EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.5.2018

COM(2018) 272 final

2018/0128(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

{SWD(2018) 174 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēc diskusijām, kas 2017. gada novembrī notika Gēteborgas samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, valstu vai to valdību vadītāji pauda vēlmi aktīvāk darboties izglītības un kultūras jomās. Komisijas ieguldījums šajās debatēs bija paziņojums "Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru"  1 , kurā tika izklāstīts redzējums par Eiropas izglītības telpu, kura jāizveido līdz 2025. gadam. Tajā aprakstītajā Eiropā robežas nav šķērslis kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un pētniecībai, par standartu ir kļuvusi laika pavadīšana citā dalībvalstī – lai studētu, mācītos vai strādātu, daudz vairāk iedzīvotāju papildus dzimtajai valodai runā vēl divās citās valodās, un cilvēki pārliecinoši sevi identificē kā eiropiešus, kā arī apzinās Eiropas kultūras mantojumu un tā daudzveidību.

Uzlabojot Eiropas valodu mācīšanos, tiek veicināta savstarpēja sapratne un mobilitāte Savienībā un sekmēta ražīguma, konkurētspējas un ekonomikas noturības palielināšanās. Valoda ir bērna kognitīvās un sociālās attīstības pamats; daudzvalodības sniegtie ieguvumi iespaido visas dzīves jomas.

Valodu kompetencēm būs liela nozīme Eiropas izglītības telpas izveidē. Tāpēc valstu vai to valdību vadītāji Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos  2 vēlreiz atgādināja par ieceri "sekmēt valodu mācīšanos, lai vairāk jauniešu līdzās savai dzimtajai valodai runātu vēl vismaz divās Eiropas valodās".

Nepietiekamas valodu kompetences apgrūtina mobilitāti Savienībā un pasaulē – un tas attiecas gan uz izglītību un apmācību, gan piekļuvi Eiropas darba tirgum. 2017. gada ziņojumā par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē ir norādīts, ka pārrobežu apgabalos valodas barjeras var būt iemesls, kādēļ netiek izmantotas dažādu darba tirgu piedāvātās ekonomiskās iespējas  3 . Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu  4 ir pamatoti apgalvots, ka "a) ciešāk savienota pasaule ir pavērusi jaunas iespējas. Cilvēki tagad ceļo, strādā, mācās un dzīvo dažādās valstīs. Tie mijiedarbojas tīmeklī, apmainoties ar idejām, kultūru un pieredzi. Studentiem ir tiešsaistes piekļuve vadošo augstskolu studiju kursiem visā pasaulē". Lai šīs jaunās iespējas izmantotu, ir svarīgi prast valodas. Lai visā Savienībā uzlabotu jauniešu valodu kompetences, ir jāapsver, kā valodu mācīšanu un mācīšanos var uzlabot visās obligātās izglītības jomās.

Šajā ieteikumā centrālais jautājums ir valodu mācīšana un mācīšanās obligātajā izglītībā (gan vispārizglītojošajās skolās, gan arodskolās); vēlāk daudzvalodību var attīstīt visa mūža garumā.

Patlaban ar dalībvalstu darīto nepietiek, lai sasniegtu mērķi, par kuru tika panākta vienošanās Eiropadomes 2002. gada sanāksmē Barselonā, kurā tika aicināts veikt turpmākus pasākumus, lai "jau no agras bērnības mācītu vismaz divas svešvalodas"  5 . Lai gan tagad Savienībā vairums skolēnu pirmo svešvalodu sāk mācīties agrāk nekā iepriekšējās desmitgadēs, vēl joprojām nav nosprausti vērienīgi mērķi attiecībā uz otro svešvalodu. Patlaban to skolēnu īpatsvars, kuri pirmo svešvalodu sāk mācīties pamatskolā, ir 83,8 % – par 16,5 procentpunktiem vairāk nekā 2005. gadā. Tomēr 11 valstīs otrā svešvaloda vispārējā vidējā izglītībā nav obligāta, un 16 izglītības sistēmās skolēni, kas iegūst arodizglītību, mācās daudz mazāk svešvalodu nekā skolēni, kuri mācās vispārizglītojošajās skolās  6 .

Kad tiek analizēta nevis dalība mācību procesā, bet gan faktiski iegūtās kompetences, pētījumos  7 tiek secināts, ka obligātās izglītības nobeigumā skolēnu valodas prasmju līmenis kopumā ir zems, turklāt pastāv ļoti lielas atšķirības starp dalībvalstīm. 2012. gadā Komisija nāca klajā ar analīzi par valodu kompetencēm Eiropā  8 . Analīze balstījās uz pirmo Eiropas apsekojumu par valodu kompetencēm  9 un parādīja, ka, neraugoties uz ieguldījumiem valodu mācīšanas un mācīšanās procesos, izglītības sistēmām valodu kompetences joprojām neizdodas uzlabot.

Lai gan kopumā valda uzskats, ka valodu kompetenču vērtēšana varētu veicināt daudzvalodību un sekmēt valodu sekmīgāku mācīšanu un mācīšanos skolā, nav salīdzināmu datu par to, kādas ir valodu kompetences Savienībā. Pētījums par valodu prasmju pārbaužu salīdzināmību dalībvalstīs apliecināja, ka arī pašreizējās metodes uzlabojumu novērtēšanai un uzraudzībai nedod pilnīgu pārskatu par atsevišķām valodu kompetencēm. Lai iegūtu precīzāku un salīdzināmu pārskatu par valodu kompetenču līmeni Savienībā, būtu regulāri jāvāc papildu dati  10 .

Šajā priekšlikumā apskatītie jautājumi ir: a) nepieciešamība ieguldīt valodu mācīšanās procesā, koncentrējoties uz mācīšanās rezultātiem, un b) iespējas uzlabot valodu mācīšanos obligātajā izglītībā, palielinot valodas izpratni skolas izglītībā.

Skolās, kur tiek ievērots valodas izpratnes princips, valodu – gan svešvalodu, gan mācību valodas – mācīšanos iekļauj starppriekšmetu pieejā, par pamatu ņemot konkrēto izglītojamo personu valodu kompetenču vērtējumu un palīdzot izglītojamajiem – atkarībā no viņu vajadzībām, apstākļiem, spējām un intereses – uzlabot valodu kompetenci  11 .

Skolas un mācību centri, kur valodas izpratnes līmenis ir augsts, varētu būt nozīmīgi Eiropas izglītības telpas elementi; tie spēj veicināt interesi par citām valstīm, kultūrām un valodām un ielikt pamatu mācību mobilitātei un sadarbībai pāri robežām. Šajā ieteikuma priekšlikumā ir piedāvātas konkrētas iespējas, kā uzlabot valodu mācīšanos un kā panākt, lai lielāks skaits jauniešu spētu divās valodās runāt augstākajā līmenī un apgūt otro svešvalodu vidējā līmenī  12 .

Papildus tajā ir aktualizēts jautājums par valodu apguves kritērija ieviešanu Savienībā, kas var veicināt to, ka tiek izstrādātas efektīvas un lietderīgas valodu stratēģijas un visā Savienībā valodu kompetence kopumā uzlabojas.

·Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Valodu mācīšanās jautājumam uzmanība tiek pievērsta vairākās izglītības un apmācības politikas jomās.

2006. gadā Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā  13 tika definētas divas ar valodu mācīšanos saistītas kompetences: "saziņa dzimtajā valodā" (jēdziens "dzimtā valoda" bieži tiek uzskatīts par ekvivalentu jēdzienam "mācību valoda") un "saziņa svešvalodās". Jaunajā Prasmju programmā Eiropai  14 tika paziņots, ka minētais ieteikums tiks pārskatīts. Priekšlikumā jaunam Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, ko Komisija pieņēma 2018. gada 17. janvārī  15 , ir ierosināts definēt tādas kompetences kā "Rakstpratība" un "Valodu kompetence", piedāvājot elastīgāku izpratni par to, kādas ir attiecības starp dzimto valodu un mācību valodu. Ar jauno pieeju tiek risinātas abas problēmas – zems rakstpratības līmenis Eiropā  16 un valodu prasmju trūkums.

Spēcīgā saikne, kas pastāv starp rakstpratību un valodām, akcentē uzskatu, ka kompetences ir jāpilnveido mācību valodā – neatkarīgi no tā, vai mācību valoda ir izglītojamās personas dzimtā valoda vai svešvaloda.

Turklāt aktīvāka valodu mācīšanās saskan ar idejām, kas paustas Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu  17 , jo tā atvieglo mobilitāti, kultūru apmaiņu un kultūru izpratni un sekmē kopīgo vērtību izpratni.

Komisijas paziņojumā par Digitālās izglītības rīcības plānu  18 tika aplūkots tāds aspekts kā sekmīgāka digitālo tehnoloģiju izmantošana mācībās, tostarp valodu mācīšanās procesā. Tajā

tika uzsvērta digitālo tehnoloģiju loma, kuras "vēl vairāk uzlabos savienotību, izstrādājot noteiktu saturu vairākās valodās un izmantojot svarīgas ES platformas, piemēram, School Education Gateway un tās sadaļu Teacher Academy"  19 .

·Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šā ieteikuma galvenais mērķis papildina darbu, ko Komisija veic saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu,– tādējādi, ka šis ieteikums ir vēl viens pasākums, ar kuru īstenot "tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas [ikvienam] ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū" 20 . Valodu kompetence tiek uzskatīta par vienu no izšķirīgi svarīgām prasmēm, kas vajadzīgas šajā jomā.

Komisija paziņojumā par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos  21 iestājas par daudzvalodības veicināšanu pierobežā. Tā aicināja dalībvalstis, reģionus un pašvaldības "izmantot mūžizglītības iespējas, lai pastiprinātu centienus veicināt divvalodību pierobežas reģionos".

Arī 2018. gada nodarbinātības politikas pamatnostādnēs  22 ir ierosināts: "Lai uzlabotu nodarbināmībai vajadzīgās prasmes un pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jāveicina izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāte. Būtu jānovērš šķēršļi, kas izglītībā un apmācībā kavē mobilitāti saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu." Nepietiekamas valodu kompetences var uzskatīt par nozīmīgu šķērsli mobilitātei; šo problēmu var risināt ar izglītības un apmācības, tostarp obligātās izglītības, palīdzību.

2016. gadā pieņemtajā Komisijas rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai  23 ir uzsvērts, ka izglītība un apmācība ir vieni no visspēcīgākajiem integrācijas rīkiem. Tajā sacīts, ka "trešo valstu valstspiederīgajiem ir ārkārtīgi svarīgi apgūt galamērķa valsts valodu, lai sekmīgi integrētos. (...) Visiem bērniem, neatkarīgi no ģimenes vai kultūras, no kuras tie nāk, vai no dzimuma, ir tiesības uz izglītību, lai turpinātu savu izaugsmi. Bērni bēgļi, ļoti iespējams, uz laiku ir pārtraukuši izglītības ieguvi, vai dažiem no tiem vispār nav bijis iespējas iet skolā, un tiem būs vajadzīgs pielāgots atbalsts, tai skaitā mācībstundas, kurās tiek atgūts mācībās iekavētais. Skolotājiem ir vajadzīgas prasmes, kas nepieciešamas, lai tie varētu palīdzēt šiem audzēkņiem, un skolotāji būtu jāatbalsta to darbā, ko tie veic aizvien daudzveidīgākās klasēs, arī tāpēc, lai novērstu nesekmību mācībās un izglītojamo segregāciju."

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

Priekšlikums ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu. Līguma 165. pantā ir sacīts, ka, veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par saturu un savu izglītības sistēmu organizāciju. Tajā arī sacīts, ka Savienība tieksies attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā, jo īpaši, mācot un popularizējot dalībvalstu valodas.

Līguma 166. pantā sacīts, ka Savienība īsteno tādu arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju. Tajā arī sacīts, ka Savienība tieksies "veicināt mācībspēku un mācāmo, un jo īpaši jaunatnes mobilitāti". Atbalstot valodu mācīšanos un mācīšanu, tiek veicināta šā mērķa sasniegšana.

Šajā ieteikumā nav ierosināta Savienības reglamentējošo pilnvaru paplašināšana, un tajā netiek prasīts, lai dalībvalstis uzņemtos saistošus pienākumus. Dalībvalstis atbilstoši apstākļiem valstī pašas nolems, kā šo Padomes ieteikumu īstenot.

·Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Komisijas mērķis ir veicināt, atbalstīt un papildināt dalībvalstu pasākumus valodu mācīšanās jomā, vienlaikus respektējot to, ka dalībvalstis pašas ir vispārēji atbildīgas par savām izglītības sistēmām.

Valodu mācīšanās obligātajā izglītībā nav progresējusi tā, kā bija iecerēts Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gadā pieņemtajos prezidentvalsts secinājumus. Vēl aizvien tiek uzskatīts, ka nepietiekamas valodu prasmes ir šķērslis, kas kavē brīvu pārvietošanos un pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu  24 .

Savienības līmeņa rīcības pievienotā vērtība ir Savienības spēja:

·atvieglot labas prakses apmaiņu dažādās valstīs esošu organizāciju starpā, lai uzlabotu valodas izpratni un valodu mācīšanu un mācīšanos, un

·izstrādāt iniciatīvas, kas sniedz turpmāku atbalstu valodu mācīšanās iniciatīvām Eiropas izglītības telpā, palīdz skolotājiem un skolu vadītājiem pildīt savus pienākumus un pilnveido valodu stratēģijas un daudzvalodības pieejas, veicinot izglītības un apmācības kvalitāti un iekļautību.

·Proporcionalitāte

Priekšlikumā ir ietverti labas prakses piemēri un piedāvāts atbalsts dalībvalstīm tādās jomās kā apmaiņa ar labu praksi un dalīšanās informācijā, un politikas izstrāde gan valsts, gan Savienības līmenī. Šis pasākums tiek uzskatīts par samērīgu, jo saistības, ko dalībvalstis uzņemsies, būs brīvprātīgas, un katra dalībvalsts pati izlems, kādu pieeju izmantot valodu mācīšanas un mācīšanās procesu uzlabošanā.

