vēlmi astoņu mēnešu laikā attiecīgo administratīvo normu, noteikumu vai praksi grozīt vai pielāgot.

5.Pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā pārņēmējiestāde 4. punktā minēto termiņu var vienreiz ne vairāk kā uz astoņiem mēnešiem pagarināt, par to attiecīgi informējot iniciatoru un pārnesējdalībvalsti, turklāt rakstiski izklāstot iemeslus.

13. pants
Saistībnolīguma vai deklarācijas projekta sagatavošana

Pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetentā pārņēmējiestāde, balstoties uz iniciatīvas dokumentu, saskaņā ar 14. pantu izstrādā saistībnolīguma vai deklarācijas projektu.

14. pants
Saistībnolīguma vai deklarācijas projekta saturs

1.Saistībnolīguma projektā ir vismaz šādi elementi:

(a)kopprojekta un tā konteksta, kā arī attiecīgā juridiskā šķēršļa apraksts un juridiskā šķēršļa novēršanas pamatojums;

(b)konkrēto juridisko normu saraksts, kuras veido juridisko šķērsli un kopprojektam attiecīgi netiek piemērotas;

(c)piemērošanas apgabals;

(d)piemērošanas ilgums un tā pamatojums;

(e)kompetentā pārņēmējiestāde vai kompetentās pārņēmējiestādes;

(f)konkrētā pārnesējdalībvalsts tiesību norma, kura tiks piemērota kopprojektam;

(g)ja pārnesējdalībvalsts tiesiskajā regulējumā attiecīgas tiesību normas nav, ad hoc juridiska noregulējuma priekšlikums;

(h)kompetentā pārnesējiestāde vai kompetentās pārnesējiestādes;

(i)pārņēmējdalībvalsts iestāde vai iestādes, kuru kompetencē ir īstenošana un pārraudzība;

(j)pārnesējdalībvalsts iestāde vai iestādes, kuras ierosināts iecelt par kopīgām īstenošanas un pārraudzības uzdevumu pildītājām;

(k)spēkā stāšanās diena.

Šā punkta k) apakšpunktā minētā spēkā stāšanās diena ir vai nu diena, kad parakstu licis pēdējais no abiem pārrobežu koordinācijas punktiem vai kompetentajām iestādēm, vai diena, kad tas paziņots iniciatoram.

2.Papildus 1. punktā norādītajiem elementiem saistībnolīguma projektā ieraksta arī piemērošanas sākuma dienu, kura var būt:

(a)noteikta ar spēkā stāšanās dienu;

(b)noteikta ar atpakaļejošu spēku;

(c)pārcelta uz nākotni.

3.Papildus 1. punktā minētajiem elementiem deklarācijas projektā arī oficiāli deklarē, līdz kurai dienai vai dienām katra kompetentā pārņēmējiestāde attiecīgajam likumdevējam iesniedz oficiālu priekšlikumu, kas paredzēts attiecīgai nacionālo tiesību normu grozīšanai.

Pirmajā daļā minētā diena nav vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc deklarācijas noslēgšanas.

15. pants
Saistībnolīguma vai deklarācijas projekta pārsūtīšana

1.Ja kompetentā pārņēmējiestāde sagatavojusi saistībnolīguma vai deklarācijas projektu, tā šo projektu pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam pārsūta:

(a)ne vēlāk kā trijus mēnešus pēc tam, kad tā pārsūtījusi informāciju uz 10. panta 2. punkta vai 12. panta 1. un 2. panta pamata;

(b)ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā uz 12. panta 4. un 5. punkta pamata.

2.Ja pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts sagatavojis saistībnolīguma vai deklarācijas projektu vai ja tas to saņēmis no kompetentās pārņēmējiestādes, tas šo projektu pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam pārsūta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā laikā.

3.Abos gadījumos kopiju informēšanas nolūkā nosūta arī iniciatoram.

