EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C:2012:379:FULL
Official Journal of the European Union, C 379, 8 December 2012
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 379, 2012. gada 8. decembris
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, C 379, 2012. gada 8. decembris
Display all documents published in this Official Journal
|
ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.379.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
55. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
|
2012/C 379/01 |
||
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/1 |
2012/C 379/01
Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/2 |
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
(Lieta C-301/10) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Piesārņojums un kaitīgas sekas - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Direktīva 91/271/EEK - 3., 4. un 10. pants - I pielikuma A un B daļa)
2012/C 379/02
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán, A.-A. Gilly un A. Demeneix)
Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — L. Seeboruth, pārstāvis, kam palīdz D. Anderson QC, S. Ford un B. McGurk, barristers)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.) 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. un 3. punkta, 10. panta un I pielikuma A un B daļas pārkāpums — Vairāku Londonas aglomerāciju (Whitburn, Beckton, Crossness un Mogden) komunālo notekūdeņu atbilstošas attīrīšanas nenodrošināšana
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nenodrošinot:
Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus; |
|
2) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/2 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 16. oktobra spriedums — Ungārija/Slovākijas Republika
(Lieta C-364/10) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 259. pants - Eiropas Savienības pilsonība - LESD 21. pants - Direktīva 2004/38/EK - Tiesības pārvietoties dalībvalstu teritorijā - Ungārijas prezidents - Aizliegums ieceļot Slovākijas Republikas teritorijā - Dalībvalstu diplomātiskās attiecības)
2012/C 379/03
Tiesvedības valoda — slovāku
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ungārija (pārstāvji — M. Z. Fehér un E. Orgován)
Atbildētāja: Slovākijas Republika (pārstāve — B. Ricziová)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Tokár, D. Maidani un S. Boelaert)
Priekšmets
LESD 259. pants — Valsts pienākumu neizpilde — EKL 18. panta 1. punkta, LES 3. panta 2. punkta, LESD 21. panta 1 punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 77. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 5. sēj., 46. lpp.) pārkāpums — Ļaunprātīga Savienības tiesību izmantošana — Aizliegums Ungārijas Republikas prezidentam pēc sabiedriskās organizācijas uzaicinājuma ieceļot Slovākijas Republikas teritorijā — Aizliegums ieceļot, kas pamatots tostarp ar Direktīvu 2004/38/EK — Savienības tiesību normu par personu brīvu pārvietošanos piemērošana attiecībā uz valstu vadītājiem, kā arī citām dalībvalstis pārstāvošām personībām
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/3 |
Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Elenca Srl/Ministero dell'Interno
(Lieta C-385/10) (1)
(Preču brīva aprite - Kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Kamīnu iekšējā pārklājuma materiāli un dūmvadi - “CE” atbilstības marķējuma neesamība - Aizliegta tirdzniecība)
2012/C 379/04
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Elenca Srl
Atbildētāja: Ministero dell'Interno
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (OV L 40, 12. lpp.) 2. panta, 4. panta 2. punkta, 5. un 6. panta interpretācija — Preces, kas nav norādītas saskaņotajās tiesību normās, kuras ir paredzētas direktīvā — Valsts tiesiskais regulējums, kas izslēdz kamīnu un dūmvadu iekšējo pārklājumu, kuriem nav EK marķējuma, tirdzniecību
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz valsts tiesību normas, kurās tādu citas dalībvalsts izcelsmes būvizstrādājumu tirdzniecībai, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, pēc savas ierosmes ir paredzēts nosacījums, ka tiem ir “CE” marķējums; |
|
2) |
LESD 34.–37. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz valsts tiesību normas, kurās tādu citas dalībvalsts izcelsmes būvizstrādājumu tirdzniecībai, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, pēc savas ierosmes ir paredzēts nosacījums, ka tiem ir “CE” marķējums. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/3 |
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X NV/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-498/10) (1)
(Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Nodokļu tiesību akti - Atlīdzības nodokļa ieturēšana ienākumu gūšanas vietā, kas jāveic valstī reģistrētam pakalpojumu saņēmējam no citā dalībvalstī reģistrētam pakalpojumu sniedzējam maksājamas atlīdzības - Šāda pienākuma neesamība, ja pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts tajā pašā dalībvalstī)
2012/C 379/05
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: X NV
Atbildētāja: Staatssecretaris van Financiën
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — LESD 56. panta interpretācija — Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums — Atlīdzības nodokļa ieturēšana ienākumu gūšanas vietā, kas jāveic valstī reģistrētam pakalpojumu saņēmējam no citā dalībvalstī reģistrētam pakalpojumu sniedzējam maksājamas atlīdzības — Šāda pienākuma neesamība, ja pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese ir tajā pašā dalībvalstī
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojuma saņēmējam saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu uzliktais pienākums veikt nodokļa ieturēšanu ienākumu gūšanas vietā no atlīdzības, kas izmaksāta citā dalībvalstī reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, lai gan attiecībā uz atlīdzību, kas izmaksāta attiecīgajā dalībvalstī reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, šāds pienākums nepastāv, ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums šīs tiesību normas izpratnē tādā ziņā, ka tas rada papildu administratīvo slogu, kā arī ar to saistītus atbildības riskus; |
|
2) |
ciktāl pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, kuru ietver tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, izriet no pienākuma veikt nodokļa ieturēšanu ienākumu gūšanas vietā tādā ziņā, ka tas rada papildu administratīvo slogu, kā arī ar to saistītus atbildības riskus, šo ierobežojumu var attaisnot ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu nodokļa piedziņu un tas nepārsniedz šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo, pat ņemot vērā Padomes 1976. gada 15. marta Direktīvā 76/308/EEK par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2001. gada 15. jūnija Direktīvu 2001/44/EK, paredzētās abpusējas palīdzības iespējas nodokļu iekasēšanā. Vēlāka atteikšanās no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā nevar būt noteicoša nedz attiecībā uz tā piemērotību izvirzītā mērķa sasniegšanai, nedz tā samērīgumu, kas ir jāvērtē tikai saistībā ar izvirzīto mērķi; |
|
3) |
izvērtējot, vai pakalpojumu saņēmēja pienākums veikt nodokļa ieturēšanu ienākumu gūšanas vietā tādā ziņā, ka tas rada papildu administratīvo slogu, kā arī ar to saistītus atbildības riskus, ir ar LESD 56. pantu aizliegts pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, tam nav nozīmes, vai pakalpojumu sniedzējs nerezidents Nīderlandē ieturēto nodokli var atskaitīt no nodokļa, kas ir jāmaksā tā reģistrācijas dalībvalstī. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/4 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Justitie/Mangat Singh
(Lieta C-502/10) (1)
(Direktīva 2003/109/EK - Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji - Piemērošanas joma - 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts - Uzturēšanās, kuras pamatā ir formāli ierobežota uzturēšanās atļauja)
2012/C 379/06
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Staatssecretaris van Justitie
Atbildētājs: Mangat Singh
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV 2004, L 16, 44. lpp.), 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta interpretācija — Jēdziens “formāli ierobežota uzturēšanās atļauja” — Uzturēšanās atļauja, kura nedod iespēju saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet kuru var atjaunot neierobežotu skaitu reižu
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdziens “formāli ierobežota uzturēšanās atļauja” neietver termiņuzturēšanās atļauju, kura tiek piešķirta konkrētai personu grupai un kuras termiņu var pagarināt neierobežoti, tomēr nesniedzot izredzes iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ja šis formālais ierobežojums trešās valsts pilsoni nekavē apmesties ilgstoši valstī, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/5 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Amerikas Savienotās Valstis/Christine Nolan
(Lieta C-583/10) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 98/59/EK - Darba ņēmēju aizsardzība - Kolektīvā atlaišana - Piemērošanas joma - Amerikāņu militārās bāzes slēgšana - Darbinieku informēšana un konsultēšanās - Pienākuma konsultēties sākšanās brīdis - Tiesas kompetences neesamība)
2012/C 379/07
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Amerikas Savienotās Valstis
Atbildētāja: Christine Nolan
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 16. lpp.) 2. un 5. panta interpretācija — Darba devēja pienākums informēt un konsultēties ar darba ņēmēju pārstāvjiem — Šī pienākuma rašanās brīža noteikšana
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Savienības Tiesa nav kompetenta atbildēt uz jautājumu, ko Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) uzdevusi ar 2010. gada 6. decembra lēmumu.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/5 |
Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Upravno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pelati d.o.o./Slovēnijas Republika
(Lieta C-603/10) (1)
(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 90/434/EEK - Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu pārvešanai un akciju maiņai - 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Valsts tiesību akti, kuros nodokļu priekšrocību piešķiršana ir atkarīga no atļaujas saņemšanas - Atļaujas pieteikums, kas ir jāiesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzētā darījuma īstenošanas)
2012/C 379/08
Tiesvedības valoda — slovēņu
Iesniedzējtiesa
Upravno sodišče Republike Slovenije
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Pelati d.o.o.
