PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts un mērķi

Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020"[1] pamatiniciatīvu "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un "Inovācijas savienība" mērķis ir risināt sociālās problēmas — piemēram, klimata pārmaiņas un enerģijas un resursu nepietiekamību —, sekmēt konkurētspēju un panākt enerģētisko drošību, efektīvāk izmantojot resursus un enerģiju. Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu"[2] atbilstoši šai stratēģijai tika aicināts novērst transporta nozares atkarību no naftas un tika noteikts mērķis līdz 2050. gadam par 60 % samazināt transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Tajā ir paziņots, ka Komisija izstrādās "ilgtspējīgu alternatīvo degvielu stratēģiju, tostarp arī atbilstošu infrastruktūru" (24. iniciatīva) un izdos "pamatnostādnes un standartus attiecībā uz degvielas uzpildes infrastruktūru" (26. iniciatīva).

Komisijas paziņojumā par Eiropas alternatīvo degvielu stratēģiju[3] ir novērtēti galvenie pieejamie alternatīvo degvielu veidi, ar ko var aizstāt naftas produktus, līdztekus palīdzot samazināt transporta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu, un ir piedāvāts visaptverošs pasākumu saraksts alternatīvo degvielu tirgus attīstības sekmēšanai Eiropā, papildinot citus politikas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt naftas produktu patēriņu un SEG emisijas no transporta.

Galvenie alternatīvo degvielu veidi ir elektroenerģija, ūdeņradis, biodegvielas, dabasgāze (saspiestā dabasgāze (CNG), sašķidrinātā dabasgāze (LNG) vai no gāzes sintezēta šķidrā degviela (GTL)) un sašķidrinātā naftas gāze (LPG).

Uzskata, ka būtisks šķērslis alternatīvo degvielu ieviešanai tirgū un to popularitātei patērētāju vidū ir alternatīvo degvielu infrastruktūras trūkums, kā arī transportlīdzekļu un infrastruktūras saskarnes kopējo tehnisko specifikāciju neesamība.

Šā direktīvas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanu un šīs infrastruktūras kopējo tehnisko specifikāciju ieviešanu Savienībā. Tā uzdevums ir sekmēt tirgus spēku darbību un ar šo iniciatīvu sniegt ieguldījumu Eiropas ekonomiskajā izaugsmē.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Komisija veica apjomīgu sagatavošanās darbu un dažādas apspriešanas; ar nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Eiropas ekspertu grupā transportlīdzekļu nākotnes degvielu jomā tā apspriedās 2010.–2011. gadā, ar mērķgrupām — 2011. gada novembrī–decembrī, ar dalībvalstu ekspertiem Apvienotajā transporta un vides ekspertu grupā — 2011. gadā, ar automobiļu nozares ekspertiem no dalībvalstīm, nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem — CARS 21 augsta līmeņa grupā 2010.–2012. gadā, bet ar sabiedrību — tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā no 2011. gada augusta līdz oktobrim, kā arī konferencē "Transportlīdzekļu nākotnes degvielas" 2011. gada ES Ilgtspējīgās enerģijas nedēļas ietvaros.

Abu minēto ekspertu grupu un CARS 21 augsta līmeņa grupas sagatavotie ziņojumi, kopsavilkumi par publisko konferenci, kā arī sabiedriskajā apspriešanā un apspriedēs ar ieinteresēto personu mērķgrupām saņemtie komentāri ir publicēti Komisijas tīmekļa vietnē[4].

Ir veikti vairāki pētījumi. Pētījumā par nepiesārņojošām transporta sistēmām (NTS) tika aplūkota alternatīvo degvielu iespējamā pozitīvā ietekme uz centieniem sasniegt mērķi, kas izvirzīts Baltajā grāmatā par transportu, — samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60 %. NTS īstenojamības pētījumā par alternatīvo degvielu infrastruktūru tika novērtētas divas atšķirīgas iespējas, kā izveidot ES mēroga alternatīvo degvielu infrastruktūru[5]. Pētījumā "SEG ES transporta nozarē. Dažādas pieejas 2050. gada perspektīvā"[6] uzmanība tika veltīta tieši šīs iniciatīvas kontekstā aktuālajiem dekarbonizācijas jautājumiem, un pētījuma secinājumos tika uzsvērts, ka būtiska nozīme visas politikas paketes izmaksu efektivitātes nodrošināšanā ir ne vien alternatīvajām degvielām, bet arī pastāvīgiem transportlīdzekļu tehniskās efektivitātes uzlabojumiem.

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā tika izpētīta situācija galveno alternatīvo degvielu veidu infrastruktūras jomā. Tajā tika novērtēti dažādi politikas varianti alternatīvo degvielu infrastruktūras nepieciešamajai attīstīšanai un kopējo tehnisko specifikāciju ieviešanai.

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

Šajā direktīvas priekšlikumā ir noteiktas prasības valsts politiskā regulējuma izstrādei attiecībā uz alternatīvo degvielu tirgus attīstību un alternatīvo degvielu infrastruktūras minimuma attīstīšanu, tostarp kopēju tehnisko specifikāciju ieviešanu.

Ir ierosināts noteikt obligāto infrastruktūras pārklājuma minimumu attiecībā uz elektroenerģiju, ūdeņradi un dabasgāzi (CNG un LNG) — tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai pieaugtu šo alternatīvo degvielu popularitāte patērētāju vidū (to izplatība tirgū) un nozare turpinātu šīs tehnoloģijas pilnveidošanu un ieviešanu.

Šis priekšlikums paredz, ka katrai dalībvalstij jāizveido noteikts minimālais skaits elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, no kuriem 10 % būtu pieejami publiski. Priekšlikumā katrai dalībvalstij ir noteikts minimālais punktu skaits, pamatojoties uz daudzās dalībvalstīs jau noteiktajiem valsts līmeņa mērķrādītājiem attiecībā uz elektrotransportlīdzekļiem, un ekstrapolēts kopējais paredzamais punktu skaits visā Savienībā. Lielāks elektrotransportlīdzekļu skaits ir paredzams dalībvalstīs ar augstākiem urbanizācijas rādītājiem, jo, tā kā tiem ir raksturīgs ierobežots nobraukums ar vienu uzlādes reizi un būtiska pozitīva ietekme uz piesārņotāju emisiju un trokšņa līmeņa samazināšanu, elektrotransportlīdzekļi tiks ieviesti galvenokārt pilsētu aglomerācijās. Turklāt vajadzīgi vismaz divi uzlādes punkti uz katru elektrotransportlīdzekli pilnīgai transportlīdzekļa uzlādei, kā arī noteikts skaits publiski pieejamu uzlādes punktu papildu uzlādei starplaikos, lai novērstu bažas, ko rada ierobežots nobraukums ar vienu uzlādes reizi.

Ir jāievieš kopējas tehniskās specifikācijas saskarnēm starp uzlādes punktiem un transportlīdzekļiem, kā arī krasta elektroenerģijas nodrošināšanai ūdens transportlīdzekļiem.

Pašreizējiem ūdeņraža uzpildes punktiem, kas līdz šim izbūvēti ūdeņraža transportlīdzekļu demonstrējumu projektu ietvaros, jāpievieno papildu punkti, lai tie aptvertu teritoriju, kas ļautu ūdeņraža transportlīdzekļu kustībai notikt visā valsts teritorijā. Tādējādi ūdeņraža transportlīdzekļu kustība varētu notikt visā Savienības teritorijā. Šāds punktu kopums varētu būt pamats vēlākai Eiropas mēroga tīkla potenciālai attīstīšanai. Attiecībā uz ūdeņraža uzpildes punktiem ir jāievieš kopējas tehniskās specifikācijas.

