26.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/1

I–VII

1.–9.

1.

2.–3.

4.–6.

7.–9.

10.–52.

10.–42.

10.–18.

19.–21.

22.–23.

24.

25.–28.

29.–31.

32.–33.

34.

35.–38.

39.–42.

43.–45.

46.–52.

53.–57.

I.

Eksporta kompensācijas ir subsīdijas, ko izmaksā lauksaimniecības produktu eksportētājiem, lai kompensētu starpību starp ES iekšējā tirgus cenām un zemāko pasaules tirgus cenu. Lai gan izmaksāto eksporta kompensāciju summa pēdējos gados ir samazinājusies, tā joprojām ir ievērojama, 2005. gadā sasniedzot ap 3 000 miljoniem EUR. Šo tendenci turpināja ar 2 500 miljoniem EUR, ko izmaksāja 2006. gadā.

II.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu tikai par atbilstīgām precēm un nepieļautu viltotus prasījumus, eksporta sūtījumiem jāveic pārbaudes. Tās veic gan nosūtīšanas vietā no preču izcelsmes dalībvalsts, gan vietā, kur tās izved no ES teritorijas. Šīs pārbaudes ietver vismaz 5 % visu eksporta deklarāciju fizisku pārbaudīšanu nosūtīšanas vietā un turpmākas vizuālas aizstājējpārbaudes uz ES robežas, lai nodrošinātu, ka deklarētās preces, par kurām prasīta kompensācija, patiešām ir tās, kas tiek faktiski eksportētas.

III.

Palātas revīzijā pārbaudīja šo pārbaužu sistēmu un tiecās pārliecināties, vai šīs pārbaudes dalībvalstīs tiek veiktas tā, kā tas paredzēts Kopienas tiesību aktos. Turklāt revīzijā pārbaudīja, vai Komisija pienācīgi kontrolē šo pārbaužu īstenošanu un vai tā atbilstīgi rīkojas, kad konstatē īstenošanas nepilnības.

IV.

Saistībā ar fiziskajām pārbaudēm Palāta konstatēja, ka, lai gan dalībvalstis ir ievērojušas prasību par fiziskajām pārbaudēm 5 % eksporta deklarāciju, kā tas prasīts, piemēroto metodoloģiju nepilnības dažos gadījumos pat ievērojami samazināja šo fizisko pārbaužu efektivitāti. Konkrēti:

V.

Aizstājējpārbaužu revīzijā konstatēja, ka:

VI.

Komisijas veiktā pārbaužu uzraudzība un koriģējošā darbība saistībā ar konstatētajām nepilnībām ļauj Palātai izdarīt šādus secinājumus:

VII.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Palāta iesaka:

1.

Eksporta kompensācijas ir subsīdijas, ko izmaksā lauksaimniecības produktu eksportētājiem uz valstīm ārpus ES, lai veicinātu eksportu, kompensējot starpību starp ES iekšējā tirgus cenu un zemāko pasaules tirgus cenu. Kompensācijas izmaksā par eksportēto preču daudzumiem un ar likmēm, kas atšķiras atkarībā no šo preču rakstura un īpašībām. Dažos gadījumos tās atšķiras arī atkarībā no galamērķa valsts. Produktus, ko eksportē uz valstīm ārpus ES, parasti pārvadā konteineros, kravas automobiļos/autopiekabēs un beztaras jeb beramās kuģa kravās.

2.

Izdevumi par eksporta kompensācijām 2005. gadā sasniedza 3 000 miljonus EUR, kas bija kritums no 9 800 miljoniem EUR 1988. gadā. 1. diagrammā attēlots maksājumu sadalījums dalībvalstīm, bet 2. diagrammā – pēc galvenā produkta 2005. gadam. 2006. gadā eksporta kompensāciju apjoms sasniedza 2 500 miljonus EUR.

3.

Samazinātie izdevumi par eksporta kompensācijām – kā parādīts 1. tabulā – ir daļēji saistāmi ar to, ka sašaurinās plaisa starp ES un pasaules tirgus cenām gan KLP pakāpenisko reformu dēļ, gan attiecīgi tie ir VVTT/PTO starptautisko tirdzniecības sarunu rezultāti. Dohas sarunu raunda laikā 2005. gada beigās bija sagaidāms, ka eksporta subsīdijas būtu jāatceļ līdz 2013. gada beigām. Tomēr sarunas turpinās, bet galarezultāts vēl nav zināms.

4.

Kopienas finanšu aizsardzībai bija izveidota kontroles sistēma – fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu apvienojums (saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 386/90) un maksājuma pieteikuma dokumentu rūpīgas pārbaudes (2).

5.

Fiziskās pārbaudes, ko veic muitas dienesti, ir paredzētas, lai pārbaudītu, vai preces atbilst eksporta deklarācijā minētajam aprakstam, kvalitātei un kvantitātei. Ja to nevar noteikt vizuāli (piemēram, piena un gaļas produktu vai pārstrādātu produktu gadījumā), ņem preču paraugus turpmākai laboratorijas analīzei. Fiziskās pārbaudes var veikt iekšzemes iekraušanas vietās (parasti komerctelpās), iekšzemes muitas iestādēs vai vietās, kur preces izved no ES teritorijas.

6.

