52013PC0030

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.ES politikas nesenās norises dzelzceļa jomā

Komisija baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, kas pieņemta 2011. gada 28. martā („2011. gada baltā grāmata”), izklāstīja savu redzējumu par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, skaidrojot, ka šis mērķis ietver dzelzceļa iekšējā tirgus izveidi, kurā Eiropas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi varētu sniegt pakalpojumus bez nevajadzīgiem tehniskiem un administratīviem šķēršļiem.

Eiropadomes 2012. gada janvāra secinājumos arī uzsvērts, ka ir svarīgi atraisīt pilnībā integrēta vienotā tirgus potenciālu izaugsmes veicināšanai, tostarp attiecībā uz tīkla nozarēm 1 . Turklāt Komisijas paziņojumā par rīcību stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai, kas pieņemts 2012. gada 30. maijā 2 , uzsvērts, ka ir svarīgi turpināt samazināt reglamentējuma slogu un šķēršļus ienākšanai tirgū dzelzceļa nozarē, šim nolūkam izstrādājot konkrētām valstīm sniegtus ieteikumus. Tāpat Komisija 2012. gada 6. jūnijā pieņēma paziņojumu par vienotā tirgus labāku pārvaldību, kurā arī uzsvērta transporta nozares nozīmība 3 .

Pēdējos desmit gados ES dzelzceļa tirgū ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas pakāpeniski ieviestas ar trim dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumiem (un dažiem pievienotiem tiesību aktiem), kas paredzēti, lai atvērtu valstu tirgus un padarītu dzelzceļu konkurētspējīgāku un savstarpēji izmantojamu ES līmenī, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Tomēr, neraugoties uz vērā ņemamajām izmaiņām ES acquis, ar kuriem izveido ES dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu iekšējo tirgu, dzelzceļa īpatsvars ES iekšējos pārvadājumos aizvien ir neliels. Tādējādi Komisija ir iecerējusi nākt klajā ar ceturto dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu, lai uzlabotu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, novēršot atlikušos tirgus šķēršļus. Šī direktīva ir viens no ceturtā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma elementiem, kurā galvenā uzmanība pievērsta atlikušo administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršanai, jo īpaši izveidojot kopīgu pieeju drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumiem, lai palielinātu apjomradītus ietaupījumus attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas visā ES, samazinot administratīvās izmaksas un paātrinot administratīvās procedūras, kā arī novēršot slēptu diskrimināciju.

1.2.Tiesiskais regulējums attiecībā uz savstarpēju izmantojamību

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (170. un 171. pants) Savienībai jāpalīdz izveidot un attīstīt Eiropas tīklus transporta jomā. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienībai ir jāīsteno visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizācijas jomā.

Dzelzceļa nozarē sākotnēji veiktie pasākumi bija Direktīva 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Direktīva 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK. Šīs direktīvas tika pārstrādātas ar Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā, kas pašlaik ir spēkā un kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/131/EK un Direktīvu 2011/18/ES.

1.3.Kāpēc jāpārstrādā savstarpējas izmantojamības Direktīva 2008/57/EK, kurā izdarīti grozījumi?

Ir gūtas vairākas atziņas, pamatojoties uz paveikto darbu saistībā ar SITS izstrādi, savstarpējas izmantojamības direktīvu piemērošanu konkrētiem projektiem, komitejas darbu, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu, un atsauksmēm, kas saņemtas no ieinteresētajām personām. Turklāt pēdējo gadu laikā tiesiskā situācija produktu tirdzniecības jomā ir mainījusies, kā rezultātā ir jāatjaunina savstarpējas izmantojamības tiesību akti.

Pamatojoties uz izklāstīto, Komisija gatavojas ierosināt vairākas izmaiņas Direktīvā 2008/57/EK, kuras var sagrupēt šādās atšķirīgās kategorijās:

jauni noteikumi: vairākas jaunas definīcijas, jēdziens „atļauja laist tirgū ritekli” un daži noteikumi par reģistriem;

spēkā esošo noteikumu precizēšana: direktīvas darbības joma, SITS piemērošana esošajām sistēmām, atkāpes SITS piemērošanā, SITS trūkumi un valsts noteikumu piemērojamība;

atjauninājumi, kas ir tiesību aktu sistēmas attīstības rezultāts: noteikumi par atbilstības novērtēšanu un atbilstības novērtēšanas iestādēm, kā arī atsauces uz komiteju procedūrām un deleģētiem aktiem;

redakcionālas izmaiņas: iepriekšējo direktīvas teksta grozījumu konsolidācija, mainot pantu un pielikumu numerāciju, atsauces uz citiem ceturtā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma elementiem, dažu teikumu mērķtiecīga pārformulēšana, lai novērstu neskaidrības tulkojumā.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Eiropas Komisija veica rūpīgu ietekmes novērtējumu, lai to pievienotu likumdošanas priekšlikumiem par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanu savstarpējas izmantojamības un drošības jomā.

2011. gada jūnijā tika izveidota Ietekmes novērtējuma vadības grupa (INVG). Lai gan MOVE ĢD uzaicināja piedalīties visus ģenerāldirektorātus, tie, uz kuriem visvairāk attiecas šie jautājumi, ir ENTR, EMPL, SG, SJ, HR, RTD, BUDG, REGIO, ENER un ELARG ĢD.

Komisijas dienesti ir pastāvīgi apsprieduši attīstības tendences vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā ar nozares pārstāvjiem. 2010.–2011. gadā tie arī veica pēcnovērtējumu par Regulu Nr. 881/2004, ar ko izveido Eiropas Dzelzceļa aģentūru.

Lai palīdzētu Komisijai ietekmes novērtējuma procesā, ārējam konsultantam tika uzdots sagatavot ietekmes novērtējuma atbalsta pētījumu un īstenot mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

Mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām tika sākta 2011. gada 18. novembrī ar internetaptauju, kas tika pabeigta 2011. gada 30. decembrī. Pēc tam tika veiktas pārrunas ar galvenajām ieinteresētajām personām un 2012. gada februāra beigās organizēts ieinteresēto personu darbseminārs.

Kopš tā laika MOVE ĢD ir piedalījies divpusējās sanāksmēs ar nozares pārstāvjiem, lai izprastu to viedokli par to, kas būtu jāiekļauj ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā savstarpējas izmantojamības un drošības jomā.

Ņemot vērā iniciatīvas tehnisko raksturu, netika veikta sabiedriskā apspriešana. Tomēr Komisija nodrošināja, lai notiktu savlaicīga apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām un lai diskusijās tiktu apspriesti visi iniciatīvas galvenie elementi.

Plašāka informācija par ietekmes novērtējumu un apspriešanās rezultātiem ar ieinteresētajām personām ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots tiesību aktu priekšlikumiem atlikušo administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršanai savstarpējas izmantojamības un drošības jomā ES dzelzceļa transporta tirgū.

3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šajā iedaļā sniegtas piezīmes un skaidrojumi attiecībā uz būtiskām izmaiņām direktīvas tekstā. Tajā nav sniegti sīki komentāri par nelielām izmaiņām, kas ieviestas, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, redakcionālām izmaiņām un citiem acīmredzamiem grozījumiem.

Numerācija atbilst pantu un pielikumu mainītajai numerācijai, ja vien pirms tās nav vārds “bijušais”, un šādā gadījumā ir runa par numerāciju Direktīvā 2008/57/EK.

I NODAĻA

1. pants

Komisijas dienesti kopā ar komiteju, kas minēta Direktīvas 2008/57/EK 29. pantā, 2009. gada februārī jau bija aplūkojuši direktīvas darbības jomas precizēšanu, ciktāl tas attiecas uz līnijām un ritekļiem, ko izmanto vietējiem, pilsētas un piepilsētas pārvadājumiem. Šīs analīzes rezultātā tika secināts, ka nepieciešama trīskārša pieeja: i) pilsētas vilcienu izslēgšana un darbības jomas precizēšana; ii) specializētas pilsētu dzelzceļa Eiropas brīvprātīgās standartizācijas sistēmas izstrāde; un iii) pamatprasību izstrāde attiecībā uz pilsētas transportu.

Pirmā darbība tika sākta 2009. gada oktobrī, kad Komisijas dienesti aicināja dalībvalstis izslēgt no Direktīvas 2008/57/EK transponēšanas pasākumu darbības jomas a) un b) gadījumus, kā noteikts tās 1. panta 3. punktā. Tas tika darīts, lai izvairītos no situācijas, kurā dalībvalsts varētu piemērot direktīvu de facto gadījumos, kuros netiek piemērotas SITS. Šāda situācija faktiski nozīmētu, ka dalībvalstis paziņo par visiem valsts noteikumiem, kas tiek izmantoti attiecībā uz metro, tramvaju un vieglā dzelzceļa sistēmām, situācijā, kad nav SITS, un attiecībā uz šīm sistēmām ievēro visas procedūras, kas noteiktas direktīvā par dzelzceļu, kas radītu nesamērīgu administratīvo, tehnisko un juridisko slogu. Lai no šādas situācijas izvairītos, ierosinātajos grozījumos 3. punktā tiek formalizēta norāde, ko Komisijas dienesti jau snieguši 2009. gada oktobrī, tādējādi pabeidzot pirmo darbību.

Otrā darbība tika oficiāli sāka 2011. gada februārī, kad Komisija izdeva Eiropas standartizācijas struktūrām adresētu mandātu izstrādāt brīvprātīgus standartus pilsētas dzelzceļam.

Lai palīdzētu īstenot iepriekš minēto trešo darbību, 2011. gada oktobrī asociācijas, kas pārstāv pilsētas dzelzceļa nozari, izdeva „pamatprasību” kopumu, ko izmanto kā pamata atsauces, lai īstenotu pilsētas dzelzceļu standartizācijas programmu, ko 2011. gada oktobrī ierosināja CEN/CENELEK un ETSI.

Pamatojoties uz to, tiek uzskatīts, ka vietējo, pilsētas un piepilsētas sistēmu savstarpēja izmantojamība tiek pietiekami ņemta vērā brīvprātīgās darbības jomā un to nav nepieciešams iekļaut šajā direktīva.

2. pants

Skaidrības labad un tādēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas tiesiskajā regulējumā, dažas definīcijas ir formulētas citādi vai ir pievienotas jaunas definīcijas.

Bijušais 3. pants

Tas ir svītrots, jo ir lieks, tāpēc ka atkārto 1. pantu.

3. pants

Nav būtisku izmaiņu.

II NODAĻA

4. pants

Turpmākie noteikumi jāprecizē SITS, lai ņemtu vērā esošās apakšsistēmas un lai dotu iespēju dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pārbaudīt savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros šos ritekļus ir paredzēts ekspluatēt.

5. pants

Nav būtisku izmaiņu, izņemot tās, kas nepieciešamas saskaņā ar Lisabonas līgumu.

6. pants

Tas precizē Aģentūras atzinumu izmantojumu līdz SITS grozījumam konstatēto trūkumu dēļ.

Bijušais 7. pants

Šis pants ir svītrots, jo ir novecojis. Patiesībā SITS darbības joma tiks paplašināta līdz dienai, kad šī direktīva stāsies spēkā.

7. pants

Ir samazināts gadījumu daudzums, kad ir iespējams nepiemērot SITS, jo līdzšinējās direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta gadījums ir neskaidrs, nekad nav izmantots un to, tāpat kā gadījumus 1. punkta c) un f) apakšpunktā, varētu skatīt kā īpašu gadījumu SITS.

8., 9. un 10. pants

Nav būtisku izmaiņu, izņemot tās, kas nepieciešamas saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Bijušais 12. pants

Svītrots, jo tas ir ietverts Regulā Nr. 1025/2012/ES.

11. pants

Nav būtisku izmaiņu.

IV NODAĻA

Bijušais 15. pants

Tā noteikumi ir pārcelti uz V nodaļas pantiem.

12. pants

Nav būtisku izmaiņu.

13. un 14. pants

Šie panti ir formulēti citādi, lai nodrošinātu saskaņotību ar šīs direktīvas pārskatīto tekstu un saskaņotību ar Aģentūras regulu un Drošības direktīvu. Tajos precizēta valsts noteikumu loma, gadījumi, kad var ieviest valsts noteikumus, un to atsaukšanas un publicēšanas kārtība.

Aģentūra saglabā savus uzdevumus attiecībā uz valstu noteikumu klasifikāciju (bijušais 27. pants); turklāt Aģentūra izskata paziņotos valsts noteikumus un aicina dalībvalstis tos atcelt, ja tie nav vajadzīgi vai ir pretrunā ES tiesību aktiem.

15. pants

Tajā precizēti jaunas EK verifikācijas deklarācijas sastādīšanas apstākļi.

16. pants

Nav būtisku izmaiņu.

17. pants

Tajā ir atsauce uz vispārējo principu par pieņēmumu par atbilstību, kas izklāstīts Regulā Nr. 1025/2012/ES.

Bijušais 20. pants

Daļa satura ir precizēta un pārcelta uz V nodaļu. Pārējais saturs jau ir ietverts 7. pantā (gadījumi, kad SITS nepiemēro).

V NODAĻA

Bijušais 21.–25. pants ir svītrots un aizstāts ar jauniem 18.–20. pantu.

18. pants

Stacionārām iekārtām procedūra ir praktiski identiska Direktīvas 2008/57/EK procedūrai, izņemot vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmas, kurām Aģentūra izsniegs atļaujas, ja šīs apakšsistēmas ir saderīgas ar atbilstīgajām borta iekārtu apakšsistēmām.

19. pants

Tajā aplūkota mobilo apakšsistēmu laišana tirgū, kuru var veikt gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, gan ražotāji. Praksē mobilās apakšsistēmas netiek nodotas ekspluatācijā atsevišķi; to nodošana ekspluatācijā notiek, kad tās ir integrētas riteklī, un ritekļu nodošana ekspluatācijā ir aplūkota 21. pantā.

20. pants

Ar to ievieš jēdzienu “atļauja laist tirgū ritekli”, kas daļēji aizstāj jēdzienu „ritekļu ekspluatācijas atļauja”, kuru izdod valsts drošības iestāde, kā noteikts Direktīvā 2008/57/EK.

Atļauju laist tirgū ritekli izdod Aģentūra, un tā satur visu informāciju, kas vēlāk vajadzīga dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, lai nodotu ritekli komerciālā ekspluatācijā. Pretendents (dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, ražotājs utt.) var lūgt Aģentūrai papildināt atļauju laist tirgū ritekli ar norādi par ritekļa tehnisko savietojamību ar noteiktu līniju vai tīklu grupu, ko noteicis pretendents, pamatojoties uz komerciāliem un/vai tehniskiem apsvērumiem. Šī papildu norāde palīdzēs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam izpildīt savu uzdevumu nodot ritekli ekspluatācijā.

21. pants

Tajā precizēta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju loma saistībā ar pārbaudi attiecībā uz ritekļa un maršruta tehnisko savietojamību un ritekļa drošu integrāciju sistēmā, kurā to paredzēts izmantot.

22. pants

Tas attiecas uz atļaujām laist tirgū ritekļa tipus un ir grozīts, lai atspoguļotu 18.–21. panta noteikumus.

Bijušais 27. pants

Tas ir svītrots, jo daži tā noteikumi ir pārcelti uz Aģentūras regulu.

VI NODAĻA

23.–41. pants, kas attiecas uz atbilstības novērtēšanas struktūrām, aizstāj un papildina bijušo 28. pantu un bijušo VIII pielikumu, lai iekļautu noteikumus par jauno tiesību aktu sistēmu produktu tirdzniecības jomā, kā noteikts Lēmumā 768/2008/EK.

Bijušais 31. pants

Šis pants ir svītrots, jo ir novecojis.

VII NODAĻA

42.–45. pants par Eiropas ritekļa numuru (EVN) un reģistriem ir atjaunināti, lai atspoguļotu V nodaļas noteikumus.

Bijušais 36. pants

Šis pants ir svītrots, jo ir novecojis.

VIII NODAĻA

46. un 47. pants

Šie panti attiecas uz pilnvaru deleģēšanu Komisijai saskaņā ar Lisabonas līgumu.

48. pants

Tas ir grozīts, lai ņemtu vērā jaunās komiteju procedūras.

Bijušais 30. pants

Šis pants ir svītrots, jo ir novecojis.

49. un 50. pants

Šie panti ir atjaunināti, lai nodrošinātu saskaņotību ar šīs direktīvas tekstu.

51. pants

Tas ietver jaunus noteikumus attiecībā uz pārejas režīmu ritekļu nodošanai ekspluatācijā. Tas ļaus vienlaicīgi piemērot abus režīmus (Direktīvu 2008/57/EK un šo direktīvu) ierobežotā laika posmā.

52. pants

Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, vairāki Direktīvas 2008/57/EK pielikumi ir pārveidoti par īstenošanas aktiem, kas jāpieņem Komisijai. Šajā pantā izklāstīti noteikumi, kas jāpiemēro līdz dienai, kad sāk piemērot šos īstenošanas aktus.

53. pants

Tajā paredzētas atbilstības tabulas, kas dalībvalstīm jānosūta, transponējot šo direktīvu valsts tiesību aktos. Šīs tabulas ir vajadzīgas tāpēc, ka šīs direktīvas V un VI nodaļā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, un tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai visas ieinteresētās personas varētu viegli identificēt piemērojamos valsts tiesību aktus.

54. pants

Jauns pants, kas attiecas uz Aģentūras atzinumiem un ieteikumiem.

55.–57. pants

Šie panti ir atjaunināti, lai nodrošinātu saskaņotību ar šīs direktīvas tekstu.

I pielikums

Vairs nav nekādas atsauces uz Eiropas dzelzceļu sistēmu, jo SITS darbības joma de facto tiks paplašināta līdz dienai, kad šī direktīva stāsies spēkā.

Dalījums starp ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu arī ir svītrots, ņemot vērā vairāku ātrgaitas un parasto dzelzceļu SITS apvienošanu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ritekļu klasifikācija ir vienkāršota.

II un III pielikums

Nav būtisku izmaiņu.

Bijušais IV pielikums

Tas ir pārveidots par īstenošanas aktu, sk. 8. panta 2. punktu.

Bijušais V un VI pielikums

Tie ir pārveidoti par īstenošanas aktiem, sk. 15. panta 7. punktu.

Bijušais VII pielikums

Tas ir pārveidots par īstenošanas aktu, sk. 14. panta 8. punktu.

Bijušais VIII pielikums

Šis pielikums ir svītrots, jo tas ir iekļauts 27., 28. un 29. pantā.

Bijušais IX pielikums

Tas ir pārveidots par īstenošanas aktu, sk. 7. panta 3. punktu.

IV un V pielikums

Šie pielikumi ir atjaunināti, lai nodrošinātu saskaņotību ar šīs direktīvas tekstu.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

2013/0015 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā

(Pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. un 156. pantu  91. panta 1. punktu un 170. un 171. pantu  ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 4 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 5 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ê 2008/57/EK 1. apsvērums (pielāgots)

Padomes Direktīvā 96/48/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību 6 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/16/EK (2001. gada 19. marts) par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību 7 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/50/EK 8 tika izdarīti būtiski grozījumi. Tā kā tagad ir veikti jauni grozījumi, skaidrības un vienkāršības labad būtu jāpārstrādā minētās direktīvas, lai to noteikumus apvienotu vienā tekstā.

ò jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 9 vairākkārt ir izdarīti būtiski grozījumi. Ievērojot to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

ê 2008/57/EK 2. apsvērums (pielāgots)

(2)Lai nodrošinātu Savienības iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī reģionu un vietējo pašvaldību iestādēm iespēju pilnībā izmantot priekšrocības, kas rodas, izveidojot telpu bez iekšējām robežām, būtu lietderīgi cita starpā uzlabot atsevišķo valstu dzelzceļu tīklu savstarpējus savienojumus un savstarpēju izmantojamību, kā arī piekļuvi šiem tīkliem, īstenojot jebkurus vajadzīgos pasākumus tehnisko normu saskaņošanas jomā, kā paredzēts Līguma 155. pantā.

ò jauns

(3)Centieniem panākt savstarpēju izmantojamību Savienības dzelzceļu sistēmā vajadzētu radīt iespēju noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni un veicināt, uzlabot un attīstīt starptautiskos dzelzceļa pārvadājumus Savienībā un uz trešām valstīm un sekmēt aprīkojuma un pakalpojumu iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi dzelzceļu sistēmas būvniecībai, atjaunošanai, modernizācijai un ekspluatācijai Savienībā.

ê 2008/57/EK 3. apsvērums (pielāgots)

Parakstot 1997. gada 12. decembrī Kioto pieņemto protokolu, Eiropas Savienība ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai panāktu šo mērķi, ir jāmaina dažādu transporta veidu samērs un līdz ar to jāpalielina dzelzceļa transporta konkurētspēja.

ê 2008/57/EK 43. apsvērums (pielāgots)

Kopienas stratēģija, iekļaujot vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības apsvērumus tās transporta politikā, priekšplānā izvirza vajadzību samazināt transporta ietekmi uz vidi.

ê 2008/57/EK 5. apsvērums

(4)Vilcienu komerciālā ekspluatācija dzelzceļu tīklā nav iedomājama jo īpaši bez infrastruktūras un ritekļu parametru ideālas saderības, kā arī bez dažādu infrastruktūras objektu pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu informācijas un sakaru sistēmu efektīva savstarpēja savienojuma. No šīs saderības un savstarpējiem savienojumiem ir atkarīga pārvadājumu efektivitāte, drošība, kvalitāte un to izmaksas, kā arī dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība vispār.

ê 2008/57/EK 6. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(5)Dalībvalstu pienākums ir ð Dzelzceļa reglamentējošajos noteikumos būtu skaidri jānosaka saistības ï nodrošināt to drošības, higiēnas  veselības  un patērētāju aizsardzības noteikumu izpildi, kas attiecas uz dzelzceļu tīkliem kopumā, projektējot, būvējot, nododot ekspluatācijā un ekspluatējot šos dzelzceļus.

ê 2008/57/EK 7. apsvērums (pielāgots)

(6)Pastāv nozīmīgas atšķirības starp valstu normatīvajiem aktiem, un starp iekšējiem noteikumiem un tehniskajām specifikācijām, ko piemēro dzelzceļa uzņēmējsabiedrības  kas piemērojami dzelzceļu sistēmām, apakšsistēmām un komponentiem  , jo tajos atspoguļojas katras valsts dzelzceļa nozarei raksturīgās īpatnības un tie paredz konkrētus gabarītus, ierīces un īpašus parametrus. Šie apstākļi neļauj vilcieniem netraucēti kursēt pa visu Kopienas dzelzceļu tīklu  visā Savienībā  .

ê 2008/57/EK 8. apsvērums

ð jauns

(7)Laika gaitā šo apstākļu dēļ katrā valstī ir izveidojusies ļoti cieša saikne starp dzelzceļa rūpniecību un dzelzceļa uzņēmējsabiedrībām, kas traucē panākt šo tirgu patiesu atvēršanu ð , ļaujot tajos ienākt jauniem uzņēmumiem ï . Lai veicinātu to tās konkurētspēju pasaules mērogā, šai rūpniecības nozarei ir vajadzīgs atvērts, konkurētspējīgs Eiropas tirgus.

ê 2008/57/EK 9. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(8)Tādēļ būtu lietderīgi visā Kopienā  Savienībā  noteikt pamatprasības ð saistībā ar dzelzceļa savstarpēju izmantojamību ï , kas būtu piemērojamas tās dzelzceļu sistēmai.

ê 2008/57/EK 10. apsvērums

Lai sasniegtu šos mērķus, Padome ir veikusi pirmo pasākumu, 1996. gada 23. jūlijā pieņemot Direktīvu 96/48/EK. Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2001/16/EK.

ê 2008/57/EK 11. apsvērums

Savstarpējas izmantojamības īstenošanu ir ietekmējis tas, ka spēkā stājušās šādas direktīvas – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/12/EK (2001. gada 26. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību 10 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/13/EK (2001. gada 26. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu 11 , un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju 12 . Tāpat kā attiecībā uz citiem transporta veidiem, paplašinot piekļuves tiesības, jāveic attiecīgie saskaņošanas pasākumi. Tāpēc savstarpēja izmantojamība jāīsteno visā tīklā, pakāpeniski paplašinot Direktīvas 2001/16/EK ģeogrāfisko piemērošanas jomu. Jāpaplašina arī Direktīvas 2001/16/EK juridiskais pamats, tajā iekļaujot Līguma 71. pantu, uz kuru pamatojas Direktīva 2001/12/EK.

ê 2008/57/EK 12. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(9)Izstrādājot savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS), ir pierādījies, ka jāprecizē pamatprasību saistība ar SITS, no vienas puses, un ar Eiropas standartiem un citiem normatīviem dokumentiem, no otras puses. Jo īpaši būtu jānošķir tie standarti vai to daļas, kas ir obligāti Ö būtu jānosaka par obligātiem Õ lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos mērķus, no "saskaņotajiem" standartiem", kas izstrādāti ð saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13 ï atbilstīgi jaunajai pieejai attiecībā uz saskaņošanu un standartizāciju. ðJa noteikti nepieciešams, SITS var norādīt skaidru atsauci uz Eiropas standartiem vai specifikācijām, kas kļūst obligāti, tiklīdz SITS kļūst piemērojamas. ï

ò jauns

(10)Lai patiesi palielinātu Savienības dzelceļa nozares konkurētspēju, netraucējot konkurenci starp dzelzceļu sistēmas galvenajiem dalībniekiem, SITS būtu jāizstrādā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā definētos atklātības, konsensa un pārredzamības principus.

(11)Dzelzceļa transporta pakalpojumu kvalitāte Savienībā ir atkarīga cita starpā no tīkla raksturlielumu plašākā nozīmē, tostarp visu attiecīgo apakšsistēmu stacionāro daļu, izcilas saderības ar ritekļu raksturlielumiem, tostarp ar visu attiecīgo apakšsistēmu komponentiem, kas atrodas ritekļos. Pārvadājumu efektivitāte, drošība, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas ir atkarīgas no šīs saderības.

ê 2008/57/EK 13. apsvērums

Parasti Eiropas specifikācijas izstrādā, ievērojot jauno pieeju attiecībā uz tehnisko saskaņošanu un standartizāciju. Tās dod iespēju izdarīt pieņēmumu par šajā direktīvā noteikto būtisko prasību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem un saskarnēm. Šīs Eiropas specifikācijas vai to attiecīgās daļas nav obligātas, un SITS uz tām nevar sniegt tiešas norādes. Atsauces uz šīm Eiropas specifikācijām publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet dalībvalstis publicē atsauces uz valsts standartiem, ar kuriem Eiropas standartus transponē.

ê 2008/57/EK 14. apsvērums

Dažos gadījumos SITS var būt tieša norāde uz Eiropas standartiem vai specifikācijām, ja tas ir noteikti vajadzīgs šīs direktīvas mērķu īstenošanai. Šādai tiešai norādei ir sekas, kas jāprecizē. Jo īpaši šie Eiropas standarti vai specifikācijas kļūst obligāti no savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanas dienas.