Eiropas transporta (TEN-T) pamattīkla ietvaros LNG uzpildes punkti jāizveido visās jūras un iekšzemes ūdensceļu ostās un gar autoceļiem atbilstoši noteiktiem maksimālajiem attālumiem. Attiecībā uz LNG uzpildes punktiem, kā arī CNG uzpildes punktiem, kas paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir jāievieš kopējas tehniskās specifikācijas.

Jāizveido tāds skaits CNG uzpildes punktu, lai CNG transportlīdzekļu kustība varētu notikt visā Savienības teritorijā.

Lai nodrošinātu patērētāju informētību, pie sūkņiem visos uzpildes punktos, transportlīdzekļu rokasgrāmatās un uz transportlīdzekļiem ir jāsniedz skaidra un viegli saprotama informācija par tirgū pieejamo degvielu un transportlīdzekļu saderību.

Alternatīvo degvielu portfeļa pārskatīšana, infrastruktūras pārklājuma nodrošināšana un degvielu un to infrastruktūras tehnisko specifikāciju pieņemšana tiks veikta ar deleģētajiem aktiem.

Līdzekļi, ar ko patērētājus informē par degvielām un to saderību ar transportlīdzekļiem, tiks noteikti ar īstenošanas aktiem.

Visi šīs direktīvas transponēšanai vajadzīgie pamatelementi ir ietverti šā priekšlikuma pantos, pielikumos un apsvērumos. Tāpēc nav nepieciešami skaidrojošie dokumenti.

3.1.        Juridiskais pamats — tiesību akta forma

Šā direktīvas priekšlikuma ilgtermiņa mērķis ir sekmēt transporta nozares ilgtspēju, atbalstot alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanu. Šīs rīcības pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Šajā priekšlikumā noteiktie kvantitatīvie pienākumi nodrošina nozarei un patērētājiem prognozējamu sistēmu. Katrai dalībvalstij ir jāievieš valsts politiskais regulējums, kura elementu minimums ir sniegts šajā direktīvas priekšlikumā. Tomēr dalībvalstis patur tiesības izvēlēties transponēšanas metodes noteikto mērķu sasniegšanai. Rīcības brīvība direktīvas transponēšanā ļauj dalībvalstīm sasniegt direktīvā noteiktos mērķus, izmantojot instrumentus, kas tām šķiet izmaksu ziņā visefektīvākie.

3.2.        Priekšlikuma saturs

1. pantā ir noteikta direktīvas darbības joma, paredzot, ka jāievieš kopējas tehniskās specifikācijas un attīstīt infrastruktūras minimumu elektroenerģijai, dabasgāzei (LNG un CNG) un ūdeņradim kā alternatīvām transportlīdzekļu degvielām.

2. pantā ir definēta šajā direktīvā lietoto terminu nozīme.

3. pants nosaka, ka katrai dalībvalstij jāizveido valsts politiskais regulējums alternatīvo degvielu un to infrastruktūras tirgus attīstībai. Tas ietver arī noteikumus par dalībvalstu sadarbību un noteikumus par pienākumu sniegt Komisijai ziņojumus, kā arī noteikumus par šo valstu politisko regulējumu vēlāku novērtēšanu, ko veic Komisija.

4. pants nosaka prasības par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu minimālo skaitu katrā dalībvalstī un kopējām tehniskajām specifikācijām, kas jāievēro attiecībā uz šo infrastruktūru.

5. pants nosaka, ka to dalībvalstu teritorijās, kurās jau ir ūdeņraža uzpildes punkti, ir jānodrošina pietiekams skaits ūdeņraža uzpildes punktu, lai ūdeņraža transportlīdzekļu kustība būtu iespējama visā valsts teritorijā. Tas arī nosaka kopējās tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz šo infrastruktūru.

6. pants paredz, ka visām TEN-T pamattīkla jūras un iekšzemes ostām un ceļiem jābūt aprīkotiem ar LNG uzpildes punktiem, un nosaka kopējās tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz šo infrastruktūru. Tas arī paredz, ka jānodrošina pietiekams skaits CNG uzpildes punktu, ievērojot noteiktos maksimālos attālumus, lai CNG transportlīdzekļu kustība varētu notikt visā Savienības teritorijā, un nosaka kopējās tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz CNG uzpildes punktiem.

7. pants nosaka kopīgos elementus informācijai par degvielām un to saderību ar transportlīdzekļiem, kura patērētājiem sniedzama pie sūkņiem uzpildes punktos, transportlīdzekļu rokasgrāmatās un uz transportlīdzekļiem.

8. pants nosaka deleģēto aktu pieņemšanas procedūru.

9. pants nosaka komitejas procedūru attiecībā uz īstenošanas aktiem.

10. pantā ir īsi izklāstīts dalībvalstu un Komisijas ziņojumu iesniegšanas grafiks un saturs.

11. pants nosaka šīs direktīvas transponēšanas termiņu un procedūru paziņošanai par valstu īstenotajiem transponēšanas pasākumiem.

12. pants nosaka šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.

I pielikumā ir noteikts elementu minimums, kas iekļaujams katras valsts politiskajā regulējumā.

II pielikumā ir norādīts minimālais elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits, kas jāizveido katrā dalībvalstī.

III pielikumā ir noteiktas tehniskās specifikācijas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, krasta elektroenerģijas nodrošinājumam kuģiem, ūdeņraža uzpildes punktiem un dabasgāzes (LNG un CNG) uzpildes punktiem, kā arī degvielas standarti, kas izmantojami patērētāju informēšanai par transportlīdzekļu degvielām.

Subsidiaritātes princips

Savienības tiesības rīkoties transporta jomā ir noteiktas LESD VI sadaļas par kopējo transporta politiku 90. un 91. pantā.

Savienības iniciatīva šajā jomā ir vajadzīga, jo dalībvalstu rīcībā nav vajadzīgo tiesisko instrumentu, lai attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanu un tehniskajām specifikācijām panāktu darbības koordinēšanu Eiropas mērogā.

Eiropas rīcība šajā jomā ir vērtīga tāpēc, ka konstatētajai problēmai — alternatīvo degvielu infrastruktūras trūkumam — ir starpvalstu raksturs. Transportlīdzekļu, kuģu un aprīkojuma ražotājiem ir jāvar veikt lielapjoma ražošanu vienotam Savienības tirgum. Ražotājiem ir vajadzīga arī iespēja paļauties uz situācijas paredzamu attīstību visās dalībvalstīs. Līdzīgā kārtā arī patērētāji un transportlīdzekļu lietotāji gaida alternatīvo degvielu transportlīdzekļu un kuģu mobilitāti visā Eiropā. Eiropas rīcība var nodrošināt vajadzīgo koordināciju visas Savienības tirgus līmenī un kopēju tehnisko specifikāciju ieviešanu visā ES.

Proporcionalitātes princips

Lai nodrošinātu atbilstību proporcionalitātes principam, ierosinātā rīcība attiecas tikai uz tiem alternatīvo degvielu veidiem — elektroenerģiju, ūdeņradi un dabasgāzi (LNG un CNG) —, kuru gadījumā tirgus neveiksmju dēļ ir vajadzīga publiskā sektora intervence, un diviem transporta veidiem (autoceļu un ūdensceļu transportu), attiecībā uz kuriem bez Savienības atbalsta nav iespējams panākt vajadzīgā tīkla minimuma attīstīšanu. Šie sektori veido vairāk nekā 80 % no kravas un pasažieru transporta apjoma. Šajos sektoros alternatīvo degvielu izmantošana ir priekšnosacījums, lai pārvarētu atkarību no naftas, uzlabotu Eiropas konkurētspēju un samazinātu siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisiju apmēru.