Turklāt aizstājējpārbaudes ietver vizuālu pārbaudi tam, ka preces, kas apstiprinātas izvešanai no ES, ir tās pašas, kas sākotnēji iekrautas un deklarētas. Šīs pārbaudes veic vietās, kur preces izved no ES. Vispārējs pārskats par to, kā šī sistēma darbojas, ir sniegts pielikumā.

7.

Revīzijas mērķis bija secināt, kādā mērā:

8.

Palāta:

9.

Revīziju veica no 2004. līdz 2006. gadam Komisijā un 11 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Latvijā (4), Nīderlandē, Polijā (4), Slovēnijā (4), Ungārijā (4) un Vācijā.

10.

Dalībvalstīm ir jāveic fiziskās pārbaudes 5 % visu eksporta deklarāciju produkta sektorā, izņemot deklarācijas par mazu vērtību vai nelielu daudzumu (mazāk par EUR 200 vai mazāk nekā noteikts svars atkarībā no produkta). Dalībvalstis var variēt procentuālo daudzumu uz produkta sektoru, ja fiziskajām pārbaudēm tās izvēlas sūtījumus, balstoties uz riska analīzi. Tomēr jāsaglabā kopējā likme – 5 % pārbaudāmu deklarāciju.

11.

Komisija ir noteikusi plašu spektru kritēriju, kas jāņem vērā riska analīzē, tostarp produktu īpašības un vērtība, tirdzniecības raksturs, eksportētāju uzticamība u. c (5). Tā, kā noteikts regulās, riska analīzi oficiāli piemērojušas tikai septiņas dalībvalstis (Dānija, Vācija, Īrija, Francija, Austrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste). Pārējās dalībvalstis piemēro noteikumu, ka jāpārbauda 5 % deklarāciju katra produkta sektorā, deklarācijas izvēloties vai nu pēc riska kritērijiem, kas nav paredzēti ar regulu, vai pēc nejaušas atlases.

12.

Laikposmā, ko aptvēra Palātas veiktā revīzija, dalībvalstis bija ievērojušas prasību par 5 % veicamo fizisko pārbaužu. Apmeklētajās dalībvalstīs, kur riska analīze ir oficiāli pieņemta, Komisijas noteiktie kritēriji lielā mērā ir ievēroti.

13.

Francijā un Vācijā galīgo lēmumu par to, kuras eksporta deklarācijas atlasīt, pieņem vietējā muitas iestāde. Apvienotajā Karalistē riska analīze tiek pārvaldīta centralizēti visā valstī. Deklarācijas, kas pārbaudei atlasītas ar riska analīzes sistēmu, vietējām iestādēm bieži vien bija jāatmet un jānomaina sistēmas problēmu dēļ un tādēļ, ka sistēma bija atlasījusi pārāk daudz līdzīgu sūtījumu. Vajadzība atmest deklarācijas un sistēmā sastaptās problēmas liek apšaubīt riska analīzes darbību Apvienotajā Karalistē.

14.

Ja ir piemērota riska analīze, Komisija paredz, ka attiecībā uz precēm, kas nav iekļautas I pielikumā (pārstrādāti produkti) (6), dalībvalstis var samazināt pārbaudes līdz 0,5 % deklarāciju līmenim, jo šajā gadījumā ir mazāks risks. Ja netiek piemērota riska analīze (piemēram, pārējās 18 dalībvalstīs), jāturpina pārbaudīt 5 % no visām šīm maza riska deklarācijām.

15.

Tomēr abos gadījumos (riska analīze vai 5 % uz produkta sektoru) ar fiziskajām pārbaudēm saistītajā datu pārbaudē atklājās, ka bieži tiek pārbaudītas deklarācijas ar zemu eksporta kompensācijas vērtību (mazāku par EUR 200). Lai labāk izmantotu pārbaužu iespējas, eksporta deklarācijas par nelieliem daudzumiem produktu vai par nelielām kompensācijas summām, aprēķinot obligāto pārbaužu skaitu, nebūtu jāņem vērā, ja vien nepastāv krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas risks. Palāta konstatēja, ka zemas vērtības pozīcijas ne vienmēr atlasīja šādi. 2. tabulā parādīts, cik bieži pārbaudes veiktas nelielas vērtības deklarācijām, kā to paziņojušas dalībvalstis CATS datubāzē (7) par 2005. kalendāro gadu. 6 %–13 % no visām veiktajām pārbaudēm bijušas šādas nelielas vērtības pozīcijas. Turpmāka analīze parāda, ka šīs pārbaudes bija tikai 0,1 % no pārbaudītā eksporta vērtības.

16.

Ja arī dalībvalstis ievēroja 5 % obligāto pārbaužu daudzumu, daudzas veica lielāku skaitu zemas vērtības pozīciju pārbaužu galvenokārt dažādi interpretētu tiesību aktu dēļ. Šīs zemas vērtības pozīcijas bija iekļautas pārbaudei paredzētajā 5 % obligātajā kopā, no kuras tās, pareizi piemērojot tiesību aktus, bija jāizslēdz. Tādēļ tika veikts vairāk pārbaužu nekā obligātais daudzums, kas noteikts regulās. 2. tabulā parādīts, ka pārbaudīja 1 500–3 800 sūtījumu, kuri bija jāizslēdz.

17.

