PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma vispārīgs konteksts

Regula Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām[1], tika pieņemta 2007. gada 11. jūlijā, lai veicinātu tiesu pieejamību, vienkāršojot un paātrinot pārrobežu tiesvedību par maza apmēra prasībām un samazinot izmaksas, kas saistītas ar šādu tiesvedību. Turklāt regulas mērķis bija atvieglot izpildi, novēršot vajadzību pēc tiesvedības starpposmiem (exequatur), lai kādā dalībvalstī pasludinātus spriedumus atzītu un izpildītu citās dalībvalstīs.

Ar minēto regulu papildus tām procedūrām, kas ir spēkā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, ieviesa alternatīvu procedūru pārrobežu gadījumiem attiecībā uz prasībām, kuru apmērs nepārsniedz EUR 2 000. Regulu Eiropas Savienībā (izņemot Dāniju) piemēro no 2009. gada 1. janvāra. Procedūra principā ir rakstiska procedūra, izmantojot standarta veidlapas, un to reglamentē stingri termiņi. Jurista pārstāvība nav obligāta un tiek veicināta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana. Turklāt zaudējusī puse sedz uzvarējušās puses tiesvedības izmaksas tikai tādā apmērā, kas ir samērīgs ar prasību. Procedūru var izmantot gan patērētāji, gan uzņēmumi, kas veic pārrobežu darījumus ES, un tā ir līdzeklis, lai uzlabotu viņu tiesību īstenošanu un tiesu pieejamību kopumā.

Regulas 28. pantā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīki izstrādāts ziņojums par šīs regulas darbību, tostarp jo īpaši par EUR 2 000 robežvērtību. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par grozījumiem.

1.2.        Nepieciešamība pārskatīt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

Laikā, kad Eiropas Savienība saskaras ar tās pastāvēšanas vēsturē lielāko ekonomikas krīzi, tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošana Eiropas Savienībā ir kļuvusi par svarīgu faktoru, lai atbalstītu saimniecisko darbību[2]. Viens no pasākumiem tiesiskuma efektivitātes veicināšanai ES ir pārskatīt regulu, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

Šo regulu pieņēma, atzīstot to, ka problēmas saistībā ar neefektīvu tiesvedību maza apmēra prasībām palielinās, kad maza apmēra prasības tiek celtas pārrobežu gadījumos. Papildu problēmas rodas dažādās situācijās, piemēram, kad puses nav bijušas informētas par citas valsts tiesību aktiem un tiesas procedūrām, par rakstiskās un mutiskās tulkošanas nepieciešamību, un to, ka lietas mutiskas izskatīšanas nolūkā būs jādodas uz citu valsti. Pēdējos gados paplašinoties pārrobežu tirdzniecībai ES un paredzot tās pieaugumu turpmākajos gados, aizvien aktuālāka kļūs nepieciešamība nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības mehānismus saimnieciskās darbības atbalstam.

Paredzot standarta veidlapas un bezmaksas palīdzību pusēm veidlapu aizpildīšanā, procedūra dod iespēju tiesām pieteikumus apstrādāt, pilnībā izmantojot rakstisku procedūru, tādējādi vairs nav nepieciešams doties uz citu valsti lietas mutiskas izskatīšanas nolūkā – izņemot ārkārtas apstākļus, ja spriedumu nevar taisīt, pamatojoties uz rakstiskajiem pierādījumiem vien –, kā arī gadījumos, kad nepieciešama jurista pārstāvība. Regula arī mudina tiesas izmantot distances saziņas līdzekļus, lai pieņemtu prasījumu veidlapas un organizētu lietas mutisku izskatīšanu. Visbeidzot, pasludinātais spriedums ir brīvi pieejams dalībvalstīs, un nav vajadzīgi nekādi tiesvedības starpposmi, lai nodrošinātu sprieduma atzīšanu un izpildi[3].

Tomēr, neraugoties uz pozitīvo devumu, ko procedūra varētu sniegt, samazinot pārrobežu prasību tiesvedības izmaksas un laiku, tā joprojām nav plaši zināma un tiek nepietiekami izmantota – kaut pagājuši vairāki gadi kopš šīs regulas piemērošanas sākuma. Eiropas Parlaments 2011. gada rezolūcijā[4] apstiprināja, ka ir jādara vairāk attiecībā uz juridisko noteiktību, valodu barjerām un procedūru pārredzamību. Tas aicināja Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji un uzņēmumi ir labāk informēti un plašāk izmantotu esošos tiesību aktus, piemēram, Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (ESCP). Patērētāju un uzņēmumu pārstāvji ir ierosinājuši uzlabojumus regulā, lai tā būtu vēl labvēlīgāka attiecībā uz patērētājiem un uzņēmumiem, īpaši MVU. Arī dalībvalstis ir konstatējušas dažas nepilnības pašreizējā regulā, kuras būtu jānovērš.

Problēmas galvenokārt rodas pašreizējo noteikumu nepilnību dēļ, piemēram, ierobežoto piemērošanas jomu nelielās robežvērtības, kā arī ierobežotā pārrobežu tvēruma dēļ, un tādēļ, ka procedūra joprojām ir pārāk sarežģīta, dārga un laikietilpīga un neatspoguļo tehnikas progresu, kas panākts dalībvalstu tiesu sistēmās kopš regulas pieņemšanas. Pat tad, ja problēmas ir saistītas ar pašreizējo noteikumu vājo ieviešanu kā tas ir zināmā mērā pārredzamības trūkuma dēļ –, jāatzīst, ka regulas noteikumi ne vienmēr ir skaidri. Lai risinātu problēmu saistībā ar informētības trūkumu, Eiropas Komisija jau ir veikusi vairākus pasākumus, piemēram, organizējusi vairākus tematiskus seminārus dalībvalstīs, lai MVU informētu par šo procedūru, publicējusi praktisku rokasgrāmatu un popularizējusi mācību moduļus Eiropas uzņēmēju izglītošanai par šo jautājumu.

Regulas pārskatīšanu Komisija ES 2013. gada ziņojumā par pilsonību[5] noteica kā vienu no darbībām ar mērķi stiprināt Savienības pilsoņu tiesības, veicinot strīdu izskatīšanu attiecībā uz citā dalībvalstī veiktiem pirkumiem. Iniciatīva ir iekļauta arī Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programmā[6], lai uzlabotu patērētāju tiesību īstenošanu. Turklāt šīs regulas modernizācija atbalsta ES pašreizējās politiskās prioritātes veicināt ekonomikas atveseļošanu un ilgtspējīgu izaugsmi, sekmējot efektīvākas, vienkāršotas tiesas procedūras un padarot tās pieejamākas MVU.

1.3.        Nepieciešamība pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1896/2006 17. pantu

Saistībā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, atbildētāja iesniegts paziņojums par iebildumu automātiski paredz tiesvedības turpināšanu parastā civilprocesā. Tomēr no brīža, kad ieviesta Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, šis ierobežojums vairs nav pamatots attiecībā uz prasībām, uz kurām attiecas Regula Nr. 861/2007.

Tādēļ Regulā (EK) Nr. 1896/2006 būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad uz strīdu attiecas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, šai procedūrai vajadzētu būt pieejamai arī pusei, kura ir iesaistīta Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā un kura ir iesniegusi paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Komisija ir rīkojusi vairākas apspriešanās, lai apkopotu informāciju par līdzšinējo regulas piemērošanu, kā arī par iespējamiem elementiem, ko tajā varētu pārskatīt. Rezultāti sniedza politikas izstrādei lietderīgas norādes par ieinteresēto personu un dalībvalstu nostāju, un tika ņemti vērā visā ietekmes novērtējuma (IN) procesā.

2012. gada novembrī un decembrī tika veikta Eirobarometra aptauja, lai novērtētu Eiropas iedzīvotāju informētību, vēlmes un pieredzi attiecība uz regulas piemērošanu[7]. Saskaņā ar aptauju 71 % patērētāju prasību bieži nepārsniedz regulā noteikto robežvērtību EUR 2 000 apmērā. Vidēji minimālā summa, kuras dēļ patērētāji ir gatavi sākt tiesvedību citā dalībvalstī, ir EUR 786. 12 % respondentu bija informēti par ESCP, bet tikai 1 % no visiem respondentiem apliecināja, ka viņi jau ir izmantojuši šo procedūru. 69 % respondentu, kas jau bija izmantojuši ESCP, bija apmierināti. 97 % respondentu, kuri pēdējo 2 gadu laikā bija cēluši prasību tiesā un saņēmuši pozitīvu spriedumu (kā vietējā, tā pārrobežu līmenī), atzina, ka šie spriedumi tikuši sekmīgi izpildīti. Galvenie faktori, kas mudinātu pilsoņus vērsties tiesā, ir šādi: rakstiskas tiesvedības iespēja bez nepieciešamības ierasties tiesā (33 %), tiesvedība bez advokāta iesaistīšanas (26 %), tiesvedība tiešsaistē (20 %) un iespēja izmantot savu dzimto valodu (24 %).

