EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.5.2018

COM(2018) 297 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Komisijas ziņojums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) starpposma novērtējumu

{SWD(2018) 192 final}

Vispārīga informācija

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots pirms desmit gadiem ar mērķi izrādīt solidaritāti un sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Sākotnēji ar EGF Regulu (EK) Nr. 1927/2006 aptvertā darbības joma 2009. gadā tika paplašināta ar Regulu (EK) Nr. 546/2009, ietverot arī atlaišanas gadījumus globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā. EGF līdzfinansē pasākumus, ko īsteno dalībvalstis, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem no jauna integrēties darba tirgū, ja viņu atlaišana ir ievērojami ietekmējusi ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības līmeni reģionā vai nozarē. Atkāpes klauzula Regulas (ES) Nr. 1309/2013 1 (turpmāk tekstā — “EGF regula”) 6. panta 2. punktā dalībvalstīm ar augstu jauniešu bezdarba līmeni ļauj līdz 2017. gada 31. decembrim 2 ietvert EGF pieteikumos jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

Starpposma novērtējuma tvērums

Saskaņā ar EGF regulas 20. pantu Komisija veica starpposma novērtēšanu, lai novērtētu, kā un kādā apjomā EGF sasniedz izvirzītos mērķus.

Starpposma novērtējumā ietvertas visas 2014. un 2015. gadā 3 iesniegtās 29 EGF lietas. Tās attiecas uz 10 dažādām dalībvalstīm un aptver 21 ekonomiskās darbības nozari – lielākā daļa EGF pieteikumu šajā laikposmā bijuši saistībā ar autobūves nozari (četras lietas) un mazumtirdzniecības nozari (trīs lietas). Ekonomikas atlabšanas ietekmē EGF pieteikumu skaits ir samazinājies, samazinot analīzei pieejamo datu apjomu.

Tika vērtēta sasniegto rezultātu lietderība, ilgtspēja, efektivitāte, saskaņotība, būtiskums un ES pievienotā vērtība. Tas pārsniedz prasības, kas noteiktas EGF regulā, lai varētu novērtēt lietderību un ilgtspēju, dodot iespēju veikt vispusīgu novērtējumu instrumentu un lietu līmenī 4 .

Starpposma novērtējums ir sniegts Komisijas dienestu darba dokumenta (SWD) veidā. Novērtējuma Komisijas dienestu darba dokumenta pamatā galvenokārt ir ārējā līgumslēdzēja veikts novērtējuma pētījums, kuru Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts pieņēma 2016. gada decembrī. Papildu pierādījumi dienestu darba dokumentam tika apkopoti un analizēti no iepriekšējiem ziņojumiem, novērtējumiem un vispārējās pieredzes EGF pārvaldībā.

Saskaņā ar EGF regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu šajā ziņojumā ES iestādēm, struktūrām un sociālajiem partneriem ir apkopoti galvenie rezultāti. Novērtējuma rezultāti arī palīdz izstrādāt EGF politikas virziena nākotnes plānu. 

Galvenie secinājumi

EGF starpposma novērtējuma agrais termiņš ļāva aptvert tikai ierobežotu informāciju un pieredzi, kas gūta pašreizējā periodā. Turklāt ekonomiskās situācijas uzlabojums ir izraisījis EGF pieteikumu skaita samazināšanos, vēl vairāk samazinot pieejamos pierādījumus. Novērtējuma rezultāti jāuztver piesardzīgi, jo pieejamie dati ir daļēji uzticami, neraugoties uz Komisijas centieniem pēc iespējas plašāk izvērtēt un apspriesties.

Attiecībā uz organizatoriskajām mācībām svarīga šā uzdevuma laikā gūta atziņa, ir, ka EGF regulā noteiktais izvērtēšanas termiņš ir pārāk agrs. Lai varētu savākt un analizēt pietiekamus pierādījumus, un attiecīgi plānot novērtēšanu, turpmākām iniciatīvām būtu jāļauj pietiekami daudz iestiepties īstenošanas cikla laikā.

