EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2005:159:FULL
Official Journal of the European Union, L 159, 22 June 2005
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 159, 2005. gada 22. jūnijs
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 159, 2005. gada 22. jūnijs
ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 159 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
48. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
* |
||
|
|
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 943/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par dažu piedevu pastāvīgu atļaušanu barībā ( 1 ) |
|
|
* |
|
|
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
Komisija |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
22.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 159/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 941/2005
(2005. gada 30. maijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94 (2) 2. panta 1. punktā noteiktas kartupeļu cietes kvotas dalībvalstīm, kas to ražo, 2002./2003., 2003./2004. un 2004./2005. tirdzniecības gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1868/94 3. panta 2. punktu jāsadala turpmāko trīs gadu ražošanas kvotas starp dalībvalstīm, kas ražo cieti, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Padomei. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā Kopējā lauksaimniecības politika un to dalībvalstu produkcija, kas Kopienai pievienojās 2004. gada 1. maijā. Gaidot pirmos rezultātus nozarē, uz ierobežotu divu gadu laikposmu būtu jāpagarina kvotas, kas bija spēkā 2004./2005. tirdzniecības gadā. |
(3) |
Dalībvalstīm, kas ražo cieti, būtu jāsadala savas kvotas divu gadu laikposmam starp visām cietes ražošanas rūpnīcām, pamatojoties uz kvotām, kas tika noteiktas 2004./2005. tirdzniecības gadam. |
(4) |
Cietes ražošanas rūpnīcu izmantotie apjomi papildus 2004./2005. tirdzniecības gada kvotai jāatņem no 2005./2006. tirdzniecības gada kvotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. panta 2. punktu. |
(5) |
Attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1868/94. |
(6) |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi savu atzinumu (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1868/94 2. un 3. pantu aizstāj ar šādu tekstu.
“2. pants
1. Dalībvalstīm, kas ražo cieti, tiek noteiktas kartupeļu cietes kvotas 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadam saskaņā ar pielikumu.
2. Katra dalībvalsts, kas ražo cieti un ir minēta pielikumā, sadala tai piešķirtās kvotas starp cietes ražošanas rūpnīcām to izmantošanai 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadā, pamatojoties uz apakškvotām, kas pieejamas katrai cietes ražošanas rūpnīcai 2004./2005. gadā, otrās rindkopas piemērošanas gadījumā.
Apakškvotas, kas pieejamas katrai cietes ražošanas rūpnīcai 2005./2006. tirdzniecības gadam, labo saskaņā ar 6. panta 2. punktu, lai ņemtu vērā jebkuru daudzumu, kas izmantots papildu kvotai 2004./2005. tirdzniecības gadā.
3. pants
1. Ne vēlāk kā 2006. gada 30. septembrī Komisija Padomei iesniedz ziņojumu par kvotu noteikšanu Kopienā, kam pievienoti atbilstīgi priekšlikumi. Šajā ziņojumā ņem vērā iespējamos grozījumus attiecībā uz maksājumiem kartupeļu ražotājiem, kā arī cietes un kartupeļu cietes tirgus attīstību.
2. Ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī Padome saskaņā ar Līguma 37. pantu lemj par Komisijas priekšlikumiem, pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu.
