EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010PC0471

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu

/* COM/2010/0471 final - COD 2010/0252 */

52010PC0471

/* COM/2010/0471 final - COD 2010/0252 */ Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu


[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 20.9.2010

COM(2010) 471 galīgā redakcija

2010/0252 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu

{SEC(2010) 1034}{SEC(2010) 1035}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pamatdirektīvas 2002/21/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK, 8.a panta 3. punktā Komisija tiek aicināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmas (RSPP) izveidi, kurā izklāstītas politikas ievirzes un mērķi attiecībā uz radiofrekvenču spektra stratēģisko plānošanu un saskaņošanu, maksimāli ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumu.

RSPP pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, ņemot vērā spektra pieejamības un efektīvas izmantošanas nozīmi, lai izveidotu elektronisko sakaru iekšējo tirgu, un citās ES politikas jomās. RSPP līdz 2015. gadam noteiks, kā spektra izmantošana var sekmēt ES mērķu sasniegšanu un uzlabot ieguvumus sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Tā pamatā ir ES elektronisko sakaru regulējuma principi un Radiofrekvenču spektra Lēmums Nr. 676/2002/EK (RSL), kas atkārtoti apstiprina principus, kādi jāpiemēro visiem spektra izmantošanas veidiem, nosaka mērķus attiecībā uz ES iniciatīvām un uzskaita pasākumus, kas jāuzsāk.

- Vispārīgais konteksts

Spektrs ir būtisks digitālajai sabiedrībai, ātriem bezvadu pakalpojumiem, ekonomikas atlabšanai, izaugsmei, augstas kvalitātes darba vietām un ES ilgtermiņa konkurētspējai. Spektra politikas iniciatīvas ir būtiskas arī Digitālajai programmai Eiropai un stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”. Augstākā līmeņa sanāksme par radiofrekvenču spektra jautājumiem, ko organizēja Parlaments un Komisija, Komisijas sabiedriskās apspriešanas un RSPG atzinums deva savu ieguldījumu RSPP.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Uz elektronisko sakaru spektra politiku attiecas Pamatdirektīva 2002/21/EK un Atļauju izsniegšanas direktīva 2002/20/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EC, ar ko ieviesa būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu spektra efektīvu izmantošanu, novērstu neelastību radiofrekvenču spektra pārvaldībā un sniegtu vieglāku piekļuvi spektram. Turklāt RSL jau ļauj saskaņot tehniskos nosacījumus tāda spektra izmantošanai, uz ko attiecas pašreizējā ES politika, kas saistīta ar spektra izmantošanu.

- Atbilstība pārējām ES politikas jomām un mērķiem

Spektra izmantošana arvien vairāk ietekmē ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un ražīgumu iekšējā tirgū attiecībā uz svarīgām ES nozaru politikas jomām. Tā kā spektrs ir ierobežots, jānosaka prioritātes, lai nodrošinātu, ka spektru piešķir un izmanto efektīvi un lietderīgi, ņemot vērā ES politikas mērķus attiecībā uz elektroniskajiem sakariem un visiem pieejamiem platjoslas pakalpojumiem un transportu, pētniecību, Zemes novērošanu, Galileo , vides aizsardzību un cīņu pret globālo sasilšanu.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Ieinteresētajām personām tika dotas vairākas iespējas sniegt komentārus.

- Augstākā līmeņa sanāksme par spektra jautājumiem 2010. gada martā nodemonstrēja skaidru saprašanos starp ES iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par to, ka nepieciešamas vairāk spektra frekvences lietojumiem ar lielu sociālo un ekonomisko ietekmi. Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti ir apkopoti ietekmes novērtējuma 1. pielikumā, un attiecīgie dokumenti ir pieejami http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/radio_spectrum/rspp/index_en.htm.

- No 2010. gada 4. marta līdz 9. aprīlim notika Sabiedriskā apspriešana un Komisija aicināja dot ieguldījumu, sagatavojot radiofrekvenču spektra politikas programmu. Saņemtā 101 atbilde ir apkopota ietekmes novērtējuma 2. pielikumā, un ir pieejama http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/radio_spectrum/rspp/rspp_pc_rep/index_en.htm.

- RSPG, augsta līmeņa grupa, kas konsultē Komisiju par frekvenču spektra politiku, 2010. gada 9 jūnijā pieņēma oficiālu atzinumu (ietekmes novērtējuma 3. pielikums). Sk. http://rspg.groups.eu.int/_documents/documents/opinions/rspg10_330_rspp_opinion.pdf. Komisija, pabeidzot savu priekšlikuma projektu, ir īpaši ņēmusi vērā šo atzinumu.