Atbildētāja: Slovēnijas Republika
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upravno sodišče Republike Slovenije — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 1. lpp.) interpretācija — 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Nodokļu priekšrocības, kas saistītas ar uzņēmumu sadalīšanu — Valsts tiesību akti, kas nosaka termiņu, kādā var iesniegt lūgumus minēto priekšrocību izmantošanai — Nodokļu priekšrocību piešķiršanas atteikums termiņa nokavējuma dēļ — Atteikuma saderība ar attiecīgo direktīvu
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietā un kurā sadalīšanas darījumam piemērojamo nodokļu priekšrocību piešķiršana saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir atkarīga no nosacījuma, ka noteiktajā termiņā ir jāiesniedz ar šo darījumu saistītais pieteikums. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šī termiņa izpildes kārtība, konkrētāk, šī termiņa sākuma noteikšana, ir pietiekami precīza, skaidra un paredzama, lai nodokļu maksātāji varētu zināt savas tiesības, un jāpārliecinās, ka pēdējie minētie var saņemt šīs direktīvas noteikumos paredzētās nodokļu priekšrocības.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/6 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 16. oktobra spriedums — Eiropas Komisija/Austrijas Republika
(Lieta C-614/10) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 95/46/EK - Personas datu apstrāde un šādu datu brīva aprite - Fizisko personu aizsardzība - 28. panta 1. punkts - Valsts uzraudzības iestāde - Neatkarība - Uzraudzības iestāde un Federālā kanceleja - Personāla un organizatoriskas saiknes)
2012/C 379/09
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Martenczuk un B.-R. Killmann)
Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) (pārstāvji — H. Kranenborg, I. Chatelier un H. Hijmans)
Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — G. Hesse)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 28. panta 1. punkta otrās daļas interpretācija — Dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka valsts uzraudzības iestādes, kam jāuzrauga personas datu apstrāde, savas funkcijas veic pilnībā neatkarīgi — Uzraudzības iestādes un Federālās valsts kancelejas (Bundeskanzleramt) cieša saikne personāla un organizatoriskā ziņā — Uzraudzības iestādes pakļautība Federālās valsts kancelejas uzraudzībai
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nepieņemot visus vajadzīgos noteikumus, lai Austrijā spēkā esošie tiesību akti atbilstu neatkarības kritērijam attiecībā uz Datenschutzkommission (Datu aizsardzības komisija), un, precīzāk, ieviešot tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru
Austrijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus; |
|
2) |
Austrijas Republika atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Vācijas Federatīvā Republika un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/6 |
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums — Eiropas Komisija/Čehijas Republika
(Lieta C-37/11) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Pieņemamība - Regula Nr. 1234/2007 - 115. pants - XV pielikums - I punkta 2. apakšpunkts - XV pielikuma papildinājums - A daļa - Tirdzniecības nosaukumi “sviests” un “ziežams piena produkts” - Tirdzniecības nosaukums “pomazánkové máslo” (ziežams sviests) - Atbrīvojumu saraksts)
2012/C 379/10
Tiesvedības valoda — čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — Z. Malůšková un H. Tserepa-Lacombe)
Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek, T. Müller un J. Očková)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 1. lpp.) 115. panta, skatot to kopā ar šīs regulas XV pielikuma I punkta 2. apakšpunktu, kā arī šī pielikuma papildinājuma A daļu, pārkāpums — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru preci ar nosaukumu “ziežams piena produkts” tiek atļauts tirgot ar tirdzniecības nosaukumu “Pomazánkové máslo” (ziežams sviests)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atļaujot tirgot pomazánkové máslo (ziežams sviests) ar nosaukumu “máslo” (sviests), lai gan šī produkta piena tauku saturs ir mazāks par 80 % un maksimālais ūdens saturs un maksimālais sauso sastāvdaļu, kas nav tauki, saturs pārsniedz attiecīgi 16 % un 2 %, Čehijas Republika nav izpildījusi Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO” regula), 115. pantā, lasot kopā ar minētās regulas XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta pirmo un otro daļu, kā arī ar šī pielikuma papildinājuma A daļas 1. un 4. punktu, paredzētos pienākumus; |
|
2) |
Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/7 |
Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums — Herbert Neuman, Andoni Galdeano del Sel, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)/José Manuel Baena Grupo, SA
(Apvienotās lietas C-101/11 P un C-102/11 P) (1)
(Apelācija - Kopienas dizainparaugs - Regula (EK) Nr. 6/2002 - 6. pants, 25. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts un 61. pants - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kuru veido sēdoša persona - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme - Atšķirīgs kopējais iespaids - Autora brīvības pakāpe - Informēts lietotājs - Pārbaudes tiesā apjoms - Pamatojuma nesniegšana)
2012/C 379/11
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Herbert Neuman, Andoni Galdeano del Sel (pārstāvis — S. Míguez Pereira, abogada), Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — J. Crespo Carrillo un A. Folliard-Monguiral)
Otrs lietas dalībnieks: José Manuel Baena Grupo, SA (pārstāvis — A. Canela Giménez, abogado)
Priekšmets
Apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-513/09 Baena Grupo/ITSB — Neuman un Galdeano del Sel (Sēdoša persona), ar ko Vispārējā tiesa ir atcēlusi Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju trešās padomes 2009. gada 14. oktobra lēmumu (lieta R 1323/2008-3)
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzības noraidīt; |
|
2) |
H. Neuman un A. Galdeano del Sel sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, kā arī atlīdzina José Manuel Baena Grupo SA tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā lietā C-101/11 P; |
|
3) |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina José Manuel Baena Grupo SA tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā lietā C-102/11 P. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/7 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Football Dataco Ltd, Scottish Premier League Ltd, Scottish Football League, PA Sport UK Ltd/Sportradar GmbH, Sportradar AG
(Lieta C-173/11) (1)
(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - 7. pants - Sui generis tiesības - Datubāze par notiekošajām futbola čempionātu spēlēm - Jēdziens “atkārtota izmantošana” - Atkārtotas izmantošanas vieta)
2012/C 379/12
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Football Dataco Ltd, Scottish Premier League Ltd, Scottish Football League, PA Sport UK Ltd
Atbildētājas: Sportradar GmbH, Sportradar AG