3. Ne vēlāk kā 2007. gada 31. janvārī dalībvalstis paziņo ieinteresētajām personām par nozarē pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 30 maijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
F. BODEN
(1) Atzinums sniegts 2005. gada 11. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(3) Atzinums sniegts 2005. gada 9. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
PIELIKUMS
KVOTAS 2005./2006. UN 2006./2007. TIRDZNIECĪBAS GADAM
(tonnas) |
|
Čehijas Republika |
33 660 |
Dānija |
168 215 |
Vācija |
656 298 |
Igaunija |
250 |
Spānija |
1 943 |
Francija |
265 354 |
Latvija |
5 778 |
Lietuva |
1 211 |
Nīderlande |
507 403 |
Austrija |
47 691 |
Polija |
144 985 |
Slovākija |
729 |
Somija |
53 178 |
Zviedrija |
62 066 |
Kopā |
1 948 761 |
22.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 159/4 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 942/2005
(2005. gada 21. jūnijs),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 22. jūnijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 21. jūnijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 21. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
052 |
52,7 |
204 |
35,2 |
|
999 |
44,0 |
|
0707 00 05 |
052 |
87,7 |
999 |
87,7 |
|
0709 90 70 |
052 |
92,6 |
999 |
92,6 |
|
0805 50 10 |
388 |
55,4 |
528 |
59,8 |
|
624 |
69,7 |
|
999 |
61,6 |
|
0808 10 80 |
388 |
93,7 |
400 |
110,9 |
|
404 |
90,8 |
|
508 |
80,1 |
|
512 |
66,9 |
|
528 |
62,0 |
|
720 |
99,5 |
|
804 |
90,9 |
|
999 |
86,9 |
|
0809 10 00 |
052 |
204,5 |
624 |
189,0 |
|
999 |
196,8 |
|
0809 20 95 |
052 |
305,8 |
400 |
399,2 |
|
999 |
352,5 |
|
0809 30 10, 0809 30 90 |
052 |
173,1 |
999 |
173,1 |
|
0809 40 05 |
052 |
130,1 |
624 |
165,3 |
|
999 |
147,7 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
22.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 159/6 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 943/2005
(2005. gada 21. jūnijs)
par dažu piedevu pastāvīgu atļaušanu barībā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvu 70/524/EEK par barības piedevām (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 9.d panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (2), un jo īpaši tās 25. pantu,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 1831/2003 paredz atļaujas piedevu lietošanai dzīvnieku barībā. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1831/2003 25. pants nosaka pārejas posma pasākumus piedevu lietošanas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. |
(3) |
Šīs Regulas pielikumos iekļauto piedevu lietošanas atļaujas pieteikumi ir iesniegti pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. |
(4) |
Sākotnējās atsauksmes par šiem pieteikumiem, kā paredzēts Direktīvas 70/524/EEK 4. panta 4. punktā, Komisijai nosūtītas pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. Tādēļ šos pieteikumus arī turpmāk izskata saskaņā ar Direktīvas 70/524/EEK 4. pantu. |
(5) |
Pagaidu atļauja lietot mikroorganismu preparātu Enterococcus faecium (NCIMB 10415) cāļu nobarošanai un cūku nobarošanai pirmo reizi tika piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 866/1999 (3). Ir iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu šā mikroorganismu preparāta lietošanas atļaujas piešķiršanai bez laika ierobežojuma. Datu pārbaude liecina, ka ir izpildīti Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai. Tādējādi šā mikroorganismu preparāta, kas aprakstīts I pielikumā, lietošana jāatļauj bez laika ierobežojuma. |
(6) |