No 2013. gada 9. marta līdz 10. jūnijam notika sabiedriska apspriešana internetā. Apspriešanā apkopoja viedokļus par iespējamajiem uzlabojumiem un turpmāko vienkāršošanu, kas varētu palielināt ESCP priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz patērētājiem un MVU. Pavisam tika saņemtas 80 atbildes no daudzām ieinteresētajām personām, piemēram, patērētāju un uzņēmēju apvienībām, tiesnešiem, juristiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Apspriešanas rezultāti[8] liecina, ka 66 % respondentu atbalsta robežvērtības palielināšanu līdz EUR 10 000, 63 % atbalsta elektronisko līdzekļu izmantošanu tiesvedībā, un 71 % atbalsta priekšlikumu aprīkot tiesas ar videokonferences vai citām elektronisko sakaru iekārtām. Tikai 28 % respondentu domā, ka bezmaksas palīdzību sniedz dalībvalstis.

2013. gada aprīļa sākumā dalībvalstīm un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam tika nosūtīta sīki izstrādāta aptaujas lapa par regulas darbību un piemērošanu praksē. Jautājumi bija sagatavoti tā, lai noskaidrotu gadījumu skaitu, kad dalībvalstīs tiek izmantota ESCP, elektroniskie saziņas līdzekļi tiesvedībā, vai iedzīvotājiem ir pieejams atbalsts veidlapu aizpildīšanā un to, kāds ir šis atbalsts, lai savāktu datus par procesuālajiem termiņiem, uzklausīšanu un pierādījumiem, tiesvedības izmaksām un nepieciešamību palielināt robežvērtību maza apmēra prasībām. Atbilžu iesniegšanas termiņš bija 2013. gada 15. maijs. Kopumā atbildes ir iesniegušas 20 dalībvalstis[9].

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā vairākkārt ir apspriesta Eiropas procedūras maza apmēra prasībām piemērošana, veicamie pasākumi, lai palielinātu informētību par tās esamību un darbību, kā arī par tās pārskatīšanas iespējamajiem elementiem. Sanāksmē 2011. gada 17. maijā dažas dalībvalstis norādīja, ka praksē ESCP potenciāls netiekot izmantots pilnībā un ka būtu jāveic procesuāli uzlabojumi, kā arī informētības veicināšanas pasākumi. Tika izveidota darba grupu, kuru pilnvaroja izstrādāt rokasgrāmatu par ESCP, ko izmantotu juridisko profesiju pārstāvji. Sanāksmē 2013. gada 29. un 30. maijā tika apspriesti vairāki aspekti, ko varētu grozīt, piemēram, robežvērtības palielināšana, elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana starp tiesām un iesaistītajām personām, ES minimuma standartu noteikšana procedūras norisei, piemēram: videokonferenču pieejamība, lai veiktu lietas mutisku izskatīšanu, tiesas nodevu aprēķinu un maksājumu pārredzamība un palīdzība procedūras izmantotājiem, tostarp juridiskā pārstāvība.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Ierosinātās darbības galvenie elementi

Ierosinātās pārskatīšanas galvenie elementi ir šādi:

· regulas darbības jomas paplašināšana, ietverot pārrobežu prasības apmērā līdz EUR 10 000;

· pārrobežu lietas definīcijas paplašināšana;

· elektroniskās saziņas izmantošanas uzlabošana, tostarp konkrētu dokumentu izsniegšanai;

· pienākuma noteikšana tiesām izmantot videokonferences, telekonferences un citus distances saziņas līdzekļus mutiskai lietas izskatīšanai un pierādījumu iegūšanai;

· maksimāla pieļaujamā apmēra noteikšana tiesas nodevām par tiesvedību;

· pienākuma noteikšana dalībvalstīm ieviest distances līdzekļus, lai apmaksātu tiesas nodevas;

· prasības tulkot D veidlapu, kurā ietverts sprieduma izpildes rīkojums, ierobežošana, to attiecinot tikai uz sprieduma būtību;

· pienākuma noteikšana dalībvalstīm sniegt informāciju par tiesas nodevām, to apmaksas veidiem un pieejamo palīdzību veidlapu aizpildīšanā.

3.1.1.     Regulas darbības jomas paplašināšana, ietverot pārrobežu prasības apmērā līdz EUR 10 000

Noteiktais robežlielums EUR 2 000 apmērā ierobežo regulas darbības jomu. Lai arī tas ir mazāk svarīgi patērētājiem, jo lielākā daļa viņu prasību nepārsniedz EUR 2 000, tas būtiski ierobežo procedūras pieejamību MVU. Tikai 20 % uzņēmumu prasību ir mazākas par EUR 2 000, savukārt prasības no EUR 2 000 līdz EUR 10 000 atbilst aptuveni 30 % no visām uzņēmumu pārrobežu prasībām.

45 % uzņēmumu, kuri ir iesaistīti pārrobežu strīdā, nevēršas tiesā, jo tiesvedības izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību apmēru, bet 27 % nevēršas tiesā, jo tiesvedība būtu pārāk ilgstoša. Padarot Eiropas vienkāršoto procedūru pieejamu arī pārrobežu prasībām, kuru apmērs ir no EUR 2 000 līdz EUR 10 000, šādos gadījumos tiktu ievērojami samazināts tiesvedības izmaksas un ilgums.

Pēdējo gadu laikā vairākas dalībvalstis paplašināja savu valsts vienkāršoto procedūru darbības jomu, palielinot robežvērtību. Šī aizvien izplatītākā tendence liecina par nepieciešamību modernizēt tiesu sistēmas un padarīt tās pieejamākas iedzīvotājiem, nodrošinot vienkāršākas, no izmaksu viedokļa efektīvākas un ātrākas procedūras lielākam skaitam maza apmēra prasību. Šajā kontekstā Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām pašlaik noteiktā robežvērtība EUR 2 000 apmērā arī ir jāpalielina.

Esošās robežvērtības palielināšana ļaus pusēm tiesvedības ceļā atrisināt lielāku skaitu strīdu, pamatojoties uz Eiropas vienkāršoto procedūru. Līdz ar lielāku vienkāršošanu paredzama tiesvedības izmaksu un ilguma samazināšanās un prasījumu, par ko līdz šim netika celtas prasības, atgūšana. Galvenie ieguvēji no šāda risinājuma būs MVU, bet arī patērētāji gūs labumu, jo aptuveni viena piektdaļa no patērētāja prasībām nepārsniedz EUR 2 000. Gan uzņēmumi, gan patērētāji gūs labumu no tā, ka plašāks procedūras izmantojums ļaus tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un juristiem labāk iepazīsies ar procedūru un to piemērot sekmīgāk un efektīvāk.

3.1.2.     Pārrobežu lietas definīcijas paplašināšana

Šo regulu pašlaik piemēro tikai tādiem strīdiem, kur vismaz vienas iesaistītās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas tiesa, kas uzsākusi tiesvedību. Tomēr šīs regulas darbības joma neattiecas uz strīdiem starp pusēm, kuru domicils atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, bet strīdam ir būtisks pārrobežu elements, kā dēļ puses varētu izmantot Eiropas vienkāršotās procedūras priekšrocības. Kā piemērus var minēt šādus gadījumus:

· līguma izpildes vieta ir citā dalībvalstī, piemēram, nomas / īres līgums par brīvdienu īpašumu, kurš atrodas citā dalībvalstī; vai

· kaitējums nodarīts citā dalībvalstī, piemēram, puses ir iesaistītas ceļu satiksmes negadījumā pierobežas reģionā citā dalībvalstī; vai

· spriedums izpildāms citā dalībvalstī, piemēram, spriedums ir jāizpilda attiecībā uz atbildētāja algu, ko tas saņem citā dalībvalstī.