Attiecībā uz EGF lietderību atlaisto darbinieku reintegrācijas koeficients darba tirgū uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējo finansēšanas periodu (no 49 % līdz 56 %). Tomēr pierādījumi liecina, ka reintegrācijas rādītāji ir izteikti raksturīgi katrai lietai atkarībā, piemēram, no konkrētā ekonomikas stāvokļa attiecīgajā jomā. Līdz ar to ir ne vien grūti salīdzināt ar iesniegtajām lietām saistītos reintegrācijas rādītājus, bet arī atrast piemērotus līdzīgu pasākumu salīdzināmos lielumus. Lai novērstu šo šķērsli, dalībvalstīm ir ļoti ieteicams izstrādāt katrai lietai raksturīgus mērķus.

Atlaistajiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības mobilizāciju var pamatot, norādot, ka atlaišana notika “globalizācijas” vai “finanšu un ekonomikas krīzes” rezultātā. Tomēr neviens no šiem diviem terminiem EGF regulā nav definēts. Kopumā definīciju trūkumu var uztvert kā zināmu elastību, bet arī kā pastāvošu nenoteiktību. Būtisks uzdevums ir atrast pareizos pierādījumus, lai pamatotu lietu, un bieži vien tas dalībvalstis attur no pieteikumu iesniegšanas. Tas ir saistīts arī ar faktu, ka bieži vien nav iespējams noteikt un izkristalizēt izšķirošo faktoru, kas izraisīja pārstrukturēšanu.

Lai gan atlaišanas gadījumi, kas nepārsniedz vispārējo 500 atlaisto darba ņēmēju slieksni, varētu būt atbalsttiesīgi saskaņā ar atkāpes klauzulu, dalībvalstis nav pārliecinātas par to, kā pierādīt, ka atlaišanas gadījumi varētu būtiski ietekmēt ekonomiku, jo īpaši nodarbinātības līmeni, jo šī ietekme regulā arī nav tālāk definēta. Ļoti svarīgi šķiet skaidrāk definēt būtisko ietekmi, piemēram, izstrādājot konkrētus rādītājus vai “rezultātu tabulu”, kas palīdzētu analizēt ietekmi.

Valsts iestāžu administratīvo un finanšu spēju problēmas gan pieteikuma iesniegšanas, gan īstenošanas posmā rada dalībvalstīm papildu šķēršļus, lemjot par iespējamu pieteikumu. Problēmas galvenokārt ir saistītas ar to, ka nav pieejams piešķirtās palīdzības līdzfinansējums un ka iestādēs, kas nodarbojas ar EGF, nepietiek personāla. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad nav pieredzes vai ir neliela pieredze saistībā ar EGF izmantošanu vai arī kopumā ar pārstrukturēšanas palīdzību.

Izšķirošais faktors, kādēļ 13 dalībvalstis, kas ES pievienojās kopš 2004. gada (ES-13), EGF izmanto mazāk, ir valstu rūpniecības struktūra. ES-13 valstīs ir mazāk izplatīta tāda darbvietu zaudēšana, ko ar tirdzniecību saistītas globalizācijas ietekmē izraisījušas strukturālas pārmaiņas.

EGF pasākumus piedāvā papildus parastajiem valstu pasākumiem un/vai tos pastiprina. Lietu līmenī izstumšanas ietekme netika novērota.

EGF piedāvātās atbalsta iespējas citādi nebūtu pieejamas. Tas parāda EGF pasākumu papildināmību un papildināmību.

Piedāvājot papildu pakalpojumus, piemēram, ceļojumu palīdzību vai bērnu aprūpes pakalpojumus, EGF palīdzība arī novērš šķēršļus dalībai valsts vai EGF pasākumos.

Kas attiecas uz atkāpi saistībā ar NEET, attiecīgās dalībvalstis, izņemot Spāniju, izrādīja lielu interesi to izmantot. Taču kopumā atkāpe tika izmantota tikai deviņās lietās trīs dažādās dalībvalstīs. Tomēr, katrreiz, kad tā izmantota, palīdzība lielā mērā izmantota jauniešiem, kuriem paredzēts atbalsts, un tā ir palīdzība, ko citādi viņi nebūtu saņēmuši.