·Juridiskā instrumenta izvēle

Padomes ieteikums ir piemērots instruments izglītības un apmācības jomā, kur Savienībai ir atbalsta kompetence, un šis instruments tiek bieži izmantots Savienības rīcībai izglītībā un apmācībā. Kā tiesību instruments tas apliecina dalībvalstu apņemšanos īstenot tekstā iekļautos pasākumus un nodrošina stiprāku politisko pamatu sadarbībai šajā jomā, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci izglītības un apmācības jomā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas.

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieteikumā ir izmantoti šai jomai nozīmīgie elementi, kas tika skarti ar ieinteresētajām personām rīkotajā apspriešanā par galveno kompetenču ieteikumu  25 . Valodu kompetenču sakarā tiešsaistes apspriešanā, nostājas dokumentos un apspriežu sanāksmēs/konferencēs tika uzsvērts, ka prasības, kas mūsdienu daudzvalodīgajās un kultūru ziņā daudzveidīgajās sabiedrībās tiek izvirzītas tādās kompetenču jomās kā rakstpratība, valodas un saziņa, ir jāapmierina integrētākā veidā.

Turklāt lielāka uzmanība būtu pievēršama rakstpratībai un valodas attīstībai kopumā. Tostarp tas var nozīmēt, ka ir plašāk jāskatās uz to, kas mūsdienās ir valodu kompetence – un jāņem vērā specializētu vai akadēmisku valodu vai digitālās saziņas attīstības tendences.

Lai ieguldījumam būtu plašs tvērums un lai apspriestu dažas sākotnējās idejas, kas pēc tam tika plašāk izstrādātas šajā ieteikumā, Komisija 2018. gada februāra sākumā sarīkoja ieinteresēto personu sanāksmi, kurā piedalījās aptuveni 60 pārstāvji no pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu organizācijām un nozīmīgākās ieinteresētās personas, un aptuveni 20 pārstāvji no dalībvalstu izglītības ministrijām.

Šī apspriede apliecināja, ka Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai skolās Savienībā ir aktuāls. Vairāki referenti norādīja uz to, ka kopš 2002. gada ir panākts neliels progress un ieteikumā vajadzētu ierosināt iniciatīvas, kas patiešām var uzlabot valodu mācīšanos. Tika atzīts, ka valodu stratēģijas skolas līmenī ir lietderīgas, jo skolām nākas risināt visdažādākās problēmas, un to vajadzības valodu jomā atšķiras (pierobežas reģioni, to skolēnu skaits, kuri nāk no migrantu vai minoritāšu vides).

Vairāki dalībnieki pauda bažas par to, ka universitātēs tiek slēgtas moderno svešvalodu nodaļas, kas vēl vairāk saasina tādu problēmu kā kvalificētu valodu skolotāju trūkums. Skolotāju trūkums var negatīvi iespaidot moderno svešvalodu mācīšanu obligātās izglītības līmenī.

Daži citi apspriestie jautājumi bija šādi:

–tādas mācību vides izveide, kas ir labvēlīga valodām un kurā tiek atbalstīta vēlme un motivācija mācīties valodas, vienlaikus nodrošinot, ka mācību procesa centrā ir izglītojamais un tiek veicināta izglītojamā autonomija;

–skolotājiem un skolu vadītājiem ir vajadzīgs atbalsts un resursi; tika atzīts, ka skolotāju sagatavošana un izglītošana ir galvenie jautājumi, kam jāpievērš uzmanība, lai Eiropā mainītu uzskatus un uzlabotu valodu mācīšanos;

–uzmanība specifiskajai situācijai, kādā atrodas bērni, kuri nāk no migrantu vai minoritāšu vides; cita starpā tas nozīmē, ka ir jāpārskata valodu kompetenču vērtēšana, jo tādējādi var uzlabot mācību procesu, īpaši tad, ja tiek ņemta vērā bērnu daudzvalodība;

–būtu jāatbalsta tas, ka tiek atzīta mācību programmā neiekļautu valodu iepriekšēja mācīšanās un šādu valodu zināšanas; būtu jāatbalsta tas, ka skolās tiek piedāvāta ne vien angļu valoda, bet gan dažādas valodas.

·Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ieteikuma pamatā ir darbs, ko veikusi iepriekšējā Darba grupa attiecībā uz valodām izglītībā un apmācībā, kura darbojās stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020)  26 .

Nesenākā pagātnē – 2016. un 2017. gadā – Komisija rīkoja vairākas tematiskas ekspertu paneļdiskusijas un divus pasākumus, kuros notika savstarpēja mācīšanās; tam bija divi savstarpēji saistīti mērķi: saistībā ar pamatprasmju sistēmas pārskatīšanu sniegt ieguldījumu rakstpratības un valodu kompetenču jautājumos un izpētīt to, kā dalībvalstis palīdz bērniem migrantiem ātri apgūt mācību valodu (pašreizējā ET 2020 prioritāte)  27 .

Arī jaunākais ziņojums, kurā ietverti pamatdati par valodu mācīšanu skolās Eiropā, sniedza vērtīgu priekšstatu par valodu mācīšanas tendencēm Eiropā, tostarp (pirmo reizi) bija pieejami dati par strukturētu valodas atbalstu bērniem migrantiem  28 .

·Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā, ka minētās darbības papildina dalībvalstu iniciatīvas, ka ierosinātās darbības ir brīvprātīgas, kā arī ņemot vērā gaidāmās ietekmes tvērumu, ietekmes novērtējums netika veikts. Izstrādājot priekšlikumu, tika izmantoti iepriekšēji pētījumi, apspriešanās ar dalībvalstīm un sabiedriskā apspriešana.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

·Pamattiesības

Šajā ieteikumā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz izglītību, kā arī kultūru, reliģiju un valodu daudzveidības respektēšana un diskriminācijas aizliegums. Konkrēti, ar šo ieteikumu tiek veicinātas bērnu tiesības, kas noteiktas 24. pantā, un ņemta vērā ANO Konvencija par bērna tiesībām, jo īpaši tās 29. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā precizēts, ka bērnu izglītošanas mērķim ir jābūt – ieaudzināt cieņu pret vecākiem, pret savu kultūras identitāti, valodu un vērtībām, pret tās valsts nacionālajām vērtībām, kurā bērns dzīvo, un pret viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām, kā arī pret citām kultūrām  29 . Šis ieteikums ir jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Tās šajā ieteikumā ietvertās darbības, kurām ir ietekme uz budžetu, tiks atbalstītas no esošajiem programmas Erasmus+ resursiem, kā arī, iespējams, no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vai no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem – ar noteikumu, ka attiecīgajos pamataktos šāds atbalsts ir paredzēts. Šī iniciatīva neskar sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un turpmākām programmām. Netiks prasīti papildu līdzekļi no ES budžeta.

5.    CITI JAUTĀJUMI

·Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai atbalstītu šā ieteikuma īstenošanu, Komisija ierosina sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt metodiskos materiālus, ar kuru palīdzību varētu novērst tos trūkumus, kas apzināti, uz kompetencēm orientētas mācīšanas un mācīšanās ieviešanas procesā.