4.           Ietekme uz budžetu

ES budžetu ietekmēs tikai ierobežotas izmaksas, kas saistītas ar direktīvas īstenošanas kontroli.

2013/0012 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[7],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Paziņojumā "Eiropa 2020 — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģija"[10] Komisija ir noteikusi mērķi uzlabot konkurētspēju un enerģētisko drošību, efektīvāk izmantojot resursus un enerģiju.

(2) Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu"[11] tika aicināts novērst transporta nozares atkarību no naftas. Tāpēc Komisija uzņēmās izstrādāt ilgtspējīgu alternatīvo degvielu stratēģiju, kā arī attīstīt attiecīgo infrastruktūru. Baltajā grāmatā tika nosprausts arī mērķis līdz 2050. gadam panākt transporta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu par 60 %.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK[12] tika noteikts mērķis panākt, lai transportlīdzekļu degvielu jomā atjaunojamo energoresursu tirgus daļa sasniegtu 10 %.

(4) Pamatojoties uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un valstu ekspertiem, kā arī uz zinātību[13], par galvenajām alternatīvajām degvielām, kas potenciāli varētu ilgtermiņā aizstāt naftas produktus un sekmēt dekarbonizāciju, tika izvirzīta elektroenerģija, ūdeņradis, biodegvielas, dabasgāze un sašķidrinātā naftas gāze (LPG).

(5) CARS 21 augsta līmeņa grupas 2012. gada 6. jūnija ziņojumā[14] ir norādīts, ka Savienības mēroga saskaņotas alternatīvo degvielu infrastruktūras trūkums ir šķērslis alternatīvo degvielu transportlīdzekļu ieviešanai tirgū un kavē šo degvielu sniegto vides priekšrocību gūšanu. Komisijas paziņojumā par CARS 2020 rīcības plānu Eiropas autobūves nozarei ir pieņemti galvenie CARS 21 augsta līmeņa grupas ziņojumā sniegtie ieteikumi un piedāvāts rīcības plāns, kura pamatā ir šie ieteikumi[15]. Šī direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūru ir viens no galvenajiem pasākumiem, par ko paziņojusi Komisija.

(6) Būtu jāizvairās no iekšējā tirgus sadrumstalošanās, ko radītu nekoordinēta alternatīvo degvielu ieviešana tirgū. Koordinētiem visu dalībvalstu politiskajiem regulējumiem būtu jāsniedz ilgtermiņa drošība, kas ir vajadzīga, lai panāktu privātā un publiskā sektora ieguldījumus transportlīdzekļu un degvielu tehnoloģijās un infrastruktūras attīstīšanā. Tāpēc katrai dalībvalstij būtu jāizveido valsts politiskais regulējums, kurā norādīti tās uzdevumi, mērķrādītāji un atbalsta pasākumi alternatīvo degvielu tirgus attīstībai, tostarp vajadzīgās infrastruktūras ieviešanai. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm reģionālā vai makroreģionālā līmenī, veicot apspriešanos vai izmantojot vienotus politiskos regulējumus, it īpaši gadījumos, kad ir jānodrošina alternatīvo degvielu infrastruktūras pārrobežu pārklājums vai jāizbūvē jauna infrastruktūra valstu robežu tuvumā. Komisijai pēc šo valstu politisko regulējumu periodiskas novērtēšanas būtu jānodrošina to koordinācija un saskaņotība ES līmenī.

(7) Lai publiskā sektora atbalstu mērķtiecīgi ieguldītu iekšējā tirgus koordinētas attīstības sekmēšanā ar nolūku panākt Savienības mēroga mobilitāti alternatīvo degvielu transportlīdzekļu un kuģu izmantošanas jomā, Savienības un valsts pasākumi alternatīvo degvielu infrastruktūras atbalstam būtu jāattiecina tikai uz valstu politiskajos regulējumos ietvertajām degvielām.

(8) Atbalsta pasākumus alternatīvo degvielu infrastruktūrai īsteno saskaņā ar LESD ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalsta pasākumiem.

(9) Biodegvielas ir no biomasas iegūtas degvielas, kā noteikts Direktīvā 2009/28/EK[16] sniegtajā definīcijā. Šobrīd biodegvielas ir vissvarīgākais alternatīvo degvielu veids un veido 4,4 % no ES transporta degvielām. Tās var sekmēt CO2 kopējo emisiju ievērojamu samazinājumu, ja tās ražo ilgtspējīgā veidā un tās nerada netiešas izmaiņas zemes izmantojumā. Tās varētu nodrošināt nepiesārņojošu enerģiju visu veidu transportam. Tomēr to lietojumu var traucēt piedāvājuma ierobežojumi un ar ilgtspēju saistīti apsvērumi.

(10) Savienības mēroga alternatīvo degvielu infrastruktūras saskaņotas attīstīšanas trūkums liedz panākt apjomradītus ietaupījumus piedāvājuma pusē un ES mēroga mobilitāti pieprasījuma pusē. Ir jāattīsta jauni infrastruktūras tīkli, it sevišķi elektroenerģijai, ūdeņradim un dabasgāzei (LNG un CNG).

(11) Elektroenerģija ir nepiesārņojoša degviela, kas ir īpaši piemērota izmantošanai elektrotransportlīdzekļos un divriteņu elektrotransportlīdzekļos pilsētu aglomerācijās; tā var palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt troksni. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti ir izbūvēti tā, lai nodrošinātu pietiekamu pārklājumu, ka to ir vismaz divreiz vairāk nekā transportlīdzekļu un ka 10 % šo punktu ir publiski pieejami, īpašu uzmanību veltot pilsētu aglomerācijām. Elektrotransportlīdzekļu privātīpašnieki lielā mērā ir atkarīgi no uzlādes punktu pieejamības kopējās autostāvvietās, piemēram, pie daudzdzīvokļu namiem, birojiem un uzņēmējdarbības vietām. Publiskajām iestādēm būtu jānosaka regulējums, kas palīdzētu iedzīvotājiem, nodrošinot, ka nekustamo īpašumu attīstītāji un pārvaldnieki nodrošina pienācīgo infrastruktūru, tostarp pietiekamu skaitu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.

(12) Attīstot elektrotransportlīdzekļu infrastruktūru, ir jāņem vērā šīs infrastruktūras mijiedarbība ar elektroenerģijas sistēmu, kā arī Savienības elektroenerģijas politika. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izveides un pārvaldības sistēma būtu jāattīsta kā konkurences tirgus, kurā brīvi var iesaistīties visas personas, kas ieinteresētas izveidot vai pārvaldīt uzlādes infrastruktūru.

(13) Elektrotransportlīdzekļi varētu palīdzēt uzlabot elektroenerģijas sistēmas stabilitāti, ja to akumulatorus uzlādētu no tīkla laikposmos, kad vispārējais pieprasījums pēc elektroenerģijas ir zems, savukārt elektroenerģiju no akumulatoriem novirzītu atpakaļ tīklā laikposmos, kad vispārējais pieprasījums pēc elektroenerģijas ir augsts. Tāpēc uzlādes punktos būtu jāizmanto intelektiskās uzskaites sistēmas un elektroenerģijas cenai uzlādes punktā vajadzētu būt atkarīgai no tirgus cenas, lai, izmantojot dinamisku cenu noteikšanu, tiktu sekmēts elastīgs elektroenerģijas patēriņš (un akumulācija).

