PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Policijas birojs (Eiropols) tika izveidots kā starpvaldību struktūra, ko reglamentēja starp dalībvalstīm noslēgta konvencija, kura stājās spēkā 1999. gadā. Ar Padomes 2009. gadā pieņemtu lēmumu Eiropols kļuva par ES aģentūru, ko finansē no ES budžeta.

Eiropola uzdevums ir sniegt atbalstu valstu tiesībaizsardzības dienestu darbībai un to savstarpējai sadarbībai, lai novērstu smagus noziegumus un terorismu un cīnītos pret tiem. Eiropols veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un veic noziedzības analīzi, lai palīdzētu valstu policijas spēkiem veikt pārrobežu izmeklēšanu.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 88. pantā paredzēts, ka Eiropolu pārvalda ar regulu, kuru pieņem ar parasto likumdošanas procedūru. Tajā arī prasīts, lai likumdevēji noteiktu kārtību Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem.

Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) kā ES aģentūru izveidoja 2005. gadā, un tā ir atbildīga par darbībām saistībā ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību. Tās mērķis ir veicināt sadarbību starp valstu policijas spēkiem, rīkojot kursus, kam piemīt policijas darbības Eiropas dimensija. Tā nosaka kopējas mācību programmas par konkrētām tēmām, izplata attiecīgus pētniecības rezultātus un labāko praksi, koordinē augstāko policijas amatpersonu un mācībspēku apmaiņas programmu un var darboties kā partnere ES dotācijās konkrētiem projektiem.

Eiropadome „Stokholmas programmā – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā”[1] aicināja Eiropolu kļūt par „centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti,” un prasīja izveidot Eiropas apmācības shēmas un apmaiņas programmas visu attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem valstu un ES līmenī, paredzot CEPOL būtisku lomu Eiropas dimensijas nodrošināšanā.

Paziņojumā „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai”[2] Komisija noteica galvenos uzdevumus, principus un pamatnostādnes rīcībai saistībā ar drošības jautājumiem ES iekšienē un ierosināja vairākas darbības, iesaistot Eiropolu un CEPOL, lai pievērstos riskiem, kurus drošībai rada smagā noziedzība un terorisms.

Pēdējo desmit gadu laikā ES ir pieredzējusi smagās un organizētās noziedzības pieaugumu, kā arī noziegumu veidu dažādošanos.[3] Eiropola ES Smagās un organizētās noziedzības 2013. gada draudu novērtējumā (SOCTA 2013) konstatēts, ka „smagā un organizētā noziedzība kļūst par arvien dinamiskāku un kompleksāku parādību un joprojām rada būtiskus draudus ES drošībai un labklājībai.”[4] Pētījumā arī norādīts, ka „arī globalizācijas ietekme uz sabiedrību un uzņēmējdarbību ir veicinājusi būtisku jaunu noziedzīgas darbības veidu rašanos, noziedznieku tīkliem izmantojot tiesiskā regulējuma nepilnības, darbojoties internetā un izmantojot ekonomiskās krīzes izraisītus apstākļus, lai, īpaši neriskējot, gūtu ieņēmumus no noziedzīgām darbībām.”[5] Internets tiek izmantots, lai organizētu un veiktu noziedzīgas darbības, un tas kalpo par saziņas līdzekli un vietu darījumu veikšanai, vervēšanai un finanšu pakalpojumiem. Turklāt tas veicina jaunus kibernoziedzības veidus, krāpšanos ar maksājumu kartēm, kā arī materiālu izplatīšanu, kuros redzama seksuālā vardarbība pret bērniem[6].

Tādējādi smagie noziegumi nodara arvien lielāku kaitējumu cietušajiem, rada lielus zaudējumus ekonomikai un grauj drošības sajūtu, bez kuras cilvēki nevar efektīvi īstenot savas brīvības un individuālās tiesības. Tādi noziegumi kā cilvēku tirdzniecība[7], nelikumīga narkotiku tirdzniecība[8] un šaujamieroču tirdzniecība[9], finanšu noziegumi, piemēram, korupcija[10], krāpšana[11] un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana[12] un kibernoziedzība[13] ne vien apdraud Eiropas iedzīvotāju personīgo un ekonomisko drošību, bet arī rada milzīgus ieņēmumus no noziedzīgām darbībām, kas stiprina noziedznieku tīklu varenību un atņem publiskajām iestādēm tik nepieciešamos ieņēmumus. Būtiskus draudus ES drošībai aizvien rada terorisms, jo Eiropas valstu sabiedrības joprojām ir pakļautas teroristu uzbrukumu draudiem[14].

Noziedzība ir viens no pieciem galvenajiem faktoriem, kas satrauc ES pilsoņus.[15] Atbildēs uz jautājumu, uz kurām jomām ES iestādēm būtu jāliek lielāks uzsvars, cīņa pret noziedzību tiek minēta ceturtajā vietā.[16] Nesen veiktā apsekojumā vairums ES interneta lietotāju pauda lielas bažas par kiberdrošību un kibernoziedzību.[17]

To ņemot vērā, ir nepieciešamas ES aģentūras, kas efektīvi sniegtu atbalstu sadarbībai, informācijas apmaiņai un apmācībai tiesībaizsardzības jomā.

Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām, kuru 2012. gada jūlijā apstiprināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija[18], ir izklāstīti principi tādu aģentūru kā Eiropols un CEPOL pārvaldības kārtībai. Vienotajā pieejā arī norādīts, ka “aģentūru apvienošana būtu jāapsver gadījumos, kad to attiecīgie pienākumi pārklājas, kad varētu apvienot sinerģijas vai kad aģentūras būtu daudz efektīvākas, ja tās iekļautu lielākā struktūrā”.

Apvienojot Eiropolu un CEPOL vienotā aģentūrā, kas atrastos pašreizējā Eiropola galvenajā mītnē Hāgā, tiktu panākta būtiska sinerģija un efektivitāte. Apvienojot Eiropola policijas operatīvās sadarbības zinātību ar CEPOL speciālajām zināšanām apmācības un izglītības jomā, tiktu stiprinātas saites un panākta sinerģija starp abām jomām. Kontakti starp operatīvajiem un apmācības darbiniekiem, kas strādātu vienotā aģentūrā, palīdzētu konstatēt apmācības vajadzības, tādējādi vairojot ES apmācības būtiskumu un labāk koncentrētos uz galvenajiem aspektiem, no kā iegūtu ES policijas sadarbība kopumā. Tiktu novērsta atbalsta funkciju dublēšanās, un gūtos ietaupījumus varētu pārvietot uz citām pozīcijām un ieguldīt galvenajās operatīvajās un apmācības funkcijās. Tas ir īpaši svarīgi ekonomikas kontekstā, ņemot vērā to, ka valstu un ES resursi ir ierobežoti un resursi ES tiesībaizsardzības apmācības stiprināšanai citādi varētu nebūt pieejami.

Tādēļ šajā regulas priekšlikumā ir sniegts tiesiskais regulējums jaunam Eiropolam, kas būtu tiesību un saistību pārņēmējs un aizstātu Eiropolu, kas izveidots ar Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), un CEPOL, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL).

Priekšlikums atbilst Lisabonas Līguma prasībām, Stokholmas programmā paredzētajam, dokumentā “ES Iekšējās drošības stratēģija darbībā” izvirzītajām prioritātēm un Vienotajai pieejai par ES decentralizētajām aģentūrām.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Dialogi par Eiropola, CEPOL un ES tiesībaizsardzības apmācības reformas sagatavošanu notika 2010. un 2011. gadā starp Komisiju un Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropola valdes un CEPOL valdes pārstāvjiem, kā arī valstu parlamentu pārstāvjiem.

Saskaņā ar savu „labāka regulējuma” politiku Komisija veica divus politikas alternatīvu ietekmes novērtējumus attiecībā uz Eiropolu un CEPOL.[19]

Ietekmes novērtējums par Eiropolu balstījās uz diviem politikas mērķiem – vairot dalībvalstu informācijas sniegšanu Eiropolam un izveidot datu apstrādes vidi, kas ļauj Eiropolam pilnībā sniegt palīdzību dalībvalstīm smagās noziedzības un terorisma novēršanā un apkarošanā. Attiecībā uz pirmo minēto mērķi tika novērtēti divi politikas risinājumi – i) precizēt dalībvalstu juridisko pienākumu sniegt Eiropolam datus, paredzot katrai dalībvalstij atsevišķi stimulus un ziņošanas mehānismu par sniegumu, un ii) sniegt Eiropolam piekļuvi attiecīgajām valstu tiesībaizsardzības datubāzēm uz „trāpījums ir”/ „trāpījuma nav” pamata. Attiecībā uz politikas mērķi saistībā ar datu apstrādes vidi tika vērtēti divi politikas risinājumi: i) abu esošo analīzes darba datņu apvienošana vienā un ii) jauna apstrādes vide, izveidojot procesuālos aizsardzības pasākumus, lai īstenotu datu aizsardzības principus, īpašu uzsvaru liekot uz integrētu privātuma aizsardzību.

Ietekmes novērtējums par CEPOL tika balstīts uz diviem politikas mērķiem – i) nodrošināt kvalitatīvāku, apvienotāku un saskanīgāku apmācību plašākam tiesībaizsardzības amatpersonu lokam pārrobežu jautājumos un ii) izveidot satvaru, lai to sasniegtu saskaņā ar Vienoto pieeju par ES decentralizētajām aģentūrām. Tā kā Komisija iesniedz Tiesībaizsardzība apmācības shēmu, kuras īstenošanai būs nepieciešami papildu resursi, Komisija izskatīja dažādus risinājumus, tostarp CEPOL kā atsevišķas aģentūras stiprināšanu un racionalizēšanu un CEPOL un Eiropola funkciju pilnīgu vai daļēju apvienošanu jaunā Eiropola aģentūrā.

Atbilstīgi Komisijas izveidotajai metodoloģijai katrs politikas risinājums tika novērtēts ar starpdienestu vadības grupas palīdzību, ņemot vērā tā ietekmi uz drošību, izmaksām (tostarp uz ES iestāžu budžetu) un uz pamattiesībām.

Kopējās ietekmes novērtējuma rezultātā tika izstrādāts vēlamais politikas risinājums, kas ir iekļauts šajā priekšlikumā. Saskaņā ar novērtējumu tā īstenošanas rezultātā tiktu palielināta Eiropola efektivitāte, tam darbojoties kā aģentūrai, kas sniedz visaptverošu atbalstu tiesībaizsardzības amatpersonām Eiropas Savienībā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 88. pants un 87. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

Tiesību akta priekšlikuma mērķis un saturs

Šā priekšlikuma mērķi ir šādi.

· Pielāgot Eiropolu Lisabonas līguma prasībām, izveidojot Eiropola tiesisko regulējumu regulas veidā un ieviešot mehānismu Eiropola darbību kontrolei, kuru veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem. Šādi tiktu veicināta Eiropola demokrātiskā leģitimitāte un atbildība Eiropas pilsoņu priekšā.

· Pildīt Stokholmas programmas mērķus, padarot Eiropolu par „centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm” un izveidojot Eiropas apmācības shēmas un apmaiņas programmas visiem attiecīgiem tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem valsts un ES līmenī.

· Piešķirt Eiropolam jaunus pienākumus, lai tas varētu sniegt visaptverošāku atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm dalībvalstīs. Tostarp Eiropols pārņemtu pašreizējos CEPOL uzdevumus tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības un Tiesībaizsardzības apmācības shēmas izstrādes jomā. Tas ietver arī iespēju, ka Eiropolā būtu izvietoti ES specializētās zinātības centri dažu noziedzības veidu apkarošanai, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, īpaši Eiropas Kibernoziedzības centrs.

· Nodrošināt Eiropolam stingru datu aizsardzības režīmu, īpaši, lai nodrošinātu, ka Eiropola datu aizsardzības uzraudzītājs ir pilnīgi neatkarīgs, var darboties efektīvi un viņam ir pietiekamas iejaukšanās pilnvaras.

· Uzlabot Eiropola pārvaldību, cenšoties uzlabot efektivitāti un pielāgojot Eiropolu principiem, kas noteikti Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām.

Minētos mērķus ar priekšlikumu sasniedz šādā veidā.

1. Eiropola pielāgošana Lisabonas līguma prasībām, palielinot tā pārskatatbildību

Regula nodrošina, ka Eiropola darbības pārrauga ES pilsoņu demokrātiski ievēlēti pārstāvji. Ierosinātie noteikumi atbilst Komisijas 2010. gada Paziņojumam par procedūrām Eiropola darbību pārraudzībai, kuru veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem.[20]

Konkrēti, Eiropas Parlaments un valstu parlamenti

· katru gadu saņem informāciju ar gada darbības pārskatu un galīgo pārskatu starpniecību;

· informācijas nolūkos saņem draudu novērtējumus, stratēģiskās analīzes un vispārējos ziņojumus par stāvokli saistībā ar Eiropola mērķiem, kā arī Eiropola pasūtīto pētījumu un novērtējumu rezultātus un sadarbības vienošanās ar trešo valstu iestādēm, lai īstenotu starptautiskos nolīgumus, kurus Eiropas Savienība noslēgusi ar attiecīgo trešo valsti;

· informācijas nolūkos saņem daudzgadu un gada darba programmas, kad tās tiek pieņemtas;

· saņem ziņojumus par informācijas apjomu un kvalitāti, kuru Eiropolam sniegusi katra dalībvalsts, un par to valsts vienību sniegumu;

· var apspriest ar izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju jautājumus par to, kā Eiropols ņem vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

Turklāt Eiropas Parlaments

· pilda savu budžeta iestādes pienākumu, konkrēti, saņem tāmi, saņem budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par attiecīgo finanšu gadu, var lūgt jebkādu informāciju, kas nepieciešama budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai, un sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

· ir iestāde, ar kuru apspriežas par Eiropola daudzgadu darba programmu;

· saņem informāciju par Eiropola gada darba programmu;

· var aicināt valdes izraudzīto kandidātu uz Eiropola izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amatu uz uzklausīšanu parlamenta kompetentajā komitejā;

· var aicināt izpilddirektoru atbildēt uz tā jautājumiem par savu sniegumu.

Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot pārraudzību, bet vienlaikus tiktu garantēta operatīvās informācijas konfidencialitāte, Eiropolam un Eiropas Parlamentam nepieciešams noslēgt darba vienošanos par piekļuvi Eiropas Savienības klasificētajai informācijai un sensitīvai neklasificētai informācijai, kuru apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību.

2. Eiropols kā centrs informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm

Lai uzlabotu Eiropola izlūkdatu ainu tā, lai tas varētu sniegt labāku atbalstu dalībvalstīm un labāku informāciju, uz ko balstīt ES politikas izstrādi, priekšlikuma mērķis ir stiprināt dalībvalstu veikto informācijas sniegšanu Eiropolam. Tas tiek panākts, stiprinot dalībvalstu pienākumu sniegt Eiropolam attiecīgos datus. Tiek piedāvāts stimuls, paplašinot tiesībaizsardzības dienestu iespējas saņemt finansiālu atbalstu pārrobežu izmeklēšanai jomās, izņemot euro viltošanu. Tiek ieviests ziņošanas mehānisms, lai uzraudzītu, kā dalībvalstis sniedz Eiropolam datus.

Lai Eiropols varētu labāk veidot saiknes starp datiem, kas jau ir tā rīcībā, un attiecīgi tos analizēt, ir pārprojektēta aģentūras apstrādes arhitektūra. Tajā vairs netiek iepriekš definētas datubāzes vai sistēmas, bet gan pieņemta privātuma integrētas aizsardzības pieeja un pilnīga pārredzamība attiecībā uz Eiropola datu aizsardzības inspektoru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Augsti datu aizsardzības un datu drošības standarti tiek sasniegti, izmantojot procesuālos aizsardzības pasākumus, kurus piemēro visai konkrēta veida informācijai. Regulā tiek sīki noteikti datu apstrādes darbību nolūki (šķērspārbaude, stratēģiskā analīze vai cita vispārīga rakstura operatīvā analīze konkrētos gadījumos), informācijas avoti un kas var piekļūt datiem. Tajā tiek arī uzskaitītas personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt katrai konkrētai informācijas apstrādes darbībai. Tādējādi Eiropols varētu pielāgot savu IT arhitektūru turpmākiem ES tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumiem un vajadzībām. Kad tā būtu gatava, Eiropols varētu sasaistīt un analizēt attiecīgos datus, samazināt kavējumus tendenču un rīcības modeļu apzināšanā un samazināt datu vairākkārtīgu glabāšanu. Vienlaikus tiktu garantēti augsti datu aizsardzības standarti. Minēto standartu ievērošanu uzraudzītu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

Tādējādi Eiropola analītiķi iegūtu plašāku smagās noziedzības un terorisma ainu ES. Viņi spētu ātri noteikt tendences un rīcības modeļus visām noziedzības izpausmēm un izstrādāt visaptverošākus un atbilstīgākus izlūkdatu ziņojumus, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

3. Jauni pienākumi – apmācība un ES centru veidošana, lai cīnītos pret konkrētiem noziegumiem

Lai panāktu sinerģiju saistībā ar ES atbalstu policijas darbībai un pilnībā varētu īstenot ES Tiesībaizsardzības apmācības shēmu, kas tiek ierosināta līdztekus šai regulai,[21] Eiropols pārņems un izvērsīs tālāk uzdevumus, ko iepriekš veica CEPOL. Ciešāka saikne starp apmācību un operatīvo darbu nodrošinās tiesībaizsardzības amatpersonu mērķtiecīgāku un atbilstīgāku apmācību.

Eiropols ar jauna departamenta – tā dēvētās Eiropola akadēmijas – starpniecību uzņemsies atbildību par tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības atbalstīšanu, izstrādi, sniegšanu un koordinēšanu stratēģiskā līmenī un nevis vienīgi attiecībā uz augstākajām policijas amatpersonām (kā tas ir saskaņā ar pašreizējo CEPOL lēmumu). Ar šiem pasākumiem pievērsīsies vajadzībām pēc informētības un zināšanām par starptautiskiem un Savienības instrumentiem, pamudinājumam uz pārrobežu sadarbību, specializētām zināšanām konkrētās noziedzības vai policijas darbības tematiskajās jomās un sagatavošanās pasākumiem dalībai ES civilās policijas misijās trešās valstīs. Tā būs atbildīga par izglītības līdzekļu izstrādi un izvērtēšanu saistībā ar vajadzībām, kas noteiktas regulāros apmācības vajadzību novērtējumos. Tā sniegs ieguldījumu pētniecībā un attiecīgos gadījumos centīsies veicināt un veidot partnerības ar Savienības struktūrām un privātām akadēmiskām iestādēm.

Valdes sastāvs, funkcijas un procedūras atspoguļo Eiropola jaunos uzdevumus saistībā ar tiesībaizsardzības apmācību, kā arī labāko praksi, kas izklāstīta Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām.

Valdei padomus sniegs zinātniska komiteja, lai nodrošinātu Eiropola apmācības pasākumu zinātnisko kvalitāti un sniegtu ievirzi šajā sakarā.

Lai stiprinātu ES spējas stāties pretī konkrētām noziedzības izpausmēm, kam īpaši nepieciešama kopīga rīcība, Eiropolam tiek dota iespēja veidot centrus cīņai pret konkrētiem noziedzības veidiem, piemēram Eiropas Kibernoziedzības centru.

Šādi ES centri, kuros tiktu apvienotas dažādas pieejas cīņai pret konkrētu noziedzības veidu, dotu pievienoto vērtību dalībvalstu pasākumiem. Piemēram, tie varētu kalpot par informācijas koordinācijas punktiem, apkopot vienviet speciālās zināšanas dalībvalstu spēju veidošanas atbalstam, sniegt atbalstu dalībvalstu izmeklēšanām vai kļūt par Eiropas izmeklētāju kopsaucēju visos tiesībaizsardzības aspektos konkrētā jomā.

4. Stingrs datu aizsardzības režīms

Priekšlikumā tiek stiprināts Eiropola darbībām piemērojamais datu aizsardzības režīms. Jo īpaši tiek veikti šādi pasākumi:

· Esošais autonomais Eiropola datu aizsardzības režīms tiek vēl vairāk stiprināts, lielā mērā balstoties uz principiem, kas ir pamatā Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.[22] Tā kā Līgumam pievienotajā 21. deklarācijā ir atzīts, ka personas datu apstrādei tiesībaizsardzības kontekstā piemīt īpašas iezīmes, Eiropola datu aizsardzības noteikumi ir saskaņoti arī ar citiem datu aizsardzības instrumentiem, kas ir piemērojami policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā. Minētie instrumenti ir īpaši Konvencija Nr. 108[23] un Eiropas Padomes ieteikums Nr. R(87)[24] un Padomes Pamatlēmums 2008/977 par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās[25]. Tas nodrošinās personu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz personas datu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā tiesībaizsardzības īpašās iezīmes.

· Dalībvalstu piekļuve Eiropola turētiem personas datiem saistībā ar operatīvo analīzi tiek paredzēta kā netieša piekļuve, pamatojoties uz „trāpījums ir”/ „trāpījuma nav” sistēmu. Automatizētā salīdzināšanā tiek iegūts anonīms „trāpījums”, ja pieprasītājas dalībvalsts turētie dati atbilst Eiropola turētajiem datiem. Saistītie personas vai lietas dati tiek sniegti vienīgi, atbildot uz atsevišķu pēc tam iesniegtu pieprasījumu.

· Cietušo, liecinieku, personu, kuras nav aizdomās turētās personas, un nepilngadīgo personas datu apstrāde ir aizliegta, ja vien tā nav absolūti nepieciešama. Šis ierobežojums attiecas arī uz datiem, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģiju vai pārliecību, piederību arodbiedrībām, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi (sensitīviem personas datiem). Turklāt sensitīvus personas datus var apstrādāt vienīgi tad, ja tie papildina citus personas datus, kurus jau apstrādā Eiropols. Eiropolam ir pienākums ik pēc sešiem mēnešiem sniegt EDAU pārskatu par visiem sensitīvajiem personas datiem. Visbeidzot, nevienu lēmumu, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz datu subjektu, nevar pieņemt, vienīgi pamatojoties uz sensitīvo personas datu automatizētu apstrādi, ja vien šāds lēmums nav atļauts saskaņā ar ES vai valsts tiesību aktiem vai to nav atļāvis EDAU.

· Lai vairotu pārredzamību, tiek stiprinātas personu tiesības piekļūt Eiropola turētiem personas datiem. Regulā ir uzskaitīta informācija, kas Eiropolam jāsniedz personai, kura pieprasa piekļuvi saviem datiem.

· Priekšlikumā ir ietverti precīzi noteikumi par atbildības sadali datu aizsardzības jautājumos, īpaši, tajā tiek noteikts, ka Eiropols ir atbildīgs par regulāru jautājuma pārskatīšanu par to, vai joprojām ir nepieciešams glabāt personas datus.

· Reģistrēšanas un dokumentēšanas pienākums tiek paplašināts, attiecinot to ne vien uz piekļuvi, bet arī uz plašāku datu apstrādes darbību kopumu – datu vākšanu, pārveidošanu, piekļuvi tiem, datu izpaušanu, kombinēšanu un dzēšanu. Lai panāktu labāku kontroli pār datu izmantošanu un skaidrību par to, kas tos ir apstrādājis, regulā tiek aizliegts veikt izmaiņas reģistros.

· Ikviena persona var iesniegt Eiropolam prasību kompensēt nelikumīgu datu apstrādi vai darbību, kas nav saderīga ar šīs regulas noteikumiem. Šādā gadījumā Eiropolam un dalībvalstij, kurā kaitējums noticis, ir solidāra atbildība (Eiropolam, pamatojoties uz Līguma 340. pantu, bet dalībvalstij – pamatojoties uz valsts tiesību aktiem).

· Tiek stiprināta Eiropola neatkarīgās datu aizsardzības uzraudzības iestādes loma. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs būs kompetents uzraudzīt Eiropola veikto personas datu apstrādi. Tas nodrošina pilnīgu atbilstību neatkarības kritērijiem, kas noteikti Tiesas judikatūrā, un, ņemot vērā EDAU izpildes pilnvaras, datu aizsardzības uzraudzības efektivitāti.

· Attiecīgās dalībvalsts veiktas personas datu ievadīšanas, izgūšanas un jebkādas paziņošanas Eiropolam uzraudzības kompetence tomēr joprojām ir valstu datu aizsardzības iestādēm. Turklāt tām joprojām ir pienākums izskatīt, vai šāda datu ievadīšana, izgūšana vai paziņošana pārkāpj datu subjekta tiesības.

· Regulā tiek ieviesti „kopīgas uzraudzības” elementi attiecībā uz datiem, kuri tiek nosūtīti Eiropolam un kurus tas apstrādā. Konkrētos jautājumos, kuros nepieciešama valsts iesaiste, un lai nodrošinātu šīs regulas saskanīgu piemērošanu visā Eiropas Savienībā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valsts uzraudzības iestādēm, katram darbojoties savas kompetences robežās, būtu savā starpā jāsadarbojas.

5. Uzlabota pārvaldība

Ar priekšlikumu tiek uzlabota Eiropola pārvaldība, cenšoties uzlabot efektivitāti, vienkāršot procedūras, īpaši attiecībā uz valdi un izpilddirektoru, un pielāgot Eiropolu principiem, kas noteikti Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām.

Lai efektīvi kontrolētu Eiropola darbību, Komisija un dalībvalstis ir pārstāvētas tā valdē. Lai atspoguļotu jaunās Aģentūras divējādās pilnvaras – operatīvo atbalstu un tiesībaizsardzības apmācību –, valdes pilntiesīgos locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, bet aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā. Kad tiks apspriesta apmācība vai pieņemti lēmumi tās sakarā, aizstājēji darbosies kā pilntiesīgie locekļi. Valdei padomus sniegs zinātniska komiteja apmācības tehniskos jautājumos (Apmācības zinātniskā komiteja).

Valdei tiek piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, īpaši, izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finansiālus noteikumus un plānošanas dokumentus, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropola izpilddirektora lēmumu pieņemšanai, pieņemt gada darbības pārskatu un iecelt izpilddirektoru.

Lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procesu, valde var arī nolemt izveidot izpildvaldi. Šāda maza apmēra izpildvalde, kurā ir Komisijas pārstāvis, varētu būt ciešāk iesaistīta Eiropola darbību uzraudzībā nolūkā stiprināt administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību, īpaši revīzijas jautājumos.

Lai nodrošinātu Eiropola efektīvu ikdienas darbību, tā juridiskais pārstāvis un vadītājs ir izpilddirektors. Izpilddirektors savus uzdevumus veic pilnīgi neatkarīgi un nodrošina, ka Eiropols pilda šajā regulā paredzētos uzdevumus. Izpilddirektors ir īpaši atbildīgs par budžeta un plānošanas dokumentu, kurus iesniedz lēmuma pieņemšanai valdē un ar kuriem īsteno Eiropola gada un daudzgadu darba programmas, un citu plānošanas dokumentu sagatavošanu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Pilnībā apvienojot CEPOL un Eiropolu, tiks panākta sinerģija un uzlabota efektivitāte. Tiek lēsts, ka laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam tiktu panākti ietaupījumi 17,2 miljonu euro apmērā un 14 ar pilna laika ekvivalentu izteiktu amata vietu apmērā.

Kaut arī šis priekšlikums balstīsies uz minētajiem ietaupījumiem un esošajiem resursiem, Eiropolam būs nepieciešami papildu resursi, lai īstenotu jaunos uzdevumus saistībā ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību un apstrādātu un analizētu informācijas plūsmu, kura, kā sagaidāms, pieaugs, tostarp caur Eiropas Kibernoziedzības centru. Eiropas Kibernoziedzības centra darbībai un turpmākai attīstībai neapšaubāmi būs visbūtiskākā ietekme uz resursiem. Līdztekus šīm jaunu resursu vajadzībām CEPOL un Eiropols piedalās arī pašreizējā darbinieku skaita samazināšanā par 5 % visās ES aģentūrās, kā arī nodod amata vietas kopējā skaitā, kuru paredzēts ES aģentūru ietvaros pārgrupēt jauniem uzdevumiem un aģentūrām, kas ir darbības uzsākšanas stadijā.

