EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.7.2018

COM(2018) 365 final

2018/0189(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (“Ženēvas akts”).

Šā Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt tiesisko satvaru pilnvērtīgai Savienības dalībai Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Lisabonas Savienībā, kad Savienība būs kļuvusi par Ženēvas akta dalībpusi,

Ženēvas akta 9. pantā ir noteiktas katras dalībpuses saistības aizsargāt reģistrētus cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes savā teritorijā un atbilstoši savai tiesību sistēmai un praksei, bet saskaņā ar šā akta nosacījumiem un ievērojot jebkuru atteikumu, izcelsmes dalībpuses atsacīšanos, atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, kas var kļūt piemērojama attiecībā uz tās teritoriju. Ženēvas akta 6. panta 5. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi katrā dalībpusē, kas nav atteikusi aizsardzību saskaņā ar 15. pantu vai kas ir nosūtījusi Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam paziņojumu par aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar 18. pantu, aizsargā no minētā nosaukuma vai norādes starptautiskās reģistrācijas dienas. Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”) 9. noteikuma 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka par atteikumu paziņo viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas atbilstoši 6. panta 4. punktam. Ja piemēro 29. panta 4. punktu, šo termiņu var pagarināt par vēl vienu gadu.

Ņemot to vērā, pēc kļūšanas par Ženēvas akta dalībpusi Savienībai ir jāiesniedz saraksts, kurā uzskaitītas ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas izgūtas no ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistriem (jāsaskaņo ar ES dalībvalstīm), to aizsardzībai saskaņā ar Lisabonas sistēmu. Minētais saraksts jāizveido, cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, ievērojot šo iedibināto praksi un metodiku, ko izmanto attiecībā uz dažiem no divpusējiem starptautiskajiem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kurus ES ir noslēgusi (ņemot vērā produkcijas vērtību un eksporta vērtību, aizsardzību atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēju vai potenciālu ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajās trešās valstīs, un līdzsvaru starp dalībvalstīm), ņemot vērā trešo valstu, kas ir Lisabonas Savienības dalībnieces, reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu darbības jomu. Pēc Savienības pievienošanās Lisabonas Savienībai pieteikumus Savienībā aizsargātu un reģistrētu papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai varēs iesniegt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas ražotāju grupas pieprasījuma.

Jāievieš piemērotas procedūras attiecībā uz to, kā Komisija veiks tādu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtēšanu, kuru izcelsme ir trešās dalībpusēs un kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā, kā arī saistītā iebildumu celšanas procedūra, ņemot vērā Ženēvas akta specifiku.

Tādu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību piemērošana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās dalībpusēs un kuras reģistrētas Starptautiskajā reģistrā, notiek saskaņā ar Ženēvas akta III nodaļu. Ženēvas akta 14. pantā ir konkrēti noteikts, ka katrai dalībpusei ir jānodrošina pieejami un efektīvi līdzekļi reģistrētu cilmes vietu nosaukumu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskajai aizsardzībai un ir jānodrošina, ka publiska iestāde vai jebkura ieinteresēta persona — fiziska vai juridiska, publiska vai privāta — atkarībā no tās tiesību sistēmas un prakses var ierosināt tiesvedību, lai nodrošinātu minēto nosaukumu un norāžu aizsardzību. Ir jābūt iespējamai tādu Starptautiskajā reģistrā reģistrētu agrāku preču zīmju un cilmes vietu nosaukumu vai reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanai, kurām ir piešķirta aizsardzība vai kuras izmanto Savienībā, ja ir mutatis mutandis izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta otrajā daļā paredzētie nosacījumi.

Lisabonas Savienībā ir septiņas ES dalībvalstis, un tās ir akceptējušas trešo valstu izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka šīm valstīm ir līdzekļi, lai tās varētu izpildīt savas starptautiskās saistības, kuras tās ir uzņēmušās pirms Savienības pievienošanās Lisabonas Savienībai, ir jāievieš pārejas režīms, kas rada sekas tikai nacionālā līmenī un neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

