EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.12.2016

COM(2016) 788 final

2016/0393(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eurostat publicē Eiropas statistiku daudzās statistikas jomās reģionālā līmenī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 ( 1 ) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi. Šī statistika tiek plaši izmantota saistībā ar ES reģionālo politiku un lai noteiktu reģionu atbilstību saskaņā ar kohēzijas fondiem. Pēdējos gados Eurostat ir paplašinājis tās statistikas diapazonu, kas tiek publicēta par virkni teritoriālo tipoloģiju, lai reaģētu uz ES politikas veidotāju pieaugošo vajadzību pēc šādiem datiem saistībā ar kohēzijas un reģionālās attīstības politiku. Sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) Komisija ir definējusi šīs teritoriālās tipoloģijas un pieņēmusi metodoloģijas, kas paredzētas to izveidošanai un uzturēšanai. NUTS regula vēl neaptver šīs teritoriālās tipoloģijas vai tajā nav juridiski definētas tipoloģijas, kuras izmanto, lai noteiktu pilsētu, lauku, piekrastes un/vai citas teritorijas, lai gan tās jau izmanto. Tas, ka šīs tipoloģijas un to metodoloģijas nav juridiski atzītas un tās nav oficiāli atzinusi Eiropas Statistikas sistēma (ESS), ir jautājums, kas jārisina, lai noteiktu tās kā atzītas, objektīvas un pārredzamas statistikas tipoloģijas.

Iniciatīvai ir šādi galvenie politikas mērķi.

1. Noteikt, ka teritoriālās tipoloģijas, tostarp pilsētu definīcijas, ir juridiski atzītas Eiropas statistikas vajadzībām.

Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003 , integrēs teritoriālās tipoloģijas spēkā esošajā NUTS regulā. Tas ļaus izmantot šīs teritoriālās tipoloģijas tematiskām statistikas regulām un politikas iniciatīvām, lai vāktu Eiropas statistiku un/vai izraudzītos konkrētas mērķa teritorijas, piemēram, pilsētas, pilsētu, lauku vai piekrastes teritorijas un reģionus politikā. Tādējādi ar šo iniciatīvu tiks aptvertas esošās teritoriālās tipoloģijas, pamatojoties uz NUTS 3. līmeni (piemēram, pilsētu un lauku tipoloģija, metropoles reģioni), vietējās administratīvās vienības (piemēram, urbanizācijas pakāpe, pilsētas, piekrastes teritorijas) un 1 km² koordinātu tīkla līmenis, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu citas tipoloģijas, kuru pamatā ir iedzīvotāju sadalījums un blīvums koordinātu tīkla šūnās.

2. Noteikt galvenās definīcijas un statistiskos kritērijus attiecībā uz dažādajām teritoriālajām tipoloģijām

Lai radītu metodoloģisku pārredzamību un nodrošinātu teritoriālo tipoloģiju stabilitāti laika gaitā, regulā un tās īstenošanas noteikumos jāprecizē galvenās definīcijas un tipoloģiju izveides un atjaunināšanas kritēriji. Šim nolūkam iniciatīvā izmantos jau esošās metodoloģijas attiecībā uz dažādajām tipoloģijām.

3. Nodrošināt teritoriālo tipoloģiju saskaņotu un pārredzamu piemērošanu un izmantošanu ES līmenī un dalībvalstīs

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot tipoloģiju salīdzināmību un stabilitāti. Tam būs pozitīva ietekme uz Eiropas reģionālās statistikas apkopošanu un izplatīšanu.

4. Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 saskaņošanu ar jaunajiem noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) pilnvaras, kas patlaban Komisijai piešķirtas ar minēto regulu, pieņemt tiesību aktus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus regulas elementus, to papildinot, saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, būtu jāpaplašina ar pilnvarām pieņemt deleģētos aktus.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ar šo priekšlikumu tipoloģijas tiks ietvertas NUTS regulā, kas saistīta ar vairākām statistikas jomām, piemēram, reģionālajiem kontiem, darba tirgu, lauku attīstību, lauksaimniecību, tūrismu, jūrniecības politiku un citām. Tas ļaus veikt datu agregēšanu saskaņā ar skaidri nošķirtām tipoloģijām, piemēram, būs iespējams salīdzināt IKP lauku teritorijās pretstatā pilsētu teritorijām, tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitu piekrastes teritorijās pretstatā citām teritorijām un reģioniem, nodarbinātību/bezdarbu pēc urbanizācijas līmeņa un daudz ko citu.