16. pants
Pārnesējdalībvalsts uzdevumi saistībnolīguma noslēgšanā un parakstīšanā vai deklarācijas parakstīšanā

1.Pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata uz 15. panta pamata saņemto saistībnolīguma vai deklarācijas projektu un ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas un apspriešanās ar kompetentajām pārnesējiestādēm veic vienu vai vairākas šādas darbības:

(a)izteic piekrišanu saistībnolīguma vai deklarācijas projektam, paraksta divus oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam;

(b)piekrišanu saistībnolīguma vai deklarācijas projektam izteic pēc tam, kad izlabojis vai papildinājis 14. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minēto informāciju, paraksta divus pārskatītā saistībnolīguma vai deklarācijas oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam;

(c)saistībnolīguma vai deklarācijas projektu parakstīt atsakās un pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam pārsūta detalizētu pamatojumu;

(d)saistībnolīguma vai deklarācijas projektu parakstīt atsakās un pārņēmējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam nosūta atpakaļ projektu, kas grozīts attiecībā uz 14. panta 1. punkta c), d) un attiecīgā gadījumā g) apakšpunktā minēto informāciju, saistībnolīguma projekts — arī attiecībā 14. panta 2. punktā minēto informāciju, kā arī šādu grozījumu pamatojumu.

2.Dalībvalstīs, kur saistībnolīgumu vai deklarāciju paraksta kompetentā pārnesējiestāde, pārnesējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu nosūta divus kompetentās pārnesējiestādes parakstītos oriģināleksemplārus.

3.Ja pārnesējdalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu piekrīt parakstīt saistībnolīgumu vai deklarāciju, tā turklāt nepārprotami apstiprina vai noraida, ka saistībnolīguma vai deklarācijas īstenošanas vai pārraudzības uzdevumu izpildi piemērošanas apgabalā uzņemas kompetentā iestāde vai iestādes, kuras ierosināts uz 14. panta 1. punkta j) apakšpunkta pamata iecelt par kopīgām šo uzdevumu pildītājām.

17. pants
Pārņēmējdalībvalsts uzdevumi saistībnolīguma noslēgšanā un parakstīšanā vai deklarācijas parakstīšanā

1.Pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts izskata pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pārsūtīto atbildi un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās saņemšanas izdara vienu vai vairākas šādas darbības, par kurām rakstiski informē kompetento pārrobežu pārnesējiestādi:

(a)šā panta 2. punkta a) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarācijas projektu pabeidz, paraksta divus oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai;

(b)šā panta 2. punkta b) apakšpunkta gadījumā saistībnolīgumu vai deklarāciju groza attiecībā uz saistībnolīguma vai deklarācijas projekta informāciju, uz kuru attiecas attiecīgi 14. panta 1. punkta f) un h) punkts, saistībnolīgumu vai deklarāciju pabeidz, paraksta divus oriģināleksemplārus un vienu nosūta atpakaļ pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam parakstīšanai;

(c)šā panta 2. punkta c) apakšpunkta gadījumā informē iniciatoru un Komisiju, turklāt pievienojot kompetentās pārnesējiestādes izklāstīto pamatojumu;

(d)šā panta 2. punkta d) apakšpunkta gadījumā ņem vērā grozījumus un vai nu turpina rīkoties, kā noteikts šā punkta b) apakšpunktā, vai saskaņā ar 9. pantu sāk otru procedūru, aprakstot, kāpēc kompetentā pārņēmējiestāde nevar pieņemt pilnīgi visus grozījumus vai nevar pieņemt nevienu no tiem.

2.Saņemot saistībnolīgumu vai deklarāciju, ko 1. punkta a) vai b) apakšpunkta gadījumā parakstījis arī kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetentā pārnesējiestāde, vai pēc pārnesējdalībvalsts kompetentā pārrobežu koordinācijas punkta pozitīvas reaģēšanas 1. punkta d) apakšpunktā, pārņēmējdalībvalsts kompetentais pārrobežu koordinācijas punkts rīkojas šādi:

(a)galīgo saistībnolīgumu vai deklarāciju pārsūta iniciatoram;

(b)otro oriģināleksemplāru pārsūta pārnesējdalībvalsts kompetentajam pārrobežu koordinācijas punktam;

(c)nosūta kopiju visām kompetentajām pārņēmējiestādēm;

(d)nosūta kopiju Savienības līmeņa koordinācijas punktam; un

(e)lūdz, lai par oficiālām publikācijām atbildīgais pārņēmējdalībvalsts kompetentais dienests šo saistībnolīgumu vai deklarāciju publicē.

III NODAĻA
Saistībnolīgumu un deklarāciju īstenošana un pārraudzība

18. pants
Saistībnolīguma īstenošana

1.Kopā ar šīs regulas 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju, kas nosūtīta visām attiecīgajām kompetentajām pārņēmējiestādēm, ir dots laika grafiks, saskaņā ar kuru ikviena no šīm iestādēm attiecīgā gadījumā groza jebkuru administratīvu aktu, kas attiecībā uz kopprojektu pieņemts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, turklāt pieņem visus administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai saistībnolīgumu piemērotu kopprojektam un lai tam varētu piemērot pārnesējdalībvalsts tiesību normu vai ad hoc tiesisko noregulējumu.