Jo īpaši gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 44/2001 / [(ES) Nr. 1215/2012] noteikumiem prasītājs var izvēlēties starp tiesu jurisdikciju tajā dalībvalstī, kurā ir viņa un atbildētāja domicils, un tās dalībvalsts jurisdikciju, kurā, piemēram, tiek izpildīts līgums vai ir nodarīts kaitējums, apstāklim, ka prasītājs faktiski izvēlas par labu kopīgā domicila dalībvalsts tiesai, nevajadzētu radīt tādas sekas, ka viņš vairs nevarētu izmantot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas pretējā gadījumā būtu pieejama.

Turklāt pašreizējie ierobežojumi nepieļauj, ka saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām ES dalībvalstu tiesās varētu celt prasību trešo valstu iedzīvotāji vai prasību varētu celt pret viņiem, vienlaikus Eiropā nav nevienas valsts procedūras, kas būtu paredzēta attiecīgās valsts valstspiederīgajiem vai ES pilsoņiem.

Ar grozījumu panāktu to, ka Eiropas procedūra maza apmēra prasībām kļūtu pieejama visās lietās ar pārrobežu elementu, tostarp lietās saistībā ar trešajām valstīm. Tādējādi tiktu panākta vienkāršošana un samazinātas tiesvedības izmaksas un ilgums tiem iedzīvotājiem, kuri gūtu labumu no Eiropas vienkāršotās procedūras, piemēram, gadījumos, kad jāuzklausa eksperti dalībvalstī, kurā tika izpildīts līgums vai nodarīts kaitējums. Līdzīgi spriedumu, kas taisīts saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, būtu vieglāk izpildīt citā dalībvalstī, kurā arī ir labi zināma procedūra, kā rezultātā tika taisīts attiecīgais spriedums, un tai uzticas.

Tā kā saskaņā ar regulas 4. panta 3. punktu tiesām ir tiesības pārbaudīt, vai ir izpildīts jurisdikcijas pamatojums saskaņā ar regulu, iespēja, ka prasītāji ļaunprātīgi izmantotu iespēju, ir minimāla.

3.1.3.     Elektroniskās saziņas izmantošanas uzlabošana, tostarp konkrētu dokumentu izsniegšanai

Liela daļa saziņas starp pusēm un tiesām principā varētu notikt, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, kas ļautu ietaupīt laiku un samazināt izmaksas tiesvedībā pārrobežu gadījumos, jo īpaši, ja attālumi ir lieli. Sākotnējo pieteikumu jau tagad var iesniegt, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja dalībvalstis atzīst šo metodi. Tomēr tajos gadījumos, kad dokumenti jāizsniedz pusēm procesa laikā[10], regulā kā galvenais izsniegšanas veids noteikts pasta sūtījums ar saņemšanas apliecinājumu. Citas izsniegšanas metodes varētu izmantot tikai tad, ja piegāde pa pastu nav iespējama.

Tomēr elektroniska dokumentu izsniegšana jau ir pieejama vairākās dalībvalstīs. Priekšlikumā pasta pakalpojumi un elektroniskie pakalpojumi tiks padarīti līdzvērtīgi, lai ļautu minētajām dalībvalstīm šos elektroniskās saziņas līdzekļus darīt pieejamus pusēm, kuras izmanto Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Vienkāršošana, laika un izmaksu ietaupījumi būtu iespējami tikai tiesvedībā dalībvalstīs, kuras nolemj ieviest dokumentu izsniegšanu elektroniskā veidā; tomēr sagaidāms, ka to dalībvalstu skaits, kas izmanto šīs tehnoloģiju attīstības priekšrocības, turpinās palielināties.

Attiecībā uz citu, mazāk nozīmīgu saziņu starp pusēm un tiesām priekšlikumā elektroniskā saziņa tiks paredzēta kā noteikums, kura piemērošanai vajadzīga tikai pušu vienošanās.

3.1.4.     Pienākuma noteikšana tiesām izmantot videokonferences, telekonferences un citus distances saziņas līdzekļus mutiskai lietas izskatīšanai un pierādījumu iegūšanai

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām būtībā ir rakstiska procedūra. Tomēr izņēmuma gadījumos, kad sprieduma taisīšanai ir nepieciešama lietas mutiska izskatīšana vai eksperta vai liecinieka uzklausīšana, tiesa var organizēt mutisku uzklausīšanu. Lietu var izskatīt mutiski, izmantojot videokonferences vai citus distances saziņas līdzekļus. Tomēr praksē lietas mutiska izskatīšana tiek organizēta regulāri un bieži vien tiek pieprasīta puses fiziska klātbūtne, tā palielinot pusēm ceļošanas izmaksas un kavēšanos.

Pirmkārt, grozījumā vairāk uzsvērtu lietas mutiskas izskatīšanas izņēmuma būtību šīs vienkāršotās procedūras kontekstā. Otrkārt, ar to uzliktu par pienākumu tiesām visos gadījumos, kad lieta tiek izskatīta mutiski, izmantot distances saziņas līdzekļus, piemēram, videokonferenci vai telefonkonferenci. Lai aizsargātu pušu tiesības, tiks pieļauts izņēmums attiecībā uz pusi, kura skaidri lūdz piedalīties tiesas sēdē.

No šā grozījuma var izrietēt prasība, lai dalībvalstis savas tiesas aprīkotu ar piemērotām sakaru tehnoloģijām, ja tādas vēl nav izveidotas. Dalībvalstu rīcībā ir dažādas tehnoloģiskās iespējas, un tās ietver izmaksu ziņā efektīvu internetu.

3.1.5.     Maksimālā pieļaujamā apmēra noteikšana tiesas nodevām par tiesvedību

Tiesas nodevas tiek iekasētas, iesniedzot pieteikumu. Ja šīs tiesas nodevas pārsniedz 10 % no prasības apmēra, tās uzskata par nesamērīgām. Šādos gadījumos prasītājam var zust motivācija celt prasību. Daudzās dalībvalstīs minimālā nodeva ir ieviesta arī tādēļ, lai atturētu no vieglprātīgas vai ļaunprātīgas tiesāšanās. Vidējā minimālā tiesas nodeva ir EUR 34.

Ierosinātais noteikums nesaskaņos tiesas nodevas dalībvalstīs. Tā vietā saskaņā ar regulu tiks noteikts maksimālais pieļaujamā apmēra tiesas nodevām par pieteikumiem, tās aprēķinās kā procentuālu daļu no prasības apmēra, kuru pārsniedzot, tiesas nodevas tiek uzskatītas par nesamērīgām ar prasības apmēru, kas tādējādi traucē tiesu pieejamību prasītājiem ar maza apmēra prasībām. Nosakot maksimālo pieļaujamo apmēru tiesu nodevām par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, tiktu samazinātas izmaksas tajās dalībvalstīs, kurās tās ir nesamērīgas ar attiecīgajām prasībām. Tas palielinātu procedūras pievilcību prasītāju acīs.

Turklāt pasākums ļauj dalībvalstīm saglabāt noteiktu minimālo tiesas nodevu, kurai tomēr nevajadzētu mazināt tiesu pieejamību prasītājiem ar maza apmēra prasībām. Pasākums ir samērīgs, ņemot vērā pārrobežu strīdu īpašo būtību, kuros pretstatā iekšzemes strīdiem prasītājam vienmēr rodas papildu izmaksas, piemēram, tulkošanas izmaksas, un, ja tiek organizēta lietas mutiska izskatīšana – ceļa izdevumi un mutiskās tulkošanas izmaksas.

3.1.6.     Pienākuma noteikšana dalībvalstīm ieviest distances līdzekļus, lai apmaksātu tiesas nodevas

Tiesas nodevu apmaksas veidi dalībvalstīs atšķiras. Jo īpaši, ja maksājums jāveic tikai skaidrā naudā vai zīmogmarkās, pusēm rodas ceļa izdevumi vai jānolīgst advokāts tiesas dalībvalstī, un tas var puses atturēt no prasības celšanas. Līdzīgas problēmas rodas, ja kā samaksu pieņem tikai čekus, ko daudzās dalībvalstīs plaši neizmanto, vai arī samaksa jāveic tikai ar advokāta starpniecību.

Priekšlikuma mērķis ir noteikt pienākumu dalībvalstīm ieviest distances norēķinu līdzekļus – vismaz bankas pārskaitījumus un tiešsaistes norēķinu sistēmas maksājumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm. Tiesu sistēmas vispārējā efektivitāte varētu palielināties, jo puses ietaupīs laiku un līdzekļus.