ê 2008/57/EK 15. apsvērums (pielāgots)

(12)SITS ir noteikti visi nosacījumi, kam ir  būtu  jāatbilst savstarpējas izmantojamības komponentam, un procedūra, kas jāievēro, novērtējot atbilstību. Turklāt jāprecizē, ka attiecībā uz visiem komponentiem ir  būtu  jāveic atbilstības un piemērotības lietošanai novērtēšanas procedūra, kas norādīta attiecīgajā SITS, un par tiem ir jāiegūst attiecīgais sertifikāts.

ê 2008/57/EK 16. apsvērums (pielāgots)

(13)Izstrādājot jaunas SITS, vienmēr  būtu  jāizvirza mērķis nodrošināt savietojamību ar esošo apstiprināto sistēmu. Tas palīdzēs veicināt dzelzceļa transporta konkurētspēju un novērst nevajadzīgas papildu izmaksas, prasot aktualizēt un atjaunot esošās apstiprinātās apakšsistēmas, lai nodrošinātu savietojamību ar iepriekšējām sistēmām. Izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt savietojamību, SITS var izveidot sistēmu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai esošajaiā apakšsistēmai ir no jauna jāapstiprina  vajadzīgs jauns lēmums vai ekspluatācijas atļauja  , kā arī attiecīgos termiņus.

ê 2008/57/EK 17. apsvērums (pielāgots)

(14)Drošības apsvērumu dēļ ir jāpieprasa dalībvalstīm, lai tās visiem ekspluatācijā nodotajiem ritekļiem jāpiešķir identifikācijas kodsu. Pēc tam ritekļi jāreģistrē valsts ritekļu reģistrā. Šiem reģistriem  vajadzētu būt  jābūt pieejamiem visām dalībvalstīm un dažām Kopienas  Savienības  ekonomikā iesaistītajām pusēm. Attiecībā uz datu formātu šiem  valsts ritekļu  reģistriem jābūt saskanīgiem. Tāpēc uz tiem būtu jāattiecina kopīgas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas.

ò jauns

(15)Ja SITS nevar skaidri ietvert konkrētus tehniskus aspektus, kas atbilst pamatprasībām, šos aspektus, kuri vēl ir jāizskata, SITS pielikumā norāda kā atklātus jautājumus. Kamēr nav izstrādātas SITS, attiecībā uz šiem atklātajiem jautājumiem piemēro valsts noteikumus.

ê 2008/57/EK 18. apsvērums (pielāgots)

(16)Būtu jānosaka procedūra, kas jāievēro gadījumā, kad apakšsistēmai piemērojamās būtiskās pamatprasības attiecīgajās SITS vēl nav noteiktas sīkāk. Šādā gadījumā par atbilstības novērtēšanas un pārbaudes procedūrām vajadzētu būt atbildīgām paziņotajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2008/57/EK 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 20. 17. pantā.

ò jauns

(17)Direktīvu 2008/57/EK piemēro visai Savienības dzelzceļu sistēmai, un SITS darbības joma tiek paplašināta, lai aptvertu arī ritekļus un tīklus, kas nav iekļauti Eiropas dzelzceļu sistēmā. Tāpēc I pielikums būtu jāvienkāršo, svītrojot konkrētas atsauces uz Eiropas dzelzceļu sistēmu

ê 2008/57/EK 19. apsvērums (jauns)

Atšķirības starp ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmām neattaisno divu atsevišķu direktīvu pastāvēšanu. Savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju izstrādāšanas procedūras ir līdzīgas abās sistēmās, tāpat kā procedūras, kas jāievēro savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu sertifikācijai. Pamatprasības ir gandrīz vienādas, tāpat kā sistēmas dalīšana apakšsistēmās, kas ir jāiekļauj tehniskajās specifikācijās. Turklāt, tā kā vilcieniem jābūt iespējai brīvi kursēt gan ātrgaitas, gan parastajos dzelzceļu tīklos, abu sistēmu tehniskās specifikācijas lielā mērā pārklājas. Izstrādājot SITS, atklājās, ka dažās apakšsistēmās vienu SITS var izmantot gan vienā, gan otrā sistēmā. Tāpēc būtu jāapvieno Direktīva 96/48/EK un Direktīva 2001/16/EK.

ò jauns

(18)Apakšsistēmu un to saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, atbilstība kurām ir jānodrošina, var atšķirties atbilstīgi apakšsistēmu izmantojumam, piemēram, atbilstīgi līniju un ritekļu kategorijām.

(19)Lai nodrošinātu dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības pakāpenisku īstenošanu visā Savienībā un pakāpeniski mazinātu vēsturisko sistēmu dažādību, SITS būtu jāietver noteikumi, kas piemērojami esošo apakšsistēmu atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā, un tajās var norādīt mērķa sistēmas īstenošanas termiņus.

ê 2008/57/EK 20. apsvērums (jauns)

Direktīvā 2004/50/EK bija paredzēts pakāpeniski paplašināt Direktīvas 2001/16/EK darbības jomu līdz ar jauno SITS pieņemšanu vai spēkā esošo SITS pārskatīšanu. Kad šī direktīva stāsies spēkā, tās darbības jomā būs gan Eiropas parasto un ātrgaitas dzelzceļu tīkli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai 14 , gan ritekļi, kas piemēroti kursēšanai pa šo tīklu ceļiem. Ja ietekmes novērtējums liecinās par ekonomisku ieguvumu, direktīvas darbības jomu pakāpeniski paplašinās, iekļaujot tajā visus tīklus un visus ritekļus.

ê 2008/57/EK 21. apsvērums

(20)Ņemot vērā šo pakāpeniskuma principu, novēršot šķēršļus dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai, un laiku, kas būs vajadzīgs SITS ieviešanai, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu situāciju, kad dalībvalstis pieņem jaunas tiesību normas vai sāk projektus, kas veicina pašreizējās sistēmas dažādību.

ò jauns

(21)Lai novērstu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un SITS darbības jomas paplašināšanas rezultātā, attiecinot tās uz visu Savienības dzelzceļu sistēmu, valstu noteikumu apjoms būtu pakāpeniski jāsamazina. Būtu jānošķir valstu noteikumi, kas konkrēti saistīti ar vietējām prasībām, un noteikumi, kas vajadzīgi, lai aptvertu SITS atklātos jautājumus. Otrajam noteikumu veidam vajadzētu pakāpeniski izzust, tiklīdz tiktu atrisināti SITS atklātie jautājumi.

ê 2008/57/EK 22. apsvērums

(22)Pakāpeniskuma principa ieviešana atbilst dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības mērķim un konkrētajām vajadzībām; šai sistēmai dalībvalstīs raksturīga novecojusi infrastruktūra un ritekļi, kuru pielāgošanai vai atjaunošanai ir vajadzīgas prāvas investīcijas, turklāt būtu īpaši jāraugās, lai nenodarītu ekonomiskus zaudējumus dzelzceļam, kas nāktu par labu citiem transporta veidiem.

ê 2008/57/EK 23. apsvērums

Eiropas Parlamenta 1999. gada 10. marta normatīvajās rezolūcijās par dzelzceļa tiesību aktu kopumu uzsvērts, ka dzelzceļa nozares pakāpeniskai atvēršanai jānotiek, vienlaikus veicot, cik vien iespējams, ātrus un efektīvus tehniskās saskaņošanas pasākumus.

ê 2008/57/EK 24. apsvērums

Padome 1999. gada 6. oktobra sanāksmē ir aicinājusi Komisiju piedāvāt stratēģiju dzelzceļa transporta savstarpējas izmantojamības uzlabošanai un sastrēgumu samazināšanai, lai nekavējoties novērstu tehniskus, administratīvus un ekonomiskus šķēršļus tīklu savstarpējai izmantojamībai, vienlaikus nodrošinot augstu drošības līmeni, kā arī attiecīgā personāla apmācību un kvalifikāciju.

ê 2008/57/EK 26. apsvērums

Ievērojot Padomes Direktīvu 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību 15 , jāatvieglo dzelzceļa uzņēmējsabiedrību piekļuve dalībvalstu dzelzceļa tīkliem, kas savukārt nav iespējams bez infrastruktūras, iekārtu, ritošā sastāva, kā arī vadības un ekspluatācijas sistēmu savstarpējas izmantojamības, kas skar arī personāla kvalifikāciju un higiēnas un darba drošības apstākļus, kuri ir nepieciešami aplūkojamo apakšsistēmu ekspluatācijai un apkopei un ikvienas SITS ieviešanai. Šīs direktīvas mērķis tomēr nav tieši vai netieši saskaņot darba apstākļus dzelzceļa nozarē.

ê 2008/57/EK 26. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(23)Ņemot vērā dzelzceļu sistēmas apjomu un sarežģītību, praktisku iemeslu dēļ ir bijusi vajadzība sadalīt to šādās apakšsistēmās: infrastruktūra, vadība un kontrole un signalizēšana  vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas, vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas,  enerģētika  energoapgāde  , ritošais sastāvs, darbības un satiksmes  satiksmes nodrošināšana un  vadība, tehniskā apkope un telemātikas izmantošana  lietojumi  pasažieru un kravu pārvadājumiem. Katrai no šīm apakšsistēmām ir jānosaka pamatprasības un tehniskās specifikācijas visas Kopienas mērogā, jo īpaši komponentiem un saskarnēm, lai panāktu atbilstību šīm pamatprasībām. Šo pašu sistēmu iedala stacionāros un mobilos līdzekļos: ietverot, no vienas puses, tīklu, kas sastāv no līnijām, stacijām, termināļiem un dažāda veida stacionāra aprīkojuma, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu sistēmas darbību, un, no otras puses – visus ritekļus, kas pārvietojas šajā sistēmā  tīklā . Tādēļ šajā direktīvā ar jēdzienu "riteklis" saprot vienu apakšsistēmu ("ritošais sastāvs") un, ja nepieciešams, ar vienu vai vairāku citasu apakšsistēmasu daļām (galvenokārt  vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu  "vadības un kontroles un signalizēšanas" un "enerģētikas" apakšsistēmuas daļām, kuras atrodas riteklī).

ò jauns

(24)Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras dalībniece ir Savienība, noteikts, ka pieejamība ir viens no konvencijas pamatprincipiem, un prasīts konvencijas dalībniekiem veikt atbilstošus pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu pieeju vienlīdzīgi ar citām personām, tostarp izstrādājot un popularizējot pieejamības obligātos standartus un vadlīnijas un uzraugot to īstenošanu. Tāpēc pieejamība ir dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai svarīga prasība.

ê 2008/57/EK 27. apsvērums

(25)Dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības noteikumu izpilde nedrīkstētu radīt nepamatotus šķēršļus esošā dzelzceļu tīkla saglabāšanai katrā dalībvalstī no izmaksu un ieguvumu viedokļa, tajā pašā laikā neatsakoties no mērķa panākt savstarpēju izmantojamību.

ê 2008/57/EK 28. apsvērums

(26)SITS ietekmē arī dzelzceļa transporta izmantošanas nosacījumus, tādēļ jāapspriežas ar lietotājiem par jautājumiem, kas tos skar.

ê 2008/57/EK 29. apsvērums

ð jauns

(27)Īpašos gadījumos kKatrai konkrētai dalībvalstij būtu jāļauj nepiemērot dažas SITS ð pienācīgi pamatotās situācijās, kuru skaits ir ierobežots. Būtu skaidri jānosaka šīs situācijas un procedūras, kas jāizpilda, ja netiek piemērotas SITS ï , ja pastāv kārtība, kā nodrošināt to, ka šie izņēmumi ir pamatoti. Saskaņā ar Līguma 155. pantu Kopienai, veicot pasākumus savstarpējas izmantojamības jomā, jāņem vērā projektu varbūtējā ekonomiskā dzīvotspēja.

ê 2008/57/EK 30. apsvērums

(28)SITS noteikšanai un piemērošanai dzelzceļu sistēmai nebūtu jākavē tehnoloģiski jauninājumi, kuru mērķis ir veicināt saimniecisko darbību.

ê 2008/57/EK 31. apsvērums

Būtu jāizmanto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība, jo īpaši pārvadājot kravas, lai radītu nosacījumus vēl lielākai dažādu transporta veidu savstarpējai izmantojamībai.

ê 2008/57/EK 32. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(29)Lai izpildītu iepirkumu procedūras attiecīgos noteikumus dzelzceļa nozarē, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs 16 , līgumslēdzējiem subjektiem būtu jāietver tehniskās specifikācijas pamatdokumentos vai katra atsevišķa līguma noteikumos. Šim nolūkam jāizstrādā Eiropas specifikāciju  noteikumu  kopums, lai uz to varētu atsaukties šajās tehniskajās specifikācijās.

ê 2008/57/EK 33. apsvērums (pielāgots)

(30)Kopienas  Savienības  interesēs būtu radīt starptautisku standartizācijas sistēmu, kas spēj izstrādāt standartus, kurus reāli izmantotu starptautiskas tirdzniecības subjekti un kuri atbilstu Kopienas  Savienības  politikas prasībām. Tādēļ Eiropas standartizācijas organizācijām  būtu  jāturpina sadarbība ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām.

ê 2008/57/EK 34. apsvērums (pielāgots)

(31)Līgumslēdzējiem subjektiem jānosaka papildu prasības, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu standartu papildināšanai. Šīm specifikācijām būtu jāatbilst pamatprasībām, kuras ir saskaņotas Kopienas  Savienības  mērogā un kuras jāizpilda dzelzceļu sistēmai.

ê 2008/57/EK 35. apsvērums

(32)Procedūrās, ar ko reglamentē komponentu atbilstības vai to piemērotības lietošanai novērtējumu, būtu jāizmanto Padomes Lēmumā 93/465/EEK 17 Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmumā 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK 18 , noteiktie moduļi. Iespēju robežās, lai sekmētu dzelzceļa rūpniecības attīstību, būtu lietderīgi izstrādāt kārtību, kas paredz kvalitātes nodrošināšanas shēmas izmantošanu.

ê 2008/57/EK 36. apsvērums (pielāgots)

(33)Komponentu atbilstība galvenokārt skar to izmantošanas jomu, nodrošinot sistēmas savstarpēju izmantojamību, nevis tikai to brīvu apriti Kopienas  Savienības  tirgū. Būtu jānovērtē svarīgāko komponentu piemērotība lietošanai no drošības, pieejamības vai sistēmas ekonomiskuma viedokļa. Tādēļ ražotājam nav jāpiestiprina CE marķējums komponentiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas noteikumi. Ja ir novērtēta atbilstība un/vai piemērotība lietošanai, vajadzētu pietikt ar ražotāja atbilstības deklarāciju.

ê 2008/57/EK 37. apsvērums (pielāgots)

(34)Ražotājiem tomēr ir pienākums piestiprināt CE marķējumu noteiktiemām  komponentiem  sastāvdaļām, lai apliecinātu to atbilstību citiem Kopienas  Savienības  noteikumiem, kas uz tiem attiecas.

ê 2008/57/EK 38. apsvērums

(35)Kad SITS stājassies spēkā, noteikts savstarpējās izmantojamības komponentu skaits jau ir laists tirgū. Būtu jāparedz pārejas periods, lai varētu integrēt minētos komponentus apakšsistēmā, pat ja tie nav pilnā mērā atbilstīgi minētajai SITS.

ê 2008/57/EK 39. apsvērums (pielāgots)

(36)Dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām būtu jāpiemēro verifikācijas procedūra. Šādas verifikācijas mērķims ir  vajadzētu būt  ļaut valsts iestādēm  struktūrām  , kuras piešķir atļauju, ar kuru sankcionē  atbild par to  nodošanu ekspluatācijā, pārliecināties, ka rezultāti, kas gūti, veicot projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tehniskajiem un ekspluatācijas noteikumiem. Tās mērķims ir  vajadzētu būt  arī nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem dažādās valstīs  visās dalībvalstīs  . Tādēļ jāizstrādā viens vai vairāki moduļi, pēc kuriem noteikt principus un nosacījumus, kas piemērojami apakšsistēmu “EK” verificēšanai.

ê 2008/57/EK 40. apsvērums

ð jauns

(37)Pēc apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā būtu jāpārliecinās, ka šī apakšsistēma tiek izmantota un uzturēta kārtībā saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu […/…] 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos 19 (Dzelzceļa drošības direktīva) 20 par šo prasību ievērošanu ir atbildīgs infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums, katrs attiecībā uz savām apakšsistēmām. Dalībvalstis var pārbaudīt šo prasību ievērošanu tad, kad tās piešķir drošības sertifikātus un drošības atļaujas saskaņā ar Dzelzceļa drošības direktīvas 10. un 11. pantu.

ê 2008/57/EK 41. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(38)Attiecībā uz ritekļiem bBūtu jāprecizē procedūra to ð ritekļu un stacionāro iekārtu ï nodošanai ekspluatācijā, ņemot vērā ð infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību ï jauno definīciju – “ritekļi”, kas sastāv no vienas vai vairākām apakšsistēmām. Turklāt, tā kā direktīvas 96/48/EK un 2001/16/EK attiecas uz jaunām un modernizētām apakšsistēmām un Direktīva 2004/49/EK attiecas uz ritekļiem, kurus jau izmanto, visi noteikumi attiecībā uz dzelzceļa ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanas procedūrām būtu jāiekļauj šajā direktīvā. Turklāt būtu jāpievieno atļaujas piešķiršanas procedūra ritekļu tipiem. Lai sekmētu šo procedūru un palīdzētu noteikt ritekļu tipus, Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (turpmāk – "Aģentūra") būtu jāizveido un jāuztur apstiprinātu ritekļu tipu Eiropas reģistrs.

(39)Lai sekmētu Ö Nolūkā sekmēt Õ ritekļu nodošanu ekspluatācijā un samazinātu administratīvo slogu ð būtu jāievieš jēdziens "atļauja laist tirgū ritekli", kas ir spēkā visā Savienībā un ir priekšnoteikums, kura izpilde ļauj dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nodot ritekli ekspluatācijā. Turklāt šis jēdziens labāk atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumam Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK 21 . ï

ò jauns

(40)Lai nodrošinātu ritekļu un to vēstures izsekojamību, atsauces uz atļaujām laist tirgū ritekli būtu jāreģistrē kopā ar citu informāciju par ritekli.

(41)SITS būtu jāprecizē kārtība, saskaņā ar kuru pēc tam, kad piešķirta atļauja laist tirgū ritekli, un pirms lēmuma pieņemšanas par nodošanu ekspluatācijā pārbauda ritekļu un tīkla savietojamību.

ê 2008/57/EK 42. apsvērums

Pieredze rāda, ka šādas procedūras īstenošana valsts līmenī bieži ir sarežģīta un atkarīga no atšķirīgām valsts prasībām, kam trūkst pārredzamības vai kas pat atkārtojas. Tādējādi minētā procedūra ir arī nopietns šķērslis jaunu dzelzceļa uzņēmumu veidošanai, jo īpaši kravas pārvadājumu nozarē. Tāpēc būtu jāveic pasākumi, lai paskaidrotu un vienkāršotu ritekļu atļaušanas procedūru. Pirmkārt, būtu jāievieš vispārējs princips, ka ar vienu atļauju pietiek visā Kopienas dzelzceļa tīklā. Otrkārt, SITS atbilstīgu ritekļu atļaušanas procedūrai vajadzētu būt vienkāršākai un ātrākai nekā SITS neatbilstīgu ritekļu gadījumā. Treškārt, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto savstarpējas atzīšanas princips – ja riteklis kādā dalībvalstī jau ir nodots ekspluatācijā, citas dalībvalstis nedrīkst izmantot valsts noteikumus, lai piemērotu nevajadzīgas prasības un liekas pārbaudes, ja vien tās nav noteikti nepieciešamas, lai pārbaudītu ritekļa tehnisko atbilstību attiecīgajam tīklam. Šajā nolūkā būtu jāklasificē un jāsalīdzina pēc kontrolsaraksta valstu noteikumi, lai noteiktu, kādā apmērā valstu noteikumus var pasludināt par ekvivalentiem attiecībā uz prasībām, veiktspēju un drošību. Ceturtkārt, būtu jāievēro juridiskās noteiktības princips attiecībā uz procedūras iznākumu. Šajā nolūkā, ja valsts drošības iestāde noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, pieteikuma iesniedzējam būtu jāsaņem atļauja ritekli nodot ekspluatācijā. Šāda atļaujas saņemšana būtu iespējama tikai tad, ja riteklis kādā citā dalībvalstī jau ir atļauts. Turklāt šādu ritekli izmantot varētu tikai dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, kas pienācīgi sertificēts saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, tam uzņemoties pilnu atbildību.

ò jauns

(42)Lai palīdzētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieņemt lēmumu par ritekļa nodošanu ekspluatācijā un lai izvairītos no liekām pārbaudēm un nevajadzīga administratīvā sloga, būtu arī jāklasificē valstu noteikumi nolūkā noteikt dažādu dalībvalstu noteikumu, kas attiecas uz vienu un to pašu tematu, līdzvērtīgumu.

ê 2008/57/EK 43. apsvērums

SITS atbilstīgiem un SITS neatbilstīgiem ritekļiem atļaujas piešķiršanas procedūra atšķiras. Var būt gadījumi, kad procedūras izvēle ir neskaidra. Ritekļiem, kuri ir atbilstīgi SITS, vajadzētu būt tādiem, kuriem visas attiecīgās SITS ir stājušās spēkā, tostarp vismaz ritošā sastāva SITS. Tas nozīmētu, ka būtisko prasību ievērojama daļa jau ir noteikta. Piemēram, kad parastās SITS par lokomotīvēm stājas spēkā, lokomotīves kļūst par SITS neatbilstīgiem ritekļiem, lai gan tās varbūt atbilst citām attiecīgajām SITS, kas bijušas spēkā laikā, kad tās nodotas ekspluatācijā.

ê 2008/57/EK 44. apsvērums

Ja SITS nevar ietvert konkrētus tehniskos aspektus, kas atbilst pamatprasībām, tos SITS pielikumā min kā atklātus jautājumus. Ja SITS atbilstīgs riteklis vienā dalībvalstī jau apstiprināts, papildu atļaujām būtu jāattiecas tikai uz atklātajiem punktiem, kas attiecas uz šā ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību.

ê 2008/57/EK 45. apsvērums

Parametru saraksts, kas jāpārbauda saistībā ar tādu ritekļu nodošanu ekspluatācijā, kas neatbilst SITS, ir būtisks elements, lai panāktu dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši attiecībā uz esošajiem ritekļiem. Šajā sarakstā ir ņemta vērā pieredze dažos vairākos tīklos. Tādēļ Aģentūrai jāpārskata VII pielikumā minētie parametri un jāiesniedz atbilstīgi ieteikumi Komisijai.

ê 2008/57/EK 46. apsvērums (pielāgots)

(43)“EK” verifikācijas procedūrai būtu jābalstās uz SITS. Uz šīm SITS attiecas Direktīvas 93/38/EEK 18. panta noteikumi. Paziņotajām iestādēm, kas atbild par komponentu atbilstības un piemērotības lietošanai novērtējuma procedūras pārbaudi, kā arī par apakšsistēmu novērtēšanas norisi, cik vien iespējams rūpīgi  būtu  jāsaskaņo savi lēmumi, jo īpaši – ja nav Eiropas specifikāciju.

ê 2008/57/EK 47. apsvērums

Paziņoto iestāžu struktūrai vajadzētu būt tādai, lai tās atbilstu šādām organizācijām obligāti piemērojamiem kritērijiem visās tehniskai saskaņošanai un atbilstības verificēšanai piemērojamās jaunās pieejas jomās, jo īpaši neatkarības un kompetences kritērijiem.

ò jauns

(44)Pārredzama akreditācija, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 22 , un kura nodrošina atbilstības sertifikātiem vajadzīgo uzticamību, valstu publiskajām iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par ieteicamo līdzekli, ar ko pierāda paziņoto iestāžu tehnisko kompetenci un, mutatis mutandis, to iestāžu tehnisko kompetenci, kurām uzticēts pārbaudīt atbilstību valstu noteikumiem. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valstu iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(45)Šajā direktīvā tikai būtu jānosaka savstarpējas izmantojamības prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām. Lai vienkāršotu šo prasību izpildi, jāparedz pieņēmums par to savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012, ar mērķi formulēt sīki izstrādātas šo prasību tehniskās specifikācijas.

ê 2008/57/EK 48. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(46)SITS  vajadzētu  regulāri pārskatīts. Ja tiks atklātias būtiskas kļūdas  trūkumi  ð SITS, Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra (turpmāk "Aģentūra") būtu jālūdz pieņemt atzinumu, kuru saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem varētu publicēt, un visas ieinteresētās personas (tostarp nozares pārstāvji un paziņotās iestādes) to varētu izmantot kā pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekli, kamēr tiek pārskatītas attiecīgās SITS. ï ad hoc būtu jāizveido ātrā procedūra, lai vispirms komiteja vienotos par pagaidu kļūdu labojumu un pēc tam Aģentūra to publicētu. Tādējādi visas ieinteresētās puses, tostarp rūpniecības uzņēmumi, paziņotās struktūras un iestādes, šo kļūdu labojumu varētu izmantot agrāk, pirms Komisija ir oficiāli pārskatījusi SITS. Lai to nejauktu ar oficiālo Komisijas kļūdu labojumu, izmantos terminu “tehnisks atzinums”. Šī procedūra atbilst pilnvarojumam, ko Komisija pieņēma 2007. gada 13. jūlija Lēmumā par Eiropas Dzelzceļa aģentūras pamatpilnvarām, lai tā varētu veikt dažas darbības, kas noteiktas Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. Tomēr, ja SITS jāgroza svarīgas vai kritiskas kļūdas dēļ, būtu jāpiemēro pārskatīšanas procedūra.

ê 2008/57/EK 49. apsvērums

“Apsaimniekotāja” definīcijai vajadzētu būt pēc iespējas tuvākai definīcijai, kas izmantota 1999. gada Konvencijā par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF). Par ritekļa apsaimniekotāju var uzskatīt daudzas struktūras – īpašnieku, uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību ar vagonu kopumu, uzņēmumu, kas izīrē ritekļus dzelzceļa uzņēmumam, dzelzceļa uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldnieku, kas izmanto ritekļus infrastruktūras uzturēšanā utt. Šīs struktūras kontrolē ritekļa izmantošanu par transportlīdzekli, ko veic dzelzceļa uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji. Lai novērstu neskaidrības, apsaimniekotājs būtu skaidri jānosaka valsts ritekļu reģistrā.

ê 2008/57/EK 50. apsvērums

Šīs direktīvas izpildei vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK ( 1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību 23 .

ê 2008/57/EK 51. apsvērums

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt un atjaunināt SITS. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2008/57/EK 52. apsvērums

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāspēj piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to ar SITS vai to grozījumiem.