Ir taisnīgi, ja maksas, kas jāmaksā atbilstoši Ženēvas aktam un Kopīgajam reglamentam, par pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajā birojā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kā arī maksas, kas jāmaksā saistībā ar citiem ierakstiem Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar šādas starptautiskās reģistrācijas saturu, sedz dalībvalsts, kurā ir cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem — ES ir ieviesusi vienotas un visaptverošas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzības sistēmas vīniem (1970), stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (1989), aromatizētajiem vīniem (1991) un citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem (1992). Šīs sistēmas nodrošina aptverto produktu aizsargāto nosaukumu plašu aizsardzību visā ES, pamatojoties uz vienotu pieteikumu iesniegšanas procesu. Pašlaik ir noteikti šādi pamatnoteikumi: attiecībā uz vīnu — 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1308/2013, attiecībā uz aromatizētajiem vīniem — 2014. gada 26. februāra Regulā (ES) Nr. 251/2014, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem — 2008. gada 15. janvāra Regulā (EK) Nr. 110/2008, attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem — 2012. gada 21. novembra Regulā (ES) Nr. 1151/2012.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums atbilst ES vispārējai politikai, kuras mērķis ir, īstenojot divpusējus, reģionālus un daudzpusējus nolīgumus, veicināt un uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ņemot vērā Līguma priekšmetu, šī regula ir jāpieņem, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Savienībai ir ekskluzīva kompetence noslēgt Lisabonas vienošanās Ženēvas aktu. Tas izriet no Tiesas 2017. gada 25. oktobra sprieduma lietā C-389/15, Komisija/Padome, kurā tika precizēts, ka pārskatītās Lisabonas vienošanās projekts, t. i., Ženēvas akts, pirmkārt, ir galvenokārt paredzēts, lai atvieglotu un regulētu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, un, otrkārt, ka tas tieši un tūlītēji ietekmē šādu tirdzniecību, un tādējādi sarunas par projektu ietilpst ekskluzīvajā kompetencē, kas ar LESD 3. panta 1. punktu ir piešķirta Eiropas Savienībai kopējās tirdzniecības politikas jomā, kura aplūkota LESD 207. panta 1. punktā. 

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktu subsidiaritātes princips nav piemērojams jomās, kas ir ekskluzīvā ES kompetencē.

•Proporcionalitāte

Ierosinātie pasākumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzīto mērķi nodrošināt Savienībai iespēju būt Lisabonas Savienības dalībniecei tādā veidā, kas garantē ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu efektīvu aizsardzību.

•Instrumenta izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes regula ir atbilstošais tiesību instruments, lai īstenotu Eiropas Savienības dalību Lisabonas Savienībā, jo tas nodrošina abu iestāžu likumdošanas prerogatīvas.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Nav attiecināms.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ceļvedis par ES pievienošanos Lisabonas vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam tika publicēts 2017. gada 21. decembrī, un ieinteresētās personas varēja iesniegt piezīmes līdz 2018. gada 18. janvārim. Noteiktajā termiņā tika saņemtas astoņas piezīmes. Visās, izņemot vienu, būtībā tika atbalstīta šī iniciatīva un ES pievienošanās. Trijās piezīmēs bija pausts uzskats, ka ES ir jāvirza apspriešanās par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību. Divās piezīmēs bija izteikts iebildums pret saraksta izveidi, jo visām Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir jābūt aizsargājamām atbilstoši Ženēvas aktam.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Uzņēmuma AND International 2012. gada oktobrī veiktajā pētījumā “Value of production of agricultural products and foodstuffs, wines, aromatised wines and spirits protected by a geographical indication (GI)” [“Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (ĢIN) aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu, vīnu, aromatizēto vīnu un stipro alkoholisko dzērienu produkcijas vērtība”] (http://ec.europa.eu/agriculture/external-studies/value-gi_en) tika minētas vairākas priekšrocības, ko ES politika attiecībā uz ĢIN nodrošina patērētājiem (kvalitātes nodrošināšana), ražotājiem (sistēmas atvērtība visiem ražotājiem, kas izpilda kvalitātes prasības; godīga konkurence; uzcenojums; efektīva aizsardzība), sabiedrībai kopumā (vērtīgu produktu sasaiste ar lauku apvidiem; tradīciju saglabāšana; atkārtota ražotāju un patērētāju sasaiste) un videi (tradicionālu produktu sasaiste ar ainavām un lauksaimniecības sistēmām). Izvērtējot ekonomiskos datus par katru no 2768 ĢIN, kas reģistrētas ES-27 valstīs laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam, pētījumā tika jo īpaši secināts, ka ar ĢIN aizsargāta produkta cena ir vidēji 2,23 reizes augstāka nekā salīdzināma ar ĢIN neaizsargāta produkta cena. ES ar ĢIN aizsargāto produktu pārdošanas vērtība (visās nozarēs) 2010. gadā bija EUR 54,3 miljardi (5,7 % no pārdošanas vērtības ES pārtikas un dzērienu nozarē kopumā); aplēstā minēto produktu eksporta vērtība ir EUR 11,5 miljardi (15 % no kopējā ES pārtikas un dzērienu nozares eksporta). 