Vēl 12 FTE amata vietas būs nepieciešamas, lai īstenotu jaunos uzdevumus saistībā ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību, t.i., darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu, kura tiek ierosināta līdztekus šai regulai. Cilvēkresursi jaunajiem apmācības pasākumiem tiks iegūti, CEPOL pievienojot Eiropolam, kā rezultātā tiks ietaupītas 14 amata vietas, kas naudas izteiksmē laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam ļaus ietaupīt 10,1 miljonu euro. Likvidējot 14 amata vietas, CEPOL būtu jāizpilda prasība par 5 % samazināt darbinieku skaitu un nodot amata vietas kopējā pārvietošanai paredzētajā skaitā. Turklāt tiek lēsts, ka 7,1 miljons euro minētajā laikposmā tiks ietaupīts, samazinoties telpu, aprīkojuma un valdes izmaksām. Paredzēts, ka aptuveni 40 darbinieku pārcelšana no CEPOL pašreizējās mītnes Bremshilā, Apvienotajā Karalistē uz Eiropola mītni Hāgā, Nīderlandē radīs vienreizējas izmaksas, kas tiek lēstas 30 000 euro apmērā. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka plāno slēgt ēku Bremshilā, tādēļ CEPOL būs jāpārvieto jebkurā gadījumā.

Vēl trīs FTE būs nepieciešamas, lai izpildītu prasības apstrādāt vairāk informācijas, kuru pamatā būs gaidāmais Eiropolam sniegtās informācijas apjoma pieaugums šā priekšlikuma rezultātā (kurš apvieno stingrāku pienākumu dalībvalstīm sniegt Eiropolam attiecīgus datus, finansiālu atbalstu atsevišķām izmeklēšanām un uzraudzības ziņojumus). Šos darbiniekus pakāpeniski pieņems darbā laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam, kā rezultātā darbinieku izmaksas laikposmā no 2015. gada līdz 2020. gadam tiek lēstas 1,8 miljoni euro apmērā. Tomēr aptuveni divas trešdaļas šo izmaksu tiks kompensētas no ietaupījumiem, ko radīs CEPOL pievienošana Eiropolam – divas (2) FTE tiks nodrošinātas no 2 amata vietām, kas atlikušas no 14 amata vietām, kuras ietaupītas CEPOL pievienošanas rezultātā.

Eiropas Kibernoziedzības centrā laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam tiks pieņemts darbā vēl 41 FTE. Uzdevumi, kuriem nepieciešami minētie darbinieki, ir noteikti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā. Ar personālu nesaistītās Eiropas Kibernoziedzības centra izmaksas šajā pašā laikposmā tiek lēstas 16,6 miljonu euro apmērā. Uz Eiropas Kibernoziedzības centru 2013. gadā jau ir norīkoti 44 FTE, veicot Eiropola darbinieku iekšēju pārgrupēšanu, un vēl 17 FTE Eiropols ir pieprasījis 2014. gada budžeta projekta ietvaros.

Lai ievērotu prasību samazināt darbinieku skaitu par 5 % un nodot amata vietas kopējā pārgrupēšanai paredzētajā skaitā, Eiropolā papildus jau 2014. gadā likvidētajām 12 FTE laikposmā no 2015. gada līdz 2018. gadam jālikvidē vēl 34 FTE.

Visbeidzot, saskaņā ar šo priekšlikumu būs nepieciešami papildu resursi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas tiek lēsti kā līdzvērtīgi 1 FTE. Pateicoties izmaiņām datu aizsardzības pārraudzības kārtībā, Eiropols laikposmā no 2015. līdz 2002. gadam gūs ietaupījumus 3 miljonu euro apmērā, jo vairs nebūs jāsniedz atbalsts pašreizējai apvienotajai uzraudzības iestādei, bet EDAU šajā pašā laikposmā tiks radītas papildu izmaksas 1,5 miljonu euro apmērā.

Tādējādi tiesību akta priekšlikuma kopējā ietekme uz budžetu būs 623 miljoni euro apvienotajai aģentūrai laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam, kā arī 1,5 miljoni euro, kas nepieciešami EDAU.[26]

2013/0091 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 88. pantu un 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropolu izveidoja ar Lēmumu 2009/371/TI[27] kā Savienības vienību, ko finansē no Savienības vispārējā budžeta, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot organizēto noziedzību, terorismu un citas smagas noziedzības formas, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis. Ar Lēmumu 2009/371/TI aizstāja Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), kuras pamatā ir K3. pants Līgumā par Eiropas Savienību.[28]

(2)       Līguma 88. pantā noteikts, ka Eiropolu pārvalda ar regulu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tajā arī prasīts, lai tiktu noteikta kārtība Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem. Tādēļ nepieciešams aizstāt Lēmumu 2009/371/TI ar regulu, kurā paredz noteikumus parlamentārai pārraudzībai.

(3)       Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) izveidoja saskaņā ar Lēmumu 2005/681/TI[29], lai veicinātu sadarbību starp valstu policijas spēkiem, organizējot un koordinējot mācību pasākumus ar policijas darbības Eiropas dimensiju.

(4)       „Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā”[30] aicina Eiropolu attīstīties un kļūt par „centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti”. Pamatojoties uz Eiropola darbības novērtējumu, šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams vēl vairāk stiprināt tā darbības efektivitāti. Stokholmas programma arī izvirza mērķi veidot patiesu Eiropas tiesībaizsardzības kultūru, izveidojot Eiropas apmācības shēmas un apmaiņas programmas visiem attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem valsts un Savienības līmenī.

(5)       Noziedznieku un teroristu lielapjoma tīkli rada būtiskus draudus Savienības iekšējai drošībai un tās pilsoņu drošībai un dzīves apstākļiem. Pieejamie draudu novērtējumi liecina, ka noziedznieku grupas darbojas arvien vairākās un dažādās jomās un pāri robežām. Tādēļ valstu tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešams ciešāk sadarboties ar savām līdziniecēm citās dalībvalstīs. Šajā sakarībā nepieciešams attiecīgi nodrošināt Eiropolu, lai tas varētu sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm noziedzības novēršanā, analīzē un izmeklēšanā Savienības mērogā. Tas ir apstiprinājies arī Lēmuma 2009/371/TI un Lēmuma 2005/681/TI novērtējumos.

(6)       Ņemot vērā saistību starp Eiropola un CEPOL uzdevumiem, integrējot un racionalizējot minēto aģentūru funkcijas, tiktu stiprināta operatīvās darbības efektivitāte, apmācības pasākumu būtiskums un policijas Savienības mēroga sadarbības efektivitāte.

(7)       Tādēļ Lēmums 2009/371/TI un Lēmums 2005/681/TI būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, kurā ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, īstenojot abus lēmumus. Ar šo regulu izveidotajam Eiropolam būtu jāaizstāj Eiropols un CEPOL, kas izveidoti ar abiem atceltajiem lēmumiem, un būtu jāuzņemas to funkcijas.

(8)       Tā kā noziegumi bieži tiek pastrādāti pāri iekšējām robežām, Eiropolam būtu jāatbalsta un jāstiprina dalībvalstu darbības un to sadarbība, novēršot un apkarojot smago noziedzību, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis. Tā kā terorisms rada vienus no būtiskākajiem draudiem Savienības drošībai, Eiropolam būtu jāpalīdz dalībvalstīm risināt kopīgos uzdevumus šajā sakarībā. Eiropolam kā ES tiesībaizsardzības aģentūrai būtu arī jāatbalsta un jāstiprina darbības un sadarbība, lai stātos pretī tiem noziedzības veidiem, kas skar ES intereses. Tam būtu arī jāpiedāvā atbalsts, lai novērstu un apkarotu saistītus noziedzīgus nodarījumus, kas tiek pastrādāti, lai iegūtu līdzekļus, veicinātu, veiktu darbības, kas ir Eiropola kompetencē, vai nodrošinātu to nesodāmību.

(9)       Eiropolam būtu jānodrošina kvalitatīvāka, saskanīga un konsekventa apmācība visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām skaidri noteiktā sistēmā saskaņā ar apzinātajām apmācības vajadzībām.

(10)     Eiropolam vajadzētu varēt pieprasīt dalībvalstīm sākt, veikt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu konkrētās lietās, ja pārrobežu sadarbība sniegtu pievienoto vērtību. Eiropolam par šādiem pieprasījumiem būtu jāinformē Eurojust.

(11)     Lai vairotu Eiropola kā centra informācijas apmaiņai Savienībā efektivitāti, noteikumos būtu skaidri jāparedz, ka dalībvalstis sniedz Eiropolam datus, kas tam nepieciešami tā mērķu sasniegšanai. Īstenojot šādus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība tādu datu sniegšanai, kuri ir būtiski cīņā pret tādiem noziegumiem, kas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības politikas instrumentiem tiek uzskatīti par stratēģiskām un operatīvām prioritātēm. Dalībvalstīm būtu arī jāiesniedz Eiropolam kopija no divpusējās vai daudzpusējās informācijas apmaiņas ar citām dalībvalstīm par noziegumiem, uz ko attiecas Eiropola mērķi. Vienlaikus Eiropolam būtu jāpalielina sava dalībvalstīm sniegtā atbalsta līmenis, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu. Eiropolam būtu jāiesniedz gada pārskats visām iestādēm un valstu parlamentiem par to, kādā apmērā katra dalībvalsts tam sniedz informāciju.

(12)     Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstīm, katrā dalībvalstī būtu jāizveido valsts vienība. Tai vajadzētu būt galvenajai sadarbības koordinācijas struktūrai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu. Lai nodrošinātu pastāvīgu un efektīvu informācijas apmaiņu starp Eiropolu un valsts vienībām un veicinātu to sadarbību, katrai valsts vienībai būtu jānorīko uz Eiropolu vismaz viens sadarbības koordinators.

(13)     Īpaši ņemot vērā decentralizēto struktūru dažās dalībvalstīs un vajadzību dažos gadījumos nodrošināt ātru informācijas apmaiņu, Eiropolam būtu jāvar tieši sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm dalībvalstīs konkrētu izmeklēšanu ietvaros, pastāvīgi informējot attiecīgās Eiropola valsts vienības.

(14)     Lai nodrošinātu, ka Savienības līmeņa tiesībaizsardzības apmācība ir kvalitatīva, saskanīga un konsekventa, Eiropolam būtu jārīkojas saskaņā ar Savienības tiesībaizsardzības apmācības politiku. Savienības līmeņa apmācībai vajadzētu būt pieejamai visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām. Eiropolam būtu jānodrošina, ka apmācība tiek izvērtēta un ka apmācības vajadzību novērtējumu secinājumus iekļauj plānošanā, lai novērstu pārklāšanos. Eiropolam būtu jāveicina Savienības līmenī sniegtās apmācības atzīšana dalībvalstīs.

(15)     Nepieciešams arī uzlabot Eiropola pārvaldību, cenšoties uzlabot efektivitāti un vienkāršot procedūras.

(16)     Lai efektīvi kontrolētu Eiropola darbību, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām tā valdē. Lai atspoguļotu jaunās aģentūras divējādās pilnvaras – operatīvo atbalstu un tiesībaizsardzības apmācību –, valdes pilntiesīgie locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, bet aizstājēji būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par valsts politiku tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā. Aizstājējiem būtu jādarbojas kā pilntiesīgiem locekļiem pilntiesīgā locekļa prombūtnē un visos gadījumos, kad tiek apspriesta apmācība vai pieņemti lēmumi saistībā ar to. Valdei padomus būtu jāsniedz zinātniskai komitejai apmācības tehniskos jautājumos.

(17)     Valdei būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, īpaši, izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finansiālus noteikumus un plānošanas dokumentus, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropola izpilddirektora lēmumu pieņemšanai un pieņemt gada darbības pārskatu. Tai būtu jāīsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz aģentūras personālu, tostarp izpilddirektoru. Lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procesu un pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības pārraudzību, valdei vajadzētu arī būt tiesībām izveidot izpildvaldi.

(18)     Lai nodrošinātu Eiropola efektīvu ikdienas darbību, izpilddirektoram vajadzētu būt tā juridiskajam pārstāvim un vadītājam, kurš, veicot visus savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs, un nodrošināt, ka Eiropols veic uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā. Īpaši izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par budžeta un plānošanas dokumentu, kurus iesniedz lēmuma pieņemšanai valdē un ar kuriem īsteno Eiropola gada un daudzgadu darba programmas, un citu plānošanas dokumentu sagatavošanu.

(19)     Nepieciešams, lai Eiropolam būtu iespējami pilnīgākā un jaunākā informācija, lai novērstu un apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas tā mērķi. Tādēļ Eiropolam vajadzētu spēt apstrādāt datus, ko tam sniedz dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un Savienības struktūras, kā arī datus, kas ir iegūti no publiski pieejamiem avotiem, lai uzlabotu izpratni par noziedzības izpausmēm un tendencēm, vāktu informāciju par noziedznieku tīkliem un atklātu saikni starp dažādiem nodarījumiem.

(20)     Lai uzlabotu Eiropola efektivitāti, sniedzot dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm noziedzības pareizu analīzi, tam būtu datu apstrādē jāizmanto jaunās tehnoloģijas. Eiropolam būtu jāspēj ātri atklāt saiknes starp izmeklēšanām un dažādu noziedzīgo grupu darbības veidiem, lai pārbaudītu datu šķērsatbilsmes un gūtu skaidru pārskatu par tendencēm, tajā pašā laikā saglabājot augstus indivīdu personas datu aizsardzības standartus. Tādēļ Eiropola datubāzēm nevajadzētu būt iepriekš noteiktām, dodot Eiropolam iespēju izvēlēties visefektīvāko IT struktūru. Lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni, būtu jānosaka apstrādes darbību mērķis un piekļuves tiesības, kā arī īpaši papildu aizsardzības pasākumi.

(21)     Lai ievērotu datu piederību un informācijas aizsardzību, dalībvalstīm un iestādēm trešās valstīs un starptautiskām organizācijām būtu jāvar noteikt mērķi, kuram Eiropols var apstrādāt viņu sniegtos datus, un ierobežot piekļuves tiesības.

(22)     Lai nodrošinātu to, ka datiem piekļūst tikai tie, kuriem piekļuve ir nepieciešama viņu uzdevumu veikšanai, regulā būtu sīki jāparedz noteikumi par dažādas pakāpes tiesībām piekļūt Eiropola apstrādātiem datiem. Šādi noteikumi nedrīkstētu skart piekļuves ierobežojumus, ko noteikuši datu sniedzēji, jo būtu jāievēro datu piederības princips. Lai palielinātu tās noziedzības novēršanas un apkarošanas efektivitāti, uz kuru attiecas Eiropola mērķi, Eiropolam būtu jāpaziņo dalībvalstīm informācija, kas uz tām attiecas.

(23)     Lai stiprinātu operatīvo sadarbību starp aģentūrām un, īpaši, lai izveidotu saiknes starp datiem, kas jau ir dažādu aģentūru rīcībā, Eiropolam būtu jādod iespēja Eurojust un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) piekļūt un spēt veikt meklējumus pēc Eiropolam pieejamiem datiem.

(24)     Tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Eiropolam būtu jāuztur sadarbības attiecības ar citām Savienības struktūrām, trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātām pusēm.

(25)     Lai nodrošinātu darbības efektivitāti, Eiropolam vajadzētu varēt veikt visas informācijas, izņemot personas datus, apmaiņu ar citām Savienības struktūrām, trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm un starptautiskām organizācijām tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu veikšanai. Tā kā uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu, uzņēmumu asociāciju, nevalstisko organizāciju un citu privātu pušu rīcībā ir zinātība un dati, kas tieši attiecas uz smagās noziedzības un terorisma novēršanu un apkarošanu, Eiropolam vajadzētu varēt veikt šādu datu apmaiņu arī ar privātām pusēm. Lai novērstu un apkarotu kibernoziedzību saistībā ar tīkla un informācijas drošības incidentiem, Eiropolam būtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu [pieņemtās direktīvas nosaukums] par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā,[31] jāsadarbojas un jāveic informācijas, izņemot personas datu, apmaiņa ar valstu iestādēm, kuru kompetencē ir tīklu un informācijas sistēmu drošība.

(26)     Eiropolam vajadzētu varēt veikt personas datu apmaiņu ar citām Savienības struktūrām tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu izpildei.

(27)     Smagajai noziedzībai un terorismam bieži ir saiknes ārpus ES teritorijas. Tādēļ Eiropolam vajadzētu varēt veikt personas datu apmaiņu ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, Interpolu, tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu izpildei.

(28)     Eiropolam vajadzētu varēt nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurā konstatēts, ka attiecīgā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina datu aizsardzības pienācīgu līmeni vai, ja nav lēmuma par atbilstību, uz starptautisku nolīgumu, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar Līguma 218. pantu, vai sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un minēto trešo valsti pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Ņemot vērā Līgumam pievienotā 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, šādu nolīgumu tiesiskajām sekām būtu jāpaliek nemainīgām tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumu.

(29)     Ja datu pārsūtīšanu nevar balstīt uz Komisijas pieņemtu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai Savienības noslēgtu starptautisku nolīgumu, vai esošu sadarbības nolīgumu, valdei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jābūt iespējai atļaut pārsūtīšanu vai pārsūtīšanu kopumu, ja tiek nodrošināti atbilstīgi aizsardzības pasākumi. Ja nav spēkā nekas no minētā, izpilddirektoram vajadzētu būt iespējai ārkārtas gadījumos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, atļaut datu pārsūtīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu dalībvalsts būtiskas intereses, novērstu ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus, ja datu pārsūtīšana ir citādi vajadzīga vai ir likumīgi prasīta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, ja datu subjekts ir devis piekrišanu, vai ja tiek skartas datu subjekta būtiskas intereses.

(30)     Eiropolam vajadzētu varēt apstrādāt personas datus, kuru izcelsme ir no privātām pusēm vai privātām personām vienīgi tad, ja tos Eiropolam pārsūta dalībvalsts Eiropola valsts vienība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai kontaktpunkts trešā valstī, ar kuru ir izveidota sadarbība, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu pirms šīs regulas stāšanās spēkā, vai trešās valsts iestāde vai starptautiska organizācija, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar Līguma 218. pantu.

(31)     Neapstrādā nekādu informāciju, ko trešā valsts vai starptautiska organizācija ir nepārprotami ieguvusi, pārkāpjot cilvēktiesības.

(32)     Eiropola datu aizsardzības noteikumi būtu jāstiprina un jābalsta uz principiem, kas ir pamatā Regulai (EK) Nr. 45/2001[32], lai nodrošinātu personu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Tā kā Līgumam pievienotajā 21. deklarācijā ir atzīts, ka personas datu apstrādei tiesībaizsardzības kontekstā piemīt īpašas iezīmes, Eiropola datu aizsardzības noteikumi būtu jāsaskaņo ar citiem attiecīgiem datu aizsardzības instrumentiem, kas ir piemērojami policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, īpaši ar Konvenciju Nr. 108[33] un Eiropas Padomes Ieteikumu Nr. R(87) 15 [34] un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās[35] [paredzēts aizstāt ar attiecīgo direktīvu, kas būs spēkā pieņemšanas brīdī].

(33)     Cik vien iespējams, personas dati būtu jānošķir atkarībā no to precizitātes un uzticamības pakāpes. Fakti būtu jānošķir no personiskiem vērtējumiem, lai nodrošinātu gan personu aizsardzību, gan Eiropola apstrādātās informācijas kvalitāti un uzticamību.

(34)     Policijas sadarbības jomā tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz dažādām datu subjektu kategorijām. Eiropolam būtu, cik iespējams, skaidri jānošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas dati. Tādu personu kā, piemēram, cietušo, liecinieku, personu, kuru rīcībā ir būtiska informācija, personas dati, kā arī nepilngadīgo personas dati būtu īpaši jāaizsargā. Tādēļ Eiropols nedrīkstētu tos apstrādāt, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai novērstu un apkarotu noziegumus, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, un ja šie dati nepapildina citus personas datus, kurus jau apstrādā Eiropols.

(35)     Ņemot vērā pamattiesības uz personas datu aizsardzību, Eiropols nedrīkstētu personas datus glabāt ilgāk, nekā tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai.

(36)     Lai garantētu personas datu drošību, Eiropolam būtu jāīsteno atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie pasākumi.

(37)     Ikvienai personai vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas uz viņu attiecas, panākt, ka tiek laboti nepareizi dati, kas uz viņu attiecas, un dati, kas uz viņu attiecas, tiek dzēsti vai tiem tiek liegta piekļuve, ja tie vairs nav vajadzīgi. Datu subjekta tiesības un to īstenošana nedrīkstētu ietekmēt Eiropolam noteiktos pienākumus, un uz tām būtu jāattiecina ierobežojumi, kas noteikti šajā regulā.

(38)     Lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, nepieciešams skaidri noteikt pienākumus saskaņā ar šo regulu. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to datu pareizību un aktualitāti, kurus tās pārsūtījušas Eiropolam, un par šādas pārsūtīšanas likumību. Eiropolam vajadzētu būt atbildīgam par citu datu sniedzēju sniegto datu pareizību un aktualitāti. Eiropolam būtu arī jānodrošina, ka datus apstrādā taisnīgi un likumīgi, tos vāc un apstrādā konkrētā nolūkā, tie ir adekvāti, attiecīgi, nav pārlieku apjomīgi salīdzinājumā ar nolūkiem, kādos tos apstrādā; un tos neuzglabā ilgāk, kā tas ir nepieciešams attiecīgajā nolūkā.

(39)     Eiropols veic personas datu vākšanas, pārveidošanas, piekļuves, izpaušanas, apvienošanas vai dzēšanas uzskaiti, lai verificētu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību. Eiropolam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un pēc pieprasījuma darīt reģistrus vai dokumentāciju pieejamu, lai tos varētu izmantot apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām.

(40)     Eiropolam būtu jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kas palīdzētu uzraudzīt atbilstību šīs regulas noteikumiem. Datu aizsardzības inspektoram vajadzētu spēt veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi un efektīvi.

(41)     Dalībvalstu veiktās personas datu apstrādes likumību vajadzētu uzraudzīt valstu iestādēm, kuru kompetencē ir personas datu apstrādes uzraudzība. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāuzrauga Eiropola veiktas datu apstrādes likumība un, veicot savus uzdevumus, vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgam.

(42)     Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valstu uzraudzības iestādēm būtu savā starpā jāsadarbojas konkrētos jautājumos, kuros nepieciešama valsts iesaiste, un lai nodrošinātu šīs regulas saskanīgu piemērošanu visā Savienībā.

(43)     Tā kā Eiropols apstrādā arī neoperatīvus personas datus, kas nav saistīti ne ar vienu kriminālizmeklēšanu, uz šādu datu apstrādi būtu jāattiecina Regula (EK) Nr. 45/2001.

(44)     Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāizskata datu subjektu iesniegtās sūdzības un jāveic izmeklēšana par tām. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, pakļaujot to tiesas kontrolei. Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības virzību un iznākumu.

(45)     Ikvienai personai vajadzētu būt tiesībām apstrīdēt tiesā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumus, kas attiecas uz viņu.

(46)     Uz Eiropolu būtu jāattiecina vispārīgi noteikumi par līgumisko un nelīgumisko atbildību, ko piemēro Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, izņemot atbildību par datu nelikumīgu apstrādi.

(47)     Attiecīgajai personai var nebūt skaidrs, vai kaitējums, nelikumīgi apstrādājot datus, viņai ir nodarīts Eiropola vai dalībvalsts darbības rezultātā. Tādēļ Eiropolam un tai dalībvalstij, kurā notika gadījums, kā rezultātā tika nodarīts kaitējums, vajadzētu būt solidārai atbildībai.

(48)     Lai panāktu, ka Eiropols ir pilnībā atbildīga un pārredzama iekšēja organizācija, ir nepieciešams, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 88. pantu, noteikt procedūras, kā Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem pārrauga Eiropola darbības, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību garantēt operatīvās informācijas konfidencialitāti.

(49)     Eiropola darbiniekiem piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68[36]. Eiropolam vajadzētu varēt nodarbināt darbiniekus no dalībvalstu kompetentajām iestādēm kā pagaidu darbiniekus, kuru dienesta laiks būtu jāierobežo, lai saglabātu rotācijas principu, jo darbinieku sekojoša reintegrācija savas kompetentās iestādes dienestā veicina ciešu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbinieki, kas kā pagaidu darbinieki tiek nodarbināti Eiropolā, beidzoties minētajam dienestam Eiropolā, varētu atgriezties valsts civildienestā, kuram tie ir piederīgi.

(50)     Ņemot vērā Eiropola uzdevumu būtību un izpilddirektora lomu, pirms viņa iecelšanas amatā, kā arī pirms tiek pagarināts viņa pilnvaru termiņš, izpilddirektoru var aicināt uzstāties Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz tās jautājumiem. Izpilddirektoram būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskats. Turklāt Eiropas Parlamentam vajadzētu varēt uzaicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi.

(51)     Lai nodrošinātu Eiropola pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido iemaksa no Savienības budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(52)     Eiropolam būtu jāpiemēro Regula (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (Finanšu regula)[37].

(53)     Eiropolam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[38].

(54)     Eiropols apstrādā datus, kam ir nepieciešama īpaša aizsardzība, jo tie ietver ES klasificētu informāciju un sensitīvu neklasificētu informāciju. Tādēļ Eiropolam būtu jāizstrādā noteikumi par šādas informācijas konfidencialitāti un apstrādi, ņemot vērā pamatprincipus un minimuma standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/292/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai[39].

(55)     Ir lietderīgi regulāri izvērtēt šīs regulas piemērošanu.

(56)     Mītnes nolīgumā būtu jānosaka nepieciešamie noteikumi par Eiropola izvietošanu dalībvalstī, kurā ir tā mītne – Nīderlandē, un visam Eiropola personālam un viņu ģimenes locekļiem piemērojamie īpašie noteikumi. Turklāt uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi Eiropola labai darbībai, tostarp skolas bērniem un transports, lai tādējādi piesaistītu augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašas ģeogrāfiskās teritorijas.

(57)     Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj Eiropolu, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI un CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, un ir to pēctecis. Tādēļ tam vajadzētu būt tiesību un saistību pārņēmējam attiecībā uz visiem to līgumiem, tostarp darba līgumiem, saistībām un iegūto īpašumu. Starptautiskie nolīgumi, kurus noslēdzis Eiropols, kas izveidots, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, paliek spēkā, izņemot CEPOL noslēgto mītnes nolīgumu.

(58)     Lai Eiropols varētu arī turpmāk, cik iespējams, labi pildīt tā Eiropola uzdevumus, kas izveidots, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL uzdevumus, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, būtu jāparedz pārejas pasākumi, īpaši attiecībā uz valdi, izpilddirektoru un Eiropola budžeta daļas nodalīšanu apmācībai trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(59)     Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot vienību, kas ir atbildīga par tiesībaizsardzības sadarbību un apmācību Savienības līmenī – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(60)     [Saskaņā ar 3. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] VAI [Neskarot 4. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro].

(61)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(62)     Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā Hartas 8. un 7. pants, kā arī Līguma 16. pants,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN EIROPOLA MĒRĶI

1. pants

Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai izveide

1.           Ar šo izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), lai uzlabotu savstarpējo sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienībā, lai stiprinātu un atbalstītu to darbības, kā arī sniegtu saskanīgu Eiropas apmācību politiku.

