EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018PC0144

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)

COM/2018/0144 final - 2018/070 (COD)

Briselē, 22.3.2018

COM(2018) 144 final

2018/0070(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 1 (“NOP regula”) īsteno Savienības saistības, kas izriet no Stokholmas konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2 (“Stokholmas konvencija”), kura apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK, un no Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu Protokola par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (“NOP protokols”), kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/259/EK 3 .

Priekšlikumam pārstrādāt NOP regulu ir šādi iemesli.

NOP regulas 16. pants nosaka, ka saskaņā ar komiteju procedūru izveidotās vispārējo regulas jautājumu komitejas juridiskais pamats ir Padomes Direktīvas 67/548/EEK 4 29. pants. Tomēr minētā direktīva ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) 1272/2008 5 60. pantu ir atcelta, tāpēc regulas jautājumos kompetentā attiecīgās procedūras komiteja 2015. gada 1. jūnijā darbu beidza.

Ņemot vērā visu minēto, kā arī ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līgumu) ieviestos procedurālos grozījumus, NOP regulas normas, kas attiecas uz komiteju procedūru, ir jāpielāgo. Jo īpaši būtu jākonkretizē, uz kādiem noteikumiem attiecas īstenošanas akti, un jāprecizē deleģētu aktu pieņemšanas nosacījumi.

Lai varētu atbalstīt Komisiju uzdevumos, ko tai paredz NOP regula, tiek ierosināts Regulas īstenošanai vajadzīgos noteiktos administratīvos, tehniskos un zinātniskos uzdevumos iesaistīt Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”). Tiek ierosināts arī, paredzot koordinējošu lomu Izpildes informācijas apmaiņas forumam, atbalstīt NOP regulas izpildi dalībvalstīs; forums iedibināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (“REACH”) 6 .

NOP regulas procedūru darbībā gūtā pieredze liecina, ka operacionālajos noteikumos ir lietderīgi ieviest dažus tehniskus grozījumus, piemēram, precizēt līdzšinējās definīcijas un definēt ražošanu, lietošanu un slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu. Ir arī lietderīgi nesen pieņemtā ziņojuma “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā” 7 secinājumu gaismā pārskatīt ziņošanas prasību normas.

2015. gada Pušu konferencē nolemtie Stokholmas konvencijas pielikumu grozījumi liek atjaunināt NOP regulas pielikumus, lai izpildītu Savienības saistības, kas izriet no minētās konvencijas.

Priekšlikums palīdz sasniegt “7. vides rīcībprogrammas līdz 2020. gadam” 3. prioritāro mērķi “Aizsargāt Savienības iedzīvotājus no spiediena un riskiem veselībai un labjutībai, kurus izraisa ar vidi saistīti faktori” un iederas arī 4. prioritārā mērķa 65. punktā, kur prasīts, lai sabiedrībai nacionālā līmenī būtu piekļūstama skaidra vidiskā informācija. Priekšlikums ar šādu mērķi atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK 8 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK 9 (INSPIRE direktīva) un garantē atbilstību to prasībām.

Turklāt, saskaņā ar Savienības Labāka regulējuma programmu un vides monitoringa un ziņojumu atbilstības pārbaudē 10 gūtajiem konstatējumiem galveno uzmanību pievēršot automatizācijai, to ziņošanas biežuma mazināšanai un datu relevantumam, priekšlikums tiecas vienkāršot ziņošanas un pārraudzības procesus. Pie tam šā priekšlikuma normas par to, kā uzlabot informācijas piekļūstamību iedzīvotājiem un caurredzamību, saskan ar Komisijas Digitālā vienotā tirgus stratēģiju

Saskanība ar spēkā esošajiem rīcībpolitiskās jomas noteikumiem

Spēkā esošie Savienības noteikumi, kas attiecas uz noturīgu organisku piesārņotāju pārvaldību, ir noteikti NOP regulā, kas pēdējoreiz grozīta ar Komisijas Regulu (ES) 2016/460 11 . Turklāt ar noturīgu organisku piesārņotāju eksportu saistītās Savienības tiesības īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 12 .

Saskanība ar citām ES rīcībpolitikām

Priekšlikums visā pilnībā atbilst esošajām rīcībpolitikām un mērķiem, kas kopumā vērsti uz cilvēka veselības un vides aizsardzību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Priekšlikuma materiālais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts (par vides aizsardzību), ņemot vērā, ka pasākumiem, par kuriem ir notikusi vienošanās uz Stokholmas konvencijas pamata, galvenokārt ir vidisks mērķis (proti, atteikšanās no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem).

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikuma mērķus nevar sasniegt ar dalībvalstu spēkiem, jo ir vajadzīga saskaņota pieeja, lai nodrošinātu, ka Savienība kā Stokholmas konvencijas puse ievēro starptautiskās saistības, kuras ir uzņēmusies.

Proporcionalitāte

Priekšlikums saskan ar proporcionalitātes principu, jo nepārsniedz tajā izvirzītā mērķa sasniegšanai vajadzīgo. Grozījumus tas paredz, tikai ja tie uzskatāmi par vajadzīgiem un lietderīgiem pienācīgai tiesību akta darbībai vai vajadzīgiem sakarā ar citu tiesību aktu noteikumu izmaiņām.

Instrumenta izraudzīšanās

Piemērotākais juridiskais instruments ir regula, jo aizstājamais spēkā esošais tiesību akts ir regula.

3.EX POST IZVĒRTĒŠANĀS, KONSULTĀCIJĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMOS GŪTIE REZULTĀTI.

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Tā kā regula jāpārstrādā un ieviešamo grozījumu apjoms nav liels, netika uzskatīts par nepieciešamu ex post izvērtēt spēkā esošos tiesību aktus. Tomēr Komisija nesen ir pabeigusi vides tiesību aktus skarošās ziņošanas un pārraudzības atbilstības pārbaudes izvērtēšanu, un ir izskatīts šīs Atbilstības pārbaudes ziņojums 13 , lai novērtētu, cik rezultatīvas ir NOP regulā noteiktās ziņošanas prasības. Pārstrādāšanā ir izdarīti daži pielāgojumi, kas atbilstoši ziņojumā norādītajām darbībām uzskatāmi par nepieciešamiem, arī racionalizēts, vienkāršots un automatizēts ziņošanas/pārraudzības process un uzlabota sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšana.

Konsultēšanās ar ieinteresētajām personām

Pārstrādātājai redakcijai raksturīgi, ka tā ievieš tikai tehniskus operacionālo noteikumu grozījumus, tāpēc netika uzskatīts, ka par tiem formāli jāapspriežas ar ieinteresētajām personām.

Attiecīgās ieinteresētās personas par paredzētajām modifikācijām tika informētas sanāksmēs, kur tiekas par NOP regulu atbildīgās kompetentās iestādes. Sanāksmēs piedalījušās arī tādas ieinteresētās personas kā nozares pārstāvji, NVO un dalībvalstis, un tām visām bija iespējas paust viedokli un izteikt piezīmes.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šīs pārskatīšanas kontekstā ir ierosinātas tikai nelielas izmaiņas, tāpēc netika uzskatīts par nepieciešamu plaši izmantot neatkarīgus ekspertus. Tomēr notika apspriešanās ar Aģentūru par dažiem tehniskiem jautājumiem.

Ietekmes novērtējums

Patlaban spēkā esošie regulas noteikumi visumā darbojas labi, un īstenošanas veicināšanai vajadzīgas tikai nelielas tehniskas modifikācijas. Pārmaiņas galvenokārt orientētas uz NOP regulas saskaņošanu ar Lisabonas līgumu un vispārīgajiem tiesību aktiem, kas reglamentē ķimikālijas, kā arī uz Aģentūras iesaistīšanu regulā paredzēto uzdevumu risināšanā. Sagaidāms, ka šīs pārskatīšanas kopējā ietekme būs ierobežota, tāpēc tika uzskatīts, ka ietekmes novērtēšana nav nepieciešama. Pārmaiņu galveno seku kopsavilkums:

ierosinātās pārmaiņas visām regulas īstenošanā iesaistītajām personām dos lielāku skaidrību, pārredzamību un juridisko noteiktību;

daži Komisijas kompetencē esošie uzdevumi tiks nodoti Aģentūrai, un gaidāms, ka tas samazinās kopējās izmaksas, savukārt īstenošanai kļūs pieejams plašāks zinātnes atziņu klāsts;

saglabāsies pašreizējais augstais cilvēka veselības un vides aizsardzības līmenis.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums neparedz izņēmumu mikrouzņēmumiem vai īpašus noteikumus MVU, jo pievēršas noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, kas rada bažas pasaules līmenī un no kā tāpēc pasaules līmenī pamazām jāatsakās visiem uzņēmumiem. Priekšlikums nekādi neietekmē ES nozaru konkurētspēju vai starptautisko tirdzniecību, jo ar to tiek īstenotas no Stokholmas konvencijas izrietošas juridiskas saistības, kas principā attiecas uz visām Konvencijas pusēm.

Priekšlikums arī paredz Aģentūrai lomu tai saskaņā ar priekšlikuma normām iesniegtas informācijas saņemšanā, pārraudzīšanā un apmaiņā ar to. Tā kā Aģentūra patlaban ES ķimikāliju regulējuma (arī REACH, CLP un PIC regulas) satvarā pārvalda arī citas informatīvas darbības, uzskatāms par lietderīgu šajā priekšlikumā Aģentūrai paredzēt līdzīgu lomu, lai tādējādi padarītu konsekventāku regulatīvo īstenošanu.

Pamattiesības

Neapzinīga bīstamo vielu apsaimniekošana vairo kopējo vides piesārņotību, kas var nopietni ietekmēt tiesības uz dzīvību, tiesības uz personas neaizskaramību, tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem un arī tiesības uz vides aizsardzību.

2004. gadā stājās spēkā uz piesardzības principu balstītā Stokholmas konvencija, kuras uzdevums ir cilvēka veselību un vidi aizsargāt no ķimikālijām, kas ilgi saglabājas vidē, ģeogrāfiski plaši izplatās, uzkrājas cilvēka un savvaļas dzīvnieku audos un nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību vai vidi.

Konvencijas un Protokola normas Savienībā patlaban iedzīvina NOP regula. Paturot prātā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 14. un 15.  principu, šī regula paredz pasākumus, kā līdz minimumam samazināt NOP izplūdes, lai, kur tas iespējams, tās iespējami drīz novērstu, un nosaka normas, kas reglamentē no jebkādām šādām vielām sastāvošus, tos saturošus vai ar tām kontaminētus atkritumus.

Priekšlikums aizstās līdzšinējo NOP regulu, vienlaikus panākot, ka Savienība ievēro no Konvencijas un Protokola izrietošās saistības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav paredzama būtiska ietekme uz budžetu, jo salīdzinājumā ar pašreizējo NOP regulu tas neievieš nekādus jaunus uzdevumus. Nav gaidāms, ka dažu Komisijas uzdevumu nodošana Aģentūrai būtiski ietekmēs īstenošanas kopējās izmaksas. Ņemot vērā iespējamo sinerģiju ar citiem Aģentūras uzdevumiem, gaidāms, ka vidējā laikposmā izmaksas var samazināt.

Aģentūras veicamo uzdevumu finansējums tiks subsīdijas veidā piešķirts no Savienības budžeta.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikums satur noteikumus par to, kā monitorēt noturīgus organiskus piesārņotājus un ziņot par to ražošanu, lietošanu un emisijām. Tas turklāt paredz pienākumus attiecībā uz NOP regulas piemērošanas pārraudzību. Priekšlikums arī prasa izveidot un regulāri pārskatīt Stokholmas konvencijas īstenošanas plānu. Tā kā ar šo priekšlikumu tiek pārstrādāta jau esoša regula, kurā minētie elementi jau ietilpst, tas galvenokārt tiecas panākt, lai būtu ņemti vērā iepriekš minētās atbilstības pārbaudes rezultāti, bet neievieš nekādas jaunas īstenošanas, pārraudzības vai ziņošanas prasības.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ierosinātajā pārstrādātajā regulā saglabātos gandrīz visi patlaban spēkā esošās NOP regulas noteikumi, arī tie, kas pārsniedz Stokholmas konvencijas un NOP protokola prasības. Tomēr regulas skaidrības un funkcionalitātes labad tiek uzskatīts par nepieciešamu izdarīt vairākus tehniska rakstura grozījumus. Galvenās pārmaiņas ir šādas.

Pārmaiņas un precizējumi, kas skar konkrētas definīcijas (2. pants)

Lai panāktu, ka šajā regulā lietotā terminoloģija ir skaidra un atspoguļo ķimikālijas reglamentējošo aktu vispārīgās terminoloģijas interpretāciju, ir grozītas jēdzienu “laišana tirgū”, “izstrādājums”, “viela”, “atkritumi”, “likvidēšana” un “atgūšana” definīcijas. Atspoguļojot vispārīgajā ķimikāliju reglamentējumā ieviestās pārmaiņas, termins “preparāts” aizstāts ar terminu “maisījums”. Uzskatīts par lietderīgu arī pievienot jēdzienu “ražošana”, “lietošana” un “slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujams starpprodukts” definīcijas.

Eiropas Ķimikāliju aģentūras iesaistīšanās (8., 16. un 17. pants)

Sakarā ar Aģentūras speciālajām zināšanām un pieredzi vispārīgā ķimikāliju reglamentējuma un ķimikālijām veltīto starptautisko līgumu īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā Aģentūras pašreizējo iesaisti attiecībā uz REACH regulu un Regulu (ES) Nr. 649/2012, Aģentūrai ir ierosināta loma šis regulas īstenošanā.

Ir ierosināts Aģentūrai uzticēt arī iesaisti tādas vielu dokumentācijas tehniskajā sagatavošanā, kuru Komisija var izmantot, īstenojot savas tiesības ierosināt, ka vienu vai vairākas vielas Stokholmas konvencijas sarakstos norāda kā NOP. Konkrētāk, Aģentūra rīkosies attiecībā uz vielām, ko uzskata par atbilstošām Stokholmas konvencijas D pielikuma kritērijiem.

Uz vielām, kuru lietojumi REACH atbilstoša atļaujas pieprasījuma tvērumā uzskatāmi par Stokholmas konvencijas D pielikuma kritērijiem atbilstošiem un kuras apzinātas saskaņā ar REACH 59. pantu sakarā ar noturību un bioakumulēšanos, vispār būtu jāattiecas ar REACH noteiktajai ierobežošanas procedūrai, ja vien netiek lemts, ka iederīgāki ir citi regulatīvi pasākumi, nepārprotami norādot, ka uz vielu Konvencijas reglamentējumu var attiecināt vēlāk. Ja šādas vielas nav apzinātas saskaņā ar REACH 59. pantu, pirmām kārtām uz tām jāattiecina attiecīgā apzināšanas procedūra vai REACH dalībvalsts komitejas izdarīta novērtēšana. Aģentūrai jānodrošina, ka ierobežošanas dokumentācija tiek ņemta vērā, gatavojot NOP dokumentāciju, kam jāaptver informācija par visiem Savienībā zināmajiem vielas lietojumiem, ne vien tiem, kuri tiek aplūkoti REACH satvarā. Tas nodrošinās, ka ķimikālijas reglamentējošie Savienības tiesību akti tiek īstenoti konsekventi un efektīvi un ka REACH satvarā ar potenciāliem NOP izdarītais darbs saskan ar starptautisko darbu Stokholmas konvencijas interesēs.

Uz NOP dokumentāciju jāattiecina parastās ieinteresēto personu konsultācijas, ko veic Aģentūra. Paplašinātais process noder tādam mērķim, kā agri iegūt informāciju no ieinteresētajām pusēm, un Komisijai kalpo par pierādījumu bāzi, ar kuras palīdzību tā var lemt, vai, izmantojot Lisabonas līguma 218. panta 9. punktam atbilstošu lēmuma projektu, ierosināt, ka kādu vielu saskaņā ar Stokholmas konvenciju kvalificē par NOP.

Ar REACH (8. panta 2. punkts) iedibinātajam Izpildes informācijas apmaiņas forumam (“Forums”) paredzēta jauna loma.