Komisija ir iecerējusi, ka par šā ieteikuma izmantošanu tiks ziņots saistībā ar Eiropas sadarbību izglītības, apmācības un mācīšanās jomā.

·Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

·Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Dalībvalstu noteikumi

Lai visiem bērniem un jauniešiem palīdzētu augstākajā līmenī apgūt vismaz vēl vienu Eiropas valodu un mudināt viņus vidējā līmenī apgūt vēl papildu (trešo) valodu, priekšlikumā tiek ierosināts, lai dalībvalstis:

·visos līmeņos un visās izglītības un apmācības nozarēs izmantotu visaptverošas pieejas valodu mācīšanas un mācīšanās uzlabošanai;

·ņemot vērā ieteikuma pielikumā izklāstīto, veidotu skolas, kurās tiek ievērots valodas izpratnes princips, nodrošinot skolotājiem atbilstošu izglītību un atbalstu;

·visu valodu skolotāju izglītībā veicinātu mācību mobilitāti un veicinātu to, lai daļa no mācību laika tiktu pavadīta ārvalstīs;

·apzinātu un veicinātu inovatīvu, iekļaujošu un daudzvalodīgu pedagoģiju, šādā nolūkā, kad vien nepieciešams, izmantojot Eiropas rīkus un platformas;

·censtos izstrādāt paņēmienus, ar kuriem novērot progresu valodu kompetenču attīstībā dažādos izglītības un apmācības posmos.

Komisijas noteikumi

Ieteikumā tiek ierosināts atzinīgi novērtēt Komisijas ieceri:

·Atbalstīt ieteikuma un tā pielikuma īstenošanu, atvieglojot dalībvalstu savstarpēju mācīšanos un sagatavojot piemērotus atsauces materiālus un rīkus;

·Panākt, lai ar Eiropas Savienības finansējumu varētu atbalstīt valodu mācīšanu un mācīšanos, un jo īpaši stiprināt izglītojamo personu mobilitātes sadaļu programmā Erasmus+, kas ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā;

·Stiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi un tās Eiropas Moderno valodu centru šo organizāciju speciālo zināšanu jomās.

2018/0128 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Paziņojumā "Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru"  30 Eiropas Komisija izklāsta redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nav šķērslis kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un pētniecībai, par standartu ir kļuvusi laika pavadīšana citā dalībvalstī – lai studētu, mācītos vai strādātu, daudz vairāk iedzīvotāju papildus dzimtajai valodai runā vēl divās citās valodās, un cilvēki pārliecinoši sevi identificē kā eiropiešus, kā arī apzinās Eiropas kultūras mantojumu un tā daudzveidību.

(2)Gēteborgas samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi rīkotajā neoficiālajā darba sanāksmē valstu vai to valdību vadītāji apsprieda, kāda, domājot par Eiropas nākotni, ir izglītības un kultūras loma. Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos  31 dalībvalstis, Padome un Komisija tika aicinātas saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm turpināt darbu šajā jomā.

(3)Valodu kompetences ir centrālais Eiropas izglītības telpas redzējuma elements. Ņemot vērā, ka Savienības teritorijā pieaug mobilitāte izglītības, apmācības un nodarbinātības jomās, ka uz Savienību arvien vairāk migrē iedzīvotāji no trešām valstīm un palielinās vispārējā sadarbība pasaules mērogā, izglītības un apmācības sistēmām ir jāpārvērtē problēmas, ar kādām nākas saskarties valodu mācīšanas un mācīšanās sakarā, un iespējas, ko sniedz Eiropas valodu daudzveidība.

(4)Aktīvāk un labāk mācoties valodas, varētu stiprināt Eiropas dimensiju mācībās  32 . Tādējādi varētu sekmēt to, ka veidojas Eiropas identitāte visā savā daudzveidībā – tā papildinātu vietējo, reģionālo un nacionālo identitāti un tradīcijas, – un veicināt labāku Savienības un tās dalībvalstu izpratni.

(5)Gandrīz puse no visiem eiropiešiem apgalvo, ka spēj sarunāties vienīgi dzimtajā valodā  33 . Nepietiekamas valodu kompetences rada sarežģījumus un traucē veidot jēgpilnu saziņu starp dažādu Savienības valstu pārvaldēm un iedzīvotājiem  34 .

(6)Tikai četri no katriem desmit skolēniem vidējās izglītības iegūšanas laikā sasniedz vidējo līmeni pirmajā svešvalodā, proti, spēj risināt vienkāršu sarunu. Otrajā svešvalodā šo valodas prasmes līmeni sasniedz tikai viena ceturtā daļa skolēnu  35 . Salīdzinoša valodu analīze izglītībā un apmācībā  36 rāda, ka vairumam dalībvalstu ir grūti valodu jomā nodrošināt pienācīgus mācīšanās rezultātus. Lai gan problēmas pastāv visās izglītības nozarēs, īpaši akūtas tās ir profesionālajā izglītībā un apmācībā, kur uzsvars uz valodu mācīšanos ir mazāks.

(7)Ierobežotas valodu kompetences vēl aizvien ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas liedz izmantot Eiropas izglītības, apmācības un jauniešu programmu piedāvātās iespējas  37 . Turpretī labākas valodu kompetences ļaus iedzīvotājiem vairāk izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas, piemēram, darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kā arī pamatotāk un sapratīgāk spriest par iespējām citās ES valstīs.

(8)Svešvalodu prasmes rada konkurences priekšrocības gan uzņēmumiem, gan darba meklētājiem – ar noteikumu, ka šīs prasmes ir daļa no plašāka noderīgu prasmju spektra  38 . Pastāv pozitīva korelācija starp svešvalodu prasmēm un varbūtību, ka persona strādā  39 . Tomēr jaunākā profesionālās tālākizglītības apsekojuma (CVTS 2016) dati liecina, ka tikai 7,9 % uzņēmumu (kuri darbiniekiem nodrošina apmācību) savus darbiniekus nosūta uz valodu kursiem (no 22,1 % Slovākijā līdz 0,5 % Īrijā).

(9)Lai, domājot par nākotnes sabiedrību un darba vidi, saglabātu pašreizējos dzīves standartus, veicinātu augstus nodarbinātības rādītājus un sekmētu sociālo kohēziju, cilvēkiem ir vajadzīgs īstais prasmju un kompetenču kopums  40 . Tāpat tas ir svarīgs aspekts, cenšoties nodrošināt imigrantu bērnu, studentu un pieaugušo pilnīgu integrāciju 41 . Ir jāpēta jauni mācīšanās veidi, kas būtu piemēroti sabiedrībai, kura kļūst arvien mobilāka un digitālāka 42 . Labāku valodu kompetenču iegūšanas rezultātā Savienībā varētu pieaugt mobilitāte un sadarbība. Jo īpaši digitālās tendences dod iespēju arvien vairāk un vairāk valodu mācīties un praktizēt ārpus skolas un mācību programmām. Patlaban pastāvošās vērtēšanas procedūras šīs tendences neatspoguļo visā pilnībā.