2.           Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj Eiropolu, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, un ir to tiesību un saistību pārņēmējs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

(a) „dalībvalstu kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstīs pastāvošas policijas iestādes un citi tiesībaizsardzības dienesti, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu;

(b) „analīze” ir datu apkopošana, apstrāde vai izmantošana ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanām;

(c) „Savienības struktūras” ir iestādes, vienības, misijas, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību vai uz to pamata;

(d) „tiesībaizsardzības amatpersonas” ir policijas, muitas un citu attiecīgo dienestu amatpersonas, tostarp to Savienības struktūru amatpersonas, kas ir atbildīgas par smagās noziedzības, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, terorisma un tādu noziedzības veidu, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, novēršanu un apkarošanu un par krīžu civilu pārvarēšanu un starptautiskiem policijas pasākumiem saistībā ar lieliem notikumiem;

(e) „trešās valstis” ir valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

(f) „starptautiskās organizācijas” ir starptautiskas organizācijas un tām pakārtotas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, vai citas struktūras, kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata;

(g) „privātās puses” ir saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem izveidotas vienības un struktūras, jo īpaši uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, uzņēmēju apvienības, bezpeļņas organizācijas un citas juridiskās personas, kas nav iekļautas f) punktā;

(h) „privātpersonas” ir visas fiziskās personas;

(i) „personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, kura turpmāk tiek dēvēta par „datu subjektu”; identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, saimnieciskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

(j) „personas datu apstrāde”, turpmāk tekstā – „apstrāde”, ir visas tādas darbības vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem, ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrēšana, organizēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana – izmantojot nosūtīšanu, izplatīšanu vai citādi darot pieejamus, – saskaņošana vai kombinēšana, piekļuves liegšana tiem, to dzēšana vai iznīcināšana;

(k) „saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai jebkāda cita iestāde, kurai izpauž datus, vai nu tā būtu trešā puse vai nē; iestādes, kas var saņemt datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu, tomēr neuzskata par saņēmējiem;

(l) „personas datu pārsūtīšana” ir personas datu paziņošana, tos aktīvi darot pieejamu ierobežota skaita identificētu pušu starpā, ja nosūtītājs zina, ka saņēmējs piekļūs personas datiem, vai viņam ir nolūks sniegt saņēmējam šādu piekļuvi,

(m) „personas datu kartotēka”, turpmāk tekstā – „kartotēka” ir jebkurš sakārtots personas datu kopums, kurā tādi dati ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem – centralizētiem, decentralizētiem vai izkliedētiem, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

(n) „datu subjekta piekrišana" ir jebkura brīva, konkrēta un apzināta norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru datu subjekts sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei;

(o) „administratīvie personas dati” ir visi personas dati, ko apstrādā Eiropols, izņemot tos datus, kurus apstrādā 3. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

3. pants

Mērķi

1.           Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smago noziedzību, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, kā norādīts 1. pielikumā;

2.           Eiropols arī atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot citus noziedzīgus nodarījumus, kas ir saistīti ar 1. punktā minētajiem nodarījumu veidiem. Par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:

(a) noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kuri ir Eiropola kompetencē;

(b) noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu tādus noziedzīgus nodarījumus, kuri ir Eiropola kompetencē;

(c) noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu tādu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību, kuri ir Eiropola kompetencē.

3.           Eiropols atbalsta, izstrādā, sniedz un koordinē tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības pasākumus.

II nodaļa

UZDEVUMI SAISTĪBĀ AR TIESĪBAIZSARDZĪBAS SADARBĪBU

4. pants

Uzdevumi

1.           Eiropols ir Eiropas Savienības aģentūra, kas saskaņā ar šo regulu veic šādus uzdevumus:

(a) vāc, glabā, apstrādā, analizē informāciju un veic tās apmaiņu;

(b) nekavējoties paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas attiecas uz tām, un informē par saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem;

(c) koordinē, organizē un īsteno izmeklēšanas un operatīvo darbību,

i)        kuru kopīgi veic dalībvalstu kompetentās iestādes; vai

ii)       kopēju izmeklēšanas grupu kontekstā saskaņā ar 5. pantu, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eurojust;

(d) piedalās kopējās izmeklēšanas grupās, kā arī ierosina to izveidi saskaņā ar 5. pantu;

(e) sniedz dalībvalstīm informāciju un analītisku atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem;

(f) sagatavo draudu novērtējumus, stratēģisko un operatīvo analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus;

(g) attīsta speciālās zināšanas par noziedzības novēršanas metodēm, izmeklēšanas procedūrām un tehniskajām un kriminālistikas metodēm, veic to apmaiņu un popularizēšanu, un sniegt padomus dalībvalstīm;

(h) sniedz tehnisku un finansiālu atbalstu dalībvalstu pārrobežu operācijām un izmeklēšanām, tostarp kopējām izmeklēšanas grupām;

(i) sadarbībā ar dalībvalstu mācību iestāžu tīklu, kā noteikts III nodaļā, atbalsta, izstrādā, sniedz, koordinē un īsteno tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību;

(j) sniedz Savienības struktūrām, kas izveidotas, balstoties uz Līguma V sadaļu, un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) kriminālos izlūkdatus un analītisko atbalstu to kompetences jomās;

(k) sniedz informāciju un atbalstu ES krīzes pārvaldības struktūrām un ES krīzes pārvaldības misijām, kas izveidotas, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību;

(l) attīsta Savienības specializētās zinātības centrus dažu noziedzības veidu apkarošanai, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, īpaši Eiropas Kibernoziedzības centru.

2.           Eiropols sniedz stratēģisko analīzi un draudu novērtējumus, lai palīdzētu Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes cīņai pret noziedzību. Eiropols palīdz arī minēto prioritāšu operatīvajā īstenošanā.

3.           Eiropols sniedz stratēģiskus izlūkdatus, lai palīdzētu efektīvi un lietderīgi izmantot valstu un Savienības līmenī operatīvo darbību īstenošanai pieejamos resursus, un atbalstu šādām darbībām.

4.           Eiropols darbojas kā centrālais birojs euro viltošanas apkarošanā saskaņā ar Lēmumu 2005/511/TI (2005. gada 12. jūlijs) par euro aizsardzību pret viltošanu.[40] Eiropols arī veicina to pasākumu koordinēšanu, kurus veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai cīnītos pret euro viltošanu, vai veicina koordinēšanu saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām, atbilstīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienības struktūrām un trešo valstu iestādēm.

5. pants

Dalība kopējās izmeklēšanas grupās

1.           Eiropols var piedalīties pasākumos, ko veic kopējas izmeklēšanas grupas saistībā ar noziegumiem, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi.

2.           Eiropols var robežās, kādas noteiktas to dalībvalstu tiesību aktos, kurās darbojas kopējā izmeklēšanas grupa, piedalīties visās darbībās un informācijas apmaiņā ar visiem kopējās izmeklēšanas grupas locekļiem.

3.           Ja Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka kopējas izmeklēšanas grupas izveide dotu pievienoto vērtību izmeklēšanā, tas var to ierosināt attiecīgajām dalībvalstīm un veikt pasākumus, lai palīdzētu izveidot kopēju izmeklēšanas grupu.

4.           Eiropols nepiemēro piespiedu līdzekļus.

6. pants

Eiropola pieprasījumi uzsākt kriminālizmeklēšanu

1.           Konkrētos gadījumos, ja Eiropols uzskata, ka būtu jāsāk kriminālizmeklēšana par noziegumu, uz kuru attiecas tā mērķi, tas informē Eurojust.

2.           Vienlaikus Eiropols pieprasa attiecīgo dalībvalstu valsts vienībām, kas izveidotas, pamatojoties uz 7. panta 2. punktu, uzsākt, veikt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu.

3.           Valsts vienības nekavējoties informē Eiropolu par izmeklēšanas sākšanu.

4.           Ja attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj nepildīt Eiropola pieprasījumu, tās viena mēneša laikā kopš pieprasījuma saņemšanas informē Eiropolu par šāda lēmuma pamatojumu. Pamatojumu var nesniegt, ja tā sniegšana

(a) kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm; vai

(b) apdraudētu uzsāktas izmeklēšanas panākumus vai personu drošību.

5.           Eiropols informē Eurojust par dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu sākt izmeklēšanu vai atteikties to sākt.

7. pants

Dalībvalstu sadarbība ar Eiropolu

1.           Dalībvalstis sadarbojas ar Eiropolu tā uzdevumu pildīšanā.

2.           Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas darbojas kā sadarbības koordinācijas struktūra starp Eiropolu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī ar tiesībaizsardzības amatpersonu mācību iestādēm. Katra dalībvalsts ieceļ kādu amatpersonu par valsts vienības vadītāju.

3.           Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts vienības spēj pildīt savus uzdevumus, kas noteikti šajā regulā, īpaši, ka tām ir piekļuve valsts tiesībaizsardzības datubāzēm.

4.           Eiropols var tieši sadarboties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar konkrētām izmeklēšanām. Šādā gadījumā Eiropols nekavējoties informē valsts vienību un iesniedz visas tās informācijas kopiju, kuras apmaiņa notikusi tiešajā saziņā starp Eiropolu un attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

5.           Dalībvalstis ar savas valsts vienības vai dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību jo īpaši

(a) sniedz Eiropolam informāciju, kas nepieciešama tā mērķu izpildei. Tostarp Eiropolam nekavējoties sniedz informāciju, kas attiecas uz noziedzības jomām, kuras Savienība atzīst par prioritārām. Turklāt sniedz arī informācijas divpusējās vai daudzpusējās apmaiņas ar citu dalībvalsti vai dalībvalstīm kopiju, ciktāl apmaiņa attiecas uz noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi;

(b) nodrošina visu dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu un dalībvalstīs esošo tiesībaizsardzības amatpersonu mācību iestāžu efektīvu saziņu un sadarbību ar Eiropolu;

(c) vairo informētību par Eiropola pasākumiem.

6.           Valsts vienību vadītāji regulāri tiekas, īpaši lai apspriestu un risinātu problēmas, kas rodas saistībā ar to operatīvo sadarbību ar Eiropolu.

7.           Katra dalībvalsts nosaka valsts vienības organizāciju un personālu atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem.

8.           Dalībvalstu valsts vienību un kompetento iestāžu izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.

9.           Dalībvalstis nodrošina visu to sistēmu drošības minimuma līmeni, kuras izmanto savienojumam ar Eiropolu.

10.         Katru gadu Eiropols izstrādā pārskatu, kurā ietver informāciju par to, kādu informāciju saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu katra dalībvalsts sniegusi un kādā apjomā, un informāciju par tās valsts vienības sniegumu. Gada pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

8. pants

Sadarbības koordinatori

1.           Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.

2.           Sadarbības koordinatori Eiropolā veido valsts sadarbības koordinācijas birojus, un valsts vienības Eiropolā tiem sniedz norādījumus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura koordinatoru norīkojusi, un saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami Eiropola administrācijai.

3.           Sadarbības koordinatori piedalās informācijas apmaiņā starp Eiropolu un to dalībvalstīm.

4.           Sadarbības koordinatori piedalās informācijas apmaiņā starp to dalībvalstīm un citu dalībvalstu sadarbības koordinatoriem saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem. Eiropola infrastruktūru šādai divpusējai apmaiņai saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izmantot arī attiecībā uz noziegumiem, uz kuriem neattiecas Eiropola mērķi. Valde nosaka sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus attiecībā uz Eiropolu.

5.           Saskaņā ar 65. pantu sadarbības koordinatori bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama to uzdevumu pildīšanai.

6.           Eiropols nodrošina, ka sadarbības koordinatori ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un tiek tajās iesaistīti tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

7.           Eiropols dalībvalstīm par brīvu nodrošina nepieciešamās telpas Eiropola mītnē un atbilstīgu atbalstu sadarbības koordinatoriem viņu uzdevumu veikšanai. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar sadarbības koordinatoru norīkošanu, tostarp sadarbības koordinatoriem vajadzīgo iekārtu izmaksas, sedz dalībvalsts, kas koordinatoru norīkojusi, ja vien budžeta iestāde pēc valdes ieteikuma nenolemj citādi.

III nodaļa

UZDEVUMI SAISTĪBĀ AR TIESĪBAIZSARDZĪBAS AMATPERSONU APMĀCĪBU

9. pants

Eiropola akadēmija

1.           Ar šo regulu izveidotais Eiropola departaments, ko dēvē par Eiropola akadēmiju, atbalsta, izstrādā, sniedz un koordinē tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību īpaši cīņā pret smago noziedzību, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, un terorismu, augsta riska sabiedriskās kārtības un sporta pasākumu pārvaldībā, Savienības nemilitāro misiju plānošanā un vadīšanā, kā arī tiesībaizsardzības vadībā un valodu prasmēs un jo īpaši,

(a) lai vairotu informētību un zināšanas par

i)        starptautiskiem un Savienības instrumentiem tiesībaizsardzības sadarbības jomā;

ii)       Savienības struktūrām, īpaši Eiropolu, Eurojust un Frontex, to darbību un lomu;

iii)      tiesībaizsardzības sadarbības tiesiskajiem aspektiem un praktiskajām zināšanām par piekļuvi informācijas kanāliem;

(b) lai veicinātu reģionālās un divpusējās sadarbības attīstību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

(c) lai pievērstos konkrētām krimināltiesību vai policijas darbības tematiskajām jomām, ja apmācība Savienības līmenī var dot pievienoto vērtību;

(d) lai izstrādātu specifiskas kopīgas mācību programmas tiesībaizsardzības amatpersonām nolūkā tās apmācīt dalībai Savienības civilajās misijās;

(e) lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm divpusējos tiesībaizsardzības spēju veidošanas pasākumos trešās valstīs;

(f) lai apmācītu mācībspēkus un palīdzētu uzlabot labu mācību praksi un veikt tās apmaiņu.

2.           Eiropola akadēmija izstrādā un regulāri atjaunina mācību līdzekļus un metodoloģiju un tos pielieto mūžizglītības perspektīvā, lai stiprinātu tiesībaizsardzības amatpersonu prasmes. Eiropola akadēmija izvērtē minēto darbību rezultātus, lai uzlabotu turpmāko darbību kvalitāti, saskanīgumu un efektivitāti.

10. pants

Eiropola akadēmijas uzdevumi

1.           Eiropola akadēmija sagatavo daudzgadu stratēģisko apmācības vajadzību analīzi un daudzgadu mācību programmas.

2.           Eiropola akadēmija izstrādā un īsteno apmācības pasākumus un mācību produktus, kas var ietvert

(a) kursus, seminārus, konferences, tīmeklī bāzētus un e-mācību pasākumus;

(b) kopīgas mācību programmas, lai uzlabotu informētību, pievērstos trūkumiem un/vai veicinātu kopīgu pieeju attiecībā uz pārrobežu noziedzības parādībām;

(c) apmācības moduļus, kas ir pielāgoti progresīviem posmiem vai attiecīgajai mērķgrupai nepieciešamo prasmju sarežģītības līmeņiem, un koncentrējas vai nu uz konkrētu ģeogrāfisko zonu vai konkrētu noziedzības tematisko jomu vai konkrētu profesionālo iemaņu kopumu;

(d) tiesībaizsardzības amatpersonu apmaiņas un norīkojuma programmas, ņemot vērā uz darbību balstītu pieeju apmācībai.

3.           Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas apmācības politiku civilo misiju un spēju veidošanas atbalstam trešās valstīs, Eiropola akadēmija

(a) novērtē esošo ar Savienību saistīto tiesībaizsardzības apmācības politikas un iniciatīvu ietekmi;

(b) izstrādā un sniedz apmācību, lai sagatavotu dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonas dalībai civilās misijās, tostarp, lai sniegtu viņiem iespēju apgūt vajadzīgās valodu prasmes;

(c) izstrādā un sniedz apmācību tiesībaizsardzības amatpersonām no trešām valstīm, īpaši valstīm, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai;

(d) pārvalda īpaši paredzētus Savienības Ārējās palīdzības fondus, lai palīdzētu trešām valstīm veidot spējas būtiskās politikas jomās saskaņā ar Savienības noteiktajām prioritātēm.

4.           Eiropola akadēmija veicina tiesībaizsardzības apmācības dalībvalstīs un saistīto esošo Eiropas kvalitātes standartu savstarpēju atzīšanu.

11. pants

Apmācībai būtiska pētniecība

1.           Eiropola akadēmija veicina tādas pētniecības attīstību, kas ir būtiska šajā nodaļā aptvertajiem mācību pasākumiem.

2.           Eiropola akadēmija veicina un veido partnerattiecības ar Savienības struktūrām, kā arī ar valsts un privātām akadēmiskām iestādēm un veicina spēcīgāku partnerattiecību veidošanu starp universitātēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm dalībvalstīs.

IV nodaļa

EIROPOLA ORGANIZĀCIJA

12. pants

Eiropola administratīvā un pārvaldības struktūra

Eiropola administratīvo un pārvaldības struktūru veido

(a) valde, kas pilda 14. pantā izklāstītās funkcijas;

(b) izpilddirektors, kas veic 19. pantā paredzētos pienākumus;

(c) Apmācības zinātniskā komiteja saskaņā ar 20. pantu;

(d) vajadzības gadījumā jebkura cita padomdevēja struktūra, ko izveido valde saskaņā ar 14. panta 1. punkta p) apakšpunktu;

(e) vajadzības gadījumā izpildvalde saskaņā ar 21. un 22. pantu.

1. IEDAĻA

VALDE

13. pants

Valdes sastāvs

1.           Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir tiesības balsot.

2.           Valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi publiskā vai privātā sektora organizāciju pārvaldībā un zināšanas par tiesībaizsardzības sadarbību.

3.           Katru valdes locekli pārstāv aizstājējs, kuru ieceļ, ņemot vērā viņa pieredzi publiskā vai privātā sektora organizāciju pārvaldībā un zināšanas par valsts politiku tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā. Aizstājējs rīkojas kā loceklis visos jautājumos, kas ir saistīti ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību. Aizstājējs pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā. Loceklis pārstāv aizstājēju viņa prombūtnes laikā visos jautājumos kas ir saistīti ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību.

4.           Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

5.           Locekļu un to aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt. Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai.

14. pants

Valdes funkcijas

1.           Valde

(a) katru gadu ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 15. pantu pieņem Eiropola darba programmu nākamajam gadam;

(b) ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 15. pantu pieņem daudzgadu darba programmu;

(c) ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eiropola gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā ar Eiropola budžetu saskaņā ar XI nodaļu;

(d) pieņem konsolidēto gada pārskatu par Eiropola darbībām un līdz nākamā gada 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem. Publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

(e) pieņem Eiropolam piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 63. pantu;

(f) ņemot vērā Komisijas atzinumu, līdz 31. janvārim pieņem daudzgadu personāla politikas plānu;

(g) pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

(h) pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz valdes un Apmācības zinātniskās komitejas locekļiem;

(i) saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Eiropola personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iestādei, kura ieceļ amatā, un kas pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu („iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

(j) pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

(k) ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku un attiecīgā gadījumā pagarina viņu amata pilnvaru termiņu vai atceļ viņus no amata saskaņā ar 56. un 57. pantu;

(l) nosaka snieguma rādītājus un pārrauga izpilddirektora sniegumu, tostarp valdes lēmumu īstenošanu;

(m) saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

(n) ieceļ Apmācības zinātniskās komitejas locekļus;

(o) nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas;

(p) pieņem visus lēmumus par Eiropola iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām;

(q) pieņem savu reglamentu.

2.           Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors.

15. pants

Gada darba programma un daudzgadu darba programma

1.           Valde katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim pieņem gada darba programmu, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. To iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

2.           Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem ietver arī to finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

3.           Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja Eiropolam tiek piešķirts jauns uzdevums.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem ar to pašu procedūru kā sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.           Valde arī pieņem daudzgadu darba programmu un katru gadu līdz 30. novembrim to atjaunina, ņemot vērā Komisijas atzinumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem.

Pieņemto daudzgadu darba programmu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Daudzgadu darba programmā ietver stratēģiskos mērķus un paredzētos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā ietver arī indikatīvo summu un darbinieku skaitu, kas katram mērķim piešķirti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un daudzgadu personāla politikas plānu. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas minētas 29. pantā.

Daudzgadu programmu īsteno ar gada darba programmu starpniecību un vajadzības gadījumā atjaunina, ņemot vērā ārējās un iekšējās izvērtēšanas rezultātus. Attiecīgā gadījumā šo izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

16. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.           Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.           Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņi zaudē valdes locekļa statusu jebkurā viņu priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru brīdī, viņu pilnvaras automātiski beidzas tajā pašā dienā.

17. pants

Valdes sanāksmes

1.           Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.           Eiropola izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

3.           Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

4.           Valde var aicināt jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs diskusijai, piedalīties sanāksmē kā novērotājam bez balsstiesībām.

5.           Valdes locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, ievērojot reglamenta noteikumus.

6.           Eiropols nodrošina valdes sekretariātu.

18. pants

Balsošanas noteikumi

1.           Neskarot 14. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 16. panta 1. punktu un 56. panta 8. punktu, valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

2.           Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds balsstiesīgais loceklis nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.           Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.           Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

5.           Valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

2. IEDAĻA

IZPILDDIREKTORS

19. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.           Izpilddirektors vada Eiropolu. Viņš atskaitās valdei.

2.           Neskarot Komisijas, valdes vai izpildvaldes kompetenci, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.           Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.           Izpilddirektors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.

5.           Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Eiropolam uzdoti ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektora atbildībā ir:

(a) Eiropola darba ikdienas vadība;

(b) valdes pieņemto lēmumu īstenošana;

(c) gada darba programmas un daudzgadu darba programmas sagatavošana un iesniegšana valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

(d) gada darba programmas un daudzgadu darba programmas īstenošana un ziņošana valdei par to īstenošanu;

(e) konsolidētā gada ziņojuma par Eiropola darbību sagatavošana un iesniegšana valdei apstiprināšanai;

(f) rīcības plāna sagatavošana, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām, un ziņošana par panākto progresu Komisijai – divreiz gadā un valdei – regulāri;

(g) Savienības finansiālo interešu aizsargāšana, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citādām nelikumīgām darbībām un, neskarot OLAF izmeklēšanas kompetenci, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un, vajadzības gadījumā, uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

(h) Eiropola krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošana un iesniegšana valdei apstiprināšanai;

(i) Eiropolam piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošana;

(j) Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošana un tā budžeta izpilde;

(k) daudzgadu personāla politikas plāna sagatavošana un iesniegšana valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

(l) atbalsta sniegšana valdes priekšsēdētājam, gatavojoties valdes sanāksmēm;

(m) valdes regulāra informēšana par Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu īstenošanu cīņā pret noziedzību.

3. IEDAĻA

APMĀCĪBAS ZINĀTNISKĀ KOMITEJA

20. pants

Apmācības zinātniskā komiteja

1.           Apmācības zinātniskā komiteja ir neatkarīga padomdevēja struktūra, kas nodrošina Eiropola darba apmācības jomā zinātnisko kvalitāti un sniedz ievirzi šajā sakarā. Šajā nolūkā izpilddirektors agrīnā posmā iesaista Apmācības zinātnisko komiteju visu 14. pantā minēto dokumentu sagatavošanā, ciktāl tie attiecas uz apmācību.

2.           Apmācības zinātniskajā komitejā ir vienpadsmit personas, kam ir augstākais akadēmiskais vai profesionālais statuss jomās, uz kurām attiecas šīs regulas III nodaļa. Valde ieceļ locekļus pēc pārredzama uzaicinājuma iesniegt pieteikumus un atlases procedūras, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Valdes locekļi nav Apmācības zinātniskās komitejas locekļi. Apmācības zinātniskās komitejas locekļi ir neatkarīgi. Viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.           Eiropols savā tīmekļa vietnē publisko un atjaunina Apmācības zinātniskās komitejas locekļu sarakstu.

4.           Apmācības zinātniskās komitejas locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tas nav atjaunojams, un komitejas locekļus var atcelt no amata, ja viņi neatbilst neatkarīguma kritērijiem.

5.           Apmācības zinātniskā komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz piecu gadu amata pilnvaru termiņu. Tā pieņem nostājas ar vienkāršu balsu vairākumu. To sasauc priekšsēdētājs līdz četrām reizēm gadā. Ja nepieciešams, priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc vismaz četru komitejas locekļu lūguma sasauc ārkārtas sanāksmes.

6.           Izpilddirektoru, izpilddirektora vietnieku apmācības jautājumos vai to attiecīgo pārstāvi aicina uz sanāksmēm kā novērotāju bez balsstiesībām.

7.           Apmācības zinātniskajai komitejai palīdz sekretārs, kurš ir darbinieks, kuru izraudzījusies komiteja un iecēlis izpilddirektors.

8.           Apmācības zinātniskā komiteja jo īpaši

(a) sniedz padomus izpilddirektoram un izpilddirektora vietniekam apmācības jautājumos par gada darba programmas un citu stratēģisko dokumentu izstrādi, lai nodrošinātu to zinātnisko kvalitāti un saskanīgumu ar attiecīgo Savienības nozaru politiku un prioritātēm;

(b) sniedz neatkarīgus atzinumus un padomus valdei jautājumos, kas ir tās kompetencē;

(c) sniedz neatkarīgus atzinumus un padomus par mācību programmu kvalitāti, izmantotajām mācību metodēm, iespējamiem mācību variantiem un zinātniskajiem sasniegumiem;

(d) veic visus citus konsultēšanas uzdevumus, kas attiecas uz Eiropola darba zinātniskajiem aspektiem saistībā ar apmācību un ko lūdz valde vai izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks apmācības jautājumos;

9.           Apmācības zinātniskās komitejas gada budžetu piešķir atsevišķā Eiropola budžetu izdevumu pozīcijā.

4. IEDAĻA

IZPILDVALDE

21. pants

Izveide

Valde var izveidot izpildvaldi.

22. pants

Funkcijas un organizācija

1.           Izpildvalde palīdz valdei.

2.           Izpildvaldei ir šādas funkcijas:

(a) tā sagatavo lēmumus pieņemšanai valdē;

(b) kopā ar valdi tā nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas ziņojumiem un ieteikumiem, kas izriet no OLAF veiktajām izmeklēšanām;

(c) neskarot izpilddirektora funkcijas, kas noteiktas 19. pantā, tā palīdz izpilddirektoram un dod padomus valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās pārvaldības uzraudzību.

3.           Ja vajadzīgs, steidzamos gadījumos izpildvalde var pieņemt dažus provizoriskus lēmumus valdes vārdā, īpaši par administratīvās pārvaldības jautājumiem, tostarp iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu.

4.           Izpildvalde sastāv no valdes priekšsēdētāja, viena Komisijas pārstāvja valdē un trim citiem locekļiem, kurus ieceļ valde no savu locekļu vidus. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildvaldes priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildvaldes sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.           Izpildvaldes locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to dalības termiņa izbeigšanos valdē.

6.           Izpildvalde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi trijos mēnešos. Turklāt tā sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc tās locekļu lūguma.

7.           Izpildvalde ievēro valdes noteikto reglamentu.

V nodaļa

INFORMĀCIJAS APSTRĀDE

23. pants

Informācijas avoti

1.           Eiropols apstrādā vienīgi informāciju, ko tam sniegušas

(a) dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem;

(b) Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas saskaņā ar VI nodaļu;

(c) privātas puses saskaņā ar 29. panta 2. punktu.

2.           Eiropols var tieši izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, no publiski pieejamiem avotiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem, tostarp interneta un publiskajiem datiem.

3.           Eiropols var izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, no valsts, Savienības vai starptautiskām informācijas sistēmām, tostarp, izmantojot datorizētu tiešu piekļuvi, ciktāl to atļauj Savienības, starptautiskie vai valstu tiesību akti. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šādai informācijai un tās izmantošanu piemēro attiecīgos Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus piekļuves un izmantošanas noteikumus nekā šajā regulā paredzētie. Piekļuvi šādām informācijas sistēmām piešķir vienīgi pienācīgi pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem, ciktāl tas ir nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

24. pants

Informācijas apstrādes darbību nolūki

1.           Ciktāl tas ir nepieciešams 3. panta 1. un 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, Eiropols apstrādā informāciju, tostarp personas datus, lai

(a) veiktu šķērspārbaudi nolūkā identificēt saiknes starp informāciju;

(b) veiktu stratēģisko vai tematisko analīzi;

(c) konkrētos gadījumos veiktu operatīvo analīzi.

2.           Personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt katrā konkrētā nolūkā, kas minēts 1. punktā, ir uzskaitītas 2. pielikumā.