•Ietekmes novērtējums

Labāka regulējuma prasībās attiecībā uz šo iniciatīvu nav noteikts, ka būtu vajadzīgs ietekmes novērtējums, īstenošanas plāns vai sabiedriska apspriešana.

Pamatnostādnēs par labāku regulējumu ir precizēts, ka ietekmes novērtējums jāveic tikai tad, kad tas ir lietderīgi, un novērtējums jāveic katrā atsevišķajā gadījumā. Ietekmes novērtējums principā nav vajadzīgs, ja Komisijai ir mazas izvēles iespējas vai izvēles nav vispār. Tas attiecas uz šo gadījumu, jo pievienošanās Lisabonas vienošanās Ženēvas aktam ir pamatota, ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci jautājumos, uz kuriem attiecas Ženēvas akts, un tas arī būtu loģisks secinājums pēc Lisabonas sistēmas, kurā iesaistījusies ES, pārskatīšanas procesa. Šajā regulas projektā ierosinātie pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu Ženēvas akta pienācīgu piemērošanu Eiropas Savienībā.

ES dalība dotu vairākas priekšrocības. Tas nodrošinātu, ka pašreizējās un turpmākās ĢIN, kas reģistrētas ES līmenī, bet ko attiecīgās septiņas ES dalībvalstis nav reģistrējušas Lisabonas Savienībā, var kļūt aizsargājamas Lisabonas sistēmā. ES ĢIN principā varētu iegūt ātru augsta līmeņa aizsardzību uz nenoteiktu laiku visās pašreizējās un turpmākajās Ženēvas akta dalībpusēs. Izveidotais daudzpusējais reģistrs uzlabotu Eiropas ĢIN reputāciju, pateicoties aizsardzības plašajam ģeogrāfiskajam aptvērumam atbilstoši Ženēvas aktam. Sagaidāms, ka uzlabotā ĢIN starptautiskā aizsardzība, kas iegūta ES pievienošanās rezultātā, nostiprinās un, iespējams, paplašinās ĢIN aizsardzības labvēlīgo ietekmi uz iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību lauksaimniecības nozarē, ražojot produktus ar augstu pievienoto vērtību, uz tirdzniecības un ieguldījumu plūsmām, uzņēmumu un jo īpaši MVU konkurētspēju, kā arī attiecībā uz iekšējā tirgus darbību un konkurenci un intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību. Lauksaimnieku un pārtikas ražotāju intelektuālā īpašuma tiesības uz to produktiem, kas aizsargāti ar ĢIN, ir neaizsargātas pret ļaunprātīgu izmantošanu un var tikt zaudētas, jo īpaši pasaules tirgos. ES pievienošanās Lisabonas sistēmai palīdzētu ieinteresētajām personām no lauku rajoniem aizsargāt pasaules līmenī to, kas ir vērtīgs vietējā līmenī, tādējādi pretojoties ierastajai globalizācijas tendencei virzīties uz vienotiem preču standartiem un lauksaimniecības produktu cenu samazināšanas spiedienam. Pašreizējā neskaidrajā politiskajā un ekonomiskajā situācijā tas būtu uzskatāms apliecinājums lauku kopienai, ka ES rīkojas, lai aizsargātu tās intereses visā pasaulē. Tā kā Ženēvas akts kopumā ir līdzvērtīgs ES tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu ĢIN aizsardzību, nav paredzams, ka ES pievienošanās nolūkā būs jāveic nozīmīgi minēto tiesību aktu pielāgojumi pēc būtības.