Forums ir par REACH regulas, Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (CLP) un Regulas (EK) Nr. 649/2012 (PIC) izpildi Eiropas Savienībā atbildīgo iestāžu tīkls. Sakarā ar pieredzi, kas uzkrāta ar šiem ķimikālijas reglamentējošajiem aktiem, tiek uzskatīts par lietderīgu ierosināt, ka Forumam uztic šajā regulā norādīto izpildes uzdevumu koordinētāja lomu.

Tādu pašreiz spēkā esošās NOP regulas noteikumu pielāgošana Lisabonas līguma procedūrām, kas saistīti ar komiteju procedūru (4. panta 3. punkts, 7. panta 5. punkts, 15. un 18. pants).

Sakarā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā pārskatīti arī noteikumi par dažām Eiropas Komisijai piešķirtām pilnvarām.

Ziņošanas un pārraudzības normu pielāgošana.

11. un 13. pants tiks atjaunināts ar iedarbīgākām normām, kas vienkāršo pārraudzību. Paredzēts, ka dalībvalstis saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saskaņā ar III pielikumu, ievieš datu kopumu, ar kuru tiek vākti relevanti dati. Ievāktajām telpisko datu kopām jāatbilst INSPIRE direktīvai. Šā mērķa sasniegšanai ir paredzēts ECHA sniegts atbalsts, kuras loma būs arī regulāri kompilēt un novērtēt datus un Komisiju apgādāt ar dalībvalstu un ES apskatiem par regulas īstenošanu.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

2018/0070 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ , un jo īpaši tā 175. Ö 192. Õ panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā

ò jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 14 ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

(1)    Šī regula pamatā attiecas uz vides aizsardzību un cilvēka veselības aizsardzību. Tās juridiskais pamats ir Līguma 175. panta 1. punkts.

(2)Kopienai Ö Savienībai Õ ir nopietnas bažas par noturīgu organisko piesārņotāju Ö (“NOP”) Õ Ö nepārtraukto Õ ilgstošu izplūdi vidē. Attiecīgās ķīmiskās vielas tiek transportētas Ö izplatās Õ pāri starptautiskajām robežām tālu no to avotiem, un tās ir noturīgas vidē, bioakumulējas caur barības ķēdi un apdraud cilvēka veselību un vidi. Tādēļ ir jāveic turpmāki pasākumi, lai no norādītajiem piesārņotājiem aizsargātu cilvēka veselību un vidi.

(3)Ņemot vērā Kopienas Ö Savienības Õ atbildību par vides aizsardzību, tā 1998. gada 24. jūnijā Ö 2004. gada 19. februārī Õ parakstīja Ö apstiprināja Õ 1979. gada Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu protokolu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem 15 , turpmāk tekstā – (“Protokols”), un 2001. gada 22. maijā Ö 2004. gada 14. oktobrī Õ parakstīja Ö apstiprināja Õ Stokholmas Kkonvenciju par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem 16 , turpmāk tekstā – (“Konvencija”).

(4)    Kaut arī attiecībā uz noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem ir pieņemti tiesību akti Kopienas līmenī, to galvenie trūkumi ir tādi, ka par pašreiz uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanas un lietošanas aizliegumu tiesību akti nepastāv vai tie ir nepilnīgi, ka nav satvara papildu organisko piesārņotāju vielu aizliegšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai un nav satvara tādu jaunu vielu ražošanas un lietošanas aizliegšanai, kurām piemīt noturīgu organisko piesārņotāju īpašības. Kopienas līmenī nav noteikti emisijas samazināšanas mērķlielumi kā tādi, un pašreizējās izplūžu uzskaites neietver visus noturīgu organisko piesārņotāju avotus.

(4)Lai nodrošinātu Protokolam un Konvencijai atbilstošo Kopienas Ö Savienības Õ saistību saskaņotu un efektīvu īstenošanu, ir jāizveido kopīgs tiesiskais pamats, ar kosatvars, kurā veikt pasākumus, kas paredzēti jo īpaši tam, lai likvidētu Ö novērstu Õ ar nodomu iegūtu noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu. Turklāt noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ īpašības irbūtu jāņem vērā attiecīgu Kopienas Ö Savienības Õ vērtēšanas un atļauju shēmu satvarā.

(5)Ir jānodrošina koordinācija un saskanība, īstenojot Kopienas Ö Savienības Õ līmenī Ö īstenojot Konvencijas normas Õ , Ö būtu jānodrošina arī koordinācija un saskanība ar normām, kas ietvertas Õ Roterdamas Ö konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem 17 , ko Savienība apstiprināja 2002. gada 19. decembrī Õ, Stokholmas un Bāzeles Kkonvencijāas Ö par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ko Savienība apstiprināja 1993. gada 1. februārī Õ 18 . un Ö Šāda koordinācija un saskanība būtu arī jāievēro, kā dalībniekiem Apvienoto Nāciju Organizācijas satvarā īstenojot un tālāk attīstotÕ piedaloties Ö Dubajas Pirmajā starptautiskajā ķīmisko vielu apsaimniekošanas konferencē 2006. gada 6. februārī pieņemto Õ Stratēģiskāso pieejasu starptautiskajai ķīmisko vielu Ö ķimikāliju Õ pārzināšanai (SAICM)attīstīšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas satvarā.

(6)Turklāt, ņemot vērā, ka šīs regulas noteikumu pamatā ir Līgumā izklāstītais piesardzības princips, un ievērojot Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principā Ö detalizēti aprakstīto piesardzības pieeju vides aizsardzībai Õ , kā arī un paturot prātā mērķi likvidēt, ja praktiski iespējams, Ö novērst Õ noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ izplūdi vidē, dažos gadījumos ir lietderīgi noteikt stingrākus kontroles pasākumus par Protokolā un Konvencijā paredzētajiem.

(8)    Nākotnē iecerētā REACH regula varētu būt piemērots instruments, ar ko īstenot vajadzīgos kontroles pasākumus uzskaitīto vielu ražošanā, laišanā tirgū un lietošanā un kontroles pasākumus par esošajām un jaunajām ķīmiskajām vielām un pesticīdiem, kam raksturīgas noturīgu organisko piesārņotāju īpašības. Tomēr, neskarot nākotnes REACH regulu un tā kā ir svarīgi iespējami drīz īstenot Protokolā un Konvencijā uzskaitīto vielu kontroles pasākumus, šai regulai attiecīgie pasākumi ir jāīsteno pašreiz.

(7)Kopienā Ö Savienībā Õ lielākoās daļuas Protokolaā vai Konvencijasā uzskaitīto Ö sarakstā minēto Õ Ö NOP Õ noturīgu organisko piesārņotāju laišana tirgū un lietošana jau ir pakāpeniski samazināta aizliegumu dēļ, kas ð cita starpā ï noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 19 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 20 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.  528/2012 21  Padomes 1978. gada 21. decembra Direktīvā 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir noteiktas aktīvās vielas 22 , un Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvā 76/769/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem 23 . Tomēr, lai izpildītu Kopienas Ö Savienības Õ Ö saistības, kas izriet no Õ saskaņā ar Protokolau un Konvencijasu, un lai samazinātu noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ izplūdi, ir nepieciešami un lietderīgi arī aizliegt minēto vielu ražošanu un līdz minimumam ierobežot izņēmumus, tā lai izņēmumus piemērotu tikai tad, ja Ö ierobežot līdz minimumam ar gadījumiem, kur Õ viela pilda būtisku funkciju īpašā lietojumā.

ò jauns

(8)Lai panāktu skaidrību un saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, noteiktas definīcijas būtu jākonkretizē, terminus pieskaņojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 un Direktīvā 2008/98/EK 24 lietotajiem terminiem.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

(9)Vielu, uz ko attiecas Konvencija, eksportu izvešanu un lindāna izvešanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu. 25  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 26  ð , tāpēc tās ar šo regulu vairs nav jāreglamentē ï .

(11)    Uz heksahlorcikloheksāna (HCH), tostarp lindāna, ražošanu un lietošanu saskaņā ar Protokolu attiecas ierobežojumi, bet tas nav pilnīgi aizliegts. Minēto vielu vēl lieto dažās dalībvalstīs, tādēļ nav iespējams tūlīt aizliegt visus esošos lietošanas veidus. Tomēr, ņemot vērā HCH kaitīgās īpašības un iespējamo risku, kas saistīts ar vielas izplūdi vidē, tās ražošana un lietošana ir jāierobežo līdz minimumam un, pakāpeniski samazinot, galīgi jāizbeidz vēlākais līdz 2007. gada beigām.

(10)Novecojuši vai bezrūpīgi pārzināti Ö pavirši apsaimniekoti Õ noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ uzkrājumi var nopietni apdraudēt vidi un cilvēka veselību, piemēram, caur augsnes un gruntsÖ pazemes  Õūdeņu piesārņojumu. Tādēļ Ö attiecībā uz šādu krājumu apsaimniekošanu Õ ir lietderīgi pieņemt noteikumus, kas pārsniedzÖ ir stingrāki par Õ Konvencijasā paredzētos noteikumiemus. Ar aizliegtuo vielu krājumiem jārīkojas kā ar atkritumiem, bet par to vielu krājumiem, kuru ražošana vai lietošana vēl ir atļauta, ir būtu jāpaziņo iestādēm, un tie ir būtu pienācīgi jāuzrauga. Ö Jo īpaši kā atkritumi iespējami drīz jāapsaimnieko Õ Jo īpaši ar esošajiemi krājumiemi, kas sastāv no aizliegtiem noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem Ö NOP Õ vai tos satur, ir jārīkojas kā ar atkritumiem iespējami drīz. Ja nākotnē aizliegs citas vielas, to krājumi arī būs nekavējoties jālikvidē un nedrīkstēs veidot jaunus krājumus. Ņemot vērā dažu jauno dalībvalstu īpašās problēmas, ir jāsniedz atbilstoša finansiāla un tehniska palīdzība ar esošajiem Kopienas finanšu instrumentiem, tādiem kā kohēzijas fondi un struktūrfondi.

(11)Atbilstoši Komisijas Paziņojumam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dioksīniem, furāniem un polihlorbifeniliem (PHB) 27 un atbilstīgi Protokolsam un Konvencijai nosaka, ka noturīgu organisko piesārņotāju Ö tādu NOP Õ, kuri ir negribēti rūpniecisko procesu blakusprodukti, izplūdes ir būtu jāidentificē un tās iespējami drīz jāsamazina ar galamērķi likvidēt Ö novērst tādus NOP Õ, ja iespējams. Lai nepārtraukti un atbilstoši izmaksu lietderībai Ö varētu pastāvīgi un izmaksefektīvi Õ iespējami drīz samazināt izplūdies, ir jāsagatavo un jāīsteno attiecīgie valstu rīcības plāni, kas attiecas uz Ö aptvertu Õ visiemus avotiemus un pasākumiemus, arī tiemos, kuri paredzēti esošajos Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos. Tālab Konvencijas satvarā jāizstrādā attiecīgi instrumenti.

(12)Atbilstīgi minētajam paziņojumam irBūtu jāizveido Ö vai attiecīgi jāuztur Õ attiecīgas programmas un mehānismi, lai kas nodrošinātu pietiekamus pārraudzības datus par dioksīnu, furānu, un Ö polihlorbifenilu Õ (PHB) ð un citu attiecīgu NOP ï klātbūtni vidē. Tomēr ir jānodrošina, lai būtu pieejami attiecīgie instrumenti un lai tos varētu izmantot ar ekonomiski un tehniski stabilos apstākļos Ö reālistiskiem nosacījumiem Õ.

(13)Saskaņā ar Konvenciju noturīgs organiskais piesārņotājs Ö NOP Õ, kas ir atkritumos, ir jāiznīcina vai neatgriezeniski jāpārvērš vielās, kurām tādas īpašības nepiemīt līdzīgas īpašības, ja vien citas darbības videi nav nav vidiski vēlamākas. Lai Savienība varētu pildīt no Konvencijas izrietošās saistības, tai par Tā kā attiecībā uz minētajām vielām Ö jānosaka Õ pašreizējie Kopienas tiesību akti par atkritumiem neparedz īpašius noteikumi us, tie ir jānosaka šajā regulā. Lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, kopējās koncentrāciju robežas attiecībā uz vielām atkritumos būtuir jānosaka ð , jāpārrauga un jāīsteno ï Ö kopīgās robežkoncentrācijas Õpirms 2005. gada 31. decembra.

(14)Ir atzīts, ka, Ö lai NOP izplatīšanos uz citiem atkritumiem samazinātu līdz minimumam, tādus Õ atkritumus, kas sastāv no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiemÖ šīm ķimikālijām sastāv Õ , tos satur vai ir ar tiem piesārņoti, ir svarīgi identificēt un atdalīt pie rašanās avotāa, lai līdz minimumam samazinātu attiecīgo ķīmisko vielu izplatīšanos citos atkritumos. Ar Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem 28  Direktīva 2008/98/EK ir izveidoti Ö iedibina Õ Kopienas Ö Savienības Õ noteikumius par bīstamo atkritumu pārzināšanu, kas uzliek dalībvalstīm uzliek pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, kuri lai prasaītu, ka lai iestādes un uzņēmumi, kuri apglabā, reģenerē Ö atgūst Õ, savāc vai transportē bīstamos atkritumus, nejauktuc dažādu kategoriju bīstamos atkritumus vai nejauc bīstamos atkritumus nejauktu ar atkritumiem, kas nav bīstami.

ò jauns

(15)Ir jānodrošina šīs regulas tehnisko un administratīvo aspektu efektīva koordinēšana un pārvaldība Savienības līmenī. Ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotā Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“Aģentūra”) ir iemantojusi kompetenci un pieredzi tādu Savienības tiesību aktu un starptautisku nolīgumu īstenošanā, kas reglamentē ķimikālijas. Tāpēc ar šīs regulas izpildes administratīvajiem, tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem un attiecīgās informācijas apmaiņu saistītie uzdevumi būtu jāveic dalībvalstīm un Aģentūrai. Vajadzētu būt tā, ka Aģentūras uzdevumā ietilpst tehniskās dokumentācijas sagatavošana un pārbaudīšana, arī konsultēšanās ar ieinteresētajām personām, un tādu atzinumu izstrādāšana, ko Komisija var izmantot, apsverot, vai kādu vielu neierosināt Konvencijas vai Protokola sarakstā norādīt kā NOP. Turklāt Komisijai, dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāsadarbojas, lai tiktu rezultatīvi īstenotas Savienības starptautiskās saistības, kas izriet no Konvencijas.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

(16)Konvencija paredz, ka katrai pPusei ir jāizveido ð un jācenšas attiecīgi īstenot ï no Konvencijasi izrieatbilstošo saistību īstenošanas plāns. Dalībvalstīm jānodrošina iespējas sabiedrības līdzdalībai īstenošanas plānu izveidošanā ð izstrādē, ieviešanā un atjaunināšanā ï . Tā kā Kopiena Ö Savienība Õ un dalībvalstis šajā ziņā dala kompetenci, īstenošanas plāni jāizstrādāveido gan valstunacionālā, gan Kopienas Ö Savienības Õ līmenī. Būtu jJāveicina sadarbība un informācijas apmaiņa starp Komisiju ð , Aģentūru ïun dalībvalstu iestādēm.

ò jauns

(17)Šīs regulas I pielikuma A daļas vai II pielikuma A daļas sarakstā norādītās vielas ražot un lietot par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu būtu jāatļauj tikai tad, ja minētajā pielikumā ir speciāli ierakstīta attiecīga norāde un ja ražotājs attiecīgajai dalībvalstij apstiprina, ka vielu ražo un lieto tikai stingri kontrolētos apstākļos.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

(18)Saskaņā ar Konvenciju un Protokolu informācija par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem Ö NOP Õ būtu ir jāsniedz citām Ö šo nolīgumu Õ pPusēm. Būtu jIr jāveicina arī informācijas apmaiņa ar trešām valstīm, kas nav šo nolīgumu puses.