- Pirms pieņemt galīgo atzinumu par RSPG atzinuma projektu notika atsevišķa sabiedriskā apspriešana — saņemtās atbildes ir pieejamashttp://rspg.ec.europa.eu/consultations/responses_rspp2010/index_en.htm.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Papildus RSPG atzinumam un lielam skaitam sabiedriskajā apspriešanā saņemto atbilžu ir svarīgi arī šādi pētījumi.

- “Exploiting the digital dividend — a European approach” (“Eiropas pieeja digitālās dividendes izmantošanā”) ( Analysys Mason, DotEcon and Hogan & Hartson ), 2009. gads.

- “Optimising the Public Sector's Use of Radio Spectrum in the EU” (“Radiofrekvenču spektra izmantošanas optimizēšana publiskajā sektorā Eiropas Savienībā”) ( WIK-Consult ), 2008. gads.

- “Radio interference in the European Community” (“Radiotraucējumi Eiropas Kopienā”) ( Eurostrategies and LS telcom ), 2008. gads.

- “Preparing the next steps in regulation of electronic communications — a contribution to the review of the electronic communications regulatory framework” (“Gatavošanās nākamajiem soļiem elektronisko sakaru regulējuma jomā — ieguldījums elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma pārskatīšanā”) ( Hogan & Hartson, Analysys ), 2006. gads.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Iepriekš minētie ziņojumi ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē:http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/radio_spectrum/documents/studies/index_en.htmunhttp://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/info_centre/documentation/studies_ext_consult/index_en.htm#2006

- Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā RSPP augsta līmeņa stratēģisko raksturu, ietekmes novērtējumā ir identificēti varianti un novērtēts, vai ES iejaukšanās varētu radīt pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valstu vai reģionālu darbību. Tajā noteikta stratēģiskā virzība, kas ES līmenī nepieciešama spektra politikai. Tajā uzsvērta vajadzība pēc vispārējas ES spektra politikas pieejas, ņemot vērā spektra ietekmi vairākās nozarēs ar dažādas pakāpes ES kompetenci. Ietekmes novērtējuma padomes atzinums par ietekmes novērtējumu tika izdots 2010. gada 2. jūlijā.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosinātajā programmā izklāstītas politikas ievirzes un mērķi attiecībā uz radiofrekvenču spektra stratēģisko plānošanu un izmantošanas saskaņošanu, lai pilnībā izveidotu iekšējo tirgu. Tā atbalsta stratēģiju “Eiropa 2020” un Digitālo programmu Eiropai un veicina citas ES politikas ievirzes, kas saistītas ar spektru. Tā nodrošinās principu piemērošanu un noteiks politikas virzienus visos spektra politikas aspektos ar ES dimensiju. Tā nosaka konkrētas prioritārās iniciatīvas, lai uzlabotu koordināciju, elastību un spektra pieejamību bezvadu platjoslas sakariem un citām īpašām ES politikas jomām, tā prasa esošo lietojumu un jauno spektru uzskaiti, tā paredz uzlabojumus, lai aizsargātu ES intereses starptautiskās sarunās, un lai palīdzētu dalībvalstīm divpusējās sarunās, tā aicina uzlabot sadarbību starp tehniskajām struktūrām, un tā prasa Komisijai ziņot līdz 2015. gadam.

- Juridiskais pamats

LESD 114. pants.

- Subsidiaritātes princips

Ierosinātā rīcība ietver spēkā esošā ES tiesiskā regulējuma grozījumus un tādējādi attiecas uz jomu, kurā ES jau ir īstenojusi savu kompetenci. Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā.

- Proporcionalitātes princips

Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tajā noteikts minimālais saskaņošanas līmenis, īstenošanas pasākumu noteikšanu atstājot valsts regulatīvo iestāžu (VRI) vai dalībvalstu ziņā. Ierosinātie grozījumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu labāku regulējumu attiecīgajā nozarē. Tādējādi tie atbilst proporcionalitātes principam, kas noteikts LES 5. pantā.