Lai sekmētu produktīvāku un efektīvāku muitas resursu izmantojumu, vajadzēja palielināt minimālo vērtību sūtījumiem, ko uzskatīja par pārbaudāmo kopu un pēc tam pārbaudīja (sk. turpmāk tekstā 19.–21. punktu par izmaksu rentabilitāti). Izskatāmo deklarāciju minimālās vērtības palielināšana fiziskajām pārbaudēm varētu novest pie tā, ka ievērojami samazinās pārbaudāmo objektu skaits. Kā redzams, ja minimālā vērtība ir paaugstināta, tad zemas vērtības eksportu (zem minimālās vērtības) būtu jāturpina pārbaudīt, ja būtu bijušas kādas norādes par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu.

18.

Tas pats attiecas uz aizstājējpārbaudēm. Sūtījumu vērtības analīze, kuriem veiktas aizstājējpārbaudes uz ES austrumu robežām, ir parādīta 3. tabulā. Jāatzīmē, ka preču pavaddokumentos (eksporta deklarācijā vai T5 kontrolkopijā) nav prasīts norādīt pieprasīto kompensāciju vērtību un nav viegli pieejamas informācijas par piemērojamo kompensācijas likmi, jo īpaši par likmēm, kas noteiktas konkursa procedūrās, vai precēm, uz ko neattiecas I pielikums. Tādējādi muitas darbiniekiem ir grūti identificēt pārbaudīšanai piemērotākos sūtījumus.

19.

Ja sūtījumus eksportam uzrāda izvešanas muitas punktos (šāda situācija galvenokārt sastopama Apvienotās Karalistes un dažās Francijas ostās), fizisko pārbaužu darba veikšanas izmaksas var svārstīties no EUR 120 līdz 400 – atkarībā no vietējiem apstākļiem. Šīs izmaksas ietver konteineru pārvietošanu uz ostas teritoriju vai no tās uz piemērotām izkraušanas vietām un darbu pie konteineru izkraušanas un iekraušanas (sk. 1. izcēlumu).

1. izcēlumsApvienotās Karalistes eksportētājs nolēma atsaukt savu eksporta kompensācijas pieprasījumu par EUR 293,28, jo tad būtu jāpārvieto 51 konteiners, lai vienu konteineru darītu pieejamu fiziskai pārbaudei, par ko maksā eksportētājs un kas turklāt aizkavētu kuģa atiešanu par piecām stundām.

20.

Ja sūtījumus eksportam uzrāda iekšzemes iekraušanas vietās, nerodas nekādas darba izmaksas, jo parasti sūtījumus uzrāda pirms iekraušanas eksportētāju telpās. Divās no apmeklētajām dalībvalstīm – Vācijā un Itālijā (9) – par fiziskām pārbaudēm maksā eksportētājs. Maksa par vienu stundu iekraušanas vietā ir apmēram EUR 180.

21.

Kā noprotams no iepriekš minētā, pārbaudes izmaksas var pārsniegt izmaksātās kompensācijas vērtību, apliecinot, ka zemas kompensācijas vērtības deklarāciju pārbaudes nav rentablas.

22.

Kopienas regulas skaidri nosaka, ka fiziskas pārbaudes jāveic bieži un bez iepriekšēja brīdinājuma un ka fiziskas pārbaudes, par kurām eksportētājs ir saņēmis vārdisku vai vārdos neizteiktu iepriekšēju brīdinājumu, nav ieskaitāmas obligāti veicamo pārbaužu skaitā. Šīs prasības neizpilde Komisijai normāli būtu jāuzskata par nespēju īstenot galveno kontroles mehānismu un būtu jāveic potenciāla korekcija attiecīgajai dalībvalstij.

23.

Fiziskas pārbaudes, kad tās veica iekraušanas vietā, kas bieži vien ir eksportētāja paša telpas, Palāta novērtēja kā lielā mērā prognozējamas vairākās dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Vācijā. Palāta novēroja, ka muitas darbinieku ierašanās, pirms sākta preču iekraušana, bija ierasta prakse. Pārbaudes, kas sistemātiski sākas pirms iekraušanas, ir pielīdzināmas vārdos neizteiktam brīdinājumam, jo tad, ja muitas darbinieks nav ieradies pirms iekraušanas sākuma, tirgotājs zinās, ka sūtījums tādējādi netiks fiziski pārbaudīts. Pastāv risks, ka tiks iekrauti neatbilstīgi produkti vai nepietiekams produktu daudzums un tiks pieprasīta kompensācija, uz ko tirgotājam nav tiesību. Faktiski tas degradē pārbaudes mērķi un efektivitāti.

24.