(19)Jo īpaši jaunattīstības valstīs sabiedrībai bieži nav informācijas par apdraudējumu, ko noturīgi organiskie piesārņotāji Ö NOP Õ rada tagadējās paaudzes un nākamo paaudžu veselībai un videi, tādēļ ir vajadzīga plaša informēšanainformācija, lai palielinātu piesardzību un iegūtu atbalstu ð vairotu sabiedrības izpratni par ï ierobežojumuiem un aizliegumu iem ð pamatojumu ï . Saskaņā ar Konvenciju attiecīgi būtu ir jāveicina un jāatvieglo sabiedrības, jo īpaši vismazāk aizsargāto grupu, informēšanas programmas par minētajām vielām, kā arī strādājošo, zinātnieku, izglītības darbinieku, tehniskā un vadības personāla apmācība.

ò jauns

(20)Lai sekmētu to, ka atbilstoši vispārējai Savienības vides rīcības programmai līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (7. VRP) 29 tiek izstrādāta vispusīga zināšanu bāze par eksponētību ķimikālijām un to toksicitāti, Komisija ir izveidojusi Ķīmiskā monitoringa informācijas platformu 30 . Šīs platformas izmantošana būtu jāsekmē, jo tā sniedz dalībvalstīm iespēju izpildīt to pienākumus, proti, ziņot datus par ķimikāliju sastopamību, kā arī sniedz iespēju vienkāršot un mazināt ziņošanas pienākumus.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

(21)Pēc pieprasījuma un pieejamo resursu robežās Komisijai ð , Aģentūrai ï un dalībvalstīm būtu ir jāsadarbojas, nodrošinot piemērotuatbilstošu un savlaicīgu tehnisko palīdzību, kas paredzēta jo īpaši tam, lai stiprinātu jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu spēju īstenot Konvenciju. Tehniskajā palīdzībā būtuir jāiekļauj Ö Konvencijai atbilstošu Õ piemērotu alternatīvu ražojumu, metožu un stratēģiju attīstība Ö izstrāde Õ un īstenošana, inter alia, DDT lietošanai slimību pārnēsātāju kontrolē, kuru atbilstoši Konvencijai var izmantot tikai saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem un pamatnostādnēm un ð lai būtu drošība, ka NOP tajās turpina lietot tikai  ï tad, ja attiecīgajai valstij nav Ö vietēji drošu, iedarbīgu Õ, efektīvas un finansiāli pieejamuas alternatīvuas.

(22)BūtuIr regulāri jānovērtē noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ izplūdes samazināšanas pasākumu Ö rezultativitāte Õ efektivitāte. Tālab dalībvalstīm būtuir ð  standartveidā ï regulāri jāsniedz ziņojumi Komisijai ð Aģentūrai ï , jo īpaši parattiecībā uz izplūžu uzskaitēmÖ pārskatiem Õ, konstatētajiemÖ paziņotajiem Õ krājumiem un ierobežotuo vielu ražošanu un laišanu tirgū. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jāizveido kopēja dalībvalstu ziņojumu forma.

ò jauns

(23)Nolūkā nodrošināt informāciju par īstenošanu un atbilstību būtu jāievieš alternatīva sistēma, kurā vākt informāciju un nodrošināt piekļuvi tai, ņemot vērā Komisijas ziņojuma “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā” 31 rezultātus un ar to saistīto atbilstības pārbaudi. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jādara pieejami visi attiecīgie dati. Tādējādi varētu nodrošināt, ka administratīvais slogs visām struktūrām paliek iespējami mazs. Šajā nolūkā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK 32 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (INSPIRE) 33 būtu jāveic aktīva izplatīšana nacionālā līmenī, lai nodrošinātu piemērotu infrastruktūru, kas sabiedrībai ļauj piekļūt informācijai, kā arī ļauj publiskām iestādēm paziņot informāciju un apmainīties ar datiem. Minētajā kontekstā dalībvalstīm un Aģentūrai par telpisko datu specifikāciju pamatu būtu jāizmanto īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

(24)Konvencija un Protokols nodrošina, ka to pPuses var ierosināt starptautisku rīcību vēl attiecībā uz citām Ö papildu Õ vielām, tātad saskaņā ar šiem Ö šo Õ nolīgumiemu Ö sarakstos Õ var tikt uzskaitītas Ö norādītas Õ papildu vielas,. untādā gadījumā Ö Šādos gadījumos Õ šī regula būtuir attiecīgi jāgroza. Turklāt ir jābūt iespējai grozīt šīs regulas pielikumos esošos ierakstus, inter alia, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

ò jauns

(25)Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai attiecīgā gadījumā atļautu šīs regulas I pielikuma A daļas vai II pielikuma A daļas sarakstā norādītās vielas ražot un lietot par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu, lai noteiktu robežkoncentrācijas vielām IV un V pielikuma vajadzībām un lai grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot Konvencijas vai Protokola pielikumos ietverto vielu sarakstu grozījumiem, kā arī lai pārveidotu šīs regulas pielikumos esošos ierakstus vai noteikumus nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas progresam.

(26)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

(27)Ja šīs regulas pielikumus groza, lai Ö ieviestu to, ka Õ Protokola vai Konvencijas sarakstos ieviestu Ö ir norādīts kāds Õ papildu ar nodomu ražotsu noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ, tad tikai izņēmuma gadījumos un ar pienācīgui pamatojumuot tas ir jāiekļauj nevis I protokolā, bet II pielikumā  protokolā.

(24)    Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanai 34 [11].

ò jauns

(28)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt papildu pasākumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un noteikt dalībvalstu sniedzamās informācijas minimumu šīs regulas īstenošanas pārraudzības ietvaros. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 35 .

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

(29)Lai nodrošinātu pārredzamību, objektivitāti un konsekvenci izpildes panākšanas darbību līmenī, dalībvalstīm būtu jāizstrādā normas par sodiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un jānodrošina to piemērošana īstenošana. Sodiem vajadzētu  būt efektīviem, proporcionāliem un preventīviem Ö iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem Õ, jo nepildīšana var izraisīt kaitējumut cilvēka veselībai un videi. ð Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu īstenošanu, par šīs regulas ieviešanu atbildīgo dalībvalstu iestāžu veicamo pasākumu koordinācijai izmanto Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. ïInformācija par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir attiecīgā gadījumā būtu jādara zināma sabiedrībai.

(30)Tā kāŅemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, aizsargāt no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem Ö NOP Õ cilvēka veselību un vidi, dalībvalstis nevar apmierinoši sasniegt Ö nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs Õ minēto piesārņotāju pārrobežu ietekmes dēļ un , bet tos tādēļ var labāk sasniegt Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, Kopiena Ö Savienība Õ var pieņemt veikt pasākumus saskaņā ar Ö Līguma par Eiropas Savienību Õ 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, kas norādīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šoi minēto mērķu sasniegšanai.,

Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīva 79/117/EEK būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma Ö Priekšmets Õ

1. Ņemot vērā jo īpaši piesardzības principu, Ššīs regulas Ö nosaka uz piesardzības principa balstītus noteikumus, kuru Õ mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi aizsargāt no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiemÖ NOP Õ, aizliedzot, pakāpeniski , bet iespējami drīz izbeidzot pēc iespējas drīz vai arī ierobežojot tādu vielu ražošanu, laišanu tirgū un izmantošanu, uz kurām attiecas Stokholmas kKonvencija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk tekstā — “Konvencija”, vai 1979. gada Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu protokols par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk tekstā — “Protokols”, Ö šādu vielu izplūdes samazinot līdz minimumam ar nodomu tās iespējami drīz novērst Õ un izveidojot noteikumus parattiecībā uz atkritumiem, kas sastāv no kādas minētās Ö šādas Õ vielas sastāv, to satur vai ir ar to Ö kontaminēti Õpiesārņoti.

2. Regulas 3. un 4. pantu nepiemēro atkritumiem, kas sastāv no kādas I vai II pielikumā minētās vielas, to satur vai ir ar to piesārņoti.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)“laišana tirgū” ir process, kurānozīmē Ö kaut ko par samaksu vai bez maksas Õ piegādāt vai daraīt pieejamu trešajām personām par samaksu vai bez maksasÖ trešām personām Õ. Ö Uzskata, ka laist tirgū nozīmē arī Õ Ievešanuimportēt Kopienas Ö Savienības Õ muitas teritorijā arī uzskata par laišanu tirgū;

b)“izstrādājums” ir objekts, kurš sastāv no vienas vai vairākām vielām un/vai preparātiem Ö maisījumiem Õ un kuram ražošanas laikā piešķir konkrētu Ö īpašu Õ formu, virsmu vai dizainu, kas nosaka objekta galapatēriņa funkciju lielākā mērā nekā tā ķīmiskais sastāvs;

c)“viela” ir definēta Padomes Direktīvas 67/548/EEK 36 2. pantā Ö kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai un tīrības pakāpes nodrošināšanai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji, kurus var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu Õ ;

d) “preparāts” ir definēts Direktīvas 67/548/EEK 2. pantā Ö “maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām Õ;

ò jauns

e)“ražošana” ir vielu izgatavošana vai ekstrahēšana to dabiskajā stāvoklī;

f)“lietošana” ir jebkāda pārstrāde, formulēšana, patērēšana, glabāšana, turēšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no viena konteinera uz citu, sajaukšana un izstrādājumu ražošana vai jebkāda citāda veida izmantošana;

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ge) “atkritumi” ir Ö jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties Õ definēti Padomes Direktīvas 75/442/EEK 37 1. panta a) punktā;

hf) “likvidēšana” ir Ö jebkura darbība, kas nav atgūšana, pat ja tās sekundāras sekas ir vielu vai enerģijas pārgūšana Õ ir definēta Direktīvas 75/442/EEK 1. panta e) punktā;

ig) “atgūšana” Ö  ir jebkura darbība, kuras rezultātā atkritumi tiek izmantoti kādam lietderīgam nolūkam, aizstājot citus materiālus, kuri savukārt būtu izmantoti kādu noteiktu funkciju veikšanai, vai arī atkritumi tiek sagatavoti šādas funkcijas pildīšanai stacijā vai tautsaimniecībā plašākā nozīmē Õ ir definēta Direktīvas 75/442/EEK 1. panta f) punktā.;

ò jauns

j)“slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujams starpprodukts” ir viela, kuru ražo ķīmiskai pārstrādei un tajā patērē vai izmanto, lai pārveidotu vienā vai vairākās citās vielās, un kuras ražošana un pārveidošana vienā vai vairākās citās vielās notiek stingri kontrolētos apstākļos vienā un tajā pašā ražošanas vietā, kur to ar tehniskiem līdzekļiem stingri notur visu tās dzīvescikla laiku.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

3. pants

Ražošanas, laišanas tirgū Ö laišanas Õ un lietošanas kontrole

1. Neatkarīgi no tā, vai vielas ir pašas par sevi, preparātosÖ maisījumos Õ vai kā sastāvdaļas izstrādājumos, regulas I pielikuma sarakstā norādīā uzskaitīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir aizliegta.

2. Neatkarīgi no tā, vai vielas ir pašas par sevi, preparātosÖ maisījumos Õ vai kā sastāvdaļas izstrādājumos, regulas II pielikuma sarakstā norādīā uzskaitīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir ierobežota saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Dalībvalstis un Komisija atbilstoši vērtēšanas un atļauju piešķiršanas shēmām attiecībā uz esošām un jaunām ķīmiskajām vielām un pesticīdiem Ö vielām Õ saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktiem ņem vērā Konvencijas D pielikuma 1. punktā norādītos kritērijus un veic attiecīgus pasākumus, lai kontrolētu esošās ķīmiskās vielas Ö ķimikālijas Õ un pesticīdus un novērstu tādu jaunu ķīmisko vielu Ö ķimikāliju Õ un pesticīdu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kuri kas uzrāda noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ īpašības , ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu.

4. pants

Atbrīvojumi no k Kontroles pasākumuiemÖ izņēmumi Õ

1. Regulas 3. pantu nepiemēro šādos gadījumos:

a) vielai, ko izmanto laboratorijas mēroga pētījumos vai  par references standartu;

b) vielai, kas vielās, preparātos Ö maisījumos Õ vai izstrādājumos ir sastopama kā nejaušs mikroÖ kontaminants; Õpiesārņotājs.

ò jauns

c) atkritumi, kas sastāv no kādas I vai II pielikumā minētās vielas, to satur vai ir ar to kontaminēti.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

2. ð Ja viela I vai II pielikumā iekļauta pēc [šīs regulas spēkā stāšanās diena], tai ï Regulas 3. pantu sešus mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas nepiemēro attiecībā uz vielām, kas sastopamas kā  Ö , ja minētā viela ir Õ sastāvdaļa izstrādājumos, kuri ražoti pirms ð tās dienas vai tajā dienā, kurā šo regulu sāk minētajai vielai piemērot ï šīs regulas stāšanās spēkā vai tās spēkā stāšanās dienā.

Regulas 3. pantu nepiemēro gadījumā, ja viela sastopama kā sastāvdaļa izstrādājumos, kas jau ir lietošanā pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai tās spēkā stāšanās dienā ð tā datuma vai tajā datumā, kurā šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 850/2004 sākts piemērot minētajai vielai, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk ï.

Tomēr tūlīt pēc uzzināšanas , tiklīdz dalībvalsts uzzinājusi par panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem izstrādājumiem dalībvalsts, tā attiecīgi informē Komisiju ð un ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidoto Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) ï.

Kad vien Komisija ir šādi informēta vai citādi uzzina par tādiem izstrādājumiem, tā attiecīgā gadījumā nekavējoties paziņo Konvencijas sekretariātam.

3. Ja viela ir uzskaitīta I pielikuma A daļā vai II pielikuma A daļā, dalībvalsts, kas vēlas līdz attiecīgajā pielikumā noteiktajam termiņam atļaut minēto vielu ražot un lietot kā starpproduktu ierobežotas vietas noslēgtā sistēmā Ö par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu Õ, attiecīgi informē Konvencijas sekretariātu.

Tomēr tādu paziņojumu var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)ð izmantojot deleģēto aktu saskaņā ar 18. pantu, ï attiecīgajā pielikumā ir speciāli ierakstīta skaidri izteikta norāde uz to, ka tādu ražošanu un lietošanu var atļaut;

b)ð ražotājs pierāda, ka ï ražošanas process vielu pārvērš vienā vai vairākās citās vielās, kas neuzrāda noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ īpašības;

c) nav sagaidāms, ka vielas ražošanas vai lietošanas laikā uz cilvēkiem vai vidi iedarbosies nozīmīgi tās daudzumi, kas parādīts minētās noslēgtās sistēmas vērtējumā saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2001/59/EK 38 .

ò jauns

c)ražotājs apstiprina, ka viela ir slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujams starpprodukts 2. panta j) punkta nozīmē.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

Paziņojumu dara zināmu arī pārējām dalībvalstīm un , Komisijai ð un Aģentūrai ï un sniedz sīkākus datus par attiecīgās vielas faktisko vai aplēsto kopējo ražošanu un lietošanu un par ierobežotas vietas noslēgtās sistēmas Ö slēgtā sistēmā bez vietas maiņas notiekošā Õ procesa būtību, norādot nepārveidotu un netīšu mikroÖ kontamināciju Õpiesārņojumu galaproduktā ar noturīga organiskā piesārņotāja Ö NOP Õ izejvielu.

ð Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus ï Ö , lai grozītu Õ Ppunkta pirmajā otrajā daļā Ö minētajās norādēs Õ minētos termiņus var grozīt gadījumos, ja kad pēc attiecīgās dalībvalsts atkārtota paziņojuma Konvencijas sekretariātam ir saskaņā ar Konvenciju dota skaidri vai klusuciešot izteikta piekrišana saskaņā ar Konvenciju vielas turpmākai ražošanai un lietošanai citā laika posmā vēl vienu periodu.

ò jauns

4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro atkritumiem, kas sastāv no kādas I vai II pielikumā minētās vielas, to satur vai ir ar to kontaminēti.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

5. pants

Krājumi

1. No I vai II pielikumā uzskaitītām vielām sastāvoša vai tās saturoša krājuma turētājs rīkojas ar minēto krājumu kā ar atkritumiem un saskaņā ar 7. pantu.