Dažās lietās novērtējumā tika uzsvērtas konkrētas problēmas saistībā ar pārraudzības datu savlaicīgu iesniegšanu. Ja šī problēma turpināsies, Komisijai būtu jāapsver iespēja pieņemt atbilstošus pasākumus.

Vispārīgi runājot, EGF regulā noteiktās ierobežotas pārraudzības prasības rada aizķeršanos un ir šķērslis rūpīgākas analīzes veikšanai.

Attiecībā uz rezultātu ilgtspēju, tā kā īstenošanas cikls nebija pietiekami pavirzījies uz priekšu un tāpēc novērtējums varēja aptvert tikai divu gadu laikposmu (2014. un 2015. gadā iesniegtie pieteikumi), nav pieejami pārliecinoši dati. Pateicoties prasmju uzlabošanai un atjaunināšanai, ir uzlabojusies vispārējā nodarbināmība. Tika novērots, ka individuālā līmenī atbalsta saņēmējiem ir paaugstinājies pašvērtējums, kas, visticamāk, sekmēs proaktīvāku pieeju darba meklēšanai.

Iestāžu līmenī EGF palīdzības izmantošana veicina vispārēja pārstrukturēšanas palīdzības realizēšanas mehānisma izstrādi dalībvalstīs, kurās ir maza pieredze darbā ar masveida atlaišanas gadījumiem. Dalībvalstīs, kurās ir liela pieredze šajā jautājumā un kurās ir ieviesti realizēšanas mehānismi, EGF izmanto kā instrumentu, lai pārbaudītu novatoriskus pasākumus, kurus vēlāk varētu iekļaut regulārā palīdzībā.

Attiecībā uz mobilizētās palīdzības efektivitāti joprojām tiek kritizēts procedūru ilgums lēmumu pieņemšanas procesā, lai gan Komisijai un dalībvalstīm tika ievērojami saīsināts laika grafiks un noteikti stingrāki termiņi. Salīdzinot ar vidēji 300 dienām iepriekšējā plānošanas periodā, pieteikšanās procedūras ilgums tika saīsināts, un tagad tas ir vidēji 200 dienas.

Pusē gadījumu dalībvalstis pozitīvi atsaucas par pieteikšanās posmā no Eiropas Komisijas saņemtajiem norādījumiem.

Ir jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu finansējuma saskaņotību. Lai gan lietu līmenī nebija iespējams noteikt pārklāšanos ar citu ES vai valsts finansējumu, ir iespējams labāk saskaņot EGF un Eiropas Sociālo fondu (ESF). EGF tika izstrādāts, lai piedāvātu pasākumus, kas papildina citus instrumentus, piemēram, ESF. Valstu finansējuma un EGF mijiedarbības ietvaros vislabāk var novērot integrētu pieeju. Tomēr dalībvalstis pašlaik neizstrādā stratēģiskas cilvēkkapitāla ieguldījumu paketes, kurās tās varētu iekļaut EGF atbalstu, saskaroties ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. Turklāt EGF varētu labāk koordinēt ar ieteikumiem, kas izklāstīti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanas prognozēšanai (QFR).

Attiecībā uz EGF finansējuma būtiskumu pastāv norādes, ka EGF ir nozīmīgs instruments cilvēkkapitāla attīstībai. Ieinteresētās personas, jo īpaši tās, kurām ir pieredze EGF pasākumu ieviešanā praksē, apšaubīja, vai EGF ir pareizais kanāls, lai sniegtu palīdzību NEET. Daudz mazākā, bet joprojām ievērojamā, mērā krīzes kritērijs vairs netika uzskatīts par aktuālu. Ņemot vērā globalizācijas norises, pieaugošā pasaules ekonomiku mijiedarbība un augošā globālo vērtību ķēžu attīstība, visticamāk, vēl vairāk palielinās globalizācijas kritērija nozīmīgumu, bet arī apgrūtinās pierādīt to, ka darba ņēmēju atlaišanu patiesībā izraisījusi globalizācija. Ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar pierādījumu sniegšanu pieteikumu pamatošanai, ir skaidrs, ka EGF var piesaistīt daudz ātrāk, ja nepieciešams mazāk dokumentu. Tad EGF labāk darbosies kā ārkārtas palīdzības instruments.