3.1.7.     Prasības tulkot D veidlapu, kurā ietverts sprieduma izpildes rīkojums, attiecināšana tikai uz sprieduma būtību

Sprieduma izpildes posmā pusei, kura vēlas panākt sprieduma izpildi, ir jānodrošina, ka D veidlapā ietverto sprieduma izpildes rīkojumu zvērināts tulkotājs pārtulko sprieduma izpildes dalībvalsts valodā. Tikai dažas dalībvalstis pieņem D veidlapu citā valodā, nevis savā valsts valodā.

Pienākums tulkot D veidlapu rada liekas izmaksas, jo, ņemot vērā to, ka pārējie lauki jau ir pieejami visās valodās, būtu jātulko tikai veidlapas 4.3. sadaļa (sprieduma būtība). Tomēr bieži nākas tulkotājiem maksāt par visas veidlapas tulkošanu. Pusei, kura vēlas panākt sprieduma izpildi, šīs nevajadzīgās izmaksas kopā ar pārējām izmaksām var būt par šķērsli prasības celšanai vai sprieduma izpildei.

Grozījums prasību tulkot D veidlapu attiecinās tikai uz veidlapas 4.3. sadaļu jeb sprieduma būtību.

3.1.8.     Pienākuma noteikšana dalībvalstīm sniegt informāciju attiecībā uz tiesas nodevām, to apmaksas veidiem un pieejamo palīdzību veidlapu aizpildīšanā

Lai gan dalībvalstīm šobrīd ir pienākums paziņot Komisijai (nolūkā padarīt publiski pieejamu informāciju) kompetentās tiesas, atzītos saziņas līdzekļus, pārsūdzības iespējas, atzītās valodas sprieduma izpildei un tiesībaizsardzības iestādes (25. pants), pašlaik nav pieejama informācija par tiesas nodevām un to apmaksas veidiem. Pienākums dalībvalstīm sadarboties, sabiedrībai darot pieejamu informāciju par izmaksām (24. pants), nav nodrošinājis lielāku pārredzamību attiecībā uz šiem elementiem. Turklāt daudzos gadījumos nav īstenots arī dalībvalstu pienākums sniegt praktisku palīdzību veidlapu aizpildīšanā (11. pants).

Nosakot dalībvalstīm par pienākumu informēt Komisiju par tiesas nodevām un apmaksas veidiem attiecībā uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kā arī par ieejamo praktisko palīdzību pusēm, un nosakot Komisijai par pienākumu darīt šādu informāciju pieejamu sabiedrībai, tiktu palielināta pārredzamība un galu galā – tiesu pieejamība.

3.2.        Citi tehniski grozījumi

Vairākus Regulas (EK) Nr. 861/2007 noteikumus var uzlabot, lai ņemtu vērā jaunākās attīstības tendences, piemēram, Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

Pirmkārt, regulas 26. un 27. pants ir jāsaskaņo ar jauno deleģēšanas procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā.

Otrkārt, regulas 18. pants ir jāprecizē, lai praksē novērstu līdzīgas grūtības tām, kas minētas nesenajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurš iesniegts Eiropas Savienības Tiesā un kurā Tiesa tiek aicināta interpretēt līdzīgu noteikumu Regulas (EK) Nr. 1896/2006[11] kontekstā. Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās tādas pašas pārskatīšanas tiesības ir formulētas nedaudz atšķirīgi, bet jau skaidrāk. Nav iemesla, kādēļ šie noteikumi par pārskatīšanu, kuriem ir viens un tas pats mērķis, dažādās Eiropas regulās ir formulēti atšķirīgi. Ierosinātās pārskatīšanas mērķis ir precizēt tiesības prasīt pārskatīšanu, saskaņojot ar Regulu Nr. 4/2009.

3.3.        Juridiskais pamats

Regula (EK) Nr. 861/2007 tika pieņemta saskaņā ar EK Līguma 61. panta c) apakšpunktu, kas nosaka, ka Padome pieņem pasākumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, un 67. panta 1. punktu, kurš nosaka likumdošanas procedūru, kas jāievēro. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Regulas (EK) Nr. 861/2007 pārskatīšanas pamatā būs LESD 81. panta 2. punkta a), c) un f) apakšpunkts.

3.4.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

ES rīcības nepieciešamība tika noteikta jau 2007. gadā, kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 861/2007. Šim jautājumam ir starptautiski aspekti, kurus nevar pietiekami risināt atsevišķās dalībvalstīs. Mērķi – uzlabot patērētāju un uzņēmumu, jo īpaši MVU, uzticību pārrobežu tirdzniecībai un tiesu pieejamību pārrobežu strīdos –, nevar sasniegt bez grozījumiem spēkā esošajā regulā nolūkā labāk atspoguļot izmaiņas kopš 2007. gada un paziņotās nepilnības Regulas (EK) Nr. 861/2007 piemērošanā.

Esošās valsts vienkāršotās procedūras ir ārkārtīgi atšķirīgas gan attiecībā uz robežvērtību, gan panākto procesuālo vienkāršošanu. Tā kā nav vienotu ES procesuālo standartu, papildu sarežģītība un izmaksas pārrobežu prasību celšanā, kas izriet no pušu nezināšanas par ārvalstu procesuālajām tiesībām, rakstiskās un mutiskās tulkošanas nepieciešamības un vajadzības doties uz lietas mutisku izskatīšanu, palielinātu nesamērīgās izmaksas un tiesvedības ilgumu salīdzinājumā ar iekšzemes strīdu. Konkurences izkropļojumi iekšējā tirgū, ko rada neatbilstība dažādās dalībvalstīs prasītājiem / kreditoriem pieejamo procesuālo līdzekļu darbībā, apliecina ES rīcības nepieciešamību, ar ko kreditoriem un debitoriem visā ES nodrošinātu vienādus spēles noteikumus. Piemēram, ja netiks veikta pārskatīšana, pašreizējā robežvērtība arī turpmāk daudziem MVU, kas ir iesaistīti pārrobežu strīdā, neļaus piekļūt vienkāršotai un vienotai tiesas procedūrai visās dalībvalstīs. Līdzīgi, ja nebūs ES mēroga ierobežojumu nesamērīgām tiesas nodevām un ES mēroga iespēja apmaksāt tiesas izdevumus, izmantojot distances līdzekļus, daudziem kreditoriem tiesa nebūs pieejama.

Turklāt rīcība ES līmenī salīdzinājumā ar dalībvalstu rīcību radītu acīmredzamas priekšrocības efektivitātes ziņā, jo grozītā regula izveidos vienotus procesuālos rīkus visiem pārrobežu strīdiem, kas ietilpst tās darbības jomā – neatkarīgi no tā, kur ES atrodas tiesa, kurā lieta tiek skatīta. Pārskatīšana uzlabos tiesu pieejamību, jo īpaši lielai daļai MVU ar maza apmēra prasībām, kuras pašlaik atrodas ārpus šīs regulas darbības jomas, kā arī patērētājiem un MVU, kuru pārrobežu prasības neietilpst regulas pašreizējās definīcijā. Turklāt pārskatīšana uzlabotu procedūras efektivitāti attiecībā uz visām prasībām, kas ietilpst tās darbības jomā, nodrošinot vienotus procesuālos noteikumus, kas vēl vairāk vienkāršotu un padarītu lētāku tiesvedību pārrobežu strīdos. Nodrošinot efektīvas tiesvedības labāku pieejamību lielākam skaitam kreditoru ar maza apmēra prasībām, tiks atbrīvota kapitāla plūsma, tādējādi palielinot uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai un sekmējot labāku iekšējā tirgus darbību.

Tāpat pārskatīšana vienkāršos spriedumu izpildi, jo īpaši attiecībā uz prasībām, kuru apmērs pārsniedz pašlaik noteikto robežvērtību, un radīs lielāku uzticēšanos starp tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm, jo tās labāk iepazītu Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

3.5.        Pamattiesības

Kā sīkāk izklāstīts ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam, un atbilstoši Savienības Stratēģijai Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā visi reformas elementi atbilst pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Pamattiesību hartā.

Tiesības uz taisnīgu tiesu (47. panta 2. punkts Pamattiesību hartā) tiek garantētas, jo šo grozījumu rezultātā palielināsies tiesu pieejamība maza apmēra prasībām visos pārrobežu gadījumos. Turklāt procesuālās garantijas tiks ieviestas ar mērķi nodrošināt, ka procedūras vienkāršošana, kas panākta ar ierosinātajiem grozījumiem, negatīvi neietekmē pušu tiesības. Tādējādi elektroniskie pakalpojumi ar apstiprinājumu par saņemšanu tiks izmantoti tikai tad, ja puses par to vienosies; attiecībā uz personu, kas vēlēsies ierasties tiesā, vienmēr tiks pieļauts izņēmums no noteikuma par obligāto uzklausīšanu ar videokonferences vai telefonkonferences starpniecību; un attiecībā uz prasībām, kuru apmērs pārsniedz EUR 2 000, tiesa nevarēs atteikt lietas mutisku izskatīšanu, kas tiks veikta ar distances saziņas līdzekļu starpniecību, ja to pieprasīs vismaz viena no pusēm.