- Juridisko instrumentu izvēle

Tas ir likumdošanas pasākums, jo Pamatdirektīvas 8.a panta 3. punktā prasīts tiesību akta priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei. Nesaistošs pasākums, piemēram, Parlamenta un Padomes ieteikums nevarētu padarīt ES koordināciju obligātu, ne arī pieprasīt vajadzīgo rīcību no dalībvalstīm. Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 128/1999/EK, Nr. 626/2008/EK un Nr. 676/2002/EK tika iepriekš pieņemts, lai noteiktu līdzīgas saistības un rīcību.

4. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums papildus neietekmē ES budžetu.

5. Papildu informācija

- Vienkāršošana un administratīvo izmaksu samazināšana

Priekšlikuma mērķis ir samazināt administratīvo slogu, palielinot spektra elastību un atvieglojot administratīvās procedūras attiecībā uz spektra izmantošanu. Tā ir daļa no Komisijas pastāvīgās programmas acquis atjaunināšanai un vienkāršošanai un Komisijas darba programmas ar atsauci 2010/INFSO/002.

- Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Ar lēmumu tiek izveidota programma, kas īstenojama līdz 2015. gadam, un tajā aicina Komisiju veikt pārskatīšanu pirms nākamās programmas sagatavošanas.

- Informācija no dalībvalstīm

Dalībvalstīm jāinformē Komisija par savu saistību īstenošanu.

- Eiropas Ekonomikas zona

Ierisinātais akts attiecas uz EEZ.

- Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

1. pants. Priekšmets un darbības joma

Tas nosaka vispārēju programmas mērķi un darbības jomu.

2. pants. Vispārējo reglamentējošo principu piemērošana

Tā mērķis ir nodrošināt vispārējo reglamentējošo principu konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, tostarp radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un pārvaldību, veicinot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāti, piemērojot vieglāko atļauju sistēmu un garantējot iekšējo tirgu un konkurenci.

3. pants. Politikas mērķi

Politikas mērķi, kas jāīsteno dalībvalstīm un Komisijai ir šādi: nodrošināt pietiekamu spektra pieejamību, maksimālu spektra elastību, veicināt spektra efektīvu lietošanu, izmantojot vispārējas atļaujas un spektra elastību, izvairīties no konkurences izkropļojumiem; izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un darbības apgrūtinājuma, saskaņot tehniskos nosacījumus, un nodrošināt veselības aizsardzību.

4. pants. Palielināta efektivitāte un elastība

Tas nosaka politikas virzienus, kuri dalībvalstīm un Komisijai jāpārvērš darbībā, tostarp palielinot spektra atļaujas elastību, lai pārvarētu digitālo plaisu, radot tehniskos nosacījumus platjoslas pakalpojumiem, uzlabojot spektra kolektīvo lietošanu, izstrādājot standartus, un saglabājot un veicinot efektīvu konkurenci un iekšējo tirgu.

5. pants. Konkurence

Tā mērķis ir veicināt konkurenci, uzskaitot dažādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko dalībvalstis var pieņemt pret iespējamiem izkropļojumiem, kas izriet no elastības, tirdzniecības un uzkrāšanas vai citu spektra tiesību uzkrāšanās.

6. pants. Spektrs bezvadu platjoslas sakariem

Veicamie pasākumi: sasniegt īpašus bezvadu platjoslas mērķus un nodrošināt spektra pieejamību, kurš izraudzīts šim nolūkam, līdz 2013. gadam apstiprināt 800 MHz digitālās dividendes joslas atbrīvošanu, nodrošināt lauku apvidu pārklājumu un piekļuvi mazāk labvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, atļaut tirgot noteiktas joslas un nodrošināt spektru vispārējai satelītpiekļuvei.

7. pants. Spektra vajadzības īpašām Savienības politikas jomām

Komisijai un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības pēc spektra saistībā ar vairākām ES politikas jomām, tostarp kosmosa politiku, vides aizsardzību, sabiedrības drošību un aizsardzību, civilo aizsardzību un palīdzību katastrofu gadījumā, kā arī pētījumiem un zinātniskajai darbībai.

8. pants. Uzskaite — pašreizējās izmantošanas monitorings un jaunas vajadzības pēc spektra

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai jāorganizē pašreizējās spektra izmantošanas un iespējamo turpmāko vajadzību pēc spektra uzskaite.