Tādus jēdzienus kā urbanizācijas pakāpe var arī izmantot, lai sniegtu datus ANO par pilsētu un lauku teritorijām.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

LESD 338. pantā noteikts Eiropas statistikas juridiskais pamats. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas vajadzīgs ES darbības veikšanai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis, rīkojoties neatkarīgi, nevar pietiekami sasniegt ierosinātās rīcības mērķus, proti, ieviest vajadzīgos komponentus attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām. Pamatojoties uz ES tiesību aktu, ES līmenī var rīkoties efektīvāk, lai statistikas vajadzībām ES līmenī izveidotu, koordinētu un uzturētu saskaņotas statistikas klasifikācijas, tostarp teritoriālās tipoloģijas.

•Proporcionalitāte

Iniciatīvā ierosināts grozīt spēkā esošo NUTS regulu ne vairāk, kā tas absolūti nepieciešams. Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams oficiāli atzīt teritoriālo tipoloģiju nozīmi statistikā un politikas veidošanā, iniciatīvas mērķis ir grozīt NUTS regulu, lai iekļautu teritoriālās tipoloģijas tiesiskajā regulējumā, nemainot NUTS reģionu pamatprincipus vai struktūru un definīcijas, kas ir pienācīgi atzītas, pamatotas un neapstrīdamas.

•Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu un to, ka tas ir priekšlikums, ar ko groza spēkā esošu regulu, piemērotākais instruments ir regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Spēkā esošajos tiesību aktos vēl nav iekļautas tipoloģijas, tāpēc ir ļoti grūti noteikt un nodrošināt vienādus nosacījumus saskaņotai piemērošanai.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieinteresētās personas, kuras ietekmē šis priekšlikums, galvenokārt ir dalībvalstu statistikas iestādes. Komisija (Eurostat) jau pašā sākumposmā iesaistīja to ekspertus un, izstrādājot šo priekšlikumu, lielā mērā izmantoja viņu atsauksmes un paļāvās uz viņu kompetenci.

Ar Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu (REGIO ĢD) kā reģionālo datu galveno lietotāju politikas vajadzībām apspriešanās notika vairākas reizes, un tajās arī tika sniegtas vērtīgas atsauksmes.

Tā kā šis ir tehnisks priekšlikums, tika nolemts, ka nav nepieciešams iesaistīt citas iestādes.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums netika veikts, jo priekšlikumam nav būtisku ekonomisku, sociālu un vides seku un tas nerada papildu slogu uzņēmumiem vai pilsoņiem. Galvenokārt iniciatīvas mērķis ir papildināt spēkā esošo NUTS regulu ar elementiem, kas vajadzīgi, lai statistikas vajadzībām ņemtu vērā pēdējā laika pārmaiņas teritoriālajās klasifikācijās.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Teritoriālo tipoloģiju kodifikācija NUTS regulā nosaka vajadzību definēt un paskaidrot tipoloģijas citos konkrētos tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par pilsētu un lauku attīstību. Šādi tiek vienkāršoti un saskaņoti tiesību akti saistībā ar pilsētu un lauku attīstību un jūrniecības politiku.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums neietekmē pamattiesības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai gan, neraugoties uz to, ka tipoloģijas nav juridiski atzītas, tās jau izmanto, nav paredzēts izstrādāt konkrētus īstenošanas plānus vai uzraudzības noteikumus. Principā procedūra, ko izmanto, lai noteiktu un publicētu tipoloģijas, ir šāda.

Komisija (Eurostat) veic nepieciešamos aprēķinus, lai attiecinātu tipoloģijas, ja kļūst pieejami jauni dati par iedzīvotāju sadalījumu un blīvumu koordinātu tīkla šūnās. Tas parasti notiek pēc skaitīšanas. Mazāka apmēra atjaunināšanas, kas nepieciešamas, lai ietvertu izmaiņas dalībvalstu vietējā vai reģionālajā struktūrā, par attiecīgajām dalībvalstīm var veikt katru gadu.