Beztaras kravas, galvenokārt labību un cukuru, parasti eksportē kā kuģa kravu uz vienu galamērķi. Katra krava var būt ar ļoti lielu eksporta kompensāciju vērtību (piemērs: 2003. gada beigās 6 700 tonnas baltā cukura uz Tunisiju bija 3,4 miljonu EUR vērtas). Tomēr administratīvu iemeslu dēļ saistībā ar eksporta licencēm eksportētājam bieži vien ir jāiesniedz vairākas eksporta deklarācijas par sūtījumu kopumā. Revīzijas laikā konstatētā prakse bija tāda, ka no visas kuģa kravas fiziskā pārbaudē tiek pārbaudīta tikai viena deklarācija. Lai gan šāda pieeja nav pretrunā spēkā esošajiem tiesību aktiem, pašlaik veiktajām fiziskajām pārbaudēm ir vājināta ietekme, jo tās aptver tikai daļu no visas kuģa kravas, tādējādi pārbaudes efektivitāte samazinās (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlumsKāds eksportētājs iesniedza sešas eksporta deklarācijas par 1 147 tonnām baltā cukura, kas bija jāiekrauj kuģī eksportēšanai uz Lībiju 2006. gada jūlijā (kopējā eksporta kompensāciju vērtība: EUR 268 600). Viena deklarācija par 200 tonnām tika atlasīta fiziskai pārbaudei (eksporta kompensācijas vērtība: EUR 46 840). Apvienotās Karalistes muita novēroja, kā daļa no 200 tonnām tiek iekrauta kuģī. Fiziskā pārbaude sākās pulksten 6.20 un beidzās pulksten 7.10.

25.

Ja ir jāveic fiziska pārbaude, transportlīdzekļiem parasti jābūt uzliktai muitas plombai. Šādiem sūtījumiem parasti neveic turpmāku aizstājējpārbaudi, ja vien plombas nav salauztas vai noņemtas, – tad jāveic īpaša aizstājējpārbaude, kā paredzēts regulās. Ja ņem vērā vērtību, kādu tas piešķir plombai, sūtījuma faktiskai “caurlaidei”, tad to lietošanai un nozīmei jābūt skaidrai un nepārprotamai.

26.

Parastā administratīvajā procedūrā eksporta deklarāciju apstiprināšanai ietilpst arī tas, ka muitas dienesti var arī uzlikt muitas plombas konteineriem, autopiekabēm vai kravas automobiļiem, neveicot fizisku pārbaudi. Šādu praksi konstatēja Beļģijā, Francijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā. Turklāt sūtījumiem, uz kuriem attiecas TIR procedūra (10), arī plombas uzliek muita, un arī šādā gadījumā nav jāveic fiziska pārbaude (sk. 3. izcēlumu un 1. attēlu).

3. izcēlums2001. gadā sūtījums ar 20 tonnām liellopu gaļas Spānijas muitā tika noformēts eksportam uz galamērķi Krievijā. Sūtījumu, kam plombas uzlika Spānijas muita, nodeva iekšējā glabāšanā saldētavā Hamburgā (izkrāva un pārņēma muitas kontrolē). Pēc tam preces muitas uzraudzībā izņēma no saldētavas pārvešanai ar kravas automašīnu uz Krieviju. Lai gan precēm bija uzlikta plomba, Vācijas muita paņēma paraugu, un analīzes noteica, ka preces ir klasificējamas kā ēdamas liellopu iekšas, par kurām nebija maksājama nekāda kompensācija. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, turpmākas izmeklēšanas laikā Spānijā šim pašam eksportētājam atklāja vairākus pārkāpumus apmēram par EUR 497 000, ietverot EUR 56 000 procentos. Pēc administratīvo procedūru pabeigšanas 2006. gada beigās maksājumu aģentūra izdeva piedziņas paziņojumu. Par šo lietu drīzumā tiks pieņemts galīgais lēmums Spānijas tiesā. Apmēram 80 % T5 kontrolkopijas parādīja, ka muita noplombēja sūtījumus izvešanas vietā, neveicot fiziskas pārbaudes un tad – pēc definīcijas – izslēdzot tos no aizstājējpārbaudēs iespējami pārbaudāmo kopas dažādās Kopienas izvešanas vietās.

27.

Veicot revīziju, Palāta konstatēja, ka plombas, ko uzliek Dānijas un Nīderlandes nosūtītāji/eksportētāji, kuriem pašiem atļauts uzlikt plombas, rada šaubas muitas dienestos, kas atrodas izvešanas vietās no ES, jo šīs “uzņēmumu plombas” nav skaidri atšķiramas no “muitas plombām”.

28.

Rezultātā daudzi sūtījumi tiek likumīgi vai netīši izslēgti no aizstājējpārbaudēs pārbaudāmo sūtījumu kopas, jo uzliktās plombas īstā vērtība nav skaidra un var raisīt pieņēmumu, ka fiziskā pārbaude jau ir notikusi. Lai novērstu jebkādus pārpratumus, Dānijas muitas iestādes grozīja savus noteikumus par plombu izmantošanu no 2006. gada 1. februāra un turpmāk.

29.

Tiesību aktos noteikts (11), ka parasti izvešanas muitas iestādēm jāveic vismaz viena aizstājējpārbaude katru dienu, kurā sūtījumus izved caur ES daudzajiem izvešanas muitas punktiem. Sūtījumi pārbaudei atlasāmi, ja vien iespējams, izmantojot riska analīzi.

30.

Šis “noteikums par vienu pārbaudi dienā” ticis interpretēts dažādi. Ja sūtījumi pienāk katru dienu septiņas dienas iekraušanai kuģī, kas atiet septītajā dienā, tad Apvienotajā Karalistē pārbaudīs tikai vienu sūtījumu. Turpretim, ja sūtījumus no ES caur muitas punktu uz robežas starp Latviju un Krieviju izved katru dienu septiņas dienas, tad tiks veiktas septiņas aizstājējpārbaudes. Šādi šo noteikumu piemēro arī Beļģijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Vācijas ostās.

31.