9. pants. Starptautiskās sarunas

Te izklāstīti pasākumi, lai palielinātu ES ietekmi starptautiskās sarunās un aizsargātu ES intereses. ES jāpiedāvā atbalsts dalībvalstīm to sarunās ar trešām valstīm par ES saistību īstenošanu. Pasaules Radiosakaru konferencē 2012. gadā Savienībai jāveicina rezultāti, kas, cita starpā, ļauj pilnībā izmantot 800 MHz un 3,4-3,8 GHz frekvenču joslas platjoslas pakalpojumiem Savienībā, nodrošināt, ka pietiekams daudzums pienācīgi aizsargāta spektra ir pieejams Savienības nozaru politikas jomām, piemēram, Eiropas kosmosa politikai un vienotajai Eiropas gaisa telpai, un nodrošināt, ka izmaiņas ITU noteikumos par radiosakariem atbalsta un papildina attiecīgos Savienības tiesiskā regulējuma principus.

10. pants. Sadarbība starp dažādām iestādēm

Komisijai un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai uzlabotu pašreizējo institucionālo vidi un veicinātu spektra pārvaldības koordināciju un uzlabotu standartizācijas iestāžu, CEPT un Kopīgā pētniecības centra sadarbību, lai vairāk saistītu spektra pārvaldību ar standartizāciju.

11. pants. Sabiedriskā apspriešana

Komisijai un dalībvalstīm ir jāapspriežas ar sabiedrību, kad vien nepieciešams.

12. pants. Ziņojumi

Komisijai līdz 2015. gadam jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

13., 14. un 15. pants. Īstenošana, paziņošana, stāšanās spēkā, adresāti

Tie ietver pienākumu dalībvalstīm ieviest lēmuma noteikumus līdz 2015. gadam, ja iepriekšējos pantos nav noteikts citādi, un informēt Komisiju saskaņā ar standarta noteikumiem.

2010/0252 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)[3] 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 1999/5/EK un Direktīvu 2002/20/EK un 2002/21/EK, ne arī Lēmumu Nr. 676/2002/EK. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi ES tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.

(2) Spektrs ir galvenais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas.

(3) Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu un enerģētiku.

(4) Šai pirmajai programmai jo īpaši jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas un pārvarēt digitālo plaisu. Tās ir arī galvenās darbības Digitālajā programmā Eiropai[4], kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s, tādējādi gūstot ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Tai arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku.

(5) Pirmajai programmai jānosaka pamatprincipi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība ir joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj to īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

(6) Programmā jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK par reglamentējošiem noteikumiem radio spektra politikai Eiropas Kopienā (radio spektra lēmums)[5] un Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences ( CEPT ) tehniskās zināšanas, lai Savienības politiku, kas balstās uz spektru un par kuru vienojās Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, norādot, ka šādus pasākumus var veikt, kad vien nepieciešams, lai īstenotu jau esošo Savienības politiku.

(7) Spektra optimālas izmantošanas nodrošināšanai var būt vajadzīgi inovatīvi risinājumi attiecībā uz atļaujām, piemēram, par kolektīvo spektra izmantošanu, vispārējām atļaujām vai infrastruktūras koplietošanu. Šo principu piemērošanu Savienībā var atvieglot konkrēta kopīgu vai konverģējošu spektra izmantošanas nosacījumu definīcija. Īpaša interese ir par vispārējām atļaujām, kas ir vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma, ja traucējumi nerada risku, ka tiks kavēta citu pakalpojumu attīstība.

(8) Spektra tirdzniecības tiesības uz apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem būtiski sekmē ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties jāatver tirdzniecībai saskaņā ar pamatdirektīvu. Turklāt, kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā.

(9) Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti pamatdirektīvas 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram, vai, lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Direktīvas Nr. 87/372/EEK (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam.

(10) Optimāli un efektīvi spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā[6] prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas uzskaite, kā arī efektīva pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģija, lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 3 GHz. Tas palīdzētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan komerciālajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē.

(11) Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu[7] saskaņotie standarti ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un tiem jāņem vērā juridiski noteikti koplietošanas nosacījumi. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību, rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie ir jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus.

(12) Saskaņā ar Komisijas parauginiciatīvas “Digitālā programma Eiropai” mērķiem, bezvadu platjosla var ievērojami sekmēt ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiek darīts pieejams pietiekams spektrs, lietošanas tiesības piešķir ātri un ir atļauta tirdzniecība, lai pielāgotos tirgus attīstībai. Digitālajā programmā paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam būs piekļuve platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tāpēc spektrs, kas jau izraudzīts, līdz 2012. gadam jāatļauj virszemes sakariem, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem, jo īpaši spektra joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK, 2008/411/EK un 2009/766/EK. Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, piekļuve pieejamai satelīta platjoslai var būt ātrs un reāls risinājums.