No administratīvā viedokļa Ženēvas akts paredz vienotu noteikumu kopumu aizsardzības iegūšanai visās dalībpusēs un tādējādi arī vienkāršāku un efektīvāku mehānismu salīdzinājumā ar pašreizējo ES praksi reglamentēt dažādas vietējās procedūras, pieņemot divpusējus nolīgumus. No tirdzniecības politikas viedokļa tas apliecinās ES atbildīgo vadošo lomu multilaterālisma veicināšanā. Nav sagaidāms, ka ES pievienošanās radīs papildu izmaksas vai slogus ES uzņēmējiem vai ES dalībvalstīm, kas vēlas, lai to ĢIN tiktu aizsargātas Lisabonas sistēmā, salīdzinot ar līdzšinējo situāciju. Tieši pretēji — ir sagaidāms, ka pievienošanās pat samazinās šīs administratīvās izmaksas un slogus.

Uzņēmumiem ES pievienošanās neradīs papildu izmaksas vai administratīvus slogus saistībā ar pielāgošanos, atbilstības nodrošināšanu vai darījumu kārtošanu, izņemot iespējamas individuālas maksas par pārbaudi, ko var piemērot Lisabonas Savienības dalībnieces, taču tās samazināsies par summu, kuru varēs ietaupīt, pateicoties tam, ka tiek izmantota starptautiskā procedūra.

Ženēvas akts pieļauj, ka ES pievienojas kopā ar tās dalībvalstīm. Tomēr, ņemot vērā ES lauksaimniecības produktu ĢIN aizsardzības sistēmas vienotību un visaptveramību, visi cilmes vietu nosaukumi (CVN) vai ĢIN, ko minētās septiņas ES dalībvalstis ir iesniegušas aizsardzībai Lisabonas sistēmā (pašlaik aptuveni 800) un kas ir aizsargājamas atbilstoši ES tiesību aktiem, vairs nav jāaizsargā ar nacionāliem tiesību aktiem, bet ir jāaizsargā tikai ar ES tiesību aktiem. Minētais attieksies arī uz tādu ĢIN aizsardzību, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kas ir Lisabonas Savienības dalībnieces, un kuras arī iesniedza aizsardzībai šādas trešās valstis. Tādējādi ES pievienošanās radīs ES dalībvalstīm mazāku administratīvo slogu saistībā ar to dalību Lisabonas sistēmā.

Proti, pēc ES pievienošanās būs iespēja veikt meklēšanu Lisabonas sistēmas reģistrā tā vietā, lai sīki apspriestu ĢIN divpusējo aizsardzību. Tas atbilstu praksei, kāda pastāv citās intelektuālā īpašuma tiesību jomās, proti, kad ES iesaista savus partnerus, lai tie pievienotos un izpildītu starptautiskus nolīgumus par IĪT, piemēram, Bernes Konvenciju par autortiesībām un Madrides Protokolu par preču zīmēm, nevis izveido atšķirīgu uzņēmumu tīklu, kas varētu maldināt ieinteresētās personas.

ES pievienošanās, iespējams, veicinās to, ka vairāk trešo valstu pievienosies Lisabonas sistēmai, jo tādējādi tām tiktu nodrošināta piekļuve aizsardzībai visā Lisabonas Savienībā un tās varētu gūt labumu no efektīvas pārbaudes procedūras attiecībā uz individuālām ĢIN, ja vien to sistēma būs līdzvērtīga ES sistēmai.

ES pievienošanās var radīt arī labvēlīgu ietekmi attiecībā uz jaunattīstības valstīm, kas apsver iespēju pievienoties Ženēvas aktam, jo to ĢIN varētu iegūt aizsardzību ES ar Lisabonas sistēmas starpniecību. Interesi par pievienošanos Lisabonas Savienībai ir izrādījis arī Āfrikas IĪ birojs OAPI, kura sastāvā ir 17 locekļi, un tā ir labvēlīga zīme, kas liecina, ka ĢIN ir pievilcīgs instruments, lai aizsargātu jaunattīstības valstu lauksaimnieku tiesības un tradicionālās vērtības.

Par iespējamiem trūkumiem varētu uzskatīt šādus aspektus: dalība Lisabonas sistēmā vēl ir ierobežota un pastāv bažas, ka progress ĢIN jomā PTO ietvaros varētu kļūt vēl nesasniedzamāks; dažas ES dalībvalstis ir skeptiski noskaņotas par ES pievienošanos; pastāv neskaidrība par finansiālo ietekmi. Tomēr modernizētajai sistēmai, ko paredz Ženēvas akts, būtu jābūt pievilcīgākai potenciālajiem jaunajiem dalībniekiem; progresam WIPO varētu pat būt netieša labvēlīga ietekme uz PTO notiekošajām apspriedēm par ĢIN, radot attiecīgu sinerģiju un virzot pārskatīto Lisabonas vienošanos tuvāk PTO procesam; ES dalībvalstīm, kurām ir iebildumi pret Lisabonas sistēmu, nebūs jāpievienojas; un Lisabonas Savienības dalībnieces ir guvušas panākumus savos centienos nodrošināt Lisabonas sistēmas finanšu stabilitāti.