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp.) interpretācija un tostarp tās 7. panta interpretācija — Datu bāzes izveidotāja tiesības aizliegt daļēju tās satura iegūšanu un/vai atkārtotu izmantošanu — Jēdzieni “iegūšana” un “atkārtota izmantošana” (direktīvas 7. panta 2. punkts) — Datu bāze, kurā ir iekļauta informācija par notiekošajām futbola spēlēm (“Football Live”)
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja persona, izmantojot interneta serveri dalībvalstī A, nosūta datus, kurus pirms tam šī persona lejupielādējusi no datubāzes, kas tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām saskaņā ar minēto direktīvu, uz citas personas, kas atrodas dalībvalstī B, datoru pēc šīs personas lūguma, lai saglabātu šī datora atmiņā un parādītu uz tā ekrāna, tā ir šo datu “atkārtota izmantošana”, ko veic persona, kas ir veikusi šo nosūtīšanu. Ir jāuzskata, ka šī darbība notiek vismaz dalībvalstī B, ja ir norādes, kuras ļauj secināt, ka šāda darbība atklāj tās veicēja nodomu vērsties pie šajā dalībvalstī esošajiem sabiedrības locekļiem, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/8 |
Tiesas (septītā palāta palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Észak-dunántúli Környezetvédelmi és Vízügyi Igazgatóság (Édukövízig), Hochtief Solutions AG Magyarországi Fióktelepe, agrāk Hochtief Construction AG Magyarországi Fióktelepe/Közbeszerzések Tanácsa Közbeszerzési Döntőbizottság
(Lieta C-218/11) (1)
(Direktīva 2004/18/EK - Būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - 44. panta 2. punkts un 47. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 2. un 5. punkts - Kandidātu vai pretendentu ekonomiskais un finanšu stāvoklis - Tikai uz viena bilances rādītāja pamata noteikts minimālais iespēju līmenis - Grāmatvedības rādītājs, kuru var ietekmēt atšķirības sabiedrību gada pārskatus reglamentējošo valsts tiesību starpā)
2012/C 379/13
Tiesvedības valoda — ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Ítélőtábla
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Észak-dunántúli Környezetvédelmi és Vízügyi Igazgatóság (Édukövízig), Hochtief Solutions AG Magyarországi Fióktelepe, agrāk Hochtief Construction AG Magyarországi Fióktelepe
Atbildētāja: Közbeszerzések Tanácsa Közbeszerzési Döntőbizottság
Piedaloties: Vegyépszer Építő és Szerelő Zrt, MÁVÉPCELL Kft
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Ítélőtábla — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 7. sēj., 132. lpp.), 44. panta 2. punkta, 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 47. panta 3. un 5. punkta interpretācija — Pretendentu ekonomiskā un finanšu stāvokļa vērtēšana, pamatojoties uz vienu vienīgu grāmatvedības rādītāju, kura saturs grāmatvedības noteikumus reglamentējošo valsts tiesību starpā esošo atšķirību dēļ dažādās dalībvalstīs atšķiras — Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 44. panta 2. punkts un 47. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga prasīt minimālo ekonomisko un finanšu iespēju līmeni ar atsauci uz vienu vai vairākiem konkrētiem bilances rādītājiem, ciktāl šie rādītāji ir objektīvi piemēroti saimnieciskās darbības subjekta iespēju noskaidrošanai, un ka tādējādi noteiktajam slieksnim ir jāatbilst attiecīgā līguma nozīmīgumam, esot par objektīvu pierādījumu pietiekamam ekonomiskam un finanšu pamatam, kas ļauj izpildīt šo līgumu, tomēr nepārsniedzot to, kas ir saprātīgi nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Prasību par minimālo ekonomisko un finanšu iespēju līmeni principā nevar noraidīt tikai tā iemesla dēļ, ka šis līmenis attiecas uz bilances rādītāju, attiecībā uz kuru var pastāvēt atšķirības starp dažādiem dalībvalstu tiesību aktiem; |
|
2) |
Direktīvas 2004/18 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības subjekts nevar izpildīt prasību par minimālo ekonomisko un finanšu iespēju līmeni, saskaņā ar kuru kandidātu vai pretendentu bilances vienādojums drīkst būt negatīvs ne vairāk kā vienā no pēdējiem trim noslēgtajiem finanšu gadiem sakarā ar līgumu, atbilstoši kuram šis saimnieciskās darbības subjekts pastāvīgi nodod savu peļņu mātessabiedrībai, šim saimnieciskās darbības subjektam nav citas iespējas izpildīt prasību par šo minimālo iespēju līmeni kā vien, atsaucoties uz cita subjekta iespējām saskaņā ar minētā panta 2. punktu. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka minētā saimnieciskās darbības subjekta reģistrācijas dalībvalsts tiesību akti un līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts tiesību akti atšķiras, ciktāl šāda līguma noslēgšana bez jebkādiem ierobežojumiem ir atļauta pirmajā minētajā dalībvalstī, kaut arī saskaņā ar otras minētās dalībvalsts tiesību aktiem šādu līgumu ir atļauts noslēgt tikai gadījumā, ja peļņas nodošanas rezultātā nav negatīva bilances vienādojuma. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/9 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — TETS Haskovo AD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite
(Lieta C-234/11) (1)
(Nodokļi - PVN - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Mantisks ieguldījums - Nekustamā īpašuma iznīcināšana - Jaunas būves - Koriģēšana)
2012/C 379/14
Tiesvedības valoda — bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad — Varna
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: TETS Haskovo AD
Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Iegādes brīdī atskaitītā priekšnodokļa koriģēšanas nosacījumi — Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēta atskaitītā priekšnodokļa koriģēšana īpašuma iznīcināšanas gadījumā — Būvju demontāža ar vienīgo mērķi to vietā uzcelt jaunas un modernākas būves, kurām ir tāds pats mērķis kā demontētajām būvēm un kas ir paredzētas tādu darījumu veikšanai nākotnē, kas pamato tiesības atskaitīt priekšnodokli
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 185. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāda vairāku elektroenerģijas ražošanai paredzētu ēku iznīcināšana kā pamatlietā un šo ēku aizstāšana ar modernākām ēkām, kurām ir tāds pats mērķis, nav uzskatāma par pēc PVN deklarācijas iesniegšanas notikušām to sastāvdaļu izmaiņām, kas izmantotas, lai noteiktu kā priekšnodokli atskaitāmo pievienotās vērtības nodokļa summu, un tādējādi nerada pienākumu veikt šī atskaitījuma korekciju.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/9 |
Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rosanna Valenza (C-302/11 un C-304/11), Maria Laura Altavista (C-303/11), Laura Marsella, Simonetta Schettini, Sabrina Tomassini (C-05/11)/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato
(Apvienotās lietas C-302/11 un C-305/11) (1)
(Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - EAK, UNICE un CEEP pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 4. klauzula - Uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi publiskajā sektorā - Valsts konkurences iestāde - Stabilizācijas procedūra - Darba ņēmēju pieņemšana darbā uz noteiktu laiku civildienesta ierēdņu amatā bez atklāta konkursa procedūras - Darba stāža noteikšana - Dienesta laika posmu, kas ir nostrādāti saskaņā ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, pilnīga neņemšana vērā - Nediskriminācijas princips)