ê 2008/57/EK 53. apsvērums (pielāgots)

(47)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienas  Savienības  mērogā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstiīs,  rīkojoties atsevišķi,  jo neviena  individuāla  dalībvalsts nespēj veikt darbības, kas vajadzīgas šādas savstarpējas izmantojamības sasniegšanai, un to var labāk sasniegt Kopienas  Savienības  līmenī, Kopiena  Savienība  var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma  par Eiropas Savienību  5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

ê 2008/57/EK 54. apsvērums

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanu 24 34. punktu dalībvalstis ir aicinātas gan valsts, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kurās cik iespējams precīzi norādīta šīs direktīvas un tās transponēšanas pasākumu korelācija, un nodrošināt šo tabulu publisku pieejamību.

ò jauns

(48)Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus nolūkā pielāgot tehnikas progresam II pielikumu attiecībā uz dzelzceļu sistēmas iedalījumu apakšsistēmās un šo apakšsistēmu aprakstu, SITS saturu un SITS grozījumiem, tostarp grozījumiem, kas vajadzīgi SITS trūkumu novēršanai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(49)Lai novērstu SITS konstatētos trūkumus, deleģētie akti, ar kuriem izdara attiecīgo SITS grozījumus, Komisijai būtu jāpieņem saskaņā ar procedūru steidzamiem gadījumiem.

(50)Lai nodrošinātu šīs direktīvas 6. panta 1. punkta īstenošanu attiecība uz pilnvarojumu Aģentūrai izstrādāt SITS projektus un to grozījumus un sniegt Komisijai attiecīgus ieteikumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(51)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādiem aspektiem: tās dokumentācijas saturs, kas pievienojama pieprasījumam nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas, sīkāka informācija par šo dokumentāciju, tās formāts un iesniegšanas kārtība; EK deklarācijas par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai darbības joma un saturs, tās formāts un sīkāks izklāsts par tajā ietveramo informāciju; paziņoto valsts noteikumu klasifikācija dažādās grupās nolūkā vienkāršot stacionārā un mobilā aprīkojuma savietojamības pārbaudes; apakšsistēmu verificēšanas procedūras, tostarp vispārējie principi, saturs, kārtība un dokumenti saistībā ar "EK" verificēšanas procedūru un ar verificēšanas procedūru valstu noteikumu gadījumā; "EK" verifikācijas deklarācijas modeļi un verifikācijas deklarācijas modeļi valstu noteikumu gadījumā, un to dokumentu modeļi, kuri iekļaujami tehniskajā dokumentācijā, kas jāpavieno verifikācijas deklarācijai; kopīgas specifikācijas, kas attiecas uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati infrastruktūras reģistrā. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 25 .

(52)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko paziņojumu par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas daļām un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Likumdevējs uzskata, ka attiecībā uz šo direktīvu šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

ê 2008/57/EK 55. apsvērums

(53)Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz noteikumiem, kas uzskatāmi par būtiskām izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

ò jauns

(54)Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kas noteikti, lai valstu tiesību aktos transponētu direktīvas, kas noteiktas IV pielikuma B daļā,

ê 2008/57/EK 56. apsvērums

Tādēļ būtu jāatceļ Direktīvas 2004/49/EK 14. pants un Direktīvas 96/48/EK un 2001/16/EK,

ê 2008/57/EK (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis  Priekšmets  un darbības joma

1. Šajā direktīvā ir noteikti nosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā  Savienībā  tā, lai būtu ievērotas Direktīvas […/… par dzelzceļu drošību] 2004/49/EK prasības. Šie nosacījumi attiecas uz šīs sistēmas daļu projektēšanu, būvi,  nodošanu  ekspluatācijāu, modernizāciju, atjaunošanu, darbību un apkopi, kā arī uz tās ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un veselības un drošības nosacījumiem.

 2. Šajā direktīvā ietverti noteikumi par katras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām, kā arī par dzelzceļu sistēmas vispārējās savietojamības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu tās savstarpēju izmantojamību. 

ê 2008/57/EK

ð jauns

2. Lai īstenotu šo mērķi, ir jānosaka tehniskās saskaņošanas optimāls līmenis un jānodrošina iespēja:

a) atvieglot, uzlabot un attīstīt starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus Eiropas Savienībā un saistībā ar trešām valstīm;

b) veicināt iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi aprīkojumam un pakalpojumiem saistībā ar dzelzceļu sistēmas būvi, atjaunošanu, modernizāciju un ekspluatāciju Kopienā;

c) veicināt dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā.

3. Īstenojot šŠīs direktīvas ð darbības jomā neietilpst šādas sistēmas ï pasākumus, dalībvalstis to var neattiecināt uz:

ê 2008/57/EK (pielāgots)

a) metro, tramvajiem un citām piepilsētas  vieglā  dzelzceļa sistēmasām;

b) tīkliem, kuru ekspluatācija ir atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas un kuri paredzēti tikai vietējo, pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas tikai šajos tīklos;

 4. Dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanas pasākumus var neattiecināt uz: 

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ac) privātu dzelzceļa infrastruktūru un ritekļiem, ko izmanto vienīgi šādā infrastruktūrā,  ja tā izveidota tikai īpašnieka vajadzībām, lai tas veiktu  kuru izmanto tikai īpašnieks, lai veiktu savus kravu pārvadājumus;

bd) infrastruktūru un ritekļiem, ko izmanto tikai vietējiem, vēsturiskiem vai tūrisma mērķiem.

4. SITS darbības jomu saskaņā ar 8. pantu pakāpeniski paplašina, attiecinot uz visu dzelzceļu sistēmu, ietverot sliežu pievadceļus uz termināļiem un galvenajām ostu iekārtām, kam ir vai varētu būt vairāk nekā viens lietotājs, neskarot izņēmumus attiecībā uz SITS piemērošanu, kas noteikti 9. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

(1)"Eiropas ð Savienības ï dzelzceļu sistēma" ir Eiropas parastās un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas  elementi, kas minēti  kā izklāstīts attiecīgi I pielikumāa 1. un 2. punktā;

ê 2008/57/EK

(2)"savstarpēja izmantojamība" ir dzelzceļu sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni uz šiem sliežu ceļiem. Šī spēja ir atkarīga no reglamentējošajiem, tehniskajiem un ekspluatācijas nosacījumiem, kuri jāievēro, pildot pamatprasības;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

(3)"riteklis" ir dzelzceļa riteklis, kas  piemērots kustībai  pa dzelzceļa līnijām pārvietojas uz saviem riteņiem – ar vilci vai bez vilces, ð fiksētā vai mainīgā sastāvā ï . Riteklis sastāv no vienas vai vairākām strukturālām un funkcionālām apakšsistēmām vai šādu apakšsistēmu daļām;

ê 2008/57/EK

(4)"tīkls" ir līnijas, stacijas, termināļi un dažāda veida stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu sistēmas darbību;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

(5)"apakšsistēmas" ir II pielikumā norādītā  noteiktās  dzelzceļu sistēmas  strukturālās vai funkcionālās daļas  dalījuma rezultāts; Šīs apakšsistēmas, attiecībā uz kurām jānosaka pamatprasības, var būt strukturālas un funkcionālas;

(6)"savstarpējas izmantojamības komponenti" ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība,  ietverot  . Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas lietas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru;

ê 2008/57/EK

(7)"pamatprasības" ir visi III pielikumā izklāstītie nosacījumi, kas ir obligāti dzelzceļu sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

(8)"Eiropas specifikācija" ir vispārēja tehniskā specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums  , kā noteikts Direktīvas 2004/17/EK XXI pielikumā,  vai valsts ð Eiropas ï standarts, ð kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā; ï ar kuru pārņem kādu Eiropas standartu, kā noteikts Direktīvas 2004/17/EK XXI pielikumā;

ê 2008/57/EK

(9)"savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācija" (SITS) ir saskaņā ar šo direktīvu pieņemtā specifikācija, kas attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kā mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

“paziņotās iestādes” ir iestādes, kas atbild par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanu, kā arī par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūras novērtēšanu;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

(10)"pamatparametri" ir reglamentējošie, tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas izšķirīgi ietekmē savstarpēju izmantojamību un ir norādīti attiecīgajās SITS;

(11)"īpašs gadījums" ir jebkura dzelzceļu sistēmas daļa, kurai ģeogrāfisku, topogrāfisku vai pilsētvides ierobežojumu dēļ vai tādu ierobežojumu dēļ, kas skar saderību ar esošo sistēmu, uz laiku vai pastāvīgi jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz SITS,. Šeit var, piemēram, minēt  it sevišķi  dzelzceļa līnijas un tīklius, kuri nošķirti no pārējā Kopienas  Savienības  tīkla, gabarītsu, sliežu  ceļa  platumsu vai attālumsu starp sliežu ceļiem un ritekļius, kas paredzēti vienīgi vietējiem, reģionāliem vai vēsturiskiem mērķiem, kā arī ritekļius, kas kursē no vai uz trešām valstīm;

(12)"modernizācija" ir apakšsistēmas vai apakšsistēmas  tās  daļas ievērojami pārveidošanas darbi, ð kā rezultātā rodas izmaiņas tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno "EK" verifikācijas deklarācijai, ja šāda tehniskā dokumentācija pastāv, un ï kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību;

(13)"atjaunošana" ir apakšsistēmas vai apakšsistēmas  tās  daļas ievērojami nomaiņas darbi, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību;

(14)"esošā dzelzceļu sistēma" aptver struktūru, kurā ietilpst esošās dzelzceļu sistēmas sliežu ceļi un stacionārās iekārtas kopā ar  , kā arī  jebkuras kategorijas un izcelsmes ritekļiem, kas brauc pa šo infrastruktūru;

ê 2008/57/EK

(15)"aizstāšana saistībā ar apkopi" ir komponentu nomaiņa ar detaļām, kam ir identiskas funkcijas un darbības parametri, veicot profilaktisko apkopi vai remontu;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

(16)"nodošana ekspluatācijā" ir visas darbības, kuras veicot apakšsistēmu vai ritekli nodod  gatavu izmantošanai  paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī;

(17)"līgumslēdzējs subjekts" ir jebkurš valsts vai privātā sektora subjekts, kas ir apakšsistēmas projektēšanas un/vai būves darbu, atjaunoināšanas vai modernizēšanas pasūtītājs. Šis subjekts var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai turētājs, vai koncesionārs, kurš ir atbildīgs par projekta nodošanu ekspluatācijā;

ê 2008/57/EK

ð jauns

(18)"turētājs" ir persona vai struktūra, kas ekspluatē ritekli kā transportlīdzekli, būdama ritekļa īpašnieks vai persona ar tiesībām to izmantot, un ir reģistrēta kā tāda valsts ritekļu reģistrā, kas minēts šīs direktīvas 4333. pantā;

(19)"projekts izstrādes beigu posmā" ir projekts, kurš ir tādā plānošanas/būvniecības posmā, kad izmaiņas tehniskajā specifikācijā ð var apdraudēt projekta paredzēto dzīvotspēju ï attiecīgajai dalībvalstij būtu nepieņemamas. Šādas problēmas var būt saistītas ar tiesiskiem, līgumu, ekonomiskiem, finanšu, sociāliem vai vides apsvērumiem, un tās ir pienācīgi jāpamato;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

(20)"saskaņotaisie standartsi" ir Eiropas standarti  standarts , ð kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ï kurus pieņem kāda no struktūrām, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā 26 , saskaņā ar Komisijas sniegto pilnvarojumu atbilstīgi minētās direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai un kuri paši par sevi vai kopā ar citiem standartiem paredz risinājumu juridisko noteikumu ievērošanai;

(21)"valsts drošības iestāde" ir drošības iestāde, kas ir noteikta Direktīvas  …/… [par dzelzceļu drošību]  2004/49/EK 3. pantāa g) punktā;

(22)"tips" ir ritekļa tips, ar ko nosaka ritekļa galvenos raksturlielumus, kādi iekļauti  attiecīgajā verificēšanas modulī aprakstītajā tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātā  Lēmuma 93/465/EEK B modulī minētajos vienotajos tipa pārbaudes sertifikātos;

ê 2008/57/EK

(23)"sērijas" ir vairāki viena tipa identiski ritekļi;

“Aģentūra” ir Eiropas Dzelzceļa aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) 27 ;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

(24)"par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra" ir struktūra, kas atbildīga par ritekļa apkopi  , kā noteikts Direktīvas …/… [Dzelzceļu drošības direktīva] 3. pantā  un kā tāda reģistrēta valsts ritekļu reģistrā;.

ò jauns

(25)"vieglais dzelzceļš" ir pilsētas un/vai piepilsētas dzelzceļa transporta sistēma, kam ir mazāka kapacitāte un mazāki ātrumi nekā dzelzceļa un metro sistēmām, bet lielāka kapacitāte un lielāki ātrumi nekā tramvaja sistēmām. Vieglā dzelzceļa sistēmas var izmantot savas atsevišķas līnijas vai izmantot ceļu kopīgi ar autosatiksmi, un parasti to ritekļi nav savstarpēji apmaināmi ar tālsatiksmes pasažieru vai kravas satiksmi;

(26)"valstu noteikumi" ir visi saistošie noteikumi, kas ietver dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības un kas pieņemti dalībvalsts līmenī un piemērojami dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, neatkarīgi no struktūras, kura tos izdevusi;

(27)"paredzētais ekspluatācijas stāvoklis" ir parastais darbības režīms un paredzams traucēts ekspluatācijas režīms (tostarp nodilums), kas atbilst tehniskajā dokumentācijā un tehniskās apkopes dokumentācijā norādītajam diapazonam un nosacījumiem;

(28)"pieņemams atbilstības nodrošināšanas līdzeklis" ir Aģentūras izdoti nesaistoši atzinumi, kas nosaka veidus, kā panākt atbilstību pamatprasībām;

(29)"laist tirgū" nozīmē Savienības tirgū pirmo reizi darīt pieejamu savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmu vai ritekli, kas gatavs funkcionēt tā paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī;

(30)"ražotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu vai liek to projektēt vai ražot, un pārdod to ar savu vārdu/nosaukumu vai preču zīmi;

(31)"pilnvarotais pārstāvis" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(32)"tehniskā specifikācija" ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāatbilst;

(33)"akreditācija" lietota Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē;

(34)"valsts akreditācijas struktūra" lietota Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē;

(35)"atbilstības novērtēšana" ir process, ar ko novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai struktūru saistītās prasības;

(36)"atbilstības novērtēšanas struktūra" ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

(37)"persona ar invaliditāti un persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām" ir jebkura persona, kas cieš no pastāvīgiem vai pagaidu fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu traucējumiem, kuri, saskaroties ar dažādiem šķēršļiem, var traucēt tai pilnībā un efektīvi izmantot transportu līdzvērtīgi ar citiem pasažieriem, vai kuras mobilitāte, izmantojot transportu, ir ierobežota vecuma dēļ;

(38)"infrastruktūras pārvaldītājs" ir infrastruktūras pārvaldītājs, kā definēts Direktīvas …/… [ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu] 3. pantā;

(39)"dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums" ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā definēts Direktīvas …/… [ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu] 3. pantā, vai jebkurš cits publisks vai privāts uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu un/vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem, ar nosacījumu, ka šim uzņēmumam ir jānodrošina vilce; tas ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci.

ê 2008/57/EK

3. pants

Vispārējā saderība

1. Šī direktīva attiecas uz noteikumiem par katras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām, kā arī attiecas uz noteikumiem par dzelzceļu sistēmas vispārējās saderības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu tās savstarpēju izmantojamību.

2. Šīs direktīvas noteikumus piemēro, neskarot pārējos ar tiem saistītos Kopienas noteikumus. Tomēr attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, ietverot saskarnes, šīs direktīvas pamatprasību izpilde var paredzēt atsevišķu šim nolūkam izstrādātu Eiropas specifikāciju izmantošanu.

34. pants

Pamatprasības

1. Dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponenti, ietverot saskarnes, atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

2. Direktīvas 2004/17/EK 34. pantā minētās papildu tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu Kopienā  Savienībā  izmantojamo standartu papildināšanai, nedrīkst būt  nav  pretrunā pamatprasībām.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

II NODAĻA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀS SPEKIFIKĀCIJAS

45. pants

SITS  Savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju  saturs

1. Uz katru  II pielikumā noteikto  apakšsistēmu attiecas viena SITS. Vajadzības gadījumā uz apakšsistēmu var attiecināt vairākas SITS, un viena SITS var attiekties uz vairākām apakšsistēmām. Lai nolemtu izstrādāt un/vai pārskatīt SITS un izvēlētos tās tehnisko un ģeogrāfisko darbības jomu, ir jāsaņem pilnvarojumu saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

ò jauns

2. Komisijai saskaņā ar 46. pantu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus nolūkā pielāgot tehnikas progresam II pielikumu attiecībā uz dzelzceļu sistēmas iedalījumu apakšsistēmās un šo apakšsistēmu aprakstu.

ê 2008/57/EK

32. Apakšsistēmas atbilst SITS, kas saskaņā ar šo direktīvu ir spēkā to ekspluatācijā nodošanas, modernizācijas vai atjaunošanas brīdī; šo atbilstību pastāvīgi nodrošina ikvienas apakšsistēmas izmantošanas laikā.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

43. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu 1. pantā minētos mērķus, kKatrā SITS:

ê 2008/57/EK

a) norāda tās darbības jomu (I pielikumā minēto tīkla vai ritekļu daļu; II pielikumā minēto apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu);

ê 2008/57/EK (pielāgots)

b) formulē pamatprasības attiecībā uz katru attiecīgo apakšsistēmu un tās saskarnēm  saistībā  ar citām apakšsistēmām;

c) nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm  saistībā  ar citām apakšsistēmām; vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no I pielikumā paredzētās sliežu ceļa, mezgla un/vai ritekļu kategorijas;

ê 2008/57/EK

d) nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas, kā arī Eiropas standarti, kas ir vajadzīgi, lai panāktu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

e) katrā konkrētā gadījumā nosaka, kuras procedūras jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, vai apakšsistēmu "EK" verifikācijuai. Šīs procedūras pamatojas uz Lēmumā 2010/713/ES 28 93/465/EEK noteiktajiem moduļiem;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

f) norāda SITS ieviešanas  piemērošanas  stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu ð , tostarp vajadzības gadījumā nosakot šo starpposmu īstenošanas termiņu ï;

g) norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī higiēnas  veselības  un drošības apstākļus darba vietā, kas ir vajadzīgi iepriekšminētās apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei, kā arī SITS piemērošanai.

ò jauns

h) norāda esošajām apakšsistēmām un esošajiem ritekļu tipiem piemērojamos noteikumus, it sevišķi modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, ar jaunu atļauju vai lēmumu par nodošanu ekspluatācijā un bez tiem;

i) norāda parametrus, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei, pēc tam, kad piešķirta atļauja laist tirgū ritekli, un pirms pieņemts lēmums par nodošanu ekspluatācijā, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

54. Katru SITS izstrādā pēc esošās apakšsistēmas izpētes un norāda mērķa apakšsistēmu, kuru var pakāpeniski iegūt piemērotā laikā. Tādējādi pakāpeniskā SITS ieviešana un to izpilde palīdzēs pakāpeniski ð norādītajā laikā ï panākt dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.

65. SITS ļauj katrā dalībvalstī pienācīgā veidā saglabāt esošās dzelzceļu sistēmas saderību. Šim nolūkam katrā SITS var paredzēt īpašus gadījumus gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem ð , un it sevišķi ï īpaša uzmanība jāpievērš gabarītiem, sliežu  ceļa  platumam un attālumam starp sliežu ceļiem un ritekļiem, kas kursē no vai uz trešām valstīm. Katram īpašajam gadījumam SITS nosaka 43. punkta c) līdz g) apakšpunktā norādīto  noteikto  SITS elementu ieviešanas noteikumus.

ê 2008/57/EK

76. Ja dažus tehniskos aspektus, kas atbilst pamatprasībām, nevar nepārprotami ietvert SITS, tos skaidri norāda attiecīgo SITS pielikumā kā atklātus punktus. Uz šiem aspektiem attiecas 17. panta 3. punkts.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

87. SITS nav šķērslis  neskar  dalībvalstu lēmumiem  lēmumus  attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS.

98. SITS var būt ietverta tieša, skaidri noteikta norāde uz Eiropas vai starptautiskiem standartiem vai specifikācijām, vai tehnisko dokumentāciju, ko publicējusi aģentūra, gadījumos, kad tas ir noteikti vajadzīgs šīs direktīvas mērķa īstenošanai. Šādā gadījumā šos standartus vai specifikācijas (vai to attiecīgās daļas), vai tehnisko dokumentāciju uzskata par attiecīgo SITS pielikumiem, un tie kļūst obligāti no SITS piemērošanas dienas. Ja šādu standartu vai specifikāciju, vai tehniskās dokumentācijas nav, līdz laikam, kamēr tos izstrādā, var sniegt norādi uz citiem skaidri noteiktiem normatīvajiem dokumentiem; šādā gadījumā tas attiecas uz dokumentiem, kas ir viegli pieejami un brīvi izmantojami.

56. pants

SITS  izstrādāšana, pieņemšana un pārskatīšana  pieņemšana, pārskatīšana un publicēšana

ê 2008/57/EK

1. Aģentūra izstrādā SITS projektus un turpmākos SITS grozījumu projektus saskaņā ar Komisijas piešķirto pilnvarojumu, ievērojot šīs direktīvas 29. panta 3. punktā minēto procedūru. Tos izstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 3. un 12. pantu un sadarbojoties ar šajos pantos minētajām darba grupām.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to ar SITS vai to grozījumiem, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 29. panta 4. punktā.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 29. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.

2. Aģentūra ir atbildīga par SITS sagatavošanu pārskatīšanai un atjaunināšanai un par ieteikumu sniegšanu Komisijai, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību vai sociālās prasības. Komisija par šādiem ieteikumiem informē komiteju, kas minēta 29. pantā.

ò jauns

1. Komisija piešķir Aģentūrai pilnvarojumu izstrādāt SITS un to grozījumu projektus un sniegt Komisijai attiecīgus ieteikumus.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

32. Katru SITS projektu izstrādā divos  šādos  posmos.

a) Vispirms Aģentūra nosaka SITS pamatparametrus, kā arī saskarnes ar pārējām apakšsistēmām un citus īpašus gadījumus, kas var būt vajadzīgi. Attiecībā uz visiem šiem parametriem un saskarnēm jāierosina izdevīgākā alternatīva no visiem risinājumiem, sniedzot tās tehnisko un ekonomisko pamatojumu.

b) Pēc tam, pPamatojoties uz šiem pamatparametriem, Aģentūra izstrādā SITS projektus. Attiecīgā gadījumā Aģentūra ņem vērā tehnikas attīstību, standartizācijas jomā paveikto darbu, darbojošās darba grupas un atzītus pētījumus. SITS projektiem pievieno vispārēju novērtējumu par paredzamajām SITS īstenošanas izmaksām un ieguvumiem. Šajā novērtējumā norāda, kā tas var ietekmēt visus ar to saistītos uzņēmējus un ekonomikas subjektus.

ê 2008/57/EK

ð jauns

4. Izstrādājot, pieņemot un pārskatot katru SITS (un tās pamatparametrus), ņem vērā visu izskatīto tehnisko risinājumu paredzamās izmaksas un ieguvumus un saskarnes starp tām, lai īstenotu izdevīgākos risinājumus. Dalībvalstis piedalās šajā novērtēšanā, sniedzot vajadzīgos datus.

3. Lai ņemtu vērā tehnoloģijas attīstību vai sociālās prasības, Aģentūra izstrādā SITS un to grozījumu projektus atbilstīgi 1. punktā minētajam pilnvarojumam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Aģentūras regula] 4. un 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā definētajiem atklātības, konsensa un pārredzamības principiem.

45. Komiteja, kas minēta 29. pantā, ir pastāvīgi jāinformē par SITS sagatavošanas darbu. ð SITS ï Ssagatavošanas darba gaitā Komisija pēc komitejas pieprasījuma var izstrādāt darba uzdevumus vai noderīgus ieteikumus attiecībā uz SITS projektiem un izmaksu un ieguvumu analīzi. Jo īpaši Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var pieprasīt pārbaudīt alternatīvos risinājumus un šo alternatīvo risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējumu iekļaut ziņojumā, kas pievienots SITS projektam.

56. Pieņemot SITS, tās spēkā stāšanās dienu nosaka, ievērojot 29. panta 4. punktā minēto procedūru. Ja tehniskās savietojamības apsvērumu dēļ ekspluatācijā vienlaikus jānodod atšķirīgas apakšsistēmas, attiecīgās SITS stājas spēkā vienā un tajā pašā dienā.

67. Izstrādājot, pieņemot un pārskatot SITS, ņem vērā lietotāju viedokli par tehniskajām īpašībām, kas tieši ietekmē apstākļus, kādos tie izmanto apakšsistēmas. Tādēļ Aģentūra SITS izstrādāšanas un pārskatīšanas posmos apspriežas ar apvienībām un iestādēm, kas pārstāv lietotājus. SITS projektiem tā pievieno ziņojumu par šo apspriežu rezultātiem.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

7. ðSaskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Aģentūras regula] 6. pantu Aģentūra izveido un regulāri atjaunina ï Komisija, apspriedusies ar komiteju saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto procedūru, izveido to  lietotāju  apvienību un iestāžu sarakstu, ar kurām jāapspriežas, un . Šo sarakstu  var pārskatīt vai atjaunināt pēc dalībvalsts pieprasījuma vai Komisijas iniciatīvas.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

8. Izstrādājot, pieņemot un pārskatot SITS, attiecībā uz 54. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ņem vērā sociālo partneru viedokli. ð Šādā nolūkā Aģentūra apspriežas ar sociālajiem partneriem, pirms iesniedz Komisijai ieteikumus par SITS un to grozījumiem. ï Tādēļ pirms SITS projektu iesniegšanas 29. pantā minētajai komitejai, lai tos pieņemtu vai pārskatītu, ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem. Ar sociālajiem partneriem apspriežas nozaru dialogu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK (1998.gada 20.maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī 29 . Sociālie partneri atzinumu sniedz trīs mēnešu laikā.

9. Ja SITS pārstrādāšanas dēļ radušās izmaiņas prasībās, jaunajā SITS redakcijā nodrošina savietojamību ar ekspluatācijā jau nodotajām apakšsistēmām atbilstīgi iepriekšējāmai SITS redakcijāmai.

10. Komisijai saskaņā ar 46. pantu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz SITS un to grozījumiem.

Ja konstatētas SITS nepilnības saskaņā ar 6. pantu un ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 47. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Ja vajadzīgs jauns apstiprinājums vai nepieciešama šo apakšsistēmu atjaunošana vai modernizēšana, atbilstīgus termiņus nosaka vai nu SITS, vai attiecīgā gadījumā dalībvalstis.