(14) Attiecībā uz tiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, kuri nav publiski pieejami, dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība un jāmēģina panākt pēc iespējas lielāka sinerģija ar plāniem ieviest viedos mēraparātus [intelektiskos skaitītājus] saskaņā ar I pielikuma 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu[17]. Publiski pieejami uzlādes punkti šobrīd nav ietverti sadales sistēmu operatoru reglamentētajās darbībās, kas noteiktas Direktīvas 2009/72/EK VI nodaļā.

(15) Komisija 2010. gadā Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) sniedza mandātu (M468) pieņemt jaunus standartus vai pārskatīt esošos ar mērķi nodrošināt elektropadeves punktu un elektrotransportlīdzekļu lādētāju sadarbspēju un savienojamību. CEN/CENELEC izveidoja mērķgrupu, kura 2011. gada oktobrī publicēja ziņojumu. Lai gan ziņojumā ir ietverti vairāki ieteikumi, netika panākta vienprātība vienas standarta saskarnes izvēlei. Tāpēc ir jāveic papildu politikas pasākumi, lai rastu nepatentētu risinājumu sadarbspējas nodrošināšanai visā ES.

(16) Krasta elektroenerģijas objekti var nodrošināt nepiesārņojošu enerģiju jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem, jo sevišķi jūras un iekšzemes kuģniecības ostās, kur ir slikta gaisa kvalitāte vai augsts trokšņa līmenis.

(17) Šobrīd ūdeņraža transportlīdzekļu — tostarp ar ūdeņradi darbināmu divriteņu transportlīdzekļu — izplatība tirgū ir ļoti maza, taču pietiekamas ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstīšana ir priekšnoteikums tam, lai ūdeņraža transportlīdzekļus varētu ieviest lielākā mērogā.

(18) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek attīstīta tāda publiski pieejama infrastruktūra mehānisko transportlīdzekļu nodrošināšanai ar ūdeņradi, lai attālumi starp mehānisko transportlīdzekļu uzpildes punktiem ļautu ūdeņraža transportlīdzekļu kustībai notikt visā valsts teritorijā un lai noteikts skaits uzpildes punktu atrastos pilsētu aglomerācijās. Tādējādi ūdeņraža transportlīdzekļu kustība varētu notikt visā Savienības teritorijā.

(19) Savienībā pašlaik darbojas aptuveni 3 000 dabasgāzes transportlīdzekļu uzpildes punktu. Būtu viegli izveidot papildu uzpildes punktus un tiem piegādāt dabasgāzi no jau šobrīd labi attīstītās teritorijas, ko aptver Savienības dabasgāzes sadales tīkls, ja vien šīs gāzes kvalitāte ir pietiekami augsta tās izmantošanai mūsdienīgos un jaunāko tehnoloģiju gāzes transportlīdzekļos.

(20) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek attīstīta tāda publiski pieejama infrastruktūra mehānisko transportlīdzekļu nodrošināšanai ar saspiesto dabasgāzi (CNG) gāzveida agregātstāvoklī, lai attālumi starp uzpildes punktiem ļautu CNG transportlīdzekļu kustībai notikt visā Savienībā un lai noteikts skaits uzpildes punktu atrastos pilsētu aglomerācijās.

(21) Sašķidrinātā dabasgāze (LNG) ir piemērota alternatīvā degviela kuģiem, lai varētu izpildīt prasības samazināt sēra saturu flotes degvielās, ko izmanto sēra emisiju kontroles zonās; šīs prasības attiecas uz pusi kuģu, kas Eiropā nodarbojas ar tuvsatiksmes kuģniecību, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/33/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā[18]. LNG uzpildes punktu pamattīklam jūras un iekšzemes ūdensceļu kuģiem vajadzētu būt pieejamam vēlākais līdz 2020. gada beigām. Tam, ka uzmanība sākotnēji pastiprināti veltāma pamattīklam, nevajadzētu nozīmēt, ka ilgākā termiņā LNG nekļūs pieejama arī ostās ārpus pamattīkla, jo sevišķi tajās ostās, kas ir svarīgas kuģiem, kuri neveic pārvadājumus (zvejas kuģiem, jūras instalāciju pakalpojumu kuģiem u. tml.).

(22) LNG varētu arī būt izmaksu ziņā efektīva tehnoloģija lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem, lai varētu nodrošināt, ka tiek ievērotas Euro VI standartu[19] stingrās piesārņotāju emisiju robežvērtības.

(23) Pamattīklam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai[20], vajadzētu būt LNG infrastruktūras ieviešanas pamatā, jo tas aptver galvenās satiksmes plūsmas un ļauj izmantot priekšrocības, ko sniedz tīkls.

(24) Ņemot vērā mehānisko transportlīdzekļu degvielu veidu aizvien lielāko daudzveidību un iedzīvotāju aizvien pieaugošo mobilitāti pa autoceļiem visā Savienībā, patērētājiem ir jāsniedz skaidra un viegli saprotama informācija par viņu transportlīdzekļu saderību ar dažādajām degvielām Savienības transportlīdzekļu degvielu tirgū, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK[21].

(25) Lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu pielāgošanu tirgus un tehnoloģiskajai attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus par alternatīvo degvielu portfeli, infrastruktūras parametriem un pienācīgu pārklājumu, kā arī degvielu standartiem. Ir jo sevišķi būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā veiktu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(26) Tehniskās specifikācijas uzlādes un uzpildes punktu sadarbspējas nodrošināšanai būtu jāsniedz Eiropas standartos, kuri ir pilnīgi saderīgi ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Eiropas standartu trūkums liedz sniegt detalizētas atsauces uz dažām obligātām specifikācijām. Tāpēc Komisijai būtu jālūdz Eiropas standartizācijas organizācijām publicēt šādus Eiropas standartus saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK[22], un minēto standartu pamatā vajadzētu būt pašreizējiem starptautiskajiem standartiem vai — attiecīgā gadījumā — standartizācijas jomā noritošajam starptautiskajam darbam. Gadījumos, kad jau ir pieejami starptautiski standarti, kā pagaidu risinājums līdz Eiropas standartu pieņemšanai būtu jāizmanto tajos ietvertās tehniskās specifikācijas. Attiecībā uz vēl nepublicētiem standartiem darba pamatā būs: i) ātras elektrouzlādes punktiem mehānisko transportlīdzekļu uzlādei ar līdzstrāvu — Configuration FF, IEC 62196-3:CDV 2012; ii) LNG uzpildes punktiem ūdens transportlīdzekļiem — ISO TC67/WG10; iii) mehānisko transportlīdzekļu uzpildei ar CNG un L-CNG — ISO/TC 252 darbs. Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pielāgot atsauces uz Eiropas standartos noteiktajām tehniskajām specifikācijām, izmantojot deleģētos aktus.

(27) Attiecībā uz direktīvas piemērošanu Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ekspertu grupām, piemēram, Eiropas ekspertu grupu transportlīdzekļu nākotnes degvielu jomā, ko veido nozares un pilsoniskās sabiedrības eksperti, kā arī Apvienoto transporta un vides ekspertu grupu, kas apvieno ekspertus no dalībvalstīm.

(28) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(29) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, kas ļautu noteikt kopējas procedūras un specifikācijas. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[23].