Vēl viena interpretācijas problēma attiecas uz sūtījumiem (kravas automobilis/autopiekabe vai konteiners) ar vairākām eksporta deklarācijām, dažos atsevišķos gadījumos – līdz pat 30. Neskaidrie tiesību akti un interpretācijas atšķirības ir novedušas pie tā, ka dažas dalībvalstis (piemēram, Latvija, Ungārija un Slovēnija) pārbauda visu sūtījumu, kamēr lielākā daļa pārējo dalībvalstu pārbaudei izvēlas tikai vienu deklarāciju.

32.

Muitas iestādēm pie izvešanas no ES teritorijas ir jāveic īpašas aizstājējpārbaudes, ja konstatēts, ka nosūtītājmuitas punktā uzliktās plombas ir tikušas noņemtas, salauztas vai arī ka nav bijis piešķirts atbrīvojums (12) no plombas uzlikšanas. Īpašās aizstājējpārbaudes var ietvert pilnu fizisko pārbaudi.

33.

Revīzijas laikā novērotā prakse bija tāda, ka izvešanas muitas punktos uz ES austrumu robežas (Ungārijā, Latvijā, Polijā, Slovēnijā) tika pārbaudīts katrs kravas automobilis/autopiekabe, kas ļauj pārliecināties par plombu veselumu. Pretēji tam sūtījumus (galvenokārt konteinerus), kurus galīgi izved no Kopienas ostām Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, tik stingri nepārbauda. Tas ir tādēļ, ka šajās dalībvalstīs muitnieki sistemātiski nepārbauda plombas, kad sūtījumi nonāk muitas punktā, caur kuru tos fiziski izved no ES. Tādējādi sūtījumi ar salauztām, bojātām vai neesošām plombām ne vienmēr tiek identificēti, un tā var izvairīties no īpašām aizstājējpārbaudēm. Šīs problēmas risināšanai Francijas muita ir ieviesusi 2 % papildu valsts pārbaudes likmi sūtījumu plombējumam.

34.

Principā aizstājējpārbaudēs vizuāli pārbauda preču atbilstību pavaddokumentiem. Pieeja, ko bieži konstatēja muitas punktos apmeklētajās ostās, bija – atvērt konteinera durvis un identificēt tikai tās preces, kas ir uzreiz redzamas, jeb tā sauktās “aizmugures borta” pārbaudes. Bieži vien to darīja tādēļ, ka nebija viegli pieejamu telpu preču izkraušanai, jo īpaši mazās ostās (piemēram, Triestē, Dunkerkē). Labākā prakse tika konstatēta muitas punktos uz ES austrumu robežām, kur pamatīgi pārbaudīja sūtījumus kravas mašīnās ar auduma pārsegumu.

35.

Izvešanas muitas iestādēm jāinformē dalībvalstu maksājumu aģentūras par aizstājējpārbaudēs atklātajiem pārkāpumiem, un tās var prasīt sīkākas ziņas par veikto pēcpārbaudi.

36.

Atbildīgajām maksājumu aģentūrām citās dalībvalstīs par pārkāpumiem ir ziņojušas Dānijas, Latvijas, Polijas un Slovēnijas nosūtītājmuitas iestādes. Tomēr vairumā gadījumu tās nav saņēmušas nekādu informāciju par turpmāk veiktajiem pasākumiem, lai gan bija šādu informāciju prasījušas.

37.

Īpaša problēma tika konstatēta Dānijas muitas punktā Ālborgā (Aalborg). Šā muitas punkta veiktajās pārbaudēs bieži atklāja trūkstošas plombas izvešanas vietā no ES. Tomēr tā vietā, lai veiktu prasīto īpašo aizstājējpārbaudi, muitas punkts atteicās apstiprināt, ka preces ir atstājušas ES teritoriju, pamatojot to ar nespēju identificēt preces, jo plombu nav bijis. No 2004. gada augusta līdz 2006. gada februārim šis muitas punkts informēja maksājumu aģentūras citās dalībvalstīs par to, ka tas nav varējis apstiprināt 280 (13) sūtījumu izvešanu no ES, jo plombas bijušas noņemtas. Uz 280 paziņojumiem tika saņemtas tikai divas atbildes (14). Saskaņā ar Dānijas muitas datiem maksājumu aģentūras Francijā, Grieķijā, Itālijā un Spānijā nav atbildējušas ne uz vienu no Dānijas iestāžu sūtītajiem paziņojumiem. Septiņpadsmit līdzīgos gadījumos saistībā ar Dānijas izcelsmes eksportu Ālborgas muita nosūtīja informāciju Dānijas maksājumu aģentūrai, un eksporta kompensācijas tika attiecīgi atceltas.

38.

Problēmu var ilustrēt ar gadījumu, kad Dānijas muita atrada 30 apstiprinātas uzņēmuma plombas kādas kravas automobiļa kabīnē. Drošībai pret preču nomaiņu pārvadājuma laikā plombas bija jāuzliek jau iekraušanas vietā Francijā, bet tās bija nepārprotami brīvi pieejamas.

39.

Viens no galvenajiem elementiem, lai apliecinātu tiesības uz eksporta kompensācijām, ir apstiprinājums par to, ka preces ir atstājušas Kopienas muitas teritoriju. Visām eksportētajām precēm vai nu pašā eksporta deklarācijā, vai dokumentā, kas sūtījumam pievienots pārvadājuma laikā (T5 kontrolkopijā), jābūt valsts iestāžu (muitas) zīmogam un parakstam, apstiprinot preču izvešanu.