2. No I vai II pielikumā uzskaitītām vielām, kuras ir atļauts lietot, sastāvoša vai tās saturoša krājuma, lielāka par 50 kg, turētājs sniedz informāciju par attiecīgā krājuma veidu un lielumu tās dalībvalsts , kurā krājums ir izveidots, kompetentajai iestādei, kurā krājums ir izveidots informāciju par attiecīgā krājuma veidu un lielumu. Tādu informāciju sniedz 12 mēnešu laikā pēc ð datuma, kad šo regulu vai ï šīs regulas Regulu Ö (EK) Nr. 850/2004 Õ ð sākts piemērot minētajai vielai, atkarībā no tā, kura diena turētājam iestājas agrāk, ï un pēc I vai II pielikuma Ö attiecīgiem Õ grozījumiemu stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu līdz termiņam, kas I vai II pielikumā norādīts ierobežotai lietošanai.

Turētājs apsaimnieko krājumu drošā, efektīvā un videi draudzīgā veidā.

3. Dalībvalstis uzrauga paziņoto krājumu lietošanu un apsaimniekošanu.

6. pants

Izplūžu ierobežošana, samazināšana līdz minimumam un likvidēšana Ö novēršana Õ

1. Divu gadu laikā pēc ð šīs regulas vai ï šīs rRegulas Ö (EK) Nr. 850/2004 Õ stāšanās spēkā ð – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk, – ï dalībvalstis saskaņā ar savām saistībām atbilstoši Konvencijai un Protokolam izveido un uztur uzskaites Ö pārskatus Õ par III pielikumā minēto vielu izplūdēm gaisā, ūdenī un zemē uz zemes Ö un pēcāk šos pārskatus tur atjauninātus Õ.

2. Dalībvalsts Ö Dalībvalstis Õ kā daļu no sava valstsnacionālo īstenošanas plānau ietvaros, ievērojot 9. 8. pantu, paziņo Komisijai ð , Aģentūrai ï un citām dalībvalstīm , ar kādiem pasākumiem to savurīcības plānosu, kas izstrādāts saskaņā ar tās saistībām atbilstoši Konvencijai, par pasākumiem kopējo izplūžu identificēšanai, raksturošanai un samazināšanai līdz minimumam, lai tās iespējami drīz likvidētu, ja tas praktiski izdarāms iecerēts identificēt, raksturot un līdz minimumam samazināt nolūkā iespējami drīz, ja iespējams, pavisam novērst visas to Ö III pielikumā uzskaitīto vielu Õ izplūdes Ö , kas reģistrētas Õ Konvencijā Ö prasītajos pārskatos Õ.

Ö Šādos Õ Rrīcības plāns Ö plānos Õ iekļauj pasākumus, ar kuriem sekmē aizstājēju vai modificētu ð vielu, maisījumu, izstrādājumu ï un procesu izstrādi, attīstības veicināšanai un, ja tas šķiet lietderīgi, prasa tos lietot aizstājējus vai modificētus materiālus, produktus un procesus, lai novērstu III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanos un izplūdi.

3. Ö Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES 39 Õ Neskarot Padomes Direktīvu 1996/61/EK 40 , dalībvalstis, apsverot priekšlikumus būvēt jaunusas objektusiekārtas vai ievērojami pārveidot esošosās objektusiekārtas, kas izmanto procesus, kuros izplūst III pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas Ö ķimikālijas Õ, prioritāri apsver alternatīvus procesus, tehniskus paņēmienus tehnoloģijas vai praksi, kura ir līdzīgi lietderīga, bet kura ļauj izvairītiesās no III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanās un izplūdes.

7. pants

Atkritumu apsaimniekošana

1. Atkritumu radītāji veidotāji un turētāji pieliek visas saprātīgāspieņemamās pūles, lai iespēju robežās izvairītos , kur iespējams, no attiecīgo šo atkritumu Ö kontaminācijas Õpiesārņošanas ar IV pielikumā uzskaitītajām vielām.

2. Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 96/59/EK 41 atkritumus, kas sastāv no IV pielikumā uzskaitītajām vielām, tās satur vai ir ar tām Ö kontaminēti Õpiesārņoti, likvidē vai no tiem iegūst resursus reģenerē bez liekas kavēšanās un saskaņā ar V pielikuma 1. daļu , lai nodrošinātu, ka noturīgā organiskā piesārņotāja Ö NOP Õ saturs ir iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots tā, lai atlikušajiem atkritumiem un atliekām izplūdēm nebūtu noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ īpašību.

Veicot tādu likvidēšanu vai Ö resursu atgūšanu Õreģenerāciju, IV pielikumā uzskaitītās vielas var izolēt no atkritumiem ar nosacījumu, ka minēto vielu pēc tam likvidē saskaņā ar pirmo daļu.

3. Likvidēšanas vai Ö resursu atgūšanas Õreģenerācijas darbības, kas var novest pie IV pielikumā uzskaitīto vielu Ö atgūšanas, reciklēšanas, pārgūšanas vai atkalizmantošanas Õ reģenerācijas, otrreizējas pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas, ir aizliegtas.

4. Atkāpjoties no 2. punkta:

ê 219/2009 1. pants un pielikuma 3.7. punkts (pielāgots)

a) atkritumus, kas satur IV pielikumā uzskaitītas vielas vai ir ar tām Ö kontaminēti Õpiesārņoti, var likvidēt citādi vai Ö no tiem atgūt resursus Õreģenerēt saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktiem ar nosacījumu, ka uzskaitīto vielu saturs atkritumos ir mazāks par Ö robežkoncentrācijām Õ koncentrāciju robežām, kas ir jānorāda noteiktas IV pielikumā; Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Līdz laikam, kad koncentrāciju robežas nosaka saskaņā ar tādu procedūru, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt vai piemērot koncentrāciju robežas vai īpašas tehniskās prasības attiecībā uz atkritumu, uz kuriem attiecas šis punkts, likvidēšanu vai reģenerāciju;

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

è1 219/2009 1. pants un pielikuma 3.7. punkts

ð jauns

b) dalībvalsts vai dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, ko attiecīgā dalībvalsts izraudzījusies, izņēmuma gadījumos ar V pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem atkritumiem, kas satur Ö kādu Õ IV pielikumā uzskaitītuās vieluas vai ir ar toām piesārņotiÖ kontaminēti Õ līdz Ö robežkoncentrācijām Õkoncentrāciju robežām, kuras ir jānorāda norādītas V pielikuma 2. daļā, var atļaut rīkoties citādi saskaņā ar V pielikuma 2. daļā minēto metodi ar nosacījumu, ka , ja Ö ir izpildīti šādi nosacījumi Õ:

i) attiecīgais turētājs attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir apmierinoši parādījis, ka atkritumu Ö dekontaminācija Õatsārņošana no IV pielikumā uzskaitītajām vielām nav realizējama un ka noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ satura iznīcināšana vai neatgriezeniska pārveidošana, kas veikta saskaņā ar labāko vides aizsardzības paraugpraksi vai labāko pieejamo Ö tehnisko paņēmienu Õmetodi, nav vidiskiei vēlamākā izvēle un kompetentā iestāde pēc tam ir atļāvusi alternatīvu darbību;

ii) minētā darbība ir saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktiem un Ö ar Õ 6. punktā minētajos attiecīgajos papildu pasākumos paredzētajiem nosacījumiem;

iii) attiecīgā dalībvalsts ir informējusi pārējās dalībvalstis ð , Aģentūru ï un Komisiju par savu atļauju un tās pamatojumu.

5.è1  ð Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumu un V pielikuma 2. daļu ï Ö nolūkā noteikt Õ Šā panta 4. punkta b) apakšpunkta mērķiem Ö robežkoncentrācijas Õkoncentrāciju robežas Ö šā panta 4. punkta vajadzībām Õ V pielikuma 2. daļā nosaka Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

 çLīdz laikam, kad šīs Ö minētās Õ Ö robežkoncentrācijas Õkoncentrāciju robežas būs noteiktas:,

a) Ö dalībvalsts Õ kompetentā iestāde var pieņemt vai piemērot Ö robežkoncentrācijas Õkoncentrāciju robežas vai īpašas tehniskās prasības attiecībā uz atkritumiem, ar kuriem rīkojas saskaņā ar 4. punkta Ö vajadzībām Õ b) apakšpunktu; .

   b) ja ar  Ö Attiecībā uz Õ atkritumiem Ö , ar kuriem Õ rīkojas saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgie turētāji sniedz kompetentajai iestādei informāciju par noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ saturu atkritumos.

6. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā tehnikas attīstību un attiecīgās starptautiskās pamatnostādnes un lēmumus un dalībvalsts vai minētās dalībvalsts ieceltās kompetentās iestādes saskaņā ar 4. punktu un V pielikumu ieceltās kompetentās iestādes piešķirtās atļaujas, Komisija ð ar īstenošanas aktiem ï var veikt Ö noteikt Õ papildu pasākumus attiecībā uz šā panta īstenošanu. Ö Konkrētāk, Õ Komisija norāda ð var ï  iesniegšanas formu, kādā saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunkta iii) daļu dalībvalstis sniedz  Ö noteikt, kāda Õ informācijau Ö dalībvalstīm jāiesniedz saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunkta iii) daļu Õ . Par šādiem pasākumiem lemj saskaņā ar 17.20. panta 2. punktā noteikto ð konsultēšanās ï procedūru.

7. Komisija pirms 2009. gada 31. decembra pārskata atkāpes 4. pantā, ņemot vērā starptautisko un tehnisko attīstību, jo īpaši attiecībā uz priekšrocībām saistībā ar vidi.

ò jauns

8. pants

Aģentūras uzdevumi

1. Aģentūra papildus uzdevumiem, kas tai noteikti ar 9., 10., 11., 13. un 17. pantu, veic šādus uzdevumus:

(a)lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, ar Komisijas piekrišanu izraudzītajām kompetentajām dalībvalstu iestādēm sniedz palīdzību un tehniskus un zinātniskus norādījumus;

(b)lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, pēc pieprasījuma Komisijai sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu un tai palīdz;

(c)pēc pieprasījuma Komisijai sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu un informāciju par vielām, kuras varētu atbilst kritērijiem to iekļaušanai Konvencijas vai Protokola sarakstā;

(d)pēc pieprasījuma Komisijai sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu riska profila sagatavošanā un pārskatīšanā un tādu vielu riska pārvaldības novērtējuma sagatavošanā, kuras potenciāli varētu iekļaut saskaņā ar Stokholmas konvenciju;

(e)pēc pieprasījuma Komisijai sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu Konvencijas īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz NOP pārskatīšanas komiteju;

(f)apkopo, reģistrē, apstrādā un dara pieejamu Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas saņemta vai pieejama atbilstīgi 4. panta 2. un 3. punktam, 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktam, 9. panta 2. punktam un 13. panta 1. punktam. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publisko nekonfidenciālo informāciju un sekmē apmaiņu ar šādu informāciju ar attiecīgajām informācijas platformām, piemēram, tām, kas minētas 13. panta 2. punktā;

(g)izstrādā un uztur savā tīmekļa vietnē sadaļas par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

2. Par šīs regulas ieviešanu atbildīgo dalībvalstu iestāžu veicamo pasākumu koordinācijai izmanto Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

3. Uzdevumus, kas Aģentūrai noteikti ar šo regulu, veic Aģentūras Sekretariāts.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

8. 9. pants

Izpildes Īstenošanas plāni

1. Gatavojot ð un atjauninot ï savus valsts izpildes nacionālos īstenošanas plānus, dalībvalstis saskaņā ar savām valsts nacionālajām procedūrām sniedz sabiedrībai agras un efektīvas agrīnas un reālas iespējas piedalīties šajā procesā.

2. Tikko kā Tiklīdz dalībvalsts saskaņā ar savām Konvencijā noteiktajām saistībām ir pieņēmusi izpildes nacionālo īstenošanas plānu saskaņā ar savām saistībām atbilstoši Konvencijai, tā plānu ð dara to publiski pieejamu un ï paziņo Ö par publiskošanu Õ Komisijai ð , Aģentūrai ï un pārējām dalībvalstīm.

3. Ö Dalībvalstīm Õ Ggatavojot ð un atjauninot ï izpildes īstenošanas plānus, Komisija ð , kuru atbalsta Aģentūra, ï un dalībvalstis pēc vajadzības apmainās ar informāciju par saturu.

4. Komisija ð ar Aģentūras atbalstu ï divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sagatavo Ö uztur Õ Kopienas Ö Savienības Õ Konvencijā noteikto saistību izpildes īstenošanas plānu saskaņā ar Konvenciju.

Tikko kā Komisija ir pieņēmusi Kopienas izpildes plānu, tā plānu paziņo dalībvalstīm.

Komisija Ö un Õ pēc vajadzības ð publicē, ï pārskata un atjaunina Kopienas izpildes Ö minēto Õ plānu.

9. 10. pants

Monitorings Pārraudzība

Komisija ð ar Aģentūras atbalstu ï un dalībvalstis ciešā sadarbībā izveido Ö vai attiecīgā gadījumā uztur Õ attiecīgas programmas un mehānismus atbilstoši pašreizējāmam zināšanām, kasstāvoklim, lai regulāri nodrošinātu salīdzināmus pārraudzības datus par III pielikumā norādīto dioksīnu, furānu un PHB klātbūtni vidē, kā norādīts III pielikumā. Izveidojot Ö vai uzturot Õ tādas programmas un mehānismus, pienācīgi ņem vērā attīstību atbilstoši Protokolam un Konvencijai.

10. 11. pants

Informācijas apmaiņa

1. Komisija ð , Aģentūra ï un dalībvalstis atvieglo un uzņemas informācijas apmaiņu Kopienā Ö Savienībā Õ un ar trešām valstīm attiecībā uz noturīgu organisko piesārņotāju Ö NOP Õ ražošanas, izmantošanas un izlaišanas izplūdes samazināšanu, samazināšanu līdz minimumam vai Ö novēršanu Õ likvidēšanu, kur tas ir iespējams, un attiecībā uz minēto vielu alternatīvām, norādot ar tādām alternatīvām saistīto risku un ekonomiskās un sociālās izmaksas.

2. Komisija ð , Aģentūra ï un dalībvalstis attiecībā uz noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem Ö NOP Õ pēc vajadzības veicina un atvieglo:

a) informētības programmas, tostarp attiecībā uz piesārņotāju ietekmi uz veselību un vidi un to alternatīvām un par to ražošanas, izmantošanas un izlaišanas izplūdes samazināšanu vai Ö novēršanu Õ likvidēšanu, jo īpaši

i) politikas un lēmumu veidotājiem;

ii) īpaši mazāk neaizsargātām grupām;

b) informācijas sniegšanu sabiedrībai sniegšanu ;

c) apmācību, arī iekļaujotstrādājošos, zinātniekus, pedagogus un tehniskāo un vadības personālua apmācību.

3. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK 42  par vides informācijas pieejamību sabiedrībai, ð 1. un 2. punktā minēto ï informāciju par cilvēka un vides veselību un drošību neuzskata par konfidenciālu. Komisija ð , Aģentūra ï un dalībvalstis, kas apmainās ar citu informāciju ar trešo valsti, aizsargā konfidenciālo informāciju ð atbilstīgi Savienības tiesību aktiem ï , kā ir savstarpēji vienojušās.

11. 12. pants

Tehniskā palīdzība

Saskaņā ar Konvencijas 12. un 13. pantu Komisija un dalībvalstis sadarbojas, sniedzot atbilstošu un laicīgu tehnisku un finansiālu palīdzību jaunattīstības valstīm un pārejas ekonomikas valstīm, lai pēc to lūguma, pieejamo resursu robežās un ņemot vērā to īpašās vajadzības tām palīdzētu attīstīt un stiprināt spēju pilnīgi izpildīt tām Konvencijā noteiktās saistības savas saistības saskaņā ar Konvenciju. Tādu atbalstu var arī organizētnovadīt caur nevalstiskajām organizācijām ð vai Aģentūru ï.