10. Komisija publicē SITS Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.67. pants

SITS trūkumi

1. Ja pēc SITS pieņemšanas izrādās, ka tās pamatprasībām neatbilst pilnībā, pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas iniciatīvas var apspriesties ar 29. pantā minēto komiteju.

Komisija var lūgt Aģentūrai tehnisku atzinumu. Komisija, iesaistoties komitejai, analizē šo tehnisko atzinumu.

2. Ja SITS ir jāgroza niecīgu kļūdu dēļ un nav pamata tūlītējai SITS pārskatīšanai, Komisija saskaņā ar 6. panta 1. punktu var ieteikt izmantot tehnisko atzinumu, kamēr SITS nav pārskatīta. Šādā gadījumā Aģentūra publicē tehnisko atzinumu.

3. Ja SITS nepieciešami grozījumi svarīgas vai būtiskas kļūdas dēļ, nekavējoties piemēro 6. panta 1. punktā noteikto pārskatīšanas procedūru.

ò jauns

1. Ja pēc SITS pieņemšanas tiek konstatēts, ka tajā ir trūkumi, SITS izdara grozījumus saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

2. Kamēr notiek SITS pārskatīšana, Komisija var prasīt Aģentūras atzinumu. Komisija analizē Aģentūras atzinumu un informē dalībvalstis par secinājumiem.

3. Pēc Komisijas pieprasījuma 2. punktā minētie Aģentūras atzinumi uzskatāmi par pieņemamu līdzekli, ar ko nodrošina atbilstību pamatprasībām, un tāpēc tos var izmantot projektu novērtēšanai.

ê 2008/57/EK

8. pants

SITS darbības jomas paplašināšana

1. Komisija saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem vienu vai vairākus pilnvarojumus par jaunu SITS izstrādāšanu un/vai jau pieņemto SITS pārskatīšanu, lai tās attiecinātu uz līnijām un ritekļiem, uz ko tās vēl neattiecas.

2. Pirmais šāds pilnvarojums norāda pirmo jauno SITS grupu un/vai SITS grozījumus, kas jāizstrādā līdz 2012. gada janvārim, neskarot 5. panta 5. punktu attiecībā uz iespēju paredzēt īpašus gadījumus un neskarot 9. pantu, saskaņā ar ko konkrētos apstākļos pieļaujami izņēmumi. Šo pirmo pilnvarojumu izstrādā, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, lai noteiktu jaunās izstrādājamās SITS un/vai pašreizējo SITS grozījumus, ņemot vērā ierosināto pasākumu paredzamo rentabilitāti un Kopienas līmenī veikto pasākumu proporcionalitātes principu. Tālab pienācīgu uzmanību pievērš I pielikuma 4. punktam un vajadzīgajam līdzsvaram starp mērķiem nodrošināt vilcienu nepārtrauktu kustību, no vienas puses, un attiecīgā transporta veida tehnisku saskaņotību Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, no otras puses.

3. Līdz brīdim, kad stājas spēkā SITS darbības jomas paplašināšana, lai ietvertu visu dzelzceļa tīklu:

a) atļaujas nodošanai ekspluatācijā:

–ritekļiem un kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām vilcienā, kuras izmantos vismaz daļēji vienā daļā tīkla, kas vēl nav iekļauts SITS paplašinātajā darbības jomā attiecībā uz šo tīkla daļu,

–infrastruktūras, energoapgādes un sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām tā tīkla daļās, kurš vēl nav iekļauts SITS paplašinātajā darbības jomā,

piešķir saskaņā ar valstu noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2004/49/EK 8. pantā, vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 3. punktu;

atļaujas to ritekļu nodošanai ekspluatācijā, kurus izmantos vismaz daļēji šajā laikā vienā daļā tīkla, kas vēl nav iekļauts SITS paplašinātajā darbības jomā attiecībā uz šo tīkla daļu, piešķir saskaņā ar šīs direktīvas 21. līdz 27. pantu un valstu noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2004/49/EK 8. pantā, vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 3. punktu.

4. Dalībvalstij nav jāpiemēro jaunās vai pārskatītās SITS, kas pieņemtas saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz projektiem, kas ir izstrādes beigu posmā vai uz kuriem attiecas līgums, kurš tiek pildīts, kad attiecīgo SITS grupu publicē.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

79. pants

Atkāpes  Gadījumi, kad SITS nepiemēro 

ò jauns

1. Dalībvalstīm atļauts nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas šādos gadījumos:

a) attiecībā uz ierosinātu jaunu apakšsistēmu vai tās daļu, esošas apakšsistēmas vai tās daļas atjaunošanu vai modernizāciju vai jebkuru 1. panta 1. punktā minēto elementu, kas šo SITS piemērošanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts;

b) ja tīkla ātras atjaunošanas apstākļi pēc avārijas vai dabas katastrofas ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās SITS; šajā gadījumā SITS nepiemēro ierobežotu laika posmu;

c) attiecībā uz jebkādu esošas apakšsistēmas vai tās daļas atjaunošanu, paplašināšanu vai modernizāciju, ja šo SITS piemērošana negatīvi ietekmētu projekta ekonomisko dzīvotspēju.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, visas dalībvalstis viena gada laikā pēc katras SITS stāšanās spēkā informē Komisiju par to projektu sarakstu, kuri tiek īstenoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā un ir izstrādes beigu posmā.

3. Visos 1. punktā minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu nepiemērot SITS, kurā norāda arī alternatīvos noteikumus, kurus dalībvalsts paredzējusi piemērot SITS vietā. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka tās dokumentācijas saturu, kas pievienojama pieprasījumam nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas, sīkāku informāciju par šo dokumentāciju, tās formātu un iesniegšanas kārtību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pārbauda minēto dokumentāciju, analizē alternatīvos noteikumus, kurus dalībvalsts paredzējusi piemērot SITS vietā, nolemj, vai pieņemt vai noraidīt pieprasījumu nepiemērot SITS, un informē dalībvalsti par šo lēmumu.

4. Kamēr nav pieņemts Komisijas lēmums, dalībvalsts var bez kavēšanās piemērot 3. punktā minētos alternatīvos noteikumus.

5. Komisija pieņem lēmumu četru mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts pieprasījums, kuram pievienota pilnīga dokumentācija. Ja nav šāda lēmuma, pieprasījumu uzskata par pieņemtu.

ê 2008/57/EK

1. Ja nav attiecīgu īpašu gadījumu, dalībvalstij saskaņā ar šo pantu nav jāpiemēro viena vai vairākas SITS šādos gadījumos:

a) attiecībā uz ierosinātu jaunu apakšsistēmu, esošas apakšsistēmas atjaunošanu vai modernizāciju vai jebkuru 1. panta 1. punktā minēto elementu, kas ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts, kad SITS publicē;

b) jebkuram projektam, kas paredz jau esošas apakšsistēmas atjaunošanu vai modernizāciju, ja gabarīti, sliežu platums, attālums starp sliežu ceļiem vai elektriskais spriegums šajās SITS ir nesaderīgs ar esošās apakšsistēmas parametriem;

c) iecerētai apakšsistēmas jaunbūvei, kādas esošas apakšsistēmas atjaunošanai vai modernizācijai dalībvalsts teritorijā, ja tai ir savrups dzelzceļu tīkls vai to no Kopienas pārējā dzelzceļu tīkla šķir jūra vai ja tas ir atdalīts īpašu ģeogrāfisku apstākļu dēļ;

d) jebkurai jau esošas apakšsistēmas iecerētai atjaunošanai, paplašināšanai vai modernizācijai, ja šo SITS piemērošana var apdraudēt projekta ekonomisko dzīvotspēju un/vai dalībvalsts dzelzceļu sistēmas saderību;

e) ja ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ tīkla atjaunošanas apstākļi pēc avārijas vai dabas katastrofas neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās SITS;

f) ritekļiem, kas kursē no trešām valstīm vai uz tām, ja sliežu platums tur atšķiras no sliežu platuma galvenajā dzelzceļu tīklā Kopienā.

2. Visos 1. punktā minētajos gadījumos attiecīgās dalībvalstis sniedz Komisijai dokumentāciju, kurā iekļauti IX pielikumā norādītie elementi. Komisija analizē dalībvalstu ierosinātos pasākumus un informē 29. pantā minēto komiteju.

3. Gadījumā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis vienu gadu pēc atbilstīgās SITS stāšanās spēkā informē Komisiju par to projektu sarakstu, kuri atrodas valsts teritorijā un ir izstrādes beigu posmā.

4. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a), c) un e) apakšpunktā, Komisija pārbauda, vai dokumentācija atbilst prasībām, un informē dalībvalsti par analīzes rezultātiem. Vajadzības gadījumā tā sagatavo ieteikumu attiecībā uz piemērojamajām specifikācijām. Dalībvalsts var nekavējoties piemērot IX pielikumā minētos alternatīvos noteikumus.

5. Gadījumos, kas minēti 1. punkta b), d) un f) apakšpunktā, Komisija saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru lemj, vai pieņemt pieprasīto izņēmumu. Gadījumā, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, Komisijas lēmums neattiecas uz gabarītiem un sliežu platumu. Komisija pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts šāds pieprasījums, kuram pievienota pilnīga dokumentācija. Ja nav šāda lēmuma, attiecīgo pieprasījumu uzskata par pieņemtu. Kamēr nav pieņemts Komisijas lēmums, dalībvalsts 1. punkta f) apakšpunktā minētajā gadījumā var piemērot IX pielikumā minētos alternatīvos noteikumus.

ê 2008/57/EK

6. Visas dalībvalstis tiek informētas par analīzes rezultātiem un par 4. un 5. 3. punktā noteiktās procedūras iznākumu.

ê 2008/57/EK

III NODAĻA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

810. pants

Savstarpējas izmantojamības komponentu laišana tirgū

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka savstarpējas izmantojamības komponentus:

a) laiž tirgū tikai tad, ja tie ļauj panākt dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un tajā pašā laikā atbilst pamatprasībām;

b) izmanto paredzētiem mērķiem un pienācīgi uzstāda, un veic to apkopi.

Šie noteikumi neliedz šos komponentus laist tirgū izmantošanai citiem mērķiem.

2. Dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt to savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai dzelzceļu sistēmā, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām. Cita starpā tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau ir veiktas saistībā ar "EK" atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, kuru saturs izklāstīts IV pielikumā.

ò jauns

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka EK deklarācijas par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai darbības jomu un saturu, tās formātu un sīkāku izklāstu par tajā ietverto informāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

911. pants

Atbilstība vai piemērotība lietošanai

1. Dalībvalstis ð un Aģentūra ï uzskata  par savstarpēji izmantojamiem un pamatprasībām atbilstošiem tos  , ka savstarpējas izmantojamības komponentusi, ð uz kuriem attiecas ï kuriem pievienota "EK" atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai, atbilst šīs direktīvas attiecīgajām pamatprasībām.

ê 2008/57/EK

ð jauns

2. Visu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstība un piemērotība lietošanai jānovērtē saskaņā ar procedūru, kas norādīta attiecīgajā SITS, un par tiem jābūt attiecīgajai apliecībai.

3. Dalībvalstis ð un Aģentūra ï uzskata, ka savstarpējas izmantojamības komponents atbilst pamatprasībām, ja tas atbilst attiecīgajās SITS noteiktajiem nosacījumiem vai Eiropas specifikācijām, kas izstrādātas šo nosacījumu ievērošanai.

4. Rezerves daļas apakšsistēmām, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā, kad atbilstīgās SITS stājas spēkā, var ierīkot šajās apakšsistēmās bez 2. punktā minētās procedūras piemērošanas.

5. SITS var paredzēt pārejas periodu šajās SITS noteiktajiem dzelzceļa produktiem kā savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas jau ir laisti tirgū, kad SITS stājas spēkā. Šādi komponenti atbilst 810. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.

12. pants

Eiropas specifikāciju neatbilstība pamatprasībām

Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka Eiropas specifikācijas, ko tieši vai netieši izmanto, lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos mērķus, neatbilst pamatprasībām, vēršas 29. pantā minētajā komitejā, un Komisija pieņem lēmumu par visatbilstīgāko pasākumu, piemēram:

a) par attiecīgo specifikāciju pilnīgu vai daļēju atsaukšanu no publikācijām, kurās tās iekļautas, apspriežoties ar komiteju, kura izveidota saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, ja ir runa par Eiropas standartiem; vai

b) par SITS pārskatīšanu saskaņā ar 7. pantu.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

1013. pants

Procedūra "EK" atbilstības deklarācijai vai deklarācijai par piemērotību lietošanai

1. Sastādot savstarpējas izmantojamības komponenta "EK" atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, ražotājs vai Kopienā  Savienībā  reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās SITS ietvertos noteikumus.

2. Ja saskaņā ar atbilstīgo SITS tas ir nepieciešams, savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai veic paziņotā  atbilstības novērtēšanas struktūra  iestāde, kurai ražotājs vai Kopienā  Savienībā  reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis ir iesniedzis pieteikumu.

3. Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citas Kopienas  Savienības  direktīvas, kas skar citus jautājumus, šajos gadījumos "EK" atbilstības deklarācijā vai deklarācijā par piemērotību lietošanai norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī pārējo direktīvu prasībām.

4. Ja nedz ražotājs, nedz Kopienā reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis nepilda saistības, kas  noteiktas  izriet no 1. un 3. punktāa, šīs saistības pārņem jebkura persona, kas laiž savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū. Saskaņā ar šo direktīvu tādas pašas saistības uzņemas ikviena persona, kas uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus un savstarpējas izmantojamības komponentu daļas vai ražo savstarpējas izmantojamības komponentus paša vajadzībām.

5. ðLai novērstu to, ka tirgū tiek laisti pamatprasībām neatbilstoši savstarpējas izmantojamības komponenti un neskarot ï Neskarot 1114. pantu:

a) ikreiz, kad dalībvalsts atklāj, ka "EK" atbilstības deklarācija ir nepareizi sastādīta, ražotāja vai Kopienā  Savienībā  reģistrēta viņa pilnvarota pārstāvja pienākums ir vajadzības gadījumā nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību prasībām un novērst pārkāpumu, ievērojot dalībvalsts noteiktos nosacījumus;

ê 2008/57/EK

b) ja neatbilstība netiek novērsta, dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgā savstarpējas izmantojamības komponenta laišanu tirgū vai panāktu tā izņemšanu no tirgus saskaņā ar 1114. pantā paredzēto kārtību.

1114. pants

Savstarpējas izmantojamības komponentu neatbilstība pamatprasībām

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka savstarpējas izmantojamības komponents, kas ietverts "EK" atbilstības deklarācijā vai deklarācijā par piemērotību lietošanai un laists tirgū, to izmantojot paredzētajiem mērķiem, neatbilst pamatprasībām, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu izmantošanas jomu, aizliegtu tā izmantošanu, vai izņemtu to no tirgus ð vai atsauktu to ï. Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju ð un pārējās dalībvalstis ï par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, konkrēti norādot, vai neatbilstības iemesls ir:

ê 2008/57/EK

a) neatbilstība pamatprasībām;

b) Eiropas specifikāciju nepareiza piemērošana, ja ir izmantotas minētās specifikācijas;

c) Eiropas specifikāciju neatbilstība.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

2. Cik drīz vien iespējams, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm. Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka šis pasākums ir pamatots, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā tūlīt par to informē dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī ražotāju vai Kopienā  Savienībā  reģistrētu viņa pilnvarotu pārstāvi. Ja 1. punktā minētais lēmums balstās uz to, ka nav attiecīgo Eiropas specifikāciju, piemēro 12. pantā noteikto kārtību.

3. Ja savstarpējas izmantojamības komponents, kam ir "EK" atbilstības deklarācija, neatbilst prasībām, kompetentā dalībvalsts vēršas pret deklarācijas sastādītāju  jebkuru personu, kura sagatavojusi deklarāciju,  un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

ê 2008/57/EK

4. Komisija nodrošina, lai dalībvalstis tiktu informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

IV NODAĻA

APAKŠSISTĒMAS

15. pants

Procedūras nodošanai ekspluatācijā

1. Neskarot V nodaļu, katra dalībvalsts piešķir atļaujas nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā un kuras atrodas un tiek izmantotas tās teritorijā.

Šim nolūkam dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus, lai panāktu to, ka šīs apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās projektē, būvē un uzstāda atbilstīgi attiecīgajām pamatprasībām, ņemot vērā to iekļaušanu dzelzceļu sistēmā. Tās, piemēram, pārbauda:

–šo apakšsistēmu tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā tās iekļauj,

–šo apakšsistēmu drošu integrēšanu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 3. punktu un 6. panta 3. punktu.

2. Katra dalībvalsts pirms šo apakšsistēmu nodošanas ekspluatācijā pārbauda, vai attiecīgā gadījumā ir ievēroti SITS noteikumi par to darbību un apkopi.

3. Pēc šo apakšsistēmu nodošanas ekspluatācijā veic pārbaudi:

a) attiecībā uz infrastruktūrām, — piešķirot un pārraugot drošības atļaujas saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. pantu;

b) attiecībā uz ritekļiem – piešķirot un pārraugot drošības sertifikātus saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu.

Tādēļ izmanto attiecīgajās strukturālajās un funkcionālajās SITS noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

ê 2008/57/EK

1216. pants

Apakšsistēmu brīva aprite

1. Neskarot V nodaļu 15. panta 1. punktu, dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu strukturālo apakšsistēmu izveidi, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā, ja tās atbilst pamatprasībām. Jo īpaši tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau veiktas:

(a)vai nu saistībā ar "EK" verifikācijas deklarāciju, kuras saturs ir izklāstīts V pielikumā,

(b)vai citās dalībvalstīs pirms vai pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja pārbaudīta atbilstība identiskām prasībām identiskos darbības apstākļos.

1317. pants

Atbilstība SITS un valsts noteikumiem

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

1. Dalībvalstis ð un Aģentūra ï uzskata, ka strukturālās apakšsistēmas, kas ietilpst dzelzceļu sistēmā un ietvertas "EK" verifikācijas deklarācijā, ir savietojamas un atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

ê 2008/57/EK

ð jauns

2. Dzelzceļu sistēmā ietvertas strukturālas apakšsistēmas savstarpēju izmantojamību saskaņā ar pamatprasībām verificē, piemērojot SITS, ja tādas ir ð un saskaņā ar 3. punktu paziņotos valsts noteikumus ï .

ê 2008/57/EK (pielāgots)

3. Attiecībā uz katru apakšsistēmu dalībvalstis sastāda to tehnisko  valsts  noteikumu sarakstu, kurus izmanto, izpildot pamatprasības, un informē Komisiju par šo sarakstu  šādos gadījumos  :

ê 2008/57/EK

–ja nav atbilstīgas SITS vai

ò jauns

a)ja SITS pilnībā neaptver konkrētus pamatprasību aspektus (atklātie jautājumi);

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

b)ja saskaņā ar 87. pantu sniegts paziņojums par atkāpi  vienas vai vairāku SITS  ð vai to daļu ï  nepiemērošanu  , vai

c)ja īpašā gadījumā jāpiemēro tehniskie noteikumi, kas nav iekļauti attiecīgajā SITS;

ò jauns

d)ja esošo sistēmu raksturošanai izmantoti valsts noteikumi.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

4. Tādēļ dDalībvalstis arī izraugās iestādes, kas attiecībā uz šiem tehniskajiem noteikumiem ir atbildīgas par 1815. pantā  minētās EK verifikācijas deklarācijas sagatavošanu  minēto verifikācijas procedūru.

ê 2008/57/EK

Komisija paziņo šo informāciju Aģentūrai, kas to publicē.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

14. pants
Valsts noteikumi 

1. ð Dalībvalstis paziņo Komisijai 13. panta 3. punktā minēto valsts noteikumu sarakstu ï Par šo sarakstu paziņo:

(a)ikreiz, kad izdara izmaiņas tehnisko noteikumu sarakstā, par kurām saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 16. panta 3. punktu un Direktīvas 2001/16/EK 16. panta 3. punktu bija jāpaziņo līdz 2005. gada 30. aprīlim, vai

(b)pēc tam, kad  saskaņā ar 7. pantu iesniegts pieprasījums nepiemērot SITS  paziņo par izņēmumu, vai

ê 2008/57/EK

ð jauns

(c)pēc attiecīgās SITS publicēšanas ð vai tās pārskatīšanas, lai svītrotu valsts noteikumus, kas vairs nav vajadzīgi pēc SITS atklāto jautājumu slēgšanas ï .

ò jauns

2. Dalībvalstis, izmantojot attiecīgu IT sistēmu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Aģentūras regula] 23. pantu paziņo Aģentūrai un Komisijai spēkā esošo valsts noteikumu pilnu tekstu.

3. Dalībvalstis var pieņemt jaunus valsts noteikumus tikai šādos gadījumos:

a) ja SITS nav pilnībā atbilstīga pamatprasībām;

b) kā neatliekamu preventīvu pasākumu, it sevišķi pēc avārijas.

4. Ja dalībvalsts gatavojas ieviest jaunus valsts noteikumus, tā, izmantojot attiecīgu IT sistēmu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Aģentūras regula] 23. pantu paziņo Aģentūrai un Komisijai noteikumu projektu.

5. Dalībvalsts nodrošina, ka valsts noteikumi, tostarp tie, kas attiecas uz saskarnēm starp ritekļiem un tīklu, ir bez maksas pieejami valodā, ko saprot visas ieinteresētās personas.

6. Dalībvalstis var nolemt nepaziņot par noteikumiem un ierobežojumiem, kuriem ir stingri izteikts vietējs raksturs. Šādos gadījumos dalībvalstis norāda šos noteikumus un ierobežojumus infrastruktūras reģistros, kas minēti 45. pantā.

7. Uz valsts noteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, neattiecas Direktīvā 98/34/EK noteiktā paziņošanas procedūra.

8. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka paziņoto valsts noteikumu klasifikāciju dažādās grupās nolūkā vienkāršot stacionārā un mobilā aprīkojuma savietojamības pārbaudes. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Aģentūra saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem klasificē valsts noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu.

9. Aģentūra izskata valsts noteikumu projektus un spēkā esošos valsts noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Aģentūras regula] 21. un 22. pantā noteikto procedūru.

ê 2008/57/EK

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma dara pieejamu paziņoto noteikumu pilnu tekstu. Lai neradītu vairāk šķēršļu un lai turpinātu attīstīt valsts noteikumu klasificēšanu, kā minēts 27. pantā, Komisija uzrauga, kā dalībvalstis ievieš jaunos noteikumus. Ja Komisija uzskata, ka jaunie noteikumi ietver patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu darbībām starp dalībvalstīm, lēmumu attiecībā uz konkrēto dalībvalsti pieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto procedūru.

Dalībvalstis var izvēlēties nepaziņot par noteikumiem un ierobežojumiem, kuriem ir stingri izteikts vietējs raksturs. Šādā gadījumā dalībvalstis min šos noteikumus un ierobežojumus infrastruktūras reģistros, kas minēti 35. pantā.

Dalībvalstis nodrošina, ka saistoši tehniskie noteikumi tiek publicēti, un dara tos pieejamus visiem infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem un ekspluatācijas atļauju pieteikumu iesniedzējiem skaidri un precīzi, lai tos pareizi saprot attiecīgās puses.

1518. pants

Procedūra "EK" verifikācijas deklarācijas izveidošanai

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

1. Sastādot Lai sastādītu "EK" verifikācijas deklarāciju, pretendents aicina  lūdz  šim nolūkam izraudzītu paziņoto iestādi  atbilstības novērtēšanas struktūru  piemērot VI pielikumā minēto "EK" verifikācijas procedūru. Pretendents var būt līgumslēdzējs subjekts vai ražotājs, vai viņu pilnvarotais pārstāvis Kopienā  Savienībā  .

2. Paziņotā iestāde  atbilstības novērtēšanas struktūra  , kas atbild par apakšsistēmas "EK" verificēšanu, sāk pildīt savus pienākumus no projektēšanas stadijas un turpina to darīt visu ražošanas laiku līdz pieņemšanai pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā. Tas attiecas ð var attiekties ï arī uz aplūkojamās apakšsistēmas saskarņu verificēšanu sistēmā, kurā tā iekļauta, pamatojoties uz attiecīgajā SITS un 44. un 45.34. un 35. pantā paredzētajos reģistros pieejamo informāciju.

3. Paziņotā iestāde  atbilstības novērtēšanas struktūra  atbild par tās tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kas jāpievieno "EK" verifikācijas deklarācijai. Šajā tehniskajā dokumentācijā jābūt  ir  visiem nepieciešamieajiem dokumentiem, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus, un vajadzības gadījumā visiem dokumentiem, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību. Tajā arī jāiekļauj  ir iekļauti  visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

ò jauns

4. Jebkurš 3. punktā minētās tehniskās dokumentācijas grozījums, kas ietekmē veikto verificēšanu, nozīmē to, ka jāsagatavo jauna "EK" verifikācijas deklarācija.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

54. Paziņotā iestāde  atbilstības novērtēšanas struktūra  var izdot paziņojumu par pagaidu verifikāciju, kas attiecas uz noteiktiem verificēšanas procedūras posmiem vai noteiktām apakšsistēmas daļām. Šādā gadījumā piemērojamas ð saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu izveidotās ï  verificēšanas procedūras  VI pielikumā noteiktā procedūra.

65. Ja attiecīgās SITS to ļauj, paziņotā iestāde  atbilstības novērtēšanas struktūra  var izdot atbilstības sertifikātus apakšsistēmu sērijām vai dažāmu šo apakšsistēmu daļām.

ò jauns

7. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka :

(c)apakšsistēmu verificēšanas procedūras, tostarp vispārējos principus, saturu, kārtību un dokumentus saistībā ar "EK" verificēšanas procedūru un ar verificēšanas procedūru valstu noteikumu gadījumā;

(d)"EK" verifikācijas deklarācijas modeļus un verifikācijas deklarācijas modeļus valstu noteikumu gadījumā, un to dokumentu modeļus, kuri iekļaujami tehniskajā dokumentācijā, kas jāpavieno verifikācijas deklarācijai.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2008/57/EK

1619. pants

Apakšsistēmu neatbilstība pamatprasībām

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, kas ietverta "EK" verifikācijas deklarācijā, kurai pievienota tehniskā dokumentācija, nepilnīgi atbilst šai direktīvai, un jo īpaši, ka apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, tā var pieprasīt veikt papildu pārbaudes.

2. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, uzreiz informē Komisiju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savas rīcības iemeslus. Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm.

3. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, norāda, vai neatbilstību šai direktīvai rada:

a) pamatprasību vai kādas SITS neievērošana vai kādas SITS nepareiza piemērošana; šādā gadījumā Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, kurā reģistrēta persona, kas kļūdaini sagatavojusi "EK" verifikācijas deklarāciju, un pieprasa šai dalībvalstij veikt atbilstīgus pasākumus;

b) SITS neatbilstība prasībām; šādā gadījumā piemēro SITS grozījumu procedūru, kā noteikts 67. pantā.