3.6.        Ietekme uz budžetu

Vienīgā ietekme uz Eiropas Savienības budžetu, kas izriet no ierosinātās regulas, ir vienreizējie izdevumi par ziņojuma sagatavošanu piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

2013/0403 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 (2011. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007[13] izveidoja Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. To piemēro apstrīdētiem un neapstrīdētiem pārrobežu prasījumiem civillietās un komerclietās, kad prasības apmērs nepārsniedz EUR 2 000. Tā arī nodrošināja, ka spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šo procedūru, ir izpildāmi bez procedūras starpposmiem, jo īpaši bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību (exequatur atcelšana). Regulas vispārējais mērķis bija uzlabot tiesu pieejamību, samazinot izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem un paātrinot civilprocesu attiecībā uz prasījumiem, kas ir tās darbības jomā.

(2) Regulā (EK) Nr. 861/2007 noteikts, ka Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīki izstrādāts ziņojums, kurā sniegts pārskats par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām darbību, tostarp par saskaņā ar šo procedūru ceļamās prasības summas robežvērtību.

(3) Komisijas ziņojumā[14] par Regulas (EK) Nr. 861/2007 piemērošanu ir identificēti šķēršļi tam, lai pilnībā izmantotu Eiropas procedūru maza apmēra prasībām patērētāju un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, interesēs. Ziņojumā redzams, ka pašreizējā regulā noteiktās nelielās robežvērtības dēļ daudzi potenciāli prasītāji, kas iesaistīti pārrobežu strīdos, atturas izmantot vienkāršoto procedūru. Turklāt, lai samazinātu izmaksas un ietaupītu laiku tiesvedībā, varētu arī turpmāk vienkāršot daudzus procedūras elementus. Ziņojumā secināts, ka šos šķēršļus visefektīvāk varētu novērst, izdarot grozījumus regulā.

(4) Patērētājiem vajadzētu būt iespējai pilnā apmērā izmantot vienotās tirgus sniegtās priekšrocības, un viņu uzticību nedrīkstētu ierobežot efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums attiecībā uz strīdiem, kuros ir pārrobežu elements. Šajā regulā ierosināto Eiropas procedūras maza apmēra prasībām uzlabojumu mērķis ir sniegt patērētājiem efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tādējādi uzlabojot viņu tiesību īstenošanu praksē.

(5) Palielināta robežvērtība līdz EUR 10 000 būtu īpaši izdevīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri pašlaik nav motivēti sniegt prasību tiesā, jo saskaņā ar valsts parasto vai vienkāršoto procedūru tiesvedības izmaksas ir nesamērīgas ar prasības apmēru un/vai tiesvedība ir pārāk gara. Palielināta robežvērtība uzlabotu piekļuvi efektīvam un nedārgam tiesiskas aizsardzības mehānismam pārrobežu strīdos, kuros ir iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi. Labāka tiesu pieejamība uzlabotu uzticēšanos pārrobežu darījumiem un veicinātu iekšējā tirgus piedāvāto iespēju plašāku izmantošanu.

(6) Eiropas procedūru maza apmēra prasībām piemēro visām prasībām ar pārrobežu elementu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad abu pušu domicils atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un tikai līguma izpildes, kaitējuma nodarīšanas vai sprieduma izpildes vieta ir citā dalībvalstī. Jo īpaši gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 44/2001[15] [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012[16]] noteikumiem prasītājs var izvēlēties starp tajā dalībvalsts tiesu jurisdikciju, kurā ir viņa un atbildētāja domicils, un tās dalībvalsts jurisdikciju, kurā tiek izpildīts līgums vai tika nodarīts kaitējums, apstāklim, ka prasītājs faktiski izvēlas par labu kopīgā domicila dalībvalsts tiesai, nevajadzētu radīt tādas sekas, ka viņš vairs nevarētu izmantot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas pretējā gadījumā būtu pieejama. Turklāt Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām vajadzētu būt pieejamai gadījumos, kad prasība iesniegta ES dalībvalstu tiesās vai pret trešo valstu iedzīvotājiem.

(7) Šī regula būtu jāpiemēro tikai pārrobežu strīdos, taču dalībvalstīm nebūtu jāliedz piemērot identiskus noteikumus arī pilnīgi iekšējā valsts tiesvedībā par maza apmēra prasībām.

(8) Eiropas procedūru maza apmēra prasībām varētu pilnveidot, izmantojot tehnoloģiju attīstības tendences tieslietu jomā, kas mazinātu ģeogrāfiskā attāluma ietekmi un sekas: lielās izmaksas un tiesvedības ilgumu jeb faktorus, kas attur no vēršanās tiesā.

(9) Lai vēl vairāk samazinātu procedūras ilgumu, puses arī turpmāk būtu jāmudina izmantot modernas saziņas tehnoloģijas. Vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumu saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja dalībvalstīs jau ir pieejama attiecīgā tehnoloģija. Dalībniekiem nepieciešamo dokumentu izsniegšanā elektroniskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem ar pasta pakalpojumu, ja dalībvalstīs jau ir pieejama attiecīgā tehnoloģija. Visā pārējā rakstveida saziņā starp pusēm un tiesām priekšroka būtu dodama elektroniskajiem līdzekļiem, nevis pasta pakalpojumiem. Visos gadījumos pusēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp elektroniskajiem līdzekļiem un tradicionālajiem līdzekļiem pieteikumu iesniegšanai, dokumentu izsniegšanai vai saziņai.

(10) Tiesai, kas taisījusi spriedumu, tas būtu jāizsniedz prasītājam un atbildētājam saskaņā ar metodēm, kas paredzētas šajā regulā.

(11) Eiropas procedūra maza apmēra prasībām būtībā ir rakstiska procedūra. Tomēr izņēmuma kārtā var notikt lietas mutiska izskatīšana, ja nav iespējams taisīt spriedumu, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem rakstiskajiem pierādījumiem. Turklāt, lai nodrošinātu pušu procesuālās tiesības, lietas mutiska izskatīšana vienmēr būtu jāorganizē pēc vismaz vienas puses pieprasījuma, ja prasības apmērs pārsniedz EUR 2000. Visbeidzot, tiesām būtu jācenšas panākt pušu izlīgumu, un tāpēc, ja puses apliecina gatavību panākt izlīgumu, tiesai šim nolūkam būtu jāorganizē lietas mutiska izskatīšana.

(12) Lietas mutiska izskatīšana, kā arī pierādījumu iegūšana, uzklausot lieciniekus, ekspertus vai puses, būtu jāveic ar distances saziņas līdzekļu starpniecību. Tam nevajadzētu skart pušu tiesības ierasties tiesā lietas mutiskai izskatīšanai. Lietas mutiskas izskatīšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkam dalībvalstīm būtu jāizmanto moderni distances saziņas līdzekļi, kas ļauj uzklausīt personu, tai neierodoties tiesā. Ja uzklausītās personas domicils ir citā dalībvalstī, nevis tās tiesas dalībvalstī, kurā iesniegta prasība, lietas mutiska izskatīšana būtu jāorganizē saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1206/2001[17]. Ja uzklausāmās puses domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa ar jurisdikciju, vai trešā valstī, lietas mutiska izskatīšana var notikt, izmantojot videokonferenci, telefonkonferenci vai citu piemērotu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pusei vienmēr vajadzētu būt tiesībām ierasties tiesā lietas mutiskai izskatīšanai, ja minētā puse to pieprasa. Tiesai būtu jāizmanto vienkāršākie un lētākie pierādījumu iegūšanas paņēmieni.