Pagaidu atļauja lietot fermentu preparātus endo-1,3(4)-beta-glikanāze un endo-1,4-beta-ksilanāze, kas iegūti no Penicillium funiculosum (IMI SD 101), dējējvistu un tītaru nobarošanai pirmo reizi piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 418/2001 (4). Ir iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu šā fermentu preparāta lietošanas atļaujas piešķiršanai bez laika ierobežojuma. Datu pārbaude liecina, ka ir izpildīti Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai. Tādējādi šā fermentu preparāta, kas aprakstīts II pielikumā, lietošana jāatļauj bez laika ierobežojuma. |
(7) |
Pagaidu atļauja lietot fermentu preparātu endo-1,4-beta-ksilanāze, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (CNCM MA 6-10 W), tītaru nobarošanai pirmo reizi tika piešķirta ar Regulu (EK) Nr. 418/2001. Ir iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu šā fermentu preparāta lietošanas atļaujas piešķiršanai bez laika ierobežojuma. Datu pārbaude liecina, ka ir izpildīti Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai. Tādējādi šā fermentu preparāta, kas aprakstīts II pielikumā, lietošana jāatļauj bez laika ierobežojuma. |
(8) |
Pagaidu atļauja lietot fermentu preparātu endo-1,4-beta-ksilanāze, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (ATCC 2105), un subtilizīnu, kas iegūts no Bacillus subtilis (ATCC 2107), cāļu nobarošanai pirmo reizi tika piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1636/1999 (5). Ir iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu šā fermentu preparāta lietošanas atļaujas piešķiršanai bez laika ierobežojuma. Datu pārbaude liecina, ka ir izpildīti Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai. Tādējādi šā fermentu preparāta, kas aprakstīts II pielikumā, lietošana jāatļauj bez laika ierobežojuma. |
(9) |
Pagaidu atļauja lietot fermentu preparātu endo-1,3(4)-beta-glikanāze, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (ATCC 2106), un endo-1,4-beta-ksilanāze, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (IMI SD 135), cāļu nobarošanai pirmo reizi tika piešķirta ar Regulu (EK) Nr. 1636/1999. Ir iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu šā fermentu preparāta lietošanas atļaujas piešķiršanai bez laika ierobežojuma. Datu pārbaude liecina, ka ir izpildīti Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai. Tādējādi šā fermentu preparāta, kas aprakstīts II pielikumā, lietošana jāatļauj bez laika ierobežojuma. |
(10) |
Pagaidu atļauja lietot fermentu preparātu 3-fitāze, kas iegūts no Trichoderma reesei (CBS 528.94), piena sivēnu un cūku nobarošanai pirmo reizi tika piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2374/98 (6). Ir iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu šā fermentu preparāta lietošanas atļaujas piešķiršanai bez laika ierobežojuma. Datu pārbaude liecina, ka ir izpildīti Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai. Tādējādi šā fermentu preparāta, kas aprakstīts II pielikumā, lietošana jāatļauj bez laika ierobežojuma. |
(11) |
Šo pieteikumu izvērtēšana liecina par nepieciešamību ieviest noteiktas procedūras, lai pasargātu strādājošos no pielikumos uzskaitīto piedevu ietekmes. Šāda aizsardzība jānodrošina, piemērojot Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (7). |
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
“Mikroorganismu” grupas preparātu, kas aprakstīts šīs regulas I pielikumā, ir atļauts bez laika ierobežojuma izmantot kā piedevu dzīvnieku barībā saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
2. pants
“Fermentu” grupas preparātus, kas aprakstīti šīs regulas II pielikumā, ir atļauts bez laika ierobežojuma izmantot kā piedevu dzīvnieku barībā saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 21. jūnijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1800/2004 (OV L 317, 16.10.2004., 37. lpp.).
(2) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).
(3) OV L 108, 27.4.1999., 21. lpp.
(4) OV L 62, 2.3.2001., 3. lpp.
(5) OV L 194, 27.7.1999., 17. lpp.
(6) OV L 295, 4.11.1998., 3. lpp.