ò jauns

17. pants

Pieņēmums par atbilstību

Savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem III pielikumā noteiktajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

ê 2008/57/EK

20. pants

Pastāvošo apakšsistēmu nodošana ekspluatācijā pēc atjaunošanas un modernizācijas

1. Veicot atjaunošanu vai modernizāciju, līgumslēdzējs subjekts vai ražotājs attiecīgajai dalībvalstij nosūta projekta dokumentāciju. Dalībvalsts šo dokumentāciju pārbauda un, ņemot vērā piemērojamajā SITS norādīto īstenošanas stratēģiju, izlemj, vai darbu apjoma dēļ šīs direktīvas nozīmē vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja.

Šāda jauna ekspluatācijas atļauja vajadzīga ikreiz, kad paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni. Ja vajadzīga jauna atļauja, dalībvalsts nolemj, ciktāl projektam jāpiemēro SITS.

Dalībvalsts pieņem lēmumu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis visu lietu.

2. Ja vajadzīga jauna atļauja un ja SITS netiek piemērotas pilnībā, dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju:

–iemesls, kādēļ viena vai vairākas SITS netiek piemērotas pilnībā,

–tehniskie parametri, ko piemēro SITS vietā,

–gadījumā, kad izmanto šos tehniskos parametrus, – iestādes, kuras ir atbildīgas par 18. pantā minētās verifikācijas procedūras piemērošanu.

3. Komisija paziņo 2. punktā minēto informāciju Aģentūrai, kas to publicē.

V NODAĻA

RITEKĻI

ò jauns

V NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

18. pants

Stacionāru iekārtu nodošana ekspluatācijā

1. Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu III pielikumā noteiktajām pamatprasībām, un ja ir saņemta attiecīga atļauja saskaņā ar 2. punktu.

2. Katra valsts drošības iestāde atļauj nodot ekspluatācijā energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas atrodas vai darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Aģentūra pieņem lēmumus, ar ko atļauj nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas, kas atrodas vai darbojas visā Savienībā.

Aģentūra un valstu drošības iestādes sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt pirmajā un otrajā daļā minētās atļaujas. Pretendentiem bez maksas pieejams dokuments ar norādījumiem pieteikumu iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. Aģentūra un valstu drošības iestādes sadarbojas šādas informācijas izplatīšanā.

3. Lai piešķirtu atļauju nodot ekspluatācijā 1. punktā minētās apakšsistēmas, valsts drošības iestāde vai Aģentūra – atkarībā no tā, kura ir kompetentā iestāde, kā noteikts 2. punktā – gūst apliecinājumu par:

(a)EK verifikācijas deklarāciju;

(b)minēto apakšsistēmu tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā tās tiek integrētas, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valstu noteikumiem un reģistriem;

(c)minēto apakšsistēmu drošu integrāciju, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valstu noteikumiem, reģistriem un kopīgajām drošības metodēm, kas noteiktas Direktīvas …/… [par dzelzceļu drošību] 6. pantā.

4. Ja tiek atjaunotas vai modernizētas esošās apakšsistēmas, pretendents nosūta valsts drošības iestādei (attiecībā uz energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmām) vai Aģentūrai (attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmu) dokumentāciju, kurā raksturots projekts. Valsts drošības iestāde vai Aģentūra izskata šo dokumentāciju un, pamatojoties uz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par to, vai ir vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja. Valsts drošības iestāde un Aģentūra pieņem lēmumus iepriekš noteiktā, samērīgā laika posmā un jebkurā gadījumā četru mēnešu laikā pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

5. Ja tiek atjaunotas vai modernizētas esošās apakšsistēmas, ir vajadzīga jauna "EK" verifikācijas deklarācija, kā noteikts 15. panta 4. punktā. Bez tam jauna ekspluatācijas atļauja ir vajadzīga,

(a)ja paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni vai

(b)ja tas prasīts attiecīgajā SITS, vai

(c)ja tas prasīts dalībvalstu izstrādātajos valsts īstenošanas plānos.

19. pants

Mobilo apakšsistēmu laišana tirgū

1. Ritošā sastāva apakšsistēmu un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu pretendents laiž tirgū tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu III pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

2. It sevišķi pretendents nodrošina, ka ir izsniegta EK verifikācijas deklarācija.

3. Ja tiek atjaunotas vai modernizētas esošās apakšsistēmas, ir vajadzīga jauna "EK" verifikācijas deklarācija, kā noteikts 15. panta 4. punktā.

ê 2008/57/EK

21. pants

Ritekļu ekspluatācijas atļauja

1. Pirms izmantošanas tīklā atļauju ritekļa ekspluatācijai piešķir par šo tīklu kompetentā valsts drošības iestāde, ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi.

2. SITS atbilstīgu ritekli apstiprina saskaņā ar 22. vai 23. pantu.

3. Ritekli, kas neatbilst SITS, apstiprina saskaņā ar 24. vai 25. pantu.

4. Ritekli, kas atbilst atzītam tipam, apstiprina saskaņā ar 26. pantu.

5. Vienas dalībvalsts piešķirta atļauja ir derīga visās pārējās dalībvalstīs, neskarot 23. un 25. panta noteikumus par papildu atļaujām. Ja ir nepieciešama papildu atļauja saskaņā ar attiecīgajiem 23. panta noteikumiem gadījumā, ja ritekļi atbilst SITS, vai 25. panta noteikumiem, ja ritekļi neatbilst SITS, dalībvalstis to precizē, pieņemot īpašus valsts noteikumus vai šīs direktīvas īstenošanas valsts noteikumus.

6. Saskaņā ar 22. un 23. pantu vai 24. un 25. pantu par visiem pieteikumiem, lai saņemtu ekspluatācijas atļauju, lēmumu pieņem kompetentā valsts drošības iestāde. Ekspluatācijas atļaujā var noteikt lietošanas nosacījumus un citus ierobežojumus.

7. Katru negatīvu lēmumu, ko pieņēmusi kompetentā valsts drošības iestāde par ritekļa nodošanu ekspluatācijā, atbilstīgi pamato. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma par nelabvēlīgu lēmumu saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var kompetentajai valsts drošības iestādei prasīt lēmumu pārskatīt attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ. Pēc tam valsts drošības iestāde mēneša laikā apstiprina vai atceļ savu lēmumu. Ja nelabvēlīgu lēmumu apstiprina, pieteikuma iesniedzējs prasību izskatīšanas iestādei, ko izraudzījusi kompetentā dalībvalsts, saskaņā ar Dzelzceļa drošības direktīvas 17. panta 3. punktu var lūgt lēmumu pārskatīt pamatotu iemeslu dēļ. Pārsūdzēšanas procedūras nolūkā dalībvalstis var izraudzīt regulatīvo iestādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 30. pantu.

8. Ja kompetentā valsts drošības iestāde attiecīgajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, kā minēts 23. panta 7. punktā un 25. panta 5. punktā, attiecīgā ritekļa nodošana ekspluatācijā tiek uzskatīta par atļautu pēc trijiem mēnešiem, sākot no paredzētā termiņa beigām. Atļauja, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu, ir derīga tikai uz tīkla, par kuru paredzētajā termiņā kompetentā valsts drošības iestāde nav pieņēmusi lēmumu.

9. Valsts drošības iestāde, kura nodomājusi atsaukt ekspluatācijas atļauju, ko pati piešķīrusi, vai atļauju, kura ir pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 8. punktu, piemēro drošības sertifikātu pārskatīšanas procedūru, kā minēts Dzelzceļa drošības direktīvas 10. panta 5. punktā, vai drošības atļauju pārskatīšanas procedūru, kā noteikts minētās direktīvas 11. panta 2. punktā.

10. Pārsūdzēšanas procedūras gadījumā kompetentā prasību izskatīšanas iestāde, kā minēts 7. punktā, var pieprasīt Aģentūras atzinumu, kuru šādā gadījumā mēneša laikā kopš prasības iesniegšanas un paziņošanas tā iesniedz pieteikuma iesniedzējam, kompetentajai prasību izskatīšanas iestādei un kompetentajai valsts drošības iestādei, kura atteikusies piešķirt atļauju.

11. Gadījumos, kad ritekļi kursē no vienas dalībvalsts uz trešo valsti vai no tās tīklā, kura sliežu attālums atšķiras no Kopienas galvenā dzelzceļa tīkla un attiecībā uz kuru var piešķirt 9. panta 5. punktā minēto izņēmumu, vai tam jāpiemēro īpaši nosacījumi, 22. un 24. pantā minētie valstu noteikumi var ietvert starptautiskos nolīgumus, ciktāl tie atbilst Kopienas tiesību aktiem.

12. Ekspluatācijas atļaujas, kas piešķirtas pirms 2008. gada 19. jūlija, tostarp atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši RIC (Regolamento Internazionale Carrozze) un RIV (Regolamento Internazionale Veicoli), paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kuriem atļaujas piešķirtas. Šiem noteikumiem ir prioritāte pār 22. līdz 25. pantu.

13. Dalībvalstis var piešķir atļaujas par ritekļu sēriju nodošanu ekspluatācijā. Šajā nolūkā valsts drošības iestādes ziņo pieteikuma iesniedzējam par procedūru, kas jāievēro.

14. Ekspluatācijas atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, neskar citus nosacījumus, kurus piemēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūru pārvaldītājiem šādu ritekļu darbībai uz atbilstīgiem tīkliem saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 9., 10. un 11. pantu.

ò jauns

20. pants

Atļauja laist tirgū ritekli

1. Ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad saņemta Aģentūras saskaņā ar 5. punktu piešķirta atļauja laist tirgū ritekli.

2. Aģentūra pieņem lēmumus, ar ko piešķir atļaujas laist tirgū ritekli. Šajā atļaujās apliecinātas to parametru vērtības, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu ritekļa un stacionāro iekārtu tehnisko savietojamību, kā noteikts SITS. Atļaujā laist tirgū ritekli norāda arī informāciju par ritekļa atbilstību attiecīgajām SITS un valsts noteikumu kopumiem saistībā ar minētajiem parametriem.

3. Atļaujā laist tirgū ritekli var norādīt ritekļa izmantošanas nosacījumus un citus ierobežojumus.

4. Atļauju laist tirgū ritekli piešķir, pamatojoties uz pretendenta sagatavoto ritekļa vai ritekļa tipa dokumentāciju, kurā ietverts dokumentārs apliecinājums par:

(a)ritekli veidojošo mobilo apakšsistēmu laišanu tirgū saskaņā ar 19. pantu;

(b)šā punkta a) apakšpunktā minēto apakšsistēmu tehnisko savietojamību riteklī, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valstu noteikumiem un reģistriem;

(c)šā punkta a) apakšpunktā minēto apakšsistēmu drošu integrāciju riteklī, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valstu noteikumiem un kopīgajām drošības metodēm, kas noteiktas Direktīvas …/… [par dzelzceļu drošību] 6. pantā.

5. Aģentūra pieņem 2. punktā minētos lēmumus iepriekš noteiktā, samērīgā laika posmā un jebkurā gadījumā četru mēnešu laikā pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas. Šīs atļaujas ir derīgas visās dalībvalstīs.

Aģentūra sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt atļauju laist tirgū ritekli. Pretendentiem bez maksas pieejams dokuments ar norādījumiem pieteikumu iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības, atbilstīgi kurām saņemama atļauja laist tirgū ritekli, un norādīti iesniedzamie dokumenti. Valstu drošības iestādes sadarbojas ar Aģentūru šādas informācijas izplatīšanā.

6. Aģentūra var piešķirt atļauju laist tirgū ritekli attiecībā uz ritekļu sērijām. Minētās atļaujas ir derīgas visās dalībvalstīs.

7. Pretendents var Apelācijas padomē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu] 51. pantu, pārsūdzēt Aģentūras lēmumu vai to, ka Aģentūra nav rīkojusies 5. punktā minētajā termiņā.

8. Ja tiek atjaunoti vai modernizēti esošie ritekļi, kuriem jau ir atļauja laist tos tirgū:

(a)ir vajadzīga jauna "EK" verifikācijas deklarācija, kā noteikts 15. panta 4. punktā, un

(b)ir vajadzīga jauna atļauja laist tirgū ritekli, ja mainās jebkādas parametru vērtības, kuras ietvertas jau piešķirtajā ritekļa atļaujā.

9. Pēc pretendenta lūguma atļaujā laist tirgū ritekli var ietvert skaidru norādi uz tīkliem vai līnijām, vai tīklu vai līniju grupām, kurās dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var nodot šādu ritekli ekspluatācijā bez turpmākas verificēšanas, pārbaudem vai testiem attiecībā uz ritekļa un šo tīklu vai līniju tehnisko savietojamību. Šādā gadījumā pretendents iekļauj savā pieprasījumā ritekļa un attiecīgo tīklu vai līniju tehniskās savietojamības pierādījumu.

Šādu norādi pēc sākotnējā pretendenta vai cita pretendenta lūguma var pievienot arī pēc tam, kad piešķirta attiecīgā atļauja laist tirgū ritekli.

21. pants

Ritekļu nodošana ekspluatācijā

1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nodod ritekli ekspluatācijā tikai pēc tam, kad, apspriežoties ar infrastruktūras pārvaldītāju, ir pārbaudīta ritekļa un maršruta tehniskā savietojamība un ritekļa droša integrācija sistēmā, kurā to paredzēts izmantot, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valstu noteikumiem, reģistriem un kopīgajām drošības metodēm, kas noteiktas direktīvas 6. pantā.

Šādam nolūkam ritekļiem vispirms saskaņā ar 20. pantu piešķir atļauju laist tirgū ritekli.

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums savus lēmumus par ritekļu nodošanu ekspluatācijā paziņo Aģentūrai, infrastruktūras pārvaldītājam un attiecīgajai valsts drošības iestādei. Šos lēmumus reģistrē 43. pantā minētajos valsts ritekļu reģistros.

3. Ja tiek atjaunoti vai modernizēti esošie ritekļi, ir vajadzīga jauna "EK" verifikācijas deklarācija, kā noteikts 15. panta 4. punktā. Bez tam jauns dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lēmums par šo ritekļu nodošanu ekspluatācijā ir vajadzīgs, ja

(a)paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni vai

(b)tas prasīts attiecīgajā SITS.

ê 2008/57/EK

22. pants

SITS atbilstīgu ritekļu pirmā ekspluatācijas atļauja

1. Šo pantu piemēro ritekļiem, kas atbilst visām attiecīgajām SITS, kuras ir spēkā brīdī, kad riteklis tiek nodots ekspluatācijā, ja pamatprasību nozīmīga daļa ir iekļauta šajās SITS un ja atbilstīgas SITS attiecībā uz ritošo sastāvu ir stājušās spēkā un ir izmantojamas.

2. Pirmo atļauju piešķir valsts drošības iestāde šādos gadījumos:

a) ja visas ritekļa strukturālās apakšsistēmas ir apstiprinātas atbilstīgi IV nodaļā minētajiem noteikumiem, atļauju piešķir, neveicot turpmākas pārbaudes;

b) ja ritekļiem ir visas 18. pantā paredzētās “EK” verifikācijas deklarācijas, valsts drošības iestāde ekspluatācijas atļaujas piešķiršanai var pārbaudīt vienīgi šādus kritērijus:

–ritekļa attiecīgo apakšsistēmu tehnisko atbilstību un to drošu integrāciju saskaņā ar 15. panta 1. punktu,

–ritekļu tehnisko atbilstību attiecīgajam tīklam,

–atklātajiem punktiem piemērojamos valsts noteikumus,

–valsts noteikumus, kas piemērojami īpašos gadījumos, kuri pienācīgi noteikti atbilstīgajās SITS.

23. pants

Papildu ekspluatācijas atļaujas ritekļiem, kas atbilst SITS

1. Ritekļiem, kas pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz visiem attiecīgo apakšsistēmu aspektiem bez īpašiem gadījumiem un bez atklātiem punktiem, nav vajadzīga papildu ekspluatācijas atļauja, ja vien tie pārvietojas pa SITS atbilstīgiem tīkliem citās dalībvalstīs.

2. Tādu ritekļu gadījumā, ko atļauts nodot ekspluatācijā saskaņā ar 22. pantu, bet kas neattiecas uz 1. punktu, dalībvalstis lemj, vai to teritorijā ir nepieciešamas papildu atļaujas. Šādā gadījumā piemēro 3. līdz 7. punktu.

3. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz valsts drošības iestādei ritekļa vai ritekļa tipa tehnisko dokumentāciju, norādot paredzēto izmantošanu tīklā. Dokumentācijā ir šāda informācija:

a) dokumentārs pierādījums, ka attiecīgā ritekļa ekspluatācija ir atļauta citā dalībvalstī saskaņā ar 22. pantu;

b) tehniskās dokumentācijas eksemplārs, kā minēts VI pielikumā. Ja ritekļi ir aprīkoti ar datu reģistrētājierīcēm, iekļauj informāciju par datu vākšanu, kas ļauj veikt nolasījumu un datu izvērtējumu, ja šī informācija nav saskaņota ar atbilstīgajām SITS;

c) pieraksti par ritekļa ekspluatācijas vēsturi, tehnisko apkopi un attiecīgā gadījumā par veiktajiem tehniskajiem pārveidojumiem pēc atļaujas saņemšanas;

d) apliecinājumi par tehniskajiem un ekspluatācijas raksturlielumiem, kas norāda uz ritekļa atbilstību infrastruktūrām un stacionāriem kompleksiem, tostarp klimatiskajiem apstākļiem, enerģijas piegādes sistēmai, vilcienu vadības kontroles un signalizācijas sistēmai, sliežu platumam un infrastruktūras gabarītiem, maksimāli pieļaujamajai ass slodzei un citiem tīkla ierobežojumiem.

4. Valsts drošības iestāde var pārbaudīt vienīgi šādus kritērijus:

–ritekļa un attiecīgā tīkla savstarpējo tehnisko savietojamību, tostarp valsts noteikumus, kurus piemēro atklātajiem punktiem, lai nodrošinātu šādu savstarpējo izmantojamību,

–valsts noteikumus, kas piemērojami īpašos gadījumos, kuri pienācīgi noteikti atbilstīgajās SITS.

5. Valsts drošības iestāde saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu var pieprasīt iesniegt papildu informāciju par veicamo apdraudējuma analīzi vai par pārbaužu veikšanu tīklā, lai verificētu 4. punktā minētos kritērijus. Tomēr pēc tam, kad pieņemts šīs direktīvas 27. pantā minētais atsauces dokuments, valsts drošības iestāde var veikt šādas pārbaudes, tikai pamatojoties uz valsts noteikumiem, kas attiecas uz šajā dokumentā norādīto B un C grupu.

6. Valsts drošības iestāde pēc apspriedes ar pieteikuma iesniedzēju nosaka pieprasītās papildu informācijas, apdraudējuma analīzes un pārbaudes apjomu un saturu. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā gadījumā valsts drošības iestāde veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

7. Par visiem ekspluatācijas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, lēmumu pieņem valsts drošības iestāde, to darot pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā:

a) divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegta 3. punktā minētā dokumentācija;

b) attiecīgā gadījumā vienu mēnesi pēc tam, kad ir sniegta papildu informācija, ko pieprasījusi valsts drošības iestāde;

c) attiecīgā gadījumā vienu mēnesi pēc tam, kad ir sniegti tādas pārbaudes rezultāti, kuru bija pieprasījusi valsts drošības iestāde.

24. pants

SITS neatbilstīgu ritekļu pirmā ekspluatācijas atļauja

1. Šo pantu piemēro ritekļiem, kas neatbilst visām attiecīgajām SITS, kuras ir spēkā brīdī, kad tos nodod ekspluatācijā, tostarp ritekļus, uz kuriem attiecas izņēmumi, vai ja būtiska pamatprasību daļa nav noteikta vienā vai vairākās SITS.

2. Pirmo atļauju valsts drošības iestāde piešķir šādi:

–tehniskajiem aspektiem, uz kuriem attiecas SITS, ja tādas ir, – piemēro “EK” verifikācijas procedūru,

–pārējiem tehniskajiem aspektiem – piemēro valstu noteikumus, par kuriem paziņots saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 3. punktu un Dzelzceļa drošības direktīvas 8. pantu.

Šī pirmā atļauja ir spēkā tikai tās dalībvalsts tīklā, kas to izdevusi.

25. pants

Papildu ekspluatācijas atļaujas ritekļiem, kas neatbilst SITS

1. Tādu ritekļu gadījumā, ko atļauts nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī saskaņā ar 21. panta 12. punktu vai 24. pantu, citas dalībvalstis saskaņā ar šo pantu var lemt, vai to teritorijās vajadzīgas papildu ekspluatācijas atļaujas.

2. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz valsts drošības iestādei ritekļa vai ritekļa tipa tehnisko dokumentāciju, kā arī sīkas ziņas par paredzēto izmantošanu tīklā. Dokumentācijā ir šāda informācija:

a) dokumentārs pierādījums tam, ka ritekļa ekspluatācija ir atļauta citā dalībvalstī, un dokumentācija par procedūru, kas ievērota, lai pierādītu, ka riteklis atbilda spēkā esošajām drošības prasībām, kā arī attiecīgā gadījumā informācija par esošajām un saskaņā ar 9. pantu piešķirtajām atkāpēm;

b) tehniskie raksturlielumi, tehniskās apkopes programma un darbības īpašības. Ja ritekļi ir aprīkoti ar datu ieraksta iekārtām – informācija par datu vākšanas procedūru, kura ļauj tos nolasīt un izvērtēt, kā noteikts Direktīvas 2004/49/EK 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

c) pieraksti par ritekļa ekspluatācijas vēsturi, tehnisko apkopi un attiecīgā gadījumā pēc atļaujas saņemšanai veiktajiem tehniskajiem pārveidojumiem;

d) apliecinājums par tehniskajiem un ekspluatācijas raksturlielumiem, kas norāda uz ritekļa atbilstību infrastruktūrām un stacionārām iekārtām (tostarp klimatiskajiem apstākļiem, enerģijas piegādes sistēmai, vilcienu vadības kontroles un signalizācijas sistēmai, sliežu platumam un infrastruktūras gabarītiem, maksimāli pieļaujamajai ass slodzei un citiem tīkla ierobežojumiem).

3. Valsts drošības iestāde nevar apstrīdēt 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju, izņemot gadījumus, ja tā var pierādīt, ka, neskarot 16. pantu, pastāv būtisks drošības apdraudējums. Pēc tam, kad ir pieņemts 27. pantā minētais atsauces dokuments, valsts drošības iestāde šajā sakarā nevar atsaukties ne uz vienu no minētajā dokumentā norādītajiem A grupas noteikumiem.

4. Valsts drošības iestāde var lūgt iesniegt papildu informāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu veicamo apdraudējuma analīzi vai veicamajām pārbaudēm tīklā, lai pārliecinātos, vai šā panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādītā informācija atbilst valsts spēkā esošajiem noteikumiem, kā paziņots Komisijai atbilstīgi Dzelzceļa drošības direktīvas 8. pantam vai šīs direktīvas 17. pantam. Tomēr pēc tam, kad pieņemts šīs direktīvas 27. pantā minētais atsauces dokuments, valsts drošības iestāde var veikt šādas pārbaudes, tikai pamatojoties uz valsts noteikumiem, kas attiecas uz minētajā dokumentā uzskaitīto B un C grupu.

Valsts drošības iestāde pēc apspriedes ar pieteikuma iesniedzēju nosaka pieprasītās papildu informācijas, apdraudējuma analīzes vai pārbaudes apjomu un saturu. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā gadījumā valsts drošības iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārbaudes notiek.

5. Par visiem ekspluatācijas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, lēmumu pieņem valsts drošības iestāde, to darot pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā:

a) četrus mēnešus pēc tam, kad iesniegta 2. punktā minētā tehniskā dokumentācija;

b) attiecīgā gadījumā divus mēnešus pēc tam, kad ir sniegta papildu informācija vai apdraudējuma analīze, ko valsts drošības iestāde pieprasījusi saskaņā ar 4. punktu;

c) attiecīgā gadījumā divus mēnešus pēc tam, kad sniegti to pārbaužu rezultāti, kuras valsts drošības iestāde pieprasījusi veikt saskaņā ar 4. punktu.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

2226. pants

 Atļauja laist tirgū  Ritekļu  ritekļa  tipu apstiprināšana

1. ðAģentūra ï Dalībvalstis var piešķirt  atļaujas laist tirgū ritekļa  ritekļu tipu apstiprinājumus.

ò jauns

Aģentūra sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt atļauju laist tirgū ritekļa tipu. Pretendentiem bez maksas pieejams dokuments ar norādījumiem pieteikumu iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības, atbilstīgi kurām saņemama atļauja laist tirgū ritekļa tipu, un norādīti iesniedzamie dokumenti. Valstu drošības iestādes sadarbojas ar Aģentūru šādas informācijas izplatīšanā.

ê 2008/57/EK

ð jauns

2. Turklāt, ja ð Aģentūra ï dalībvalstis ð piešķir atļauju laist tirgū ritekli, tā ï ritekli apstiprina, tās tajā pašā laikā apstiprina arī ð piešķir atļauju laist tirgū attiecīgo ï ritekļa tipu.

ò jauns

3. Riteklim, kas atbilst ritekļa tipam, kuram jau piešķirta atļauja laist tirgū attiecīgo ritekļa tipu, bez turpmākām pārbaudēm piešķir atļauju laist tirgū ritekli, pamatojoties uz šā tipa atbilstības deklarāciju, ko iesniedzis pretendents.

ê 2008/57/EK

3. Ritekli, kas atbilst tipam, ko dalībvalsts jau apstiprinājusi, šī dalībvalsts apstiprina, pamatojoties uz paziņojumu par tā atbilstību šim tipam, ko šis pieteikuma iesniedzējs iesniedz, un turpmākas pārbaudes neveic. Turklāt, ja attiecīgie SITS un valsts noteikumi, pamatojoties uz kuriem ritekļa tips tika apstiprināts, ir mainījušies, dalībvalstis pieņem lēmumu par to, vai jau piešķirtais tipa apstiprinājums paliek spēkā vai arī tas ir jāatjauno. Kritēriji, ko valsts drošības iestāde pārbauda tipa atjaunotas apstiprināšanas gadījumā, var attiekties tikai izmainītajiem noteikumiem. Tipa apstiprinājuma atjaunošana neietekmē ritekļu apstiprinājumus, kas jau piešķirti, pamatojoties uz agrāk apstiprinātajiem tipiem.

ò jauns

4. Ja tiek veiktas izmaiņas jebkādos attiecīgajos SITS noteikumos vai valsts noteikumos, pamatojoties uz kuriem piešķirta atļauja laist tirgū ritekļa tipu, SITS vai valsts noteikumi nosaka, vai jau piešķirtā atļauja laist tirgū attiecīgo ritekļa tipu joprojām ir derīga vai tā ir jāatjaunina. Ja minētā atļauja ir jāatjaunina, Aģentūras veiktās pārbaudes var attiekties tikai uz mainītajiem noteikumiem. Atjauninot atļauju laist tirgū ritekļa tipu, netiek skartas atļaujas laist tirgū ritekli, kuras jau piešķirtas, pamatojoties uz iepriekšējo atļauju laist tirgū attiecīgo ritekļa tipu.