(13) Iespējamajām tiesvedības izmaksām var būt ietekme uz prasītāja lēmumu par prasības sniegšanu tiesā. Kopā ar citām izmaksām tiesas nodevas var mazināt prasītāju motivāciju sniegt prasību tiesā, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir noteiktas nesamērīgas tiesas nodevas. Tiesas nodevām vajadzētu būt samērīgām ar prasības apmēru, lai nodrošinātu tiesu pieejamību maza apmēra prasību pārrobežu gadījumos. Šīs regulas mērķis nav tiesu nodevu saskaņošana, tā vietā regulā tiek noteikts tiesu nodevas maksimālais pieļaujamais apmērs, lai tiesvedību būtu pieejama lielai prasītāju daļai, vienlaikus atstājot dalībvalstīm plašu rīcības brīvību tiesas nodevas aprēķina metodes un summas izvēlē.

(14) Nedrīkstētu būt tā, ka tiesas nodevas samaksai prasītājam būtu jāierodas tiesā vai jāalgo advokāts. Visās tiesās, kam ir jurisdikcija Eiropas maza apmēra prasību gadījumos, būtu jāpieņem vismaz bankas pārskaitījumi un tiešsaistes norēķinu sistēmās maksājumi ar kredītkartēm vai debetkartēm.

(15) Informācija par tiesas nodevām un apmaksas veidiem, kā arī par iestādēm vai organizācijām, kuras ir kompetentas sniegt praktisku palīdzību dalībvalstīs, būtu jāpadara pārredzamāka un viegli pieejama internetā. Dalībvalstīm būtu jāsniedz šī informācija Komisijai, kurai savukārt vajadzētu nodrošināt, ka informācija ir publiski pieejama un plaši izplatīta.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1896/2006[18] būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad uz strīdu attiecas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, šai procedūrai vajadzētu būt pieejamai arī pusei, kura ir iesaistīta Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā un kura ir iesniegusi paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu.

(17) Lai uzlabotu atbildētāju aizsardzību, Regulas (EK) Nr. 861/2007 I, II, III un IV pielikumā ietvertajās standarta veidlapās būtu jānorāda informācija par sekām, kas varētu rasties atbildētājam, ja viņš vai viņa neiebilst pret prasību vai neierodas tiesā, jo īpaši iespēja, ka pret atbildētāju var taisīt vai izpildīt spriedumu un ka var iestāties viņa atbildība par tiesvedības izdevumu segšanu. Informācijai pielikumos vajadzētu atspoguļot izmaiņas, kas paredzētas šajā regulā, piemēram, lai veicinātu distances saziņas līdzekļu izmantošanu starp tiesām un iesaistītajām personām.

(18) Attiecībā uz grozījumiem šīs regulas I, II, III un IV pielikumā pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību [Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas par savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā]/[neskarot minēta protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā tām nav saistoša un nav jāpiemēro].

(20) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tāpēc Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro.

(21) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 861/2007 un Nr. 1896/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 861/2007 groza šādi:

(1) regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

"2. pants

Darbības joma

1.           Šī regula attiecas uz civillietām un komerclietām neatkarīgi no tā, kāda tiesa tās izskata, ja prasības summa tad, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, nav lielāka par EUR 10 000, neņemot vērā procentus, izdevumus un izmaksātas summas. Jo īpaši tā neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām, kā arī uz valstu atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta iure imperii).

2.           Šo regulu nepiemēro, ja laikā, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, attiecīgā gadījumā visi turpmāk uzskaitītie elementi atradās vienā dalībvalstī:

(a) pušu domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta;

(b) līguma izpildes vieta;

(c) faktu, ar kuriem pamatota prasība, izcelsmes vieta;

(d) sprieduma izpildes vieta;

(e) tiesa, kurai ir jurisdikcija.

Domicilu nosaka saskaņā ar [Regulas (EK) Nr. 44/2001 59. un 60. pantu] / [Regulas (ES) Nr. 1215/2012 62. un 63. pantu].

3.           Šo regulu nepiemēro lietām par:

(a) fizisku personu statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju;

(b) īpašumtiesībām, ko rada laulības, uzturēšanas, testamentu un mantošanas tiesiskās attiecības;

(c) bankrotu, ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidāciju saistītām procedūrām, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām;

(d) sociālo nodrošinājumu;

(e) šķīrējtiesu;

(f) darba tiesībām;

(g) nekustama īpašuma īri, izņemot naudas prasījumiem;

(h) privātās dzīves neaizskaramības un ar to saistītu tiesību pārkāpumiem, arī goda un cieņas aizskaršanu.

4.           Šajā regulā termins "dalībvalsts" nozīmē jebkuru dalībvalsti, izņemot Dāniju.";

(2) regulas 3. pantu svītro;

(3) regulas 4. pantu groza šādi:

(a) panta 4. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

"Tiesa informē prasītāju par šādu noraidījumu.";

(b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Dalībvalstis nodrošina, lai prasības pieteikuma standarta A veidlapa papīra formātā ir pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kā arī elektroniskā formātā minēto tiesu vai attiecīgās centrālās iestādes tīmekļa vietnē.";

(4) regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra. Tiesa lietu izskata mutiski, ja tā uzskata, ka nav iespējams taisīt spriedumu, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem rakstiskajiem pierādījumiem, vai ja to pieprasa viena no pusēm. Tiesa var noraidīt šādu lūgumu, ja uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, lietas mutiska izskatīšana noteikti nav vajadzīga taisnīgai lietas izskatīšanai. Noraidījumu pamato rakstiski. Noraidījumu nevar apstrīdēt atsevišķi, nepārsūdzot pašu spriedumu.

Tiesa nevar noraidīt lūgumu par lietas mutisku izskatīšanu šādos gadījumos:

(a) prasības apmērs pārsniedz EUR 2 000, vai

(b) abas puses norāda savu gatavību noslēgt izlīgumu un pieprasa tiesai šim nolūkam organizēt lietas mutisku izskatīšanu. "

(5) regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

"8. pants

Lietas mutiska izskatīšana

1.           Lietas mutiska izskatīšana var notikt, izmantojot videokonferenci, telefonkonferenci vai citu piemērotu distances saziņas tehnoloģiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001, ja uzklausāmās puses domicils ir dalībvalstī, kas nav tās tiesas dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija.

2.           Pusei vienmēr ir tiesības ierasties tiesā un tikt uzklausītai, ja minētā puse to pieprasa.";

(6) regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

"9. pants

Pierādījumu iegūšana

1.           Tiesa nosaka sprieduma pieņemšanai vajadzīgo pierādījumu iegūšanas līdzekļus un apjomus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pierādījumu pieņemamībai. Tiesa var atļaut pierādījumus iegūt, izmantojot rakstiskas liecinieku, ekspertu vai pušu liecības. Ja pierādījumu iegūšanai nepieciešams uzklausīt kādu personu, uzklausīšana notiek saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

2.           Tiesa var iegūt ekspertu atzinumus vai mutiskas liecības tikai tad, ja nav iespējams taisīt spriedumu, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem pierādījumiem.

3.           Tiesa izmanto vienkāršāko pierādījumu iegūšanas metodi, kas rada vismazāk apgrūtinājumu.";

(7) regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

"11. pants

Palīdzība pusēm

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm pieejama praktiska palīdzība veidlapu aizpildīšanā. Šāda palīdzība jo īpaši ir pieejama, lai noteiktu, vai procedūra izmantojama nolūkā izšķirt attiecīgo strīdu, noteiktu tiesu, kurai ir jurisdikcija, aprēķinātu procentus, kas pienākas, un noteiktu dokumentus, kuri jāpievieno.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas par iestādēm vai organizācijām, kuras ir kompetentas sniegt palīdzību saskaņā ar 1. punktu, papīra formātā ir pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kā arī elektroniskā formātā minēto tiesu vai attiecīgās centrālās iestādes tīmekļa vietnē.";

(8) regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

"13. pants

Dokumentu izsniegšana un pārējā saziņa starp pusēm un tiesu

1.           Regulas 5. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētos dokumentus piegādā pa pastu vai izsniedz elektroniskiem līdzekļiem, un piegādi apliecina apstiprinājums par saņemšanu ar saņemšanas datumu. Dokumentus elektroniskā formātā izsniedz tikai pusei, kura iepriekš skaidri ir apliecinājusi savu piekrišanu tam, ka dokumentus var izsniegt elektroniskā formātā. Dokumentu izsniegšanu elektroniskiem līdzekļiem var apliecināt automātisks piegādes apstiprinājums.

2.           Visa 1. punktā neminētā rakstiskā saziņa starp tiesu un pusēm notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un to apliecina apstiprinājums par saņemšanu – ja šādu līdzekļu izmantošana ir pieļauta procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tikai tad, ja puse ir piekritusi šādu saziņas līdzekļu izmantošanai.