(30) Tā kā dalībvalstis atsevišķi nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi sekmēt plašu tirgus attīstību alternatīvo degvielu jomā un ir jārīkojas Savienības līmenī, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc šo transportlīdzekļu "kritiskās masas" un Eiropas rūpniecības nozare tāpēc varētu veikt izmaksu ziņā efektīvu izstrādi un lai nodrošinātu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem mobilitāti visā Savienībā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Priekšmets

Ar šo direktīvu izveido vienotu pasākumu sistēmu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Savienībā, lai novērstu transporta nozares atkarību no naftas, un nosaka prasību minimumu alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanai un kopējās tehniskās specifikācijas, tostarp attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem un dabasgāzes (LNG un CNG) un ūdeņraža uzpildes punktiem.

2. pants Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1) "alternatīvās degvielas" ir degvielas, ar kurām transportlīdzekļu energoapgādē aizstāj fosilos naftas enerģijas avotus un kurām ir potenciāls sekmēt dekarbonizāciju šajā jomā. Šīs degvielas ietver:

– elektroenerģiju,

– ūdeņradi,

– biodegvielas atbilstoši definīcijai, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK,

– sintētiskās degvielas,

– dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze — CNG) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze — LNG) un

– sašķidrināto naftas gāzi (LPG);

2) "uzlādes punkts" ir lēnas uzlādes punkts vai ātras uzlādes punkts, vai aprīkojums elektrotransportlīdzekļa akumulatora fiziskai apmaiņai;

3) "lēnas uzlādes punkts" ir uzlādes punkts, ar kuru var tieši nodrošināt elektroenerģiju elektrotransportlīdzeklim un kura jauda nepārsniedz 22 kW;

4) "ātras uzlādes punkts" ir uzlādes punkts, ar kuru var tieši nodrošināt elektroenerģiju elektrotransportlīdzeklim un kura jauda pārsniedz 22 kW;

5) "publiski pieejams uzlādes vai uzpildes punkts" ir uzlādes vai uzpildes punkts, kuram vienlīdzīgi var piekļūt visi lietotāji;

6) "elektrotransportlīdzeklis" ir transportlīdzeklis nozīmē, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai[24], ar maksimālo projektēto ātrumu, kas pārsniedz 25 km/h, ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam, kā arī augstsprieguma elementiem un sistēmām, kas galvaniski savienotas ar elektriskā spēka piedziņas bloka augstsprieguma kopni;

7) "uzpildes punkts" ir punkts jebkādas degvielas, izņemot LNG, izsniegšanai pa fiziski uzstādītu sūkni;

8) "LNG uzpildes punkts" ir punkts LNG izsniegšanai vai nu pa fiziski uzstādītu sūkni, kas savienots ar nostiprinātu vai pārvietojamu aprīkojumu (tostarp transportlīdzekļiem un kuģiem), vai izmantojot pārvietojamu LNG tvertni.

3. pants Valsts politiskais regulējums

1.           Katra dalībvalsts pieņem valsts politisko regulējumu alternatīvo degvielu un to infrastruktūras tirgus attīstībai un tajā iekļauj I pielikumā noteikto informāciju un vismaz šos elementus:

– novērtējumu par situāciju alternatīvo degvielu jomā un tās turpmāko attīstību;

– novērtējumu par alternatīvo degvielu infrastruktūras pārklājuma pārrobežu nepārtrauktību;

– regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas atbalstam;

– politikas pasākumus valsts politiskā regulējuma īstenošanas atbalstam;

– ieviešanas un ražošanas atbalsta pasākumus;

– atbalstu pētniecībai, tehnoloģiskajai izstrādei un demonstrējumiem;

– alternatīvo degvielu ieviešanas mērķrādītājus;

– informāciju par alternatīvo degvielu transportlīdzekļu provizorisko skaitu 2020. gadā;

– novērtējumu par LNG uzpildes punktu nepieciešamību ostās, kas ir ārpus TEN-T pamattīkla un ir svarīgas kuģiem, kuri neveic pārvadājumus, jo sevišķi zvejas kuģiem;

– attiecīgos gadījumos — mehānismus sadarbībai ar citām dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu.

2.           Dalībvalstis, veicot apspriešanos vai izmantojot vienotus politiskos regulējumus, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, ir saskaņoti un koordinēti.

3.           Savienības un valstu atbalsta pasākumi alternatīvo degvielu infrastruktūrai ir attiecināmi tikai uz degvielām, kas ietvertas valstu politiskajos regulējumos.

4.           Atbalsta pasākumus alternatīvo degvielu infrastruktūrai īsteno saskaņā ar LESD ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalsta pasākumiem.

5.           Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par savu valsts politisko regulējumu [18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

6.           Komisija novērtē valstu politiskos regulējumus un nodrošina to saskaņotību ES līmenī. Tā pārsūta Eiropas Parlamentam ziņojumu par valstu politisko regulējumu novērtējumu viena gada laikā pēc tam, kad saņēmusi informāciju par valstu politiskajiem regulējumiem.

7.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8. pantu, lai mainītu 1. punktā paredzēto elementu sarakstu un I pielikumā noteikto informāciju.

4. pants Elektroenerģijas nodrošinājums transportam

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka minimālais skaits elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu — vismaz tāds skaits punktu, kāds norādīts II pielikumā sniegtajā tabulā, — tiek izveidots ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.           Vismaz 10 % uzlādes punktu ir publiski pieejami.

3.           Elektrotransportlīdzekļiem paredzētu lēnas uzlādes punktu atbilstību III pielikuma 1.1. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim.

Elektrotransportlīdzekļiem paredzētu ātras uzlādes punktu atbilstību III pielikuma 1.2. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis nodrošina, ka lēnas un ātras uzlādes punktu aprīkojums, kas noteikts III pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā, ir pieejams ar taisnīgiem, samērīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem.

4.           Dalībvalstis nodrošina, ka ostās tiek uzstādīts aprīkojums krasta elektroenerģijas nodrošināšanai ūdens transportlīdzekļiem, ja vien tas ir izmaksu ziņā efektīvi un sniedz ieguvumus vides jomā.

5.           Jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem paredzētu krasta elektroenerģijas nodrošināšanas objektu atbilstību III pielikuma 1.3. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim.

6.           Visus publiski pieejamos elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus aprīko ar viedo mēraparātu sistēmām [intelektiskajām uzskaites sistēmām], kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 28. punktā, un nodrošina to atbilstību minētās direktīvas 9. panta 2. punkta prasībām.

7.           Direktīvas 2009/72/EK I pielikuma 1. punkta h) apakšpunktu un I pielikuma 2. punkta pēdējo daļu piemēro elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu patēriņa datiem un uzskaites sistēmām.

8.           Dalībvalstis neaizliedz elektrotransportlīdzekļu lietotājiem iegādāties elektroenerģiju ne no viena elektroenerģijas piegādātāja neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī šis piegādātājs ir reģistrēts. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem ir tiesības uz līguma pamata iegādāties elektroenerģiju vienlaikus no dažādiem piegādātājiem, lai būtu iespējams noslēgt atsevišķu līgumu par elektroenerģijas nodrošināšanu elektrotransportlīdzeklim.

9.           Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura persona var izveidot vai pārvaldīt publiski pieejamus uzlādes punktus un ka sadales sistēmu operatori ar šādām personām sadarbojas, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

10.         Dalībvalstis nodrošina, ka publiski pieejamajos uzlādes punktos noteiktā cena ir samērīga un neietver papildu maksu vai pārmērīgi augstu maksu par to, ka elektrotransportlīdzekli uzlādē lietotājs, kuram nav līgumattiecību ar uzlādes punkta operatoru.