(10)Eiropas sociālo tiesību pīlāra 43 pirmais princips nosaka: ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Valodu kompetence ir viena no galvenajām kompetencēm, kas varētu veicināt nodarbināmību, personīgu piepildījumu, aktīvu pilsoniskumu un sociālo iekļautību; to definē kā "spēju atbilstoši un efektīvi izmantot dažādas valodas komunikācijai"  44 .

(11)Vairāk nekā puse dalībvalstu savā teritorijā juridiskos vai administratīvos nolūkos oficiāli atzīst reģionālas vai minoritāšu valodas, tostarp zīmju valodas. Vairākas no šīm valodām tiek lietotas ne tikai konkrēto valstu teritorijā. Lai Eiropas valodu ainava būtu pilnīga, ir jāņem vērā imigrantu kopienu valodas  45 .

(12)Skolas sāk arvien labāk apzināties, ka ir jānodrošina, lai visi bērni – neatkarīgi no izcelsmes un dzimtās valodas – ļoti labā līmenī apgūtu mācību valodu – ja vajadzīgs, ar īpašu atbalsta pasākumu palīdzību. Tādējādi tiek veicināts taisnīgums un vienlīdzīgas iespējas un mazināts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks  46 .

(13)Valodas izpratne skolās varētu ietvert to, ka tiek apzinātas un saprastas visu skolēnu valodu kompetences – tostarp to valodu, kuras skolā netiek mācītas. Skolas pēc vajadzības var izšķirt dažādu līmeņu valodu kompetences, ņemot vērā kontekstu un mērķus un atbilstoši katra izglītojamā apstākļiem, vajadzībām, spējām un interesēm.

(14)Vairāk nekā puse visu Eiropas Savienības izglītības sistēmu kā problēmu min to, ka trūkst dažu priekšmetu, tostarp moderno svešvalodu, skolotāju  47 , un vairākas dalībvalstis ir īstenojušas reformas vai iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst valodu skolotāju trūkumu. Minētās reformas un iniciatīvas varētu ietvert stipendijas, kuru mērķis ir pedagoga darbā iesaistīt valodu programmu absolventus, kuriem ir citāda profesionālā pieredze, vai arī skolotāju izglītības programmu reformēšanu  48 .

(15)Iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot galvenās kompetences skolas izglītībā  49 , tostarp, labāk sasaistot faktisko dzīves pieredzi ar mācībām akadēmiskajā vidē, izmantojot digitālās tehnoloģijas un sniedzot atbalstu inovācijai skolās, ir sekmējušas to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta mācīšanās rezultātiem  50 . Ar šādām iniciatīvām ir atbalstīta arī valodu kompetenču iegūšana.

(16)Dažādās izglītojamo kategorijās ir sekmīgi izmantota mācību satura un valodas integrēta apguve, proti, priekšmetu mācīšana svešvalodā, un valodu apgūšanai paredzēti digitāli un tiešsaistes rīki  51 . Valodu skolotāji visā Eiropā varētu paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, gan uzlabojot savas digitālās kompetences, gan iemācoties, kā pedagoģisko darbu vislabāk papildināt ar dažādu metodiku un jaunām tehnoloģijām. Šā mērķa īstenošanā noderīga būtu atvērto izglītības resursu inventarizācija  52 .

(17)Valodu kompetenču definēšana un attīstība Eiropā ir atbalstīta ar dažādām iniciatīvām. Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma ir pārredzams, saskanīgs un visaptverošs atsauces instruments, ar kuru vērtēt un salīdzināt kompetences līmeņus  53 . Šajā sistēmā tiek izdalīti pamatlīmenis, vidējais līmenis un augstākais līmenis; augstākais līmenis nozīmē, ka persona var šajā valodā strādāt vai mācīties. Lai sistēmu padarītu pieejamāku plašai sabiedrībai, 2018. gadā instrumentu papildināja ar jauniem aprakstiem, kas paredzēti mediācijai, jauniešiem un zīmju valodām  54 .

(18)Eiropas atzinības zīme valodu apguvē  55 tiek piešķirta par izcilību un inovācijām valodu mācīšanā visās valstīs, kas piedalās šajā iniciatīvā. Tādējādi skolas tiek motivētas izmantot jaunu metodiku un stratēģijas, lai īstenotu vietējas, reģionālas valsts vai Eiropas līmeņa prioritātes. Šī iniciatīva ir palīdzējusi uzlabot informētību par Eiropas sadarbību valodu mācīšanas un mācīšanās jomā un veicinājusi daudzvalodīgumu izglītības nozarēs  56 .

(19)Visas dalībvalstis ir atzinušas, ka Savienībā ir jāveicina daudzvalodība un jāattīsta valodu kompetences  57 . Lai izveidotu precīzāku priekšstatu par to, kādas ir valodu kompetences Savienībā, Eiropas Komisija izstrādās priekšlikumu jaunam Eiropas kritērijam valodu kompetenču jomā, un tajā tiks apskatītas arī datu vākšanas iespējas.

(20)Atzīstot, ka valodu kompetences tiek iegūtas visa mūža garumā un ka šādas iespējas būtu jānodrošina visos dzīves posmos, šajā ieteikumā uzmanība ir veltīta konkrēti obligātajai izglītībai un apmācībai un tiek pilnībā respektēti šajā jomā pastāvošie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi,

IESAKA DALĪBVALSTĪM

Atbilstoši valstu tiesību aktiem un Eiropas tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un valstu apstākļiem un ciešā darbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(1)Izpētīt veidus, kā palīdzēt jauniešiem līdz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības un apmācības pabeigšanai – papildus mācību valodai – augstākajā līmenī apgūt vēl vismaz vienu Eiropas valodu un mudināt viņus vidējā līmenī apgūt vēl papildu (trešo) valodu.

(2)Piemērot visaptverošas pieejas, kas uzlabotu valodu mācīšanu un mācīšanos attiecīgi valsts, reģionālā, vietējā vai skolas līmenī, izmantojot politikas piemērus, kas izklāstīti pielikumā.

(3)Gādāt, lai tiktu ietvertas visas obligātās izglītības un apmācības nozares – sākot pēc iespējas agri un iekļaujot sākotnējo profesionālo izglītību un apmācību.

(4)Šādu visaptverošu stratēģiju ietvaros atbalstīt valodu izpratnes attīstību skolās un apmācību centros:

(a)aktīvi atbalstot izglītojamo personu mobilitāti, tostarp izmantojot attiecīgo ES finansējuma programmu sniegtās iespējas;

(b)nodrošinot, lai skolotāji savā mācību jomā ņemt vērā konkrētās valodas lietojumu;

(c)skolā nostiprinot visu izglītojamo personu – un īpaši to, kuri nāk no migrantu vai nelabvēlīgas vides – mācību valodas kompetenci kā turpmākas mācīšanās un izglītības sasniegumu pamatu;

(d)augstu vērtējot izglītojamo personu valodu daudzveidību un to izmantojot kā mācību resursu, tostarp valodas izglītībā iesaistot arī vecākus un plašāku vietējo sabiedrību;

(e)piedāvājot iespējas novērtēt un apstiprināt tādu valodu kompetences, kuras nav ietvertas mācību programmā, bet kuras izglītojamie ir apguvuši citur, tostarp paplašinot to valodu klāstu, kuras var pievienot izglītojamo skolas pabeigšanas kvalifikācijā.