3.           Ja piegāde saskaņā ar 1. punktu nav iespējama, tos var piegādāt, izmantojot vienu no paņēmieniem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1896/2006 13. vai 14. pantā. Ja saziņa nav iespējama saskaņā ar 2. pantu, var izmantot jebkuru citu saziņas metodi, kas ir atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.";

(9) iekļauj šādu jaunu pantu:

"15.a pants

Tiesas nodevas un to apmaksas veidi

1.           Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām iekasējamā tiesas nodeva nepārsniedz 10 % no prasības apmēra, tajā neieskaita procentus, izdevumus un izmaksātās summas. Ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām dalībvalstis iekasē minimālo tiesas nodevu, tā nepārsniedz EUR 35 laikā, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka puses var samaksāt tiesas nodevu, izmantojot distances norēķinu līdzekļus, tostarp bankas pārskaitījumus un tiešsaistes norēķinu sistēmas maksājumiem ar kredītkartēm vai debetkartēm.";

(10) regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Apelācijas sūdzību gadījumā piemēro 15. a un 16. pantu.";

(11) regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

"18. pants

Obligāti sprieduma pārskatīšanas standarti

1.           Atbildētājam, kas nebija ieradies tiesā, ir tiesības prasīt pārskatīt spriedumu, kas pieņemts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, tās dalībvalsts tiesā, kurai ir jurisdikcija un kurā spriedums pieņemts, ja:

(a) atbildētājam netika laikus izsniegta pieteikuma veidlapa, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai arī

(b) atbildētājs nav varējis iebilst pret prasību force majeure vai no viņa neatkarīgu ārkārtēju apstākļu dēļ;

izņemot gadījumu, ja atbildētājs nav pārsūdzējis spriedumu, kad viņam bija iespējams to darīt.

2.           Termiņš pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanai ir 30 dienas. To skaita no dienas, kad atbildētājs faktiski ir iepazinies ar sprieduma saturu un ir varējis attiecīgi reaģēt, vēlākais no dienas, kad ir veikts pirmais izpildes pasākums, kura rezultātā atbildētāja īpašums pilnībā vai daļēji nav pieejams. Termiņu nedrīkst pagarināt attāluma dēļ.

3.           Ja tiesa noraida 1. punktā minēto pārskatīšanas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst nevienam no attiecīgajā punktā minētajiem pārskatīšanas pamatiem, spriedums paliek spēkā.

Ja tiesa izlemj, ka pārskatīšanai ir pamats kāda 1. punktā minētā iemesla dēļ, Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pasludināts spriedums nav spēkā. Kreditors tomēr nezaudē noilguma vai ierobežojuma termiņu pārtraukšanas priekšrocības.";

(12) regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) regulas 20. panta 2. punktā minētā apliecinājuma eksemplāru un, vajadzības gadījumā, apliecinājuma 4.3. sadaļā norādītās sprieduma būtības tulkojumu izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai – ja attiecīgajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas – oficiālajā tiesvedības valodā, vai vienā no oficiālajām tiesvedības valodām, ko lieto teritorijā, kurā veicama sprieduma izpilde saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai citā valodā, ko izpildes dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda vismaz vienu Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda, bet ir tai pieņemama attiecībā uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Apliecinājuma 4.3. sadaļā norādītās sprieduma būtības tulkojumu sagatavo persona, kas ir kvalificēta tulkojumu sagatavošanai kādā no dalībvalstīm.";

(13) regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

"25. pants

Informācija par jurisdikciju, saziņas līdzekļiem, apelācijas sūdzībām, tiesas nodevām, to apmaksas veidiem un pārskatīšanu

1.           Ne vēlāk kā [sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis Komisijai paziņo:

(a) kurām tiesām ir jurisdikcija pieņemt spriedumus Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām;

(b) kādus saziņas līdzekļus var izmantot Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām un kādi līdzekļi tiesām ir pieejami saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

(c) kādā apmērā ir tiesas nodevas Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām vai kā tās tiek aprēķinātas, kā arī kādi ir pieņemamie maksājumu veidi tiesas nodevu apmaksai saskaņā ar 15.a pantu;

(d) kuras iestādes vai organizācijas ir kompetentas sniegt praktisku palīdzību saskaņā ar 11. pantu;

(e) vai saskaņā ar to procesuālajām tiesībām atbilstoši 17. pantam ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību, un termiņu, kādā tāda apelācijas sūdzība jāiesniedz, un kurā tiesā apelācijas sūdzību var iesniegt;

(f) kādas ir procedūras, lai pieprasītu pārskatīšanu, kā tas paredzēts 18. pantā;

(g) valodas, kas ir pieņemamas saskaņā ar 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un

(h) kurām iestādēm ir sprieduma izpildes kompetence un kurām iestādēm ir kompetence, lai piemērotu 23. pantu.

Dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.

2.           Saskaņā ar 1. punktu paziņoto informāciju Komisija dara publiski pieejamu, izmantojot piemērotus līdzekļus, piemēram, publicējot internetā.";

(14) regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

"26. pants Pielikuma grozījumi

1.           Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz I, II, III un IV pielikuma grozījumiem.";

(15) regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

"27. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 26. pantā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu, sākot no [regulas spēkā stāšanās diena].

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Saskaņā ar 26. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.";

(16) regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

"28. pants Pārskatīšana

Līdz [pieci gadi pēc regulas piemērošanas dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas darbību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvus priekšlikumus.

Šim nolūkam un līdz tam pašam datumam dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām ietvaros iesniegto pieteikumu skaitu, kā arī pieprasījumu par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām ietvaros taisīto spriedumu izpildi skaitu. "

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1896/2006 17. pantu aizstāj ar šādu:

"17. pants

Paziņojuma par iebildumu iesniegšanas sekas

1.           Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, tiesvedība turpinās izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā izbeigt tiesvedību. Tiesvedību turpina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a) jebkuru piemērojamo vienkāršoto procedūru, jo īpaši procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 861/2007 vai

(b) parasta civilprocesa noteikumiem.

Ja prasītājs ir iesniedzis savu prasību, izmantojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, nekas valsts tiesību aktos neskar viņa stāvokli turpmākā parastā civilprocesa procedūrā.

2.           Turpināšanu parastā civilprocesā 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

3.           Prasītāju informē par to, vai atbildētājs ir iesniedzis paziņojumu par iebildumu, kā arī par jebkuru turpināšanu parastā civilprocesā 1. punkta nozīmē."

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [seši mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[19]

33. sadaļa – Tiesiskums

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[20]

Ø Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Tiesiskuma telpas attīstība, „Tiesiskums izaugsmei”

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. ..

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās

Attiecīgās ABM/ABB darbības

33 03

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Eiropas procedūras maza apmēra prasībām vienkāršošana, izmaksu un laika patēriņa samazināšana, labāka tiesas pieejamība maza apmēra prasībām.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

[…]

Rādītāji lietderības un efektivitātes pārbaudei ir šādi:

- palielināt pieteikumu skaitu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām ietvaros – gan prasībām, kuru apmērs ir līdz EUR 2 000, gan prasībām, kuru apmērs ir robežās no EUR 2 000 līdz EUR 10 000 – informācija no Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, Eirobarometra aptaujām, Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net);

- samazināt procedūras kopējās izmaksas un laika patēriņu uz vienu lietu, tostarp D veidlapas tulkošanas izmaksas – Eirobarometra aptaujas, ECC-Net;

- padarīt pārredzamāku informāciju par tiesas nodevām un to apmaksas metodēm, kā arī par praktisko palīdzību – Eirobarometra aptaujas, ECC-Net;

- samazināt tiesu slodzi uz vienu lietu, izmantojot procedūru [maza apmēra prasībām], nevis valsts tiesu parastās vai vienkāršotās procedūras – Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, tiesnešu aptaujāšana vairākās dalībvalstīs.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, pārskatīšana

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES rīcības nepieciešamība tika noteikta jau 2007. gadā, kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 861/2007. Pašreizējās rīcības pamatuzdevums ir turpināt samazināt nesamērīgas tiesvedības izmaksas maza apmēru prasību gadījumos pārrobežu strīdos ES. Šo mērķi nevar sasniegt dalībvalstīs, jo tas saistīts ar procedūru, kas noteikta ES regulā. Rīcība ES līmenī ir nepieciešama, lai turpinātu uzlabot un vienkāršot Eiropas procedūru un padarītu to pieejamu lielākam skaitam gadījumu, paplašinot tās darbības jomu un palielinot summas robežvērtību – no tā gūtu labumu patērētāji un MVU.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