25. pants

Informācijas apstrādes darbību nolūka noteikšana

1.           Dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kas Eiropolam sniedz informāciju, nosaka mērķi, kādā to apstrādā, kā minēts 24. pantā. Ja tā to nav izdarījusi, Eiropols lemj par šādas informācijas būtiskumu, kā arī par nolūku, kādā to apstrādā. Eiropols informāciju apstrādāt citā nolūkā nekā tajā, kurā informācija tika sniegta, var vienīgi ar datu sniedzēja atļauju.

2.           Dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas informācijas pārsūtīšanas brīdī var norādīt vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus piekļuvei vai izmantošanai, tostarp attiecībā uz dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja šādu ierobežojumu nepieciešamība kļūst acīmredzama pēc pārsūtīšanas, tās attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols ievēro šādus ierobežojumus.

3.           Eiropols var noteikt jebkādus ierobežojumus dalībvalstu, Savienības struktūru, trešo valstu un starptautisko organizāciju piekļuvei informācijai, kas izgūta no publiski pieejamiem avotiem, vai šādas informācijas izmantošanai.

26. pants

Dalībvalstu un Eiropola darbinieku piekļuve informācijai, ko glabā Eiropols

1.           Dalībvalstīm ir piekļuve visai informācijai, kas sniegta 24. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos, un tās var veikt tajā meklēšanu, neskarot dalībvalstu, Savienības struktūru un trešo valstu un starptautisko organizāciju tiesības norādīt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu. Dalībvalstis ieceļ tās kompetentās iestādes, kam ir atļauts veikt šādu meklēšanu.

2.           Dalībvalstīm ir netieša piekļuve, pamatojoties uz „trāpījums ir” / „trāpījuma nav” sistēmu, informācijai, kas sniegta 24. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos, neskarot ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības struktūras un trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saskaņā ar 25. panta 2. punktu. Ja ir iegūts trāpījums, Eiropols sāk procedūru, ar kuru var veikt tās informācijas apmaiņu, kura ģenerēja trāpījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedza informāciju Eiropolam.

3.           Eiropola darbiniekiem, kurus atbilstīgi pilnvarojis Eiropola izpilddirektors, ir piekļuve Eiropola apstrādātajai informācijai tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu pienākumu veikšanai.

27. pants

Eurojust un OLAF piekļuve Eiropola informācijai

1.           Eiropols veic visus atbilstīgos pasākumus, lai Eurojust un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) savu attiecīgo pilnvaru robežās varētu piekļūt visai informācijai, kas sniegta 24. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos, un veikt tajā meklēšanu, neskarot dalībvalstu, Savienības struktūru un trešo valstu un starptautisko organizāciju tiesības norādīt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu. Eiropolu informē, ja Eurojust vai OLAF veiktajā meklēšanā atklājas, ka ir atbilsme ar Eiropola apstrādāto informāciju.

2.           Eiropols veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eurojust un OLAF to attiecīgo pilnvaru robežās ir netieša piekļuve, pamatojoties uz „trāpījums ir” /„trāpījuma nav” sistēmu, informācijai, kas sniegta 24. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos, neskarot ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības struktūras un trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saskaņā ar 25. panta 2. punktu. Ja ir iegūts trāpījums, Eiropols sāk procedūru, ar kuru var veikt tās informācijas apmaiņu, kura ģenerēja trāpījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts, Savienības struktūras, trešās valsts vai starptautiskās organizācijas lēmumu, kura sniedza informāciju Eiropolam.

3.           Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu veic vienīgi lai noteiktu, vai attiecīgi Eurojust vai OLAF pieejamā informācija atbilst Eiropola apstrādātajai informācijai.

4.           Eiropols meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu atļauj vienīgi pēc tam, kad ir saņēmis no Eurojust un OLAF informāciju par to, kuri valsts locekļi, vietnieki, palīgi, kā arī Eurojust darbinieki un kuri OLAF darbinieki ir pilnvaroti veikt šādu meklēšanu.

5.           Ja Eiropola informācijas apstrādes darbību laikā saistībā ar atsevišķu izmeklēšanu Eiropols vai dalībvalsts konstatē, ka nepieciešama koordinācija, sadarbība vai atbalsts saskaņā ar Eurojust vai OLAF pilnvarām, Eiropols tos attiecīgi informē un uzsāk informācijas apmaiņas procedūru saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniegusi informāciju. Šādā gadījumā Eurojust vai OLAF apspriežas ar Eiropolu.

6.           Eurojust, tostarp kolēģija, valsts locekļi, vietnieki, palīgi, kā arī Eurojust darbinieki, un OLAF ievēro visus vispārīgos vai konkrētos ierobežojumus piekļuvei vai izmantošanai, kurus norādījušas dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

28. pants

Pienākums paziņot dalībvalstīm

1.           Ja Eiropolam saskaņā ar tā uzdevumu, kas paredzēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nepieciešams informēt dalībvalsti par informāciju, kas attiecas uz to, un ja uz minēto informāciju attiecas 25. panta 2. punktā aprakstītie piekļuves ierobežojumi, kas aizliedz veikt tās apmaiņu, Eiropols apspriežas ar datu sniedzēju, kurš paredzējis piekļuves ierobežojumu, un lūdz tā atļauju informācijas apmaiņai.

Bez šādas atļaujas informācijas apmaiņu neveic.

2.           Neatkarīgi no jebkādiem piekļuves ierobežojumiem Eiropols informē dalībvalsti par informāciju, kas attiecas uz to, ja

(a) tas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu ar smago noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus; vai

(b) tas ir būtiski, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus minētās dalībvalsts sabiedrības drošībai.

Šādā gadījumā Eiropols, cik drīz vien iespējams, informē datu sniedzēju par šādas informācijas apmaiņu un pamato savu situācijas analīzi.

VI nodaļa

ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

1. IEDAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

29. pants

Kopīgi noteikumi

1.           Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām atbilstīgi šo struktūru mērķiem, trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm, trešo valstu tiesībaizsardzības mācību iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātām pusēm.

2.           Ja tas ir būtiski tā uzdevumu veikšanai un ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti 25. panta 2. punktā, Eiropols var veikt visas informācijas, izņemot personas datus, tiešu apmaiņu ar 1. punktā minētajām vienībām.

3.           Eiropols no 1. pantā minētajām vienībām, izņemot privātas puses, var saņemt personas datus un apstrādāt tos, ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai un ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

4.           Neskarot 36. panta 4. punktu, Eiropols pārsūta personas datus Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu un apkarotu noziedzību, uz ko attiecas Eiropola mērķi, un saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Ja pārsūtāmos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eiropols saņem minētās dalībvalsts piekrišanu, ja vien

(a) nevar uzskatīt, ka atļauja ir dota, jo dalībvalsts nav skaidri ierobežojusi tālākas pārsūtīšanas iespēju; vai

(b) attiecīgā dalībvalsts šādai tālākai pārsūtīšanai nav devusi iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

5.           Dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām aizliedz personas datus pārsūtīt tālāk, ja vien Eiropols nav skaidri devis tam piekrišanu.

2. IEDAĻA

PERSONAS DATU APMAIŅA/PĀRSŪTĪŠANA

30. pants

Personas datu pārsūtīšana Savienības struktūrām

Piemērojot iespējamos ierobežojumus, kas paredzēti saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. vai 3. punktu, Eiropols var tieši pārsūtīt personas datus Savienības struktūrām, ja tas ir nepieciešams tā vai saņēmējas Savienības struktūras uzdevumu veikšanai.

31. pants

Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.           Ciktāl tas ir nepieciešams Eiropolam tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var pārsūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz

(a) lēmumu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 25. un 31. pantu], ka minētā valsts vai starptautiskā organizācija vai apstrādājošais sektors minētajā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību); vai

(b) starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma 218. pantu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību; vai

(c) sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

Šādai pārsūtīšanai nav nepieciešama nekāda cita atļauja.

Eiropols var noslēgt sadarbības vienošanās, lai īstenotu šādus nolīgumus vai lēmumus par atbilstību.

2.           Atkāpjoties no 1. punkta, izpilddirektors katrā gadījumā atsevišķi var atļaut pārsūtīt personas datus uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja

(a) datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai garantētu vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskās intereses, uz kurām attiecas Eiropola mērķi;

(b) datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus;

(c) datu pārsūtīšana ir citādi vajadzīga vai ir likumīgi prasīta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm vai prasījumu pamatojumam, realizācijai vai aizstāvībai; vai

(d) pārsūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai kādas citas personas būtiskas intereses.

Turklāt valde ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja piekrišanu, ņemot vērā to, ka pastāv aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personas pamattiesību un brīvību aizsardzību, var atļaut pārsūtīšanu kopumu saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktiem, uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu un ir atjaunojams.

3.           Izpilddirektors informē valdi un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par gadījumiem, kad viņš ir piemērojis 2. punktu.

32. pants

No privātām pusēm iegūti personas dati

1.           Ciktāl tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var apstrādāt personas datus, kuru izcelsme ir no privātām pusēm, ar nosacījumu, ka tie ir saņemti

(a) ar dalībvalsts valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b) ar tādas trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols ir noslēdzis sadarbības nolīgumu saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, pirms sāk piemērot šo regulu; vai

(c) ar trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar Līguma 218. pantu, starpniecību.

2.           Ja saņemtie dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts valsts vienību.

3.           Eiropols tieši nesazinās ar privātām pusēm, lai izgūtu personas datus.

4.           Komisija trīs gadu laikā, kopš šī regula ir piemērojama, izvērtē personas datu tiešas apmaiņas ar privātām pusēm nepieciešamību un iespējamo ietekmi. Šādā izvērtējumā citu iemeslu vidū konkrētizē, vai Eiropolam ir nepieciešama personas datu apmaiņa ar privātām pusēm.

33. pants

No privātām personām iegūta informācija

1.           Eiropols var apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, kuru izcelsme ir no privātām personām, ar nosacījumu, ka tā ir saņemta

(a) ar dalībvalsts valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b) ar tādas trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols ir noslēdzis sadarbības nolīgumu saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, pirms sāk piemērot šo regulu; vai

(c) ar tādas trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas starpniecību, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar Līguma 218. pantu.

2.           Ja Eiropols saņem informāciju, tostarp personas datus, no privātas personas, kas dzīvo tādā trešā valstī, ar kuru nav starptautiska nolīguma, kas noslēgts vai nu, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, vai uz Līguma 218. pantu, Eiropols var vienīgi to pārsūtīt tālāk uz dalībvalsti vai attiecīgu trešo valsti, ar kuru šādi starptautiski nolīgumi ir noslēgti.

3.           Eiropols tieši nesazinās ar privātpersonām, lai izgūtu informāciju.

VII nodaļa

DATU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

34. pants

Vispārēji datu aizsardzības principi

Personas dati tiek

(a) godprātīgi un likumīgi apstrādāti;

(b) vākti konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un to turpmāka apstrāde nav notikusi veidā, kas nav savienojams ar minētajiem nolūkiem. Personas datu turpmāku apstrādi vēsturiskos, statistikas vai zinātniskos nolūkos neuzskata par nesaderīgu, ja vien Eiropols sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus, īpaši, lai nodrošinātu, ka datus neapstrādā nekādā citā nolūkā;

(c) adekvāti, atbilstīgi un ne pārlieku apjomīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā;

(d) precīzi un vajadzības gadījumā tie jāatjaunina; jāveic visi pamatoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiek dzēsti vai laboti;

(e) saglabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, un ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuros datus apstrādā.

35. pants

Personas datu precizitātes un uzticamības pakāpes

1.           Tādas informācijas avotu, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas novērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus avota novērtējuma kodus:

A): ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos ir apstiprinājies kā ticams;

B): ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir apstiprinājies kā ticams;

C): ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir izrādījies neuzticams;

X) avota ticamību nav iespējams novērtēt.

2.           Informāciju, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas novērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, pamatojoties uz tās ticamību, šai nolūkā izmantojot šādus informācijas novērtējuma kodus:

(1): informācija, par kuras pareizību nav šaubu;

(2): informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma amatpersonai, kura to virza tālāk;

(3): informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;

(4): informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3.           Ja Eiropols, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju, secina, ka novērtējumu nepieciešams labot, tas informē attiecīgo dalībvalsti un mēģina panākt vienošanos par novērtējuma grozīšanu. Eiropols negroza novērtējumu, ja nav šādas vienošanās.

4.           Ja Eiropols no dalībvalsts saņem nenovērtētu informāciju, Eiropols pēc iespējas mēģina pats novērtēt avota vai informācijas ticamību, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju. Konkrētu datu un informācijas novērtēšanu veic, vienojoties ar sniedzēju dalībvalsti. Dalībvalsts var arī vispārīgi vienoties ar Eiropolu par konkrēta veida datu un konkrētu avotu novērtējumu. Ja konkrētā gadījumā nav panākta vienošanās vai nepastāv vispārīga vienošanās, Eiropols novērtē informāciju vai datus un piešķir šādai informācijai vai datiem novērtējuma kodu X) un 4), kā minēts 1. un 2. punktā.

5.           Ja Eiropols saņem datus vai informāciju no trešās valsts vai starptautiskas organizācijas, vai Savienības struktūras, attiecīgi piemēro šo pantu.

6.           Informāciju no publiski pieejamiem avotiem Eiropols novērtē, izmantojot 1. un 2. punktā noteiktos novērtējuma kodus.

36. pants

Konkrētu personas datu kategoriju un dažādu datu subjektu kategoriju apstrāde

1.           Aizliegts apstrādāt noziedzīgos nodarījumos cietušu personu, liecinieku vai citu personu, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai personu, kas jaunākas par 18 gadiem, personas datus, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi.

2.           Aizliegts apstrādāt personas datus, kas apstrādāti ar automatizētiem vai citiem līdzekļiem, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko piederību vai pārliecību, piederību arodbiedrībām, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi un ja šie dati papildina citus personas datus, ko jau apstrādā Eiropols.

3.           Vienīgi Eiropols var piekļūt 1. un 2. punktā minētajiem personas datiem. Izpilddirektors pienācīgi pilnvaro ierobežotu skaitu darbinieku, kuriem būtu šāda piekļuve, ja tas ir nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai.

4.           Nevienu lēmumu, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz datu subjektu, nepamato vienīgi uz 2. punktā minēto datu automatizētu apstrādi, ja vien šāds lēmums nav skaidri atļauts saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem vai, vajadzības gadījumā, to nav atļāvis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

5.           Šā panta 1. un 2. punktā minētos personas datus nepārsūta dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja vien tas nav absolūti nepieciešams atsevišķos gadījumos attiecībā uz noziedzību, uz ko attiecas Eiropola mērķi.

6.           Ik pēc sešiem mēnešiem Eiropols sniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītajam pārskatu par visiem 2. punktā minētajiem personas datiem, ko tas ir apstrādājis.

37. pants

Personas datu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1.           Eiropola apstrādātos personas datus Eiropols glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams tā mērķu sasniegšanai.

2.           To, vai datus nepieciešams turpināt glabāt, Eiropols pārskata katrā gadījumā atsevišķi ne vēlāk kā trīs gadus pēc personas datu sākotnējās apstrādes. Eiropols var nolemt turpināt glabāt personas datus līdz nākamai pārskatīšanai, kas notiek pēc vēl viena trīs gadu perioda, ja glabāšanas turpināšana ir joprojām nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja netiek pieņemts lēmums turpināt personas datu glabāšanu, minētos datus automātiski dzēš pēc trim gadiem.

3.           Ja datus, kas attiecas uz 36. panta 1. un 2. punktā minētajām personām, glabā ilgāk par pieciem gadiem, attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

4.           Ja dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija datu pārsūtīšanas brīdī saskaņā ar 25. panta 2. punktu ir norādījusi ierobežojumus attiecībā uz personas datu iepriekšēju dzēšanu vai iznīcināšanu, Eiropols personas datus dzēš saskaņā ar šiem ierobežojumiem. Ja Eiropols datu glabāšanas turpināšanu uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu veikšanai, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kas ir datu sniedzēja rīcībā, Eiropols lūdz datu sniedzēja atļauju turpināt datu glabāšanu.

5.           Ja dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija dzēš Eiropolam sniegtus datus no savām valsts datnēm, tā attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols dzēš datus, ja vien datu turpmāka glabāšana netiek atzīta par nepieciešamu Eiropola mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kas ir datu sniedzēja rīcībā. Eiropols informē datu sniedzēju par šādu datu turpmāku glabāšanu un sniedz šādas turpmākas glabāšanas pamatojumu.

6.           Personas datus nedzēš, ja

(a) tas kaitētu datu subjekta interesēm, kuram nepieciešama aizsardzība. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu;

(b) datu subjekts apstrīd datu pareizību – uz tādu laiku, lai dalībvalstis vai Eiropols vajadzības gadījumā varētu verificēt datu pareizību;

(c) personas datus jāsaglabā pierādījumu nolūkā;

(d) datu subjekts iebilst pret to dzēšanu un tā vietā pieprasa to izmantošanas ierobežošanu.

38. pants

Apstrādes drošība

1.           Eiropols īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

2.           Attiecībā uz datu automatizētu apstrādi Eiropols īsteno pasākumus, kas paredzēti, lai

(a) liegtu nepiederošām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole iekārtām);

(b) novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (datu nesēju kontrole);

(c) novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu, kā arī liegtu glabāto personas datu nesankcionētu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

(d) liegtu izmantot datu apstrādes automatizētas sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);

(e) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);

(f) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām organizācijām dati ir vai var tikt pārsūtīti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (komunikācijas kontrole);

(g) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);

(h) novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);

(i) nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var nekavējoties atjaunot (atgūšana);

(j) nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties ziņo (drošums) un saglabātie dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).

3.           Eiropols un dalībvalstis nosaka mehānismus, lai nodrošinātu, ka visas informācijas sistēmas robežās tiek ņemtas vērā drošības vajadzības.

39. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1.           Ikvienam datu subjektam ir tiesības saprātīgos termiņos saņemt informāciju par to, vai Eiropols apstrādā personas datus, kas uz viņu attiecas. Ja šādus personas datus apstrādā, Eiropols sniedz datu subjektam šādu informāciju:

(a) apstiprinājumu par to, ka tiek apstrādāti dati, kas uz viņu attiecas;

(b) informāciju vismaz par apstrādes darbības nolūkiem, attiecīgajām datu kategorijām un saņēmējiem, kuriem datus izpauž;

(c) paziņojumu saprotamā veidā par datiem, kurus apstrādā, un visu pieejamo informāciju par to avotiem.

2.           Ikviens datu subjekts, kas vēlas īstenot piekļuves tiesības personas datiem, var šajā sakarā iesniegt pieprasījumu, neradot pārmērīgas izmaksas iestādei, kas šim nolūkam norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī. Šī iestāde nekavējoties, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas, to nodod Eiropolam.

3.           Eiropols atbild uz pieprasījumu bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā kopš pieprasījuma saņemšanas.

4.           Eiropols apspriežas par pieņemamo lēmumu ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Priekšnoteikums lēmumu par piekļuvi datiem pieņemšanai ir cieša sadarbība starp Eiropolu un dalībvalstīm, kas ir tieši saistītas ar datu subjekta piekļuvi šādiem datiem. Ja dalībvalsts iebilst pret Eiropola ierosināto atbildi, tā paziņo Eiropolam iebilduma iemeslus.

5.           Piekļuvi personas datiem atsaka vai ierobežo, ja tas ir nepieciešams pasākums, lai

(a) Eiropols varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus;

(b) aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai lai novērstu noziedzību;

(c) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts izmeklēšana;

(d) aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības.

6.           Eiropols datu subjektu rakstiski informē par piekļuves atteikumu vai ierobežošanu, par šāda lēmuma iemesliem un minētās personas tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Informāciju par faktiskajiem un juridiskajiem iemesliem, uz kuriem pamatojas lēmums, var nesniegt, ja šādas informācijas sniegšanas dēļ zaudētu jēgu ierobežojums, kas noteikts saskaņā ar 5. punktu.

40. pants

Tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un piekļuves liegšanu tiem

1.           Ikvienam datu subjektam ir tiesības prasīt Eiropolam labot personas datus, kas attiecas uz viņu, ja tie ir nepareizi, un, ja tas ir iespējams un nepieciešams, papildināt vai atjaunināt tos.

2.           Ikvienam datu subjektam ir tiesības prasīt Eiropolam dzēst personas datus, kas attiecas uz viņu, ja tie vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādiem tie tika likumīgi vākti vai likumīgi apstrādāti tālāk.

3.           Personas datus nedzēš, bet liedz piekļuvi šiem datiem, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dzēšana var ietekmēt datu subjekta likumīgas intereses. Datus, kuriem liegta piekļuve, apstrādā tikai mērķim, sakarā ar kuru tie netika dzēsti.

4.           Ja 1., 2. un 3. punktā aprakstītos Eiropola rīcībā esošos datus ir sniegušas trešās valstis, starptautiskās organizācijas, vai tie ir iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, Eiropols šādus datus labo, dzēš vai liedz tiem piekļuvi.

5.           Ja 1. un 2. punktā aprakstītos Eiropola turētos datus Eiropolam ir tieši sniegušas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu šādus datus labo, dzēš vai liedz tiem piekļuvi.

6.           Ja nepareizie dati ir pārsūtīti kādā citā atbilstīgā veidā vai dalībvalstu sniegtajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza pārsūtīšana vai tas, ka dati ir nosūtīti, pārkāpjot šo regulu, vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam datus ievadot, saņemot vai glabājot nepareizi vai pārkāpjot šo regulu, Eiropols sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstīm šos datus labo vai dzēš.

7.           Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē visus šādu datu adresātus. Saskaņā ar noteikumiem, kas tiem piemērojami, adresāti savās sistēmās labo, dzēš šādus datus vai liedz tiem piekļuvi.

8.           Eiropols rakstiski bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā informē datu subjektu par to, ka dati, kas uz viņu attiecas, ir laboti, dzēsti vai tiem ir liegta piekļuve.

9.           Eiropols datu subjektu rakstiski informē par atteikumu datus labot, dzēst vai liegt tiem piekļuvi un par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un vērsties tiesā.

41. pants

Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.           Eiropols personas datus glabā tādā veidā, kas nodrošina, ka var noteikt to avotu saskaņā ar 23. pantu.

2.           Par 34. panta d) punktā norādīto personas datu kvalitāti ir atbildīga dalībvalsts, kura ir sniegusi personas datus Eiropolam, un Eiropols attiecībā uz personas datiem, kurus ir sniegušas ES struktūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, kā arī uz personas datiem, kurus Eiropols izguvis no publiski pieejamiem avotiem.

3.           Par atbilstību 34. panta a), b), c) un e) punktos norādītajiem principiem atbildīgs ir Eiropols.

4.           Par pārsūtīšanas likumību atbildība ir

(a) dalībvalstij, kas sniedza datus, gadījumā, ja dalībvalsts Eiropolam sniedza personas datus; un

(b) Eiropolam gadījumā, ja Eiropols sniedza personas datus dalībvalstīm, un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

5.           Ja pārsūtīšana notiek starp Eiropolu un Savienības struktūru, par pārsūtīšanas likumību atbildīgs ir Eiropols. Neskarot iepriekšējo teikumu, ja Eiropols datus pārsūta pēc saņēmēja lūguma, gan Eiropols, gan saņēmējs ir atbildīgi par šādas pārsūtīšanas likumību. Turklāt Eiropols ir atbildīgs par visām datu apstrādes darbībām, ko tas veic.

42. pants

Iepriekšēja pārbaude

1.           To personas datu apstrādei, kuri tiks iekļauti jaunajā kartotēkā, ko paredzēts izveidot, veic iepriekšēju pārbaudi, ja

(a) paredzēts apstrādāt īpašas datu kategorijas, kas minētas 36. panta 2. punktā;

(b) apstrādes veids, īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas, mehānismus vai procedūras, ir citādi saistīts ar īpašiem riskiem attiecībā uz datu subjektu pamattiesībām un brīvībām un jo īpaši uz personas datu aizsardzību.

2.           Iepriekšējas pārbaudes veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pēc tam, kad tas ir saņēmis paziņojumu no datu aizsardzības inspektora, kurš šaubu gadījumā par iepriekšējas pārbaudes nepieciešamību apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atzinumu sniedz divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Šo laikposmu var apturēt līdz brīdim, kad Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir saņēmis visu papildinformāciju, ko tas ir pieprasījis. Ja tas nepieciešams lietas sarežģītības dēļ, šo laikposmu ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu var turklāt pagarināt vēl uz diviem mēnešiem. Par šo lēmumu Eiropolam paziņo pirms sākotnējā divu mēnešu laikposma beigām.

Ja līdz divu mēnešu termiņa vai visu tā pagarinājumu beigām nav sniegts atzinums, uzskatāms, ka atzinums ir labvēlīgs.

Ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atzīst, ka paziņotā apstrāde varētu būt saistīta ar kādu šīs regulas noteikumu pārkāpumu, viņš vajadzības gadījumā sniedz atbilstīgus priekšlikumus, kā izvairīties no šāda pārkāpuma. Ja Eiropols attiecīgi negroza apstrādes darbību, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var īstenot pilnvaras, kādas viņam piešķirtas saskaņā ar 46. panta 3. punktu.

4.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs veic visu to apstrādes darbību uzskaiti, par kurām viņam paziņots saskaņā ar 1. punktu. Šādu reģistru iekļauj Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. panta 5. punktā minētajā reģistrā.

43. pants

Reģistrēšana un dokumentēšana

1.           Lai verificētu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību, Eiropols veic personas datu vākšanas, pārveidošanas, piekļuves, izpaušanas, kombinēšanas vai dzēšanas uzskaiti. Šādus reģistrus vai dokumentāciju dzēš pēc trim gadiem, ja vien dati nav turpmāk vajadzīgi notiekošai kontrolei. Nav iespējas veikt izmaiņas reģistros.

2.           Reģistrus vai dokumentāciju, kas sagatavota saskaņā ar šā panta 1. punktu, pēc lūguma iesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam datu aizsardzības kontrolei. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs minēto informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības kontroles nolūkā un lai nodrošinātu datu pareizu apstrādi, kā arī datu integritāti un drošību.

44. pants

Datu aizsardzības inspektors

1.           Valde ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Veicot savus uzdevumus, viņš darbojas neatkarīgi.

2.           Datu aizsardzības inspektoru izraugās, pamatojoties uz viņa personīgajām un profesionālajām īpašībām un īpaši uz eksperta zināšanām par datu aizsardzību.

3.           Datu aizsardzības inspektora izraudzīšanās rezultātā nedrīkst rasties interešu konflikts starp viņa datu aizsardzības inspektora pienākumu pildīšanu un citiem oficiālajiem pienākumiem, īpaši saistībā ar šīs regulas noteikumu piemērošanu.

4.           Datu aizsardzības inspektoru ieceļ uz amata pilnvaru termiņu no diviem līdz pieciem gadiem. Viņu var iecelt uz amata pilnvaru termiņu atkārtoti, kopumā nepārsniedzot desmit gadus. Savienības iestāde vai struktūra, kas viņu iecēla amatā, var viņu atcelt no datu aizsardzības inspektora amata vienīgi ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai.

5.           Pēc datu aizsardzības inspektora iecelšanas amatā, iestāde vai struktūra, kas viņu iecēlusi, reģistrē viņu pie Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja.

6.           Saistībā ar savu pienākumu pildīšanu datu aizsardzības inspektors nedrīkst saņemt nekādus norādījumus.

7.           Datu aizsardzības inspektoram ir jo īpaši šādi uzdevumi attiecībā uz personas datiem, izņemot Eiropola darbinieku personas datus, kā arī administratīva rakstura personas datus:

(a) neatkarīgā veidā nodrošināt likumību un šīs regulas noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi;

(b) nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu personas datu nosūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta;

(c) nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu datu subjekti pēc to lūguma tiek informēti par viņu tiesībām;

(d) sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas ir atbildīgi par procedūrām, apmācību un konsultācijām par datu apstrādi;

(e) sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju;

(f) sagatavot gada ziņojumu un to nosūtīt valdei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

8.           Turklāt datu aizsardzības inspektors veic funkcijas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 45/2001 attiecībā uz Eiropola darbinieku personas datiem kā arī administratīvajiem personas datiem.