ê 2008/57/EK

ð jauns

54. Tipa atbilstības ð deklarāciju ï deklarācijas formu pieņem ð izveido saskaņā ar Lēmumu 2010/713/ES ï Komisija līdz 2009. gada 19. jūlijam, pamatojoties uz Aģentūras izstrādātu projektu un saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

65. Tipa atbilstības deklarāciju izveido:

a) ritekļiem, kas atbilst SITS, – saskaņā ar attiecīgo SITS pārbaudes procedūrām;

b) ritekļiem, kas neatbilst SITS, – saskaņā ar pārbaudes procedūrām, kādas definētas Lēmuma 93/465/EEK D vai E moduļos. Attiecīgā gadījumā Komisija var piemērot ad hoc verifikācijas procedūru saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

ò jauns

b) ritekļiem, kas neatbilst SITS, – saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras noteiktas Lēmuma 768/2008/EK B+D un B+F moduļos. Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko izveido ad hoc moduļus atbilstības novērtēšanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2008/57/EK

6. Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt tipa apstiprinājumu vienlaikus vairākās dalībvalstīs. Šādā gadījumā valsts drošības iestādes sadarbojas, lai vienkāršotu procedūru un mazinātu administratīvo pasākumu daudzumu.

ê 2008/57/EK

ð jauns

7. Tipa apstiprinājumus ð Atļauju laist tirgū ritekļa tipu ï reģistrē 4434. pantā minētajā apstiprināto tipu ð atļauju laist tirgū ritekļa tipu ï Eiropas reģistrā. Šajā reģistrā nosaka dalībvalsti vai dalībvalstis, kurās ritekļa tips ir apstiprināts.

ê 2008/57/EK

27. pants

Valsts noteikumu klasificēšana

1. Lai vienkāršotu ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas procedūru attiecībā uz 25. pantā minētajiem ritekļiem, valsts noteikumus klasificē saskaņā ar VII pielikumu.

2. Neskarot 30. panta 3. punktu, aģentūra līdz 2009. gada 19. janvārim pārskata VII pielikuma 1. iedaļā minētos rādītājus un Komisijai sniedz atbilstīgus ieteikumus.

3. Aģentūra izstrādā ieteikumu atsauces dokumentam, atsaucoties uz visiem valstu noteikumiem, ko dalībvalstis piemēro ritekļu nodošanai ekspluatācijā. Veicot šo izdevumu, valsts drošības iestādes sadarbojas ar Aģentūru.

4. Pamatojoties uz Aģentūras izstrādāto ieteikumu un saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, Komisija pieņem atsauces dokumentu, kā arī jebkādus lēmumus par tā atjaunināšanu.

VI NODAĻA

ê 2008/57/EK (pielāgots)

PAZIŅOTĀS IESTĀDES  ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA 

ê 2008/57/EK

28. pants

Paziņotās iestādes

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas atbild par 13. pantā minētās atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma procedūru un 18. pantā minēto verifikācijas procedūru, norādot katras iestādes atbildības jomu un Komisijas iepriekš piešķirto identifikācijas numuru. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī iestāžu sarakstu, to identifikācijas numurus un atbildības jomas, kā arī periodiski pārskata šo sarakstu.

2. Novērtējot paziņojamās iestādes, dalībvalstis piemēro VIII pielikumā paredzētos kritērijus. Uzskata, ka iestādes, kas atbilst attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilst minētajiem kritērijiem.

3. Dalībvalsts atsauc iestādes apstiprinājumu, ja tā vairs neatbilst VIII pielikumā minētajiem kritērijiem. Tā tūlīt dara to zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka citas dalībvalsts paziņotā iestāde vairs neatbilst VIII pielikumā minētajiem kritērijiem, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm. Komisija informē šo citu dalībvalsti par pārmaiņām, kas jāveic, lai paziņotā iestāde varētu saglabāt tai piešķirto statusu.

5. Komisija izveido paziņoto iestāžu koordinācijas grupu (turpmāk – “koordinācijas grupa”), kas apspriež visus jautājumus, kuri attiecas uz 13. pantā minētajām atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanas procedūrām un 18. pantā minēto pārbaudes procedūru vai attiecīgo SITS piemērošanu. Dalībvalstu pārstāvji koordinācijas grupas darbā var piedalīties novērotāju statusā.

Komisija un novērotāji informē 29. pantā minēto komiteju par koordinācijas grupā veikto darbu. Komisija attiecīgos gadījumos ierosina pasākumus, kas vajadzīgi problēmu novēršanai. Vajadzības gadījumā paziņoto iestāžu darbu koordinē saskaņā ar 30. panta 4. punktu.

6. Pirmajā no ziņojumiem, kas minēti 39. pantā, izvērtē arī VIII pielikumā noteiktos kritērijus un vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus.

ò jauns

23. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

24. pants

Paziņojošās iestādes

1. Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to novērtēšanas procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās atbilstības novērtēšanas struktūras, tostarp to atbilstību 27. līdz 29. panta noteikumiem.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3. Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām. Tā veic pasākumus, lai segtu saistības, kas izriet no tās darbībām.

4. Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

25. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1. Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nerastos interešu konflikts ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2. Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3. Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4. Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5. Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6. Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

26. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

27. pants

Prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām

1. Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 7. punktā un 28. un 29. pantā noteiktajām prasībām. Šīs prasības piemērojamas arī struktūrām, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 13. panta 4. punktu.

2. Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3. Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti attiecīgajā SITS un ar kuriem saistībā tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un visiem produktu veidiem un kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir:

a) nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b) attiecīgs to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un to, ka šīs procedūras ir iespējams atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c) pienācīgas procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Tai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kuri saistīti ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

4. Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

5. Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar attiecīgo SITS vai jebkuru valsts tiesību aktu noteikumu, ar kuru to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

6. Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem izveidotās paziņoto atbilstības novērtēšanas struktūru koordinācijas grupas darbībās, vai nodrošina, ka to darbinieki, kas veic novērtēšanu, ir informēti par šīm darbībām, un piemēro kā vispārējas pamatnostādnes minētās koordinācijas grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

7. Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās Regulas (ES) Nr. …/… [par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu] 25. pantā noteiktās ERTMS ad hoc darba grupas darbībās vai nodrošina, ka to darbinieki, kas veic novērtēšanu, ir informēti par šīm darbībām. Tās piemēro minētās darba grupas izstrādātās pamatnostādnes. Ja attiecīgās atbilstības novērtēšanas struktūras uzskata, ka pamatnostādnes piemērot ir nelietderīgi vai nav iespējams, tās iesniedz savus apsvērumus apspriešanai ERTMS ad hoc darba grupā nolūkā pastāvīgi pilnveidot pamatnostādnes.

28. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru objektivitāte

1. Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai novērtējamā produkta ražotāja.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai tehniskajā apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

2. Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un novērtēšanā iesaistīto darbinieku objektivitāte.

3. Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav novērtējamo produktu konstruktori, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī minēto personu pilnvaroti pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos produktus, kas ir vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personīgiem mērķiem.

4. Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti šo produktu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai tehniskajā apkopē, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, par kurām tie ir paziņoti. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

5. Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

6. Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

29. pants
Atbilstības novērtēšanas struktūru darbinieki

1. Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir šādas prasmes:

a) pamatīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par ko atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b) pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pienācīgas tiesības veikt šādus novērtējumus;

c) atbilstīgas zināšanas un sapratne par pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības tiesību aktos un to īstenošanas noteikumiem;

d) spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kuros pierādīts, ka novērtēšana ir veikta.

2. Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

30. pants

Pieņēmums par atbilstības novērtēšanas struktūras atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda tās atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 27. līdz 29. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

31. pants

Atbilstības novērtēšanas struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

1. Ja paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai filiāle atbilst 27. līdz 29. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2. Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3. Par paziņoto struktūru darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4. Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikācijas novērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi attiecīgajai SITS.

32. pants

Akreditētas iekšējās struktūras

1. Pretendējošais uzņēmums var izmantot akreditētu iekšējo struktūru, lai veiktu atbilstības novērtēšanas darbības nolūkā īstenot procedūras, kas izklāstītas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā noteiktajā modulī A1, A2, C1 vai C2 un Lēmuma 2010/713/EK EK I pielikumā noteiktajā modulī CA1 un CA2. Minētā struktūra ir pretendējošā uzņēmuma atsevišķa un skaidri nodalīta daļa, un tā nepiedalās novērtējamo produktu izstrādē, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai tehniskajā apkopē.

2. Akreditēta iekšējā struktūra atbilst šādām prasībām:

a) tā ir akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008;

b) struktūra un tās darbinieki ir organizatoriski identificējami, un tiem uzņēmumā, kura daļa tie ir, ir izstrādātas pārskatu sniegšanas metodes, kas nodrošina to objektivitāti un pierāda to attiecīgajai valsts akreditācijas struktūrai;

c) ne struktūra, ne tās darbinieki nav atbildīgi par novērtējamo produktu izstrādi, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, lietošanu vai tehnisko apkopi, un tie arī neiesaistās jebkādās darbībās, kas varētu būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību vai godprātību novērtēšanas darbībās;

d) struktūra sniedz pakalpojumus tikai un vienīgi uzņēmumam, kura daļa tā ir.

3. Akreditētu iekšējo struktūru nepaziņo dalībvalstīm vai Komisijai, bet informāciju par tās akreditāciju paziņojošai iestādei pēc tās pieprasījuma sniedz uzņēmums, kura daļa tā ir, vai valsts akreditācijas struktūra.

33. pants

Paziņošanas pieteikums

1. Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2. Minētajam pieteikumam pievieno aprakstu par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un produktu vai produktiem, par kuriem struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 27. līdz 29. panta prasībām.

3. Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 27. līdz 29. panta prasībām.

34. pants

Paziņošanas procedūra

1. Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 27. līdz 29. panta prasībām.

2. Tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē, izmantojot Komisijas izveidotu un pārvaldītu elektronisko paziņošanas rīku.

3. Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecīgo atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un produktu vai produktiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4. Ja paziņošana nav veikta, pamatojoties uz 33. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, ar ko nodrošina, ka iestāde tiek regulāri uzraudzīta un pastāvīgi atbilst 27. līdz 29. pantā noteiktajām prasībām.

5. Attiecīgā struktūra var veikt paziņotas atbilstības novērtēšanas struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditāciju.

6. Par jebkādiem turpmākiem būtiskiem paziņojuma grozījumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

35. pants

Paziņoto atbilstības novērtēšanas struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1. Katrai paziņotajai atbilstības novērtēšanas struktūrai Komisija piešķir identifikācijas numuru.

Paziņotajai atbilstības novērtēšanas struktūrai piešķir vienu identifikācijas numuru pat tad, ja tā paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2. Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas atbilstīgi šai direktīvai, tostarp identifikācijas numurus, kuri tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

36. pants

Paziņojumu izmaiņas

1. Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra vairs neatbilst 27. līdz 29. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2. Ja paziņojums tiek ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentācija tiek nodota apstrādei citai paziņotajai atbilstības novērtēšanas struktūrai vai arī pēc pieprasījuma ir pieejama atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

37. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1. Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci vai paziņotās atbilstības novērtēšanas struktūras spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2. Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3. Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta konfidenciāli.

4. Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra neatbilst vai vairs neatbilst prasībām saistībā ar tās paziņošanu, tā attiecīgi informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā atsaukt paziņojumu.

38. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1. Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar attiecīgās SITS pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2. Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no liekiem apgrūtinājumiem uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā uzbūvi, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Tā rīkojoties, tās tomēr īsteno mērķi novērtēt produkta atbilstību šīs direktīvas noteikumiem.

3. Ja paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis attiecīgajās SITS vai attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un nepiešķir atbilstības sertifikātu.

4. Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta piešķiršanas, paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra konstatē, ka produkts vairs neatbilst attiecīgajām SITS vai attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai atsauc sertifikātu.

5. Ja korektīvi pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā atbilstības novērtēšanas struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

39. pants

Paziņoto struktūru pienākums informēt

1. Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a) jebkādu sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b) visiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c) visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d) atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2. Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem produktiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

3. Paziņotās struktūras iesniedz Aģentūrai apakšsistēmu EK verifikācijas sertifikātus, savstarpējas izmantojamības komponentu EK atbilstības sertifikātus un savstarpējas izmantojamības komponentu EK sertifikātus par piemērotību lietošanai.

40. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

41. pants

Paziņoto struktūru koordinēšana

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas veidā. Aģentūra atbalsta paziņoto struktūru darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu] 20. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas darbā.

ê 2008/57/EK

VII NODAĻA

KOMITEJA UN DARBA PROGRAMMA

31. pants

Darba programma

1. Komisija izstrādā darba programmu, kurā ņem vērā 8. pantā paredzēto darbības jomas paplašināšanu, 6. panta 1. punktā paredzēto SITS grozīšanu un citus pienākumus, kas tai uzticēti ar šo direktīvu. Komisija pilnībā informē komiteju un to iesaista programmas izstrādē un atjaunināšanā.

2. Darba programmā ir šādi posmi:

a) Kopienas dzelzceļu sistēmas reprezentatīvas arhitektūras izstrādāšana saskaņā ar Aģentūras noteikto projektu, kas izveidots, pamatojoties uz apakšsistēmu sarakstu (II pielikums), lai nodrošinātu SITS savstarpēju atbilstību. Šajā arhitektūrā jo īpaši jāiekļauj šīs sistēmas dažādie komponenti un to saskarnes, un tā jāizmanto kā pamatprincipu kopums visu SITS izmantošanas jomu noteikšanai;

b) struktūras parauga izstrāde SITS izstrādāšanai;

c) SITS noteikto risinājumu izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izstrāde;

d) SITS izstrādāšanai vajadzīgā pilnvarojuma pieņemšana;

e) visu attiecīgo SITS pamatparametru noteikšana;

f) standartizācijas programmu projektu apstiprināšana;

g) tā pārejas posma pārvaldība, kas sākas dienā, kad stājas spēkā Direktīva 2004/50/EK, un beidzas, kad publicē SITS, ietverot 36. pantā minētās atsauces sistēmas pieņemšanu.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

VIII NODAĻA

TĪKLU UN RITEKĻU REĢISTRI

4232. pants

Ritekļu numurēšanas sistēma

1. Katram riteklim, kas nodots ekspluatācijā Kopienas  Savienības  dzelzceļa sistēmā, ir Eiropas ritekļa numurs (EVN), ko tam piešķir ð valsts drošības iestāde, kuras kompetencē ir attiecīgā teritorija, pirms ritekli nodod ekspluatācijā pirmo reizi ï , pirmo reizi piešķirot ekspluatācijas atļauju.

ê 2008/57/EK

2. Pirmās atļaujas pieteikuma iesniedzējs atbild arī par attiecīgā ritekļa marķēšanu ar tam piešķirto EVN.

ò jauns

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas izmanto ritekli, nodrošina, ka riteklis ir marķēts ar tam piešķirto EVN.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

3. EVN sīki apraksta  aprakstīts  ð Lēmumā 2007/756/EK ï SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību.

ê 2008/57/EK

ð jauns

4. Riteklim piešķir EVN tikai vienu reizi, ja vien ð Lēmumā 2007/756/EK ï SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību nav norādīts citādi.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

5. Neskarot 1. punktu, attiecībā uz ritekļiem, kas tiek izmantoti vai ko paredzēts izmantot pārvadājumiem no vai uz trešām valstīm, kurās sliežu  ceļa  platums atšķiras no platuma galvenajā dzelzceļa tīklā Kopienā  Savienībā , dalībvalstis drīkst ļaut ekspluatēt ritekļus, kas skaidri identificēti saskaņā ar atšķirīgu kodēšanas sistēmu.

ê 2008/57/EK

ð jauns

4333. pants

Valsts ritekļu reģistri

1. Katrā dalībvalstī ir visu to dzelzceļa ritekļu reģistrs, kas ir atļauti ð nodoti ekspluatācijā ï tās teritorijā. Reģistrs atbilst šādiem kritērijiem:

a) tas atbilst 2. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām;

b) ierakstus tajā veic un atjaunina no jebkāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma neatkarīga iestāde;

ê 2008/57/EK (pielāgots)

c) tas ir pieejams  valsts  drošības iestādēm un izmeklēšanas iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas […/… par dzelzceļu drošību] 2004/49/EK 16. un 21. pantu; atbildot uz likumīgām prasībām, tam jābūt pieejamam arī reglamentējošām  regulatīvajām  iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu 30 , 55. un 56. pantā Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā, un Aģentūrai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūrasu pārvaldītājiem, kā arī personām/organizācijām, kas ritekļus reģistrē vai kas norādītas reģistrā.

ê 2008/57/EK

2. Kopīgās reģistra specifikācijas jāpieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru un pamatojoties uz aģentūras sagatavoto specifikāciju projektu. Specifikāciju projektā ietver: saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko uzbūvi, izmantošanas veidu, ietverot datu apmaiņas pasākumu, un noteikumus par datu ievadi un apspriedēm.

ò jauns

2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem kopīgās specifikācijas attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu, tostarp datu apmaiņas kārtību, un noteikumiem par datu ievadi un apskati valstu ritekļu reģistros. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2008/57/EK

Par katru ritekli reģistrā ir vismaz šāda informācija:

a)EVN;

b) atsauces uz “EK” verificēšanas deklarācijām un to izdevēju iestādi;

c) atsauces uz 34. pantā minēto Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistru;

d) ritekļa īpašnieka un apsaimniekotāja identifikācija;

e) ritekļa izmantošanas ierobežojumi;

f) par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

3. Reģistrācijas turētājs nekavējoties ziņo dalībvalsts  valsts drošības  iestādei  dalībvalstī , kurā riteklis tika ð nodots ekspluatācijā ï reģistrēts, par jebkādiem grozījumiem, kas veikti valsts ritekļu reģistrā, par ritekļa izjaukšanu vai par lēmumu to vairs nereģistrēt.

ê 2008/57/EK

ð jauns

4. Ja valstu ritekļu reģistri nav saistīti, katra dalībvalsts atjaunina savu reģistru ar grozījumiem, ko cita dalībvalsts saistībā ar attiecīgajiem datiem ir izdarījusi savā reģistrā.

5. Attiecībā uz ritekļiem, kas pirmo reizi nodoti ekspluatācijā trešā valstī un kam ð pēc tam nodoti ekspluatācijā ï dalībvalstī ir piešķirta ekspluatācijas atļauja tās teritorijā, šī dalībvalsts nodrošina, ka 2. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos datus ð par ritekli ï var iegūt no valsts ritekļu reģistra ð vai izmantojot starptautiskā nolīgumā noteiktu kārtību ï . Datus, kas minēti 2. punkta f) apakšpunktā, var aizvietot ar drošības būtiskākajiem datiem, kas attiecas uz apkopes grafiku.

4434. pants

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

Apstiprināto ritekļu tipu  Atļauju laist tirgū ritekļa tipu  Eiropas reģistrs

ê 2008/57/EK

ð jauns

1. Aģentūra izveido un uztur tādu ritekļu tipu reģistru, ð kurā norādītas atļaujas laist tirgū ritekļa tipu, kas piešķirtas saskaņā ar 22. pantu ï kuru ekspluatāciju Kopienas dzelzceļa tīklā apstiprinājušas dalībvalstis. Reģistrs atbilst šādiem kritērijiem:

a) tas ir publisks, un ikviens tam var piekļūt elektroniski;

b) tas atbilst 34. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām;

c) tas ir saistīts ar visiem valsts ritekļu reģistriem.

ò jauns

2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem kopīgās specifikācijas attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati reģistrā, kurā norādītas atļaujas laist tirgū ritekļa tipu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2008/57/EK

2. Reģistrā par katru ritekļa tipu ietverti šādi dati:

a) ritekļa tipa tehniskais raksturojums, kā noteikts attiecīgajā SITS;

b) ražotāja nosaukums;

c) datumi, atsauces uz visām atļaujām, kas piešķirtas šāda veida ritekļiem, un dalībvalstis, kas tās ir izdevušas, tostarp visi ierobežojumi un atļauju atcelšana.

3. Kad tipa apstiprinājums kādā dalībvalstī ir piešķirts, grozīts, atlikts vai atcelts, šīs dalībvalsts valsts drošības iestāde par to informē aģentūru, lai tā varētu atjaunināt reģistra datus.

4. Kopīgās reģistra specifikācijas jāpieņem saskaņā ar 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru un pamatojoties uz aģentūras sagatavoto specifikāciju projektu. Šo specifikāciju projektos norāda saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko uzbūvi, izmantošanas veidu un noteikumus par datu ievadi un meklēšanu.

4535. pants

Infrastruktūras reģistrs

ò jauns

1.Katra dalībvalsts publicē infrastruktūras reģistru, kurā norādītas tīkla parametru vērtības katrai attiecīgajai apakšsistēmai vai apakšsistēmas daļai.

2.Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību, infrastruktūras reģistrā norādītās parametru vērtības izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas atļaujā ritekli laist tirgū.

3.Infrastruktūras reģistrā var izvirzīt stacionāro iekārtu izmantošanas nosacījumus un noteikt citus ierobežojumus.

4.Katra dalībvalsts atjaunina infrastruktūras reģistru saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2011/633/ES.

5.Infrastruktūras reģistru var arī apvienot ar citiem reģistriem, piemēram pieejamības reģistru.

6.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem kopīgās specifikācijas attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati infrastruktūras reģistrā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2008/57/EK

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka, pamatojoties uz 2. punktā minēto pārskatīšanas ciklu, publicē un papildina infrastruktūras reģistru. Šajā reģistrā norāda katras iekļautas apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes (piemēram, pamatparametrus) un to atbilstību pazīmēm, kas noteiktas saskaņā ar piemērojamām SITS. Šim nolūkam katrā SITS precīzi norāda, kādai informācijai jābūt iekļautai infrastruktūras reģistrā.

2. Aģentūra izstrādā projektu specifikācijām par minētā reģistra izkārtojumu un formātu, kā arī datu atjaunināšanas periodiskumu un lietošanas veidu, ņemot vērā atbilstīgu pārejas periodu infrastruktūrām, kas nodotas ekspluatācijā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija apstiprina specifikācijas saskaņā ar 29. panta 3. punktā noteikto procedūru.

IX NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

36. pants

Atsauces sistēmu projekts

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 3. un 12. pantu Aģentūra, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 3. punktu, izstrādā profesionālo tehnisko dokumentāciju un attiecīgo starptautisko nolīgumu tekstus, tehnisko noteikumu atsauces sistēmas projektu, nodrošinot to tīklu un ritekļu savstarpēju izmantojamību pašreizējā apmērā, kuras ietvers šīs direktīvas darbības jomā, kā noteikts šīs direktīvas 1. pantā. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem īstenošanas ieteikumus saskaņā ar šīs direktīvas 29. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2. Pēc minētās atsauces sistēmas ieviešanas dalībvalstis informē Komisiju par saviem nodomiem ieviest jebkurus valsts noteikumus vai izstrādāt savā teritorijā jebkuru projektu, kas paredz atkāpes no atsauces sistēmas normatīviem.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

VIIIX NODAĻA

PĀREJAS UN  NOBEIGUMA NOTEIKUMI

ò jauns

46. pants

Deleģēšana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt 4. panta 2. punktā un 5. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 4. panta 2. punktā un 5. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 5. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

47. pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ tiek izmantota steidzamības procedūra.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 46. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija, saņēmusi Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus, aktu nekavējoties atceļ.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

4829. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 21. pantu (turpmāk – "komiteja"). ðMinētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. ï

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro ð Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu ï Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro ð Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu ï Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ò jauns

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu.

ê 2008/57/EK

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu, un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

30. pants

Papildu uzdevumi

1. Komisija var iesniegt komitejai apspriešanai visus ar šīs direktīvas īstenošanu saistītos jautājumus.

2. Komiteja var apspriest visus ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību saistītos jautājumus, arī jautājumus, kas attiecas uz dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību Kopienas iekšienē un trešo valstu dzelzceļu sistēmā.

3. Pasākumus, ar ko paredzēts grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, kas attiecas uz II līdz IX pielikuma pielāgojumiem, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 29. panta 4. punktā.

4. Vajadzības gadījumā komiteja var izveidot darba grupas, kas palīdz veikt tās uzdevumus, jo īpaši – lai koordinētu paziņotās iestādes.

ê 2008/57/EK

ð jauns

4937. pants

Motivācija

Jebkurā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar šo direktīvu un skar savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai, dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu pārbaudi vai jebkurā lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 67., 12., 1114. un 1619. pantu, iekļauj tā detalizētu pamatojumu. Par tiem, cik vien drīz iespējams, paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaikus norādot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī termiņus šo līdzekļu piemērošanai.

5039. pants

Ziņojumi un informācija

1. Komisija reizi trijos gados un pirmoreiz ð trīs gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas ï 2011. gada 19. jūlijā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas paveikts, nodrošinot dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību. Šajā ziņojumā ietver arī 79. pantā izklāstīto gadījumu ð un V nodaļas piemērošanas ï analīzi.

2. Līdz 2013. gada 19. jūlijam Komisija publicē pārskatu, iekļaujot tajā V nodaļas piemērošanas analīzi un uzlabojumus, kādi sasniegti attiecībā uz dzelzceļa ritekļu savstarpējo atzīšanu saistībā ar pieprasījumu izskatīšanas ilgumu un izmaksām. Attiecīgā gadījumā pārskatā novērtē ietekmi, kāda ir dažādiem turpmākiem procedūru vienkāršošanas variantiem saistībā ar ritekļu apstiprināšanu. Šādā gadījumā tiek analizētas vairākas valsts drošības iestāžu un Aģentūras sadarbības iespējas.

ê 2008/57/EK

32. Aģentūra izstrādā un periodiski pilnveido mehānismu, ar kura palīdzību var sastādīt dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības pārskatu pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma. Šajā mehānismā izmanto ziņas, kas ir ietvertas VII nodaļā 33., 34. un 35. pantā paredzētajos reģistros.

ò jauns

51. pants

Pārejas režīms ritekļu nodošanai ekspluatācijā

1. Dalībvalstis līdz [diviem gadiem pēc spēkā stāšanās dienas] var turpināt piemērot Direktīvas 2008/57/EK V nodaļā paredzētos noteikumus.

2. Ritekļu ekspluatācijas atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, tostarp atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši RIC (Regolamento Internazionale Carrozze) un RIV (Regolamento Internazionale Veicoli), paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kuriem atļaujas piešķirtas.