(7) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
EK Nr. |
Piedeva |
Ķīmiskā formula, apraksts |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas termiņš |
||||
KVV/kg kompleksās barības |
||||||||||||
Mikroorganismi |
||||||||||||
E 1705 |
Enterococcus faecium NCIMB 10415 |
Enterococcus faecium preparāts, kas satur vismaz:
|
Cāļi nobarošanai |
— |
0,3 × 109 |
2,8 × 109 |
Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos nosaka glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un granulēšanas noturīgumu. Var tikt lietots kombinētajā barībā, kas satur atļautos kokcidiostatus: diklaruzilu, halofuginonu, amonija maduramicīnu, nātrija monenzīnu, robenidīnu, nātrija salinomicīnu. |
Bez laika ierobežojuma |
||||
Cūkas nobarošanai |
— |
0,35 × 109 |
1,0 × 109 |
Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos nosaka glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un granulēšanas noturīgumu. |
Bez laika ierobežojuma |
II PIELIKUMS
EK Nr. |
Piedeva |
Ķīmiskā formula, apraksts |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas termiņš |
||||||||||||||||||||||
Aktīvās vienības/kg kompleksās barības |
||||||||||||||||||||||||||||||
Fermenti |
||||||||||||||||||||||||||||||
E 1604 |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāze-glucanase EC 3.2.1.6 Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8 |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Penicillium funiculosum (IMI SD 101) un kura minimālā aktivitāte ir:
|
Dējējvistas |
— |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 100 U |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
||||||||||||||||||||||
Endo-1,4-beta-ksilanāze: 70 U |
— |
|||||||||||||||||||||||||||||
Tītari nobarošanai |
— |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 100 U |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
|||||||||||||||||||||||||
Endo-1,4-beta-ksilanāze: 70 U |
— |
|||||||||||||||||||||||||||||
E 1613 |
Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8 |
Endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (CNCM MA 6–10 W) un kura minimālā aktivitāte ir:
|
Tītari nobarošanai |
— |
1 400 IFP |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
||||||||||||||||||||||
E 1630 |
Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8 Subtilizīns EC 3.4.21.62 |
Endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (ATCC 2105), un subtilizīna preparāts, kas iegūts no Bacillus subtilis (ATCC 2107), ar šādu minimālo aktivitāti:
|
Cāļi nobarošanai |
— |
Endo-1,4-beta-ksilanāze: 500 U |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
||||||||||||||||||||||
subtilizīns: 160 U |
— |
|||||||||||||||||||||||||||||
E 1631 |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāze EC 3.2.1.6 Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8 |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāzes preparāts, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (ATCC 2106), un endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts, kas iegūts no Trichoderma longibrachiatum (IMI SD 135), ar šādu minimālo aktivitāti:
|
Cāļi nobaro-šanai |
— |
Endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 300 U |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
||||||||||||||||||||||
Endo-1,4-beta-ksilanāze: 300 U |
— |
|||||||||||||||||||||||||||||
E 1632 |
3-fitāze EC 3.1.3.8 |
fitāzes preparāts, kas iegūts no Trichoderma reesei (CBS 528.94) un kura minimālā aktivitāte ir:
|
Piena sivēni |
— |
250 PPU |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
||||||||||||||||||||||
Cūkas nobarošanai |
— |
250 PPU |
— |
|
Bez laika ierobežojuma |
(1) 1 U ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 5,0 un 50 °C no miežu beta-glikāna izdala 5,55 mikromolus reducējošo cukuru (maltozes ekvivalenti).
(2) 1 U fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 5,5 un 50 °C no bērza koksnes ksilāna izdala 4,00 mikromolus reducējošo cukuru (maltozes ekvivalenti).
(3) 1 IFP ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 4,8 un 50 °C no auzu ksilāna izdala vienu mikromolu reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalenti).
(4) 1 U ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 5,3 un 50 °C no auzu speltas ksilāna izdala vienu mikromolu reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalenti).
(5) 1 U ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 7,5 un 40 °C no kazeīna substrāta izdala vienu mikrogramu fenola savienojumu (tirozīna ekvivalenti).
(6) 1 U ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 5,0 un 30 °C no miežu beta-glikāna izdala vienu mikromolu reducējošo cukuru (glikozes ekvivalenti).
(7) 1 U ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 5,3 un 50 °C no auzu speltas ksilāna izdala vienu mikromolu reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalenti).
(8) 1 PPU ir fermenta daudzums, kas minūtē pie pH 5 un 37 °C no nātrija fitāta izdala vienu mikromolu neorganiskā fosfāta.