40.

Apvienotajā Karalistē par preču izvešanas apstiprināšanu, ja preces pārvadā konteineros pa jūru, atbild kuģniecības aģenti un/vai ostas darbinieki. Tiesību aktos prasīts, lai šādu apstiprinājumu sniegtu “kompetentās iestādes” (15). Kuģniecības aģentus un ostas darbiniekus par tādām nevar uzskatīt. Šīs sistēmas pārbaudēs, ko veica Apvienotās Karalistes muita, atklājās, ka 21 % no 913 pārbaudītajiem pieprasījumiem bija nepareizs izvešanas datums. Apvienotajā Karalistē konstatētās procedūras rada risku apstiprināt nepareizu izvešanas datumu un turklāt – tā kā nenotiek tirdzniecības dokumentu sasaistu pārbaudes – risku apstiprināt deklarācijām neatbilstošu preču izvešanu.

41.

Ja preces eksportē pa jūru, Kopienas noteikumi paredz komplicētu iespēju diapazonu, kad muitas iestāde atbild par izvešanas no ES apstiprināšanu un par aizstājējpārbaudi atkarībā no tā, vai pārvadājumu pa jūru (kuģniecības pakalpojumu) muita ir atzinusi par “regulāru” vai par “neregulāru”. Preces, ko nosūta uz regulāriem kuģošanas maršrutiem, ved ar kuģiem, kas kursē tikai starp ostām Kopienas muitas teritorijā.

42.

Veicot revīziju, konstatēja, ka daži sūtījumi var izvairīties no aizstājējpārbaudēm vietā, kur tos galīgi izved no ES. Piemēram, ja tos transportē pa jūru starp dalībvalstīm, izmantojot “regulārus” kuģošanas maršrutus, pirms tos tālāk pārvadā pa sauszemi uz ES robežpunktu. Rezultātā izvešanu var apstiprināt vietā, kas nav faktiskā Kopienas muitas teritorijas atstāšanas vieta, radot risku, ka tiek apstiprināti nepareizi izvešanas datumi un ka preces, kuru atbilstība eksporta kompensācijām apstiprināta, tad varētu būt atpakaļievestas ES teritorijā (sk. 2. un 3. attēlu).

43.

Dalībvalstīm ir jāziņo par pārkāpumiem, kas atklāti fiziskajās pārbaudēs saistībā ar eksporta kompensācijām. 4. tabulā parādītas no 2000. līdz 2005. gadam fiziskās pārbaudēs atklāto un OLAF  (16) paziņoto pārkāpumu summas. Kopā tie bijuši 3,5 miljoni EUR. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ar eksporta kompensācijām saistītie pārkāpumi, kas pēdējo piecu gadu laikā atklāti ar dažādām metodēm, veido apmēram 98,6 miljonus EUR lielu summu. Tie ir apmēram 16 % no visu to pārkāpumu summas, kas saistīti ar lauksaimniecību un kas minētajā laikposmā paziņoti OLAF, kamēr eksporta kompensāciju daļa lauksaimniecības izdevumos bijusi 8,6 %. Tādējādi, lai gan dalībvalstis veic prasīto skaitu fizisko pārbaužu, to rezultāti atklāto pārkāpumu summas ziņā ir relatīvi nelieli.

44.

Paziņoto pārkāpumu rādītājs, kas izteikts kā procentuālais daudzums no pārbaudīto deklarāciju vērtības (ja dalībvalstis ir iesniegušas šādu informāciju), arī ir relatīvi neliels. Saskaņā ar dalībvalstu 2005. gada pārskatiem kopējais paziņotais fiziskās pārbaudēs atklāto pārkāpumu rādītājs ir 0,2 % no pārbaudīto eksporta kompensāciju summas (17).

45.

Ja salīdzina fiziskās pārbaudēs atklāto pārkāpumu summu ar pārkāpumiem, kas atklāti ar citām metodēm, tad var uzrādīt relatīvi zemu atklāšanas rādītāju. 5. tabulā sniegts pārkāpumu summas salīdzinājums, kā tas paziņots OLAF un atklāts ar fizisko pārbaužu metodēm, kā arī pārkāpumi, kas atklāti tirdzniecības dokumentu ex post pārbaudēs (18). Rezultāts (attiecība 11/1 par labu ex post pārbaudēm) liek domāt, ka ex post pārbaudes, kas veiktas pēc tam, kad eksports fiziski jau noticis, līdz šim izrādījies efektīvāks līdzeklis pārkāpumu atklāšanai. Lai gan tikai dažus pārkāpumu veidus, ko atklāja fiziskajās pārbaudēs, var konstatēt ex post pārbaudēs, kopējā kontroles procesā abi pārbaužu veidi ir neaizstājami, tomēr šie dati mudina domāt, ka fiziskajām pārbaudēm un aizstājējpārbaudēm jābūt mērķtiecīgākām.

46.