12. 13. pants

Ziņojumu sniegšana Ö Īstenošanas pārraudzība Õ

ò jauns

1. Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, dalībvalstis izstrādā, publisko un atjaunina ziņojumu, kas ietver:

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

a)1. Dalībvalstis reizi trijos gados nosūta Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, iekļaujot tostarp informāciju par ð īstenošanas pasākumiem, ï pārkāpumiem un sodiem.;

3. Triju gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi katros trijos gados dalībvalstis sniedz Komisijai:

ab)informācijas kopsavilkumu, kas apkopotsa no paziņojumiem par krājumiem, , kuri saņemti saskaņā ar ð 4. panta 2. un 3. punktu, ï 5. panta 2. punktu ð un 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu ï ;

bc)informācijas kopsavilkumu, kas apkopotsa no izlaišanasizplūžu uzskaitēm Ö pārskatiem Õ, kurias sastādītias saskaņā ar 6. panta 1. punktu;

ò jauns

d)informāciju par īstenošanu atbilstīgi nacionālajiem īstenošanas plāniem, kuri izstrādāti saskaņā ar 9. panta 2. punktu;

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

ce)informācijas kopsavilkumu, kas apkopotsa saskaņā ar 9. 10. pantu, par III pielikumā norādīto dioksīnu, furānu un PHB klātbūtni vidē. ; 

f)2. Dalībvalstis katru gadu sniedz Komisijai Ö ikgadējos Õ ð pārraudzības un ï statistikas datus par faktisko vai aplēsto I vai II pielikumā uzskaitīto vielu kopējo ražošanu un laišanu tirgū ð , tostarp attiecīgos rādītājus, pārskata kartes, ziņojumus ï .

ò jauns

Dalībvalstis Komisijai un Aģentūrai nodrošina piekļuvi ziņojumos ietvertajai informācijai.

2. Ja dalībvalsts 1. punkta e) apakšpunktā minēto informāciju izplata Ķīmiskā monitoringa informācijas platformā, minētā dalībvalsts to norāda savā ziņojumā, un tiek uzskatīts, ka dalībvalsts ir izpildījusi savu ziņošanas pienākumu saskaņā ar minēto punktu.

Ja 1. punkta e) apakšpunktā minētā informācija ir ietverta ziņojumā, ko dalībvalsts iesniegusi Aģentūrai, Aģentūra šīs informācijas apkopošanai, glabāšanai un izplatīšanai izmanto Ķīmiskā monitoringa informācijas platformu.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

4. Attiecībā uz datiem un informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, Komisija iepriekš izveido kopēju formu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

53. Attiecībā uz Konvencijā uzskaitītajām vielām Komisija ð ar Aģentūras atbalstu ï intervālos, kas jā ko nosaka Konvencijas pPušu konferencei, apkopo ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstisu sniegto informāciju ð Aģentūrai ïsniedz saskaņā ar 2. punktu 1. punkta f) apakšpunktu, un to paziņo Konvencijas sekretariātam.

6. Komisija reizi katros trijos gados apkopo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un to apvieno ar informāciju, kas jau pieejama Eiropas piesārņojošo vielu reģistra (EPER) sakarā, kā noteikts ar Komisijas Lēmumu 2000/479/EK [7], un emisiju uzskaitē CORINAIR Sadarbības programmā tāldarbīga pārrobežu gaisa piesārņojuma pārneses monitoringam un novērtēšanai Eiropā (EMEP), un ar dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, lai izveidotu apkopojošu ziņojumu. Minētais ziņojums iekļauj informāciju par atkāpju izmantošanu, kas minētas 7. panta 4. punktā. Tā nosūta apkopojošā ziņojuma kopsavilkumu Eiropas Parlamentam un Padomei un nekavējoties to dara pieejamu sabiedrībai.

ò jauns

4. Aģentūra apkopo un publicē Savienības apskatu, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minētajiem datiem, ko ir publiskojušas vai paziņojušas dalībvalstis. Savienības apskatā atbilstoši vajadzībām ietver rādītājus par iznākumu, rezultātiem un šīs regulas ietekmi, Savienības apskatkartes un dalībvalstu ziņojumus. Aģentūra atjaunina Savienības apskatu vismaz reizi sešos mēnešos vai pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas.

5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas sīkāk nosaka saskaņā ar 1. punktu sniedzamās informācijas minimumu, tostarp definē 1. punkta f) apakšpunktā minētos rādītājus, kartes un dalībvalstu apskatus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

13. 14. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par attiecībā uz sodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu , ka tos piemēro. Paredzētajiem sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem atturoši . Ö Ja Õ D dalībvalstis Ö to nav izdarījušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tās Õ vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas minētos noteikumus dara zināmus paziņo par attiecīgajiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem visiem to turpmākiem grozījumiem , kas tos ietekmē.

ê 219/2009 1. pants un pielikuma 3.7. punkts

14. 15. pants

Pielikumu grozījumi

1. Ja viela ir uzskaitīta konvencijā vai protokolā, Komisija attiecīgā gadījumā atbilstīgi groza I, II un III pielikumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Ja viela ir uzskaitīta konvencijā vai protokolā, Komisija attiecīgā gadījumā atbilstīgi groza IV pielikumu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija pieņem labojumus I, II un III pielikumā esošajos ierakstos, iekļaujot to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Komisija pieņem grozījumus IV pielikumā esošajos ierakstos un labojumus V pielikumā, iekļaujot to pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ò jauns

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas groza šīs regulas pielikumus, lai tos pielāgotu Konvencijas vai Protokola pielikumos ietverto vielu sarakstu grozījumiem, vai pārveido šīs regulas pielikumos esošos ierakstus vai noteikumus, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

16. pants

Aģentūras budžets

1. Šīs regulas izpildei Aģentūras ienākumi sastāv no:

a)    Savienības subsīdijas, kas iegrāmatota Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)    jebkāds labprātīgs dalībvalstu ieguldījums.

2. Šīs regulas reglamentētu darbību ienākumus un izdevumus kombinē ar ienākumiem un izdevumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 649/2012 reglamentētām darbībām, un tos atspoguļo tajā pašā Aģentūras budžeta iedaļā. 1. punktā minētos Aģentūras ienākumus izmanto saskaņā ar šo regulu veicamo Aģentūras uzdevumu veikšanai.

17. pants

Informācijas sniegšanas vai paziņošanas formāti un programmatūra

Aģentūra nosaka, kādos formātos un ar kādu programmatūru dalībvalstis sniedz vai paziņo datus saskaņā ar šo regulu, un nodrošina, ka Aģentūras tīmekļa vietnē tie ir pieejami bez maksas. Attiecībā uz telpisko datu kopām dalībvalstis un Aģentūra izstrādā formātus saskaņā ar Direktīvas 2007/2/EK prasībām. Dalībvalstis un citas puses, uz kurām attiecas šī regula, izmanto šos formātus un programmatūru savu datu pārvaldībā vai datu apmaiņā ar Aģentūru.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [...].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 7. panta 5. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

ð jauns

15. 19. pants

Kompetentās iestādes

Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā prasītajiem noteikto administratīvajiemo uzdevumiemu veikšanu ð un regulas izpildes panākšanu ï. ð Ja vien tas nav jau izdarīts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ï Vvēlākais triju mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā stāšanās dalībvalsts informē Komisiju par šādu izraudzīšanos ð , turklāt informē Komisiju arī par jebkuru ieceltās kompetentās iestādes nomaiņu ï.

16.20. pants

Ö Komiteju procedūra Õ Vispārējo jautājumu komiteja

1. Visos jautājumos attiecībā uz šo regulu Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 67/548/EEK 29. Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu, visos jautājumos saskaņā ar šo regulu, izņemot tos, kas attiecas uz atkritumiem.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu ð Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu ï , ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

ê 219/2009 1. pants un pielikuma 3.7. punkts

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

17. pants

Atkritumu jautājumu komiteja

1. Jautājumos, kas saskaņā ar šo regulu attiecas uz atkritumiem, Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 75/442/EEK 18. pantu.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

ê 219/2009 1. pants un pielikuma 3.7. punkts

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

18. pants

Direktīvas 79/117/EEK grozījumi

Direktīvas 79/117/EEK pielikuma B daļā “Noturīgi hlororganiskie savienojumi” 1.–8. punktu svītro.

ò jauns

21. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 850/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

19. 22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs



Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats – “Aģentūras”

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

   1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

   1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

   1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

   1.4.    Mērķi

   1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

   1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

   1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

   2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

   2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

   2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

   3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

   3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

   3.2.1.    Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

   3.2.2.    Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

   3.2.3.    Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

   3.2.4.    Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   3.2.5.    Trešo personu iemaksas

   3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 43  

Politikas joma: 07 Vide

Darbība: 07 02 : Vides politika Savienības un starptautiskā līmenī

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 44  

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šis priekšlikums vērsts uz Komisijas vispārīgo mērķi

“1. vispārīgais mērķis: jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”,

nodrošinot Stokholmas konvencijas īstenošanu un jo īpaši tās mērķi aizsargāt cilvēka veselību un vidi no noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, samazinot vai novēršot to ražošanā un lietošanā radušās izplūdes.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 3

Aizsargāt Savienības iedzīvotājus no vidisko faktoru spiediena un veselības un labjutības riskiem, kurus izraisa ar vidi saistīti faktori

Konkrētais mērķis Nr. 6

Palielināt Savienības spēju rezultatīvi risināt starptautiskas vidiskas problēmas

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Darbība: 07 02: Vides politika Savienības un starptautiskā līmenī

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķis ir Regulu (EK) Nr. 850/2004 pārstrādāt, lai būtu ņemti vērā:

1)    ķimikālijām veltīto Savienības tiesību aktu, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 un Regulas (EK) Nr. 1272/2008, dinamika;

2)    Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) iedibināšana ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

3)    Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra (E-PRTR) iedibināšana ar Regulu (EK) Nr. 166/2006;

4)    no Lisabonas līguma izrietošās pārmaiņas;

5)    vides tiesību aktu ziņošanas un monitoringa atbilstības pārbaudes konstatējumi;

6)    līdzšinējā praktiskās ieviešanas pieredze.

Tāpēc gaidāmie rezultāti/ietekme ir:

1) lielāka saskanība ar citiem ķimikālijas reglamentējošiem tiesību aktiem, jo īpaši ar REACH un CLP, kā arī ar pienākumiem un procedūrām, kas izriet no Stokholmas konvencijas, piem., attiecībā uz ziņošanu;

2) tāda lielāka sinerģija ar REACH, CLP, Biocīdu regulas un jo īpaši Regulas (ES) Nr. 649/2012 īstenošanu, kuru panāk, administratīvu, tehnisku un zinātnisku darbu no Komisijas pārvirzot uz ECHA. Gaidāms arī, ka ECHA iesaiste saskaņos un uzlabos dalībvalstu veikto ziņošanu un tātad arī Savienības sintezēto ziņojumu par NOP regulas īstenošanu;

3) daži no piedāvātajiem grozījumiem nozīmē, ka samazināsies ar ziņošanas pienākumiem saistītais administratīvais slogs, jo tiks labāk izmantota jau esošā kārtība, atvieglota un racionalizēta ziņošana, kā arī panākta saskaņošana ar pienākumiem, kas izriet no Stokholmas konvencijas.

Tāpēc priekšlikums joprojām atbildīs Stokholmas konvencijas mērķiem, proti, lai cilvēka veselību un vidi aizsargātu no potenciāla kaitējuma, novērst noturīgu organisku piesārņotāju izplūdes to ražošanā un lietošanā, arī no atkritumiem. To panāk, liedzot noturīgus organiskus piesārņotājus ražot, laist tirgū un lietot, kā arī nosakot normas, kas reglamentē, kā videi nekaitīgi apstrādā atkritumus, kuri no šādām vielām sastāv, tās satur vai ir ar tām kontaminēti.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Tāpat kā līdzšinējai regulai, arī ierosinātajai regulai mērķis ir, lai no potenciāla kaitējuma pasargātu cilvēka veselību un vidi, ražošanā un lietošanā novērst organisku piesārņotāju izplūdes (arī no atkritumiem), aizliedzot ražot, laist tirgū un lietot noturīgus organiskus piesārņotājus un nosakot noteikumus, kā videi nekaitīgi apstrādā atkritumus, kas no šādām vielām sastāv, tās satur vai ir ar tām kontaminētas. Tāpēc priekšlikuma izpildes rādītāji uzraudzības vajadzībām ir:

- regulas pielikuma sarakstā norādīto noturīgo organisko piesārņotāju skaits;

- noturīgo organisko piesārņotāju skaits, kuru ražošana, laišana tirgū un lietošana iespējami drīz pēc to ierakstīšanas regulas sarakstā ir pakāpeniski, bet pilnīgi izbeigta;

- noturīgo organisko savienojumu izplūžu vidē, arī šādu negribētu izplūžu, samazināšana;

- laiks, kas vajadzīgs, lai pakāpeniski pilnīgi atteiktos no noturīgu organisko savienojumu ražošanas, laišanas tirgū un lietošanas;

- laiks, kas vajadzīgs, lai noturīgo organisko savienojumu izplūdes vidē, arī šādas negribētas izplūdes, samazinātu līdz nullei;

- problēmu skaits, kuras radušās, īstenojot ierosināto regulu, un par kurām paziņots Komisijas koordinētajam izraudzīto kompetento iestāžu tīklam;

Šie rādītāji tiks apkopoti dalībvalstu, ECHA un Komisijas ziņojumos.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Galvenās prasības, kas jāapmierina, ir Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā ir atsauces uz Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 75/442/EEK, saskaņot ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un Direktīvu 2008/98/EK. Turklāt Regulā (EK) Nr. 850/2004 ir atsauce uz vairs neeksistējošu regulatīvu komiteju — arī šis aspekts jāsaskaņo ar Lisabonas līgumu.

Turklāt uzdevumu pārcelšana no Komisijas uz ECHA nodrošina piemērotākus apstākļus īstenošanas administratīvajam, zinātniskajam un tehniskajam atbalstam. Uzlabošanās jo īpaši gaidāma tādās jomās kā dalībvalstu ziņošana un zinātnisks atbalsts NOP kandidātvalstu pārskatīšanai.

1.5.2.ES iesaistes pievienotā vērtība

Ierosinātā regula nemaina nevienu no Regulā (EK) Nr. 850/2004 noteiktajiem mērķiem, tāpēc ES iesaistīšanās pievienotā vērtība ir tāda pati kā patlaban spēkā esošajai regulai.

Regula (EK) Nr. 850/2004 pilda no Stokholmas konvencijas izrietošās saistības, ko Savienība uzņēmusies, konvenciju ratificējot. Regulas (EK) Nr. 850/2004 pieņemšanas laikā tika uzskatīts, ka visefektīvākais veids, kā šīs saistības izpildīt, ir Savienības regula, un pieredze liecina, ka tā tas ir joprojām.

Priekšlikums paredz galvenokārt tehnisku un zinātnisku uzdevumu nodošanu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, un Aģentūrai tie būtu jauni uzdevumi. Aģentūrai ir speciālas zināšanas ķimikāliju jomā, tāpēc gaidāms, ka šīs Savienības aģentūras iesaistīšana nozarei un dalībvalstīm būs izdevīga, jo vairos saskaņotību, uzlabos īstenošanu un stiprinās izpildi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Regulas (EK) Nr. 850/2004 īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka ir lietderīgi izdarīt dažus tehniskus operacionālo noteikumu grozījumus, piem., saskaņot un precizēt vairākas definīcijas un racionalizēt noteiktus pienākumus, kā arī noteiktos uzdevumos iesaistīt Eiropas Ķimikāliju aģentūru, lai panāktu sinerģiju ar citiem ķimikālijas reglamentējošiem tiesību aktiem un lai atvieglinātu dalībvalstu uzdevumus.

Jo īpaši gaidāms, ka Komisijas uzdevumu nodošana ECHA dalībvalstīm atvieglinās un uzlabos ziņošanu un tātad arī ziņošanu, kas jāveic Savienībai. Turklāt zinātnisks atbalsts cita starpā NOP kandidātu pārskatīšanai nodrošinās lielāku saderību ar citām jomām un labāku kvalitāti.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu nesen notikusī noteiktu administratīvu, tehnisku un zinātnisku uzdevumu nodošana no Komisijas ECHA ir devusi vairākus uzlabojumus, jo īpaši nozarei un dalībvalstu iestādēm samazinājusi darba slodzi, racionalizējusi procesus un uzlabojusi atbilstību.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums pilnīgi atbilst esošajām rīcībpolitikām un mērķiem, kas ir orientēti uz globālu cilvēka veselības un vides aizsardzību, kā paredzēts 7. vides rīcības programmā.