2.Laika grafika kopiju nosūta pārņēmējdalībvalsts nacionālajam pārrobežu koordinācijas punktam un attiecīgā gadījumā reģionālajam pārrobežu koordinācijas punktam.

3.Visus 1. punktā minētos administratīvos aktus pieņem un iniciatoram, jo īpaši, par kopprojekta ierosināšanu atbildīgajai vai gan tā ierosinātājai, gan īstenotājai publiskajai vai privātajai iestādei, paziņo saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ko šādiem administratīvajiem aktiem piemēro.

4.Kad visi administratīvie akti attiecībā uz kādu konkrētu kopprojektu pieņemti, pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgi informē pārnesējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punktu un Savienības līmeņa koordinācijas punktu.

5.Pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgā gadījumā informē kompetentās pārņēmējiestādes.

19. pants
Deklarācijas īstenošana

1.Katra uz 14. panta 3. punkta pamata sarakstā norādītā kompetentā pārņēmējiestāde līdz attiecīgajai dienai, kas noteikta parakstītajā deklarācijā, attiecīgajam likumdevējam iesniedz oficiālu priekšlikumu, kura uzdevums ir attiecīgi grozīt nacionālās tiesību normas.

2.Ja dienu, kas attiecīgi noteikta parakstītajā deklarācijā, nav iespējams ievērot, jo īpaši sakarā ar gaidāmām kompetentā likumdevēja vēlēšanām, kompetentā pārņēmējiestāde attiecīgi rakstiski informē iniciatoru un gan pārņēmējdalībvalsts, gan pārnesējdalībvalsts kompetento pārrobežu koordinācijas punktu.

3.Kad attiecīgajam likumdevējam iesniegts oficiāls priekšlikums, attiecīgā kompetentā pārņēmējiestāde no jauna rakstiski informē iniciatoru un gan pārņēmējdalībvalsts, gan pārnesējdalībvalsts kompetento pārrobežu koordinācijas punktu par dinamikas novērojumiem attiecībā uz šo likumdevēju, un šādi rīkojas ik pēc sešiem mēnešiem pēc oficiālās iesniegšanas dienas.

4.Kad grozošais tiesību akts stājies spēkā, publicēts oficiālajā laikrakstā vai izpildījušies abi šie apstākļi, katra kompetentā pārņēmējiestāde uz jebkādu piemērojamo nacionālo tiesību aktu pamata attiecībā uz kopprojektu pieņemtu administratīvo aktu groza un pieņem jebkādu administratīvu aktu, kas nepieciešams, lai kopprojektam varētu piemērot grozītās tiesību normas.

5.Jebkuru 4. punktā minēto administratīvo aktu pieņem un iniciatoram — jo īpaši tad, ja šis iniciators ir par kopprojekta ierosināšanu vai gan par tā ierosināšanu, gan īstenošanu atbildīga publiska vai privāta iestāde, — paziņo saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ko šādiem administratīvajiem aktiem piemēro.

6.Kad visi administratīvie akti attiecībā uz kādu konkrētu kopprojektu pieņemti, pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgi informē pārnesējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punktu un Savienības līmeņa koordinācijas punktu.

7.Pārņēmējdalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts attiecīgā gadījumā informē kompetentās pārņēmējiestādes.

20. pants
Saistībnolīgumu un deklarāciju pārraudzība

1.Balstoties uz 18. panta 1. punktā un 19. panta 4. punktā minētajiem administratīvajiem aktiem, pārņēmējdalībvalsts un pārnesējdalībvalsts lemj, vai kāda saistībnolīguma vai uz kādas deklarācijas pamata grozīto nacionālo tiesību aktu piemērošanas pārraudzīšanu uzticēt pārnesējdalībvalsts iestādēm,  — jo īpaši sakarā ar to speciālajām zināšanām par pārnestajām tiesību normām, — vai pārņēmējdalībvalsts iestādēm.