(13) Frekvenču josla 800 MHz ir optimāla lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Lēmumam 2010/267/ES un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Ilgākā laika posmā varētu paredzēt arī papildus spektru zem 790 MHz atkarībā no pieredzes un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas pārklājumam. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām jāpievieno saistības.

(14) Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Nosacījumi var ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem (MVTO) un izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā un attīstot bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējo tirgu, šie nosacījumi jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt.

(15) Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un attīstībā, sabiedrības aizsardzībā un palīdzībā katastrofu gadījumā, e-veselībā un e-iekļaušanā. Sinerģiju optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un attīstības darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs palīdzēs izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz MVU, piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un attīstību un zinātnisko darbību.

(16) Stratēģija “Eiropa 2020” nosaka vides aizsardzības mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, piemēram, uzlabojot resursu efektivitāti par 20 %. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir vadošā loma, kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai. Ierosinātie pasākumi ietver Savienības mēroga automatizēto enerģijas pārvaldības sistēmu (viedtīklu un viedmērierīču) izvēršanas paātrinājumu, izmantojot saziņas iespējas, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un automatizēto transporta sistēmu un automatizētās satiksmes pārvaldības attīstību, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē. Spektra tehnoloģiju efektīvāka izmantošana var arī palīdzēt samazināt radioiekārtu enerģijas patēriņu un ierobežot ietekmi uz vidi lauku apvidos un attālos rajonos.

(17) Sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem ir būtiska iedzīvotāju labklājībai un saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā. Vienlaikus ievērojot Padomes Ieteikumu 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai, ir svarīgi nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp arvien vairāk iekārtu veidu izmantotā dažādu frekvenču spektra kumulatīvu iedarbību reālos apstākļos.

(18) Būtiski sabiedrības interešu mērķi, piemēram, cilvēku dzīvības aizsardzība prasa koordinētu tehnisko risinājumu drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei uz saskaņota pamata ir jābūt pieejamam pietiekamam spektram. Pētījumi jau ir pierādījuši vajadzību pēc harmonizēta papildu spektra zem 1 GHz, lai nākamajos 5 līdz 10 gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā.

(19) Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK (ar grozījumiem)[8] nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi jāpieliek visas nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu to kompetencē esošu Savienības jautājumu atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju. Turklāt, ja Savienības politika vai kompetence ir apdraudēta, Savienībai politiski jāvada sarunu sagatavošana un jāuzņemas loma daudzpusējās sarunās, tostarp Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kas atbilst tās atbildības līmenim par spektra jautājumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(20) Lai turpinātu attīstību, izejot no pašreizējās prakses un balstoties uz principiem, kas noteikti Padomes 1992. gada 3. februāra secinājumos par procedūrām, kas jāievēro 1992. gada Pasaules administratīvajai radiosakaru konferencei, un, ja Pasaules radiosakaru konferences ( WRC ) un citas daudzpusējas sarunas pieskaras principiem un politikas jautājumiem ar svarīgu Savienības dimensiju, tad Savienībai jāspēj noteikt jaunas procedūras, lai aizstāvētu savas intereses daudzpusējās sarunās, papildus ilgtermiņa mērķim kļūt par Starptautiskās telekomunikāciju savienības locekli kopā ar dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija, ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumu, arī var ierosināt kopējās politikas mērķus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā noteikts Direktīvā 2002/21/EK.

(21) 2012. gada WRC ietver konkrētus Savienības nozīmes jautājumus, piemēram, digitālā dividende, zinātniskie un meteoroloģiskie pakalpojumi, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, satelītu sakari un spektra izmantošana GALILEO vajadzībām (izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002[9], ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo un Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004[10] par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi), kā arī Eiropas programmu Globālais monitorings par vidi un drošību[11], lai uzlabotu Zemes novērošanas datu izmantošanu.

(22) Dalībvalstīm var būt nepieciešams arī atbalsts frekvenču saskaņošanai divpusējās sarunās ar ārpussavienības kaimiņvalstīm, tostarp pievienošanās vai kandidātvalstīm, lai izpildītu savas Savienības saistības frekvenču koordinācijas jautājumos. Tam vajadzētu palīdzēt arī izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra izmantošanas efektivitāti un spektra izmantojuma konverģenci pat ārpus Savienības robežām. Īpaši ir vajadzīga rīcība 800 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās pārejai uz šūnu platjoslas tehnoloģiju un spektra saskaņošanai, kas vajadzīgs gaisa satiksmes vadības modernizēšanai.