11.         Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8. pantu, lai atjauninātu III pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā noteiktās tehniskās specifikācijas.

5. pants Ūdeņraža nodrošinājums transportam

1.           Dalībvalstis, kuru teritorijās šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā jau ir ūdeņraža uzpildes punkti, nodrošina, ka to teritorijās ir pieejams pietiekams skaits publiski pieejamu uzpildes punktu, kuru savstarpējais attālums nepārsniedz 300 km, lai ūdeņraža transportlīdzekļu kustība ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī būtu iespējama visā valsts teritorijā.

2.           Visu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēto ūdeņraža uzpildes punktu atbilstību III pielikuma 2. punktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim.

3.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8. pantu, lai atjauninātu III pielikuma 2. punktā noteiktās tehniskās specifikācijas.

6. pants Dabasgāzes nodrošinājums transportam

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka publiski pieejami LNG uzpildes punkti jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem visās Eiropas transporta (TEN-T) pamattīkla jūras ostās ir pieejami ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka publiski pieejami LNG uzpildes punkti iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem visās TEN-T pamattīkla iekšzemes ūdensceļu ostās ir pieejami ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī.

3.           Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi, kurus darbina ar LNG, var veikt kustību pa visiem TEN-T pamattīkla ceļiem. Tādēļ publiski pieejamus LNG uzpildes punktus, kuru savstarpējais attālums nepārsniedz 400 km, izveido ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

4.           Visu jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem paredzētu LNG uzpildes punktu atbilstību III pielikuma 3.1. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim.

5.           Visu publiski pieejamo mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēto LNG uzpildes punktu atbilstību III pielikuma 3.2. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim.

6.           Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim nodrošina, ka ir pieejams pietiekams skaits publiski pieejamu uzpildes punktu, kuru savstarpējais attālums nepārsniedz 150 km, lai CNG transportlīdzekļu kustība varētu notikt visā Savienībā.

7.           Visu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēto CNG uzpildes punktu atbilstību III pielikuma 3.3. apakšpunktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim.

8.           Visos mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētajos CNG uzpildes punktos nodrošina tādas kvalitātes gāzi, kāda nepieciešama izmantošanai mūsdienīgos un jaunāko tehnoloģiju CNG transportlīdzekļos.

9.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8. pantu, lai atjauninātu III pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā noteiktās tehniskās specifikācijas.

10.         Komisija pieņem īstenošanas aktus par:

– drošības noteikumiem attiecībā uz LNG glabāšanu, transportēšanu un uzpildīšanu;

– tehniskajām specifikācijām sadarbspējas nodrošināšanai starp kuģiem un laivām un LNG uzpildes punktiem jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta nozarē.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

7. pants Patērētājiem sniedzamā informācija par transportlīdzekļu degvielām

1.           Neskarot Direktīvu 2009/30/EK, dalībvalstis nodrošina, ka aktuāla, skaidra un vienkārši saprotama informācija par visu tirgū pieejamo degvielu un transportlīdzekļu saderību ir pieejama:

(a) pie sūkņiem visos uzpildes punktos, transportlīdzekļu tirdzniecības vietās un pie tehniskās kontroles objektiem to teritorijā;

(b) transportlīdzekļu rokasgrāmatās;

(c) uz transportlīdzekļa. Šī prasība attiecas uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, ko dalībvalstu teritorijā pārdod no [šīs direktīvas transponēšanas datums], un visiem pārējiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti dalībvalstu teritorijā, no pirmās transportlīdzekļa tehniskās apskates reizes pēc [šīs direktīvas transponēšanas datums].

2.           Šā panta 1. punktā minētajai informācijai par degvielu saderību pamatā ir Eiropas standarta (EN) shēmu standarti attiecībā uz degvielu marķēšanu, kas uzskaitīti III pielikuma 4. punktā, — ja tādi ir pieejami un sekmē šīs direktīvas mērķu sasniegšanu —, un tiek ieviests šo standartu grafisks attēlojums.

3.           Šā panta 2. punktā minēto grafisko attēlojumu izmanto 1. punktā noteikto prasību izpildei.

4.           Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, precīzi kurā vietā uz transportlīdzekļa jānorāda informācija par saderību un tās grafiskais attēlojums, lai nodrošinātu šādas informācijas sniegšanas saskaņotību visā Savienībā. Ja EN shēmas, kas ietver degvielu marķēšanas standartus, nav pieejamas vai nav piemērotas direktīvas mērķu sasniegšanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka degvielu marķēšanas parametrus attiecībā uz degvielām, kuras ir ieviestas Savienības tirgū un Komisijas vērtējumā veido vismaz 1 % no kopējā pārdotā apjoma vairāk nekā vienā dalībvalstī.

6.           Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

8. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 3., 4., 5. un 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 3., 4., 5. un 6. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Saskaņā ar 3., 4., 5. un 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

9. pants Komiteja

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ikvienai atsaucei uz šo punktu piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.           Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstveida procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nesagaidot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

10. pants Ziņošana un pārskatīšana

1.           Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts politisko regulējumu un tā īstenošanu līdz [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Šajos ziņojumos ietver I pielikumā norādīto informāciju.

2.           Komisija ik pēc diviem gadiem, sākot ar [divi gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

Komisijas ziņojumā iekļauj šādus elementus:

– katras dalībvalsts īstenoto pasākumu novērtējumu;

– novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz alternatīvo degvielu tirgus attīstību un ietekmi uz ekonomiku un vidi;

– informāciju par šajā direktīvā ietverto alternatīvo degvielu un ikvienas citas alternatīvās degvielas tehnoloģisko un tirgus attīstību.

Komisija var ieteikt jebkādus piemērotus pasākumus.

Komisijas ziņojumā novērtē šajā direktīvā noteiktās prasības un termiņus attiecībā uz infrastruktūras attīstīšanu un specifikāciju ieviešanu, ņemot vērā attiecīgo alternatīvo degvielu tehnoloģisko, ekonomisko un tirgus attīstību, un vajadzības gadījumā tam pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

11. pants Transponēšana

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas spēkā ne vēlāk kā [18 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

2.           Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3.           Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

12. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

                                                                      

I PIELIKUMS

Valsts politiskais regulējums

Valsts politiskajā regulējumā ietver vismaz turpmāk norādītos elementus.

1. Regulējums

Regulējumu veido pasākumi alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas atbalstam, piemēram, būvatļauju, stāvvietu atļauju, uzņēmumu ekoloģisko rādītāju sertifikātu, degvielas uzpildes staciju koncesiju piešķiršana.

2. Politikas pasākumi valsts politiskā regulējuma īstenošanas atbalstam

Šajos pasākumos ietver vismaz šādus elementus:

– tiešus stimulus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegādei vai infrastruktūras izbūvei;

– iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus, lai atbalstītu alternatīvo degvielu transportlīdzekļus un infrastruktūru;

– publiskā iepirkuma — tostarp kopējā iepirkuma — izmantojumu alternatīvo degvielu atbalstam;

– nefinansiālus pieprasījuma puses stimulus, piemēram, preferenciālu piekļuvi ierobežotas piekļuves zonām, transportlīdzekļu novietošanas politiku, īpašas transporta joslas.

3. Ieviešanas un ražošanas atbalsta pasākumi

Ikgadējais valsts budžets, kas piešķirts alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai, ar sadalījumu pa degvielām un transporta veidiem (autoceļu, dzelzceļa, ūdens un gaisa transports).