22.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 159/12 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 944/2005
(2005. gada 21. jūnijs),
ar ko pārtrauc piemērot dažus Regulas (EK) Nr. 331/2005 noteikumus
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2005. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 331/2005, ar ko nosaka Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/1999 minēto atbalstu sviesta un krējuma privātai uzglabāšanai un paredz izņēmumu no Regulas (EK) Nr. 2771/1999 (2), un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 331/2005 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto privātas uzglabāšanas līgumu pieteikumos norādītie daudzumi ir sasnieguši 110 000 tonnu. |
(2) |
Ņemot vērā, ka šis nosacījums ir izpildīts, ir jāpārtrauc minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta piemērošana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 331/2005 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta piemērošanu pārtrauc no 2005. gada 23. jūnija.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 21. jūnijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 53, 26.2.2005., 15. lpp.
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Komisija
22.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 159/13 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 6. oktobris),
deklarējot uzņēmumu koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu un EEZ līgumu
(Lieta COMP/M.3431 – Sonoco/Ahlstrom)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3678)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(2005/452/EK)
Saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu Komisija 2004. gada 7. janvārī pieņēma lēmumu par apvienošanās lietu. Pilna lēmuma nekonfidenciālā versija lietas autentiskā valodā un Komisijas darba valodās atrodama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html
I. PĀRSKATS
(1) |
ASV uzņēmums Sonoco un Somijas uzņēmums Ahlstrom paziņoja Komisijai par savu nodomu izveidot kopuzņēmumu, kuru tie attiecīgi paredzēja serdenes papīra un serdeņu ražošanai Eiropā. Serdenes ir caurules, ko ražo no serdenes papīra. Parasti tās izmanto kā pamatu dažādu izstrādājumu uztīšanai, piemēram, papīra, plēves vai dzijas. |
(2) |
Izmeklēšanā atklāja dažos Ziemeļeiropas reģionos nopietnas bažas augstvērtīgo serdeņu un serdeņu tirgos. Pirmajā fāzē attiecībā uz šim bažām puses iesniedza aizsardzības līdzekļus. Tās ierosināja atsacīties no Sveberg rūpnīcas Norvēģijā, kas ražo abus attiecīgos produktus. |
(3) |
Šis aizsardzības līdzeklis gandrīz pilnīgi likvidē apvienošanās izraisīto tirgus daļu pieaugumu. Tomēr pirmajā fāzē veiktie tirgus pētījumi atklāja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar šo aizsardzības līdzekli, īpaši sliktā ģeogrāfiskā stāvokļa un nodalītā uzņēmuma dzīvotspējas dēļ. Tā kā šis aizsardzības līdzeklis esošajā posmā nopietnās bažas pilnībā nenovērsa, Komisija 2004. gada 5. jūlijā uzsāka procesa otro fāzi. |
(4) |