9.           Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir piekļuve visiem Eiropola apstrādātajiem datiem un visām Eiropola telpām.

10.         Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka šīs regulas noteikumi par personas datu apstrādi nav ievēroti, viņš par to informē izpilddirektoru, pieprasot, lai viņš noteiktajā laikā novērš noteikumu neievērošanu. Ja izpilddirektors noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors informē valdi, un viņi vienojas par konkrētu termiņu, kurā jārīkojas. Ja valde noteiktajā laikā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

11.         Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības inspektoru. Minētie īstenošanas noteikumi īpaši attiecas uz kandidātu izraudzīšanās procedūru datu aizsardzības inspektora amatam un viņu atlaišanu, datu aizsardzības inspektora uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un viņa neatkarības aizsardzības pasākumiem. Eiropols nodrošina datu aizsardzības inspektoram darbiniekus un resursus, kas nepieciešami tā uzdevumu veikšanai. Minētajiem darbiniekiem ir piekļuve Eiropola apstrādātajiem personas datiem un Eiropola telpām tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

45. pants

Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.           Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzrauga, vai attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, izgūšana un nodošana Eiropolam ir likumīga, kā arī pārbauda, vai ar tādu datu ievadīšanu, izgūšanu vai nodošanu netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajā nolūkā valsts uzraudzības iestādei saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām valsts vienības vai sadarbības koordinatora telpās ir piekļuve datiem, kurus tās dalībvalsts ir sniegusi Eiropolam.

2.           Uzraudzības funkciju veikšanai valsts uzraudzības iestādēm ir piekļuve Eiropolā strādājošā attiecīgās valsts sadarbības koordinatora birojam un dokumentiem.

3.           Valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām uzrauga valsts vienību darbības un sadarbības koordinatoru darbības, ciktāl šādas darbības attiecas uz personas datu aizsardzību. Tās arī pastāvīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

4.           Ikvienai personai ir tiesības pieprasīt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka uz šo personu attiecīgo datu jebkādā veidā veiktā ievadīšana vai nodošana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts veikta datu aplūkošana ir likumīga. Šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums iesniegts.

46. pants

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība

1.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic Eiropols, un par Eiropola un datu subjektu konsultēšanu visos jautājumos, kas attiecas uz personas datu aizsardzību. Šajā nolūkā viņš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus un īsteno 3. punktā piešķirtās pilnvaras.

2.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar šo regulu ir šādi pienākumi:

(a) izskatīt un izmeklēt sūdzības un saprātīgā termiņā informēt datu subjektu par iznākumu;

(b) vai nu pēc savas iniciatīvas, vai balstoties uz sūdzību, veikt pārbaudi un saprātīgā termiņā informēt datu subjektus par iznākumu;

(c) uzraudzīt un nodrošināt, ka Eiropols piemēro šīs regulas un visu citu Savienības aktu noteikumus attiecībā uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;

(d) vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz lūgumu, konsultēt Eiropolu par visiem jautājumiem saistībā ar personas datu apstrādi, īpaši pirms iekšējo noteikumu izstrādes attiecībā uz pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;

(e) noteikt, pamatot un publiskot izņēmumus, aizsardzības pasākumus, pilnvarojumus un nosacījumus, kas minēti 36. panta 4. punktā;

(f) veikt to apstrādes darbību uzskaiti, par kurām viņam paziņots saskaņā ar 42. panta 1. punktu un kuras reģistrētas saskaņā ar 42. panta 4. punktu;

(g) veikt viņam paziņotās apstrādes iepriekšēju pārbaudi.

3.           Saskaņā ar šo regulu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var

(a) sniegt padomus datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu;

(b) ja, iespējams, ir pārkāpti noteikumi, kas regulē personas datu apstrādi, nodot lietu Eiropolam un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus konkrētā pārkāpuma novēršanai un datu subjektu aizsardzības uzlabošanai;

(c) izdot rīkojumus par to, ka jāievēro pieprasījumi par konkrētu tiesību īstenošanu attiecībā uz datiem, ja attiecīgie pieprasījumi ir noraidīti, pārkāpjot 39. un 40. pantu;

(d) izteikt brīdinājumu vai aizrādījumu Eiropolam;

(e) izdot rīkojumu labot, liegt piekļuvi, dzēst vai iznīcināt visus datus, ja tie ir apstrādāti, pārkāpjot noteikumus, kas regulē personas datu apstrādi, un paziņot par to trešām personām, kurām dati ir izpausti;

(f) uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes aizliegumu;

(g) nosūtīt lietu Eiropolam un, vajadzības gadījumā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

(h) nosūtīt lietu Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

(i) iesaistīties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa.

4.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir tiesības

(a) iegūt no Eiropola piekļuvi visiem personas datiem un visai informācijai, kas nepieciešama viņa veiktajai pārbaudei;

(b) iegūt piekļuvi visām telpām, kurās Eiropols veic savas darbības, ja ir pamatoti iemesli pieņemt, ka tur tiek veikta darbība, uz kuru attiecas šī regula.

5.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs izstrādā Eiropola darbību uzraudzības gada pārskatu. Šis pārskats ir daļa no Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada darbības pārskata, kas minēts Regulas (EK) Nr. 45/2001 48. pantā.

6.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja locekļiem un darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 69. pantu.

47. pants

Sadarbība starp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un valstu datu aizsardzības iestādēm

1.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savā darbībā cieši sadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm konkrētos jautājumos, kuros nepieciešama valstu iesaiste, īpaši, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde atklāj būtiskas atšķirības starp dalībvalstu praksi vai iespējams nelikumīgu pārsūtīšanu, izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas kanālus, vai saistībā ar jautājumiem par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes.

2.           Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu uzraudzības iestādes, rīkojoties savas attiecīgās kompetences robežās, var veikt attiecīgas informācijas apmaiņu, palīdzēt viens otram veikt revīzijas un inspekcijas, izskatīt šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, izpētīt problēmas saistībā ar neatkarīgas uzraudzības īstenošanu vai datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādāt saskaņotus priekšlikumus problēmu kopīgiem risinājumiem un veicināt informētību par tiesībām uz datu aizsardzību, ja tas ir vajadzīgs.

3.           Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas, kad tas ir nepieciešams. Šo sanāksmju izmaksas un norisi nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi tiek izstrādātas sīkākas darba metodes.

48. pants

Administratīvie personas dati un darbinieku dati

Visiem Eiropola darbinieku personas datiem, kā arī Eiropola rīcībā esošiem administratīviem personas datiem piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

VIII nodaļa

TIESĪBU AIZSARDZĪBA UN ATBILDĪBA

49. pants

Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam

1.           Ikvienam datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja viņš uzskata, ka viņa personas datu apstrāde neatbilst šīs regulas noteikumiem.

2.           Ja sūdzība attiecas uz 39. vai 40. pantā minēto lēmumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs apspriežas ar valsts uzraudzības iestādēm vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī, kas bija datu avots, vai dalībvalstī, kas ir tieši attiecīga. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi.

3.           Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam sniedza dalībvalsts, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts valsts uzraudzības iestādi, kura ir sniegusi datus, pārliecinās, vai nepieciešamās pārbaudes ir veiktas pareizi.

4.           Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam ir sniegušas Savienības struktūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka Eiropols ir veicis nepieciešamās pārbaudes.

50. pants

Tiesības vērsties tiesā pret Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumus apstrīd Eiropas Savienības Tiesā.

51. pants

Vispārīgie noteikumi par atbildību un tiesībām uz kompensāciju

1.           Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību aktos, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.           Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta Eiropola noslēgtā līgumā.

3.           Neskarot 52. pantu, attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, Eiropols saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši tā departamenti vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.           Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkāda kaitējuma atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.           Eiropola darbinieku personisko atbildību pret Eiropolu reglamentē ar viņiem attiecīgi piemērojamiem Civildienesta noteikumiem vai Nodarbināšanas kārtības noteikumiem.

52. pants

Atbildība par personas datu nepareizu apstrādi un tiesības uz kompensāciju

1.           Ikvienai personai, kurai datu nelikumīgas apstrādes darbības rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir tiesības saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu vai nu no Eiropola saskaņā ar Līguma 340. pantu, vai no dalībvalsts, kurā notika gadījums, kas radīja kaitējumu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Persona vēršas pret Eiropolu Eiropas Savienības Tiesā vai pret dalībvalsti šīs dalībvalsts kompetentajā valsts tiesā.

2.           Saistībā ar visiem strīdiem starp Eiropolu un dalībvalstīm par to, kurš ir galīgi atbildīgs par kompensāciju personai saskaņā ar 1. punktu, vēršas valdē, kura lemj ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, neskarot tiesības apstrīdēt šo lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu.

IX nodaļa

PARLAMENTĀRĀ PĀRRAUDZĪBA

53. pants

Parlamentārā pārraudzība

1.           Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lūguma ierodas Eiropas Parlamentā, lai, kopā ar valstu parlamentiem, apspriestu ar Eiropolu saistītus jautājumus, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

2.           Eiropola darbību parlamentāro pārraudzību Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem veic saskaņā ar šo regulu.

3.           Papildus šajā regulā noteiktajiem informēšanas un apspriešanās pienākumiem Eiropols, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem

(a) draudu novērtējumus, stratēģisko analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus saistībā ar Eiropola mērķiem, kā arī Eiropola pasūtīto pētījumu un izvērtējumu rezultātus;

(b) sadarbības vienošanās, kas pieņemtas saskaņā ar 31. panta 1. punktu.

54. pants

Eiropas Parlamenta piekļuve klasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību

1.           Eiropola darbību parlamentārās pārraudzības nolūkā saskaņā ar 53. pantu, Eiropas Parlamentam un tā pārstāvjiem pēc pieprasījuma var atļaut piekļuvi Eiropas Savienības klasificētajai informācijai un sensitīvai neklasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību.

2.           Piekļuve Eiropas Savienības klasificētajai informācijai un sensitīvai neklasificētai informācijai notiek saskaņā ar pamatprincipiem un minimuma standartiem, kas minēti 69. pantā. Sīkāku kārtību paredz darba vienošanās, kuru noslēdz starp Eiropolu un Eiropas Parlamentu.

X nodaļa

PERSONĀLS

55. pants

Vispārīgi noteikumi

1.           Uz Eiropola personālu, izņemot tos darbiniekus, uz kuriem dienā, kas sāk piemērot šo regulu, attiecas līgumi, kurus noslēdzis Eiropols, kas izveidots ar Eiropola konvenciju, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.           Eiropola personāls sastāv no pagaidu darbiniekiem un/vai līgumdarbiniekiem. Valde pieņem lēmumu par to, kādas štatu sarakstā paredzētās pagaidu amata vietas var ieņemt tikai darbinieki, kurus izraugās no kompetentām dalībvalstu iestādēm. Darbinieki, kurus pieņem darbā šādās amata vietās, ir pagaidu darbinieki, un ar tiem var slēgt tikai līgumus uz noteiktu laiku, ko var atjaunot vienu reizi uz noteiktu laiku.

56. pants

Izpilddirektors

1.           Izpilddirektoru pieņem darbā kā Eiropola pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.           Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Lai noslēgtu izpilddirektora līgumu, Eiropolu pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.           Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Eiropola uzdevumus un problēmas.

4.           Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.           Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēnesī pirms pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja drīkst uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.           Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.           Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu, kura rīkojas pēc Komisijas priekšlikuma.

8.           Valde lēmumus par izpilddirektora un/vai izpilddirektora vietnieka/-u iecelšanu amatā, viņu amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atcelšanu no amata pieņem, pamatojoties uz tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

57. pants

Izpilddirektora vietnieki

1.           Izpilddirektoram palīdz četri izpilddirektora vietnieki, no kuriem viens ir atbildīgs par apmācību. Izpilddirektora vietnieks apmācības jautājumos ir atbildīgs par Eiropola akadēmijas un tās darbību pārvaldību. Izpilddirektors nosaka pārējo vietnieku uzdevumus.

2.           Izpilddirektora vietniekiem piemēro 56. pantu. Ar izpilddirektoru apspriežas pirms to iecelšanas amatā vai atcelšanas no amata.

58. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

1.           Eiropols var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus nenodarbina aģentūra.

2.           Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Eiropolu.

XI nodaļa

FINANŠU NOTEIKUMI

59. pants

Budžets

1.           Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Eiropola budžetā.

2.           Eiropola budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.           Neskarot citus resursus, Eiropola ieņēmumi veido Savienības iemaksu, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

4.           Eiropols var izmantot Savienības finansējumu deleģēšanas nolīgumu vai ad-hoc un ārkārtēju dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem attiecīgajos instrumentos, uz kuriem balsta Savienības politikas jomas.

5.           Eiropola izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

60. pants

Budžeta izveide

1.           Izpilddirektors katru gadu sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un to nosūta valdei.

2.           Valde, pamatojoties uz minēto projektu, sagatavo provizorisku Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu līdz [datums, ko paredz Finanšu pamatregulā] nosūta Komisijai. Valde tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, līdz 31. martam nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.           Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

4.           Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.

5.           Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas attiecībā uz Eiropolam piešķiramo iemaksu.

6.           Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eiropola štatu sarakstu.

7.           Eiropola budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

8.           Uz visiem projektiem, īpaši celtniecības projektiem, kuriem var būt ievērojama ietekme uz budžetu, attiecas [Finanšu pamatregulas] noteikumi.

61. pants

Budžeta izpilde

1.           Eiropola budžetu izpilda izpilddirektors.

2.           Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

62. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.           Pēc katra finanšu gada Eiropola grāmatvedis līdz 1. martam nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.           Pēc katra finanšu gada Eiropols līdz 31. martam nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.           Pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eiropola provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.           Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eiropola provizorisko pārskatu saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu, grāmatvedis sastāda Eiropola galīgo pārskatu. Izpilddirektors to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.           Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola galīgo pārskatu.

6.           Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātaiun valstu parlamentiem.

7.           Galīgo pārskatu publicē.

8.           Izpilddirektors vēlākais līdz [datums, kas noteikts Finanšu pamatregulā] iesniedz Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu. Minēto atbildi viņš nosūta arī valdei.

9.           Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10.         Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N + 2) gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

63. pants

Finanšu noteikumi

1.           Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tie nenovirzās no [Finanšu pamatregulas], izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eiropola darbībai, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

2.           Ņemot vērā Valsts mācību iestāžu tīkla dalībnieku īpašās iezīmes, kuri ir vienīgās struktūras, kam piemīt īpašas iezīmes un tehniskā kompetence, lai īstenotu attiecīgos apmācības pasākumus, minētajiem dalībniekiem saskaņā ar Komisijas deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012[41] 190. panta 1. punkta d) apakšpunktu var piešķirt dotācijas, neizsakot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

XII nodaļa

CITI NOTEIKUMI

64. pants

Juridiskais statuss

1.           Eiropols ir Savienības iestāde. Tam ir juridiskas personas statuss.

2.           Visās dalībvalstīs Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kādu šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši Eiropols var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un var būt puse tiesas procesā.

3.           Eiropola mītne atrodas Hāgā, Nīderlandē.

65. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.           Uz Eiropolu un tā personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2.           Sadarbības koordinatoru un viņu ģimenes locekļu privilēģijas un imunitāte tiek noteiktas nolīgumā starp Nīderlandes Karalisti un citām dalībvalstīm. Nolīgumā paredz tādas privilēģijas un imunitāti, kādas nepieciešamas, lai sadarbības koordinatori varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

66. pants

Valodu lietošana

1.           Uz Eiropolu attiecas Regulas Nr. 1[42] noteikumi.

2.           Eiropola darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

67. pants

Pārredzamība

1.           Eiropola turētiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001[43].

2.           Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un vēlākais sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu attiecībā uz Eiropola dokumentiem.

3.           Par lēmumiem, ko Eiropols pieņēmis saskaņā ar 8. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību ombudam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā, attiecīgi ievērojot Līguma 228. un 263. pantā izklāstītos nosacījumus.

68. pants

Krāpšanas apkarošana

1.           Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropols sāk darbību, tas pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[44], un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Eiropola darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.           Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem, kas no Eiropola saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.           OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, ko finansē Eiropols, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[45].

4.           Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Eiropola sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

69. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas aizsardzību

Eiropols nosaka savus noteikumus un pienākumus attiecībā uz diskrētumu un konfidencialitāti un uz Eiropas Savienības klasificētās informācijas un sensitīvas neklasificētās informācijas aizsardzību, ņemot vērā Lēmuma 2011/292/ES pamatprincipus un minimuma standartus. Tas cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

70. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.           Ne vēlāk kā piecus gadus pēc [dienas, kad sāk piemērot šo regulu] un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu Eiropola un tā darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti. Izvērtēšanā jo īpaši aplūko vajadzību grozīt Eiropola mērķus un visu šādu grozījumu finansiālās sekas.

2.           Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu parlamentiem un valdei.

3.           Saistībā ar katru otro izvērtējumu Komisija novērtē arī Eiropola sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Eiropola turpmāka pastāvēšana vairs neatbilst tam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

71. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Eiropola darbībām saskaņā ar Līguma 228. pantu attiecas Eiropas Ombuda kontrole.

72. pants

Galvenā mītne

1.           Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Eiropola izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Eiropola personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Eiropolu un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā [divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

2.           Eiropola uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Eiropola darbībai, tostarp multilingvālas, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

XIII nodaļa

PĀREJAS NOTEIKUMI

73. pants

Vispārējā juridiskā pēctecība

1.           Ar šo lēmumu izveidotais Eiropols ir vispārējs tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus noslēdzis, uzņēmies vai iegādājies Eiropols, ko izveidoja ar Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL, ko izveidoja ar Lēmumu 2005/681/TI.

2.           Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, ko Eiropols, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, ir noslēdzis pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.           Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, ko CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, ir noslēgusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4.           Atkāpjoties no 3. punkta, mītnes līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, izbeidz dienā, kad sāk piemērot šo regulu.

74. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

1.           CEPOL valdes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 10. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas [šīs regulas spēkā stāšanās dienā].

2.           Eiropola valdes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 37. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas [dienā, kad sāk piemērot šo regulu].

3.           Eiropola valde, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 37. pantu, laikā starp regulas stāšanos spēkā un tās piemērošanas sākšanu

(a) pilda šīs regulas 14. pantā minētās valdes funkcijas;

(b) sagatavo šīs regulas 69. pantā minēto noteikumu par pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un ES klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu piemērošanu;

(c) sagatavo visus instrumentus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai; un

(d) pārskata Lēmuma 2009/371/TI īstenošanas neleģislatīvos pasākumus, lai valde, kas izveidota, pamatojoties uz šīs regulas 13. pantu, varētu pieņemt 78. panta 2. punktā minēto lēmumu.

4.           Komisija pēc šīs regulas stāšanās spēkā nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 13. pantu izveidotā valde sāk darbu [dienā, kad sāk piemērot šo regulu].

5.           Vēlākais sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis dara Komisijai zināmus to personu vārdus, kuras tās ir iecēlušas par valdes locekļiem un to aizstājējiem atbilstīgi 13. pantam.

6.           Valde, kas izveidota, pamatojoties uz šīs regulas 13. pantu, sanāk uz pirmo sanāksmi [dienā, kad sāk piemērot šo regulu]. Šajā sanāksmē valde pieņem 78. panta 2. punktā minēto lēmumu.

75. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru un izpilddirektora vietniekiem

1.           Izpilddirektoram, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, uz atlikušo amata pilnvaru laiku tiek uzticēti šīs regulas 19. pantā paredzētie izpilddirektora pienākumi. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas pēc [šīs regulas spēkā stāšanās dienas], bet pirms [dienas, kad sāk piemērot šo regulu], to automātiski pagarina līdz vienam gadam pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

2.           Ja izpilddirektors nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, Komisija norīko Komisijas ierēdni kā pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr notiek 56. pantā minētās iecelšanas amatā.

3.           Izpilddirektora vietniekiem, kas iecelti, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, piemēro šā panta 1. un 2. punkta noteikumus.

4.           CEPOL izpilddirektoru, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 11. panta 1. punktu, uz viņa atlikušo amata pilnvaru termiņu ieceļ pildīt Eiropola izpilddirektora vietnieka apmācības jautājumos funkcijas. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas pēc [šīs regulas spēkā stāšanās dienas], bet pirms [dienas, kad sāk piemērot šo regulu], to automātiski pagarina uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

76. pants

Pārejas budžeta noteikumi

1.           Katram no trim budžeta gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā III nodaļā aprakstītajai apmācībai rezervē vismaz 8 miljonus euro Eiropola operatīvajās izmaksās.

2.           Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 42. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Lēmuma 2009/371/TI 43. pantā un Eiropola finanšu noteikumos.

XIV nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

77. pants

Aizstāšana

Ar šo regulu aizstāj un atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI.

Atsauces uz aizstātajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

78. pants

Atcelšana

1.           Visus leģislatīvos pasākumus, ar kuriem īsteno Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI, atceļ, atcelšanai stājoties spēkā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

2.           Visi neleģislatīvie pasākumi, ar kuriem īsteno Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), un Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido CEPOL, paliek spēkā pēc [dienas, kurā sāk piemērot šo regulu], ja vien Eiropola valde nav nolēmusi citādi.

79. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.           Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.           Regulu piemēro no [piemērošanas dienas].

Tomēr 73., 74. un 75. pantu piemēro no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

To nodarījumu saraksts, attiecībā uz kuriem Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcību un to savstarpējo sadarbību saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu

- terorisms,

- organizētā noziedzība,

- narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība,

- nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

- ar kodolvielām un radioaktīvajām vielām saistīti noziegumi,

- nelegālā imigrantu kontrabanda,

- cilvēku tirdzniecība,

- noziegumi, kas saistīti ar mehāniskiem transportlīdzekļiem,

- slepkavība, smagi miesas bojājumi,

- cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

- personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

- rasisms un ksenofobija,

- laupīšana,

- kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

- krāpšana, tostarp krāpšana, kas skar Savienības finansiālās intereses,

- rekets un izspiešana,

- viltošana un pirātiska ražošana,

- administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

- naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,

- datornoziegumi,

- korupcija,

- ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

- nelikumīga apdraudēto dzīvnieku sugu tirdzniecība,

- nelikumīga apdraudēto augu sugu un pasugu tirdzniecība,

- noziegumi pret vidi, tostarp kuģu izraisīts piesārņojums,

- hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

- seksuāla vardarbība pret sievietēm un bērniem un viņu seksuāla izmantošana.

2. PIELIKUMS

Personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt un apstrādāt šķērspārbaudes nolūkā, kā minēts 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā

1. Personas dati, kurus vāc un apstrādā šķērspārbaudes nolūkos, attiecas uz

a) personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

b) personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

2. Dati par personām, kas minētas 1. punktā, var ietvert tikai šādas personas datu kategorijas:

a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pseidonīmus vai pieņemtos vārdus;

b) dzimšanas datumu un vietu;

c) valstspiederību;

d) dzimumu;

e) dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;

f) sociālās nodrošināšanas numurus, vadītāja apliecības, personas apliecību un pases datus; un

g) vajadzības gadījumā – citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, tostarp visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas, piemēram, pirkstu nospiedumu datus un DNS profilu (kas izveidots no DNS nekodētās daļas).

3. Papildus 2. punktā minētajiem datiem var vākt un apstrādāt šādas personas datu kategorijas, kas attiecas uz 1. punktā minētām personām:

a) noziedzīgi nodarījumi un iespējami izdarīti noziedzīgi nodarījumi un to (iespējamās) izdarīšanas laiks, vietu un veids;

b) noziedzīga nodarījuma izdarīšanai izmantotie vai iespējami izmantojamie līdzekļi, tostarp informācija par juridiskām personām;

c) struktūras, kas nodarbojas ar lietu, un attiecīgās dokumentu norādes;

d) iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā;

e) sodāmība, ja tā ir par Eiropola kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem;

f) norādes par datu ievadītāju.

Minētos datus var sniegt Eiropolam arī tad, ja tajos vēl nav konkrētu norāžu par personām.

4. Eiropola vai valsts vienību turētu papildu informāciju par 1. punktā minētajām personām var paziņot jebkurai valsts vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Valsts vienības šādu paziņošanu veic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5. Ja pret attiecīgo personu tiesvedību izbeidz galīgi vai šo personu attaisno, datus, kas attiecas uz lietu, kurā pieņemts šāds lēmums, dzēš.

Personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt un apstrādāt stratēģiskas vai cita vispārīga veida analīzes nolūkos un operatīvās analīzes nolūkā (kā minēts 24. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā)

1.           Personas dati, kurus vāc un apstrādā stratēģiskas vai cita vispārīga veida analīzes nolūkos un operatīvās analīzes nolūkā, attiecas uz:

(a) personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

(b) personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē;

(c) personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

(d) personām, kuras ir cietušas attiecīgā noziedzīgā nodarījumā vai arī attiecībā uz kurām konkrēti fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu ciest šādā nodarījumā;

(e) kontaktpersonām un sabiedrotajām personām; un

(f) personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2.           Attiecībā uz personām, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, var apstrādāt šādas personas datu kategorijas, tostarp saistītus administratīvos datus:

(a) Personas dati:

i)        pašreizējie un iepriekšējie uzvārdi;

ii)       pašreizējie un iepriekšējie vārdi;

iii)      pirmslaulību uzvārds;

iv)      tēva vārds un uzvārds (ja tas ir vajadzīgs identifikācijai);

v)       mātes vārds un uzvārds (ja tas ir vajadzīgs identifikācijai);

vi)      dzimums;

vii)     dzimšanas datums;

viii)    dzimšanas vieta;

ix)      valstspiederība;

x)       ģimenes stāvoklis,

xi)      pseidonīms;

xii)     iesauka;

xiii)    pieņemtie vai neīstie vārdi/uzvārdi;

xiv)    pašreizējā un iepriekšējā dzīvesvieta un/vai domicils.

(b) Ārējā izskata apraksts:

i)        ārējā izskata apraksts;

ii)       īpašas pazīmes (īpatnības/rētas/tetovējumi u. tml.).

(c) Identificēšanas līdzekļi

i)        personu apliecinoši dokumenti/vadītāja apliecība;

ii)       valsts personas apliecības/pases numuri;

iii)      valsts personas kods/sociālā nodrošinājuma numurs (ja tāds ir);

iv)      attēli un cita informācija par izskatu;

v)       kriminālistikā lietojama identifikācijas informācija, piemēram, pirkstu nospiedumi, DNS profils (izveidots no DNS nekodētās daļas), balss paraugs, asins grupa, informācija par zobiem.

(d) Nodarbošanās un prasmes:

i)        pašreizējā darbavieta un profesija;

ii)       iepriekšējās darbavietas un profesijas;

iii)      izglītība (skola/akadēmiskā augstskola/profesionālā izglītība);

iv)      kvalifikācija;

v)       prasmes un citas zināšanu jomas (valodas/citas).

(e) Ekonomiskā un finansiālā informācija:

i)        finanšu dati (banku konti un kodi, kredītkartes u. tml.);

ii)       skaidra nauda;

iii)      akcijas/citi aktīvi;

iv)      dati par īpašumiem;

v)       saiknes ar uzņēmumiem;

vi)      banku un kreditēšanas kontakti;

vii)     nodokļu situācija;

viii)    cita informācija par to, kā persona pārvalda savas finanšu lietas.

(f) Dati par uzvedību:

i)        dzīvesveids (piemēram, dzīvošana pāri saviem līdzekļiem) un ikdienas paradumi;

ii)       pārvietošanās;

iii)      vietas, ko bieži apmeklē;

iv)      ieroči un citi bīstami rīki;

v)       bīstamības novērtējums;

vi)      īpaši riski, piemēram, izbēgšanas iespējamība, dubultaģentu izmantošana, saiknes ar tiesībaizsardzības darbiniekiem;

vii)     ar noziedzību saistītas iezīmes un profili;

viii)    narkotiku lietošana;

(g) Kontaktpersonas un sabiedrotas personas, tostarp kontaktu vai biedrošanās veids un būtība.