2.Ja pārnesto tiesību normu piemērošanas pārraudzīšana ir uzticēta pārnesējdalībvalsts iestādēm, pārņēmējdalībvalsts, vienodamās ar pārnesējdalībvalstīm, lemj, vai attiecībā uz pārraudzības uzdevumu adresātiem pārņēmējdalībvalsts iestādes rīkojas, pārstāvot pārnesējdalībvalsts iestādes un to vārdā vai tās pārstāvot, bet savā vārdā.

IV NODAĻA
Tiesību aizsardzība tiesā pret saistībnolīgumu un deklarāciju piemērošanu un pārraudzību

21. pants
Tiesību aizsardzība tiesā pret kāda saistībnolīguma vai deklarācijas piemērošanu

1.Jebkurai personai, kas, būdama rezidents teritorijā, uz kuru attiecas kāds saistībnolīgums vai deklarācija, vai, ja tā, būdama attiecīgajā teritorijā sniegta vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma lietotājs (“pārrobežu reģionā dzīvojoša persona”), bet nebūdama tās rezidents, uzskata, ka ir cietusi no darbības vai bezdarbības, kas izriet no pārnesējdalībvalsts tiesību normas piemērošanas uz kāda saistībnolīguma vai deklarācijas pamata, ir tiesīga vērsties pārņēmējdalībvalsts tiesās ar prasību saņemt tiesisku aizsardzību.

2.Tomēr tiesiskā aizsardzība attiecībā uz administratīviem aktiem, kas pieņemti uz 18. panta 3. punkta un 19. panta 5. punkta pamata, ir tikai tās dalībvalsts tiesu kompetencē, kuras iestādes ir izdevušas attiecīgo administratīvo aktu.

3.Šī regula nekādi neliedz personām izmantot savas nacionālās konstitucionālās tiesības pret iestādēm, kas ir kāda saistībnolīguma puses, iesniegt pārsūdzību attiecībā uz:

(a)administratīviem lēmumiem par aktivitātēm, kas tiek veiktas uz kāda saistībnolīguma pamata;

(b)piekļuvi pakalpojumiem viņu pašu valodā; un

(c)piekļuvi informācijai.

Šādos gadījumos kompetentās tiesas ir tās dalībvalsts tiesas, no kuras konstitūcijas izriet pārsūdzības tiesības.

22. pants
Tiesību aizsardzība tiesā pret saistībnolīgumu vai deklarāciju pārraudzību

1.Ja kompetentā pārnesējiestāde ir piekritusi attiecīgajā apgabalā pārraudzīt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu un attiecībā uz pārņēmējdalībvalsts pārrobežu reģionā dzīvojošām personām var rīkoties savā vārdā, attiecībā uz vēršanos tiesā saņemt tiesisku aizsardzību pret jebkādu varas iestāžu darbību vai bezdarbību kompetentas ir tās dalībvalsts tiesas, kurās šīs personas ir likumīgi rezidenti.

2.Ja kompetentā pārnesējiestāde ir piekritusi pārņēmējdalībvalsts teritorijā pārraudzīt pārņēmējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu, taču attiecībā pret pārrobežas reģionā dzīvojošām personām nevar rīkoties savā vārdā, attiecībā uz vēršanos tiesā saņemt tiesisku aizsardzību pret jebkādu attiecīgās iestādes darbību vai bezdarbību kompetentas ir tikai pārņēmējdalībvalsts tiesas, arī attiecībā uz personām, kuras ir pārnesējdalībvalsts likumīgi rezidenti.

V NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

23. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas strukturālo un investīcijas fondu koordinācijas komiteja, kas izveidota ar 108. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. [jaunā KNR]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

24. pants
Dalībvalstu īstenošanas noteikumi

1.Dalībvalstis paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

2.Par jebkādām uz 1. punkta pamata pieņemtām normām dalībvalstis Komisiju informē līdz šīs regulas piemērošanas sākuma dienai.

3.Komisija no dalībvalstīm saņemto informāciju publisko.

25. pants
Ziņošana

Līdz dd mm gggg [t.i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + pieci gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas.

26. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [pirmā diena nākamajā mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + viens gads; aizpilda Publikāciju birojs].