Otrajā fāzē, iesniedzot pārliecinošus pierādījumus par transporta izmaksām, pusēm izdevās likvidēt nopietnās bažas saistībā ar Sveberg rūpnīcas atrašanās vietu. Papildus puses piedāvāja “iepriekšējas novēršanas” risinājumu, lai sniegtu Komisijai iespēju pārliecināties par to, ka ir atrasts piemērots pircējs, pirms puses varētu pabeigt darījumu. Šis pasākums nodrošināja darījuma dzīvotspēju. To apstiprināja otrreiz veiktā tirgus pārbaude. |
II. ATTIECĪGIE PRODUKTU TIRGI
(5) |
Serdenes papīrs ir papīra/koksnes materiāls, ko galvenokārt izmanto, lai izgatavotu papīra serdenes. Serdenes papīra galvenā raksturīgā īpašība ir tā noturība pret noslāņošanos, ko mēra džoulos uz kvadrātmetru (J/m2). Piedāvājuma un pieprasījuma aizstājamība ir ierobežota. Augstas kategorijas produkcijas ražotāji (noturība pret noslāņošanos > 375 J/m2) var viegli pārorientēties uz zemas kategorijas produkcijas ražošanu (noturība pret noslāņošanos < 375 J/m2), turpretim zemas kategorijas produkcijas ražotājiem, lai ražotu augstas kategorijas serdenes papīru, ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, var uzskatīt, ka augstas un zemas kvalitātes serdenes papīrs veido attiecīgo serdenes papīra produktu tirgu. |
(6) |
Papīra serdenes ir caurules, ko ražo no serdenes papīra, pielietojot spirālveidīgu vai paralēlu tinumu, un tās parasti izmanto par pamatu dažādu produktu (piemēram, papīra, plēves, līmlentes, audumu un dzijas) uztīšanai. Pieprasījuma aizstājamībai ir skaidri noteikti ierobežojumi, lai gan dažas serdenes var būt piemērotas dažādam izmantojumam. Tirgus izpēte apstiprināja, ka it īpaši augstas kvalitātes preču, piemēram, augstvērtīgo papīra serdeņu (PMC) un dzijas serdeņu ražošanai nepieciešama īpaša prasme un iekārtas. Zināmā mērā pastāv piedāvājuma aizstājamība mazāk sarežģīto serdeņu starpā. Tomēr serdeņu pārklāšana prasa dažus papildu ieguldījumus. |
(7) |
Tādējādi var izšķirt trīs dažādus produktu tirgus: augstvērtīgo papīra serdeņu (PMC) tirgu, dzijas serdeņu tirgu un mazvērtīgo serdeņu tirgu, neizlemjot jautājumu par to, vai ar plēvi pārklātās sedenes tiek iekļautas kādā no šiem tirgiem, vai arī tās veido atsevišķu produktu tirgu, jo tas neietekmē konkurences novērtējumu. |
III. ATTIECĪGIE ĢEOGRĀFISKIE TIRGI
(8) |
Serdenes papīrs. Lai gan tirgus pētījumi liecināja, ka zināma uzmanība tiek pievērsta piegādātājiem no plaša reģionu klāsta, tomēr serdenes papīra tirgi ir EEZ dimensija. EEZ serdenes papīra ražotājiem ir no vienas līdz trīs rūpnīcām, kas visā Eiropā piegādā serdenes papīru. |
(9) |
Serdenes. Puses ierosināja EEZ teritoriju kā visu serdeņu ģeogrāfisko tirgu. Tomēr tai pat laikā tās atzina, ka dažos EEZ reģionos ir īpaši intensīvas serdeņu tirdzniecības plūsmas, kas iespējams radītu attiecīgus reģionālos ģeogrāfiskos tirgus. Šajos reģionos ietilpst: i) kontinentālā Eiropa, (2) ii) Skandināvijas valstis (3) iii) Somija un iv) Apvienotā Karaliste un Īrija. |
(10) |
Augstvērtīgās papīra serdenes (PMC). [80–100 %] (4) no kopējā pārdošanas apjoma puses pārdod klientiem, kuri atrodas maksimāli 500 km attāluma no piegādātājrūpnīcas. Eiropas kontinentā ir vairākas tirdzniecības plūsmas, tai pat laikā starp šo reģionu un Skandināviju, Somiju, Apvienoto Karalisti un Īriju tirdzniecības plūsmas ir nenozīmīgas. |
(11) |