2012/C 379/15
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Rosanna Valenza (C-302/11 un C-304/11), Maria Laura Altavista (C-303/11), Laura Marsella, Simonetta Schettini, Sabrina Tomassini (C-05/11)
Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato
Priekšmets
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikuma 4. un 5. klauzulas interpretācija — Valsts tiesību akti, kas valsts iestādēm paredz iespēju parakstīt darba līgumus uz nenoteiktu laiku ar darba ņēmējiem, kas tajās jau tiek nodarbināti ar līgumiem uz noteiktu laiku, atkāpjoties no principa par civildienesta ierēdņu pieņemšanu darbā, izmantojot atklātu konkursu — Nodarbinātības laikposmu, kas gūti, pamatojoties uz iepriekšējo līgumu uz noteiktu laiku, neņemšana vērā, pat ja darba tiesiskās attiecības turpinās bez pārtraukuma
Rezolutīvā daļa:
1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā, lai noteiktu noteikta laika darba ņēmēja darba stāžu, viņu pieņemot darbā uz nenoteiktu laiku šai pašā iestādē civildienesta ierēdņa amatā īpašā viņa darba tiesisko attiecību stabilizēšanas procedūrā, ir paredzēts pilnībā neņemt vērā tos dienesta laikposmus, kurus šis darba ņēmējs ir nostrādājis valsts iestādē, ja vien šī neņemšana vērā nav pamatota ar “objektīviem pamatiem” šīs klauzulas 1. un/vai 4. punkta izpratnē. Vienīgi apstāklis, ka noteikta laika darba ņēmējs ir nostrādājis šos laikposmus saskaņā ar līgumu vai darba tiesiskajām attiecībām uz noteiktu laiku, nav šāds objektīvs pamatojums.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/10 |
Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Hof van Beroep te Gent (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Punch Graphix Prepress Belgium NV/Belgische Staat
(Lieta C-371/11) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pieņemamība - Valsts tiesībās ietverta atsauce uz Savienības tiesībām - Direktīva 90/435/EEK - Direktīva 90/434/EEK - Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana - Izņēmums - Meitassabiedrības likvidācija apvienošanās gadījumā - Peļņas sadale - Likvidācijas jēdziens)
2012/C 379/16
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hof van Beroep te Gent
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Punch Graphix Prepress Belgium NV
Atbildētāja: Belgische Staat
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Beroep te Gent — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.), 4. panta 1. punkta interpretācija — Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana — Izņēmums attiecībā uz peļņu, kas tiek izmaksāta meitassabiedrības likvidācijas gadījumā — Likvidācijas jēdziens — Apvienošanās, kas ietver pārņemšanu, kuras ietvaros pārņemto meitassabiedrību darbība tiek izbeigta, neveicot to likvidāciju — Valsts nodokļu iestāžu iespēja uzskatīt šādu darbību par likvidāciju atbilstoši valsts nodokļu tiesiskajam regulējumam, kurā šī darbība ir pielīdzināta apvienošanai, kuras ietvaros šāda meitas sabiedrības likvidācija patiešām notiek
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/98/EK, 4. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “likvidācija” ir interpretējams tādējādi, ka saistībā ar apvienošanos, kas ietver pārņemšanu, veiktu sabiedrības darbības izbeigšanu nevar uzskatīt par šādu likvidāciju.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/10 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums — Jager & Polacek GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-402/11 P) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Iebildumi - Regula (EK) Nr. 2868/95 - 18. noteikuma 1. punkts - ITSB paziņojuma, ar kuru informē, ka iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, juridiskais raksturs - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību)
2012/C 379/17
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Jager & Polacek GmbH (pārstāvis — A. Renck, Rechtsanwalt)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 12. maija spriedumu lietā T-488/09 Jager & Polacek/ITSB (“REDTUBE”), ar kuru noraidīta prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu lietā R 442/2009-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jager & Polacek GmbH un RT Mediasolution s. r. o. — Regulas (EK) Nr. 207/2009 80. panta 1. un 2. punkta pārkāpums — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 12. maija spriedumu lietā T-488/09 Jager & Polacek/ITSB (“REDTUBE”); |
|
2) |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu lietā R 442/2009-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jager & Polacek GmbH un RT Mediasolutions s. r. o.; |
|
3) |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) atlīdzina tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas instancē. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/11 |
Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Purely Creative Ltd, Strike Lucky Games Ltd, Winners Club Ltd, McIntyre & Dodd Marketing Ltd, Dodd Marketing Ltd, Adrian Williams, Wendy Ruck, Catherine Cummings, Peter Henry/Office of Fair Trading
(Lieta C-428/11) (1)
(Direktīva 2005/29/EK - Negodīga komercprakse - Prakse, kad patērētājs tiek informēts, ka viņš ir laimējis laimestu un viņam ir jāsedz zināmas izmaksas, lai saņemtu šo laimestu)
2012/C 379/18
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Purely Creative Ltd, Strike Lucky Games Ltd, Winners Club Ltd, McIntyre & Dodd Marketing Ltd, Dodd Marketing Ltd, Adrian Williams, Wendy Ruck, Catherine Cummings, Peter Henry
Atbildētājs: Office of Fair Trading
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.), I pielikuma 31. punkta interpretācija — Komercprakses veidi, kas visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem — Prakse, kad patērētāju informē, ka viņš ir laimējis laimestu un viņam tiek piedāvātas vairākas metodes kā pieteikties minētajam laimestam, un liekot viņam segt noteiktas izmaksas, kas mainās atkarībā no izvēlētās metodes
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), I pielikuma 31. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir aizliegta tāda agresīva prakse, kāda ir aplūkota pamatlietā, kad tirgotāji rada nepatiesu iespaidu, ka patērētājs jau ir laimējis laimestu, lai gan iespēja iegūt šo laimestu neatkarīgi no tā, vai ir runa par informāciju par šī laimesta būtību vai tā iegūšanu valdījumā, ir pakļauta nosacījumam, ka patērētājs samaksā naudas summu vai sedz kādus izdevumus.
Nav nozīmes tam, ka patērētājam prasītās izmaksas ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar laimesta vērtību vai nerada nekādas priekšrocības tirgotājam.
Nav nozīmes arī tam, ka darbības saistībā ar laimesta pieprasīšanu var tikt veiktas atbilstoši vairākām metodēm, ko patērētājam piedāvā tirgotājs un no kurām vismaz viena ir bezmaksas, ja viena vai vairākas piedāvātās metodes paredz, ka patērētājs sedz izmaksas, lai iegūtu informāciju par laimestu vai tā iegūšanas nosacījumiem.