(23) Lai sasniegtu šīs programmas mērķus, ir svarīgi izveidot atbilstīgu institucionālu struktūru spektra pārvaldības koordinācijai un regulēšanai Savienības līmenī, vienlaikus pilnībā ņemot vērā kompetenci un valsts pārvaldes iestāžu zināšanas. Tas var palīdzēt arī saistīt spektra koordināciju dalībvalstu starpā ar iekšējā tirgus darbību. Sadarbība un koordinācija ir būtiska arī starp standartizācijas iestādēm, pētniecības iestādēm un CEPT .

(24) Komisijai reizi gadā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību.

(25) Izstrādājot priekšlikumu, Komisija ir īpaši ņēmusi vērā RSPG atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants Mērķis

Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.

2. pants Vispārējo reglamentējošo principu piemērošana

Dalībvalstis pārredzamā veidā sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šādu vispārējo reglamentējošo principu konsekventu piemērošanu visā Savienībā:

a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas;

b) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko sakaru tīklos un pakalpojumiem, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 9. pantu un, ja iespējams, citās nozarēs un pielietojumos, tādā veidā, lai veicinātu spektra izmantošanas efektivitāti, jo īpaši, veicinot elastību un inovācijas;

c) vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;

d) iekšējā tirgus darbības garantēšana, jo īpaši efektīvas konkurences nodrošināšana.

3. pants Politikas mērķi

Lai pievērstu uzmanību šīs pirmās programmas prioritātēm, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai atbalstītu un īstenotu šādus politikas mērķus:

a) savlaicīgi darīt pieejamu pietiekamu apjomu piemērota spektra, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus;

b) palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu, atverot spektru jauniem pakalpojumiem un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai;

c) veicināt efektīvu spektra izmantošanu, izmantojot vispārējo atļauju priekšrocības un palielinot šāda veida atļauju izmantošanu;

d) saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante , vai labojot ex post pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei;

e) samazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību, uzlabojot koordināciju un saskaņojot tehniskās izmantošanas nosacījumus un spektra pieejamību, ja vajadzīgs, ietverot starpvalstu pakalpojumu attīstību, un Savienības līmenī veicinot diversifikācijas radītus un apjomradītus ietaupījumus;

f) novērst citu radio vai ar radio nesaistītu ierīču radītus kaitīgus traucējumus vai darbības apgrūtinājumus, veicinot tādu standartu izstrādi, kas ļauj elastīgi un efektīvi izmantot spektru un palielināt uztvērēju imunitāti pret traucējumiem, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi.

g) paredzot tehniskos nosacījumus spektra piešķiršanai, pilnībā ņemt vērā attiecīgo starptautisko organizāciju apstiprinātas pētniecības rezultātus par elektromagnētiskā lauka starojuma iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību.

4. pants Palielināta efektivitāte un elastība

1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) [12], piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 11. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem.

2. Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veicina kolektīvo spektra izmantošanu, kā arī spektra koplietošanu.

3. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu un saskaņotu radioiekārtu un telekomunikāciju terminālu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu un tīklu standartus, kuri vajadzības gadījumā pamatojas uz Komisijas standartizācijas pilnvarām attiecīgajām standartizācijas iestādēm.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina ieguldījumus un efektīvu spektra izmantošanu.

5. Lai novērstu iespējamo iekšējā tirgus sadrumstalotību dēļ atšķirīgiem atlases nosacījumiem un procedūrām attiecībā uz saskaņotu spektra joslu piešķiršanu elektronisko sakaru pakalpojumiem un atļauju to tirdzniecībai visās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b pantu, Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes šādu joslu atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras koplietošanu un pārklājuma nosacījumiem.

6. Lai nodrošinātu efektīvu spektra tiesību izmantošanu un izvairītos no spektra uzkrāšanas, vajadzības gadījumā dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, ietverot naudas sodus vai tiesību atsaukšanu.