Kopumā priekšrocības, ko radīs ES pievienošanās Lisabonas vienošanās Ženēvas aktam, būs lielākas nekā trūkumi. Lai īstenotu ES pievienošanos Lisabonas sistēmai, Komisijai būs jāsagatavo tādu tiesību aktu priekšlikums, kas vajadzīgi, lai būtu iespējama ES pievienošanās Lisabonas vienošanās Ženēvas aktam un tā īstenošana.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Nav attiecināms.

•Pamattiesības

Savienības dalība Lisabonas Savienībā kā Ženēvas akta dalībpusei notiks saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka intelektuālais īpašums tiek aizsargāts.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Skatīt pievienoto finanšu pārskatu.

5.CITI FAKTORI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Nav attiecināms.

•Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Nav attiecināms.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums

Nav attiecināms.

2018/0189 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai Savienība varētu pilnīgi īstenot savu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz savu kopējo tirdzniecības politiku, tā kļūs par Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akta (“Ženēvas akts”) 2 dalībpusi atbilstoši Padomes Lēmumam (ES) ../.. 3 . Ženēvas akta dalībpuses ir dalībnieces īpašā savienībā, kas izveidota ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju 4 (“Īpašā savienība”). Saskaņā ar Lēmuma (ES) ../.. 3. pantu Komisijai ir jāpārstāv Savienība Īpašajā savienībā.

(2)Ir lietderīgi definēt noteikumus, kas ļauj Savienībai pēc tās pievienošanās Ženēvas aktam pilnīgi īstenot visas savas tiesības un pienākumus.

(3)Ženēvas akts aizsargā cilmes vietu nosaukumus, tostarp “cilmes vietas nosaukumus”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 5 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 6 , un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (minētie nosaukumi un norādes turpmāk visi kopā dēvēti par “ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”).

(4)Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisijai vispirms būtu jāiesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikums, lai tā reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”) tiktu reģistrēts tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras tiek aizsargātas Savienības teritorijā. Nosakot kritērijus šāda saraksta izveidei, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar dažiem Savienības noslēgtiem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, jo īpaši ir jāņem vērā produkcijas vērtība un eksporta vērtība, aizsardzība atbilstoši citiem nolīgumiem, kā arī pašreizēja vai potenciāla ļaunprātīga izmantošana attiecīgajās trešās valstīs.

(5)Lai nodrošinātu, ka Starptautiskajā reģistrā tiek reģistrētas vēl citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas un reģistrētas Savienībā, ir lietderīgi vēlāk pilnvarot Komisiju iesniegt pieteikumus šādu citu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajai reģistrācijai vai nu pēc tās iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas ražotāju grupas, vai — izņēmuma gadījumos — atsevišķa ražotāja lūguma.

(6)Ir jāievieš attiecīgas procedūras, lai Komisija varētu novērtēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir Ženēvas akta dalībpusēs, kas nav dalībvalstis (“trešās dalībpuses”), un kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā, nolūkā paredzēt procedūru, kā pieņem lēmumus par aizsardzību Savienībā vai — attiecīgā gadījumā — par šādas aizsardzības atcelšanu.

(7)Tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai Savienībā, kuru izcelsme ir trešās dalībpusēs un kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā, ir jānotiek saskaņā ar Ženēvas akta III nodaļu, jo īpaši 14. pantu, kurā noteikts, ka katrai dalībpusei ir jānodrošina pieejami iedarbīgi līdzekļi reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskajai aizsardzībai un jānodrošina, ka publiska iestāde vai jebkura ieinteresēta persona — fiziska vai juridiska, publiska vai privāta — atkarībā no tās tiesību sistēmas un prakses var ierosināt tiesvedību, lai nodrošinātu reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai līdztekus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai nodrošinātu arī preču zīmju aizsardzību, ņemot vērā Ženēvas akta 13. panta 1. punktā noteikto aizsardzības līdzekli attiecībā uz iepriekšēju preču zīmju tiesībām, ir jāaizsargā Starptautiskajā reģistrā reģistrētas līdzāspastāvošas agrākas preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām piešķirta aizsardzība Savienībā vai kuras izmanto Savienībā.