Valsts tiesai patērētājam sniegtā informācija ir jānovērtē, ievērojot Direktīvas 2005/29 preambulas 18. un 19. apsvērumu, kā arī tās 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, t.i., ņemot vērā šīs informācijas skaidrību un saprotamību sabiedrības daļai, uz kuru ir vērsta attiecīgā prakse.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/12 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 18. oktobrī spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SIA Mednis/Valsts ieņēmumu dienests
(Lieta C-525/11) (1)
(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 183. pants - PVN pārmaksas atmaksas kārtība - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru PVN pārmaksas daļas atmaksa tiek atlikta, līdz tiek izvērtēta apliekamās personas nodokļa gada deklarācija - Nodokļu neitralitātes un samērīguma principi)
2012/C 379/19
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākās tiesas Senāts
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: SIA Mednis
Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 183. panta interpretācija — PVN priekšnodokļa atskaitīšana — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ierobežo PVN pārmaksas ikmēneša atmaksu — Pārmaksātās PVN daļas, kas pārsniedz 18 % no attiecīgajā taksācijas mēnesī veikto apliekamo darījumu kopējās vērtības, atmaksas atlikšana līdz apliekamās personas gada nodokļa deklarācijas pārbaudei
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 183. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas dalībvalsts nodokļu administrācijai nepiešķir tiesības bez īpaša izvērtējuma, pamatojoties tikai uz matemātisku aprēķinu, taksācijas periodā pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa daļas atmaksu atlikt, līdz šī nodokļu administrācija ir pārbaudījusi apliekamās personas nodokļa gada deklarāciju.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/12 |
Tiesas 2012. gada 18. septembra rīkojums — Omnicare, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH
(Lieta C-588/11 P) (1)
(Apelācija - Kopienas preču zīme - Vārdiska apzīmējuma “OMNICARE” reģistrācijas pieteikums - Iebildumi - Apelāciju padomes lēmums, ar kuru ir noraidīts reģistrācijas pieteikums - Prasība - Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru ir noraidīta šī prasība - Iebildumu atsaukšana - Apelācija - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
2012/C 379/20
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Omnicare, Inc. (pārstāvis — M. Edenborough, QC)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo), Astellas Pharma GmbH (pārstāvis — M. L. Polo Carreño, abogada)
Priekšmets
Apelācija par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-290/09 Omnicare/ITSB — Astellas Pharma (“OMNICARE”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, ko iesniedzis vārdiskas preču zīmes “OMNICARE” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 14. maija lēmumu lietā R 402/2008-4, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ar kuru noraidīti iebildumi, ko iesniedzis valsts preču zīmes “OMNICARE” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 41. un 42. klasē, īpašnieks — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija un piemērošana — Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas jēdziens — Preču zīme, kas izmantota attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti bez atlīdzības
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
izbeigt tiesvedību saistībā ar Omnicare Inc. iesniegto apelācijas sūdzību; |
|
2) |
piespriest Omnicare Inc. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) ir radušies šajā instancē, kā arī pagaidu noregulējuma tiesvedībā; |
|
3) |
Omnicare Inc. un Astellas Pharma GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/13 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. augustā iesniedza Raad van State (Nīderlande) — A.M. van der Ham, A.H. van der Ham-Reijersen van Buuren, otrs lietas dalībnieks: College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland
(Lieta C-396/12)
2012/C 379/21
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: A. M. van der Ham, A. H. van der Ham-Reijersen van Buuren
Otrs lietas dalībnieks: College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Kā būtu jāsaprot vārdi “tīša neatbilstība” 51. panta 1. punktā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (1) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 74/2009 (2) [, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)] (OV L 30), 23. pantā Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulā (EK) Nr. 1975/2006 (3), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 [attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem], un 67. panta 1. punktā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 796/2004 (4), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141); lai uzskatītu, ka tāda ir, vai pietiek ar to, ka tiek atzīts, ka nav ievērota ilggadīga konstanta politika, kā aprakstīts valsts Beleidsregels normenkader randvoorwaarden Gemeenschappelijk landbouwbeleid 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā? |
|
2) |
Vai Savienības tiesības nepieļauj to, ka dalībvalstī tiek nospriests, ka pastāv “tīša” neatbilstība, kā paredzēts šajās regulās, jo ir radušies viens vai vairāki no šādiem apstākļiem:
|
|
3) |
Vai atbalsta saņēmējam var tikt piedēvēta “tīša neatbilstība”, ja trešā persona veic darbus saskaņā ar [atbalsta] saņēmēja rīkojumu? |
(1) OV L 277, 1. lpp.
(2) OV L 30, 100. lpp.
(3) OV L 368, 74. lpp.
(4) OV L 141, 18. lpp.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/13 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 11. septembrī iesniedza Audiencia Provincial de Salamanca (Spānija) — Asociación de Consumidores Independientes de Castilla y León
(Lieta C-413/12)
2012/C 379/22
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de Salamanca
Lietas dalībnieki pamatlietā
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Asociación de Consumidores Independientes de Castilla y León
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes Direktīvā 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos garantētā patērētāju aizsardzība ļauj Audiencia Provincial kā apelācijas tiesai, pat ja tas nav reglamentēts valsts tiesību normā, izskatīt apelācijas sūdzību, kas iesniegta par pirmās instances tiesas spriedumu, kurā teritoriālā jurisdikcija prasības par rīcības izbeigšanu, ko cēlusi ierobežotas darbības teritorijas patērētāju apvienība, kas nav saistīta ar citām apvienībām un federācijām, kurai ir mazs budžets un neliels biedru skaits, izskatīšanai ir atbildētāja domicila tiesai? |
|
2) |
Vai Līguma 4., 12., 114. un 169. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pants, ko skata kopā ar Direktīvu 93/13 un Tiesas judikatūru par patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību, kā arī ar direktīvu lietderīgo iedarbību un līdzvērtības un efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka teritoriālā jurisdikcija prasības izbeigt negodīgu noteikumu izmantošanu, ko, aizsargājot patērētāju un lietotāju kolektīvās vai vispārīgās intereses, ir cēlusi ierobežotas darbības teritorijas patērētāju apvienība, kas nav saistīta ar citām apvienībām un federācijām, kurai ir mazs budžets un neliels biedru skaits, izskatīšanai ir šīs apvienības domicila vietas tiesai nevis atbildētāja domicila vietas tiesai? |
(1) 1993. gada 5. aprīļa. OV L 95, 29. lpp.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 14. septembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — Wikom Elektrik GmbH/VG Media Gesellschaft zur Verwertung der Urheber- und Leistungsschutzrechte mbH
(Lieta C-416/12)
2012/C 379/23
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Wikom Elektrik GmbH
Atbildētāja: VG Media Gesellschaft zur Verwertung der Urheber- und Leistungsschutzrechte mbH
Prejudiciālais jautājums
Vai izziņošanas jēdziens Direktīvas 2001/29/EK (1) 3. panta 1. punkta izpratnē ietver pa radio pārraidīta darba retranslēšanu pa vadiem, ja sākotnējā pārraide apraides teritorijā var tikt uztverta arī bez vadiem, darbs tiek retranslēts uztvērēju īpašniekiem, kas raidījumu uztver vienatnē vai privātā vai, attiecīgi, ģimenes lokā, un retranslāciju veic cita raidorganizācija, nevis tā, kura to ir darījusi pirmo reizi, peļņas gūšanas nolūkā?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.07.2001., 10. lpp.)
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/14 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 10. jūlija spriedumu lietā T-135/11 Clorox/ITSB — Industrias Alen (“Cloralex”) 2012. gada 17. septembrī iesniedza Industrias Alen SA de CV
(Lieta C-422/12 P)
2012/C 379/24
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Industrias Alen SA de CV (pārstāve — A. Padial Martinez, advokāte)
Pārējie lietas dalībnieki: The Clorox Company un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 10. jūlija spriedumu lietā T-135/11; |
|
— |
atzīt par spēkā esošu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 16. decembra lēmumu un līdz ar to noraidīt THE CLOROX COMPANY iebildumus; |
|
— |
piespriest otrai lietas dalībniecei THE CLOROX COMPANY atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
— |
Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
|
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. septembrī iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) — SC Fatorie SRL/Direcția Generală a Finanțelor Publice Bihor
(Lieta C-424/12)
2012/C 379/25
Tiesvedības valoda — rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Oradea
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: SC Fatorie SRL
Atbildētāja: Direcția Generală a Finanțelor Publice Bihor
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Direktīvas 2006/112/EK (1) normas ļauj piemērot sankcijas, kas nozīmē, ka nodokļu maksātājs zaudē PVN atskaitīšanas tiesības, ja:
|
|
2) |
Vai [Savienības tiesību] tiesiskās noteiktības princips ir pret tādu Rumānijas nodokļu iestāžu administratīvo praksi, kurā:
|
|
3) |
Tādos apstākļos, kuros:
|
(1) Padomes 2006. gada 28 novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/15 |
Prasība, kas celta 2012. gada 20. septembrī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-428/12)
2012/C 379/26
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — I. Galindo Martin un G. Wilms)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka 2007. gada 20. marta Rīkojumā FOM/734/2007 par kārtību, kādā īstenojams Likums par autotransporta pārvadājumu regulējumu jautājumā par kravas autopārvadājumu atļaujām, nosakot, ka, lai saņemtu “atļauju preču privātajam papildu transportam”, uzņēmuma autobāzes pirmā transportlīdzekļa pirmreizējā reģistrācija nedrīkst būt senāka par pieciem mēnešiem, un šo obligāto noteikumu nepamatojot, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. un 36. pantā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Noteikums, ka, lai saņemtu “atļauju preču privātajam papildu transportam”, uzņēmuma autobāzes pirmā transportlīdzekļa pirmreizējā reģistrācija nedrīkst būt senāka par pieciem mēnešiem, ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantam pretrunā esošs pasākums ar importa kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību. Šis ierobežojums nav pamatots ne ar kādu no LESD 36. pantā uzskaitītajām vispārējām interesēm, ne ar imperatīvu prasību.