Uz to būtu jāraugās arī caur EGF darbības jomas prizmu, kas ietver globalizāciju un finanšu krīzi, bet ne citas būtiskas ekonomikas norises. Darba ņēmēji, kas atlaisti no darba citu iemeslu, piemēram, automatizācijas, dēļ, saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām un skaitliski pārsniedz tos, kuri atlaisti globalizācijas dēļ. Ja darbības joma tiktu paplašināta, lai ietvertu jebkuru pārstrukturēšanas pasākumu, kas izraisa būtisku negatīvu ietekmi, fonds būtu piemērots, lai reaģētu uz jebkuru notikumu. Tādēļ vairs nebūtu vajadzības apgalvot, ka šie pārstrukturēšanas pasākumi būtu jāietver EGF darbības jomā.

Novērtējumā tika konstatēts, ka EGF ir radījis ES pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka EGF palīdzība ne tikai palielina piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī to intensitāti. Turklāt EGF intervences pasākumi ir plaši pamanāmi, un tie demonstrē ES pievienoto vērtību, kas tieši saistīta ar intervenci plašā sabiedrībā.

Ietekme uz turpmākas politikas izstrādi

Starpposma novērtējums liecina, ka EGF sasniedz izvirzītos mērķus veicināt stratēģijas “Eiropa 2020” prioritāti attiecībā uz iekļaujošu izaugsmi. Tas panākts, atbalstot globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā atlaistos darba ņēmējus un solidarizējoties ar viņiem. Pastāv kopīga izpratne un pamatoti pierādījumi šīs palīdzības lietderībai, un, ja EGF nebūtu, šāda palīdzība citādi nebūtu piedāvāta.

Tomēr EGF struktūrā ir vajadzīgi uzlabojumi. Nākotnē varētu risināt vairākus uzdevumus, jo īpaši, ņemot vērā diskusijas pēc 2020. gada.

Par darbības jomu

Pierādījumi, kas savākti apspriedēs ar ieinteresētajām personām, veicot novērtēšanas darbu, liecina par to, ka EGF projektu nepieciešams pārskatīt vai definēt sīkāk, piemēram, noteikt precīzu darbības jomu un kritērijus, pēc kuriem to piemēro. Atbilstīgi subsidiaritātes principam, lai attaisnotu EGF palīdzības mobilizēšanu, pārstrukturēšanas pasākumiem ir būtiski jāietekmē ekonomika un darba tirgus. Tomēr jēdziens “būtiska ietekme” nav skaidri definēts. Jo īpaši attiecībā uz mazākiem atlaišanas gadījumiem, kas nepārsniedz parasto slieksni, proti, 500 atlaisti darba ņēmēji. Piemēram, lauku apvidos tie varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā minēto atkāpes klauzulu, taču dalībvalstis nav pārliecinātas, kā pierādīt būtisku ietekmi. Ir svarīgi noteikt skaidru rādītāju, kas saistīts ar nodarbinātību un sociālo ietekmi. Tas ir svarīgi, jo īpaši tādēļ, ka vērtības ķēdes kļūst integrētākas un mazāk lokalizētas un daudzās dalībvalstīs MVU veido lielāko uzņēmumu daļu.