Tirgus izpētes rezultātā tika identificēti šādi tirgi: i) kontinentālā Eiropa (atstājot atklātu jautājumu par to, vai dažu respondentu ierosinātais turpmākais sadalījums ziemeļu un dienvidu daļā ir lietderīgs), ii) Skandināvijas valstis (atstājot atklātu jautājumu par to, vai Dāniju iekļaut vai neiekļaut), iii) Somija un iv) Apvienotā Karaliste/Īrija. Kontinentālā tirgus sadalīšanu un jautājumu par Dānijas iekļaušanu Skandināvijas tirgū var atstāt atklātu, jo tas neietekmē konkurences novērtējumu. |
(12) |
Dzijas serdenes. Šajā gadījumā var atstāt atklātu jautājumu par to, vai tirgus jādefinē saskaņā ar iepriekš minētajiem reģioniem vai arī kā viss EEZ tirgus, jo galējais novērtējums nemainās nevienā no definīciju gadījumiem. |
(13) |
Mazvērtīgas serdenes: Tirgus izpēte neapstiprināja pušu ierosināto tirgus definīciju par visu EEZ. Lielākā daļa klientu, kas atbildēja uz tirgus pētījumiem, noteica reģionālos tirgus un pat norādīja, ka mazvērtīgās serdenes tie iegādājas savā valstī. |
(14) |
Tāpat kā gadījumā ar augstvērtīgajām papīra serdenēm (PMC), kontinentālais reģions uzrāda salīdzinoši intensīvu tirdzniecības aktivitāti. Tādēļ var definēt sekojošus tirgus: i) Apvienotā Karaliste/Īrija, ii) Somija, iii) kontinentālā Eiropa, ieskaitot Dāniju un atstājot atklātu jautājumu par to, vai sadalīt to ziemeļu un vairākās dienvidu daļās kā arī iv) Norvēģija un Zviedrija, atstājot atklātu jautājumu par to, vai tie ir valstu tirgi vai apvienots reģionālais tirgus. Definīciju var atstāt atklātu, jo neatkarīgi no tā, kādu definīciju izmanto, konkurences novērtējums nemainās. |
IV. IETEKMĒTIE TIRGI
(15) |
Paziņotais darījums draud ietekmēt Skandināvijas tirgus, augstvērtīgo papīra serdeņu (PMC) tirgu, iespējamo reģionālo vai kopējo EEZ dzijas serdeņu tirgu un Norvēģijas, vai Norvēģijas un Zviedrijas mazvērtīgo serdeņu tirgu. |
V. NOVĒRTĒJUMS
(16) |
Augstvērtīgās papīra serdenes (PMC): Ahlstrom Skandināvijas tirgū katrā ziņā ir lielākais piegādātājs ar tirgus daļu [70–80 %] *. Sonoco ([0–10 %] *), salīdzinot ar Corenso and Paul, tomēr ir mazs piegādātājs. Apvienošanās rezultātā, viena no četrām pašlaik esošajām augstvērtīgo papīra serdeņu (PMC) piegādes iespējām šajā reģionā ir likvidēta. Šā produktu tirgus augsto kvalitātes prasību dēļ tuvākajā laikā nav cerību uz jauniem tirgus dalībniekiem. Pastāvēja bažas, ka pieaugot Sonoco/Ahlstrom ietekmei, tā vēl jo vairāk kļūs nepieciešama lielajiem klientiem un tādēļ spēs izspiest mazākos piegādātājus. |
(17) |
Dzijas serdenes: Vienīgais reģions, par kuru varētu rasties nopietnas bažas, ir Somija (Ahlstrom [60–70 %] *, Sonoco [20–30 %] *). Somijas tirgus pēc lieluma ir ierobežots un aizņem 0,5 % no Eiropas tirgus. Pašreizējiem un potenciāliem konkurentiem ir lieli jaudas pārpalikumi, kas ļautu tiem Somijā apmierināt jebkuru jaunu prasību. Tirgus izpētes rezultātā neradās nopietnas bažas saistībā ar šo produktu. |
(18) |
Mazvērtīgās serdenes: Šis darījums rada pamatu bažām par Zviedrijas – Norvēģijas tirgu (Ahlstrom: [40–50 %] *, Sonoco: [10–20 %] *) un par iespējamo Norvēģijas vietējo tirgu (Ahlstrom: [30–40 %] *, Sonoco: [40–50 %] *). Starpība starp mazajiem un lielajiem tirgus dalībniekiem jau pašlaik ir būtiska un apvienošanās rezultātā tā ievērojami pieaugs. Tirgus izpētes rezultātā noskaidrojās bažas par cenu pieaugumu šajos tirgos apvienošanās rezultātā. |