(h) Izmantotie sakaru līdzekļi, piemēram, telefons (fiksētais/mobilais), fakss, peidžeris, elektroniskais pasts, pasta adreses, interneta pieslēgums(-i).

(i) Izmantotie transportlīdzekļi, piemēram, autotransports, laivas, gaisa kuģi, tostarp šo transportlīdzekļu identifikācijas informācija (reģistrācijas numuri).

(j) Informācija par noziedzīgām darbībām:

i)        agrākas sodāmības;

ii)       aizdomas par līdzdalību noziedzīgās darbībās;

iii)      darbības metodes;

iv)      līdzekļi, kas izmantoti vai ko var izmantot noziegumu sagatavošanā un/vai veikšanā;

v)       dalība noziedzīgās grupās/organizācijās un vieta grupā/organizācijā;

vi)      loma noziedzīgā organizācijā;

vii)     noziedzīgo darbību ģeogrāfiskā izplatība;

viii)    materiāli, kas savākti izmeklēšanas gaitā, piemēram, video un fotoattēli.

(k) Atsauces uz citām datu bāzēm, kurās ir informācija par personu:

i)        Eiropols;

ii)       policijas/muitas iestādes;

iii)      citas tiesībaizsardzības iestādes;

iv)      starptautiskas organizācijas;

v)       valsts iestādes;

vi)      privātas organizācijas.

(l) Informācija par juridiskām personām, kas saistītas ar datiem, kuri minēti e) un j) apakšpunktā:

i)        juridiskās personas nosaukums;

ii)       atrašanās vieta;

iii)      izveidošanas datums un vieta;

iv)      administratīvās reģistrācijas numurs;

v)       juridiskā forma;

vi)      kapitāls;

vii)     darbības joma;

viii)    vietējie un starptautiskie meitasuzņēmumi;

ix)      vadītāji;

x)       saiknes ar bankām.

3.           1. punkta e) apakšpunktā minētās “kontaktpersonas un sabiedrotās personas” ir personas, par kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka no viņām var iegūt analīzei būtisku informāciju par personām, kas minētas šā pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja šīs personas nav iekļautas personu kategorijās, kas minētas 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā. „Kontaktpersonas” ir personas, kuras tikai reizumis kontaktējas ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām. „Sabiedrotās personas” ir personas, kuras regulāri kontaktējas ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām.

Attiecībā uz kontaktpersonām un sabiedrotām personām datus atbilstīgi 2. punktam var glabāt pēc vajadzības ar noteikumu, ka ir iemesls uzskatīt, ka šādi dati ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā kontaktpersonu vai sabiedroto personu lomu.

Šajā sakarā ņem vērā turpmāk minēto:

(a) šo personu attiecības ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām noskaidro pēc iespējas ātrāk;

(b) ja pieņēmums par to, ka pastāv attiecības starp šīm personām un 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām, izrādās nepamatots, datus nekavējoties dzēš;

(c) ja par šādām personām ir aizdomas, ka tās veic nodarījumu, uz kuru attiecas Eiropola mērķi, vai ja tās ir atzītas par vainīgām šāda nodarījuma veikšanā, vai ja atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai atbilstīgs pamats uzskatīt, ka tās veiks šādu nodarījumu, var glabāt visus datus atbilstīgi 2. punktam;

(d) dati par kontaktpersonu kontaktpersonām un sabiedrotajām personām, kā arī dati par sabiedroto personu kontaktpersonām un sabiedrotajām personām nav jāglabā, izņemot datus par to kontaktu un biedrošanās veidu un būtību ar personām, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

(e) ja nav iespējams noskaidrot informāciju atbilstīgi iepriekšējiem apakšpunktiem, to ņem vērā, lemjot par to, vai un cik lielā apjomā dati ir jāglabā turpmākai analīzei.

4.           Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā, ir cietušas izmeklējamos nodarījumos vai attiecībā uz kurām daži fakti dod iemeslu uzskatīt, ka tās varētu būt cietušas šādā nodarījumā, var glabāt datus, kas minēti no šā pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta līdz 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktam, kā arī šādas datu kategorijas:

(a) cietušās personas identifikācijas dati;

(b) iemesli, kādēļ persona ir cietusi;

(c) kaitējums (fizisks/finansiāls/psiholoģisks/cits);

(d) vai jānodrošina anonimitāte;

(e) vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā;

(f) 1. punkta d) apakšpunktā minēto personu vai ar viņu starpniecību sniegta informācija par noziegumu, tostarp informācija par viņu saistību ar citām personām, lai identificētu 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās personas.

Pēc vajadzības var glabāt citus datus atbilstīgi 2. punktam, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu personas kā cietušās vai potenciāli cietušās personas lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

5.           Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, varētu tikt aicinātas liecināt par izmeklējamajiem nodarījumiem to izmeklēšanā vai turpmākā kriminālprocesā, var glabāt datus, kas minēti no šā pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta līdz 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktam, kā arī datu kategorijas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a) šādu personu sniegta informācija par noziegumu, tostarp informācija par viņu attiecībām ar citām personām, kas ir iekļautas analīzes darba datnē;

(b) vai jānodrošina anonimitāte;

(c) vai jānodrošina aizsardzība un kurš to nodrošina;

(d) jauna identitāte;

(e) vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā.

Pēc vajadzības var glabāt citus datus atbilstīgi 2. punktam, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā liecinieku lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

6.           Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts 1. punkta f) apakšpunktā, var sniegt informāciju par izmeklējamajiem nodarījumiem, var glabāt datus, kas minēti no šā pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta līdz 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktam, kā arī datu kategorijas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a) kodēta personas informācija;

(b) sniegtās informācijas veids;

(c) vai jānodrošina anonimitāte;

(d) vai jānodrošina aizsardzība un kurš to nodrošina;

(e) jauna identitāte;

(f) vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā;

(g) negatīvā pieredze;

(h) atlīdzība (finansiāla/labvēlīgāka attieksme).

Pēc vajadzības var glabāt citus datus atbilstīgi 2. punktam, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā informatoru lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

7.           Ja analīzes laikā kādā brīdī, pamatojoties uz nopietnām un apstiprinātām norādēm, noskaidrojas, ka analīzes darba datnē iekļautā persona būtu jāiekļauj citā personu kategorijā, kā noteikts šajā pielikumā, nevis tajā kategorijā, kurā tā ir iekļauta sākotnēji, Eiropols var apstrādāt tikai tādus datus par šādu personu, kuri ir atļauti atbilstīgi minētajai jaunajai kategorijai, savukārt visus citus datus dzēš.

Ja, pamatojoties uz šādām norādēm, noskaidrojas, ka persona būtu jāiekļauj divās vai vairāk kategorijās, kā noteikts šajā pielikumā, Eiropols var apstrādāt visus datus, kuri ir atļauti atbilstīgi šādām kategorijām.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[46]

Politikas joma: Iekšlietas

Darbība: 18.02 Iekšējā drošība

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[47]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eiropas Policijas birojs (Eiropols) tika izveidots kā starpvaldību struktūra, ko reglamentēja starp dalībvalstīm noslēgta konvencija, kura stājās spēkā 1999. gadā. No 2010. gada 1. janvāra Eiropols ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI tika pārveidots par decentralizētu ES aģentūru, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento tiesībaizsardzības iestāžu darbības pret smago un organizēto noziedzību un terorismu. Padomes lēmumā ir arī sīki noteikti Eiropola mērķi un uzdevumi.

Lisabonas Līgums atcēla Eiropas Savienības pīlāru struktūru un saskaņoja policijas sadarbības jomu ar acquis communautaire. LESD 88. pantā paredzēts, ka Eiropolu pārvalda ar regulu, kuru pieņem ar koplēmumu. Tajā prasīts, lai tiktu noteikta kārtība un mehānisms Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem. Turklāt Stokholmas programma[48], kurā noteikta ES daudzgadu stratēģija tieslietu un drošības jomā, aicina Eiropolu attīstīties un kļūt par „centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti”.

LESD 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēti pasākumi attiecībā uz atbalstu darbinieku apmācībai un sadarbību darbinieku apmaiņā. Stokholmas programmā teikts, ka ir būtiski pastiprināt apmācību, lai veidotu patiesu Eiropas tiesu un tiesībaizsardzības kultūru, un ka būtu jāīsteno mērķis izveidot sistemātiskas Eiropas apmācību shēmas. Tādēļ Komisija līdztekus šim priekšlikumam ierosina Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu (LETS), kas balstītos uz pasākumiem, kurus pašlaik īsteno CEPOL. Ar šo priekšlikumu abas aģentūras tiktu apvienotas un jaunajai (apvienotajai) aģentūrai tiktu uzdots īstenot apmācības shēmu.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

ABB darbība 18 05: Drošība un brīvību garantēšana

3. KONKRĒTAIS MĒRĶIS

Stiprināt tiesībaizsardzības sadarbību starp dalībvalstīm, īpaši veicinot informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm, dodot iespēju piekļūt būtiskiem datiem, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzības principu ievērošanu, un stiprinot Eiropola un CEPOL lomu kā dalībvalstu partneriem cīņā pret smago noziedzību un policijas amatpersonu apmācībā.

Galvenie politikas rezultāti 2013. gadā – regula, ar ko apvieno Eiropolu un CEPOL

Eiropola regula

1. konkrētais mērķis

Darboties kā tiesībaizsardzības darbību un tiesībaizsardzības zinātības galvenajam atbalsta centram

2. konkrētais mērķis                                                                             

Darboties kā ES kriminālinformācijas centram

3. konkrētais mērķis

Koordinēt ES tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības politikas īstenošanu un veikt attiecīgu ES līmeņa apmācību un apmaiņas

4. konkrētais mērķis

Stiprināt ES spējas cīnīties pret kibernoziedzību, lai novērstu kaitējumu ES pilsoņiem un uzņēmumiem un zaudējumus ES ekonomikai

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Darbība 18 05: Drošība un brīvību garantēšana

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Eiropola uzdevums ir sniegt atbalstu valstu tiesībaizsardzības dienestiem to savstarpējā sadarbībā, lai novērstu smagus noziegumus un terorismu un cīnītos pret tiem. Priekšlikums, proti, regula par Eiropolu, sniedz jaunu tiesisko regulējumu Eiropolam. Jaunā juridiskā pamata ieviešana vairos ES drošību, uzlabojot lietderību un efektivitāti Eiropola sniegtajam atbalstam smagās pārrobežu noziedzības un terorisma novēršanā un cīņā pret tiem, kā arī uzticot Eiropolam jaunus uzdevumus saistībā ar tiesībaizsardzības apmācību ES līmenī un saistībā ar ES tiesībaizsardzības centru izvietošanu, kas nodarbojas ar konkrētām noziedzības izpausmēm, piemēram, kibernoziedzību.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot Eiropola izlūkdatu ainu, lai tie labāk kalpotu dalībvalstīm un sniegtu labāku pamatojumu ES politikas noteikšanai. Ar to Eiropolu un tā darbības labāk saskaņos ar Lisabonas līguma un Stokholmas programmas prasībām. Ar priekšlikumu vēl vairāk stiprinās Eiropola pārskatatbildību un nostiprinās tā datu aizsardzības režīmu. Eiropols spēs dalībvalstīm sniegt visus nepieciešamos un atjauninātos pakalpojumus un produktus, lai veicinātu cīņu pret smago noziedzību, kas skar ES pilsoņus, un sniegtu dalībvalstīm atbalstu šajā sakarā. Lielāka informācijas plūsma no dalībvalstīm, tostarp par kibernoziedzību, un uzlabota datu apstrādes kārtība apvienojumā ar stingru datu aizsardzības režīmu un uzlabotām apmācības spējām vēl vairāk stiprinātu Eiropola lomu atbalsta sniegšanā dalībvalstīm.

Datus, kuru izcelsme ir no privātām pusēm, Eiropolam varētu iesniegt jebkura dalībvalsts (Eiropola valsts vienība), un tas mazinātu kavēšanās vai nenosūtīšanas risku. Datu apmaiņas ar trešām valstīm kļūs vienkāršākas, kas pozitīvi ietekmēs sadarbību un iekšējo drošību ES un trešās valstīs. Tas savukārt varētu radīt iespēju saskaņotākā veidā vērsties pret noziedzības izpausmēm pasaules mērogā.

Ar priekšlikumu tiek ieviests jauns uzdevums Eiropolam, ietverot un zināmā mērā paplašinot uzdevumus saistībā ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību, ko pašlaik veic CEPOL. Sagaidāms, ka, integrējot un racionalizējot operatīvās un apmācības funkcijas vienā aģentūrā, tiks radīta savstarpēji pastiprinoša dinamika. Resursus, kas tiks ietaupīti, novēršot divkāršas atbalsta funkcijas, var pārgrupēt apmācības funkcijām, konkrēti Eiropas Tiesībaizsardzības shēmas (LETS) īstenošanai. Tādējādi sniegtais augstākais apmācības līmenis uzlabos policijas darbības standartus visā ES, stiprinās uzticību tiesībaizsardzības aģentūru starpā, veicinās kopīgu tiesībaizsardzības kultūru un līdz ar to radīs ES iespēju efektīvāk reaģēt uz kopīgām problēmām drošības jomā.

Turklāt ar priekšlikumu tiks stiprināta Eiropola pārskatatbildība un Eiropola pārvaldība tiks saskaņota ar citām Eiropas decentralizētajām aģentūrām.

Ar priekšlikumu Eiropolam ievieš vēl vienu jaunu uzdevumu, proti, uzņemt savās telpās Eiropas Kibernoziedzības centru (EC3), ko izveidoja 2013. gada sākumā. EC3, kam paredzēts sniegt atbalstu un papildināt dalībvalstu pasākumus, būtiski vairos ES spējas stāties pretī arvien lielākam apdraudējumam, ko rada kibernoziedzība. Dalībvalstis gūs būtisku labumu no kontaktpunkta, kas aprīkots ar jaunāko tehnoloģiju un augsti kvalificētu un specializētu darbaspēku un piedāvā plašu pakalpojumu un produktu klāstu. Turklāt centrs, kas jau iepriekš paredz tendences, analizē draudus un sniedz stratēģisku ievirzi kibernoziedzības problēmu risināšanai, būs būtisks pastiprinājums dalībvalstīm. Tiks veicinātas arī ES aģentūru un struktūru spējas risināt kibernoziedzības radītās problēmas.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

– Lietotāju apmierinātība attiecībā uz darbībām vai izmeklēšanām sniegto operatīvo atbalstu

– Visu ziņojumu, ko dalībvalstis nosūtījušas SIENA apmaiņai ar Eiropolu procentuālā daļa

– Katras dalībvalsts nosūtītās informācijas apjoms un kvalitāte attiecībā pret dalībvalstu nosūtītās informācijas kopējo apjomu un kvalitāti

– Eiropola atbalstīto izmeklēšanu skaits

– Sniegto šķērsatbilsmes ziņojumu skaits

– Sniegto operatīvās analīzes ziņojumu skaits

– Kopīgo izmeklēšanu, īpaši Eiropola atbalstīto KIG, skaits

– SIENA pieprasījumu un informatīvo ziņojumu skaits, kurus Eiropols nosūtījis ārējiem partneriem

– SIENA pieprasījumu un informatīvo ziņojumu skaits, kurus ārējie partneri nosūtījuši Eiropolam

– Sākto SIENA lietu skaits

– To aizdomās turēto personu skaits, kuras dalībvalstīs ir identificētas, aizturētas un sauktas pie atbildības

– Sniegto atbalsta darbību skaits tehniskajos un/vai kriminālistikas jautājumos (tostarp, uz vietas)

– Apmācīto darbinieku skaits

– Stratēģisko produktu kvalitāte (izstrādātības pakāpe, apjoms, analītiskā metode).

Attiecībā uz apmācību:

– Vajadzību analīžu skaits

– Kvalitātes nodrošinājuma produktu skaits

– Kopīgu mācību programmu skaits

– Mācību (un e-mācību) moduļu skaits

– Sarīkoto kursu skaits

– Organizēto apmaiņu skaits

– Lietotāju apmierinātība

Visbeidzot, lai izvērtētu EC3 pasākumu ietekmi, var izmantot šādus galvenos rādītājus:

– EC3 ieguldījuma apmērs kibernoziedznieku tīklu izjaukšanā sekmīgās pārrobežu operācijās, ko koordinē un/vai atbalsta EC3 (balstoties uz aizdomās turēto personu skaitu, kuras ir identificētas, aizturētas un sauktas pie atbildības, un identificēto cietušo personu skaitu)

– EC3 draudu un riska novērtējumu/tendenču prognožu stratēģiskā un/vai operatīvā ietekme ES un dalībvalstu līmenī

– (Tiesībaizsardzības un citu) darbinieku skaita pieaugums, kas saņem specializētu apmācību kibernoziedzības jautājumos

– Apmērs, kādā EC3 ierosinātos, koordinētos vai izstrādātos jaunos tehnoloģiskos rīkus izmanto EC3 darbībās un dalībvalstīs

– Apmērs, kādā publiskā un privātā sektora partnerības iniciatīvas ir veicinājušas EC3 darbu

– Dalībvalstu vispārējais apmierinātības līmenis attiecībā uz visiem EC3 produktiem un pakalpojumiem

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Eiropola reforma ir daļa no plašāka procesa, lai panāktu Atvērtu un drošu Eiropu tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, kā noteikts Stokholmas programmā. Starp citiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai Stokholmas programma aicina Eiropolu “kļūt par centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti”. Tādēļ par Eiropola lomu, atbalstot tiesībaizsardzības iestādes dalībvalstīs, un tā vispārējo turpmāko ievirzi, nepieciešama spēcīga iestāžu vienprātība.

Tajā pašā laikā saskaņā ar Lisabonas līgumu un Kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem vajadzēs regulāri pārraudzīt Eiropola darbības, un tā pārvaldību būs nepieciešams saskaņot ar visu ES decentralizēto aģentūru standartiem.

Turklāt attiecībā uz datu aizsardzību Eiropola datu aizsardzības režīma standartus nepieciešams vēl vairāk saskaņot ar citu datu aizsardzības instrumentu standartiem, un nepieciešams stiprināt personu tiesības piekļūt personas datiem, kas attiecas uz viņām, paredzot alternatīvu procedūru personas datu apstrādes likumības pārbaudei.

Šajā priekšlikumā paredzētais augstākais tiesībaizsardzības apmācības līmenis uzlabos policijas darbības standartus visā ES, stiprinās uzticību tiesībaizsardzības aģentūru starpā, veicinās kopīgu tiesībaizsardzības kultūru un līdz ar to radīs ES iespēju efektīvāk reaģēt uz kopīgām problēmām drošības jomā.

Kibernoziedzība kļūst arvien izplatītāka un arvien sarežģītāka, taču pirms EC3 izveides ES nav bijis pienācīgu spēju, lai risinātu kibernoziedzības radītās problēmas, jo kibernoziedzība ir ļoti sarežģīta, attīstās ļoti strauji un lai izprastu tās iezīmes un darbības metodes, ir nepieciešama augsta līmeņa tehniskā zinātība, turklāt informācijas plūsma nav pietiekama. Visām dalībvalstīm nepieciešams apmainīties ar augstas kvalitātes speciālajām zināšanām, kas iegūtas valsts un ES līmenī, lai ES varētu labāk stāties pretī kibernoziedzībai, kurai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešams sadarboties, lai tai pretotos.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Tiesībaizsardzības sadarbība ES nav iespējama bez informācijas un izlūkdatu par noziedzību efektīvas apmaiņas starp tiesībaizsardzības iestādēm un citām attiecīgām vienībām gan ES, gan ārpus tās. Piekļuve būtiskai un aktuālai kriminālai informācijai, tās apmaiņa un analīze ir būtiski svarīga, lai efektīvi cīnītos pret noziedzību. Eiropols ir vispiemērotākā situācijā, lai sniegtu atbalstu sadarbībai šajā jomā un nodrošinātu koordināciju ES līmenī.

Pārrobežu noziedzības efektīvu novēršanu un cīņu pret to nevar sekmīgi īstenot valstu policijas spēki vieni paši. Tam nepieciešama koordinēta un uz sadarbību vērsta pieeja, iesaistot ieinteresētās personas gan no publiskā, gan privātā sektora visā ES. Eiropols ir vienīgā ES aģentūra, kas šajā sakarā sniedz atbalstu dalībvalstu tiesībaizsardzības aģentūrām. Tas sniedz dalībvalstīm unikālu operatīvo pakalpojumu kopumu cīņai pret smagiem pārrobežu noziegumiem (t.i., noziegumu analīzi, kriminālistikas un operatīvo atbalstu pārrobežu izmeklēšanās). Taču pašreizējais tiesiskais regulējums neļauj Eiropolam darboties pilnīgi efektīvi un sniegt dalībvalstīm pilnīgus un aktuālus līdzekļus, kas tām nepieciešami. Šādu tiesisko regulējumu var grozīt vienīgi ar tiesību aktu reformu ES līmenī. To nevar veikt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai Eiropolam rīkojoties iekšēji.

Turklāt Lisabonas līgums aicina izveidot Eiropola darbību parlamentāras pārraudzības mehānismu, bet Kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām tiek prasīts Eiropola pārvaldību saskaņot ar citu ES aģentūru pārvaldību. Tādēļ ir nepieciešama ES likumdošanas darbība.

ES iesaistīšanās tiesībaizsardzības apmācībā pievienotā vērtība ir koordinētas pieejas nodrošināšana šādas apmācības izstrādei un īstenošanai. Šajā jomā būtiskus panākumus jau ir guvušas gan dalībvalstis valsts līmenī, gan CEPOL ES līmenī. Tomēr, kā paskaidrots pievienotajā paziņojumā par Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu, nepieciešams turpināt darbu, piemēram, lai panāktu, ka apmācība atbilst vajadzībām saistībā ar noziedzības jomām, kam ES līmenī piešķirta prioritāte, un nodrošinātu saskanīgu pieeju, lai ES līmenī sniegtu apmācību, kas atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem.

EC3 ir izveidots, lai pārvarētu daudzos šķēršļus kibernoziedzības efektīvai izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības ES līmenī. Tas ir būtisks solis ES vispārējā stratēģijā, lai uzlabotu kiberdrošību un panāktu, ka kibertelpā valda tiesiskums un, pateicoties visu ieinteresēto personu sadarbības pūliņiem, tiek garantētas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Padomes Lēmuma par Eiropolu neatkarīgs izvērtējums ir devis vielu pārdomām par to, kā uzlabot Eiropola efektivitāti. Tajā ir apstiprinājies, ka Eiropols darbojas labi, tā darbība ir operatīvi būtiska un dod pievienoto vērtību visu Eiropas iedzīvotāju drošībai. Taču izvērtējumā tika konstatētas vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Apspriešanās ar ārējām ieinteresētajām personām par Eiropola reformu un vairāki Eiropola gada darbības pārskati un īpašie ziņojumi veicināja skaidru izpratni par to, kas Eiropolā jāmaina. Jautājumi, kas mēdza atkārtoties, bija šādi: dalībvalstis nepietiekami sniedz informāciju, juridiski ierobežojumi tiešai sadarbībai ar privāto sektoru un neelastīgs tiesiskais režīms sadarbībai ar trešām valstīm (ko, nota bene, būs nepieciešams mainīt Lisabonas līguma spēkā stāšanās dēļ).

Plašākā kontekstā piekļuve būtiskai un aktuālai kriminālai informācijai un tās apmaiņa starp tiesībaizsardzības aģentūrām ir izrādījusies būtiski svarīga sekmīgai cīņai pret pārrobežu noziedzību. Tas ir pierādījies vairāku ES pasākumu, piemēram, Prīmes pamatlēmuma un „Zviedrijas iniciatīvas” pamatlēmuma, īstenošanā.

Attiecībā uz apmācību pievienotajā paziņojumā par Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu tiek ņemts vērā stāvokļa novērtējums, ko CEPOL veica 2012. gadā, kā arī plašās apspriešanās ar dalībvalstu un TI aģentūru ekspertiem. Rezultāti liecināja, ka nepieciešama saskaņotāka pieeja, tostarp spēcīga loma pienākas ES aģentūrai kā shēmas īstenošanas dzinējspēkam un koordinatoram, cieši sadarbojoties ar citām aģentūrām un valstu mācību iestādēm. CEPOL tika veikta piecu gadu izvērtēšana, kas tika pabeigta 2011. gadā, un Komisijas pasūtīts neatkarīgs pētījums, uz kuru balstoties sagatavot ietekmes novērtējumu. Rezultāti liecināja, ka nepieciešams pastiprināt apmācību saistībā ar policijas darbības ES dimensiju, panākt labāku koordināciju starp CEPOL, dalībvalstīm un citām aģentūrām un uzlabot CEPOL pašreizējo pārvaldību un struktūru.

Turklāt tehniski izsmalcinātās metodes, kas nepieciešamas, lai visaptveroši cīnītos pret kibernoziedzību, nozīmē, ka parastās izmeklēšanas metodes attiecībā uz šo noziegumu veidu nav pietiekamas. Neveicot tiesībaizsardzības dienestu augsta līmeņa apmācību IT jautājumos, lai izprastu iesaistītās tehnoloģijas nianses un digitālās kriminālistikas jauno ainu, un nespējot tikt līdzi kibernoziedznieku strauji mainīgajai tehnoloģijai un darbības veidam, ES spējas pienācīgi stāties pretī kibernoziedzībai arī turpmāk nebūs pietiekamas. Strauji mainīgajai tehnoloģijai pretī jāliek strauji attīstošies tehnoloģiskie līdzekļi, kas izmantojami cīņā pret kibernoziedzību, kā arī personāls, kas spēj pielāgoties un pilnveidot esošās zināšanas un zinātību.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Regula par Eiropolu, ar kuru tas tiks izveidots kā Eiropas kriminālizlūkdatu centrs, veicinās to, ka tiek panākta Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, kā noteikts Stokholmas programmā. Apvienojot vienā aģentūrā operatīvās un apmācības funkcijas, tiks radīta savstarpēji pastiprinoša dinamika, kas veicinās operatīvās darbības efektivitāti un ES apmācības būtiskumu un mērķtiecību.

Turklāt efektīvs Eiropols labāk spēs palīdzēt sasniegt mērķus, kas noteikti Komisijas Paziņojumā „Iekšējās drošības stratēģija darbībā” un stiprināt vispārējo policijas sadarbību ES.

Ierosinātā Eiropola pārvaldība veicina ES aģentūru pārvaldības modeļa vispārēju saskanību, kā paredzēts Kopīgajā paziņojumā par ES decentralizētajām aģentūrām. Izveidojot Eiropola darbību parlamentāro pārraudzību un jaunus sadarbības veidus ar trešām valstīm, Eiropols tiek pielāgots Lisabonas līguma prasībām (saskaņā ar Līgumu kompetence vest sarunas par starptautiskiem informācijas apmaiņas nolīgumiem ir Komisijai, nevis Eiropolam).

Priekšlikuma nolūks ir arī skaidri noteikt Eiropola kompetences robežas, lai novērstu pārklāšanos ar citām TI aģentūrām un vienkāršotu to sadarbību ar Eiropolu. Lai stiprinātu šo procesu, regulā ierosinātos risinājumus (piemēram, par dalībvalstu pieprasījumiem sākt kriminālizmeklēšanas, par Eurojust pastāvīgu informēšanu) laika gaitā būtu nepieciešams atspoguļot citu aģentūru (piemēram, Eurojust) juridiskajos pamatos.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

þ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana sākas no 2013. gada attiecībā uz EC3 un no 2015. gada attiecībā uz Eiropola reformu un apmācības pasākumu integrāciju,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[49]

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– þ  Eiropas Savienības izveidotām struktūrām[50]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Skaitļi par finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem apvieno paredzēto Eiropola kopējo summu, kāda plānota laikposmam līdz 2020. gadam, ar papildu finansiālajām vajadzībām, kādas nepieciešamas, lai īstenotu ierosināto Eiropola plašākās pilnvaras, tostarp apmācību, kā aprakstīts pašreizējā veidā.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Aģentūras darbību īstenošanas uzraudzība un izvērtēšana būs svarīga, lai nodrošinātu Eiropola efektivitāti. Saskaņā ar Kopīgo paziņojumu par ES decentralizētajām aģentūrām Eiropols darbībām, kas ietvertas tā darba programmā, pievienos galvenos snieguma rādītājus. Tādējādi Eiropola darbības gada darbības pārskatā tiks vērtētas atbilstoši šiem rādītājiem.