[…]

Tomēr, neraugoties uz pozitīvo devumu, ko procedūra varētu sniegt, samazinot pārrobežu prasību tiesvedības izmaksas un laiku, tā joprojām nav plaši zināma un tiek nepietiekami izmantota – kaut pagājuši vairāki gadi kopš šīs regulas piemērošanas sākuma. Eiropas Parlaments 2011. gada rezolūcijā[21] apstiprināja, ka ir jādara vairāk attiecībā uz juridisko noteiktību, valodu barjerām un procedūru pārredzamību. Tas aicināja Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji un uzņēmumi ir labāk informēti un plašāk izmantotu esošos tiesību aktus, piemēram, Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (ESCP). Patērētāju un uzņēmumu pārstāvji ir ierosinājuši uzlabojumus regulā, lai tā būtu vēl labvēlīgāka attiecībā uz patērētājiem un uzņēmumiem, īpaši MVU. Arī dalībvalstis ir konstatējušas dažas nepilnības pašreizējā regulā, kuras būtu jānovērš.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (pārstrādātā regula "Brisele I") mērķis ir saskaņot privāto starptautisko tiesību normas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tajā, piemēram, noteikts, ka "dalībvalstī pieņemtu spriedumu bez kādas īpašas procedūras atzīst pārējās dalībvalstīs." Šādas īpašas procedūras, kas tiks atceltas no 2015. gada 10. janvāra attiecībā uz visiem spriedumiem civillietās un komerclietās, ir pazīstamas kā exequatur procedūras.

Eiropas procedūras maza apmēra prasībām regula (ESCP regula) pēc būtības ir instruments, kas vienkāršo procedūras strīdu par maza apmēra prasībām izskatīšanai – pieteikuma iesniegšanu, izmantojot standarta veidlapu, pamatā rakstisku procedūras norisi, pušu uzklausīšanu un pierādījumu iegūšanu, pušu pārstāvību, izmaksas un termiņus.

ESCP regulā ietverti arī noteikumi, ar kuriem atceļ exequatur procedūru attiecība uz spriedumu atzīšanu, kas pieņemti vienkāršotā procedūrā (20. pants), un šajā jautājumā tā pārklājas ar pārstrādāto regulu "Brisele I". Tomēr attiecībā uz sprieduma izpildes rīkojumu ESCP regula ir vienkāršota salīdzinājumā ar pārstrādāto regulu "Brisele I" – Eiropas procedūras maza apmēra prasībām D veidlapa ir pārstrādātās regulas "Brisele I" I pielikuma vienkāršota versija.

No 2015. gada 10. janvāra (diena, kad stājas spēkā pārstrādātā regula "Brisele I") ESCP regulas noteikumu lielākā daļa, kas attiecas uz procedūras vienkāršošanu, kā arī uz izpildi, būs Eiropas procedūras maza apmēra prasībām radīta pievienotā vērtība tiktāl, ciktāl tie vienkāršos procedūru salīdzinājumā ar pārstrādāto regulu "Brisele I".

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨  Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

Ø Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no regulas pieņemšanas,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[22]

Ø Komisijas īstenota centralizēta netieša pārvaldība 

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[23]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība  kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība  kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība  kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

 Pārskats / ziņojums tiks sagatavots pēc pieciem gadiem. Ziņojumiem būtu jāpievieno grozījumu priekšlikums, ja nepieciešams.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

 Nav apzinātu risku.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

[…] n.p.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

[…] n.p.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts … … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. ([24]) || no EBTA valstīm[25] || no kandidātvalstīm[26] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[3] || [33.03.01 [programma „Tiesiskums”] || Dif./ || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija… … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[3] || [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || [3. izdevumu kategorija..……………………………………………………………….]

JUST ĢD || || || 2014. gads[27] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcija Nr. 33 03 01 || Saistības || (1) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,150 || 0 || 0 || 150.000

Maksājumi || (2) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,150 || 0 || 0 || 150.000

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1 a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2 a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[28] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ – JUST ģenerāldirektorāta apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,150 || 0 || 0 || 150.000

Maksājumi || =2+2a +3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,150 || 0 || 0 || 150.000

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,150 || 0 || 0 || 150.000

Maksājumi || =5+ 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,150 || 0. || 0 || 150.000

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. – 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

JUST ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,182

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,105

KOPĀ JUST ĢD || Apropriācijas || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,287

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,287

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. – 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,191 || 0,041 || 0,041 || 0,437

Maksājumi || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,191 || 0,041 || 0,041 || 0,437

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– Ø  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[29] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS Īstenošanas uzraudzība[30] || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || 0 || || 0 || || 0 || || 0 || 1 || 0,150 || || 0 || || 0 || 1 || 0,150

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 0 || || 0 || || 0 || || 0 || 1 || 0,150 || || 0 || || 0 || 1 || 0,150

2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 0 || || 0 || || 0 || || 0 || 1 || 0,150 || || 0 || || 0 || 1 || 0,150

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

–      Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

–      X Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads [31] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,182

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,105

Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,287

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[32] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma -  Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,287

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Ø  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

33 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[33]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy [34] || - Galvenā mītne[35] || || || || || || ||

- Delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026 || 0,026

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Iesaistītie ierēdņi pārraudzīs tiesību akta piemērošanu dalībvalstīs un sagatavos īstenošanas pasākumus, kā aprakstīts 26. pantā, sagatavos komiteju (27. pants) un veiks regulas pārskatīšanu n+5 gadā (28. pants).

Ārštata darbinieki || n. p.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– Ø  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[36].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

ØPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopējās

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ – Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– Ø  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[37]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka Savienība "piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta". Lai izveidotu tādu telpu, Eiropas Savienība veido tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme.

[2]               ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm.

[3]               Citi vienkāršošanas elementi regulā ir konkrēti termiņi pušu un tiesas procesuālajām darbībām un tas, ka princips “zaudētājs maksā” tiek ierobežots ar saprātīgām izmaksām.

[4]               Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcija par strīdu alternatīvu izšķiršanu civillietās, komerclietās un ģimenes lietās (2011/2117(INI)).

[5]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ziņojums par ES pilsonību, ES pilsoņi – jūsu tiesības, jūsu nākotne", COM (2013) 269 final, 15.-16. lpp.

[6]               COM(2012) 225 galīgā redakcija.

[7]               Īpašais Eirobarometrs Nr. 395 par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, pieejams http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_395_sum_en.pdf.

[8]               Vairākas atbildes Komisija saņēma kā atsevišķus dokumentus. Šeit norādītie procentos izteiktie rezultāti atspoguļo tikai tiešsaistes apspriešanas laikā saņemtās atbildes. Tomēr ietekmes novērtējumā ir ņemtas vērā visas atbildes.

[9]               Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Somija, Vācija un Zviedrija.

[10]             Ir trīs procesuāli posmi, ko skar pienākums izmantot pasta sūtījumu: pieteikuma izsniegšana atbildētājam, sprieduma izsniegšana prasītājam un sprieduma izsniegšana atbildētājam. No regulas pašreizējā teksta nav skaidrs, vai ir jāizsniedz arī uzaicinājums uz lietas mutisku izskatīšanu. Tomēr praksē daudzās dalībvalstīs visa saziņa starp pusēm un tiesu notiek pa pastu.

[11]             Skatīt Lietu C-119/13 Eco-cosmetics Gmbh & Co.KG / Virginie Laetitia Barbara Dupuy, Lietu C-120/13 Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. m.b.h. / Tetyana Bonchyk un Lietu C-121/13 Rechtsanwaltskanzlei CMS Hasche Sigle, Partnerschaftsgesellschaft / Xceed Holding Ltd.

[12]             OV C , , … lpp.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.).

[14]             OV C , , … lpp.

[15]             Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.).

[16]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

[17]             Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).

[19]             ABM –  budžeta vadības pa darbības jomām, ABB –  budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[20]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[21]             Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcija par strīdu alternatīvu izšķiršanu civillietās, komerclietās un ģimenes lietās (2011/2117(INI)).

[22]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[23]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[24]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[25]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[26]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[27]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[28]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[29]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[30]             Konkrētie mērķi,  kas norādīti 1.4.2. punktā.

[31]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[32]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[33]             CA – līgumdarbinieki, INT – aģentūras darbinieki (t. s. intérimaires), JED – jaunākie eksperti delegācijās (jeunes experts en délégations), LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti.

[34]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[35]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[36]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[37]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.