3. Ritekļiem, kurus atļauts nodot ekspluatācijā saskaņā ar 1. un 2. punktu, jāsaņem atļauja ritekli laist tirgū, lai tos varētu izmantot tīklā vai vairākos tīklos, uz ko neattiecas to atļauja. Uz nodošanu ekspluatācijā šajos papildu tīklos attiecas 21. panta noteikumi.

52. pants

Citi pārejas noteikumi

Direktīvas 2008/57/EK IV, V, VI, VII un IX pielikumu piemēro līdz šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, 14. panta 8. punktā, 15. panta 7. punktā un 7. panta 3. punktā minēto attiecīgo īstenošanas aktu piemērošanas dienai.

53. pants

Aģentūras ieteikumi un atzinumi

Aģentūra sniedz ieteikumus un atzinumus saskaņā ar Regulas …/… [Aģentūras regula] 15. pantu šīs direktīvas piemērošanas vajadzībām. Šie ieteikumi un atzinumi būs pamats jebkādam Savienības pasākumam, ko pieņems saskaņā ar šo direktīvu.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

5438. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz ð [diviem gadiem pēc spēkā stāšanās dienas] ï 2010. gada 19. jūlijam izpildītu prasības, kas norādītas 1. pantā, 2. pantā, 4. panta 2. punktā, 5. panta 2., 5., 6. un 8. punktā, 6. panta 1., 2., 3., 9. un 10. punktā, 7., 8. un 9. pantā, 11. panta 4. un 5. punktā, 12. pantā, 13. panta 5. punktā, 15., 16. un 17. pantā, 18. panta 1., 2., 4. un 5. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. līdz 27. pantā, 28. panta 4. un 6. punktā, 32. līdz 35. pantā ð 1. un 2. pantā, 7. panta 1. līdz 4. punktā, 11. panta 1. punktā, 13. pantā, 14. panta 1. līdz 7. punktā, 15. panta 1. līdz 6. punktā, 17. līdz 21. pantā, 22. panta 3. līdz 7. punktā, 23. līdz 36. pantā, 37. panta 2. punktā, 38. un 39. pantā, 41. līdz 43. pantā, 45. panta 1. līdz 5. punktā, 51. pantā un I līdz III pielikumā ï . Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu ð un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Atbilstības tabulas vajadzīgas, lai visas iesaistītās personas varētu skaidri identificēt attiecīgos noteikumus, kas valsts mērogā piemērojami šīs direktīvas īstenošanai. ï

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.  Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce  un kā formulējama šāda norāde  .

ê 2008/57/EK

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

23. Šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas saistības, kas ietvertas  13. pantā, 14. panta 1. līdz 7. punktā, 15. panta 1. līdz 6. punktā, 17. līdz 21. pantā, 42. un 43. pantā, 45. panta 1. līdz 5. punktā un 51. pantā  IV, V, VII un VIII nodaļā, neattiecas uz Kipras Republiku un Maltas Republiku, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļa sistēma.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

Tomēr, tiklīdz publisks vai privāts subjekts iesniedz dzelzceļa izbūves oficiālu pieteikumu, kurā paredzēta viena vai vairāku dzelzceļa uzņēmumu darbība, attiecīgās dalībvalstis ievieš tiesību aktus, ar kuriem īsteno pirmajā daļā minēto nodaļu  pantu  noteikumus viena gada laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

5540. pants

Atcelšana

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

Direktīvuas 96/48/EK un 2001/16/EK 2008/57/EK  , kurā grozījumi izdarīti ar IVIX pielikuma A daļā norādītajām direktīvām,  atceļ ð [pēc diviem gadiem no spēkā stāšanās dienas] ï no 2010. gada 19. jūlija, neskarot dalībvalstu pienākumu attiecībā uz termiņu minēto  IVIX pielikuma B daļā norādīto  direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VXI pielikumā.

Direktīvas 2004/49/EK 14. pantu atceļ no 2008. gada 19. jūlija.

5641. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ò jauns

Direktīvas 3. līdz 10. pantu, 11. panta 2., 3. un 4. punktu un 12. un 16. pantu piemēro no [divi gadi pēc spēkā stāšanās dienas].

ê 2008/57/EK

5742. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

ê 2008/57/EK (pielāgots)

ð jauns

I PIELIKUMS

ðSavienības dzelzceļu sistēmas elementi ï PIEMĒROŠANAS JOMA

1. Eiropas parasto dzelzceļu sistēma

1.1. Tīkls

Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas tīkls ir Eiropas transporta tīkla parastās līnijas, kas minētas Lēmumā Nr. 1692/96/EK.

Šajā direktīvā šo  Savienības  tīklu  veido  var iedalīt šādās kategorijās:

–īpaši būvētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas ātrumam, kurš parasti ir 250 km/h vai lielāks, 

–īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas ātrumam ap 200 km/h, 

–īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas ar topogrāfijas, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurām ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parasto tīklu, līnijas staciju šķērsošanai, piebrauktuves galapunktiem, depo un citi posmi, kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parasto ātrumu, 

–pasažieru pārvadājumiem paredzētās  parastās  līnijas,

–jauktai satiksmei (pasažieru un kravu pārvadājumiem) paredzētās  parastās  līnijas,

–parastās  līnijas, kas  paredzētas  īpaši izbūvētas vai modernizētas kravu pārvadājumiem,

ê 2008/57/EK (pielāgots)

–pasažieru pārvadājumu mezgli,

–kravu pārvadājumu mezgli, ietverot kombinētās satiksmes termināļus,

–iepriekšminētos elementus savienojošās līnijas.

Šajā tīklā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas: datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem šajā tīklā, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

1.2. Ritekļi

ê 2008/57/EK

ð jauns

ðŠajā direktīvā Savienības dzelzceļa ritekļi ï Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā ir visu veidu ritekļi, kas var pārvietoties visā Eiropas parasto dzelzceļu ð Savienības ï tīklā vai tā daļā, tostarp:

ò jauns

–lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, tostarp dīzeļlokomotīves vai elektrolokomotīves, pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni, pasažieru vagoni,

–kravas vagoni, arī kravas automobiļu pārvadāšanai paredzētie ritekļi,

–specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas.

Katru no iepriekšminētajām kategorijām var iedalīt šādi:

–starptautiskai satiksmei izmantojami ritekļi,

–iekšzemes pārvadājumiem izmantojami ritekļi.

SITS norāda prasības, ar ko nodrošina šo ritekļu drošu ekspluatāciju dažādu kategoriju līnijās.

ê 2008/57/EK

–ātrgaitas ritekļi, kas paredzēti satiksmei ar kustības ātrumu vismaz 250 km/h līnijās, kuras īpaši būvētas ātrvilcienu satiksmei un kurās attiecīgos apstākļos iespējama vilcienu kustība ar ātrumu, kas pārsniedz 300 km/h,

–ātrgaitas ritekļi, kas paredzēti satiksmei ar kustības ātrumu aptuveni 200 km/h īpaši izbūvētās vai modernizētās ātrgaitas līnijās, ja tas atbilst šo līniju tehniskajiem rādītājiem,

–dīzeļvilcieni un elektrovilcieni,

–dīzeļlokomotīves un elektrolokomotīves,

–pasažieru vagoni,

–kravas vagoni, arī kravas automobiļu pārvadājumiem paredzētie ritekļi.

Ritekļi var būt arī infrastruktūras būvei un apkopei paredzētās mobilās iekārtas.

Visas iepriekšminētās kategorijas var iedalīt šādi:

–starptautiskai satiksmei izmantojamie ritekļi,

–iekšzemes pārvadājumiem izmantojamie ritekļi.

Ritekļiem, kurus paredzēts izmantot ar maksimālo ātrumu, kas mazāks par 200 km/h, un kuri varētu pārvietoties pa ātrgaitas tīklu, SITS nosaka ritekļu drošas darbības prasības ātrgaitas tīklos.

2. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma

2.1. Tīkls

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas tīkls ir Eiropas transporta tīkla ātrgaitas līnijas, kas norādītas Lēmumā Nr. 1692/96/EK.

Ātrgaitas līnijas ir šādas:

–īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu, kas ir 250 km/h vai lielāks,

–īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu, kas ir aptuveni 200 km/h,

–īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kurām topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides nosacījumu dēļ ir īpašas pazīmes un kurās ātrums jāpielāgo katrā atsevišķā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parastajiem dzelzceļiem, līnijas staciju šķērsošanai, līnijas piebraukšanai pie galapunktiem un depo, kā arī citi posmi, kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parastā ritošā sastāva ātrumu.

Šajā tīklā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas, datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pārvadājumiem šajās līnijās, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

2.2. Ritekļi

Eiropas ātrgaitas vilcienu sistēmā ir ritekļi, kas paredzēti satiksmei:

–ar kustības ātrumu vismaz 250 km/h līnijās, kuras īpaši būvētas ātrvilcienu satiksmei un kurās attiecīgos apstākļos iespējama vilcienu kustība ar ātrumu, kas pārsniedz 300 km/h,

–vai ar kustības ātrumu aptuveni 200 km/h līnijās, kas minētas 2.1. iedaļā, ja tas atbilst šo līniju tehniskajiem rādītājiem.

Turklāt ritekļi, kurus paredzēts izmantot ar maksimālo ātrumu, kas mazāks par 200 km/h, un kuri varētu pārvietoties pa visu Eiropas ātrgaitas tīklu vai tā daļu – ja tie ir savietojami ar šā tīkla darbības līmeņiem –, atbilst prasībām, ar ko nodrošina drošu darbību šajā tīklā. Lai to panāktu, parastu ritekļu SITS noteiks arī parastu ritekļu drošas darbības prasības ātrgaitas tīklos.

3. Dzelzceļu sistēmas saderība

Dzelzceļa transporta pakalpojumu kvalitāte Eiropā ir atkarīga, cita starpā no tīkla (plašākā nozīmē, t. i., visu attiecīgo apakšsistēmu stacionāro daļu) raksturlielumu saderības ar ritekļu raksturlielumiem (ietverot visu attiecīgo apakšsistēmu aprīkojuma sastāvdaļas). Pārvadājumu efektivitāte, drošība, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas ir atkarīgas no šīs saderības.

4. Piemērošanas jomas paplašināšana

4.1. Tīklu un ritekļu iedalījums apakškategorijās

SITS darbības joma tiek pakāpeniski paplašināta, lai aptvertu visu dzelzceļa sistēmu, kā minēts 1. panta 4. punktā. Lai nodrošinātu rentablu savstarpēju izmantojamību, vajadzības gadījumā jāizstrādā visu šajā pielikumā minētā tīkla un ritekļu kategoriju iedalījums apakškategorijās. Vajadzības gadījumā 5. panta 3. punktā minētās funkcionālās un tehniskās specifikācijas dažādām apakškategorijām var būt atšķirīgas.

4.2. Izmaksu kontrole

Veicot ierosināto pasākumu izmaksu un labumu analīzi, ņem vērā arī šādus faktorus:

–ierosinātā pasākuma izmaksas,

–savstarpējai izmantojamībai radītais labums, ko gūst, darbības jomā ietverot īpašas tīklu un ritekļu apakškategorijas,

–kapitālizdevumu un maksājumu samazināšanās apjomradīti ietaupījumi ritekļu labākas izmantošanas dēļ,

–investīciju un apkopes/ekspluatācijas izmaksu samazināšanās, palielinoties konkurencei starp ražotājiem un tehniskās apkopes uzņēmumiem,

–labvēlīga ietekme uz vidi, ko rada dzelzceļu sistēmas tehniskie uzlabojumi,

–ekspluatācijas drošības palielināšanās.

Turklāt šajā novērtējumā norāda iespējamo ietekmi uz visiem iesaistītajiem uzņēmējiem un ekonomikas subjektiem.

ê 2011/18/ES Art. 1 and Annex I

II PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

1. Apakšsistēmu saraksts

Šajā direktīvā dzelzceļu veidojošo sistēmu var iedalīt šādās apakšsistēmās:

a) strukturālais iedalījums:

–infrastruktūra,

–energoapgāde,

–vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas,

–vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas,

–ritošais sastāvs;

b) funkcionālais iedalījums:

–satiksmes nodrošināšana un vadība,

–tehniskā apkope,

–telemātikas lietojumi pasažieru un kravu pārvadājumiem.

2. Apakšsistēmu apraksts

Izstrādājot attiecīgās SITS projektu, Aģentūra piedāvā ar savstarpēju izmantojamību saistīto komponentu un jautājumu sarakstu katrai apakšsistēmai vai apakšsistēmas daļai. Neskarot ar savstarpēju izmantojamību saistīto jautājumu un komponentu izvēli vai secību, kādā tiem tiks izstrādātas SITS, apakšsistēmas ietver šādus elementus.

2.1. Infrastruktūra

ê 2011/18/ES Art. 1 and Annex I (pielāgots)

Sliežu ceļi, pārmijas, inženierbūves (tilti, tuneļi u.c.),  ar dzelzceļu saistīti staciju komponenti (tostarp ieejas, peroni, piekļuves zonas, apkalpošanas telpas, tualetes un informācijas sistēmas, kā arī to pieejamības aspekti attiecībā uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti)  staciju infrastruktūra (peroni, pieejas zonas, ietverot aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām u.c.), drošības līdzekļi un aizsarglīdzekļi.

ê 2011/18/ES Art. 1 and Annex I (pielāgots)

ð jauns

2.2. Energoapgāde

Elektrifikācijas sistēma, tostarp kontaktstrāvas līnijas un elektroenerģijas patēriņa mērīšanas sistēmas stacionārās lauka iekārtas.

2.3. Vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas

Visas stacionārās lauka iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un vadītu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu.

2.4. Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas

Visas borta iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un vadītu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu.

2.5. Satiksmes nodrošināšana un vadība

Darba paņēmieni un pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, it sevišķi ietverot vilcienu sastāvu veidošanu un vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.

Profesionālā kvalifikācija, kas var būt nepieciešama ð jebkādu dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanai ï pārrobežu pārvadājumu veikšanai.

2.6. Telemātikas lietojumi

Saskaņā ar I pielikumu šo apakšsistēmu veido divi elementi:

a) lietojumi pasažieru pārvadājumiem, ietverot sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un tā laikā, rezervācijas un maksājumu sistēmas, bagāžas pārzināšanu un pārsēšanās saskaņošanu starp vilcieniem un ar citiem transporta veidiem;

b) lietojumi kravu pārvadājumiem, ietverot informācijas sistēmas (kravu un vilcienu uzraudzība reāllaikā), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, rezervācijas, maksājumu un rēķinu sagatavošanas sistēmas, vilcienu kustības saskaņošanu ar citiem transporta veidiem un elektronisko pavaddokumentu sagatavošanu.

2.7. Ritošais sastāvs

Struktūra, jebkura vilcienu aprīkojuma vadības nodrošināšanas sistēma, strāvas padeves ierīces, vilces un enerģijas pārveides ierīces, borta iekārtas elektroenerģijas patēriņa mērīšanai, bremžu un sakabes mehānisms, ritošā daļa (ratiņi, asis u.c.), piekare, durvis, cilvēka un mašīnas saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, ietverot  pieejamības aspektus attiecībā uz  aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām  un personām ar invaliditāti ), pasīvās vai aktīvās aizsardzības līdzekļi un piederumi pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

2.8. Tehniskā apkope

Darba paņēmieni, izmantojamais aprīkojums, loģistikas centri tehniskās apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vajadzīgo darbību.

ê 2008/57/EK

III PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

1. Vispārīgas prasības

1.1. Drošība

1.1.1. No drošības viedokļa būtisko komponentu, un jo īpaši vilciena kustībā iesaistīto komponentu, konstrukcijai, uzbūvei, tehniskajai apkopei un pārraudzībai jābūt tādai, lai garantētu drošību apmērā, kas atbilst dzelzceļu tīklam izvirzītajiem mērķiem, arī nelabvēlīgos darbības apstākļos.

1.1.2. Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā. Bremzēšanas iekārtu parametriem jānodrošina iespēja apstāties attiecīgajā bremzēšanas ceļa garumā maksimālajā atļautajā ātrumā.

1.1.3. Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze, kas noteikta to ekspluatācijas laikam. Nejaušu defektu ietekme uz drošību attiecīgi jāierobežo.

1.1.4. Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu ģenerēšanas, izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā.

1.1.5. Visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, bet ne saskaņā ar rakstiskiem norādījumiem.

1.2. Drošums un darbgatavība

Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi novērtē tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.

1.3. Veselības aizsardzība

1.3.1. Materiālus, kas, ņemot vērā to izmantošanas veidu, iespējami var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļu infrastruktūrā.

1.3.2. Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4. Vides aizsardzība

ê 2008/57/EK (pielāgots)

1.4.1. Dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas  Savienības  noteikumiem.

ê 2008/57/EK

1.4.2. Vilcienos un infrastruktūrā izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu emisija, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.3. Ritošais sastāvs un elektroapgādes sistēmas jāprojektē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un valsts vai privātiem tīkliem, kuros tās varētu radīt traucējumus.

1.4.4. Ekspluatējot dzelzceļu sistēmu, jāievēro esošie trokšņa ierobežošanas noteikumi.

1.4.5. Dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.

1.5. Tehniskā savietojamība

Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savietojamiem savā starpā, kā arī savietojamiem ar dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem.

Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās savietojamību nākotnē.

2. Īpašas prasības pret katru apakšsistēmu

2.1. Infrastruktūra

2.1.1. Drošība

Jāveic piemēroti pasākumi, kas liedz pieeju iekārtām vai nepieļauj patvaļīgu iekļūšanu tajās.

Jāveic pasākumi, kas mazina cilvēku apdraudējumu, jo īpaši – vilcieniem braucot cauri stacijām.

Publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (noturīgums, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija, peroni utt.).

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas paredz īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos un viaduktos.

2.2. Enerģijas apgāde

2.2.1. Drošība

Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt vilcienu vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, apkārtējo iedzīvotāju un trešo personu) drošību.

2.2.2. Vides aizsardzība

Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz noteiktās robežas.

2.2.3. Tehniskā savietojamība

Izmantojamām elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmām:

–jānodrošina vilcieniem noteiktie jaudas rādītāji,

–elektriskās energoapgādes sistēmām jābūt savietojamām ar vilcienos uzstādītajiem strāvas noņēmējiem.

2.3. Vilcienu vadības nodrošināšana un signalizācija

2.3.1. Drošība

Izmantojamām vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtām un darba paņēmieniem jānodrošina vilcienu kustības drošības līmenis, kas atbilst tīkla izveides mērķiem. Vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmām jānodrošina vilcienu bezavārijas kustība arī nelabvēlīgos apstākļos.

2.3.2. Tehniskā savietojamība

Visiem jauniem infrastruktūras objektiem un jaunam ritošajam sastāvam, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, jābūt piemērotiem šai sistēmai.

Vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas aprīkojumam, kas uzstādīts vilciena mašīnista kabīnē, jānodrošina normāla darbība visā dzelzceļu sistēmā iepriekš noteiktos apstākļos.

2.4. Ritošais sastāvs

2.4.1. Drošība

Ritošā sastāva konstrukcijām un vagonu savienojumu konstrukcijām jābūt projektētām tā, lai aizsargātu pasažieru kupejas un vadītāja nodalījumu sadursmes gadījumā vai gadījumā, ja vilciens noskrien no sliedēm.

Elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību.

Bremžu iekārtām un pieliktajam spiedspēkam jābūt saderīgam ar sliežu, inženierbūvju un signalizācijas sistēmu konstrukciju.

Jāveic pasākumi, kas liedz piekļuvi sastāvdaļām, kuras ir zem sprieguma, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai.

Jābūt ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem informēt mašīnistu un vilciena personālam sazināties ar viņu.

Ieejas durvīm jābūt aprīkotām ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību.

Jābūt avārijas izejām ar attiecīgu uzrakstu.

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas paredz īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos.

Vilcienos obligāti jābūt pietiekamas intensitātes un ilguma avārijas apgaismojumam.

Vilcieni jāaprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilciena personālam kalpo kā saziņas līdzeklis ar pasažieriem.

2.4.2. Drošums un darbgatavība

Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūvei jābūt tādai, kas ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamajam aprīkojumam.

2.4.3. Tehniskā savietojamība

Elektroiekārtām jābūt savietojamām ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu ekspluatāciju.

Elektriskās vilces gadījumā strāvas noņēmēju parametriem jābūt tādiem, kas nodrošina vilcienu kustību, izmantojot dzelzceļu sistēmas energoapgādes sistēmas.

Ritošā sastāva parametriem jābūt tādiem, kas ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur to paredzēts izmantot, ņemot vērā attiecīgos klimata apstākļus.

2.4.4. Kontrole

Vilcieniem jābūt aprīkotiem ar reģistrācijas iekārtu. Ar šo iekārtu savāktajiem datiem un informācijas apstrādei jābūt saskaņotai.

2.5. Tehniskā apkope

2.5.1. Veselības aizsardzība un drošība

Apkopes centru tehniskajām iekārtām un izmantojamajiem darba paņēmieniem jāgarantē apakšsistēmu droša ekspluatācija, un tie nedrīkst apdraudēt veselību un drošību.

2.5.2. Vides aizsardzība

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst pārsniegt pieļaujamo traucējumu līmeni attiecībā uz vidi.

2.5.3. Tehniskā savietojamība

Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtām jānodrošina drošības, higiēnas un komforta darbību veikšana jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas.

2.6. Satiksmes nodrošināšana un vadība

2.6.1. Drošība

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilciena personāla un kontroles centru personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.

Tehniskās apkopes darbībām un to biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.

2.6.2. Drošums un darbgatavība

Tehniskās apkopes operācijām un to biežumam, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas drošuma un darbgatavības līmeni.

2.6.3. Tehniskā savietojamība

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilciena personāla un dispečeru kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.

2.7. Telemātikas lietojumi pasažieru un kravu pārvadājumiem

2.7.1. Tehniskā savietojamība

Pamatprasības attiecībā uz telemātikas izmantošanu garantē pasažieriem un preču pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus, piemēram, tehniskās savietojamības ziņā.

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu:

–to, ka datubāzes, programmatūru un datu pārraides protokolus izstrādā tā, lai būtu iespējama maksimāla savstarpēja datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņa starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem,

–lietotājiem ērtu pieeju informācijai.

2.7.2. Drošums un darbgatavība

Šo datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, atjaunināšanas un uzturēšanas paņēmieniem jāgarantē šo sistēmu efektivitāte un pakalpojumu kvalitāte.

2.7.3. Veselības aizsardzība

Šo sistēmu un lietotāju saskarnēm jāatbilst obligātajiem ergonomikas un veselības aizsardzības normatīviem.

2.7.4. Drošība

Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, jāievēro atbilstīgas prasības attiecībā uz godprātību un drošumu.

ê 2008/57/EK

IV PIELIKUMS

"EK" DEKLARĀCIJA PAR SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBU UN PIEMĒROTĪBU LIETOŠANAI

1. Savstarpējas izmantojamības komponenti

“EK” deklarācija attiecas uz 3. pantā minētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri saistīti ar dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību. Šie savstarpējas izmantojamības komponenti var būt šādi:

1.1. Vispārēji komponenti

Šādi komponenti ir atrodami ne tikai dzelzceļu sistēmā, un tos var izmantot citās nozarēs.

1.2. Vispārēji komponenti ar īpašiem parametriem

Šādi komponenti ir atrodami ne tikai dzelzceļu sistēmā, bet, kad tos izmanto dzelzceļu vajadzībām, tiem jābūt ar īpašiem rādītājiem.

1.3. Īpaši komponenti

Šādus komponentus izmanto tikai dzelzceļu vajadzībām.

2. Piemērošanas joma

"EK" deklarācija apliecina:

–ka paziņotā iestāde vai iestādes ir izvērtējušas viena atsevišķi aplūkota savstarpējas izmantojamības komponenta faktisko atbilstību attiecīgajām tehniskajām specifikācijām vai

–ka paziņotā iestāde vai iestādes ir izvērtējušas viena savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, aplūkojot to kā dzelzceļa sastāvdaļu, jo īpaši – ja tas skar saskarnes, saistībā ar pārbaudāmajām (galvenokārt funkcionālajām) tehniskajām specifikācijām.

Veicot novērtējumu projektēšanas un ražošanas stadijā, pilnvarotās iestādes izmanto Lēmumā 93/465/EEK noteiktos moduļus saskaņā ar SITS minētajiem nosacījumiem.

3. "EK" deklarācijas saturs

"EK" atbilstības deklarācijai vai deklarācijai par piemērotību lietošanai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Šo deklarāciju raksta tajā pašā valodā kā lietošanas norādījumus un tajā iekļauj:

–atsauces uz direktīvu,

–ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarota pārstāvja vārdu vai nosaukumu un adresi (norāda juridisko nosaukumu un pilnu adresi, pilnvarotā pārstāvja gadījumā norāda arī ražotāja juridisko nosaukumu),

–savstarpējas izmantojamības komponenta aprakstu (marka, tips utt.),

–tās procedūras aprakstu, kuru ievēro, deklarējot atbilstību vai piemērotību lietošanai (13. pants),

–visus būtiskos raksturojumus, kuriem atbilst savstarpējas izmantojamības komponents, jo īpaši tā izmantošanas nosacījumus,

–tās paziņotās iestādes vai iestāžu nosaukumu, kas piedalījusies atbilstības vai piemērotības lietošanai noteikšanas procedūrā, kā arī pārbaudes sertifikāta datumu un, vajadzības gadījumā, sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumus,

–vajadzības gadījumā – atsauci uz Eiropas specifikācijām,

–ziņas par parakstītāju, kam piešķirtas pilnvaras uzņemties saistības ražotāja vai Kopienā reģistrēta ražotāja pilnvarota pārstāvja vārdā.

ê 2011/18/ES 1. pants un II pielikums

V PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJAS DEKLARĀCIJA

1. "EK" apakšsistēmu verifikācijas deklarācija

"EK" verifikācijas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt ar datumu un parakstu.

Minētās deklarācijas pamatā jābūt informācijai, kas gūta VI pielikuma 2. iedaļā noteiktajā “EK” apakšsistēmu verifikācijas procedūrā. Deklarāciju raksta tajā pašā valodā kā tehnisko dokumentāciju, un tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:

–atsauces uz direktīvu,

–līgumslēdzēja subjekta vai ražotāja, vai Eiropas Savienībā reģistrēta tā pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese (norāda firmu un pilnu adresi; pilnvarotā pārstāvja gadījumā norāda arī līgumslēdzēja subjekta vai ražotāja firmu),

ê 2011/18/ES 1. pants un II pielikums

–apakšsistēmas īss apraksts,

–tās paziņotās iestādes nosaukums un adrese, kas veikusi 18. pantā minēto "EK" verifikāciju,

–atsauces uz dokumentiem, kas iekļauti tehniskajā dokumentācijā,

–visi attiecīgie pagaidu vai galīgie noteikumi, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām, un jo īpaši, vajadzības gadījumā, visi ekspluatācijas ierobežojumi vai nosacījumi,

–ja tā ir pagaidu "EK" deklarācija, tās derīguma termiņš,

–ziņas par parakstītāju.