Komisija veic dalībvalstīs regulāras revīzijas par eksporta kompensāciju kontroles procedūrām. Par dalībvalstu gada pārskatiem tiek veiktas arī dokumentu pārbaudes. Palāta vērtēja šo revīziju ziņojumus par laikposmu no 2001. līdz 2004. gadam un secināja, ka fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu sistēmā ir bijis adekvāts galveno kontroles mehānismu segums. Komisijas veiktās revīzijas aptvēra galvenās Regulas (EEK) Nr. 386/90 jomas, piemēram, riska analīzes shēmu pielietojums, pietiekams pārbaužu skaits, pareiza pārbaužu dokumentācija, plombu uzlikšanas procedūras, preču izcelsme. Turklāt tika pārbaudīts priekšfinansējums un arī pārbaužu metodoloģija saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 4045/89 saistībā ar eksporta kompensācijām.

47.

Komisijas rīcība attiecībā uz dalībvalstu gada pārskatiem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 386/90 attiecas uz visām acīmredzamajām neatbilstībām veicamo pārbaužu skaitam (t. i., dalībvalstu pašu paziņotās neatbilstības). Lai gan dalībvalstu rosinātie jautājumi ir apspriesti Tirdzniecības mehānismu komitejas sanāksmēs, joprojām vajadzīga turpmāka rīcība attiecībā uz pārbaužu paredzamību (2003. gada aprīlī izvirzījusi Itālija) un par iespējamo izvairīšanos no aizstājējpārbaudēm (2004. gada maijā izvirzījusi Dānija). Lai pārbaudītu dalībvalstu gada pārskatu pareizību, Palāta pārbaudīja to pārkāpumu summas, kas paziņoti par 2004. gadu, un konstatēja, ka Nīderlandes iestādes ir kopumā paziņojušas par 1,4 miljoniem EUR. Pēc Palātas veiktās izmeklēšanas summu vēlāk samazināja uz EUR 78 000.

48.

Komisijas veikto revīziju rezultātā dalībvalstīs tika ieviestas finanšu korekcijas par dalībvalstu kontroles sistēmu nepilnībām, kā parādīts 6. tabulā . 67 % jeb 34 miljoni EUR attiecas uz korekcijām, kas izriet no trūkumiem aizstājējpārbaudēs, fiziskajās un dokumentārās pārbaudēs (Beļģija, Dānija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste), kamēr 33 % jeb 16,5 miljoni EUR ir saistīti ar nepilnībām dzīvnieku labturības nodrošināšanā (Vācija, Francija, Nīderlande).

49.

Tomēr joprojām tiek izskatīti gadījumi, kas attiecas uz atbilstības trūkumu saistībā ar aizstājējpārbaudēm Itālijā un Nīderlandē, kur notika revīzijas apmeklējumi 2001./2002. gadā. Tas pats attiecas uz revīzijām, kas veiktas 2004. gadā, kur grāmatojumu noskaidrošanas procedūras var izvērsties par finanšu korekcijām Vācijai, Īrijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Nīderlandei un Apvienotajai Karalistei. Komisijas revidenti atklāja trūkumus saistībā ar fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu kvalitāti, cukura eksportu, sodu uzlikšanu, riska analīzes sistēmu kvalitāti un atbilstību noteiktajam pārbaužu skaitam.

50.

Komisija vēl nav efektīvi rīkojusies, lai pēc savu grāmatojumu noskaidrošanas revīzijas konstatējumu rezultātā paskaidrotu un/vai ieviestu stingrākus tiesību aktus. Pārbaužu paredzamības problēma revīzijas ziņojumos norādīta par Nīderlandi 2004. gada jūnijā, Spāniju 2004. gada maijā un Beļģiju 2005. gada martā, bet līdz šim nav sagatavoti skaidri priekšlikumi par to, kā uzlabot stāvokli.

51.

Lai gan Komisijas pašas iekšējie standarti nosaka laikposmu no 16 mēnešiem (bez izlīguma) līdz 24 mēnešiem (ar izlīgumu), kas būtu laiks, kāds vajadzīgs starp revīzijas apmeklējumu un galīgo lēmumu, fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu revīzijai šie periodi nav pilnībā ievēroti.

52.

Šā ziņojuma galvenās tēmas/apsvērumus Palāta nosūtīja savos sākotnējos apsvērumos dalībvalstīm un arī darīja pieejamus Komisijai 2005. gada aprīlī. Tos plašāk izskatīja Tirdzniecības mehānismu komitejas sēdēs, no kurām nesenākā notika 2006. gada vidū. Tomēr Komisija vēl nav veikusi konkrētus pasākumus, lai reaģētu uz šiem konstatējumiem.

53.

Saistībā ar fiziskajām pārbaudēm Palāta konstatēja, ka tiesiskās bāzes interpretācijas dalībvalstīs ir novedušas pie daudzām pārbaudēm eksportētāju telpās, kur šīs pārbaudes sistemātiski veica iekraušanas procesa sākumā. Tas ļāva eksportētājam paredzēt pārbaudi, tādējādi mazinot tās efektivitāti. Regulas skaidri nosaka, ka pārbaudēm jānotiek bieži, bez iepriekšēja brīdinājuma un ka pārbaudes, par kurām eksportētājs ir saņēmis vārdisku vai vārdos neizteiktu iepriekšēju brīdinājumu, netiek ieskaitītas obligātajā pārbaužu skaitā.