(8)Īpašajā savienībā ir septiņas ES dalībvalstis, kuras tādējādi ir akceptējušas trešo dalībpušu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka šīm valstīm ir līdzekļi, lai tās varētu izpildīt savas starptautiskās saistības, kuras tās ir uzņēmušās pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ir jāparedz pārejas režīms, kas rada sekas tikai nacionālā līmenī un neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

(9)Ir taisnīgi, ja maksas, kas jāmaksā atbilstoši Ženēvas aktam un Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgajam reglamentam, par pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajā birojā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kā arī maksas, kas jāmaksā saistībā ar citiem ierakstiem Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar šādas starptautiskās reģistrācijas saturu, sedz dalībvalsts, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme. Minētais neskar dalībvalsts lēmumus pieprasīt, lai šādas maksas valstij atmaksātu ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kas izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras starptautiskā reģistrācija tiek prasīta.

(10)Lai segtu deficītu Īpašās savienības darbības budžetā, Savienībai ir jābūt iespējai paredzēt īpašu iemaksu, ņemot vērā Savienības gada budžetā šim nolūkam pieejamos līdzekļus.

(11)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Savienības dalībai Īpašajā savienībā, ir jāuztic Komisijai īstenošanas pilnvaras sagatavot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju pēc pievienošanās Ženēvas aktam, vēlākai pieteikuma iesniegšanai Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, iebilduma noraidīšanai, lēmuma pieņemšanai par to, vai piešķirt Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības atcelšanai Savienībā. Minētās pilnvaras ir jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 7 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu nosaka noteikumus attiecībā uz Savienības tiesību un pienākumu īstenošanu pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (“Ženēvas akts”).

Šajā regulā cilmes vietu nosaukumi, tostarp “cilmes vietas nosaukumi”, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes turpmāk kopā tiek saukti par “ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.

2. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskā reģistrācija pēc pievienošanās

Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam, Komisija iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju atbilstoši Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktam, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.

Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido pirmajā daļā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Lai izveidotu otrajā daļā minēto sarakstu, Komisija jo īpaši ņem vērā:

(a)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkcijas vērtību;

(b)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes eksporta vērtību;

(c)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību atbilstoši citiem starptautiskiem nolīgumiem;

(d)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pašreizēju vai potenciālu ļaunprātīgu izmantošanu citās Īpašās savienības dalībniecēs;

(e)to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kopskaitu, kuru izcelsme ir Īpašās savienības pārējās dalībniecēs un kuras reģistrētas Starptautiskā biroja reģistrā (“Starptautiskais reģistrs”).

3. pants
Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turpmāka starptautiskā reģistrācija

Pēc Savienības pievienošanās Ženēvas aktam Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi dalībvalsts, ieinteresēta ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kurš izmanto Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieņemt īstenošanas aktus, lai iesniegtu Starptautiskajam birojam pieteikumu par tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju, kas ir aizsargāta un reģistrēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktu.

Lai novērtētu to, vai iesniegt starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, Komisija ņem vērā 2. panta trešajā daļā noteiktos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. pants
Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtēšana

(1)Komisija novērtē Starptautiskā biroja atbilstoši Ženēvas akta 6. panta 4. punktam paziņoto publikāciju par Starptautiskajā reģistrā reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsmes dalībpuse, kas definēta Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav ES dalībvalsts, lai noteiktu, vai publikācija ietver Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”) 8 5. noteikuma 2. punktā definētos obligātos elementus un 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju un īpašībām, kā arī lai novērtētu, vai minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru tajā laikā ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienībā. Šādai novērtēšanai nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus, un minētā novērtēšana neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem un pārtikas marķēšanu.

(2)Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši 1. punktam, Komisija uzskata, ka minētajā punktā definētie nosacījumi ir prima facie izpildīti, tā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru ierosināts aizsargāt Savienībā, kopā ar informāciju par produkta veidu un izcelsmes valsti publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

(3)Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši 1. punktam, Komisija uzskata, ka minētajā punktā definētie nosacījumi nav izpildīti, tā nolemj atteikt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, pieņemot īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Lēmumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuri nav 13. panta 1. punktā minēto komiteju kompetencē, Komisija pieņems, nepiemērojot 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā paziņo Starptautiskajam birojam viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu.