Papildus horizontālajiem pārvaldības noteikumiem, kurus piemēro aģentūrām, Eiropols īpaši izstrādās gada pārskatu, un tiks ietverts noteikums par periodisku vispārēju izvērtējumu, ko Komisija pasūta ik pēc pieciem gadiem.

Lai regulāri uzraudzītu, kā dalībvalstis sniedz informāciju, Eiropols katru gadu ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par katras valsts sniegumu. Šajos ziņojumos tiks ietverti konkrēti kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji un norādītas tendences.

Priekšlikumā arī paredzēti noteikumi par Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu veikto Eiropola darbību, t.i. Eiropola darba programmas un budžeta izpildes, pārraudzību.

Eiropola valde būs atbildīga par Aģentūras administratīvo, darbības un budžeta efektīvu pārvaldību.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Noziedznieku darbības pašlaik ir sarežģītākas, dažādākas un starptautiskākas kā jebkad agrāk. Lielapjoma noziedznieku un teroristu tīkli rada būtisku apdraudējumu ES un tās pilsoņu iekšējai drošībai. Noziedznieku darbības aptver arvien vairāk dažādu priekšmetu un darbības jomu, un arvien biežāk tām ir pārrobežu raksturs. Valstu tiesībaizsardzības spēki vairs nevar darboties vienatnē, bet tiem nepieciešams sadarboties savā starpā un ar Eiropolu, kam paredzēts būt par ES kriminālizlūkdatu centru. Lai varētu pildīt jaunos uzdevumus un prasības, kas noteiktas jaunajā regulā, nepieciešams pastiprināt Eiropola personālu. Esošo darbinieku pārvietošanas iespējas ir pilnībā izmantotas. Ja netiks piešķirtas prasītās jaunās amata vietas, pastāvīgi netiks nodrošināta spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošana un pienācīgs ES iekšējās drošības līmenis.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Eiropolam piemēros šāda veida kontroli: budžeta kontrole, iekšējā revīzija, Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumi, ES budžeta izpildes ikgadējais apstiprinājums un iespējamā OLAF veiktā izmeklēšana, jo īpaši lai nodrošinātu aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Uz Eiropola darbībām saskaņā ar Līguma 228. pantu attiecas Ombuda uzraudzība. Šī administratīvā kontrole sniedz vairākas procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus, kā paredzēts Regulas 21. pantā.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Pozīcija………………………………….] || Dif./nedif. ([51]) || no EBTA valstīm[52] || no kandidātvalstīm[53] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || Dif./nedif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas[54]

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Pozīcija………………………………….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 18.02YYYY: Eiropols || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija   || 3 || Drošība un pilsoniskums

Eiropols || || || 2015. gads[55] || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

1. sadaļa || Saistības || (1) || || || || || || ||

Maksājumi || (2) || || || || || || ||

2. sadaļa || Saistības || (1a) || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || ||

3. sadaļa || Saistības || (3a) || || || || || || ||

|| Maksājumi || (3b) || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas Eiropolam[56] [57] || Saistības || =1+1a +3a ||  99,675 ||  100,667 ||  102,657 ||  104,689 ||  106,760 ||  108,874 ||  623,322

Maksājumi || =2+2a +3b ||  99,675 ||  100,667 ||  102,657 ||  104,689 ||  106,760 ||  108,874 ||  623,322

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Iekšlietu ĢD Iekšlietas ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,615 || 0,615 || 0,615 || 0,615 || 0,615 || 0,615 || 3,690

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,038 || 0,288 || 0,288 || 0,038 || 0,288 || 0,288 || 1,228

KOPĀ IEKŠLIETU ĢD || Apropriācijas || 0,653 || 0,903 || 0,903 || 0,653 || 0,903 || 0,903 || 4,918

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,653 || 0,903 || 0,903 || 0,653 || 0,903 || 0,903 || 4,918

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || 100,328 || 101,570 || 103,560 || 105,342 || 107,663 || 109,777 || 628,240

Maksājumi || 100,328 || 101,570 || 103,560 || 105,342 || 107,663 || 109,777 || 628,240

Ietekme uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja izdevumiem || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Ÿ Cilvēkresursi || 0,111 || 0,111 || 0,111 || 0,111 || 0,111 || 0,111 || 0,666

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,139 || 0,142 || 0,145 || 0,148 || 0,150 || 0,153 || 0,877

KOPĀ EDAU || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,250 || 0,253 || 0,256 || 0,259 || 0,261 || 0,264 || 1,543

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz Aģentūras apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ ||

Veids[58] || Vidējās izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Skaits || Izmaksas || Kopā || Kopā izmaksas

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS[59] Darboties kā tiesībaizsardzības darbību un tiesībaizsardzības zinātības galvenajam atbalsta centram || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Atbalsts pārrobežu izmeklēšanām, sniedzot izlūkdatus un operatīvās analīzes ziņojumus; kopīgo operāciju koordinācija || 0,009 || 3800 || 31,244 || 3509 || 31,582 || 3560 || 32,041 || 3600 || 32,400 || 3660 || 32,941 || 3745 || 33,704 || 21874 || 193,912 ||

- Rezultāts || Platformu sniegšana specializētās jomās, zināšanu produktu sniegšana un jaunu metožu apmaiņa noziedzības apkarošanai || 0,163 || 50 || 7,811 || 48 || 7,895 || 49 || 8,010 || 50 || 8,100 || 51 || 8,235 || 52 || 8,426 || 300 || 48,477 ||

1. konkrētā mērķa starpsumma || || 39,055 || || 39,477 || || 40,051 || || 40,501 || || 41,177 || || 42,131 || || 242,390 ||

2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: Darboties kā ES kriminālinformācijas centram || ||

- Rezultāts || Stratēģisko draudu novērtējumu izstrāde par smago starptautisko noziedzību un terorismu || 0,298 || 45 || 12,888 || 44 || 13,027 || 44 || 13,217 || 45 || 13,365 || 46 || 13,588 || 47 || 13,903 || 271 || 79,988 ||

- Rezultāts || Efektīvu un drošu informācijas apmaiņas līdzekļu un komunikācijas kanālu nodrošināšana DV || 0,672 || 20 || 12,888 || 19 || 13,027 || 20 || 13,217 || 20 || 13,365 || 20 || 13,588 || 21 || 13,903 || 120 || 79,988 ||

- Rezultāts || Uzlabotas analīzes spējas, stiprinot analīzes sistēmas un darbinieku specializāciju || 0,554 || 25 || 13,279 || 24 || 13,423 || 25 || 13,617 || 25 || 13,771 || 25 || 14,001 || 26 || 14,325 || 150 || 82,416 ||

2. konkrētā mērķa starpsumma || || 39,055 || || 39,477 || || 40,051 || || 40,501 || || 41,177 || || 42,131 || || 242,390 ||

3. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: Koordinēt ES tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības politikas īstenošanu un veikt attiecīgu ES līmeņa apmācību un apmaiņas || ||

- Rezultāts || Vajadzības, koordinācija un kvalitātes nodrošinājuma produkti || 0,222 || 6 || 1,301 || 6 || 1,301 || 6 || 1,301 || 6 || 1,301 || 6 || 1,301 || 6 || 1,301 || 36 || 7,807 ||

- Rezultāts || Kopīgie mācību moduļi. e-mācību moduļi || 0,108 || 18 || 1,899 || 18 || 1,899 || 18 || 1,899 || 18 || 1,899 || 18 || 1,899 || 18 || 1,899 || 108 || 11,393 ||

- Rezultāts || Organizēto kursu skaits || 0,038 || 135 || 5,121 || 135 || 5,121 || 135 || 5,121 || 135 || 5,121 || 135 || 5,121 || 135 || 5,121 || 810 || 30,728 ||

- Rezultāts || Organizēto apmaiņu skaits || 0,003 || 415 || 1,245 || 145 || 0,434 || 196 || 0,587 || 248 || 0,743 || 300 || 0,901 || 354 || 1,063 || 1658 || 4,971 ||

3. konkrētā mērķa starpsumma || || 9,566 || || 8,755 || || 8,908 || || 9,064 || || 9,222 || || 9,384 || || 54,899 ||

4. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: Stiprināt ES spējas cīnīties pret kibernoziedzību, lai novērstu kaitējumu ES pilsoņiem un uzņēmumiem un zaudējumus ES ekonomikai || ||

- Rezultāts || Atbalsts DV izmeklēšanām, lai izjauktu kibernoziedznieku tīklu darbību || 1,237 || 2 || 4,500 || 2 || 4,860 || 2 || 5,117 || 2 || 5,484 || 3 || 5,695 || 3 || 5,711 || 14 || 31,367 ||

- Rezultāts || Informācijas apmaiņa starp visam ieinteresētajām personām un datu apvienošana || 0,516 || 4 || 3,750 || 4 || 4,049 || 5 || 4,265 || 5 || 4,570 || 5 || 4,745 || 5 || 4,759 || 28 || 26,138 ||

- Rezultāts || ES mēroga stratēģisko novērtējumu sniegšana. Kriminālistikas līdzekļu izstrāde. PPP. Apmācība || 0,344 || 6 || 3,750 || 6 || 4,049 || 7 || 4,265 || 7 || 4,570 || 8 || 4,745 || 8 || 4,759 || 42 || 26,138 ||

4. konkrētā mērķa starpsumma || || 12,000 || || 12,958 || || 13,647 || || 14,624 || || 15,185 || || 15,229 || || 83,643 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 99,675 || || 100,667 || || 102,657 || || 104,689 || || 106,76 || || 108,874 || || 623,322 ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīva rakstura apropriāciju izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

– Pieņēmums: personāla izmaiņas notiek gada vidū.

– Šajos skaitļos ir ņemti vērā ietaupījumi, ko dos CEPOL pievienošana Eiropolam un kas būs 14 pagaidu darbinieku amata vietas, kas naudas izteiksmē veidos 10,1 miljonu euro laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam.

Darbinieku skaits

|| 2015. gads[60] || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ierēdņi (AD kategorijas) || || || || || ||

Ierēdņi (AST kategorijas) || || || || || ||

Līgumdarbinieki || 106 || 106 || 106 || 106 || 106 || 106

Pagaidu darbinieki || 502 || 497 || 492 || 492 || 496 || 500

Valstu norīkotie eksperti || 45,5 || 45,5 || 45,5 || 45,5 || 45,5 || 45,5

KOPĀ || 653,5 || 648,5 || 643,5 || 643,5 || 647,5 || 651,5

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2015. gads[61] || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Ierēdņi (AD kategorijas) || || || || || || ||

Ierēdņi (AST kategorijas) || || || || || || ||

Līgumdarbinieki || 7,420 || 7,420 || 7,420 || 7,420 || 7,420 || 7,420 || 44,520

Pagaidu darbinieki || 65,107 || 65,435 || 64,780 || 64,452 || 64,714 || 65,238 || 389,726

Valstu norīkotie eksperti || 3,549 || 3,549 || 3,549 || 3,549 || 3,549 || 3,549 || 21,294

KOPĀ || 76,076 || 76,404 || 75,749 || 75,421 || 75,683 || 76,207 || 455,540

3.2.3.2.  Attiecīgā ĢD paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms pilna laika ekvivalenta vienībās (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[62]

18 01 02 01 (CA. SNE. INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

XX 01 02 01 (CA,LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || ||

XX 01 04 yy[63] || galvenā mītne[64] || || || || || ||

-delegācijas || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || ||

KOPĀ || 5,5 || 5,5 || 5,5 || 5,5 || 5,5 || 5,5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās no ĢD darbiniekiem, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir vai tiks pārvietoti ĢD ietvaros. Darbības pārvaldības dēļ pārvaldības ĢD darbinieku skaits šim nolūkam nepieaugs.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārstāvēt Komisiju Aģentūras valdē. Izstrādāt Komisijas atzinumu par gada darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu. Uzraudzīt budžeta izpildi. Viena ierēdņa uzdevums ir uzraudzīt īstenošanu un palīdzēt izstrādē saistībā ar apmācības pasākumiem. Viena ierēdņa uzdevums ir pārraudzīt EC3 darbu, īpaši lai nodrošinātu, ka tas sasniedz savus mērķus. Tas ietver Komisijas pārstāvēšanu EC3 programmu valdē. Ierēdnis arī nodrošinās saikni starp EC3 un Komisijas darbu politikas jomā, kas ir EC3 interešu jomā.

Ārštata darbinieki || Divi SNE sniegs atbalstu ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem iepriekš minēto uzdevumu veikšanā un palīdzēs Aģentūrai izstrādāt tās darbības saskaņā ar ES politikas principiem, tostarp viņi piedalīsies ekspertu sanāksmēs.

Izmaksu aprēķina apraksts pilnslodzes ekvivalentam būtu jāiekļauj pielikuma 3. iedaļā.

3.2.3.3.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības EDAU

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar divām zīmēm aiz komata)

|| 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,65 || 0,65 || 0,65 || 0,65 || 0,65 || 0,65

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[65]

XX 01 02 01 (CA. SNE. INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,35 || 0,35 || 0,35 || 0,35 || 0,35 || 0,35

XX 01 02 01 (CA,LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || ||

XX 01 04 yy[66] || – galvenā mītne[67] || || || || || ||

– delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || ||

KOPĀ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

3.2.3.4.  Paredzamās citu administratīvo izdevumu vajadzības EDAU

Citi administratīvie izdevumi || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || KOPĀ ||

2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. ||

Sanāksmes || 0,082 || 0,084 || 0,085 || 0,087 || 0,089 || 0,091 || 0,517 ||

Komandējumi || 0,007 || 0,007 || 0,007 || 0,007 || 0,008 || 0,008 || 0,044 ||

Publikācijas / tulkojumi || 0,050 || 0,051 || 0,052 || 0,053 || 0,054 || 0,055 || 0,315 ||

KOPĀ || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,139 || 0,142 || 0,145 || 0,148 || 0,150 || 0,153 || 0,877 ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[68].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– þ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[69]

Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Pants…………… || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[…]

Pielikumi tiesību akta finanšu pārskatam

1. pielikums. EC3 personāla vajadzības 2013.-2019. gadā

Personāls – 2013. gads

Eiropols pārvietos uz EC3 5 amata vietas un 7 vakances. Attiecībā uz vakancēm darbinieki tiks pieņemti darbā šādā kārtībā:

– 1 analītiķis, AD6 pēc vispārējā Eiropola analītiķa pieņemšanas darbā

– 3 speciālisti AD6 Cyborg – Twins - Terminal

– 2 speciālisti AD6 Apvienošana

– 1 vecākais speciālists AD7 Kriminālistika

Centrs var iegūt arī papildu valstu norīkotajiem ekspertiem (SNE) (joprojām tiek apspriests)

2013. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

2012. gada pamatscenārija TA || 4 || 1 || 1 || 1 || 17 || 1 || 25

2012. gada pamatscenārija SNE || || 1 || || || 5 || || 6

TA pārvietošana || || || +1 || || || +3 || +4

SNE pārvietošana || || || +1 || || || || +1

Vakanču pārvietošana || || || +1 || +2 || +4 || || +7

Jauni SNE || || +1 || || || || || +1

KOPĀ TA 2013. gadā || 4 || 1 || 3 || 3 || 21 || 4 || 36

KOPĀ SNE 2013. gadā || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Personāls – 2014. gads

Tā kā mēs nevarējām apmierināt EC3 operatīvās vajadzības 2013. gadā, 2014. gadā tiek prasītas 17 pagaidu darbinieku amata vietas. Izvērstāku pamatojumu skatīt 2. pielikumā. 17 amata vietu pakāpes ir šādas:

– 11 AD5: Apvienošana – 1, Operācijas – 7, Informācija/saziņa – 2, Apmācība – 1

– 3 AD6: Kriminālistika – 3

– 2 AD7: Pārvaldība – 1, Stratēģija – 1

– 1 AD12: Pārvaldība – 1

2014. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

Pamatscenārija TA || 4 || 1 || 3 || 3 || 21 || 4 || 36

Pamatscenārija SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Papildu TA || +1 || +2 || +4 || +1 || +7 || +2 || +17

Papildu SNE || || || || || || ||

KOPĀ TA || 5 || 3 || 7 || 4 || 28 || 6 || 53

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Personāls – 2015. gads

2015. gadā tiek prasīta 21 amata vieta. Izvērstāku pamatojumu skatīt 2. pielikumā.

21 amata vietu pakāpes ir šādas:

– 19 AD5: Operācijas – 10, Informācija/saziņa – 1, Pētniecība – 1, Datu apvienošana – 7

– 1 AD6: Stratēģija – 1

– 1 AD7: Kriminālistika – 1

2015. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

Pamatscenārija TA || 5 || 3 || 7 || 4 || 28 || 6 || 53

Pamatscenārija SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Papildu TA || +1 || +1 || +2 || +7 || +10 || || +21

Papildu SNE || || || || || || ||

KOPĀ TA || 6 || 4 || 9 || 11 || 38 || 6 || 74

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Personāls – 2016. gads

2016. gadā tiek prasīta 4 amata vietas. Izvērstāku pamatojumu skatīt 2. pielikumā.

4 amata vietu pakāpes ir šādas:

– 4 AD5: Operācijas – 2, Kriminālistika – 1, Stratēģija – 1

2016. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

Pamatscenārija TA || 6 || 4 || 9 || 11 || 38 || 6 || 74

Pamatscenārija SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Papildu TA || +1 || || +1 || || +2 || || +4

Papildu SNE || || || || || || ||

KOPĀ TA || 7 || 4 || 10 || 11 || 40 || 6 || 78

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Personāls – 2017. gads

2017. gadā tiek prasīta 4 amata vietas. Izvērstāku pamatojumu skatīt 2. pielikumā.

4 amata vietu pakāpes ir šādas:

– 4 AD5: Operācijas – 3, Informācija – 1

2017. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

Pamatscenārija TA || 7 || 4 || 10 || 11 || 40 || 6 || 78

Pamatscenārija SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Papildu TA || || +1 || || || +3 || || +4

Papildu SNE || || || || || || ||

KOPĀ TA || 7 || 5 || 10 || 11 || 43 || 6 || 82

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Personāls – 2018. gads

2018. gadā tiek prasītas 4 amata vietas. Izvērstāku pamatojumu skatīt 2. pielikumā.

4 amata vietu pakāpes ir šādas:

– 3 AD5: Operācijas – 3

– 1 AD6: Kriminālistika – 1

2018. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

KOPĀ TA || 7 || 5 || 10 || 11 || 43 || 6 || 82

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Papildu TA || || || +1 || || +3 || || +4

Papildu SNE || || || || || || ||

KOPĀ TA || 7 || 5 || 11 || 11 || 46 || 6 || 86

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Personāls – 2019. gads

2019. gadā tiek prasīta 4 amata vietas. Izvērstāku pamatojumu skatīt 2. pielikumā.

4 amata vietu pakāpes ir šādas:

– 4 AD5: Operācijas – 2, Apvienošana – 1, Apmācība – 1

2019. gads || Stratēģija un novēršana || Informācija un saziņa || R&D, kriminālistika un apmācība || Datu apvienošana || Operācijas || Pārvaldība || KOPĀ

KOPĀ TA || 7 || 5 || 11 || 11 || 46 || 6 || 86

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

Papildu TA || || || +1 || +1 || +2 || || +4

Papildu SNE || || || || || || ||

KOPĀ TA || 7 || 5 || 12 || 12 || 48 || 6 || 90

KOPĀ SNE || || 2 || 1 || || 5 || || 8

2. pielikums. EC3 personāla vajadzību izvērsts pamatojums

EC3 operatīvie sektori

1.           DATU APVIENOŠANAS SEKTORS

Definīcija

Datu apvienošana ir jauna Eiropola spēju joma, kas nepieciešama EC3 darbības īstenošanai. Komisijas un RAND analīzē tā ir atzīta par pamatu EC3 sekmīgai darbībai.

Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam Komisija paziņoja:

„Informācijas apkopošana ļautu iegūt informāciju par kibernoziegumiem no visplašākajiem publiskajiem, privātajiem un atklātajiem avotiem, tādējādi papildinot policijas rīcībā esošos datus”, un Padome savos secinājumos norādīja, ka tam vajadzētu būt „galvena[jam] punkt[am] cīņā pret kibernoziedzību Savienībā un ar kura palīdzību varēs ātrāk reaģēt uz kiberuzbrukumiem”.

Pakalpojumi

Datu apvienošanas sniegtos pakalpojumu kopumus var izkārtot šādi. Katram no tiem ir norādīts, vai tas ir Eiropola jauns uzdevums vai esošā uzdevuma uzlabojums:

1.           JAUNS UZDEVUMS – sniegt trūkstošo informāciju, papildinot to informāciju, kas tiek saņemta no iestādēm, kuras ir atbildīgas par kiberdrošību un kibernoziedzības apkarošanu. Viena no darbībām būs prasību uzlabošana attiecībā uz ziņošanu par kibernoziegumiem valstu tiesībaizsardzības iestādēm;

2.           JAUNS UZDEVUMS – sniegt dalībvalstīm datus par būtiskām lietām un izmeklēšanām ES, lai varētu veikt novēršanas vai izmeklēšanas koordināciju un tādējādi gūtu maksimālos rezultātus, ieguldot minimālus resursus;

3.           JAUNS UZDEVUMS – proaktīvi veikt vides izpēti, identificējot jaunus draudus, kad tie rodas, un attiecīgi sniedzot atjauninātu informāciju ieinteresētajām personām;

4.           JAUNS UZDEVUMS – nodrošināt 24/7 Kibernoziedzības palīdzības dienestu dalībvalstu tiesībaizsardzības vienībām;

5.           JAUNS UZDEVUMS – koordinēt Eiropola un CERT pasākumus, lai veicinātu informācijas apmaiņu ar CERT iestādēm;

Resursi

Eiropolam nav ļoti specifiskā profila, lai pildītu datu apvienošanas funkciju. Tādēļ šim EC3 sektoram nepieciešams piešķirt prioritāti 2014. un 2015. gadā. 2013. gadā un līdz pilnīgai personāla nokomplektēšanai tiek ieviesti pagaidu risinājumi, lai nodrošinātu pašu elementārāko datu apvienošanas pakalpojumu. Tas nebūs ilgtermiņa risinājums un optimālais sniegums, kādu no EC3 sagaida Komisija, Padome un dalībvalstis un citas ieinteresētās personas.

2014. gads (+ 1 AD5) = 4 pagaidu darbinieki (TA)

2014. gadā datu apvienošanā galvenā uzmanība tiks pievērsta iepriekš izklāstītajam 1., 4. un 5. uzdevumam. Tiks sākts 2. un 3. uzdevums, tomēr pilnu potenciālu paredzēts sasniegt 2015. gadā.

2015. gads (+ 7 AD5) = 11 pagaidu darbinieki

Papildu darbinieki, kas tiek prasīti 2015. gadā, ir minimums, kas nepieciešams, lai attiecībā uz šo būtisko pakalpojumu tiktu sasniegts pieņemams līmenis. Ar papildu darbiniekiem, kas tiek pieprasīti 2015. gadā, datu apvienošanu varēs nodrošināt vidējā apmērā. Tas palīdzēs nodrošināt Komisijas un Padomes noteikto minimuma prasību izpildi. Tā kā datu apvienošanai jādarbojas pēc 24/7 principa, 8 FTE+1 vadītājs ir darbinieku skaita minimums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu 24/7 darbību. Pārējās divas FTE galvenokārt pievērsīsies 1., 2. un 3. uzdevumam.

2016. – 2019. gads (+ 1 AD5) = 12 pagaidu darbinieki

Mērķis ir 2019. gadā nodarbināt 12 pagaidu darbiniekus, nodrošinot pienācīgu atbalstu visiem uzdevumiem un jau ņemot vērā kiberinformācijas apjoma un skaita pieauguma tendenci.

2.           OPERĀCIJU SEKTORS

Definīcija

Operāciju sektors koordinē augsta profila pārrobežu operācijas (vai izmeklēšanu), sniedz operatīvo analīzi un atbalstu, veic tehnisku un digitālu analīzi laboratorijā vai uz vietas.

Tas sniedz augsta līmeņa tehniskās, analītiskās un kriminālistikas speciālās zināšanas kopīgajās izmeklēšanās, kas tiek veiktas kibernoziedzības lietās, un cenšas ar savu atbalstu panākt labāko iespējamo rezultātu un veicināt sakarus ar tiesībaizsardzības iestādēm ārpus ES.

Cieši sadarbojoties ar Eurojust un Interpolu, tas atbalsta un koordinē sarežģītas starptautiskas lietas, lai novērstu darbības pārklāšanos un dubultošanos starp dalībvalstu un partnervalstu kibernoziedzības vienībām.

Pakalpojumi

Operāciju sektora sniegtos pakalpojumu kopumus var izkārtot šādi. Katram no tiem ir norādīts, vai tas ir jauns Eiropola uzdevums vai esošā uzdevuma uzlabojums.

1.           UZLABOJUMS – EC3 informācijas analīze, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu operācijām un veicinātu operatīvo izlūkdatu sniegšanu. Ar to tiek sniegts atbalsts augsta profila izmeklēšanām/operācijām, sarežģītām starptautiskām lietām un kopīgajām izmeklēšanas grupām;

2.           UZLABOJUMS – tehniskais atbalsts, ko uz vietas vai no Eiropola mītnes sniedz dalībvalstīm. Šai nolūkā var izmantot mobilu instrumentu kopumu, kas ļauj analītiķiem un/vai speciālistiem sniegt tiešu kriminālistikas atbalstu notiekošajai izmeklēšanai. Var arī izmantot Kibernoziedzības kriminālistikas laboratoriju Eiropola mītnē;

3.           UZLABOJUMS – operāciju koordinācija, rīkojot operatīvas sanāksmes, sniedzot atbalstu kopīgajām izmeklēšanas grupām, un palīdzot īstenot EMPACT prioritātes saistībā ar kibernoziedzību, bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē un krāpšanos ar maksājumu kartēm.

Resursi

2014. gads (+ 7 AD5) = 28 pagaidu darbinieki

2015. gads (+ 10 AD5) = 38 pagaidu darbinieki

2016. – 2019. gads (+ 10 AD5) = 48 pagaidu darbinieki

Resursu piešķiršana Operāciju sektoram ir stingri balstīta uz RAND Europe priekšizpēti, kas bija pamatā Komisijas paziņojumam par EC3 izveidi. Pamatā RAND resursu piešķīrums 2014. gada beigās ir atkarīgs no kibernoziedzības apmēra un atbalstīto lietu skaita.

Informācijas plūsma caur Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA) pēdējo divu gadu laikā ir būtiski palielinājusies, bet SIENA lietojuma tendences skaidri liecina, ka ir tikai nedaudz palielinājies Eiropola nosūtīto un saņemto pieprasījumu skaits (14 %), savukārt būtiski palielinājies Eiropola atbalstīto augsta profila operāciju (HPO) skaits, izmantojot TWINS, TERMINAL un CYBORG (62 %). Tik tiešām, arvien pieaug nepieciešamība izvērst spējas, lai nodrošinātu, ka specializētajām vienībām ir pietiekams cilvēkkapitāls, lai arī turpmāk sniegtu augsti kvalitatīvu kriminālizlūkdatu analīzi kibernoziedzības lietās.