5. pants Konkurence

1. Dalībvalstis uztur un veicina efektīvu konkurenci un nepieļauj konkurences traucējumus iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

2. Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis var pieņemt inter alia šādus pasākumus, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu:

a) dalībvalstis drīkst ierobežot spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram uzņēmumam, vai var šādām izmantošanas tiesībām pievienot nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšana atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslas zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem;

b) dalībvalstis drīkst atteikties piešķirt jaunas izmantošanas tiesības vai atļaut jaunu spektra izmantošanu noteiktās joslās, vai var pievienot nosacījumus jauno izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, ja tas novestu pie spektra frekvenču uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmējiem, kas var ievērojami kaitēt konkurencei.

c) dalībvalstis drīkst aizliegt vai izvirzīt nosacījumus spektra izmantošanas tiesību nodošanai, kas nav pakļautas valsts vai Savienības apvienošanās kontrolei, ja tas var ievērojami kaitēt konkurencei.

d) dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, kas ievērojami kaitē konkurencei.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos un sekmē efektīvu konkurenci.

6. pants Spektrs bezvadu platjoslas sakariem

1. Neierobežojot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek piešķirts pārklājuma un jaudas ziņā pietiekams spektrs, lai nodrošinātu, ka bezvadu lietojumi efektīvi palīdz sasniegt mērķi līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem nodrošināt platjoslas piekļuvi ar ātrumu vismaz 30 Mb/s.

2. Dalībvalstis līdz 2012. gada 1. janvārim atļauj visa ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK (2,5-2,69 GHz), 2008/411/EK (3,4-3,8 GHz) un 2009/766/EK (900/1800 MHz) norādītā spektra izmantošanu saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina patērētājiem vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem.

3. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Dalībvalstīm, kurām ārkārtēji valsts vai vietēji apstākļi nepieļauj joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata spektra izmantojumu zem 1 GHz un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu jauniem lietojumiem.

4. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790-862 MHz (800 MHz) joslu, jo īpaši, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības. To darot, tās izskatīs iespējas un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu ( PMSE ) lietotājus.

5. Komisija tiek aicināta prioritāri pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b panta 3. punktu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību saskaņotās 790-862 MHz (“800 MHz joslas”), 880-915 MHz, 925-960 MHz, 1710-1785 MHz, 1805-1880 MHz, 1900-1980 MHz, 2010-2025 MHz, 2110-2170 MHz, 2,5 -2,69 GHz un 3,4-3,8 GHz joslās.

6. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina pieeju papildu frekvenču spektra joslām, lai sniegtu saskaņotus satelītpakalpojumus platjoslas piekļuvei, kas aptvers ar platjoslas piedāvājumu visu Savienības teritoriju, tostarp visattālākos apgabalus, ļaujot piekļūt internetam par cenu, kas salīdzināma ar zemes piedāvājuma cenu.

7. pants Spektra vajadzības īpašām Savienības politikas jomām

1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina spektra pieejamību un aizsargā radio frekvences, kas vajadzīgas Zemes atmosfēras un virsmas monitoringam, ļaujot attīstīt un izmantot kosmosa lietojumus un uzlabot transporta sistēmas, jo īpaši pasaules mēroga civilās navigācijas satelītu sistēmu GALILEO un Globālā monitoringa par vidi un drošību programmu GMES un automatizētas transporta drošības un transporta pārvaldības sistēmas.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic pētījumus un pārbauda iespēju izstrādāt atļauju piešķiršanas sistēmu, kas veicinātu oglekļa satura samazināšanas politiku, taupot spektra izmantošanas enerģiju, kā arī padarot spektru pieejamu bezvadu tehnoloģijām ar potenciālu uzlabot enerģijas taupīšanu, tostarp viedajiem energotīkliem un viedmērierīču sistēmām.

3. Ja nepieciešams, Komisija nodrošina, ka saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem ir pieejams pietiekams spektrs, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī sabiedrības aizsardzības, civilās aizsardzības un katastrofu seku novēršanas novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi.

4. Dalībvalstis un Komisija pārskata spektra vajadzības, un, sadarbojoties ar zinātnieku aprindām, identificē vairākas pētniecības un attīstības iniciatīvas un novatoriskus lietojumus, kam var būt liela sociāli ekonomiska ietekme un/vai ieguldījumu potenciāls, un gatavojas šādiem pieteikumiem piešķirt pietiekami spektra atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem un ar vismazāk apgrūtinošu administratīvo slogu.