Ja VI pielikumā dota atsauce uz "EK" SVA deklarāciju, šai deklarācijai piemēro šīs iedaļas noteikumus.

2. Apakšsistēmu verifikācijas deklarācija valsts noteikumu gadījumā

Ja VI pielikumā dota atsauce uz apakšsistēmu verifikācijas deklarāciju valsts noteikumu gadījumā, minētajai deklarācijai mutatis mutandi piemēro 1. iedaļas noteikumus.

ê 2011/18/ES 1. pants un III pielikums

VI PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

1. VISPĀRĪGI PRINCIPI

Apakšsistēmas verifikācija ir procedūra, ar ko pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma:

–ir projektēta, būvēta un uzstādīta tā, lai tā atbilstu pamatprasībām, kas uz to attiecas, un

–to var atļaut nodot ekspluatācijā.

2. “EK” VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

2.1. Ievads

“EK” verifikācija ir procedūra, ar ko paziņotā iestāde pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma:

–atbilst attiecīgajai SITS vai attiecīgajām SITS,

–atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem.

2.2. Apakšsistēmas daļas un posmi

2.2.1. Starpposma verifikācijas atestācija (SVA)

Ja tas norādīts SITS vai, attiecīgā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs to pieprasījis, apakšsistēmu var sadalīt atsevišķās daļās vai pārbaudīt konkrētos verifikācijas procedūras posmos.

Starpposma verifikācijas atestācija (SVA) ir procedūra, ar ko paziņotā iestāde pārbauda un apliecina apakšsistēmas atsevišķu daļu vai konkrētu verifikācijas procedūras posmu atbilstību.

Katras SVA rezultātā pieteikuma iesniedzēja izvēlēta paziņotā iestāde izdod “EK” SVA sertifikātu, uz kura pamata savukārt attiecīgā gadījumā sagatavo “EK” SVA deklarāciju. SVA sertifikātā un SVA deklarācijā jādod atsauce uz SITS, atbilstība kurai vai kurām ir novērtēta.

2.2.2. Apakšsistēmas daļas

Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt SVA katrai daļai. Katru daļu pārbauda katrā posmā, kas raksturoti 2.2.3. iedaļā.

2.2.3. Verifikācijas procedūras posmi

Apakšsistēmu vai apakšsistēmas atsevišķas daļas pārbauda katrā no šādiem posmiem:

–vispārējā projektēšana,

–izveide: būve, it sevišķi ietverot inženiertehniskos darbus, ražošana, komponentu montāža un vispārējā regulēšana,

–galīgā testēšana.

Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt SVA projektēšanas posmā (tostarp tipa pārbaudes) un izveides posmā.

2.3. Verifikācijas sertifikāts

2.3.1. Par “EK” verifikāciju atbildīgā paziņotā iestāde izvērtē apakšsistēmas projektu, izveidi un galīgo testēšanu un sagatavo “EK” verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam, kurš savukārt sagatavo “EK” verifikācijas deklarāciju. “EK” verifikācijas sertifikātā jādod atsauce uz SITS, atbilstība kurai vai kurām ir novērtēta.

Ja nav novērtēta apakšsistēmas atbilstība visām attiecīgajām SITS (piemēram, atkāpes gadījumā vai gadījumā, ja SITS piemēro daļēji modernizācijai vai atjaunināšanai, SITS pārejas posmā vai īpašā gadījumā), “EK” sertifikātā dod precīzu atsauci uz SITS vai tās/to daļām, atbilstību kurām paziņotā iestāde “EK” verifikācijas procedūras gaitā nav pārbaudījusi.

2.3.2. Ja ir izdoti "EK" SVA sertifikāti, par apakšsistēmas "EK" verifikāciju atbildīgā paziņotā iestāde ņem vērā šos "EK" SVA sertifikātus, un pirms “EK” verifikācijas sertifikāta izdošanas tā:

–pārbauda, vai "EK" SVA sertifikāti pareizi aptver visas SITS attiecīgās prasības,

–pārbauda visus aspektus, ko neaptver "EK" SVA sertifikāti, un

–pārbauda visas apakšsistēmas galīgo testēšanu.

2.4. Tehniskā dokumentācija

Tehniskajā dokumentācijā, ko pievieno "EK" verifikācijas deklarācijai, jāiekļauj šāda informācija:

–ar projektu saistītais tehniskais raksturojums, tostarp izpildei vajadzīgie kopskata un detalizācijas rasējumi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas vadības ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu apraksts, ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentācija un cita informācija, kas attiecas konkrēto apakšsistēmu,

–apakšsistēmā iekļauto 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts,

–"EK" atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kas jāpievieno iepriekš minētajiem komponentiem saskaņā ar direktīvas 13. pantu, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm un to testu un pārbaužu protokolu kopijām, kurus paziņotās iestādes veikušas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām,

–“EK” SVA sertifikāts vai sertifikāti (ja ir) un šādā gadījumā attiecīgi “EK” SVA deklarācija vai deklarācijas, ko pievieno “EK” verifikācijas sertifikātam, tostarp paziņotās iestādes veiktās sertifikātu derīguma pārbaudes rezultāti,

–"EK" verifikācijas sertifikāts kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm, kuru parakstījusi par “EK” verifikāciju atbildīgā paziņotā iestāde un kurā norādīts, ka apakšsistēma atbilst attiecīgās SITS vai attiecīgo SITS prasībām, minot visas atrunas, kas atzīmētas šo darbu gaitā un vēl nav atsauktas; "EK" verifikācijas sertifikātam jāpievieno arī pārbaudes un audita protokoli, ko sagatavojusi tā pati iestāde, veicot savus pienākumus, kas noteikti 2.5.3. un 2.5.4. iedaļā.

–“EK” sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar citiem no Līguma izrietošiem tiesību aktiem,

–ja nepieciešama droša integrēšana saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 352/2009 31 , pieteikuma iesniedzējs tehniskajā dokumentācijā iekļauj novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgajām drošības metodēm, kas minētas Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punktā.

2.5. Uzraudzība

2.5.1. „EK” uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai apakšsistēmas izveides laikā tiktu izpildītas no tehniskās dokumentācijas izrietošās saistības.

2.5.2. Par ražošanas pārbaudi atbildīgajai paziņotajai iestādei jābūt pastāvīgai piekļuvei būvlaukumiem, ražošanas cehiem, noliktavām un, vajadzības gadījumā, rūpnieciskās ražošanas vai izmēģinājumu iekārtām, un vispār jebkurai teritorijai, kura tās darbiniekiem būtu jāapmeklē, veicot savus pienākumus. Paziņotajai iestādei jāsaņem no pieteikuma iesniedzēja visi šim nolūkam vajadzīgie dokumenti, jo īpaši apakšsistēmas īstenošanas plāni un tehniskā dokumentācija.

2.5.3. Par īstenošanas pārbaudi atbildīgajai paziņotajai iestādei regulāri jāveic auditi, lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgās SITS vai attiecīgo SITS prasībām. Tai jāiepazīstina ar revīzijas ziņojumiem personas, kas atbild par darbu izpildi. Tās pārstāvju klātbūtne var būt nepieciešama noteiktos celtniecības darbu posmos.

2.5.4. Turklāt paziņotās iestādes pārstāvji var apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas cehus bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā iestāde var veikt pilnu vai daļēju revīziju. Ar pārbaudes protokolu un, attiecīgā gadījumā, ar revīzijas ziņojumu tai jāiepazīstina personas, kas atbild par darbu izpildi.

2.5.5. Lai izsniegtu “EK” deklarāciju par piemērotību lietošanai, kā minēts IV pielikuma 2. sadaļā, paziņotajai iestādei ir iespēja uzraudzīt apakšsistēmu, kurā ir uzstādīts savstarpējās izmantojamības komponents, lai novērtētu – ja atbilstīgajā SITS ir šāda prasība – tās piemērotību lietošanai paredzētajā dzelzceļa vidē.

2.6. Dokumentu iesniegšana

Visa 2.4. punktā minētā dokumentācija jāglabā pieteikuma iesniedzējam kā dokumentācija, uz kuras pamata piešķirts "EK" SVA sertifikāts vai sertifikāti (ja ir), ko izdevusi par to atbildīgā paziņotā iestāde, vai kā dokumentācija, uz kuras pamata piešķirts verifikācijas sertifikāts, ko izdevusi paziņotā iestāde, kura atbild par apakšsistēmas "EK" verifikāciju. Dokumentācija jāpievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, ko pieteikuma iesniedzējs nosūta kompetentajai iestādei, kurai tas iesniedz ekspluatācijas atļaujas pieteikumu.

Vienu dokumentācijas eksemplāru pieteikuma iesniedzējs glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma to nosūta jebkurai citai dalībvalstij.

2.7. Publicēšana

Katra paziņotā iestāde regulāri publicē attiecīgo informāciju par:

–saņemtajiem "EK" verifikācijas un SVA pieprasījumiem,

–pieprasījumiem novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un/vai piemērotību lietošanai,

–izdotajiem vai atteiktajiem “EK” SVA sertifikātiem,

–izdotajiem vai atteiktajiem “EK” atbilstības sertifikātiem un/vai sertifikātiem par piemērotību lietošanai,

–izdotajiem vai atteiktajiem “EK” verifikācijas sertifikātiem.

2.8. Valoda

Dokumentācijai un sarakstei saistībā ar "EK" verifikācijas procedūru jābūt pieteikuma iesniedzēja reģistrācijas dalībvalsts ES oficiālajā valodā vai ES oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis pieteikuma iesniedzējs.

3. VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA VALSTS NOTEIKUMU GADĪJUMĀ

3.1. Ievads

Verifikācijas procedūra valsts noteikumu gadījumā ir procedūra, ar ko iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 17. panta 3. punktu (izraudzītā iestāde), pārbauda un apliecina apakšsistēmas atbilstību valsts noteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

3.2. Verifikācijas sertifikāts

Izraudzītā iestāde, kas atbild par verifikācijas procedūru valsts noteikumu gadījumā, sagatavo verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam.

Sertifikātā ietver precīzu atsauci uz valsts noteikumiem, atbilstību kuriem izraudzītā iestāde pārbaudījusi verifikācijas procesā, tostarp noteikumiem saistībā ar daļām, uz kurām attiecas atkāpe no SITS, modernizācija vai atjaunināšana.

Tādu valsts noteikumu gadījumā, kuri attiecas uz ritekli veidojošām apakšsistēmām, izraudzītā iestāde iedala sertifikātu divās daļās, vienā daļā ietverot atsauces uz valsts noteikumiem, kas precīzi attiecas uz ritekļa un konkrētā tīkla tehnisko savietojamību, bet otrā daļā – atsauces uz citiem valsts noteikumiem.

3.3. Tehniskā dokumentācija

Tehniskā dokumentācija, ko pievieno verifikācijas sertifikātam valsts noteikumu gadījumā, jāietver 2.4. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā, un tajā jāsniedz tehniskie dati, kas ir būtiski, lai novērtētu apakšsistēmas atbilstību valsts noteikumiem.

ê 2008/57/EK

VII PIELIKUMS

KONTROLĒJAMIE PARAMETRI TĀDU RITEKĻU NODOŠANAI EKSPLUATĀCIJĀ, KAS NEATBILST SITS, UN VALSTS NOTEIKUMU KLASIFICĒŠANA

ê 2009/131/EK 1. pants un pielikums

1. Parametru saraksts

1.1. Vispārējā dokumentācija

Vispārēja dokumentācija (ieskaitot informāciju par jauno, renovēto vai modernizēto ritekli un tā paredzēto lietojumu, konstrukciju, remontu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi, tehnisko dokumentāciju u. c.).

1.2. Konstrukcija un mehāniskās daļas

Ritekļu mehāniskā integritāte un saskarnes (ieskaitot vilces iekārtu un buferierīces, pārejas tiltiņus), ritekļa konstrukcijas un aprīkojuma (piemēram, sēdekļu) stiprība, pieļaujamā slodze, pasīvā drošība (ieskaitot iekšējo un ārējo drošumu, notiekot avārijai).

1.3. Savstarpējā mijiedarbība ar sliežu ceļu un gabarītu noteikšana

Mehāniskās saskarnes ar infrastruktūru (tostarp statiskās un dinamiskās īpašības, klīrensi un gabarīti, sliežu platums, gaitas daļa u. c.).

1.4. Bremžu iekārta

Bremžu iekārtas darbība (tostarp izslīdēšanas aizsardzība, bremzēšanas ierīces un bremzēšana dienesta bremzēšanas režīmā, pēkšņās avārijas bremzēšanas režīmā un bremzēšanas režīmā stāvot).

1.5. Pasažieriem paredzētais aprīkojums

Pasažieriem un pasažieru ērtībām paredzētais aprīkojums (tostarp pasažieriem paredzētie logi un durvis, vajadzības personām ar kustību traucējumiem u. c.).

1.6. Vides apstākļi un aerodinamiskie efekti

Vides ietekme uz ritekli un ritekļa ietekme uz vidi (tostarp aerodinamiskie apstākļi, kā arī ritekļa saskarne ar dzelzceļa sistēmas sliežu ceļu lauka iekārtām un saskarne ar ārējo vidi).

1.7. Prasības par ārējām brīdinājuma ierīcēm, uzrakstiem, programmatūras funkcijām un integritāti

Ārējās brīdinājuma ierīces, uzraksti, programmatūras funkcijas un integritāte, piemēram, ar drošību saistītas funkcijas, kurām ir ietekme uz vilciena un vilciena vagonu kustību.

1.8. Borta spēka un vadības iekārtas

Borta vilces, elektriskās un vadības sistēmas, plus ritekļa saskarne ar elektroapgādes infrastruktūru un visi ar elektromagnētisko savietojamību saistītie aspekti.

1.9. Personālam paredzētais aprīkojums, saskarnes un vide

Personālam paredzētās borta iekārtas, saskarnes, darba apstākļi un vide (tostarp vadītāja kabīne, vadītāja un mašīnas saskarne).

1.10. Ugunsdrošība un evakuācija

1.11. Ekipēšana

Ekipēšanai paredzētās borta iekārtas un saskarnes.

1.12. Borta kontroles, vadības un signalizācijas iekārtas

Visas borta iekārtas, kas nepieciešamas kustības drošības garantēšanai, kā arī to vilcienu kustības vadībai, kuriem atļauts izmantot konkrēto tīklu, un to ietekme uz dzelzceļa sistēmas sliežu ceļu lauka iekārtām.

1.13. Īpašas ekspluatācijas prasības

Īpašas ekspluatācijas prasības par ritekļiem (tostarp avārijas ekspluatāciju, ritekļa darba spējas atjaunošanu u. c.).

1.14. Kravu pārvadājumu aprīkojums

Īpašas prasības par kravu pārvadājumiem un vidi (tostarp īpašas iekārtas bīstamo kravu transportam).

Paskaidrojumi un piemēri slīprakstā jeb kursīvā doti tikai informācijai, un tie nav parametru definīcijas.

ê 2008/57/EK

2. Noteikumu klasificēšana

Valsts noteikumus, uz ko attiecas I iedaļā uzskaitītie parametri, iedala vienā no trim šādām grupām. Tikai vietēja rakstura noteikumus un ierobežojumus tas neskar, šādas pārbaudes veic pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju kopējas vienošanās.

A grupa

A grupā ir šādi noteikumi:

–starptautiskās normas,

–valsts noteikumi, kurus uzskata par dzelzceļa drošības ziņā ekvivalentiem citu dalībvalstu noteikumiem.

B grupa

B grupā ietverti visi noteikumi, kas neatbilst A vai C grupas nosacījumiem vai kas vēl nav iedalīti vienā no minētajām grupām.

C grupa

C grupā ietverti noteikumi, kas noteikti ir vajadzīgi un ir saistīti ar infrastruktūras tehniskajiem raksturlielumiem, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju un savstarpēju izmantojamību attiecīgajā tīklā (piemēram, kravas gabarīts).

VIII PIELIKUMS

MINIMĀLIE KRITĒRIJI, KAS DALĪBVALSTĪM JĀŅEM VĒRĀ, IZRAUGOTIES PAZIŅOTĀS IESTĀDES

1. Šī iestāde, tās direktors un personāls, kas atbild par pārbaužu veikšanu, nedrīkst tieši vai kā pilnvaroti pārstāvji iesaistīties savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu projektēšanā, ražošanā, montāžā, tirdzniecībā un apkopē vai to izmantošanā. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un šo iestādi.

2. Iestādei un par pārbaužu veikšanu atbildīgajam personālam pārbaudes jāveic ar visaugstāko iespējamo profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda spiediena vai motivācijas, jo īpaši finansiāla rakstura motivācijas, kas varētu ietekmēt to lēmumus vai pārbaudes rezultātus, īpaši jau no tādām personām vai personu grupām, kuras iespaido šo pārbaužu rezultāti.

Jo īpaši par pārbaudēm atbildīgajam personālam un iestādei jābūt funkcionāli neatkarīgai no iestādēm, kas izraudzītas ekspluatācijas atļauju piešķiršanai saskaņā ar šo direktīvu, atļauju piešķiršanai saskaņā ar Direktīvu 95/18/EK un drošības sertifikātu piešķiršanai saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, kā arī no iestādēm, kas ir atbildīgas par avāriju izmeklēšanu.

3. Minētajai iestādei jānodarbina tāds personāls un tās valdījumā jābūt tādiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pienācīgi pildītu ar pārbaužu veikšanu saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus. Iestādei jābūt arī pieejamam aprīkojumam, kas vajadzīgs ārkārtējām pārbaudēm.

4. Personālam, kas atbild par pārbaudēm, jābūt:

–ar pienācīgu tehnisko un profesionālo sagatavotību,

–ar vajadzīgo izpratni par veicamo pārbaužu prasībām un pietiekamu pieredzi šo pārbaužu veikšanā,

–prasmei sastādīt sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir veikto pārbaužu oficiāls rakstveida apliecinājums.

5. Jānodrošina par pārbaudēm atbildīgā personāla neatkarība. Amatpersonas nedrīkst saņemt atlīdzību, pamatojoties uz veikto pārbaužu skaitu vai šo pārbaužu rezultātiem.

6. Iestādei jāapdrošina civiltiesiskā atbildība, ja vien šo apdrošināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nesedz valsts vai šīs pārbaudes neveic pati dalībvalsts.

7. Paziņotās iestādes darbiniekiem jāglabā dienesta noslēpumi, kas skar visu, ko viņi uzzina, pildot savus pienākumus (tas neattiecas uz kompetentajām valsts iestādēm un iestādēm, kas atbild par negadījumu izmeklēšanu valstī, kur viņi veic šo darbu, kā arī iestādēm, kas ir atbildīgas par tādu negadījumu izmeklēšanu, ko radījušas pārbaudītas savstarpējas izmantojamības vai apakšsistēmas sastāvdaļas) saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru valsts tiesību aktu, ar kuru ievieš šo direktīvu.

ê 2008/57/EK

IX PIELIKUMS

DOKUMENTI, KAS JĀPIEVIENO LŪGUMAM PAR ATKĀPI

Iesniedzot lūgumu par atkāpi, dalībvalstīm jāsniedz šādi dokumenti:

a) oficiāla vēstule Komisijai, ar kuru paziņo par paredzēto atkāpi;

b) vēstules pielikumā jāiekļauj:

–to darbu, objektu un pakalpojumu apraksts, uz kuriem attiecas atkāpe; aprakstā jāprecizē galvenie datumi, ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī funkcionālā un tehniskā joma,

–precīza atsauce uz SITS (vai tās daļām), attiecībā uz kuru pieprasīta atkāpe,

–precīza atsauce un sīka informācija attiecībā uz alternatīviem noteikumiem, kurus paredzēts piemērot,

–prasības, kas sagatavotas atbilstīgi 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam, – pierādījumi tam, ka projekts ir izstrādes beigu posmā,

–atkāpes pamatojums, kurā jānorāda tehniska, ekonomiska, komerciāla, funkcionāla un/vai administratīva rakstura iemesli,

–ja ir, citi dokumenti, kas pamato lūgumu par atkāpi,

–to pasākumu apraksts, kurus dalībvalsts plāno īstenot, lai veicinātu projekta savstarpēju izmantojamību tā beigu posmā. Ja atkāpe ir minimāla, šis apraksts nav vajadzīgs.

Visi dokumenti jāiesniedz gan papīra, gan elektroniskā formātā. Tas atvieglos dokumentu izplatīšanu komitejas locekļiem.

ê 2008/57/EK (pielāgots)

IVX PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās  direktīvas

ar to secīgo grozījumu sarakstu 

(minētas 5540. pantā)

Direktīva 96/48/EK  2008/57/EK 	 (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.) 
Direktīva 2001/16/EK  2009/131/EK 	 (OV L 273, 17.10.2009., 12. lpp.) 
Direktīva 2004/49/EK  2011/18/ES 	Tikai 14. pants  (OV L 57, 2.3.2011., 21. lpp.) 

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 5540. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš
96/48/EK  2008/57/EK 	1999. gada 9. aprīlis  2010. gada 19. jūlijs 
2001/16/EK  2009/131/EK 	2003. gada 20. aprīlis  2010. gada 19. jūlijs 
2004/49/EK  2011/18/ES 	2006. gada 30. aprīlis  2011. gada 31. decembris 

ê 2008/57/EK

XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 96/48/EK	Direktīva 2001/16/EK	Šī direktīva
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkts	1. panta 2. punkts	1. panta 2. punkts
—	—	1. panta 3. punkts
—	1. panta 3. punkts	1. panta 4. punkts
2. pants, ievadfrāze	2. pants, ievadfrāze	2. pants, ievadfrāze
2. panta a) līdz l) punkts	2. panta a) līdz l) punkts	2. panta a) līdz b) punkts un e) līdz m) punkts
—	—	2. panta c) un d) punkts
2. panta n) punkts	2. panta m) punkts	2. panta n) punkts
2. panta o) punkts	2. panta n) punkts	2. panta o) punkts
2. panta m) punkts	2. panta o) punkts	2. panta p) punkts
2. panta p) punkts	2. panta p) punkts	2. panta q) punkts
—	—	2. panta r) līdz z) punkts
3., 4. un 5. pants	3., 4. un 5. pants	3., 4. pants un 5. panta 1. līdz 5. punkts
5. panta 6. punkts	5. panta 7. punkts	5. panta 7. punkts
—	—	5. panta 6. punkts
—	—	5. panta 8. punkts
6. panta 1. līdz 8. punkts	6. panta 1. līdz 8. punkts	6. panta 1. līdz 8. punkts
—	—	6. panta 9. līdz 10. punkts
—	—	7. un 8. pants
7. pants	7. pants	9. pants
8. pants	8. pants	10. panta 1. punkts
9. pants	9. pants	10. panta 2. punkts
10. panta 1. līdz 3. punkts	10. panta 1. līdz 3. punkts	11. panta 1. līdz 3. punkts
—	10. panta 6. punkts	11. panta 4. punkts
—	—	11. panta 5. punkts
11. līdz 13. pants	11. līdz 13. pants	12. līdz 14. pants
14. panta 1. un 2. punkts	14. panta 1. un 2. punkts	15. panta 1. un 2. punkts
14. panta 3. punkts	14. panta 3. punkts	20. pants
14. panta 4. un 5. punkts	14. panta 4. un 5. punkts	33. pants
—	—	15. panta 2. un 3. punkts
15. un 16. pants	15. un 16. pants	16. un 17. pants
16. panta 3. punkts	16. panta 3. punkts	17. panta 3. punkts
—	—	—
18. panta 1. līdz 3. punkts	18. panta 1. līdz 3. punkts	18. panta 1. līdz 3. punkts
—	—	18. panta 4. un 5. punkts
19. pants	19. pants	19. pants
20. pants	20. pants	28. pants
—	—	21. līdz 27. pants
21. panta 1. līdz 3. punkts	21. panta 1. līdz 3. punkts	29. panta 1. līdz 3. punkts
—	—	29. panta 4. un 5. punkts
—	—	—
21.a panta 1. punkts	22. pants	30. panta 2. punkts
21. panta 4. punkts	21. panta 4. punkts	30. panta 4. punkts
21.a panta 2. punkts	21.a pants	30. panta 1. punkts
21.b pants	—	—
21.c pants	21.b pants	30. panta 3. punkts
22. pants	26. pants	37. pants
22.a pants	24. pants	34. un 35. pants
—	—	32. pants
—	23. pants	31. pants
—	25. pants	36. pants
23. pants	27. pants	38. pants
24. pants	28. pants	39. pants
—	—	40. pants
25. pants	29. pants	41. pants
26. pants	30. pants	42. pants
I līdz VI pielikums	I līdz VI pielikums	I līdz VI pielikums
—	—	VII pielikums
VII pielikums	VII pielikums	VIII pielikums
—	—	IX līdz XI pielikums



V PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2008/57/EK	Šī direktīva
1. pants	1. pants
2. panta a) līdz z) punkts	2. panta 1. līdz 24. punkts
-----	2. panta 25. līdz 41. punkts
3. pants	-----
4. pants	3. pants
5. panta 1. punkts līdz 3. panta g) apakšpunkts	4. panta 1. punkts līdz 3. panta g) apakšpunkts
-----	4. panta 3. punkta h) un i) apakšpunkts
5. panta 4. līdz 8. punkts	4. panta 4. līdz 8. punkts
6. pants	5. pants
7. pants	6. pants
8. pants	-----
9. pants	7. pants
10. pants	8. pants
11. pants	9. pants
12. pants	-----
13. pants	10. pants
14. pants	11. pants
15. panta 1. punkts	18. panta 3. punkts un 19. panta 2. punkts
15. panta 2. un 3. punkts	-----
16. pants	12. pants
17. pants	13. un 14. pants
18. pants	15. pants
19. pants	16. pants
-----	17. pants
-----	18. pants (izņemot 18. panta 3. punktu)
-----	19. un 20. pants
20. pants	-----
21. pants	21. pants
22. līdz 25. pants	-----
26. pants	22. pants
27. pants	14. panta 8. punkts
28. pants un VIII pielikums	23. līdz 41. pants
29. pants	48. pants
30. un 31. pants	-----
32. pants	42. pants
33. pants	43. pants
34. pants	44. pants
35. pants	45. pants
36. pants	-----
-----	46. un 47. pants
37. pants	49. pants
38. pants	54. pants
39. pants	50. pants
-----	51. un 52. pants
-----	53. pants
40. pants	55. pants
41. pants	56. pants
42. pants	57. pants
I līdz III pielikums	I līdz III pielikums
IV pielikums	8. panta 2. punkts
V un VI pielikums	15. panta 7. punkts
VII pielikums	14. panta 8. punkts
VIII pielikums	27., 28. un 29. pants
IX pielikums	7. panta 3. punkts
X pielikums	IV pielikums
XI pielikums	V pielikums

Choose the experimental features you want to try