2012. gadā 17 pagaidu darbinieki sniedza atbalstu 44 augsta profila operācijām un 2593 operatīvajiem pieprasījumiem. Tādējādi vidēji mazāk nekā 1 pagaidu darbinieks strādāja ar 2 augsta profila operācijām un 153 operatīvajiem pieprasījumiem. Šī situācija daļēji tiks risināta 2013. gadā pievienojot vēl 4 pagaidu darbiniekus, tomēr, tā kā lietu skaits turpina pieaugt un augsta profila operācijām nepieciešams pastāvīgs atbalsts 6 līdz 24 mēnešus, Operāciju sektorā darbinieku joprojām trūks.

Zemāk redzamajā tabulā iekļauts izklāsts par Operāciju sektora sniegtā atbalsta līmeni līdz 2019. gadam ar nosacījumu, ka pieprasījumu skaits turpina pieaugt tādā pašā apmērā un, sākot no 2014. gada, augsta profila operāciju skaits nostabilizēsies aptuveni 100 operāciju apmērā.

|| 2012. || 2013. || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019.

TA skaits || 17 || 21 || 28 || 38 || 40 || 43 || 46 || 48

Pieprasījumu skaits || 2593 || 2956 || 3369 || 3841 || 4379 || 4992 || 5691 || 6488

Pieprasījumu/TA attiecība || 153 || 141 || 120 || 101 || 109 || 116 || 124 || 135

HPO skaits || 44 || 71 || 100 || 100 || 100 || 100 || 100 || 100

TA/HPO attiecība || 0,39 || 0,29 || 0,28 || 0,38 || 0,40 || 0,43 || 0,46 || 0,48

Tabula liecina, ka darbinieku skaita pieaugums būtiski uzlabos operatīvo atbalstu. Tas galvenokārt to uzturēs saprātīgā līmenī. Tā kā augsta profila operācijai (HPO) nepieciešams pastāvīgs atbalsts 6 līdz 24 mēnešus, pēc lietas iesniegšanas turpināsies prioritāšu noteikšana visās pilnvarojuma jomās. Tā rezultātā joprojām tiks sniegti pamata pakalpojumi lietās, kurās parasti būtu nepieciešams pilna apjoma atbalsts.

Jāpiezīmē, ka, ņemot vērā šo darba apjoma pieauguma tendenci ar kibernoziedzību saistītos jautājumos un balstoties uz RAND priekšizpētē izmantoto pieeju, optimālais darbinieku skaits, izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu (FTE), būtu vairāk nekā 70 pagaidu darbinieki Operāciju sektorā 2014. gadā.

To ņemot vērā, 48 pagaidu darbinieku pieprasījumam 2019. gadā pievienojot vēl 2 līdz 6 valstu norīkotos ekspertus (atkarībā no dalībvalstu spējām), Eiropola pieeja ir vairāk nekā atbilstīga, budžeta taupīšanas apstākļos cenšoties izpildīt to, ko no tā sagaida ES pilsoņi.

Prasītās amata vietas ir speciālisti un analītiķi, kas tiek izvietoti visās EC3 pilnvarojuma jomās.

EC3 neoperatīvie sektori

Kaut arī EC3 pamatdarbībai būs operatīvs raksturs, Komisija un Padome ir uzsvērušas nepieciešamību veidot plašākas partnerības kibernoziedzības apkarošanā ne vien ar kompetentajiem dienestiem, bet arī ar citām publiskām un privātām struktūrām.

Padome savos secinājumos

“UZSVER, ka ir svarīgi nodrošināt ciešu Eiropas Kibernoziedzības centra sadarbību ar citām attiecīgajām aģentūrām un dalībniekiem, piemēram, Eurojust, CEPOL, Interpolu, ENISA, plašāku datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT) kopienu un, ne mazāk svarīgi, privāto sektoru, lai praktiski iegūtu plašāku informāciju par kibernoziegumiem Eiropā un apmainītos ar labāko pieredzi šajā jomā;

UZSVER arī nepieciešamību gādāt par to, lai Eiropas Kibernoziedzības centrs cieši sadarbotos ar Savienībā pastāvošajiem forumiem, kas nodarbojas ar kibernoziedzības jautājumiem, un lai centrs atbalstītu šo forumu darbību un izmantotu tajos pieejamās speciālās zināšanas”.

3.           PĒTNIECĪBAS UN IZSTRĀDES (R&D), KRIMINĀLISTIKAS UN APMĀCĪBAS SEKTORS

Definīcija

Pētniecības un izstrādes, kriminālistikas un apmācības sektors nodarbojas ar pētījumiem par tehnisko draudu analīzi un vājo vietu meklēšanu, statisko kriminālistiku, labāko praksi un apmācību un līdzekļu izstrādi. Tas koordinē izmaksu ziņā lietderīgu pieeju, lai izmantotu sinerģiju ar citiem dalībniekiem, piemēram ES JRC.

Tas izstrādā augsta līmeņa digitālās kriminālistikas un saistītās spējas nolūkā tās izmantot dalībvalstu veikto izmeklēšanu atbalstam.

Tas izstrādā un pārvalda ar kiberjomu saistītas apmācības sniegšanu, cieši sadarbojoties ar CEPOL un ECTEG, kā arī ar privātiem uzņēmumiem un pētniecības struktūrām.

Pakalpojumi

Pētniecības un izstrādes, kriminālistikas un apmācības sektora sniegtos pakalpojumu kopumus var izkārtot šādi. Katram no tiem ir norādīts, vai tas ir jauns Eiropola uzdevums vai esošā uzdevuma uzlabojums:

1.           JAUNS – dalībvalstu vajadzību centrāla apkopošana kriminālistikas līdzekļu jomā, lai visefektīvāk izmantotu ES resursus (piemēram, FP7 programmu), izstrādājot šos ļoti vajadzīgos līdzekļus un tos izplatot dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.           UZLABOJUMS – akreditētas kriminālistikas spējas, sniedzot mūsdienīgus risinājumus, piemēram, no datoriem, digitālajām ierīcēm vai digitāli glabātiem mēdijiem izvilktas operatīvās informācijas atšifrēšanu, atkopi un analīzi. Tas ietver īpašu IKT tīklu, specializētu datoraparatūru un programmatūras rīkus un sniedz atbalstu informācijas apstrādei AWF režīmā. Tas atbildīs ISO standartiem, lai nodrošinātu procesu un to rezultātu maksimālu ticamību.

3.           UZLABOJUMS – vienots process apmācībai un spēju veidošanai dalībvalstīs nolūkā uzlabot gan pamata, gan padziļinātas zināšanas par izmeklēšanas līdzekļiem, procedūrām un tendencēm, lai visas dalībvalstis varētu risināt arvien lielākos uzdevumus šajā noziedzības jomā, kas strauji attīstās;

4.           JAUNS – labās prakses noteikšana saistībā ar tiešsaistes izmeklēšanas metodēm un standartu noteikšana attiecībā uz digitālo pierādījumu vākšanu un sniegšanu, sadarbojoties ar Eurojust un citiem attiecīgiem partneriem.

Resursi

2014. gads (+ 1 AD5 un 3 AD6) = 7 TA

Kriminālistika: +3 vecākie speciālisti AD6

Kriminālistikas atbalsts kompetentajiem dienestiem būs viena no EC3 svarīgākajām funkcijām. Visiem kompetentajiem dienestiem ir kriminālistikas laboratorijas, bet dažām vissarežģītākajām analīzēm bieži tiek lūgta Eiropola pieredze, tomēr vairumā lietu tiek lūgts ārējs atbalsts no specializētajām laboratorijām, kas darbojas ārpus tiesībaizsardzības jomas. Ar pienācīgiem resursiem šos pakalpojumus var sniegt EC3. Turklāt dalībvalstu laboratorijām ir jāveic tik daudz digitālo pierādījumu analīžu, ka dažām laboratorijām neizpildīto darbu saraksts iekrājies divu gadu garumā. Centralizācijas rezultātā EC3 laboratorija sniegs perspektīvās kriminālistikas metodes un ziņojumus, iekšēji un uz vietas, kas veicinās digitālo pierādījumu ātrāku iegūšanu dalībvalstīs. Šī grupa izmantos sarežģītas metodes, ko atklājis Eiropas attīstības un izpētes sektors, lai sniegtu izmeklētājiem efektīvākus līdzekļus. Lai nodrošinātu personālu EC3 plānotajai laboratorijai, 2014. gadā nepieciešami 3 vecākie speciālisti, lai aptvertu ekspertīzes, digitālās kriminālistikas, mobilās kriminālistikas, tīkla kriminālistikas un ļaunprogrammatūras reversās inženierijas jomas.

Apmācība: + 1 speciālists AD5

Savā paziņojumā Padome apstiprina, ka “Eiropas Kibernoziedzības centram būtu jākalpo par Eiropas kontaktpunktu informācijas apkopošanai saistībā ar kibernoziedzību; tam būtu jāapkopo speciālās zināšanas kibernoziedzības jomā, lai atbalstītu dalībvalstu spēju veidošanu [un] tam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm kibernoziegumu izmeklēšanā”.

Kaut arī apmācība un spēju veidošana tiks veikta sadarbībā ar CEPOL un citiem partneriem, šo pasākumu īstenošanai būs nepieciešams viens speciālists – apmācības koordinators. Tas ir minimālais darbinieku skaits, kas nepieciešams, lai nodrošinātu apmācības un informatīvo iniciatīvu koordinētu izstrādi un īstenošanu tiesībaizsardzības, tiesu iestāžu un privātajā sektorā. Šie darbinieki būs atbildīgi arī par kiberjomas tiesībaizsardzības procedūru saskaņošanas ierosināšanu, lai panāktu, ka visi vienā dalībvalstī savāktie pierādījumi tiek atzīti cita dalībvalstī un pieņemti visās tiesās.

2015. gads (+ 1 AD5 un 1 AD7) = 9 pagaidu darbinieki

Pētniecība un izstrāde: + 1 speciālists AD5

Potenciālo ES projektu skaits arī turpmāk pieaugs. Tādēļ būs nepieciešams viens papildu speciālists, lai noteiktu iniciatīvas, kas ir EC3 un dalībvalstu interesēs. Uz kibernoziedzību attiecīgas pētniecības un attīstības pasākumu pieprasījuma koordinācijai ES sadarbībā ar ENLETS būs būtiska loma, lai panāktu, ka tiesībaizsardzība gūst labumu no pētniecības, iegūstot noderīgus, izmaksu ziņā lietderīgus un ātrdarbīgus līdzekļus un zināšanas, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu. Tādējādi EC3 būs spējīgs ierosināt lietderīgu projektu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Šie darbinieki nodrošinās, ka tiek apmierināts arvien pieaugošais pieprasījums kā padomdevējiem piedalīties pētniecības un attīstības konsorcijos.

Kriminālistika: +1 vecākais speciālists AD7

Pieņemot darbā augsti kvalificētu darbinieku, varēs uzlabot kriminālistikas analīzes kvalitāti. Līdz 2015. gadam būs nepieciešams panākt, ka tiek turpinātas visas laboratorijā veicamās kriminālistikas darbības. Tādējādi pēc iespējas drīzāk 2015. gadā tiks nodrošināti akreditēti augsta līmeņa kriminālistikas risinājumi (atšifrēšanas platformas izveide, Kiberlaboratorijas ISO 17020 akreditācija). Šī persona koordinēs kriminālistikas darbības un būs noziedzības digitālās kriminālistikas ainas koordinators svarīgām operācijām kibernoziedzības jomā, kur lēmumi jāpieņem, ietverot dažādas kriminālistikas darba jomas.

2016.-2019. gads: (+1AD6 +2AD5) = 12 pagaidu darbinieki

Papildu darbinieki nodrošinās jaunu apmācības pasākumu pienācīgu koordināciju, padziļinātas kriminālistikas darbības un plašāka apmēra atbalstu ES pētniecības un attīstības projektiem.

4.           STRATĒĢIJAS – NOVĒRŠANAS – INFORMĀCIJAS SEKTORS

Definīcija

Stratēģijas – novēršanas – informācijas sektors veic tendenču analīzi, agrīno brīdināšanu un potenciālo scenāriju analīzi, noziedzības novēršanu un politiskos pasākumus, stratēģijas plānošanu un ieinteresēto pušu pārvaldību.

Tā kā lielākā daļa būtiskās informācijas atrodas ārpus tiesībaizsardzības kompetences jomas, tas iesaistās uzticības veidošanas pasākumos starp privāto sektoru un tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot galvenās partnerības ar CERT un ENISA, militārajiem un drošības dienestiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām kibernoziedzības, bērnu seksuālās izmantošanas tiešsaistē un krāpšanās ar maksājumu kartēm jomās.

Tas kalpo kā kopsaucējs Eiropas kibernoziegumu izmeklētājiem to apspriedēs ar privātiem partneriem, akadēmiskajām aprindām un pilsoņiem.

Stratēģijas – novēršanas – informācijas sektors radīs EC3 privileģētu situāciju starp publisko un privāto sektoru, kas tam ļaus labāk novērtēt kibernoziedzības ainu reāllaikā, kā arī stratēģiskajā un uz nākotni vērstajā scenāriju plānošanā.

Pakalpojumi

Stratēģijas – novēršanas – informācijas sektora sniegtos pakalpojumu kopumus var izkārtot šādi. Katram no tiem ir norādīts, vai tas ir jauns Eiropola uzdevums vai esošā uzdevuma uzlabojums.

1.           UZLABOJUMS – veikt stratēģisko analīzi, izstrādājot ES draudu novērtējumu attiecībā uz kibernoziedzību, bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē un krāpšanos ar maksājumu kartēm; veikt jaunu tendenču, noziedznieku metožu un veicinošo faktoru specializētus tematiskus novērtējumus; veikt perspektīvu tehnoloģiju un citu ārēju faktoru attīstības tendenču novērošanu nolūkā identificēt potenciālos riskus, vājās vietas un galvenos jautājumus, kas jārisina politikas veidotājiem un likumdevējiem.

2.           UZLABOJUMS – nodrošināt kibernoziedzības novēršanu, sadarbojoties ar attiecīgajām pusēm, lai veicinātu esošās novēršanas un informētības uzlabošanas iniciatīvas un dotu ieguldījumu to izstrādē attiecībā uz kibernoziedzību, bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē un krāpšanos ar maksājumu kartēm un citiem tiešsaistes draudiem; noteikt vājās vietas un procesuālās nepilnības, uz ko balstīt drošākas politikas un produktu izstrādi.

3.           UZLABOJUMS – veidot un uzturēt uzticamas attiecības ar tiesībaizsardzības kopienu (EMPACT, CIRCAMP, EUCTF, VGT); pārvaldīt EC3 un ELO tīkla operatīvās saiknes, nodrošinot pienācīgu komunikāciju un iesaisti; veidot daudznozaru uzticības tīklus, iesaistot tiesībaizsardzības jomu, ražotājus, akadēmiskās aprindas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas nolūkā uzlabot reaģēšanu uz kibernoziedzību operatīvajā un stratēģiskajā līmenī.

4.           JAUNS – kļūt par kopsaucēju kibernoziedzības izmeklētājiem ES – informēt par ES viedokļiem, nostājām un gūtajiem rezultātiem kibernoziedzības jomā; kļūt par ES centrālo biroju kibernoziedzības lietās; koordinēt ES dalībvalstu un ES aģentūru ieguldījumu interneta pārvaldībā un veicināt pieeju standartizēšanu un labas prakses pieņemšanu kibernoziedzības jautājumos.

5.           JAUNS – pārvaldīt un attīstīt tiešsaistes sadarbības platformu (SPACE), kas ļauj vienkāršāk veikt stratēģisko un tehnisko zināšanu un speciālo zināšanu apmaiņu starp tiesībaizsardzības un privāto sektoru kibernoziedzības, bērnu seksuālās izmantošanas tiešsaistē un krāpšanās ar maksājumu kartēm jautājumos.

6.           JAUNS – sniegt īpaši pielāgotu jaunāko informāciju par jaunākajām noziedzības tendencēm, tehnoloģijas jauninājumiem un citu attiecīgu informāciju, kad tā kļūst aktuāla. To iegūst aktīvā partnerība ar pētniecības institūtiem, akadēmiskajām aprindām un ražošanas nozares partneriem.

Lielāks resursu palielinājums kļūs iespējams, kad tiesiskais regulējums pieļaus privāto pušu labāku iesaisti.

Resursi

2014. gads (+ 2 AD5 un 1 AD7) = 8 pagaidu darbinieki

Stratēģija: +1 vecākais speciālists AD7

Lai „praktiski iegūtu plašāku informāciju”, tiek prasīts 1 vecākais stratēģijas analītiķis. Būtiskā atšķirībā no Eiropola tradicionālā stratēģiskās analīzes amata, kas galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības informāciju, kibernoziedzības informāciju ļoti bieži iegūst no aktīvām partnerattiecībām ar tādām struktūrām kā akadēmiskās aprindas, zinātniskie pētnieki un apdrošināšanas sabiedrības, un to izmanto, lai paredzētu tendences un draudus kibernoziedzības jomā un attiecīgi virzītu stratēģiju. Šā iemesla dēļ šim amatam nepieciešams pavisam citāds kompetenču kopums nekā tradicionāli tiek prasīts Eiropola analītiķiem. Spēja veikt draudu pareizu novērtējumu un attiecīgi virzīt stratēģiju kibernoziedzības jomā ir EC3 pasākumu būtisks veiksmes faktors. Augstāks amata līmenis ir nepieciešams, lai sniegtu ievirzi grupai, nodrošinot saskanīgus un mērķtiecīgus atbilstošas kvalitātes analīzes produktus.

Informācija: + 2 speciālisti AD5

Padomes secinājumos tika pamatota arī nepieciešamība pēc darbiniekiem, lai īstenotu nepieciešamos EC3 informācijas un saziņas pasākumus. Lielākā daļa informācijas par kibernoziedzību tiek iegūta no avotiem ārpus tiesībaizsardzības jomas. Ja EC3 vēlas dot atskaites punktu šajā jomā un sniegt pievienoto vērtību operatīvajām darbībām, nepieciešams veidot ciešas attiecības un sadarbību ar citiem partneriem, kurus skar kibernoziedzības jautājumi. Lai atbalstītu šo darbību, 2014. gadā tiek pieprasīts viens informācijas speciālists.

Turklāt, lai veicinātu saziņu starp kibernoziedzības jomas speciālistiem, pilnu potenciālu būs jāīsteno Akreditēto kibernoziedzības ekspertu drošajai platformai (SPACE). Lai pārvaldītu platformas saturu un darbotos kā moderators, 2014. gadā ir nepieciešams viens speciālists. Turklāt šis speciālists būs iesaistīts uz kibernoziedzību attiecīgu pasākumu, tostarp ikgadējās Interpola/Eiropola Kibernoziedzības konferences rīkošanā.

2015. gads (+ 1 AD5 un 1 AD6) = 10 TA

Stratēģija: +1 vecākais speciālists AD6

Ņemot vērā kibernoziedzības jomas sarežģītību un dažādību, ir nepieciešami papildu resursi, lai uzraudzītu stratēģisko spektru un veiktu augstas kvalitātes, iepriekš paredzošus novērtējumus. Šajā darbā liels uzsvars tiks likts uz novēršanu, izmantojot daudzdisciplīnu pieeju, kas ietver visus attiecīgos partnerus gan politiskajā, gan darbības līmenī. Lai aptvertu šo jomu, nepieciešams viens AD7 līmeņa vecākais speciālists.

Informācija: + 1 speciālists AD5

Kaut arī centrs darbosies vidējā apmērā, tiks pieņemts darbā vēl viens speciālists, lai paplašinātu EC3 informācijas pasākumu apmēru. Šā speciālista pienākums būs ne vien pārvaldīt attiecības ar privātā un publiskā sektora partneriem, bet arī aktīvi sniegt informāciju, uz ko balstīt saziņu starp iekšējām un dažādām ārējām auditorijām, pamatojoties uz EC3 paveikto darbu un gūto pieredzi.

2016.-2019. gads: (+ 2 AD5) = 12 pagaidu darbinieki

Papildu darbinieki uzlabos stratēģiskās analīzes produktu kvalitāti un sniegšanas ātrumu. Tie arī sniegs atbalstu centra informācijas pasākumu uzlabošanai.

5.           Pārvaldība

Laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam tiks prasīti tikai divi papildu pagaidu darbinieki. Viena amata vieta aizstās Eiropola nodrošināto AD12 amata vietu centra pārvaldībai.

Otra amata vieta atbilst jauno uzdevumu kopumam saistībā ar EC3 stratēģiskajiem pasākumiem:

– JAUNS – EC3 programmu valdes pasākumu vadīšana un koordinēšana

– JAUNS – EC3 programmu valdes ietvaros izveidotās padomdevējas grupas vadība

– JAUNS – koordinācijas un sekretariāta nodrošināšana CIRCAMP, VGT, EUCTF, EFC, ECTEG

Papildus šo uzdevumu pārvaldībai šī amata vieta nodrošinās atbilstīgu operatīvo un administratīvo koordināciju starp visām EC3 funkcijām. Tā arī nodrošinās, ka EC3 darbības tiek saskaņotas ar Eiropola stratēģiju un darba plānu.

2014. – 2019. gads (+1 AD12 un 1 AD7) = 6 pagaidu darbinieki

[1]               OV C115, 4.5.2010., 1. lpp.

[2]               COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[3]               Eiropols (2011. g.). ES organizētās noziedzības draudu novērtējums.

[4]               Eiropols (2013. g.). Smagās un organizētās noziedzībazs draudu novērtējums (SOCTA).

[5]               Eiropols (2013. g.). Smagās un organizētās noziedzībazs draudu novērtējums (SOCTA).

[6]               Eiropols (2011. g.). ES organizētās noziedzības draudu novērtējums.

[7]               UNOCD (2010. g.) tiek lēsts, ka “Eiropā no cilvēku tirdzniecības cietuši 140 000 cilvēku, bet viņu izmantotāju gūto bruto gada ienākumu apmērs ir 3 miljardi ASV dolāru. Vidēji ekspluatācija ilgst divus gadus, kas nozīmē, ka ik gadu ir vairāk nekā 70 000 jaunu gadījumu. Šī tendence šķiet stabila.”

[8]               Kā liecina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2012. gada ziņojums par situāciju narkomānijas jomā Eiropā, narkotiku izraisītie nāves gadījumi 2011. gadā veidoja 4 % no visiem Eiropas iedzīvotāju nāves gadījumiem vecuma grupā no 15 līdz 39 gadiem, un tiek lēsts, ka 1,4 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir opioīdu lietotāji.

[9]               UNOCD (2010. g.) konstatēts, ka “dokumentētās atļautās šaujamieroču tirdzniecības apjoms pasaulē 2006. gadā tika lēsts aptuveni 1,58 miljardu ASV dolāru apmērā, savukārt neuzskaitīti, bet likumīgi darījumi ienesuši vēl aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Visbiežāk minētā aplēse par nelikumīgā tirgus apjomu ir 10-20 % no likumīgā tirgus apjoma, kas gadā veido aptuveni 170 miljonus līdz 320 miljonus ASV dolāru."

[10]             Tiek lēsts, ka korupcija ES ekonomikai gadā nodara 120 miljardus euro lielus zaudējumus, skatīt COM(2011) 308 galīgā redakcija.

[11]             Kā liecina Eiropola ES organizētās noziedzības 2011. gada draudu novērtējums, 2009. gadā organizētās noziedzības grupas, krāpjoties ar maksājumu kartēm, guva ieņēmumus vairāk kā 1,5 miljardu euro apmērā.

[12]             Saskaņā ar UNOCD aplēsēm, noziedzīgās darbībās gūtie ieņēmumi (tostarp izvairoties no nodokļu maksāšanas) 2009. gadā veidoja 2,1 miljardus ASV dolāru, no kuriem, kā tiek lēsts, 70 % ir legalizēti.

[13]             Eiropola Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā (SOCTA (2013)) konstatēts, ka kibernoziedzība skar visas dalībvalstis. Pētījumā ir izmantoti Eiropas Komisijas veikti pētījumi, kuros konstatēts, ka 8 % no interneta lietotājiem ES ir saskārušies ar identitātes zādzību un 12 % ir cietuši no kāda tiešsaistes krāpšanas veida. Turklāt ļaunprātīga programmatūra skar miljoniem mājsaimniecību, un ar kibernoziedzību saistītas banku krāpšanas kopējais apjoms katru gadu pieaug.

[14]             ES Iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai. COM(2010) 673 galīgā redakcija. 2011. gada ES dalībvalstīs notika 174 teroristu uzbrukumi. Te-SAT 2012.

[15]             Eirobarometra 77. apsekojums, 2012. gada pavasaris.

[16]             Eirobarometra 77. apsekojums, 2012. gada pavasaris. 27% Eiropas iedzīvotāju minēja, ka ES iestādēm turpmākajos gados būtu jāliek lielāks uzsvars uz cīņu pret noziedzību.

[17]             Īpašais Eirobarometra 390. apsekojums par kiberdrošību, 2012. gada jūlijs. 74 % respondentu piekrīt, ka pēdējā gada laikā risks kļūt par kibernozieguma upuri ir pieaudzis.

[18]             Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums par decentralizētajām aģentūrām, 19.7.2012. (http://europa.eu/agencies/documents/joint_statement_and_common_approach_2012_lv.pdf)

[19]             SWD (2013)98 final..

[20]             COM(2010) 776 galīgā redakcija.

[21]             COM(2013) 172 final.

[22]             OV L 8, 12.1.2001., 1.-22. lpp.

[23]             Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, Strasbūra, 28.1.1981.

[24]             Eiropas Padomes Ministru Komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas sektorā, 17.9.1987.

[25]             OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp. Komisija ir ierosinājusi aizstāt šo instrumentu ar direktīvu, COM (2012) 10 final.

[26]             Amata vietu galīgais skaits un vispārējais budžets ir atkarīgi gan no Komisijas iekšējā pārskata par decentralizētajām aģentūrām nepieciešamajiem resursiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, gan no MFF sarunām, īpašu uzmanību pievēršot “reālo vajadzību” novērtējumam, ņemot vērā to, ka uz ļoti ierobežotajiem budžeta līdzekļiem vienlaikus pretendē vairākas vajadzības, un to, ka aģentūrās jāievēro darbinieku skaita samazinājums par 5 %.

[27]             OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

[28]             OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.

[29]             OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

[30]             OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[31]             Ievietot atsauci uz pieņemto direktīvu (Priekšlikums: COM (2013) 48 final).

[32]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[33]             Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, Strasbūra, 28.1.1981.

[34]             Eiropas Padomes Ministru Komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas sektorā, 17.9.1987.

[35]             OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[36]             OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

[37]             OV L 298, 26.10.2012, 1. lpp.

[38]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[39]             OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

[40]             OV L 185, 16.7.2005., 35. lpp.

[41]             OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

[42]             OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.

[43]             OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[44]             OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[45]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[46]             ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām. ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[47]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[48]             Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, OV C115,4.5.2010.

[49]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[50]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[51]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[52]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[53]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[54]             Esošās budžeta pozīcijas 18.050201, 18.050202, 18.050501 un 18.050502, kas attiecas uz Eiropolu un CEPOL, tiks aizstātas ar vienu budžeta pozīciju.

[55]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[56]             Amata vietu galīgais skaits un vispārējais budžets ir atkarīgi gan no Komisijas iekšējā pārskata par decentralizētajām aģentūrām nepieciešamajiem resursiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, gan no MFF sarunām, īpašu uzmanību pievēršot „reālo vajadzību” novērtējumam, ņemot vērā to, ka uz ļoti ierobežotajiem budžeta līdzekļiem vienlaikus pretendē vairākas vajadzības, un to, ka aģentūrās jāievēro darbinieku skaita samazinājums par 5 %.

[57]             Šajos skaitļos ir ņemti vērā ietaupījumi 17,2 miljonu euro apmērā (10,1 miljons euro darbinieku izmaksās un 7,1 miljons euro ēku apsaimniekošanas un citās administratīvās izmaksās), ko laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam paredzēts gūt, CEPOL pievienojot Eiropolam.

[58]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[59]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. „Īpašs(-i) mērķis(-i)”.

[60]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[61]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[62]             CA — līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), SNE = valstu norīkotie eksperti.

[63]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[64]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[65]             CA — līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), SNE – valstu norīkotie eksperti.

[66]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[67]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[68]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[69]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.