8. pants Uzskaite — pašreizējās izmantošanas monitorings un jaunas vajadzības pēc spektra

1. Komisija ar dalībvalstu palīdzību, kuras sniedz visu attiecīgo informāciju par spektra izmantošanu, izveido esošās spektra izmantošanas un iespējamo Savienības spektra nākotnes vajadzību uzskaiti, jo īpaši diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz.

2. Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, pamatojoties uz patērētāju un uzņēmēju prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt.

3. Uzskaitē, kas minēta 1. punktā, pārskata privāto un valsts lietotāju dažādu radiofrekvenču spektra izmantošanas veidus un palīdz identificēt spektra joslas, ko varētu piešķirt vai pārdalīt, lai palielinātu to efektīvu izmantošanu, veicinātu inovācijas un konkurenci iekšējā tirgū par labu privātiem un publiskiem lietotājiem, vienlaikus ņemot vērā iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz šādu joslu esošajiem lietotājiem.

9. pants Starptautiskās sarunas

1. Savienība piedalās starptautiskajās sarunās, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra jautājumiem, lai aizstāvētu savas intereses, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas cita starpā attiecas uz Savienības iekšējās un ārējās kompetences principiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie nolīgumi, kuros tās ir dalībnieces Starptautiskās telekomunikāciju savienības ( ITU ) kontekstā, atbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jo īpaši Savienības reglamentējošo noteikumu par elektroniskajiem sakariem attiecīgajiem noteikumiem un principiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie noteikumi ļauj pilnībā izmantot frekvenču joslas mērķiem, kuriem tās ir izraudzītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka Savienības nozaru politikas īstenošanai ir pieejams pietiekami daudz pienācīgi aizsargāta spektra.

4. Savienība pēc pieprasījuma nodrošina politisko un tehnisko atbalstu dalībvalstīm divpusējās sarunās ar ārpuskopienas kaimiņvalstīm, ietverot kandidātvalstis un topošās dalībvalstis, lai risinātu spektra koordinācijas jautājumus, kas neļauj dalībvalstīm īstenot savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz spektra politiku un pārvaldību. Savienība atbalsta arī trešu valstu centienus īstenot spektra pārvaldību, kas ir saderīga ar Savienības pārvaldību, lai tādējādi aizsargātu Savienības spektra politikas mērķus.

5. Sarunās ar trešām valstīm dalībvalstīm ir jāievēro savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Parakstot vai kā citādi pieņemot starptautiskās saistības attiecībā uz spektru, dalībvalstis to parakstīšanai vai jebkurai cita akta pieņemšanai pievieno kopīgu deklarāciju, norādot, ka tās īsteno šādus starptautiskos nolīgumus vai saistības saskaņā ar saviem pienākumiem atbilstīgi līgumiem.

10. pants Sadarbība starp dažādām iestādēm

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu pašreizējo institucionālo vidi, lai veicinātu spektra pārvaldības koordināciju Savienības līmenī, tostarp jautājumos, kas tieši skar divas vai vairāk dalībvalstis, ar mērķi attīstīt iekšējo tirgu un nodrošināt, ka Savienības spektra politikas mērķi tiek pilnībā sasniegti. Tās tiecas sekmēt Savienības spektra intereses ārpus Savienības saskaņā ar 9. pantu.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka standartizācijas iestādes, CEPT un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs cieši sadarbojas visos tehniskajos jautājumos, kad nepieciešams nodrošināt spektra efektīvu izmantošanu. Šajā nolūkā tās uztur saskaņotu saikni starp spektra pārvaldību un standartizāciju tā, lai veicinātu iekšējo tirgu.

11. pants Sabiedriskā apspriešana

Ja tas ir lietderīgi, Komisija organizē sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu visu ieinteresēto personu, kā arī plašas sabiedrības viedokli par spektra izmantošanu Savienībā.

12. pants Ziņojumi

Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs spektra politikas programmas piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktajām darbībām un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo lēmumu.

13. pants Paziņošana

Dalībvalstis piemēro šos politikas virzienus un mērķus līdz 2015. gada 1. jūlijam, ja vien iepriekšējos pantos nav norādīts citādi.

Tās sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga šā lēmuma piemērošanas pārskatīšanai.

14. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs [pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV C .., .., ... lpp.

[2] OV C .., .., ... lpp.

[3] OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

[4] COM(2010) 245, 19.5.2010.

[5] OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

[6] OV L 129, 17.5.2007., 67. lpp.

[7] OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

[8] OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.

[9] OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.

[10] OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

[11] COM(2009) 589.

[12] OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

Top