Priekšlikums nodrošina labāku saderību ar tādiem citiem juridiskiem instrumentiem kā Regula (EK) Nr. 1907/2006, Regula (EK) Nr. 1272/2008 un Regula (EK) Nr. 166/2006.

Gaidāms, ka ar ierosinātās regulas īstenošanu saistītā zinātniskā un tehniskā darba pārvirzīšana uz ECHA radīs sinerģijas ar īstenošanas darbu, ko ECHA veic attiecībā uz REACH, CLP, Biocīdu regulu un PIC regulu (ES) Nr. 649/2012.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD./MM.]GGGG.—[DD./MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2018. līdz 2019. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 45  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

X Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

[…]

[…]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus

1)    Dalībvalstis un Aģentūra iedibinās, internetā publicēs un atjauninās ziņojumus par šīs regulas darbību, ieskaitot informāciju par pārkāpumiem un sankcijām.

2) Dalībvalstis Aģentūrai un Komisijai darīs pieejamus statistiskus datus par visu I un II pielikuma sarakstā minēto vielu ražošanu un laišanu tirgū. Turklāt dalībvalstis darīs pieejamu informāciju par noturīgu organisku piesārņotāju izlaidi vidē.

3)    Aģentūra savukārt regulāri sastādīs Savienības apskata ziņojumu ar rādītājiem par šīs regulas devumiem, rezultātiem un ietekmi, kā arī Savienības pārskata kartes; kartes un ziņojumus paredzēts publicēt internetā un darīt pieejamus sabiedrībai, arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

Galvenie riski ir šādi:

- uzņēmumi nepilda tiem noteiktos pienākumus;

- dalībvalstu pārskati nav pilnīgi;

- dalībvalstis nepietiekami monitorē NOP klātbūtni vidē;

- kontroles un izpildes sistēmas nav pietiekamas; piem., par izpildi atbildīgās dalībvalstu iestādes neveic pietiekamas kontroles;

- ECHA neveic tai uzticētos pienākumus.

Paredzētās kontroles metodes

Lai nodrošinātu ierosinātās regulas pienācīgu izpildi, patlaban darbojas vai tiks izveidotas dažādas pārvaldības un kontroles sistēmas:

- dalībvalstīm jāieceļ par administratīvajiem uzdevumiem un izpildes panākšanu atbildīgās iestādes;

- ir prasīts, lai dalībvalstis savā līmenī izveidotu un atjauninātu ziņojumus, arī par to teritorijā veiktajām monitoringa un izpildes panākšanas darbībām;

- ES darba tehniskās un zinātniskās koordinācijas pārraudzība notiek Komisijas vadītās kompetento iestāžu sanāksmēs;

- par ECHA uzdevumu veikšanu izpildi ikdienā atbild izpilddirektors, kurš savukārt ziņo ECHA valdei.

Bez tam šis finanšu pārskats ir pamats ECHA subsīdijām, kas nepieciešamas tās uzdevumu izpildei.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus

Uz uzdevumiem, ko Komisija veic saskaņā ar šo priekšlikumu, attiecas patlaban spēkā esošie standartpasākumi krāpšanas un pārkāpumu novēršanai Komisijā.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 1037/1999 noteikumi.

Aģentūra ir pievienojusies Iestāžu 1999. gada 25. maija nolīgumam par OLAF iekšējām izmeklēšanām un izdevusi attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu tās personālu.

Lēmumos par finansēšanu un ar tiem saistītajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos ir paredzēts, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgās personas.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

070205

Dif./nedif. 46 .

no EBTA valstīm 47

no kandidātvalstīm 48

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2

Eiropas Ķimikāliju aģentūra – Darbības bīstamu ķīmisko vielu importa un eksporta regulējuma jomā

Dif.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[Izdevumu kategorija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[…]

[XX.GG.GG.GG]

[…]

[…]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Numurs

2. Ilgtspējīga izaugsme. Dabas resursi

Vides ĢD

Gads
2019

Gads
2020

Gads
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

1. sadaļa. Personālizmaksas

Saistības

(1)

0,100

0,100

Maksājumi

(2)

0,100

0,100

2. sadaļa. Izdevumi par infrastruktūru un darbību

Saistības

(1.a)

0,000

0,000

Maksājumi

(2.a)

0,000

0,000

3. sadaļa. Darbības izdevumi

Saistības

(3.a)

0,269

0,163

Maksājumi

(3.b)

0,269

0,163

KOPĀ ECHA
apropriācijas (**)

Saistības

=1+1.a +3.a

0,369

0,263

Maksājumi

=2+2.a

+3.b

0,369

0,263

(*) Vidējais standartpiešķīrums, ieskaitot “habillage” izmaksas un ņemot vērā Somijas augstās dzīvošanas izmaksas.

(**) Paredzēts daļēji pārdalīt no budžeta pozīcijas 07 02 03 (daļa no vides apakšprogrammas LIFE).








Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

2019. gads

2020. gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Vides ĢD

• Pārējie administratīvie izdevumi

EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

N 49
gads

N+1
gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

0,369

0,263

Maksājumi

0,369

0,263

3.2.2.Paredzamā ietekme uz ECHA apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

2019.gads

2020.gads

Gads

N+3gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 50

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopā

Kopējās izmaksas

KONKRĒTIE MĒRĶI Nr. 3. un Nr. 6 51

IT sistēma ziņošanai

1

0,2

1

0,1

Riska profila un riska pārvaldības izvērtējums

2

0,01

2

0,01

Savienības sintezētais ziņojums un dalībvalstu z.

0

0,039

1

0,033

Savienības Īstenošanas plāns

0

0,02

1

0,02

Starpsumma — 3. un 6. konkrētais mērķis

0,269

0,163

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

0,269

0,163

Līdzšinējās izmaksas, kas tiek segtas no 2015.–2016. gada darbības budžeta, ir apmēram 210 000 EUR gadā, ieskaitot pakalpojumu līgumus. Sagaidāms, ka pārcelšana uz Aģentūru 2019. gadā radīs lielas izmaksas jaunas programmatūras izstrādāšanai, kas varētu būt vajadzīga arī abu alternatīvo pieeju gadījumā, jo dalībvalstu veiktā ziņošana ir jāsaskaņo un jāpilnveido, izveidojot datubāzi. Pēc šīs sākotnējās fāzes gaidāma darbības izmaksu stabilizēšanās. Investīcijas ir vajadzīgas 2019. gadā, jo īpaši Aģentūras investīcijas informācijas tehnoloģijās. Kad Aģentūra 2019. gadā būs sākusi darboties, kopējie izdevumi būs stabili, lai gan gaidāms, ka darba slodze, jo īpaši ziņojumu sagatavošanā, augs, un “vienības izmaksas” attiecībā pret izlaidi samazināsies.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz ECHA cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

2019.
gads

2020.
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Ierēdņi (AD kategorija)

Ierēdņi (AST kategorija)

Līgumdarbinieki

1

1

Pagaidu darbinieki

Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

1

1

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) – štatu saraksts

Funkciju grupa un pakāpe

2018. gads

2019. gads

2020. gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

AD16

AD15

AD14

AD13

AD12

AD11

AD10

AD9

AD8

AD7

AD6

AD5

 

AD kopā

AST11

AST10

AST9

AST8

AST7

AST6

AST5

AST4

AST3

AST2

AST1

AST kopā

AST/SC 6

AST/SC 5

AST/SC 4

AST/SC 3

AST/SC 2

AST/SC 1

AST/SC kopā

PAVISAM KOPĀ

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki

N gads

N+1 gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

IV funkciju grupā:

III funkciju grupā:

II funkciju grupā:

I funkciju grupā:

Kopā

1

1

Norīkotie valstu eksperti

N gads

N+1 gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norāda paredzamo darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgo summu (ja darbinieks tiek pieņemts darbā jūlijā, vērā ņem tikai 50 % no vidējām izmaksām), un pielikumā sniedz sīkāku paskaidrojumu.

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Gads

Gads

Gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

0702 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 52

XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 gg 53

- galvenajā mītnē 54

- delegācijās

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Par rīcībpolitikas izstrādāšanu un NOP regulas īstenošanu Eiropas Savienībā, arī par tiesību aktu pieņemšanu, un par visām no Konvencijas izrietošajām starptautiskajām saistībām atbild Vides ĢD. Vides ĢD Konvencijas līmenī pārstāv Eiropas Savienību, arī Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komitejā, un veic starptautiskās sarunas.

Ārštata darbinieki

Pilnslodzes vienībās izteikts izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 55 .

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

X – Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

N
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru 

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas



3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 56

N
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+2 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

………….. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[…]



(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.)
(2)    Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmums 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.)
(3)    Padomes 2004. gada 19. februāra Lēmums 2004/259/EK, ar ko Kopienas vārdā noslēdz Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ar noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 81, 19.3.2004., 35. lpp.).
(4)    Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196 16.8.1967., 1.–98. lpp.)
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.)
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(7)    COM (2017) 312, pieejams: http://ec.europa.eu/environment/legal/reporting/pdf/action_plan_env_issues.pdf
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26.–32. lpp.).
(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(10)    COM (2017) 312 un SWD (2017) 230
(11)    Komisijas 2016. gada 30. marta Regula (ES) 2016/460, ar ko groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 80, 31.3.2016., 17. lpp.)
(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).
(13)    COM(2017) 312 final, “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā”: http://ec.europa.eu/environment/legal/reporting/pdf/action_plan_env_issues.pdf .
(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.)
(15)    OV L 81, 19.3.2004., 37. lpp.
(16)    OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.
(17)    OV L 63, 6.3.2003., 29. lpp. Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem.
(18)    OV L 39, 16.2.1993., 3. lpp. Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu
.
(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
(22)    OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(23)    OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/21/EK (OV L 57, 25.2.2004., 4. lpp.).
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(25)    OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 775/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 27. lpp.).
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).
(27)    OV C 322, 17.11.2001., 2. lpp.
(28)    OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).
(29)    ESOV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.
(30)    https://ipchem.jrc.ec.europa.eu/RDSIdiscovery/ipchem/index.html un Komisijas dienestu darba dokumentsSWD(2016) 188 final.
(31)    COM (2017) 312, pieejams: http://ec.europa.eu/environment/legal/reporting/pdf/action_plan_env_issues.pdf .
(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(34)    OV L 104, 17.7.1999., 23.lpp.
(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(36)    Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvu un administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu (OV P 196, 16.8.1967., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 807/2003.
(37)    Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(38)    Komisijas 2001. gada 6. augusta Direktīva 2001/59/EK, ar ko 28. reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu (OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.).
(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(40)    Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(41)    Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīva 96/59/EK par polihlordifenilu un polihlortrifenilu apglabāšanu (PCB/PCT) (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).
(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(43)    ABM — budžeta līdzekļu pārvaldība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
(44)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.
(45)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsaces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(46)    Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.
(47)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(48)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(49)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(50)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(51)    Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(mērķi)...”
(52)    CA = līgumdarbinieki; LA = vietējie darbinieki, END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki JED = jaunākie eksperti delegācijās
(53)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(54)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).
(55)    Sk. Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 11. un 17. pantu.
(56)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.
Top

Briselē,22.3.2018

COM(2018) 144 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija)


ê 757/2010 1. pants un 1. pielikums (pielāgots)

è1 293/2016 1. pants un pielikums

è2 519/2012 1. pants un pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts

è3 519/2012 1. pants un pielikuma 1. punkta b) apakšpunkts

è4 519/2012 1. pants un 2. pielikums

è5 2030/2015 1. pants un pielikums

ð jauns

I PIELIKUMS

A daļa. – Konvencijā un Pprotokolā uzskaitītās vielas, kā arī tikai konvencijā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Īpašs izņēmums lietošanai par starpproduktu vai cita specifikācija

Tetrabromdifenilēteris

C12H6Br4O

Ö 40088-47-9 un citi Õ

Ö 254-787-2 un citi Õ 

1. Sakarā ar šo Šā ierakstau sakarā 4. panta 1 punkta b) apakšpunkts attiecas uz tetrabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos Ö maisījumos Õ , izstrādājumos vai izstrādājumu liesmu slāpētāju Ö antipirētisko Õ daļu Ö sastāvā Õ sastāvdaļa.

2. Izņēmuma kārtā ir atļautsa šādu izstrādājumu ražotšana, laistšana tirgū un lietotšana šādus izstrādājumus:

a) neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumusi un preparātiÖ maisījumus Õ , kuros tetrabromdifenilētera koncentrācija pēc masas Ö nesasniedz Õ ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām Ö reciklētiem materiāliem Õ vai otrreizējai Ö atkalizmantošanai Õ sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b) elektriskas un elektroniskas ierīces Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK 1 darbības jomā.

3. Ir atļautsa lietot tādus izstrādājumuslietošana, kurias Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru Ö sastāvā Õ sastāvdaļa ir tetrabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Pentabromdifenilēteris

C12H5Br5O

Ö 32534-81-9 un citi Õ

Ö 251-084-2 un citi Õ

1. Sakarā ar šo Šā ierakstau sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz pentabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos Ö maisījumos Õ , izstrādājumos vai izstrādājumu liesmu slāpētāju Ö antipirētisko Õ daļu Ö sastāvā Õ sastāvdaļa.

2. Izņēmuma kārtā ir atļautsa šādu izstrādājumu ražotšana, laistšana tirgū un lietotšana šādus izstrādājumus:

a) neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumusi un preparātiÖ maisījumus Õ, kuros pentabromdifenilētera koncentrācija pēc masas Ö nesasniedz Õ ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām Ö reciklētiem materiāliem Õ vai otrreizējai atkalizmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b) elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

3. Ir atļautsa lietot tādus izstrādājumuslietošana, kurias Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru Ö sastāvā Õ sastāvdaļa ir pentabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heksabromdifenilēteris

C12H4Br6O

Ö 36483-60-0 un citi Õ

Ö 253-058-6 un citi Õ

1. Sakarā ar šo Šā ierakstau sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heksabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos Ö maisījumos Õ , izstrādājumos vai izstrādājumu liesmu slāpētāju Ö antipirētisko Õ daļu Ö sastāvā Õ sastāvdaļa.

2. Izņēmuma kārtā ir atļautsa šādu izstrādājumu ražotšana, laistšana tirgū un lietotšana šādus izstrādājumus:

a) neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumusi un preparātiÖ maisījumus Õ , kuros heksabromdifenilētera koncentrācija pēc masas Ö nesasniedz Õ ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām Ö reciklētiem materiāliem Õ vai otrreizējai atkalizmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b) elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

3. Ir atļautsa lietot tādus izstrādājumuslietošana, kurias Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru Ö sastāvā Õsastāvdaļa ir heksabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heptabromdifenilēteris

C12H3Br7O

Ö 68928-80-3 un citi Õ

Ö 273-031-2 un citi Õ

1. Sakarā ar šo Šā ierakstau sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heptabromdifenilēteri koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, preparātos Ö maisījumos Õ , izstrādājumos vai izstrādājumu liesmu slāpētāju Ö antipirētisko Õ daļu Ö sastāvā Õ sastāvdaļa.

2. Izņēmuma kārtā ir atļautsa šādu izstrādājumu ražotšana, laistšana tirgū un lietotšana šādus izstrādājumus:

a) neskarot b) apakšpunktu, izstrādājumusi un preparātiÖ maisījumus Õ , kuros heptabromdifenilētera koncentrācija pēc masas Ö nesasniedz Õ ir mazāka par 0,1 %, ja tie daļēji vai pilnīgi ražoti no pārstrādātām izejvielām Ö reciklētiem materiāliem Õ vai otrreizējai atkalizmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem;

b) elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2002/95/EK darbības jomā.