Jautājumā par preču brīvas aprites ierobežojumu tiek norādīts, ka ar attiecīgo tiesību normu citās dalībvalstīs jau reģistrētu transportlīdzekļu ievešana praksē tiekot ierobežota vairāk nekā Spānijā reģistrētu transportlīdzekļu iegāde. Turklāt, tā kā citās dalībvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi jau atbilst Eiropas un/vai valsts tehniskajām prasībām, lai tos varētu izmantot ceļu satiksmē izcelsmes dalībvalstī, šī tiesību norma ir pretrunā savstarpējās atzīšanas principam, jo transportlīdzeklim, kas ir derīgs izmantošanai satiksmē kādā no dalībvalstīm, jābūt derīgam izmantošanai satiksmē arī Spānijā. Šis pasākums turklāt ir arī lietošanas ierobežojums, ko Eiropas Savienības Tiesa aplūkojusi 2009. gada 10. februāra spriedumā lietā C-110/05 Komisija/Itālija (Krājums, I-519. lpp.) un 2009. gada 4. jūnija spriedumā lietā C-142/05 Mickelsson un Roos (Krājums, I-4273. lpp.).
Jautājumā par Spānijas Karalistes piesaukto attaisnojumu, proti, ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību, Komisija uzskata, ka strīdīgā tiesību norma nav samērīga ar izvirzītajiem mērķiem un nenodrošina to sasniegšanu saskaņotā un sistemātiskā veidā.
Apstāklis, ka transportlīdzekļa pirmreizējā reģistrācija ir notikusi senāk nekā pirms pieciem mēnešiem, neliecina nedz par to, ka tas nav tehniski piemērots komerciālu darbību veikšanai, nedz par to, kā šā transportlīdzekļa ekspluatācija ietekmē vidi. Turpretim tehniskā apskate vismaz zināmā mērā ļautu konstatēt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un būtu ne tik ierobežojošs pasākums. Tāpat arī transportlīdzekļa piesārņojošās ietekmes līmeni būtu jāspēj noteikt, veicot šā transportlīdzekļa tehnisko īpašību pārbaudi, iespējams, apvienojumā ar tā tehnisko apskati.
Turklāt nav saprotams, kāpēc Spānijas Karaliste pirmajam transportlīdzeklim nosaka piecu mēnešu vecuma ierobežojumu, taču pārējos transportlīdzekļus autobāzē ļauj iekļaut bez nekādiem ierobežojumiem, ja vien to kopuma vidējais vecums nepārsniedz sešus gadus.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/16 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā T-264/00 Veolia Acqua Compagnia Generale delle Acque srl, kas atrodas likvidācijas procesā/Eiropas Komisija 2012. gada 28. septembrī iesniedza Veolia Acqua Compagnia Generale delle Acque srl, kas atrodas likvidācijas procesā
(Lieta C-436/12 P)
2012/C 379/27
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Veolia Acqua Compagnia Generale delle Acque srl, kas atrodas likvidācijas procesā (pārstāvji — A. Vianello, A. Bortoluzzi un A. Veglianiti, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā T-264/00 Compagnia Generale delle Acque SpA un Itālijas Republika/Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi VEOLIA celto prasību atcelt Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumu 2000/394/EK par atbalsta pasākumiem Venēcijas un Chioggia teritorijās dibinātajiem uzņēmumiem, kas ir paredzēti Likumos Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kļūda tiesību piemērošanā, piemērojot principus, kurus Tiesa ir paudusi spriedumā lietā Comitato Venezia vuole vivere, attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadalījumu saistībā ar EKL 87. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem; nepietiekams, kļūdains un katrā ziņā pretrunīgs pamatojums.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht München (Vācija) — Irmengard Weber/Mechthilde Weber
(Lieta C-438/12)
2012/C 379/28
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht München
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Irmengard Weber
Atbildētāja: Mechthilde Weber
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 27. panta piemērošanas joma attiecas arī uz gadījumiem, kad vienā lietā divi lietas dalībnieki vienlaikus ir atbildētāji, jo trešā persona ir cēlusi prasību pret tām abām, un citā lietā tās ir prasītāja un atbildētāja? Vai šādā gadījumā ir runa par strīdu starp “tām pašām pusēm” vai dažādie prasījumi, ko prasītājs vienā tiesvedībā ir izvirzījis pret abiem atbildētājiem, ir jāpārbauda atsevišķi kā rezultātā nevar pieņemt, ka pastāv strīds starp “tām pašām pusēm”? |
|
2) |
Vai prasība “ar vienu un to pašu pamatu” Regulas 27. panta izpratnē ir tad, ja prasības pieteikumi un prasības pamatojumi abās tiesvedībās gan ir dažādi, bet
|
|
3) |
Vai runa ir par prasību, kuras priekšmets ir lietu tiesības uz nekustamu lietu Regulas 22. panta 1. punkta izpratnē, ja tiek prasīts atzīt, ka atbildētājs savas lietu pirmpirkuma tiesības, kas neapstrīdami pastāv atbilstoši Vācijas tiesībām, attiecībā uz Vācijā esošu zemes gabalu ir izlietojis spēkā neesošā veidā? |
|
4) |
Vai tiesai, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pieņemot savu lēmumu atbilstoši Regulas 27. panta 1. punktam un tādējādi vēl pirms tiesa, kurā pirmajā ir celta prasība, ir pieņēmusi lēmumu par jurisdikciju, ir jāpārbauda, vai tiesai, kurā pirmajā ir celta prasība, ir jurisdikcija atbilstoši Regulas 22. panta 1. punktam, jo tiesas, kurā pirmajā ir celta prasība, šāda veida jurisdikcijas neesamības rezultātā atbilstoši Regulas 35. panta 1. punktam tiesas, kurā pirmajā ir celta prasība, iespējamais lēmums netiktu atzīts? Vai Regulas 27. panta 1. punkts ir piemērojams tiesai, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, ja tiesa, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, uzskata, ka tiesai, kurā pirmajā celta prasība, nav jurisdikcijas, pamatojoties uz Regulas 22. panta 1. punktu? |
|
5) |
Vai tiesai, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pieņemot lēmumu atbilstoši Regulas 27. panta 1. punktam un līdz ar to vēl pirms lēmuma par jurisdikciju pieņemšanas tiesā, kurā ir pirmajā celta prasība, ir jāpārbauda vienas puses pārmetumus, ka otra puse, ceļot prasību tiesā, kurā pirmajā celta prasība, ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesības? Vai Regulas 27. panta 1. punkts ir piemērojams tiesai, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, ja tiesa, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, secina, ka prasības celšana tiesā, kurā pirmajā ir celta prasība ir notikusi ļaunprātīgi izmantojot tiesības? |
|
6) |
Vai Regulas 28. panta 1. punkta piemērošanas nosacījums ir, ka tiesa, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pirms tam ir nolēmusi, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Regulas 27. pants? |
|
7) |
Vai, īstenojot rīcības brīvību, kas ir piešķirta Regulas 28. panta 1. punktā, var ņemt vērā,
|
|
8) |
Vai interpretējot un piemērojot Regulas 27. un 28. pantu bez mērķa izvairīties no nesavienojamiem vai attiecīgi pretrunīgiem lēmumiem, arī jāņem vērā personas, kas prasību ir cēlusi otrā, tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā? |
(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.)