1. ieteikumsKomisijai jānodrošina tiesiskā regulējuma pareiza piemērošana, lai garantētu, ka pārbaudes eksportētāju telpās tiek veiktas neparedzami un bez vārdos neizteikta iepriekšēja brīdinājuma. Tai jānodrošina Palātas un pašai savu apsvērumu efektīva pēcpārbaude nolūkā noteikt, vai šādas pārbaudes, kas neatbilst šim kritērijam, būtu ieskaitāmas obligāti prasītajos 5 % pārbaužu.

54.

Fiziskās pārbaudes tika veiktas ievērojamam skaitam nelielas vērtības deklarāciju, kas nav saskaņā ar tiesību aktiem. 6 %–13 % 2005. gadā veikto fizisko pārbaužu aptvēra tikai 0,1 % no kopējās kompensāciju vērtības, uz ko attiecas šādas pārbaudes. Jo īpaši tas notika tādēļ, ka dalībvalstis deklarāciju atlasi neveica, izmantojot riska analīzi, un pat tajās trijās Palātas apmeklētajās dalībvalstīs, kur riska analīzi piemēroja, regulāri tika pārbaudīti nelielas vērtības sūtījumi.

2. ieteikumsKomisijai jāpārskata metode, ar kuru dalībvalstis atlasa deklarācijas fizisko pārbaužu veikšanai; tai jāizskata iespēja noteikt obligātu riska analīzes izmantošanu un jāizskata iespēja palielināt minimālo kompensācijas vērtību, par kuru deklarācijai veicama fiziskā pārbaude. Tas padarītu fiziskās pārbaudes rentablākas un palīdzētu nodrošināt produktīvāku muitas resursu izlietojumu, atlasot lielākas vērtības un augstāka riska sūtījumus.

55.

Lielapjoma kravu fiziskās pārbaudes var notikt tā, ka fiziskā pārbaude tiek veikta tikai nelielai kravas daļai. Ja to dara izolēti, tālāk nepārliecinoties par to, ka viss sūtījums atbilst deklarācijām un var pretendēt uz kompensāciju, pastāv risks, ka pārbaudes lietderība mazinās.

3. ieteikumsKomisijai jāizvērtē iespēja precizēt, ka tad, ja daļa no lielapjoma kravas ir atlasīta fiziskai pārbaude, valsts iestādēm jāpārbauda visa krava, piemēram, veicot šķērspārbaudes ar citiem reģistriem un nodrošinot, lai izolēti netiktu pārbaudīta tikai viena sūtījuma daļa.

56.

Saistībā ar aizstājējpārbaudēm Palāta konstatēja, ka:

4. ieteikumsPalāta iesaka:aizstājējpārbaužu tiesiskajam regulējumam jānodrošina, lai visu pārbaudei atlasīto sūtījumu varētu vizuāli identificēt;jāapsver iespēja izvirzīt prasību, ka veicamo aizstājējpārbaužu skaits jānosaka, pamatojoties drīzāk uz deklarāciju obligātu procentuālo daudzumu, nevis uz “noteikumu par vienu pārbaudi dienā”;Komisijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka eksporta kompensācijām atbilstīgajiem preču sūtījumiem uzlikto plombu vērtība ir skaidra un nepārprotama. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka aizstājējpārbaudes attiecas uz visiem eksporta sūtījumiem, kas nav fiziski pārbaudīti un kam nav uzliktas plombas nosūtītājmuitas punktā;Komisijai jāpārskata noteikumi, kas reglamentē aizstājējpārbaudes, ietverot īpašās aizstājējpārbaudes, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs to piemērošana ir saskaņota, un lai par šīm pārbaudēm uz ES robežām atbildīgajiem muitniekiem ir skaidrs, kuri sūtījumi būtu atlasāmi pārbaudēm;Komisijai jānodrošina, ka tiek ievērotas ziņošanas procedūras un pēcpārbaude par paziņotajiem pārkāpumiem, kas atklāti aizstājējpārbaudēs, un ka attiecīgās dalībvalstis efektīvi veic vajadzīgās pēcpārbaudes.

57.

Attiecībā uz Komisijas veikto tiesiskās bāzes piemērošanas uzraudzību un rīcību, lai izlabotu tās darbībā apzinātās nepilnības:

Palātas konstatētie trūkumi efektīvi jānovērš, lai nodrošinātu, ka fizisko pārbaužu un aizstājējpārbaužu sistēma sniedz Komisijai lielāku ticamību par eksporta kompensācijas izdevumu pareizību.

5. ieteikumsPalāta iesaka:Komisijai ierosināt izmaiņas tiesību aktos, lai stiprinātu fiziskās pārbaudes un aizstājējpārbaudes un lai nodrošinātu šādu pārbaužu saskaņotu un efektīvu piemērošanu. Tam būtu jānodrošina, ka pārbaudes nav paredzamas, nosakot, ka pārbaužu atlasei riska analīze ir obligāta, un nodrošinot, lai tiem eksporta sūtījumiem, kam iepriekš nav veiktas fiziskās pārbaudes, tiktu piemērotas aizstājējpārbaudes;Komisijai jo īpaši pārskatīt pirms preču iekraušanas veikto pārbaužu derīgumu, lai noteiktu, vai var uzskatīt, ka šīs pārbaudes atbilst vajadzīgajiem kritērijiem, lai tās ieskaitītu noteikumos prasītajā obligāti veicamo pārbaužu skaitā.