Termini “globalizācija” un “krīze” arī nav skaidri definēti, un dalībvalstīm bieži vien nav skaidrs, saskaņā ar kuru kritēriju tām būtu jāiesniedz pieteikums. Spēju noteikt, kas faktiski izraisījis atlaišanu no darba, lai redzētu, vai atlaišanu varētu atzīt par iespējamu pieteikuma iemeslu, un to apliecināt pieteikumā, regulāri min kā vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas dalībvalstij traucē pieteikties. Ņemot vērā šīs grūtības un to, ka tehnoloģiju pārmaiņu dēļ ir zaudētas vēl vairāk darbvietu (šajos gadījumos atlaistie darba ņēmēji saskaras ar tādām pašām problēmām kā tie, kas atlaisti no darba globalizācijas dēļ, jo viņu prasmes noveco vai kļūst nevajadzīgas), iespējamais risinājums varētu būt darbības jomā iekļaut visus lielos atlaišanas gadījumus, kuriem ir būtiska ietekme. Tādējādi EGF izmantošana būtu līdzsvarotāka, paplašinot tās potenciālu uz ES-13 dalībvalstīm. Tas samazinātu slogu, ko rada pieteikuma pierādījumu iesniegšana, lai pierādītu, ka darbvietas zaudētas globalizācijas dēļ. Tā kā šis ir arī viens no diviem vislaikietilpīgākajiem posmiem pieteikšanās procesā, šāda vienkāršošana par vairākām nedēļām paātrinātu EGF palīdzības piesaistīšanu. Tas arī sniegtu lielākas iespējas mazākām dalībvalstīm pieteikties palīdzības saņemšanai.

Par pārraudzību un ziņošanu

Lai labāk analizētu EGF lietderību, būtu jāpieprasa dalībvalstīm apkopot sīkākus pārraudzības datus, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju kategoriju (noieto profesionālo un izglītības ceļu), nodarbinātības statusu un atrasto nodarbinātības veidu.

Spēja pieteikt un īstenot EGF lietas

Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis, kurām būtu bijis iespējams sagatavot EGF lietu, to nedara, ir finanšu un institucionālās kapacitātes problēmas. No vienas puses, tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkums — pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, ja tās īsteno EGF lietu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, būtu svarīgi, lai dalībvalstis būtu gatavas reaģēt nekavējoties un bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs, lai nodrošinātu EGF lietu lietderīgu un efektīvu īstenošanu, šķiet nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi. Tāpēc pastāvīgs tehniskās palīdzības budžets varētu palīdzēt nodrošināt dalībvalstīs pastāvīgu spēju veidošanu. Tā tas ir, piemēram, Grieķijā, kur iestādes saskaras ar problēmām, kas saistītas ar dažādu EGF lietu īstenošanu, bez iespējas balstīties uz bagātīgu pārstrukturēšanas atbalsta izmantošanas pieredzi.

Atbalsta pasākumi

Šķiet, ka ir nepieciešams ciešāk iekļaut EGF atbalstu ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanas prognozēšanai (QFR) un izstrādāt labāk koordinētu pieeju gan attiecībā uz preventīviem pasākumiem, gaidot lielus pārstrukturēšanas pasākumus, gan uz vienreizējiem reaģēšanas pasākumiem, piemēram, tiem, kurus pašlaik līdzfinansē no EGF. Tas varētu nozīmēt EGF darbību diapazona paplašināšanu vai ciešāk koordinētu pieeju kopā ar citiem ES instrumentiem, piemēram, ar ESF. Lai gan instrumenta struktūra norāda uz fondu skaidru papildināmību, dalībvalstis varētu labāk iekļaut EGF atbalstu visaptverošā pārstrukturēšanas atbalsta paketē. Darba tirgus pārejām ir nepieciešami intensīvi ieguldījumi cilvēkkapitālā — gan proaktīvu prognozējošu pasākumu, gan reaģējošu pasākumu veidā.

Atkāpes klauzula attiecībā uz NEET

Joprojām svarīgs uzdevums ir jauniešu bezdarba risināšana. Pieredze liecina, ka NEET labprāt izmanto EGF atbalstu, ja tāds tiek sniegts. Tomēr būtu jāpārdomā, vai EGF ir pareizais ceļš, kā piedāvāt šādu palīdzību, un vai citi kanāli nepiedāvātu labākas iespējas uzrunāt attiecīgos jauniešus. To, ka palīdzība tiek piedāvāta tikai NEET reģionos, kurus skārusi globalizācija vai finanšu krīze, bet ne tajos reģionos, kurus skārusi automatizācija, varētu uzskatīt par negodīgu attieksmi.