Pēc tam, kad Komisija (Eurostat) ir veikusi šos sākotnējos aprēķinus, tā iepazīstina ar rezultātiem dalībvalstis. Tās var tos pārbaudīt vai grozīt, piemēram, pamatojoties uz konkrētiem ģeogrāfiskiem apstākļiem.

Pēc vienošanās par rezultātiem ar dalībvalstīm Komisija (Eurostat) publicē tos attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

Ir nepieciešams pieņemt vienotus noteikumus, lai saskaņotu tipoloģijas. Komisijai būtu jābūt pilnvarotai to darīt, lai, izmantojot īstenošanas aktus, īstenotu tipoloģijas.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Tā kā priekšlikums nemaina plaši atzīto un pienācīgi pamatoto NUTS regulas būtību, ar to netiek veikts vairāk grozījumu, kā absolūti nepieciešams, lai sasniegtu tās mērķus.

Šādu iemeslu dēļ tiek ierosināts grozīt vai aizstāt dažus Regulas (EK) Nr. 1059/2003 noteikumus.

- 1. pants

Jaunajā 1. pantā paplašināts NUTS regulas priekšmets, pievienojot teritoriālās tipoloģijas un statistikas koordinātu tīklus, kas nepieciešami, lai tās aprēķinātu, pamatojoties uz iedzīvotāju sadalījumu un blīvumu atsevišķās koordinātu tīkla šūnās. Turklāt pantā precizēta vietējo administratīvo vienību (LAU) nozīme un apzīmējums, jo to apzīmējums spēkā esošajā NUTS regulā nav konsekvents (piemēram, “NUTS sastāvdaļas” un “mazākas administratīvās vienības”).

- 2. pants

Regulas 2. panta 5. punkts ir svītrots. Tas attiecas uz paziņojumu, kas bija jāiesniedz 2005. gadā, proti, divus gadus pēc sākotnējās NUTS regulas stāšanās spēkā (2003. gads). Tāpēc tas ir novecojis.

- 3. pants

Regulas 3. panta 4. punkts ir pielāgots jaunajām institucionālajām procedūrām, kas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu (pārejot no regulatīvās kontroles procedūras uz deleģētajiem aktiem).

Panta 5. punkta pēdējais teikums tiek svītrots, jo tas vairs nav būtisks, lai piešķirtu jebkādas pilnvaras Komisijai šajā sakarā.

- 4. pants

Regulas 4. pantā ir izklāstītas LAU. Arī noteikumi par nosūtīšanas prasībām ir precizēti un vienkāršoti. Iepriekš tie nebija saskaņoti.

Visbeidzot, Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu LAU sarakstu NUTS regulas III pielikumā.

- 4.a pants

4.a pants ir iekļauts, lai kā teritoriālo tipoloģiju aprēķināšanas bāzi reģioniem un teritorijām ieviestu statistikas koordinātu tīklus, kurus uzturēs un publicēs Komisija (Eurostat).

- 4.b pants

Ar jauno 4.b pantu tiek ieviestas tipoloģijas un Komisijai piešķirtas īstenošanas pilnvaras ieviest vienādus nosacījumus to saskaņotai piemērošanai.

- 5. pants

Jaunajā 5. pantā ir precizēts un vienkāršots formulējums. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu NUTS klasifikāciju NUTS regulas I pielikumā.

- 7. un 7.a pants

Regulas 7. pantā ir atjaunināta atsauce uz kompetento komiteju, kura palīdz Komisijai, pieņemot īstenošanas aktus, savukārt jaunais 7.a pants attiecas uz deleģēšanas īstenošanu saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu.

- 8. pants

Regulas 8. pants ir svītrots. Tajā bija paredzēts ziņojums par NUTS regulas īstenošanu, kas bija jāiesniedz 2006. gadā, proti, trīs gadus pēc sākotnējās NUTS regulas stāšanās spēkā (2003. gads). Tāpēc tas ir novecojis.

2016/0393 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu( 6 ),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu( 7 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003( 8 ) tika izveidota kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra (NUTS)), lai nodrošinātu saskaņotas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu ES.

(2)Mērķtiecīgākas politikas veidošanas vajadzībām Komisija sadarbībā ar ESAO ir definējusi vairākas teritoriālās tipoloģijas, lai klasificētu statistiskās vienības, kas noteiktas ar NUTS regulu.