3. Ir atļautsa lietot tādus izstrādājumuslietošana, kurias Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru Ö sastāvā Õ sastāvdaļa ir heptabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Perfluoroktānsulfonskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

Ö 1763-23-1

2795-39-3

29457-72-5

29081-56-9

70225-14-8

56773-42-3

251099-16-8

4151-50-2

31506-32-8

1691-99-2

24448-09-7

307-35-7 un citi Õ

Ö 217-179-8

220-527-1

249-644-6

249-415-0

274-460-8

260-375-3

223-980-3

250-665-8

216-887-4

246-262-1

206-200-6 un citi Õ 

1. Sakarā ar šo Šā ierakstau sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz PFOS koncentrācijā līdz 10 mg/kg (0,001 masas %) ieskaitot, ja tā ir vielās vai preparātos Ö maisījumos Õ .

2. Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz PFOS koncentrāciju pusfabrikātos,vai izstrādājumos vai to daļās attiecas tad, ja PFOS masas koncentrācija ir zemāka par 0,1 masas % un ir aprēķināta, pamatojoties uz  pēc strukturāli vai mikrostrukturāli Ö atšķiramu Õ noteiktu Ö un PFOS saturošu Õ daļu, kas satur PFOS, masasu, Ö aprēķinātā PFOS koncentrācija nesasniedz Õ 0,1 masas % vai – tekstilizstrādājumos un citos pārklātos materiālos – ja PFOS daudzums ir mazāks par Ö pārklātajā materiālā nesasniedz Õ 1 μg/m2 no pārklātā materiāla.

3. Ir atļautsa lietot tādus izstrādājumuslietošana, kurias Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvdaļa ir PFOS. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

4. Ugunsdzēšamās putas, kas laistas tirgū pirms 2006. gada 27. decembra, var izmantot līdz 2011. gada 27. jūnijam.

5. Ja vidē izplūdušais daudzums tiek minimalizēts, ir atļauta ražošana un laišana tirgū šādiem konkrētiem lietojumiem, ja vien dalībvalstis ik pēc četriem gadiem ziņo Komisijai par PFOS likvidācijā paveikto:

a) līdz 2015. gada 26. augustam – par mitrinātājiem kontrolējamās galvanizācijas sistēmās;

b) fotorezistīviem vai atstarojošiem pārklājumiem fotolitogrāfijas procesos;

c) fotogrāfiskajiem pārklājumiem uz plēvēm, papīra vai iespiedplatēm;

d) miglas novēršanai nedekoratīviem cieta hroma (VI) pārklājumiem slēgta cikla sistēmās;

e) aviācijā izmantojamajiem hidrauliskajiem šķidrumiem.

Ja iepriekš a)–e) apakšpunktā minētie izņēmumi attiecas uz ražošanu vai lietošanu iekārtā, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK 2 darbības jomā, piemēro attiecīgāos labākāos pieejamāos tehnoloģijas Ö tehniskos paņēmienus Õ PFSO emisijas novēršanai un minimalizēšanai, kas aprakstītas informācijā, ko publicē Komisijapublicē atbilstīgi Ö saskaņā ar Õ Direktīvas 2008/1/EK 17. panta 2. punkta otrajaio daļaius.

Kolīdz kļūst pieejama jauna informācija par lietošanu un drošākām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām Ö tehniskiem paņēmieniem Õ lietojumiem b)–e) apakšpunktā Ö minētajiem lietojumiem Õ , Komisija pārskata otrās daļas izņēmumus, lai:

i) pakāpeniski izbeigtu PFOS lietošanu, kolīdz drošāku alternatīvu izmantošana kļūst tehniski un ekonomiski iespējama;

ii) izņēmumu varētu piemērot arī turpmāk tikai attiecībā uz būtiski svarīgiem lietojumiem, ja tam nepastāv drošākas alternatīvas un ja ir ziņots par pasākumiem drošāku alternatīvu rašanai;

iii) PFOS izplūdes vidē ir samazinātas līdz minimumam, piemērojot labākāos pieejamāos tehnoloģijas Ö tehniskos paņēmienus Õ.

è2 

6. Kolīdz Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pieņeēmusi standartus , tos sāk lietot par analītiskaspārbaudes paņēmienus Ö testēšanas metodēm, ar kurām Õ , lai pierādaītu vielu, preparātu Ö maisījumu Õ un izstrādājumu atbilstību 1. un 2. punktam. JPar alternatīvu CEN standartiem var izmantot jebkuru citu analīzestisku metodi, par kuru lietotājs var pierādīt, ka tai ir līdzvērtīga darbība Ö veiktspēja Õ , iespējams izmantot kā alternatīvu CEN standartiem.

 ç

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

200-401-2

319-84-6

206-270-8

319-85-7

206-271-3

608-73-1

210-168-9

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

Endrīns

72-20-8

200-775-7

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

è3 Endosulfāns ç

è3 115-29-7

959-98-8

33213-65-9 ç

è3 204-079-4 ç

è3 1. Tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri ražoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvdaļa ir endosulfāns, ir atļauta līdz 2013. gada 10. janvārim.

2. Ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri jau ir lietošanā 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru Ö sastāvā Õ sastāvdaļa ir endosulfāns.

3. Uz 1. un 2. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa. ç

Heksahlorbenzols

118-74-1

200-273-9

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-5

Polihlorbifenili (PHB)

1336-36-3 un citi

215-648-1 un citi

Neskarot Direktīvu 96/59/EK, ir atļauts lietot izstrādājumus, ko jau lieto šās regulas spēkā stāšanās brīdī.

ð Dalībvalstis iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī apzina un no lietošanas izņem iekārtas (piem., transformatorus, kondensatorus vai citus uztvērējus, kam ir šķidrais elements), kuras satur vairāk nekā 0,005 % PHB un kuru tilpums pārsniedz 0,05 dm3ï

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2

è1 Heksabromciklododekāns

“Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns ç

è1 25637-99-4,

3194-55-6,

134237-50-6,

134237-51-7,

134237-52-8 ç

è1 247-148-4,

221-695-9 ç

è1 1. Šajā ierakstaā sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heksabromciklododekānu koncentrācijā līdz 100 mg/kg (0,01 masas %) (ieskaitot), ja tas ir vielās, preparātos Ö maisījumos Õ , izstrādājumos vai izstrādājumu liesmu slāpētāju Ö antipirētisko Õ daļu Ö sastāvā Õ sastāvdaļa; šī robežvērtība Komisijai jāpārskata līdz 2019. gada 22. martam.

2. Heksabromciklododekānu lietot (gan tīrā veidā, gan preparātuÖ maisījumu Õ sastāvā) putu polistirola izstrādājumu ražošanā, kā arī ražot un laist tirgū šādas lietošanas nolūkā drīkst tad, ja šāda lietošana ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3 VII sadaļu vai ja līdz 2014. gada 21. februārim ir iesniegts lietošanas atļaujas pieteikums, bet lēmums par to vēl nav pieņemts.

Heksabromciklododekānua laistšana tirgū un lietotšana (gan tīrā veidā, gan preparātuÖ maisījumu Õ sastāvā) saskaņā ar šo punktu ir atļautsa tikai līdz 2019. gada 26. novembrim vai (atkarībā no tā, kas ir agrāk) līdz pārskatīšanas perioda beigu dienai, kura noteikta lēmumā par atļaujas piešķiršanu, vai līdz minētās atļaujas atsaukšanas dienai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VII sadaļu.

Laist tirgū un lietot būvniecībā Tādu putu polistirola izstrādājumus lietošana būvniecībā un laišana tirgū šādā nolūkā, kuru sastāvā ir heksabromciklododekāns un kuri ir ražoti saskaņā ar šajā punktā noteikto izņēmumu, ir atļauta ne ilgāk par sešiem mēnešiem, skaitot no minētā izņēmuma termiņa beigu dienas. Šādus izstrādājumus, kuri līdz minētajai dienai jau tikuši lietoti, drīkst turpināt lietot arī turpmāk.

3. Neskarot 2. punktā paredzēto izņēmumu, Ö līdz 2016. gada 22. jūnijam ir atļauts laist tirgū un lietot būvniecībā Õ tādu putu polistirola izstrādājumus un ekstrudētā polistirola izstrādājumus lietošana būvniecībā un laišana tirgū šādā nolūkā, kuru sastāvā ir heksabromciklododekāns un kuri ražoti 2016. gada 22. martā vai iepriekš, ir atļauta. 6. punktu piemēro tā, it kā šie izstrādājumi būtu ražoti atbilstīgi Ö saskaņā ar Õ 2. punktā paredzētajamo izņēmumamu.

4. Izstrādājumus, kuru sastāvā ir heksabromciklododekāns un kuri jau bijuši lietošanā 2016. gada 22. martā vai iepriekš, arī turpmāk drīkst turpinātlietot un turpinātlaist tirgū, un tiem 6. punktu nepiemēro. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

5. Laist tirgū un lietot būvniecībā Tādu importētus putu polistirola izstrādājumus lietošana būvniecībā un laišana tirgū šādā nolūkā, kuru sastāvā ir heksabromciklododekāns, ir atļautsa līdz 2. punktā minētajaim izņēmuma termiņambeigu dienai, Ö kas ir izņēmums,Õ un 6. punktu piemēro tā, it kā šie izstrādājumi būtu ražoti atbilstīgi Ö saskaņā ar Õ 2. punktā paredzētajamo izņēmumamu. Šādus izstrādājumus, kuri līdz minētajai dienai jau tikuši lietoti, drīkst turpināt lietot arī turpmāk.

6. Neskarot citu par vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu izstrādāto Savienības noteikumu piemērošanu, putu polistirolam, kurā heksabromciklododekāns izmantots saskaņā ar 2. punktā noteikto izņēmumu, visā tā aprites ciklā jābūt identificējamam pēc marķējuma vai ar citiem paņēmieniem. ç

ð Heksahlorbutadiēns ï

ð 87-68-3 ï

ð 201-765-5 ï

ð 1. Laist tirgū un lietot heksahlorbutadiēnu saturošus izstrādājumus, kas ražoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā, atļauts līdz 2013. gada 10. janvārim.

2. Ir atļauts laist tirgū un lietot heksahlorbutadiēnu saturošus izstrādājumus, kas 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā jau ir lietošanā.

3. Uz 1. un 2. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa. ï

ð Pentahlorfenols un tā sāļi un esteri ï

ð 87-86-5 un citi ï

ð 201-778-6 un citi ï

ð - ï

ð Polihlornaftalīni 4  ï

ð 70776-03-3 un citi ï

ð 274-864-4 un citi ï

ð 1. Laist tirgū un lietot polihlornaftalīnus saturošus izstrādājumus, kas ražoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā, atļauts līdz 2013. gada 10. janvārim.

2. Ir atļauts laist tirgū un lietot polihlornaftalīnus saturošus izstrādājumus, kas 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā jau ir lietošanā.

3. Uz 1. un 2. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.  ï

B daļa. – Tikai Pprotokolā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Īpašs izņēmums lietošanai par starpproduktu vai cita specifikācija

è4 Heksahlorbutadiēns ç

è4 87-68-3 ç

è4 201-765-5 ç

è4 1. Tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri ražoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvdaļa ir heksahlorbutadiēns, ir atļauta līdz 2013. gada 10. janvārim.

2. Ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri jau ir lietošanā 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvdaļa ir heksahlorbutadiēns.

3. Uz 1. un 2. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa. ç

è4 Polihlornaftalīni ç

è4 1. Tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri ražoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvdaļa ir polihlornaftalīni, ir atļauta līdz 2013. gada 10. janvārim.

2. Ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri jau ir lietošanā 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvdaļa ir polihlornaftalīni.

3. Uz 1. un 2. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa. ç

è5 Hloralkāni, C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCPç

è5 85535-84-8 ç

è5 287-476-5 ç

è5 1. Piemērojot atkāpi, ir atļauts ražot, laist tirgū un lietot tādas vielas vai preparātus Ö maisījumus Õ , kuru sastāvā SCCP ir mazāk par 1 % (masas), vai tādus izstrādājumus, kuru sastāvā SCCP ir mazāk par 0,15 % (masas).

2. Lietošana ir atļauta attiecībā uz:

a) SCCP saturošām konveijera lentēm kalnrūpniecībā un aizsprostu blīvējumiem, kuri jau tiek lietoti 2015. gada 4. decembrī vai pirms tā; un

b) citiem SCCP saturošiem izstrādājumiem, kuri nav minēti a) apakšpunktā un kuri jau tieka lietoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā.

3. Uz 2. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa. ç

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

II PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS IEROBEŽOJUMI

A DAĻA. – Konvencijā un Protokolā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Ierobežojumu nosacījumi

B DAĻA. – Vielas, kas uzskaitītas tikai Protokolā

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Ierobežojumu nosacījumi

III PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS IZLAIŠANAS SAMAZINĀŠANAS NOTEIKUMI

VIELA (CAS Nr.)

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un polihlorētie dibenzofurāni (PHDD/PHDF)

Heksahlorbenzols (HHB) (CAS Nr. 118-74-1)

Polihlorbifenili (PHB)

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH) 5

ê 757/2010 1. pants un 2. pielikums

Pentahlorbenzols (CAS Nr. 608-93-5).

ê 1342/2014 1. panta 1. apakšpunkts un I pielikums (pielāgots)

è1 460/2016 1. pants un pielikums

IV PIELIKUMS

Vielas, uz kurām attiecas 7. pantā paredzētie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā koncentrācijas robežakoncentrācija

Endosulfāns

115-29-7

959-98-8

33213-65-9

204-079-4

50 mg/kg

Heksahlorbutadiēns

87-68-3

201-765-5

100 mg/kg

Polihlornaftalīni 6

10 mg/kg

Hloralkāni, C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP)

85535-84-8

287-476-5

10 000 mg/kg

Tetrabromdifenilēteris

C12H6Br4O

Ö 40088-47-9 un citi Õ

Ö 254-787-2 un citi Õ

Tetrabromdifenilētera, pentabromdifenilētera, heksabromdifenilētera un heptabromdifenilētera summārā koncentrācijas summa: 1 000 mg/kg

Pentabromdifenilēteris

C12H5Br5O

Ö 32534-81-9 un citi Õ

Ö 251-084-2 un citi Õ

Heksabromdifenilēteris

C12H4Br6O

Ö 36483-60-0 un citi Õ

Ö 253-058-6 un citi Õ

Heptabromdifenilēteris

C12H3Br7O

Ö 68928-80-3 un citi Õ

Ö 273-031-2 un citi Õ

Perfluoroktānsulfonskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

Ö 1763-23-1

2795-39-3

29457-72-5

29081-56-9

70225-14-8

56773-42-3

251099-16-8

4151-50-2

31506-32-8

1691-99-2

24448-09-7

307-35-7 un citi Õ

Ö 217-179-8

220-527-1

249-644-6

249-415-0

274-460-8

260-375-3

223-980-3

250-665-8

216-887-4

246-262-1

206-200-6 un citi Õ

50 mg/kg

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un polihlorētie dibenzofurāni (PHDD/PHDF)

15 μg/kg 7

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

50 mg/kg

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

50 mg/kg

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

319-84-6

319-85-7

608-73-1

210-168-9

200-401-2

206-270-8

206-271-3

50 mg/kg

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

50 mg/kg

Endrīns

72-20-8

200-775-7

50 mg/kg

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

50 mg/kg

Heksahlorbenzols

118-74-1

200-273-9

50 mg/kg

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

50 mg/kg

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

50 mg/kg

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-5

50 mg/kg

Polihlorbifenili (PHB)

1336-36-3 un citi

215-648-1

50 mg/kg 8

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

50 mg/kg

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

50 mg/kg

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2

50 mg/kg

è1 Heksabromciklododekāns 9  ç

è1 25637-99-4,

3194-55-6,

134237-50-6,

134237-51-7,

134237-52-8 ç

è1 247-148-4

221-695-9 ç

è1 1 000 mg/kg, šī robežvērtība Komisijai jāpārskata līdz 20.4.2019. ç

ê Labojums, OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp. (pielāgots)

è1 304/2009 1. pants un pielikuma 2. punkta a) apakšpunkts

V PIELIKUMS

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. daļa Likvidēšana un Ö atgūšana Õ reģenerācija saskaņā ar 7. panta 2. punktu

7. panta 2. punkta nolūkiem ir atļautas šŠādas likvidēšanas un Ö atgūšanas Õ reģenerācijas darbības, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK 2008/98/EK IIA un IIB pielikumā, ir atļautas , ja tās pielieto tā, lai nodrošinātu, ka noturīgu organisko piesārņotāju saturus tiek iznīcinaāts vai neatgriezeniski pārveidots.