Politiskā ietekme

Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību, pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība un ES sociālā tirgus ekonomika kopumā.

Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina pieprasījumu pēc mazkvalificēta darbaspēka. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Lai novērstu situācijas tālāku saasināšanos, Eiropai būs jāpalīdz darbaspēkam iegūt nepieciešamās prasmes. Īpašu uzmanību pievēršot EGF, pārdomu dokumentā ir teikts, ka, lai lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos nodrošinātu ātrāku reakciju, būtu jākoncentrējas uz lielāku instrumenta darboties spēju. Lai nodrošinātu tam spēju atbalstīt plašāku ekonomikas attīstības pasākumu klāstu nekā pašreizējais uzsvars uz atlaišanas skartajiem darbiniekiem, būtu vajadzīga lielāka elastība. Būs jānovērš plaisa starp īstermiņa pasākumiem un ilgāka termiņa pārejas stratēģijām, ko atbalsta kohēzijas politika.

Komisija uzsāka Eiropas sociālo tiesību pīlāru , kurā ņemtas vērā darba vides mainīgie apstākļi. Konkrētāk, pīlārā ierosināts princips, kas saistīts ar iesaistīšanu un pāreju atvieglošanu darba tirgū. “Ikvienam ir tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Tas ietver tiesības saņemt atbalstu darba meklējumiem, apmācībai un pārkvalifikācijai. Ikvienam ir tiesības darba maiņas brīdī pārcelt sociālās aizsardzības tiesības un tiesības uz apmācību.” EGF piedāvā svarīgu un ES līmenī pamanāmu instrumentu, lai lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā šo principu īstenotu praksē. EGF ir noderīgs instruments, lai risinātu globalizācijas negatīvās sekas, un tā lielā pamanāmība var palīdzēt mazināt bažas par ES sociālo tirgus ekonomiku.

Starpposma novērtējums apliecinājis, ka EGF rada ES pievienoto vērtību, sniedzot palīdzību darba ņēmējiem, kuri ir zaudējuši darbu saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. Tāpēc Komisija cer turpināt pašlaik EGF sniegtās palīdzības apspriešanu ar Eiropas Parlamentu un Padomi, un visām galvenajām ieinteresētajām personām. EGF tiek uzskatīts par būtisku daļu no kopējā piedāvātā cilvēkkapitāla ieguldījuma pasākumu kopuma. Komisija apsver EGF turpmāku attīstību, lai varētu sagatavoties problēmām, kas saistītas ar laikposmu pēc 2020. gada.

(1)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1309/2013par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 . 

(2)

Atkāpes klauzulas pagarinājums pašlaik tiek pārskatīts.

(3)

Dati par 2016. gadā iesniegtajām lietām ir pieejami EGF divgadu ziņojumā, COM(2017) 636 final .

(4)

 Novērtējuma pamatā ir Eiropas Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnes (LRP) COM (2015) 215 final . LRP 2015. gadā tika ieviesta kā integrēta pieeja, kas aptver visu politikas ciklu ar mērķi uzlabot ES politikas un tiesību aktu izstrādes kvalitāti, lai tie sasniegtu izvirzītos mērķus ar minimālām izmaksām. Attiecībā uz novērtējumu papildus tam, ka ir izveidota paplašināta novērtēšanas kritēriju sistēma, LRP arī aicina rīkot plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Komisija pēc iespējas plaši apspriedās, lai nodrošinātu, ka ES vispārējās sabiedrības intereses — atšķirībā no šauru atsevišķu ieinteresēto personu grupu īpašām interesēm — ir labi atspoguļotas EGF turpmākajā izstrādē saskaņā ar LRP.