(3)Eiropas Statistikas sistēma (ESS) jau izmanto minētās tipoloģijas, jo īpaši urbanizācijas pakāpi, tostarp pilsētu definīciju, lai, piemēram, noteiktu tiesības saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu nolūkā veikt inovatīvas darbības pilsētās vai mazpilsētās un piepilsētās( 9 ).

(4)Tipoloģiju kodifikācija ir nepieciešama, lai noteiktu skaidras teritoriālo tipu definīcijas un nosacījumus, tādējādi nodrošinot saskaņotu un pārredzamu piemērošanu un tipoloģiju stabilitāti. Tam būtu jāsekmē Eiropas statistikas apkopošana un izplatīšana.

(5)Būtu jāizmanto statistikas koordinātu tīklu sistēma, lai aprēķinātu teritoriālos tipus un attiecinātu tos uz attiecīgajiem reģioniem un teritorijām, jo tie ir atkarīgi no iedzīvotāju sadalījuma un blīvuma viena kvadrātkilometra koordinātu tīkla šūnās.

(6)Turklāt būtu jāprecizē vairāki vietējo administratīvo vienību (LAU) maznozīmīgāki aspekti, lai vienkāršotu terminoloģiju un LAU sarakstu sniegšanas mehānismu (proti, to, kā dalībvalstis sniedz tos Komisijai (Eurostat)).

(7)Lai ņemtu vērā atbilstošās norises dalībvalstīs, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem NUTS klasifikācijā Regulas (EK) Nr. 1059/2003 I pielikumā, spēkā esošo administratīvo vienību sarakstā II pielikumā un vietējo administratīvo vienību sarakstā III pielikumā. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu( 10 ). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalsts ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz teritoriālo tipoloģiju piemērošanu un laikrindām, kuras dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai, ja NUTS klasifikācija tiek grozīta. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011( 11 ).

(9)Tādēļ Regula (EK) Nr. 1059/2003 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1059/2003 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido teritoriālo vienību kopēju statistisko klasifikāciju (NUTS), lai nodrošinātu saskaņotas statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu dažādos ES teritoriālajos līmeņos.

2. NUTS klasifikācija ir izklāstīta I pielikumā.

3. Vietējās administratīvās vienības (LAU), kas minētas 4. pantā, papildina NUTS klasifikāciju.

4. Statistikas koordinātu tīkli, kas minēti 4.a pantā, papildina NUTS klasifikāciju. Tos izmanto, lai aprēķinātu teritoriālās tipoloģijas, kas pamatojas uz iedzīvotājiem.

5. Attiecinot tipus uz teritoriālajām vienībām, Savienības teritoriālās tipoloģijas, kas minētas 4.b pantā, papildina NUTS klasifikāciju.”;

(2)regulas 2. panta 5. punktu svītro;

(3)regulas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Esošās administratīvās vienības, ko izmanto NUTS klasifikācijā, ir noteiktas II pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā 7.a pantu, lai, pamatojoties uz atbilstošajām norisēm dalībvalstīs, pielāgotu II pielikumu.”;

b)    panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Dažām neadministratīvām vienībām tomēr var piemērot atkāpes no minētajiem sliekšņiem īpašu ģeogrāfisku, sociālekonomisku, vēsturisku, kultūras vai vides apstākļu dēļ, jo īpaši salās un attālākajos reģionos.”;

(4)regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Vietējās administratīvās vienības

1. Katrā dalībvalstī ar vietējām administratīvajām vienībām (LAU) sadala NUTS 3. līmeni vienā vai divos turpmākos teritoriālo vienību līmeņos. Vismaz viens no LAU līmeņiem ir administratīva vienība, kas definēta 3. panta 1. punktā un norādīta III pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā 7.a pantu, lai, pamatojoties uz atbilstošajām norisēm dalībvalstīs, pielāgotu LAU sarakstu III pielikumā.

2. Ar atsauci uz iepriekšējā gada 31. decembri katra gada pirmajos sešos mēnešos dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) LAU sarakstu, norādot visas izmaiņas un NUTS 3 reģionu, pie kura minētās vienības pieder. To darot, dalībvalstis ievēro Komisijas (Eurostat) pieprasīto elektronisko datu formātu.