D9

fizikāl ķīmiskā apstrāde,

D10

Ö incinerācija Õ [sadedzināšana] uz zemes, un

R1

izmantošana galvenokārt par kurināmo vai citu līdzekli enerģijas radīšanai, izņemot PHB saturošus atkritumus.

è1 R4 ç

è1  ç

è1 Metālu un metālu savienojumu Ö reciklēšana Õ [pārstrāde]/ Ö pārgūšana Õ [reģenerācija], kurā ievērojoti šādusi nosacījumusi: darbības Ö veic Õ ir tikai pārstrāde/reģenerācija no Ö ar Õ tādiem čuguna Ö dzelzs Õ un tērauda ražošanas procesu atkrlitkumiem kā izplūdes gāzu attīrīšanas cietiem atkritumiem putekļui vai nogulšņu veidāÖ dūņas Õ , cinku saturošiem atkritumiem no putekļiemi Ö no Õ filtriem tērauda ražošanā, putekļiveida atkritumiem no vara kausētavu izplūdes gāzu attīrīšanas un tiem līdzīgiem atkritumiem, un krāsaino metālu ražošanas šķidriem Ö procesa izskalošanas Õ atkrlitkumiem, kas satur svinu. Ö Tās neveic ar Õ Nedrīkst izmantot PHB saturošusiem atkritumusiem. Šīs dDarbības irvar būt tikai čuguna Ö dzelzs Õ un dzelzs sakausējumu Ö atgūšana Õ pārstrāde (domnaās, šahtaās Ö krāsnis Õ un vannas krāsniīs) un krāsaino metālu Ö atgūšana Õ pārstrāde (Velca (Waelz) Ö rotējošā cepļa process Õ rotācijas krāsnīs, vannas kausēšanas procesios vertikālās un horizontālās krāsnīs), Ö ar nosacījumu, ka, neskarot citus Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām 10 paredzētos noteikumus un neatkarīgi no tā, vai minētā direktīva attiecīgos procesus reglamentē, Õ ja attiecīgās iekārtas atbilst vismaz Ö saskaņā ar minēto direktīvu noteiktajām Õ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanunoteiktajām prasībām par PCDD un PCDF emisiju robežvērtībām, kas jāievēro arī visos procesos, uz kuriem minētā direktīva neattiecas, neskarot citus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/76/EK paredzētos noteikumus un Direktīvā 96/61/EK noteiktās prasības.

 ç

Iepriekšējās Priekšapstrādes darbības pirms iznīcināšanas vai neatgriezeniskas pārveidošanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu var izdarīt ar nosacījumu, ka IV pielikuma sarakstā norādītouzskaitīto vielu, kas ir izolēta no atkritumiem iepriekšējās priekšapstrādēs laikā, pēc tam likvidē saskaņā ar šā pielikuma šo daļu.è1  Ja noturīgus organiskus piesārņotājus satur vai ar tiem ir kontaminēta tikai produkta vai atkritumu daļa, piemēram, nolietotas iekārtu daļas, tās saskaņā ar šīs regulas prasībām ir  jāatdala Ö separē Õ un jāpārstrādā atsevišķi Ö likvidē saskaņā ar šīs regulas prasībām Õç Turklāt pārpakošanas un pagaidu glabāšanas darbības var veikt pirms minētās iepriekšējās priekšapstrādes vai pirms iznīcināšanas vai neatgriezeniskas pārveidošanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu.

ê 172/2007 1. pants un pielikums (pielāgots)

2. daļa. Atkritumi un darbības, kam piemērojams 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Šādas darbības ir atļautas 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta nolūkos attiecībā uz norādītajiem atkritumiem, kas apzīmēti ar sešciparu kodu , kā klasificēts Ö atbilstoši Õ Komisijas Lēmumāa 2000/532/EK 11 Ö klasifikācijai, ir atļautas turpmāk minētās darbības. Õ

ê 323/2007 1. pants un pielikums (pielāgots)

Iepriekšējās Priekšapstrādes darbības, ko veic pirms pastāvīgas uzglabāšanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu, var veikt, ja kāda IV pielikuma sarakstā norādītauzskaitītā viela, kas iepriekšējās priekšapstrādēes laikā ir izolēta no atkritumiem, pēc tam tiek Ö likvidēta Õ iznīcināta atbilstoši šā pielikuma 1. daļai. Turklāt pārpakošanas un pagaidu glabāšanas darbības var veikt pirms minētās iepriekšējās priekšapstrādes vai pirms pastāvīgas uzglabāšanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu.

ê 460/2016 1. pants un pielikums (pielāgots)

Atkritumi, kas klasificēti Komisijas Lēmumā 2000/532/EK

IV pielikuma sarakstā norādītouzskaitītoā vielu maksimālās koncentrācijas robežaskoncentrācijas 12

Darbība

10

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS

Hloralkāni C10-C13, īsās ķēdes hlorparafīni, (SCCP): 10 000 mg/kg;

aldrīns: 5 000 mg/kg;

hlordāns: 5 000 mg/kg;

hlordekons: 5 000 mg/kg;

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns): 5 000 mg/kg;

dieldrīns: 5 000 mg/kg;

endosulfāns: 5 000 mg/kg;

endrīns: 5 000 mg/kg;

heptahlors: 5 000 mg/kg;

heksabrombifenils 5 000 mg/kg;

heksabromciklododekāns 13 : 1 000 mg/kg;

heksahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

heksahlorbutadiēns: 1 000 mg/kg;

heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu: 5 000 mg/kg;

mirekss: 5 000 mg/kg;

pentahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

perfluoroktānsulfonskābe un tās atvasinājumi (PFOS) (C8F17SO2X) (X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus): 50 mg/kg;

polihlorbifenili (PHB) 14 : 50 mg/kg;

polihlordibenzo-p-dioksīni un polihlordibenzofurāni: 5 mg/kg;

polihlornaftalīni *: 1 000 mg/kg;

tetrabromdifenilētera (C12H6Br4O), pentabromdifenilētera (C12H5Br5O), heksabromdifenilētera (C12H4Br6O) un heptabromdifenilētera (C12H3Br7O): 10 000 mg/kg;

toksafēns: 5 000 mg/kg.

Pastāvīga glabāšana atļauta tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

1. Glabāšana notiek vienā no šādiem objektiem:

– droši, dziļi pazemes cieto iežu veidojumi,

– sāls raktuves,

– bīstamo atkritumu poligoni (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai daļēji stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kā nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 19 03. apakšnodaļā).

2. Ir ievēroti Padomes Direktīvas 1999/31/EK 15 un Padomes Lēmuma 2003/33/EK 16 noteikumi.

3. Ir pierādīts, ka izraudzītā darbība ir vides ziņā vēlamākā izvēle.

10 01

Atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)

10 01 14 * 17

Ö Līdzincinerācijas stacijās Õ [lLīdzsadedzināšanas iekārtās] radušies smagie pelni, izdedži un Ö putekļi Õ [sodrēji], kas satur bīstamas vielas

10 01 16 *

Ö Līdzincinerācijas stacijās Õ [lLīdzsadedzināšanas iekārtās] radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

10 02

Atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

10 02 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 03

Atkritumi, kas radušies alumīnija termometalurģijā

10 03 04 *

Ö Sārņi Õ [iIzdedži], kas radušies primārajā ražošanā

10 03 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā ražošanā

10 03 09 *

Ö Melnais dross, kas radies sekundārajā ražošanā Õ [mMelnie izdedži, kas radušies sekundārajā ražošanā]

10 03 19 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 03 21 *

Citas [cietās] daļiņas un putekļi (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām), kas satur bīstamas vielas

10 03 29 *

Sāļu sārņu un Ö melnā drosa Õ [melno izdedžu] apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 04

Atkritumi, kas radušies svina termometalurģijā

10 04 01 *

Ö Sārņi Õ [iIzdedži], kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 02 *

Ö Dross un nosmēlumi Õ [iIzdedži un apdedži], kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 04 *

Dūmgāzu putekļi

10 04 05 *

Citas cietās daļiņas un putekļi

10 04 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 05

Atkritumi, kas radušies cinka termometalurģijā

10 05 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 05 05 *

Gāzu attīrīšanā radušies cCietie atkritumiI, kas radušies gāzu attīrīšanā

10 06

Atkritumi, kas radušies vara termometalurģijā

10 06 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 06 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 08

Atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu termometalurģijā

10 08 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 08 15 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 09

Atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā

10 09 09 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

16

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

16 11

Ö Izolācijas materiālu un refraktoru Õ Oderējuma un ugunsizturīgo materiālu atkritumi

16 11 01 *

Metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un Ö refraktoru Õ ugunsizturīgo materiāluatkritumi uz oglekļa bāzes, kuri kas satur bīstamas vielas

16 11 03 *

Citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un Ö refraktoru Õ ugunsizturīgo materiāluatkritumi, kas satur bīstamas vielas

17

BŪVNIECĪBĀ UN ĒKU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO Ö KONTAMINĒTĀM Õ [PIESĀRŅOTĀM] VIETĀM IZŅEMTA AUGSNE)

17 01

Betons, ķieģeļi, flīzes, Ö dakstiņi Õ un keramika

17 01 06 *

Betona, ķieģeļu, flīžu, Ö dakstiņu Õ un keramikas atsevišķas daļas vai to maisījumi, kas satur bīstamas vielas

17 05

Augsne (tostarp no Ö kontaminētām Õ [piesārņotajām] vietām izrakta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts

17 05 03 *

Augsne un akmeņi, kas satur bīstamas vielas

17 09

Citi Ö būvniecības un būvju nojaukšanas Õ būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi

17 09 02 *

Ö Būvniecības un būvju nojaukšanas Õ būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, kas satur PHB, izņemot PHB saturošas iekārtas

17 09 03 *

Citi Ö būvniecības un būvju nojaukšanas Õ būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas

19

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, Ö ĀRPUSOBJEKTA Õ NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

19 01

Atkritumi, kas radušies atkritumu Ö incinerācijā Õ [sadedzināšanā] vai pirolīzē

19 01 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

19 01 11 *

Smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas

19 01 13 *

Vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

19 01 15 *

Ö Putekļi Õ [sodrēji], kas satur bīstamas vielas

19 04

Pārstikloti atkritumi un pārstiklošanas atkritumi, kas radušies pārstiklošanā

19 04 02 *

Vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmgāzu attīrīšanā

19 04 03 *

Nepārstiklota cietā fāze

Polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PHCDD un PH CDF) maksimālo koncentrācijas robežukoncentrāciju aprēķina, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PHCDD

TEF

2,3,7,8-TeHCDD

1

1,2,3,7,8-PeHCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxHCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxHCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpHCDD

0,01

OHCDD

0,0003

PHCDF

TEF

2,3,7,8-TeHCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeHCDF

0,03

2,3,4,7,8-PeHCDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxHCDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxHCDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxHCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpHCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpHCDF

0,01

OHCDF

0,0003

é

VI PIELIKUMS

Atceltā regula un tās secīgo grozījumu saraksts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004
(
OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1195/2006
(
OV L 217, 8.8.2006., 7. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 172/2007
(
OV L 55, 23.2.2007., 1. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 323/2007
(
OV L 85, 27.3.2007., 3. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 219/2009
(
OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.)

Tikai pielikuma 3.7. punkts

Komisijas Regula (EK) Nr. 304/2009
(
OV L 96, 15.4.2009., 33. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 756/2010
(
OV L 223, 25.8.2010., 20. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 757/2010
(
OV L 223, 25.8.2010., 29. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 519/2012
(
OV L 159, 20.6.2012., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) 1342/2014
(
OV L 363, 18.12.2014., 67. lpp.)

Komisijas Regula (ES) 2015/2030
(
OV L 298, 14.11.2015., 1. lpp.)

Komisijas Regula (ES) 2016/293
(
OV L 55, 2.3.2016., 4. lpp.)

Komisijas Regula (ES) 2016/460
(
OV L 80, 31.3.2016., 17. lpp.)

_____________

VII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 850/2004

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. pants

2. panta ievadfrāze

2. panta ievadfrāze

2. panta a) līdz d) punkts

2. panta a) līdz d) punkts

_

2. panta e) un f) punkts

2. panta e) punkts

2. panta g) punkts

2. panta f) punkts

2. panta h) punkts

2. panta g) punkts

2. panta i) punkts

_

2. panta j) punkts

3. pants

3. pants

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkts

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

4. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkta a) apakšpunkts

4. panta 3. punkta a) apakšpunkts

4. panta 3. punkta b) apakšpunkts

4. panta 3. punkta b) apakšpunkts

_

4. panta 3. punkta c) apakšpunkts

1. panta 2. punkts

4. panta 4. punkts

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

7. panta 3. punkts

7. panta 4. punkts

7. panta 4. punkts

7. panta 5. punkts

7. panta 5. punkts

7. panta 6. punkts

7. panta 6. punkts

7. panta 7. punkts

_

_

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. panta 1. punkts

13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

12. panta 3. punkta a) apakšpunkts

13. panta 1. punkta b) apakšpunkts

12. panta 3. punkta b) apakšpunkts

13. panta 1. punkta c) apakšpunkts

_

13. panta 1. punkta d) apakšpunkts

12. panta 3. punkta c) apakšpunkts

13. panta 1. punkta e) apakšpunkts

12. panta 2. punkts

13. panta 1. punkta f) apakšpunkts

_

13. panta 2. punkts

12. panta 4. punkts

_

12. panta 5. punkts

13. panta 3. punkts

12. panta 6. punkts

_

_

13. panta 4. punkts

_

13. panta 5. punkts

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

_

16. pants

_

17. pants

_

18. pants

15. pants

19. pants

16. pants

20. pants

17. pants

_

18. pants

_

_

21. pants

19. pants

22. pants

I līdz V pielikums

I līdz V pielikums

VI pielikums

VII pielikums

_____________

(1)    OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.
(2)    OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.
(3)    è1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.). ç
(4)    è4 Polihlornaftalīni ir ķīmiski savienojumi, kuru pamatā ir naftalīna gredzenu sistēma, kur viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizstāti ar hlora atomiem. ç
(5)    Emisiju uzskaišu pārskatnolūkiem izmanto šādu četru savienojumu indikatorus: benzo(a)pirēnus, benzo(b)fluorantrēnus, benzo(k)fluorantrēnus un indeno(l,2,3-cd)pirēnus.
(6)    Polihlornaftalīni ir ķīmisko vielui savienojumi, kuru pamatā ir naftalīna gredzenu sistēma, kurā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizstāti ar hlora atomiem.
(7)

   Robeža aprēķināta kā PHCDD un PHCDF, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PHCDD

TEF

PHCDF

TEF

PHCDD

TEF

2,3,7,8-TeHCDD

1

1,2,3,7,8-PeHCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxHCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxHCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpHCDD

0,01

OHCDD

0,0003

2,3,7,8-TeHCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeHCDF

0,03

2,3,4,7,8-PeHCDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxHCDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxHCDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxHCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpHCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpHCDF

0,01

OHCDF

0,0003

(8)    Attiecīgos gadījumos izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķinu metodi.
(9)    è1 “Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns. ç
(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17.–119. lpp.).
(11)    Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp Komisijas 2014. gada 18. decembra Lēmumu 2014/955/ES (OV L 370, 30.12.2014.).
(12)    Šīs robežvērtības attiecas tikai uz bīstamo atkritumu poligoniem, un tās neattiecas uz pastāvīgām bīstamo atkritumu pazemes glabātavām, ieskaitot sāls raktuves.
(13)    “Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns.
(14)    Izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķināšanasu metodi.
(15)    Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
(16)    Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmums 2003/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 16. pantu un II pielikumu (OV L 11, 16.1.2003., 27. lpp.).
(17)    Visi ar zvaigznīti (*) atzīmētie atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, un uz tiem attiecas minētās direktīvas noteikumi.
Top