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/17 |
Prasība, kas celta 2012. gada 9. oktobrī — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-453/12)
2012/C 379/29
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall, D. Martin un J.-P. Keppenne)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot Komisijas priekšlikumu attiecībā uz iemaksu Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā likmes pielāgošanu sākot no 2011. gada 1. jūlija, Padome nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Civildienesta noteikumos un saskaņā ar tajos paredzēto nosacītā fonda sistēmu; |
|
— |
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāja apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi Civildienesta noteikumu 83. un 83.a pantu, kā arī Civildienesta noteikumu XII pielikumā ietvertos nosacījumus, atsakoties pieņemt priekšlikumu Komisijas regulai, kurā tika piedāvāts veikt iemaksu Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā likmes pielāgošanu sākot no 2011. gada 1. jūlija, kaut arī no šo pantu saistošajiem noteikumiem izriet, ka minētās likmes ikgadējā pielāgošana ir automātiska, neatstājot Padomei nekādu rīcības brīvību.
Saskaņā ar prasītājas teikto, ar Padomes atteikumu pieņemt priekšlikumu Komisijas regulai un, pakārtoti, pielāgot ierēdņu [iemaksu] likmi pazeminājumam tiekot pārkāpts ne tikai Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punkts, prasot no ierēdņiem pārāk lielas iemaksas, bet arī Civildienesta noteikumu 83.a panta 1. punkts, jo tiekot apdraudēts nosacītā fonda sistēmas, kas nodrošina ierēdņu un pārējo darbinieku pensijas, līdzsvars.
Visbeidzot, saskaņā ar Komisijas teikto, Savienības likumdevējs, Civildienesta noteikumu XII pielikumā skaidri paredzot ierēdņu un pārējo darbinieku iemaksas likmes aprēķināšanas veidu, nav atstājis Padomei nekādu rīcības brīvību un ir noteicis pienākumu saprātīgā termiņā pieņemt Komisijas priekšlikumus.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/18 |
Prasība, kas celta 2012. gada 12. oktobrī — Eiropas Komisija/Ungārija
(Lieta C-462/12)
2012/C 379/30
Tiesvedības valoda — ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun un K. Talabér-Ritz)
Atbildētāja: Ungārija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka Ungārija,
nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 12. un 14. pantā noteiktos pienākumus; |
|
— |
piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
2010. gada Likumā Nr. XCIV par noteiktu darbības nozaru aplikšanu ar īpašu nodokli (az egyes ágazatokat terhelő különadóról szóló 2010. évi XCIV. törvény) ir noteikts jauns par īpašu nodokli saukts nodoklis trīs Ungārijas tautsaimniecības pamatnozarēm — mazumtirdzniecības darbībai, telekomunikāciju darbībai un energoapgādes komercdarbību kopumam —, kurš attiecīgajiem subjektiem ir jāmaksā trīs turpmākos gadus atbilstoši to apgrozījumam pirms nodokļu atskaitīšanas.
Sava prasījuma atzīt pienākumu neizpildi pamatošanai Komisija izklāsta šādus pamatus un argumentus:
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/20/EK ir noteikts, ka tās mērķis ir atļauju izsniegšanas kārtības saskaņošanas un vienkāršošanas ceļā izveidot elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējo tirgu. Tālab direktīvā ir uzsvērta likumdevēja apņemšanās nodrošināt, lai vispārējo atļauju piešķiršanas sistēmas nekropļotu konkurenci un neradītu šķēršļus ienākšanai tirgos. |
|
|
Direktīvā ir izklāstīti noteikumi par atļauju izsniegšanas procedūrām un atļauju saturu, kā arī par minētajām procedūrām iekasējamo maksājumu veidu un apmēru. Atbilstoši 12. pantam ar administratīvajiem maksājumiem, kas prasāmi no elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, drīkst segt tikai administratīvās izmaksas, kas rodas vispārēju atļauju izsniegšanas kārtības, izmantošanas tiesību un noteiktu īpašu pienākumu pārvaldē, kontrolē un ieviešanā, kā arī ar atvasināto tiesību aktu un administratīvo lēmumu sagatavošanu un ieviešanu saistītā reglamentējošajā darbā. |
|
|
Savukārt ar šo īpašo nodokli elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji maksā ne tikai administratīvos maksājumus un maksas par kontroli, bet arī kādu citu maksājumu, ar kuru pretēji direktīvas 12. pantā noteiktajam ir paredzēts nevis finansēt ar vispārējo atļauju kārtību saistītās administratīvās izmaksas, bet gan segt Ungārijas valsts vispārējā budžeta izdevumus. |
|
|
Komisija uzskata, ka šādi iekasētais īpašais nodoklis pēc savas iedabas ir maksājums, ar kuru tiek aplikti vispārējas atļaujas kārtībā sniegtie elektronisko komunikāciju pakalpojumi, ievērojami palielināts šā pakalpojuma sniedzēju finansiālais slogs, radīti šķēršļi telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas brīvībai un paredzēts finansēt direktīvā neatļautas izmaksas, un tādēļ tas kā tāds ir nesaderīgs ar tās 12. pantu. |
|
|
Visbeidzot Komisija uzskata, ka Ungārija nav pienācīgi darījusi zināmu ieinteresētajām personām savu nolūku grozīt vispārējās atļaujas, (izmantošanas vai uzstādīšanas) tiesības un nosacījumus, nedz atvēlējusi ieinteresētajām personām pietiekamu laikposmu, lai tās varētu izteikt savu viedokli par ierosinātajiem grozījumiem. Rīkodamās šādi, Ungārija nav izpildījusi tai direktīvas 14. pantā paredzētos pienākumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/19 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. oktobrī iesniedza Svea hovrätt (Zviedrija) — Nils Svensson, Sten Sjögren, Madelaine Sahlman, Pia Gadd/Retriever Sverige AB
(Lieta C-466/12)
2012/C 379/31
Tiesvedības valoda — zviedru
Iesniedzējtiesa
Svea hovrätt
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Nils Svensson, Sten Sjögren, Madelaine Sahlman, Pia Gadd
Atbildētāja: Retriever Sverige AB
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai noteikta darba izziņošana Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1) 3. panta 1. punkta izpratnē ir tad, ja kāds cits nevis persona, kurai uz šo darbu ir autortiesības, savā tīmekļa vietnē ievieto saiti, kas noved pie šī darba, uzklikšķinot uz šīs saites? |
|
2) |
Vai, izvērtējot pirmo jautājumu, nozīme ir tam, ka darbs, uz ko norāda saite, ir atrodams tīmekļa vietnē, kurai ikviens var piekļūt bez ierobežojumiem, vai arī pieeja kaut kādā veidā ir ierobežota? |
|
3) |
Vai, izvērtējot pirmo jautājumu, gadījums, kurā darbs, lietotājam uzklikšķinot uz saites, parādās citā tīmekļa vietnē, ir jānošķir no gadījuma, kurā darbs, lietotājam uzklikšķinot uz saites, parādās, radot iespaidu, ka tas atrodas vienā un tajā pašā tīmekļa vietnē? |
|
4) |
Vai dalībvalsts var paredzēt plašāku autora ekskluzīvo tiesību aizsardzību, pieļaujot, ka izziņošana ietver darbības, kas pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. punktā noteikto? |
(1) OV L 167, 10. lpp.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/19 |
Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 14. septembra rīkojums (Judecătoria Timișoara (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SC Volksbank România SA/Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor CRPC ARAD TIMIȘ
(Lieta C-47/11) (1)
2012/C 379/32
Tiesvedības valoda — rumāņu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/20 |
Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 18. septembra rīkojums — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste
(Lieta C-473/11) (1)
2012/C 379/33
Tiesvedības valoda — holandiešu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/20 |
Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 14. septembra rīkojums (Rechtbank Roermond (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Jibril Jaoo
(Lieta C-88/12) (1)
2012/C 379/34
Tiesvedības valoda — holandiešu
Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Vispārējā tiesa
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/21 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums — Arbos/Komisija
(Lieta T-161/06) (1)
(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Programma “Kultūra 2000” - Subsīdijas, kas piešķirtas saistībā ar projektiem - Prasība samaksāt dažādas summas - Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Nepieņemamība)
2012/C 379/35
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Arbos — Gesellschaft für Musik und Theater (Klagenfurt, Austrija) (pārstāvis — H. Karl, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji L. Pignataro-Nolin un I. Kaufmann-Bühler, vēlāk L. Pignataro-Nolin un W. Mölls, un visbeidzot W. Mölls un D. Roussanov)