3. Komisija (Eurostat) līdz katra gada 31. decembrim publicē LAU sarakstu savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā.”;

(5)iekļauj šādu 4.a un 4.b pantu:

“4.a pants

Statistikas koordinātu tīkls

Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē statistikas koordinātu tīklu sistēmu Savienības līmenī. Statistikas koordinātu tīkli atbilst specifikācijām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 1089/2010( 12 ).

4.b pants

Savienības teritoriālās tipoloģijas

1. Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē Savienības tipoloģijas, kuras veido teritoriālās vienības NUTS, LAU un koordinātu tīkla šūnu līmenī.

2. Tipoloģiju, kuras pamatā ir koordinātu tīkls, 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī izveido šādi:

–“pilsētu centri”,

–“pilsētu klasteri”,

–“lauku koordinātu tīkla šūnas”.

3. Šādas tipoloģijas izveido LAU līmenī:

a) urbanizācijas pakāpe (DEGURBA):

–“Pilsētu teritorijas”:

–“Pilsētas” vai “Blīvi apdzīvotas teritorijas”,

–“Mazpilsētas un piepilsētas” vai “Vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas”,

–“Lauku teritorijas” vai “Mazapdzīvotas teritorijas”;

b) funkcionālās pilsētu teritorijas:

– “Pilsētas” un to “Svārstsatiksmes zonas”;

c) piekrastes teritorijas:

–“Piekrastes teritorijas”,

–“Teritorijas, kas nav piekrastes teritorijas”.

Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viens LAU administratīvais līmenis, Komisija (Eurostat) apspriežas ar minēto dalībvalsti, lai noteiktu LAU administratīvo līmeni, ko izmanto tipoloģiju attiecināšanai.

4. Šādas tipoloģijas un apzīmējumus izveido NUTS 3. līmenī:

a) pilsētu-lauku tipoloģija:

–“Galvenokārt pilsētu reģioni”,

–“Pārejas reģioni”,

–“Galvenokārt lauku reģioni”;

b) metropoles tipoloģija:

–“Metropoles reģioni”,

–“Nemetropoles reģioni”;

c) piekrastes tipoloģija:

–“Piekrastes reģioni”,

–“Reģioni, kas nav piekrastes reģioni”.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienādus nosacījumus attiecībā uz tipoloģiju saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs un Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 7. pantā minēto pārbaudes procedūru.”;

(6)regulas 5. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. NUTS klasifikācijas grozījumus pieņem kalendārā gada otrajā pusē, ne agrāk kā ik pēc trim gadiem, ņemot vērā 3. pantā noteiktos kritērijus. Tomēr, ja notiek kādas dalībvalsts attiecīgās administratīvās struktūras ievērojama reorganizācija, NUTS klasifikācijas grozījumus var pieņemt biežāk.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā 7.a pantu, lai, pamatojoties uz atbilstošajām norisēm dalībvalstīs, pielāgotu NUTS klasifikāciju I pielikumā. Reģionālie dati, ko dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat), pamatojas uz grozīto NUTS klasifikāciju, sākot no otrā gada 1. janvāra pēc deleģētā akta pieņemšanas, kas minēta pirmajā daļā.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja NUTS klasifikācijā izdara grozījumu, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai (Eurostat) jaunā reģionālā sadalījuma laikrindas, lai aizvietotu jau nosūtītos datus.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienādus nosacījumus attiecībā uz laikrindām un to garumu, ņemot vērā to nodrošināšanas iespējamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 7. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Laikrindas iesniedz līdz ceturtā gada 1. janvārim pēc deleģētā akta pieņemšanas, kā minēts 4. punktā.”;

(7)regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 5. pantu.

(8)iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 4. punktā, ir piešķirtas Komisijai uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs: lūdzu ierakstīt šīs regulas precīzu spēkā stāšanās datumu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(9)regulas 8. pantu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(2) http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm.

(3) http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/reports/2014/6th-report-on-economic-social-and-territorial-cohesion.

(4) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(5) OV L 148, 20.5.2014., 1. lpp.

(6) OV C , , lpp.

(7) OV C , , lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(9) OV L 148, 20.5.2014., 1. lpp.

(10) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12) Komisijas 2010. gada 23. novembra Regula (ES) Nr. 1089/2010, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību (OV L 323, 8.12.2010., 11. lpp.).