Ikgadējais valsts budžets, kas piešķirts alternatīvo degvielu tehnoloģiju ražotņu atbalstam, ar sadalījumu pa degvielām un transporta veidiem.

4. Atbalsts pētniecībai, tehnoloģiskajai izstrādei un demonstrējumiem

Ikgadējais valsts budžets, kas piešķirts alternatīvo degvielu pētniecības, tehnoloģiskās izstrādes un demonstrējumu atbalstam, ar sadalījumu pa degvielām un transporta veidiem.

5. Mērķrādītāji

– Valsts mērķrādītāji 2020. gadam attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu dažādajiem transporta veidiem (autoceļu, dzelzceļa, ūdens un gaisa transports) un attiecīgās infrastruktūras izveidi.

– Valsts mērķrādītāji, kas noteikti pa gadiem, alternatīvo degvielu ieviešanai dažādajiem transporta veidiem un attiecīgās infrastruktūras izveidei, lai sasniegtu valsts mērķrādītājus 2020. gadam.

II PIELIKUMS

Minimālais elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits katrā dalībvalstī

Dalībvalsts || Uzlādes punktu skaits (tūkstošos) || Publiski pieejamu uzlādes punktu skaits (tūkstošos)

BE || 207 || 21

BG || 69 || 7

CZ || 129 || 13

DK || 54 || 5

DE || 1503 || 150

EE || 12 || 1

IE || 22 || 2

EL || 128 || 13

ES || 824 || 82

FR || 969 || 97

IT || 1255 || 125

CY || 20 || 2

LV || 17 || 2

LT || 41 || 4

LU || 14 || 1

HU || 68 || 7

MT || 10 || 1

NL || 321 || 32

AT || 116 || 12

PL || 460 || 46

PT || 123 || 12

RO || 101 || 10

SI || 26 || 3

SK || 36 || 4

FI || 71 || 7

SE || 145 || 14

UK || 1221 || 122

HR || 38 || 4

III PIELIKUMS

Tehniskās specifikācijas

1. Elektrouzlādes punktu tehniskās specifikācijas

1.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēti lēnas elektrouzlādes punkti

Lai nodrošinātu sadarbspēju, lēnas uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļu uzlādei ar maiņstrāvu aprīko ar 2. tipa savienotājiem, kas aprakstīti standartā EN62196-2:2012.

1.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēti ātras elektrouzlādes punkti

Lai nodrošinātu sadarbspēju, ātras uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļu uzlādei ar maiņstrāvu aprīko ar 2. tipa savienotājiem, kas aprakstīti standartā EN62196-2:2012.

Lai nodrošinātu sadarbspēju, ātras uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļu uzlādei ar līdzstrāvu aprīko ar Combo 2 tipa savienotājiem, kas aprakstīti attiecīgajā EN standartā, kurš tiks pieņemts līdz 2014. gadam.

1.3. Krasta elektroenerģijas nodrošinājums ūdens transportlīdzekļiem

Attiecībā uz elektroenerģijas nodrošināšanu ūdens transportlīdzekļiem no krasta, tostarp sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu un testēšanu, nodrošina atbilstību attiecīgajam EN standartam, kas tiks pieņemts līdz 2014. gadam, un līdz šā standarta publicēšanai — atbilstību standartā IEC/ISO/IEEE 80005-1 sniegtajām tehniskajām specifikācijām.

2. Tehniskās specifikācijas ūdeņraža uzpildes punktiem, kas paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem

2.1. Attiecībā uz ūdeņraža ārpustelpu uzpildes punktiem, kuros izsniedz gāzveida ūdeņradi lietošanai sauszemes transportlīdzekļos, nodrošina atbilstību attiecīgajam EN standartam, kas tiks pieņemts līdz 2014. gadam, un līdz šā standarta publicēšanai — atbilstību gāzveida ūdeņraža uzpildes specifikācijas ISO/TS 20100:2008 sniegtajām tehniskajām specifikācijām.

2.2. Attiecībā uz ūdeņraža uzpildes punktos izsniegtā ūdeņraža tīrību nodrošina atbilstību attiecīgajam EN standartam, kas tiks pieņemts līdz 2014. gadam, un līdz šā standarta publicēšanai — atbilstību standartā ISO 14687-2 sniegtajām tehniskajām specifikācijām.

2.3. Ūdeņraža uzpildes punktos izmanto uzpildes algoritmus un aprīkojumu, kas atbilst attiecīgajam EN standartam, kurš tiks pieņemts līdz 2014. gadam, un līdz šā standarta publicēšanai — atbilstību ISO 20100 uzpildes protokoliem, ko piemēro ar gāzveida ūdeņradi darbināmiem vieglajiem sauszemes transportlīdzekļiem.

2.4. Attiecībā uz gāzveida ūdeņraža uzpildes punktos pieejamajiem savienotājiem nodrošina atbilstību attiecīgajam EN standartam, kas tiks pieņemts līdz 2014. gadam, un līdz šā standarta publicēšanai — atbilstību ISO 17268 standartam, ko piemēro ar gāzveida ūdeņradi darbināmu sauszemes transportlīdzekļu uzpildes savienojuma iekārtām.

3. Tehniskās specifikācijas dabasgāzes uzpildes punktiem

3.1. Tehniskās specifikācijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes punktiem, kas paredzēti ūdens transportlīdzekļiem

Attiecībā uz LNG uzpildes punktiem, kas paredzēti ūdens transportlīdzekļiem, nodrošina atbilstību attiecīgajiem EN standartiem, kas tiks pieņemti līdz 2014. gadam.

3.2. Tehniskās specifikācijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes punktiem, kas paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem

Attiecībā uz LNG uzpildes punktiem, kas paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, nodrošina atbilstību attiecīgajam EN standartam, kas tiks pieņemts līdz 2014. gadam.

3.3. Tehniskās specifikācijas saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes punktiem, kas paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem

3.3.1. Nodrošina CNG savienotāju/ieplūdes elementu atbilstību ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumiem Nr. 110 (kas ietver atsauces uz ISO 14469 I un II daļu).

3.3.2. Nodrošina CNG un L-CNG uzpildes punktu atbilstību attiecīgajam EN standartam, kas tiks pieņemts līdz 2014. gadam.

4. Tehniskās specifikācijas benzīnam un dīzeļdegvielām ar biodegvielu piejaukumu

4.1.      Attiecībā uz benzīnu ar zemu bioetanola saturu nodrošina atbilstību standartam EN228.

4.2.      Attiecībā uz dīzeļdegvielu ar zemu biodīzeļdegvielas saturu nodrošina atbilstību standartam EN590.

4.3.      Visiem degvielas sūkņiem, kas uzpildes punktos izsniedz benzīnu, piemēro standartā EN228 noteiktās degvielas marķēšanas prasības.

4.4. Visiem degvielas sūkņiem, kas uzpildes punktos izsniedz dīzeļdegvielu, piemēro standartā EN590 noteiktās degvielas marķēšanas prasības.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[25]

Transports

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[26]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa"

BALTĀ GRĀMATA "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu"

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 4

Plašāk izmantot transporta veidus, kuriem raksturīgas mazas oglekļa dioksīda emisijas, un sekmēt multimodalitāti (saistīts ar vispārējo mērķi "Resursefektīvs transports").