5. pants
Iebildumu celšanas procedūra attiecībā uz Starptautiskajā reģistrā reģistrētām trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

(1)Divos mēnešos no dienas, kad ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 4. panta 2. punktu, dalībvalsts iestādes vai tādas trešās valsts iestādes, kas nav izcelsmes dalībpuse, vai arī likumīgi ieinteresēta un Savienībā vai trešā valstī, kas nav izcelsmes dalībpuse, reģistrēta fiziska vai juridiska persona var iesniegt Komisijai iebildumu vienā no Savienības oficiālajām valodām.

(2)Šāds iebildums ir pieņemams tikai tad, ja tas ir iesniegts 1. punktā noteiktajā termiņā un ja tajā ir ietverts viens vai vairāki šādi prasījumi:

(a)Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde konfliktē ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu, un tas var patērētāju maldināt par produkta patieso izcelsmi;

(b)Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas jau ir aizsargāta Savienībā, un praksē nav pietiekamas atšķirības starp aizsardzībai ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un Savienībā jau aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vietējas un tradicionālas lietošanas un noformēšanas nosacījumiem, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētājus;

(c)ar Starptautiskajā reģistrā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību Savienībā tiktu pārkāptas agrākas preču zīmes tiesības;

(d)ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība Savienībā apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma izmantošanu vai preču zīmes ekskluzivitāti, vai tādu produktu ekonomisko vērtību, kas likumīgi laisti tirgū vismaz piecus gadus pirms dienas, kad ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

(e)Starptautiskajā reģistrā reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru pašlaik nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES;

(f)nosaukums, kura reģistrācija tiek prasīta, Savienības teritorijā ir sugasvārds.

(3)Komisija novērtē 2. punktā minētos iebilduma pamatojumus attiecībā uz Savienības teritoriju vai tās daļu.

6. pants
Lēmums par Starptautiskajā reģistrā reģistrētu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Savienībā

(1)Ja Komisija nesaņem iebildumus vai saņem iebildumus, kas ir nepieņemami, tā attiecīgi noraida saņemtos nepieņemamos iebildumus un pieņem lēmumu piešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, pieņemot īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(2)Ja Komisija saņem pieņemamu iebildumu, kā noteikts 5. panta 2. punktā, tā pieņem lēmumu par to, vai piešķirt aizsardzību Starptautiskajā reģistrā reģistrētai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, pieņemot īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Lēmumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuri nav 13. panta 1. punktā minēto komiteju kompetencē, Komisija pieņems, nepiemērojot 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(3)Lēmumā piešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar 1. vai 2. punktu izklāsta piešķirtās aizsardzības tvērumu un var ietvert nosacījumus, kas ir saderīgi ar Ženēvas aktu, un jo īpaši piešķirt noteiktu pārejas periodu, kas norādīts Ženēvas akta 17. pantā un Kopīgā reglamenta 14. noteikumā.

(4)Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija paziņo Starptautiskajam birojam par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu.

7. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana

(1)Īstenošanas aktus, kurus Komisija pieņem, pamatojoties uz 6. pantu, piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū un jo īpaši ar lauksaimniecības tirgu, sanitāro un fitosanitāro standartu kopīgo organizāciju un ar pārtikas marķēšanu. Komisija pievienošanās laikā attiecīgi informē Starptautisko biroju par šiem izmantošanas nosacījumiem.

(2)Ievērojot 1. punktu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas ar šo regulu, var izmantot jebkurš uzņēmējs, kurš tirgo produktu saskaņā ar starptautisko reģistrāciju.

8. pants
Starptautiskajā reģistrā reģistrētas trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšana

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko anulē Starptautiskajā reģistrā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību Savienībā, — gadījumā, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a)ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs netiek aizsargāta izcelsmes dalībpusē;

(b)ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs nav reģistrēta Starptautiskajā reģistrā;

(c)vairs netiek nodrošināta atbilstība Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 2. punktā definētajiem obligātajiem elementiem vai ziņām par kvalitāti, reputāciju vai īpašībām, kā noteikts minētā reglamenta 5. noteikuma 3. punktā.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskās reģistrācijas, kas anulēta saskaņā ar pirmo daļu, atzīšanu par spēkā neesošu Savienības teritorijā.