(5)Palīdzēt skolotājiem, pasniedzējiem un skolu vadītājiem attīstīt valodas izpratni:

(a)veicot ieguldījumus valodu skolotāju sākotnējā izglītībā un tālākizglītībā, lai obligātajā izglītībā un apmācībā arī turpmāk tiktu nodrošināts plašs valodu piedāvājums;

(b)skolotāju un skolu vadītāju sākotnējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas procesā ietverot sagatavošanos valodu daudzveidībai klasē;

(c)veicinot to, lai visi pedagoģijas programmās studējošie daļu mācību laika mācītos ārvalstīs, vienlaikus sekmējot visu skolotāju un pasniedzēju mobilitāti;

(d)mācību mobilitāti integrējot visu valodu skolotāju izglītībā, lai ikviens diplomu nesen ieguvis valodas skolotājs iegūtu vismaz sešu mēnešu mācīšanās vai mācīšanas pieredzi ārvalstīs;

(e)iesakot izmantot e-mērķsadarbību  58 , lai bagātinātu mācīšanās pieredzi skolās un pilnveidotu skolotāju un skolēnu valodu kompetences.

(6)Mudināt pētīt un lietot inovatīvas, iekļaujošas un daudzvalodīgas mācību metodes, tostarp digitālus rīkus un mācību satura un valodas integrētu apguvi.

(7)Izstrādāt paņēmienus, ar kuriem pārraudzīt dažādos izglītības un apmācības posmos iegūtās valodu kompetences, papildinot esošo informāciju par valodu mācīšanās nodrošināšanu.

(8)Ar esošo sistēmu un rīku palīdzību ziņot par pieredzi un panākumiem valodu mācīšanās veicināšanā.

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS IECERI

1.Atbalstīt šā ieteikuma turpmākos pasākumu, atvieglojot dalībvalstu savstarpēju mācīšanos un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot:

(a)norādes par to, kā valodu mācīšanu un vērtēšanu saistīt ar Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu  59 ;

(b)uz faktiem balstītus metodiskos materiālus par jauniem mācīšanās un atbalstošu pieeju veidiem;

(c)izglītības darbiniekiem paredzētus digitālus rīkus valodu mācīšanās procesam un profesionālajai attīstībai valodu mācīšanās jomā, piemēram, masveida atvērtus tiešsaistes kursus, pašnovērtēšanas rīkus  60 , tīklus, tostarp e-mērķsadarbību un platformas School Education Gateway sadaļu Teacher Academy.

(d)metodiku un rīkus, ar kuriem palīdzētu pārraudzīt valodu kompetences Eiropas Savienībā.

2.Stiprināt skolēnu un profesionālajā izglītībā un apmācībā iesaistīto personu mobilitāti programmas Erasmus+ ietvaros un kopumā atbalstīt to, ka Eiropas Savienības finansējums, piemēram, Erasmus+, "Apvārsnis 2020", Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds vai Eiropas strukturālie un investīciju fondi, tiek vajadzības gadījumā izmantots šā ieteikuma un tā pielikuma īstenošanai, nekādi neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

3.Valodu mācīšanās jomā stiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi un Eiropas Moderno valodu centru, lai sekmētu inovatīvu metožu izmantošanu valodu mācīšanas un mācīšanās procesos un lai vairotu izpratni, ka mūsdienu sabiedrībās ir ļoti svarīgi mācīties valodas.

4.Par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šā ieteikuma īstenošanu ziņot, izmantojot galvenokārt esošās sistēmas un rīkus.

Briselē,

(1)    Komisijas paziņojums par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru; COM(2017) 673 final .

(2)    Eiropadomes 2017. gada 14. septembra secinājumi: http://www.consilium.europa.eu/media/32204/14-final-conclusions-rev1-en.pdf .

(3)    Eiropas Komisija (2017), 2017. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8066&furtherPubs=yes .

(4)    Eiropas Komisija (2017), Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-globalisation_lv.pdf .

(5)    Eiropadomes prezidentvalsts secinājumi, Barselonā, 2002. gada martā, http://ec.europa.eu/invest-in-research/pdf/download_en/barcelona_european_council.pdf .

(6)    Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2017), Key data on teaching languages at school in Europe, 2017. gada izdevums https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/images/0/06/KDL_2017_internet.pdf .

(7)    Piemēram: "Valodu kompetences nodarbināmībai, mobilitātei un izaugsmei", SWD(2012)372: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0372&from=EN ; Eiropas apsekojums par valodu kompetencēm tika veikts 2011. gadā. Tā konstatējumi tika publicēti 2012. gada jūnijā. http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/languages/library/studies/executive-summary-eslc_en.pdf .

(8)    "Valodu kompetences nodarbināmībai, mobilitātei un izaugsmei", SWD(2012)372: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0372&from=EN .

(9)    Eiropas apsekojums par valodu kompetencēm tika veikts 2011. gadā. Tā konstatējumi tika publicēti 2012. gada jūnijā. http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/languages/library/studies/executive-summary-eslc_en.pdf .

(10)    Eiropas Komisija (2015), Pētījums par valodu prasmju pārbaužu salīdzināmību Eiropā, http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/reports/language-test-summary_en.pdf . 2014. gadā Komisija ierosināja izveidot Eiropas valodu kompetenču kritēriju, ko Padome vēlāk noraidīja.

(11)    Sk., piemēram, Carl James un Peter Garrett: Language awareness in the classroom .

(12)    Augstākā un vidējā līmeņa definīcijas sk. Eiropas vienotās valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas vispārējā valodas prasmes līmeņu skalā: https://www.coe.int/en/web/common-european-framework-reference-languages/table-1-cefr-3.3-common-reference-levels-global-scale .

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā ( 2006/962/EK ).

(14)    Paziņojumā par jauno Prasmju programmu Eiropai ( COM/2016/0381 ) vispārējās Eiropas prasmju politikas ietvaros vairākas reizes ir norādīts, ka ir ļoti svarīgi iegūt valodu prasmes.

(15)    Priekšlikums – Padomes ieteikums par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, COM(2018)24 ; Komisijas dienestu darba dokuments par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, SWD (2018)14 .

(16)    EDSO (2016) PISA 2015. gada rezultāti, https://www.oecd.org/pisa/pisa-2015-results-in-focus.pdf .

(17)    Priekšlikums – Padomes ieteikums par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu, COM(2018)23 final .

(18)    Komisijas paziņojums par Digitālās izglītības rīcības plānu, COM(2018) 22 .

(19)    Teacher Academy: https://www.schooleducationgateway.eu/lv/pub/teacher_academy.htm .

(20)    Eiropas sociālo tiesību pīlārs 20 principos: https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_ lv.

(21)    Komisijas paziņojums par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos, COM(2017) 534 .

(22)    Pielikums, kas pievienots priekšlikumam Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm COM(2017) 677 final .

(23)    Komisijas paziņojums par Rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, COM(2016) 377 .

(24)    Komisijas paziņojums par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos, COM(2017)534 .

(25)    Eiropas Komisija (2017), Ziņojums par apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātiem https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/96e12ad1-8b9b-11e7-b5c6-01aa75ed71a1/language-en .