Tomēr 24. pantu piemēro no [pirmā diena nākamajā mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā ; aizpilda Publikāciju birojs].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

(1)    Iniciatīva Interreg, kas pazīstama arī kā Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS), ir viens no diviem kohēzijas politikas mērķiem un nodrošina satvaru kopīgu pasākumu īstenošanai un politiskās pieredzes apmaiņai starp nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa aktoriem no dažādām dalībvalstīm. ETS vispārējais mērķis ir veicināt saskaņotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību Savienībā kā vienotā kopumā. Interreg ir veidota ap trim sadarbības sfērām: pārrobežu sadarbība (Interreg A), transnacionāla sadarbība (Interreg B) un starpreģionālā sadarbība (Interreg C). Cits citu ir nomainījuši pieci Interreg programmēšanas periodi: Interreg I (1990–1993), Interreg II (1994–1999), Interreg III (2000–2006), Interreg IV (2007–2013) un Interreg V (2014–2020).

(2)    7. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(3)    3. un 13. punkts Paziņojumā C(90) 1562/3 dalībvalstīm, laying down guidelines for operational programmes which Member States are invited to establish in the framework of a Community initiative concerning border areas (Interreg) (OV C 215, 30.8.1990, 4. lpp.).

(4)    Sk.: http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/cooperation/european-territorial/cross-border/review/  .

(5)    Eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Territories with specific geographical features (“Teritorijas ar īpašām ģeogrāfiskajām iezīmēm”), darba dokuments Nr. 02/2009: http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/working-papers/2009/territories-with-specific-geographical-features .

(6)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

(7)    Šajā paziņojumā ar robežšķērsli tiek saprasts ne vien brīvas pārvietošanās ierobežojums, kā to noteikusi Eiropas Tiesa, bet arī likums, noteikums vai administratīva prakse, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda robežreģiona potenciālam.

(8)    Detalizētu informāciju sk. SWD(2017) 307 final 3.1. punktā, 24., 25., 32., 36. un 48. lpp.

(9)    Luksemburgas prezidentūras laikā rīkotajai neoficiālajai ministru sanāksmei par teritoriālo kohēziju sagatavots dokuments, sk. http://www.amenagement-territoire.public.lu/fr/eu-presidency/Informal-Ministerial-Meetings-on-Territorial-Cohesion-and-Urban-Policy-_26-27-November-2015_-Luxembourg-City_.html# ; sk. arī SWD(2017) final, 3.9. punkts, 49.–50. lpp.

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(11)    Sk. Regulas (ES) Nr. 1082/2006 7. panta 4. punkta pirmo daļu.

(12)    Politecnico di Milano, Quantification of the effects of legal and administrative border obstacles in land border regions (“Tās ietekmes kvantificēšana, kuru sauszemes pierobežas reģionos rada juridiskie un administratīvie robežšķēršļi”), 2017. sk. COM(2017) 534 final, 6. lpp. papildinformācijai sk. arī pavaddokumentu SWD(2017) final, 2.2. punkts, 20.–22. lpp.

(13)    Skatīt arī LES preambulas 9. apsvērumu (treknraksts pievienots): “APŅĒMUŠIES veicināt savu tautu ekonomisko un sociālo attīstību, ievērojot noturīgas attīstības principu, pilnīgojot iekšējo tirgu un vēršot plašumā kohēziju un vides aizsardzību, kā arī īstenot tādu politiku, kas reizē ar sasniegumiem ekonomikas integrācijā nodrošinātu attīstību arī citās jomās,...”

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.). (regulas “Brisele I” pārstrādātā redakcija),    
Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.) (regula “Brisele II”),
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 () par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (regula “Roma I”) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.) un    
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (regula “Roma II”) ( OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).

(15)    Piem., Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu ir noteikti 19 gadījumi, kur piemēro minimālos standartus, piemēram, attiecībā uz konkrētu laika ierobežojumu noteikšanu. Tas rada 19 gadījumus, kur pārrobežu publiskais iepirkums var būt īpaši sarežģīts, jo dažas dalībvalstis piemēros garākus termiņus nekā citas.

(16)    Sk. Regulas (ES) Nr. 1082/2006 16. panta trešo daļu: “Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, kā arī to grozījumus.”

(17)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei: “Labāks regulējums: labāki rezultāti spēcīgākai Savienībai”, COM(2016) 615 final, 14.9.2016.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20)    Balstoties uz pieredzi ar attiecīgajām Regulas (ES) Nr. 1082/2006 normām (16. līdz 18. pants).

(21)    Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(22)    Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(23)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

(24)    Cits citu ir nomainījuši pieci Interreg programmēšanas periodi: INTERREG I (1990–1993), INTERREG II (1994–1999), INTERREG III (2000–2006), INTERREG IV (2007–2013) un INTERREG V (2014–2020).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).