(19) |
Paziņotā koncentrācija izraisīja nopietnas bažas par tās atbilstību kopējam tirgum attiecībā uz augstvērtīgo papīra serdeņu (PMC) tirgu Skandināvijā un mazvērtīgo serdeņu tirgu potenciālajā Norvēģijas vietējā tirgū un Norvēģijas un Zviedrijas kopējā tirgū. |
VI. PUŠU PIEDĀVĀTĀS SAISTĪBAS
(20) |
Otrajā fāzē puses vēlreiz piedāvāja atbrīvoties no Ahlstrom serdeņu ražotnes, kas atrodas Norvēģijā Sveberg, nododot to tūlītējam pircējam (5). Galvenie iemesli, kādēļ Komisija pirmajā reizē atteicās no Sveberg pārdošanas saistās ar tā izolēto ģeogrāfisko stāvokli un nenoteiktību attiecībā uz tā finansiālo dzīvotspēju. |
VII. IESNIEGTO SAISTĪBU NOVĒRTĒJUMS
(21) |
Puses sniedza ticamus pierādījumus tam, ka rūpnīcas ģeogrāfiskā atrašanās vieta nerada būtiskus šķēršļus. Sveberg no šī fakta gūst labumu, pie kam, vedmaksas likmes virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Skandināvijā ir ievērojami zemākas nekā likmes virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Atrodoties Norvēģijas ziemeļos, Sveberg tas ir izdevīgi, jo daudzi no esošajiem un iespējamajiem klientiem atrodas dienvidos. Sveberg pārdošana piemērotam, neatkarīgam tūlītējam pircējam, kas Komisijai jāapstiprina, nodrošina, ka Komisija nodrošina uzņēmuma dzīvotspēju. Veicot pirmās fāzes tirgus izpēti, iespējamais risinājums par Sveberg pārdošanu tika viennozīmīgi noraidīts. Lai gan daudzi no kritiskajiem atbildētājiem norādīja, ka tie izvēlētos Sveberg, ja nodalīšanas gadījumā tiktu atrasts atbilstošs pircējs. |
(22) |
Sveberg pārdošana novērstu tirgus daļu pieaugumu visos tajos tirgos, par kuriem tika izteiktas šaubas, izņemot Norvēģijas/Zviedrijas mazvērtīgo serdeņu tirgu. Tādējādi pieaugums samazinātos no [10–20 %] * līdz [0–10 %] *, atstājot apvienotajai struktūrai tirgus daļu [40–50 %] * apmērā. Pat ja pieaugums netiks pilnībā likvidēts, šis pasākums pieļautu jauna dalībnieka ienākšanu Zviedrijas – Norvēģijas tirgū. Dalībnieku samazināšanās šajā tirgū būtu jākompensē. Ja kāds no mazākajiem konkurentiem, kas jau šajos tirgos ņem dalību, iegādātos Sveberg uzņēmumu, rezultāts būtu vairāk līdzsvarota tirgus struktūra un tas radītu atbilstošus konkurences ierobežojumus Sonoco/Ahlstrom. |
(23) |
Uz pušu piedāvāto saistību pamata, paziņotā koncentrācija neizraisa nopietnas bažas par tās saderību ar kopējo tirgu un EEZ līgumu. Lēmumu pieņēma saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 4064/89 8. panta 2. punktu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 57. pantu. |
(1) OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1310/97., OV L 180, 9.7.1997., 1. lpp.
(2) Kontinentālajā Eiropā ietilpst: Vācija, Austrija, Francija, Beniluksa valstis, Itālija, Spānija, Portugāle un Grieķija.
(3) Dānija, Zviedrija un Norvēģija.
(4) Šis teksts bija daļēji izmanīts ar mērķi nodrošināt konfidenciālas informācijas neizpaušanu. Izmainītās teksta daļas ir ieliktas kvadrātiekavās un ir atzīmētas ar zvaigznīti.
(5) Saistošs pirkšanas līgums ar piemērotu pircēju par Sveberg pārdošanu ir jānoslēdz, pirms tiek nodibināts kopuzņēmums.