(26)    Visi ziņojumi ir pieejami šeit: http://ec.europa.eu/education/library_en?field_eac_eat_event_categories_value=language_teaching_learning&field_eac_eat_type_of_documentr_value=All&field_eac_eat_year_value=2014&=Apply .

(27)    Visi ziņojumi ir pieejami šeit: https://ec.europa.eu/education/policy/multilingualism/multilingual-classrooms_en .

(28)    Eiropas Komisija / Eurydice (2017), Key data on teaching languages at school in Europe, https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/images/0/06/KDL_2017_internet.pdf .

(29)    ANO (1989) Konvencija par bērna tiesībām, pieņemta 20.11.1989.: http://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/CRC.aspx .

(30)    Komisijas paziņojums par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru; COM(2017) 673 final .

(31)    Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi, http://www.consilium.europa.eu/media/32204/14-final-conclusions-rev1-en.pdf .

(32)    Priekšlikums – Padomes ieteikums par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu, COM(2018)23 final .

(33)    Eiropieši un viņu valodas – īpašā Eirobarometra apsekojuma kopsavilkums, 2012. gads: http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/archives/ebs/ebs_386_sum_en.pdf .

(34)    Komisijas paziņojums par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos,  COM(2017)534 .

(35)    Eiropas Komisija (2012) – Pirmais Eiropas apsekojums par valodu kompetencēm, kopsavilkums: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/languages/library/studies/executive-summary-eslc_en.pdf .

(36)    Eiropas Komisija (2014) – Salīdzinoša analīze par valodām izglītībā un apmācībā: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/languages/library/studies/lang-eat_en.pdf .

(37)    Lai to kompensētu, Erasmus+ programma piedāvā lingvistisku atbalstu tiešsaistē. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/online-linguistic-support_ lv.

(38)    Eiropas Komisija (2015), Pētījums par svešvalodu prasmēm un nodarbināmību .

(39)    Eiropas Komisija (2015), Valodas un nodarbināmība .

(40)    Sk. Eiropas Komisija (2017), Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-social-dimension-europe_lv.pdf .

(41)    Komisijas paziņojums par Rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, COM(2016) 377 .

(42)    Sk. Eiropas Komisija (2017), Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing-globalisation_lv .

(43)    Komisijas paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidi, COM (2017)250 .

(44)    Priekšlikums – Padomes ieteikums par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, COM (2018)24 .

(45)    Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2017), Key data on teaching languages at school in Europe, 2017. gada izdevums https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/images/0/06/KDL_2017_internet.pdf .

(46)    Eiropas Komisija (2017), Izglītības un apmācības pārskats: http://ec.europa.eu/education/policy/strategic-framework/et-monitor_lv .

(47)    Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2018), Teaching careers in Europe: Access, progression and support: https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/mwikis/eurydice/images/b/b9/220EN_teaching_careers_N_cert.pdf

(48)    Eiropas Komisija (2014) – Salīdzinoša analīze par valodām izglītībā un apmācībā: galīgā salīdzinošā analīze, sk 36. zemsvītras piezīmi.

(49)    Komisijas dienestu darba dokuments par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā, SWD (2018)14 .

(50)    Komisijas paziņojums "Skolu attīstība un izcila mācīšana – lielisks pamats dzīvei", COM(2017)248 .

(51)    Eiropas Komisija (2014), Ziņojums par valodu apguves efektivitātes paaugstināšanu: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/languages/library/studies/clil-call_en.pdf .

(52)    Eiropas Moderno valodu centrs: ICT-Rev  https://ict-rev.ecml.at/ .

(53)    Eiropas Padome (2001) – Common European Framework of Reference for Languages: https://www.coe.int/en/web/common-european-framework-reference-languages/table-1-cefr-3.3-common-reference-levels-global-scale .

(54)    Eiropas Padome (2018) – CEFR: Companion Volume with new descriptors: https://rm.coe.int/cefr-companion-volume-with-new-descriptors-2018/1680787989 .

(55)    Eiropas atzinības zīme valodu apguvē tiek piešķirta Eiropas Komisijas programmas Erasmus+ ietvaros.

(56)    Eiropas atzinības zīme valodu apguvē: http://ec.europa.eu/education/initiatives/language-label_lv.

(57)    Padomes secinājumi par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību, 2014. gada maijs, http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/educ/142692.pdf .

(58)    E-mērķsadarbība ir drošā interneta platformā mitināta kopiena, kurā iesaistās skolotāji – no pirmsskolas izglītības līdz pat vidējās izglītības līmenim: https://www.etwinning.net .

(59)    Balstoties uz pieredzi un zināšanām, ko ieguvusi Eiropas Padome, minēto sistēmu izstrādājot un atjauninot, un ko ieguvis Eiropas Moderno valodu centrs un Eiropas Komisija, šo darbu izmantojot kopīgi finansētos projektos skolotāju izglītošanas jomā: https://relang.ecml.at/Home/tabid/4079/language/en-GB/Default.aspx .

(60)    Patlaban Europass piedāvā rīku savas valodu kompetences novērtēšanai, un tā darbība un efektivitāte tiks izvērtēta jaunā Europass lēmuma īstenošanas gaitā. https://europass.cedefop.europa.eu/documents/european-skills-passport/language-passport .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,22.5.2018

COM(2018) 272 final

PIELIKUMS

dokumentam

Padomes Ieteikums

par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un mācīšanās procesiem

{SWD(2018) 174 final}

PIELIKUMS
Valodas izpratne skolās –
izstrādāt visaptverošas pieejas valodu mācīšanās procesam

Ar visaptverošām pieejām valodai varētu veicināt ieteikuma par valodu mācīšanos īstenošanu. Šajā pielikumā ir apkopoti vairāki pedagoģijas principi un paraugprakses veidi, kuru kopīgais nolūks ir veicināt vispārīgu valodas izpratni skolās un galīgais mērķis – uzlabot valodu mācīšanās rezultātus.

Valodas mācīšana ir nozīmīgs elements visos mācību priekšmetos, ņemot vērā to, cik daudzveidīgi valodu lieto mācību stundās un cik būtiska ir valodas loma mācību priekšmetu satura apguvē un izpratnē. Labu akadēmiskās valodas prasmju iegūšana ir cieši saistīta ar priekšmeta zināšanu un izpratnes attīstību.

Valodas izpratne skolās un mācību centros varētu veicināt to, ka valodas mācīšanās tiek saprasta kā dinamisks un nepārtraukts process – dzimtās valodas un tās dažādo reģistru un stilu apguve norit nepārtraukti un ir cieši saistīta ar citu valodu mācīšanos dažādos prasmju līmeņos, kas atbilst katra izglītojamā apstākļiem, vajadzībām un interesēm.

Valodas izpratne skolās un mācību centros varētu veicināt pārdomas par valodas dimensiju visos skolu organizācijas, mācīšanas un praktisku pasākumu līmeņos: rakstpratības attīstībā, svešvalodu apguvē, priekšmetu mācīšanā un lai atzītu citas valodas, ko skolēni izmanto saziņā ar vecākiem un plašākā skolas vidē, u.c.