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Iekšzemes, gaisa un jūras transports

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

Alternatīvo degvielu infrastruktūras minimuma attīstīšana un kopēju tehnisko standartu ieviešana visā ES

ES transportlīdzekļu un kuģu nozares vadošās pozīcijas saglabāšana; ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas sekmēšana Eiropā

Transporta nozares atkarības no naftas pārvarēšana

Ieguldījums centienos līdz 2050. gadam panākt transporta siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 60 %

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Elektrouzlādes/uzpildes punktu skaits

Ar alternatīvām degvielām darbināmo transportlīdzekļu/kuģu skaits

Naftas importa samazinājuma procentuālā daļa

Transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma procentuālā daļa

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Īstermiņa:

infrastruktūras pārklājuma minimums elektroenerģijas, ūdeņraža, LNG (ūdens transportlīdzekļiem un kravas automobiļiem) un CNG nodrošināšanai;

degvielu marķējums uzpildes punktos un uz transportlīdzekļiem.

Ilgtermiņa: optimāls infrastruktūras pārklājums elektroenerģijas, ūdeņraža, LNG (ūdens transportlīdzekļiem un kravas automobiļiem) un CNG nodrošināšanai.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Sekmēt alternatīvo degvielu infrastruktūras un alternatīvo degvielu transportlīdzekļu un kuģu vienotā tirgus attīstību

Izveidot pienācīgus apstākļus, lai dažādie tirgus dalībnieki varētu veikt katrs savas funkcijas

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Līdzšinējās iniciatīvas un atbalsta pasākumi ir galvenokārt veltīti degvielu ražošanai, transportlīdzekļu tehnoloģiju izstrādei, alternatīvo degvielu transportlīdzekļu popularizēšanai, savukārt vajadzīgās infrastruktūras attīstīšana ir atstāta novārtā.

Gūtā pieredze apliecina, ka attiecībā uz infrastrukūru ir vajadzīga ES darbība.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Transporta infrastruktūra — TEN-T Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

Ñ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no direktīvas pieņemšanas dienas

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[27]

Ñ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[28]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts politisko regulējumu attiecībā uz alternatīvo degvielu un to infrastruktūras tirgus attīstību un šā regulējuma īstenošanu [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

Komisija ik pēc diviem gadiem, sākot ar [divi gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Direktīvas transponēšanas aizkavēšanās

Nepienācīga piemērošana

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Dalībvalstu periodiskie ziņojumi (pirmais ziņojums — divus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā, pēc tam ziņojums ik pēc diviem gadiem)

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Ir paredzēts ES finansējums uzraudzības pētījumiem. Šiem pētījumiem pienācīgi sekos līdzi Komisijas dienesti.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Ieguldījumi būs jāveic tikai nozarei. Komisija ik pēc diviem gadiem veiks pētījumu.

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

06.020300 Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības. Finansējums tiks nodrošināts, veicot līdzekļu pārdali (tas neietekmēs jauno daudzgadu finanšu shēmu).

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs: 06.020300 [Apraksts: Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības] || Dif./nedif.[29]) || no EBTA[30] valstīm || no kandidātvalstīm[31] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY.] || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: NAV

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs: [Izdevumu kategorija……………………………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY.] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs: 06.020300 || Izdevumu kategorija: Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības

MOVE ĢD || || || N gads[32] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 06.020300 || Saistības || (1) || 0 || 250 000 || 0 || 250 000 || 0 || 250 000 || 0 || 750 000

Maksājumi || (2) || || || 250 000 || || 250 000 || || 250 000 || 750 000

Budžeta pozīcijas numurs: || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[33] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ — MOVE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || || 250 000 || || 250 000 || || 250 000 || ||

Maksājumi || =2+2a +3 || || || 250 000 || || 250 000 || || 250 000 || 750 000

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas <….>. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+6 || || 250 000 || || 250 000 || || 250 000 || || 750 000

Maksājumi || =5+6 || || || 250 000 || || 250 000 || || 250 000 || 750 000

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || "Administratīvie izdevumi"

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads (€) || N+1 gads (€) || N+2 gads (€) || N+3 gads (€) || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) (€) || KOPĀ (€)

MOVE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi (darbinieku pārgrupēšana) || 131 000 || 131 000 || 131 000 || 131 000 || 131 000 || 131 000 || 131 000 || 917 000

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi: vadības komiteja — 1 sanāksme gadā || 13 770 || 13 770 || 13 770 || 13 770 || 13 770 || 13 770 || 13 770 || 96 390

KOPĀ — MOVE ĢD || Apropriācijas || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 1 013 390

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 144 770 || 1 013 390

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads[34] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 144 770 || 394 770 || || 394 770 || || 394 770 || || 1 329 080

Maksājumi || 144 770 || || 394 770 || || 394 770 || || 394 770 || 1 329 080

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– Ñ  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[35] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Rezultātu daudzums || Izmaksas € || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas €

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4[36] || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Pētījumi || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 3 || 750 000

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 4. konkrētais mērķis || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 3 || 750 000

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. [..] || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS (€) || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 1 || 250 000 || 0 || 0 || 3 || 750 000

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– Ñ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu (darbinieku pārgrupēšanu)

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads[37] (€) || N+1 gads (€) || N+2 gads (€) || N+3 gads (€) || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) (€) || KOPĀ (€)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || || 0 (darbinieku pārgrupēšana)

Pārējie administratīvie izdevumi || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 96 390

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 96 390

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[38] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 13 370 || 96 390

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Ñ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu: darbinieki tiks pārgrupēti

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu)

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,5 AD + 0,05 AST || 0,5 AD + 0,05 AST || 0,5 AD + 0,05 AST || 0,5 AD + 0,05 AST || 0,5 AD + 0,05 AST || 0,5 AD + 0,05 AST || 0,5 AD + 0,05 AST

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[39]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy[40] || - Galvenā mītne[41] || || || || || || ||

- Delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– Ñ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[42]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– ÑPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– Ñ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

· ¨  pašu resursus

· ¨  dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[43]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

…………. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[2]               COM(2011) 144 galīgā redakcija.

[3]               COM(2013) 17.

[4]               http://ec.europa.eu/transport/urban/cts/doc/2011-01-25-future-transport-fuels-report.pdf;

http://ec.europa.eu/transport/urban/cts/doc/2011-12-2nd-future-transport-fuels-report.pdf;

http://ec.europa.eu/transport/urban/cts/doc/jeg_cts_report_201105.pdf;

http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/cars-21-final-report-2012_en.pdf;

http://ec.europa.eu/transport/urban/events/2011_04_13_future_transport_fuels_en.htm;

http://ec.europa.eu/transport/urban/consultations/doc/cts/report-on-results.pdf;

http://ec.europa.eu/transport/urban/studies/doc/2012-08-cts-implementation-study.pdf.

[5]               http://ec.europa.eu/transport/urban/studies/urban_en.htm.

[6]               www.eutransportghg2050.eu.

[7]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[8]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[9]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[10]             COM(2010) 2020.

[11]             COM(2011) 144.

[12]             OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

[13]             COM(2013) 17.

[14]             http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/cars-21-final-report-2012_en.pdf.

[15]             COM(2012) 636 final, 8.11.2012.

[16]             OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

[17]             OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

[18]             OV L 327, 27.11.2012.

[19]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (EURO VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1.–13. lpp.).

[20]             OV L [..].

[21]             OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.

[22]             OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

[23]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[24]             OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

[25]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[26]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[27]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[28]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[29]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[30]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[31]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[32]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[33]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[34]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[35]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[36]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[37]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[38]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[39]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki (Intérimaire), JED — jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation), LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[40]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

[41]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[42]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[43]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.