9. pants
Saistība ar preču zīmēm

(1)Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība neskar tādas agrākas preču zīmes spēkā esību, kas labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai kas iegūta labticīgas izmantošanas ceļā Savienības teritorijā.

(2)Starptautiskajā reģistrā reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi neaizsargā Savienības teritorijā, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība Savienības teritorijā varētu patērētāju maldināt par produkta patieso identitāti.

(3)Neskarot 2. punktu, agrāku preču zīmi, kas labticīgi pieteikta vai reģistrēta Savienības teritorijā vai kas iegūta labticīgas izmantošanas ceļā, ja tās izmantošana būtu pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, var attiecībā uz konkrēto produktu turpināt izmantot un pagarināt neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma tās atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 9 . Šādos gadījumos ir atļauta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī attiecīgās preču zīmes izmantošana.

10. pants
Pagaidu aizsardzība

(1)Dalībvalstis, kas bija Īpašās savienības dalībnieces pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, var trešai valstij, kas ir 1958. gada Lisabonas vienošanās vai 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pārskatītās un 1979. gada 28. septembrī grozītās tās versijas dalībpuse, piešķirt aizsardzību, izmantojot nacionālo aizsardzības sistēmu, sākot no dienas, kad Savienība kļūst par Ženēvas akta dalībpusi, attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas līdz minētajai dienai Īpašajā savienībā, vai no dienas, kad Komisija paziņo dalībvalstij par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

Šādas nacionālās aizsardzības sistēmas beidz piemērot dienā, kad pieņem lēmumu par aizsardzību atbilstoši šai regulai, vai dienā, kad beidzas starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas.

(2)Ja trešās valsts nosaukums nav reģistrēts saskaņā ar šo regulu, šādas nacionālās aizsardzības sistēmas radītās tiesiskās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība.

(3)Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, rada tiesiskās sekas tikai nacionālā līmenī un neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

11. pants
Maksas

Maksas, kas jāmaksā atbilstoši Ženēvas akta 7. pantam, kā noteikts Kopīgajā reglamentā, par pieteikuma iesniegšanu Starptautiskajā birojā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai Starptautiskajā reģistrā, kā arī par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar minētā reģistra saturu, sedz dalībvalsts, kurā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.

Minētais neskar dalībvalsts lēmumus pieprasīt, lai pirmajā daļā minētās maksas valstij atmaksātu ražotāju grupa vai atsevišķs ražotājs, kas izmanto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras starptautiskā reģistrācija tiek prasīta.

12. pants
Īpaša finansiāla iemaksa

Ja tiek gūti ienākumi no Īpašās savienības saskaņā ar Ženēvas akta 24. panta 2. punkta v) apakšpunktu, Savienība var veikt īpašu iemaksu, ievērojot Savienības gada budžetā šim nolūkam pieejamos līdzekļus.

13. pants
Komiteju procedūra

(1)Komisijai palīdz šādas komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē attiecībā uz norādītajiem produktiem:

(a)attiecībā uz vīna nozares produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 92. panta 1. punkts — Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 229. pantu;

(b)attiecībā uz aromatizētajiem vīna produktiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 251/2014 10 3. pantā — Aromatizēto vīna produktu komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 34. pantu;

(c)attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 11 2. pantā — Stipro alkoholisko dzērienu komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 25. pantu;

(d)attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 2. panta 1. punkta piemērošanas joma — Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 57. pantu.

(2)Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

14. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

(1)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(2)     http://www.wipo.int/edocs/lexdocs/treaties/en/lisbon/trt_lisbon_009en.pdf .

(3)    OV L [..], [..], [..]. lpp.

(4)     http://www.wipo.int/export/sites/www/lisbon/en/legal_texts/lisbon_agreement.pdf .

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)    Lisabonas vienošanās un Lisabonas vienošanās Ženēvas akta Kopīgais reglaments, ko pieņēmusi Lisabonas Savienības Asambleja 2017. gada 11. oktobrī, http://www.wipo.int/meetings/en/doc_details.jsp?doc_id=376416 , dok. WIPO A/57/11, 2017. gada 11. oktobris.

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regula (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.7.2017., 1. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).