Šādu redzējumu par valodas izpratni var veicināt cieša dažādo skolas kopienas locekļu sadarbība, kas ideālā gadījumā noritētu atbilstoši skatījumam uz skolu kā mācību iestādi vai atbilstoši "visas skolas" pieejai.

Lai veicinātu valodas izpratni skolās un mācību centros, ir noteikti turpmāk minētie labas prakses piemēri.

1. Daudzvalodība skolās un mācību centros

·Labvēlīga attieksme pret valodu dažādību var palīdzēt radīt valodai draudzīgu vidi, kurā vairāku valodu mācīšanos un lietošanu uzlūko kā bagātību un resursu. Var paplašināt un sekmēt izpratni par valodu mācīšanās nozīmi un izglītības, kognitīvajiem, sociālajiem, starpkulturālajiem, profesionālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem, kurus sniedz plašāka valodu klāsta lietošana.

·Valodu kompetenču un valodas izpratnes attīstību mācību programmās var integrēt paralēli. Valodu un citu mācību priekšmetu savstarpēja integrēšana var nodrošināt autentiskāku mācīšanos, kas vērsta uz reālām dzīves situācijām.

·Izglītojamo motivāciju mācīties valodas var veicināt, sasaistot izglītības saturu ar viņu dzīvi un interesēm – ņemot vērā neoficiālu mācīšanos un veicinot sinerģiju ar aktivitātēm ārpus mācību programmas. Saikni starp valodas lietošanu ikdienas dzīvē un skolām vai mācību centriem var stiprināt, nodrošinot to, ka tiek atzīta iepriekšēja valodu mācīšanās, un piedāvājot iespēju skolas beigšanas dokumentos papildus iekļaut ārpus oficiālās izglītības iegūtās valodu kompetences.

·Skolā var piešķirt vērtību visam izglītojamā valodu klāstam, to atbalstīt un izmantot arī kā pedagoģisku resursu visu izglītojamo turpmākajā mācību procesā. Skolēni var cits citam palīdzēt mācīties, izskaidrot savu valodu(-as) un valodas salīdzināt.

·Papildus galvenajām pasaulē saziņai lietotajām valodām skolas varētu piedāvāt plašāku valodu klāstu. Jaunu valodu pievienošana apgūstamo valodu klāstam var atšķirties atkarībā no tā, vai valstī ir divas vai vairāk oficiālās valsts valodas, un no tā, vai ir izteikta interese veicināt kādas kaimiņvalsts valodas mācīšanos.

·Divvalodīgu bērnudārzu un skolu izveide pierobežu reģionos veicinās to, ka bērni no agra vecuma mācās kaimiņvalsts valodu, un mazinās valodas barjeras pierobežu reģionos.

2. Efektīva un inovatīva mācīšana, kas sekmē valodu mācīšanos

·Lai sekmētu valodu mācīšanos, mācīšanu un vērtēšanu, varētu pilnībā izmantot digitālo rīku potenciālu. Ar tehnoloģijām var ievērojami sekmēt valodu klāsta paplašināšanu, nodrošināt iespējas saskarei ar valodu, un tehnoloģijas var būt ļoti noderīgas nolūkā veicināt tās valodas, kuras skolās nemāca. Šajā sakarā būtiski mācību elementi var būt kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstīšana un atbilstoša tehnoloģiju izmantošana.

·Virtuāla starpskolu sadarbība, izmantojot e-mērķsadarbību, var sniegt jauniešiem iespēju sekmēt valodu mācīšanos, sastrādāties ar vienaudžiem no citas valsts un sagatavoties mobilitātei ārzemēs mācību, apmācības vai brīvprātīgā darba nolūkā.

·Skolēnu mobilitāte, tostarp "Erasmus+" ietvaros, varētu kļūt par pastāvīgu mācību procesa daļu. Tai būtu jāaptver arī virtuāla un plašāka mēroga personāla mobilitāte.

·Skolotāji, pasniedzēji un izglītojamie var jaukti izmantot diagnostisku, attīstošu un apkopojošu vērtēšanu; lai sekotu līdzi progresam, izmanto individuālus valodu prasmju portfeļus, piemēram, Eiropas Valodu portfeli vai Europass valodu pasi.

3. Atbalsts skolotājiem un pasniedzējiem

·Moderno valodu pasniedzējus viņu sākotnējās izglītības un / vai turpmākās profesionālās izaugsmes laikā varētu mudināt piedalīties apmaiņas programmās ar valstīm, kurās runā viņu mācītajā valodā. Katrs nesen izglītību beigušais valodu pasniedzējs varētu būt pavadījis vismaz sešus mēnešus, mācoties vai mācot ārzemēs.

·Skolotāji un pasniedzēji, kuri māca citus priekšmetus, kas nav modernās valodas, varētu iegūt valodas izpratni un zināšanas par valodu didaktiku un apgūt stratēģijas, ar kurām palīdzēt izglītojamajiem.

·Izmantojot iespējas, ko nodrošina apmaiņas programmas starp dalībvalstīm, valodu mācīšanā varētu iesaistīt valodu asistentus.

·Lai nodrošinātu skolotāju profesionālo pilnveidi un informētību par jaunākajām inovācijām pedagoģijā, skolotājiem varētu darīt pieejamas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas (izmantojot tīklus, praktizējošas kopienas, apjomīgus valodu kursus tiešsaistē, zināšanu centrus, uz sadarbību balstītas tiešsaistes mācības, pētniecisko darbību u.c.).

4. Partnerības un saiknes plašākā skolas vidē ar mērķi veicināt valodu mācīšanos

·Skolas un mācību centri varētu sadarboties ar vecākiem attiecībā uz to iespējām atbalstīt bērnus valodu mācīšanās procesā, jo īpaši gadījumos, kad bērni aug saskarē ar vairāk nekā vienu valodu vai mājās un skolā lieto dažādas valodas.

·Skolas un mācību centri var veidot partnerības ar valodu centriem / valodu laboratorijām, publiskām bibliotēkām, kultūras centriem vai citām kultūras apvienībām, universitātēm un pētniecības centriem, lai radītu iesaistošāku mācību vidi, bagātinātu valodu klāstu, uzlabotu un ieviestu jaunas mācīšanas metodes.

·Skolas, mācību centri un pašvaldības var apvienot resursus nolūkā veidot valodu centrus ar plašāku valodu piedāvājumu, lai saglabātu mazāk runātas valodas un / vai valodas, kuras skolā nemāca.

·Sadarbība ar darba devējiem reģiona vai plašākā mērogā var palīdzēt vairot izpratni par valodu kompetenču nozīmi darba dzīvē un palīdzēt nodrošināt, ka efektīvi iegūtas valodu kompetences veicina nodarbināmību.

·Pierobežu reģionos varētu veicināt pārrobežu partnerības izglītības un apmācības iestāžu starpā. Studentu, skolotāju, pasniedzēju un administratīvā personāla, kā arī doktorantu un pētnieku mobilitāti varētu atvieglot, piedāvājot informāciju un kursus kaimiņvalstī runātajās valodās. Veicinot daudzvalodību šo pārrobežu partnerību ietvaros, absolventus var sagatavot iesaistei darba tirgū abpus robežai.