Priekšmets
Prasība piespriest Komisijai, pirmkārt, samaksāt summu EUR 38 585,42 apmērā, kam no 2001. gada 1. janvāra pieskaita procentus ar likmi 12 %, kā arī summu EUR 27 618,91 apmērā, kam no 2003. gada 1. marta pieskaita procentus ar likmi 12 %, un, otrkārt, samaksāt summu EUR 26 459,38 bez PVN par pirmstiesas procedūrā iesaistīto advokātu honorāru
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Arbos — Gesellschaft für Musik und Theater sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/21 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums — Astrim un Elyo Italia/Komisija
(Lieta T-216/09) (1)
(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Gaisa kondicionēšanas, apkures un ventilācijas iekārtu Kopējā pētījumu centrā Isprā uzturēšanas pakalpojumi - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Iepirkuma procedūras specifikācijās paredzēta nosacījuma interpretācija - Pienākums norādīt pamatojumu)
2012/C 379/36
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Astrim SpA (Roma, Itālija) un Elyo Italia Srl (Sesto San Giovanni, Itālija) (pārstāvji — M. Brugnoletti un M. Civello, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — N. Bambara un E. Manhaeve, vēlāk E. Manhaeve un F. Moro, pārstāvji, kam palīdz D. Gullo, advokāts)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 27. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāju iesniegtais piedāvājums paziņojuma par publisko iepirkumu ietvaros, kuru Komisija ir publicējusi 2008. gada 25. oktobrī, par gaisa kondicionēšanas, apkures un ventilācijas iekārtu parastās un ārkārtas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanu Kopējā pētījumu centrā Isprā (OV 2008/S 208-274999), kā arī, pakārtoti, prasība daļēji atcelt vēstules, ar kuru izteikts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, 17. punktu
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Astrim SpA un Elyo Italia Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/22 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums — IDT Biologika/Komisija
(Lieta T-503/10) (1)
(Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Posu pret trakumsērgu piegāde Serbijā - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam)
2012/C 379/37
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: IDT Biologika GmbH (Dessau-Roßlau, Vācija) (pārstāvji — R. Gross, T. Kroupa, T. Drosdziok un F. Ahr, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un T. Scharf)
Priekšmets
Prasība atcelt Eiropas Savienības delegācijas Serbijā 2010. gada 10. augusta lēmumu (OV 2010/S 192-292332), ar kuru līguma slēgšanas tiesības ar atsauci Nr. EuropAid/129809/C/SUP/RS par vakcīnu pret trakumsērgu piegādi potēšanas kampaņai Serbijā piešķirtas konsorcijam, kuru vada sabiedrība Bioveta a.s., un noraidīts prasītājas piedāvājums
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
IDT Biologika GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/22 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums — riha/ITSB — Lidl Stiftung (“VITAL&FIT”)
(Lieta T-552/10) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “VITAL&FIT” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “VITAFIT” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)
2012/C 379/38
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: riha Richard Hartinger Getränke GmbH & Co. Handels-KG (Rinteln, Vācija) (pārstāvji — P. Goldenbaum, T. Melchert un I. Rohr, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — K. Klüpfel un D. Walicka)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Lidl Stiftung & Co. KG (Neckarsulm, Vācija) (pārstāvji — M. Schaeffer un A. Marx, advokāti)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 5. oktobra lēmumu lietā R 1229/2009-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Lidl Stiftung & Co. KG un riha Richard Hartinger Getränke GmbH & Co. Handels-KG
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
riha Richard Hartinger Getränke GmbH & Co. Handels-KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/23 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums — Automobili Lamborghini/ITSB — Miura Martínez (“Miura”)
(Lieta T-191/11) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Miura” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas un starptautiskas grafiskas preču zīmes “MIURA” - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants - Paziņošana pa parasto pastu - Regulas (EK) Nr. 2868/95 62. noteikuma 1. un 5. punkts)
2012/C 379/39
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Automobili Lamborghini Holding SpA (Sant’ Agata Bolognese, Itālija) (pārstāvis — P. Kather, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — K. Klüpfel un D. Walicka)
Pārējie procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki: Eduardo Miura Martínez un Antonio José Miura Martínez (Seville, Spānija)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 161/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Eduardo Miura Martínez un Antonio José Miura Martínez, no vienas puses, un Automobili Lamborghini Holding SpA, no otras puses
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 161/2010-4; |
|
2) |
ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/23 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 26. oktobra spriedums — CF Sharp Shipping Agencies/Padome
(Lieta T-53/12) (1)
(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānu pieņemtie ierobežojošie pasākumi, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums norādīt pamatojumu)
2012/C 379/40
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: CF Sharp Shipping Agencies Pte Ltd (Singapūra, Singapūra) (pārstāvji — S. Drury, solicitor, K. Adamantopoulos un J. Cornelis, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un V. Piessevaux)
Priekšmets
Prasība atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 11. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 961/2010 (OV L 88, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl tās attiecas uz prasītāju
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, un Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ciktāl minētās regulas attiecas uz CF Sharp Shipping Agencies Pte Ltd iekļaušanu Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikumā ietvertajā sarakstā; |
|
2) |
atcelt Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 961/2010, ciktāl tā attiecas uz CF Sharp Shipping Agencies Pte Ltd iekļaušanu IX pielikumā ietvertajā sarakstā; |
|
3) |
nav jālemj par CF Sharp Shipping Agencies prasību atcelt Regulu Nr. 961/201 un Īstenošanas regulu Nr. 1245/2011 ar tūlītēju iedarbību; |
|
4) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
|
5) |
Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/24 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 26. oktobra spriedums — Oil Turbo Compressor/Padome
(Lieta T-63/12) (1)
(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānu pieņemtie ierobežojošie pasākumi, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums norādīt pamatojumu)
2012/C 379/41
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Oil Turbo Compressor Co. (Private Joint Stock) (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — K. Kleinschmidt, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un Z. Kupčová)
Priekšmets
Prasība atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.), ciktāl pasākums attiecas uz prasītāju
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, ciktāl tas attiecas uz Oil Turbo Compressor Co. (Private Joint Stock); |
|
2) |
Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Oil Turbo Compressor tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/24 |
Prasība, kas celta 2012. gada 24. septembrī — Bacardi/ITSB — Granette & Starorežná Distilleries (“42 BELOW”)
(Lieta T-435/12)
2012/C 379/42
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Bacardi Co. Ltd (Vaduz, Lihtenšteina) (pārstāvis — M. Reinisch, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Granette & Starorežná Distilleries a.s. (Ústí nad Labem, Čehijas Republika)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 9. jūlija lēmumu lietā R 2100/2011-2; |
|
— |
noraidīt iebildumus par grafiskas un vārdiskas preču zīmes “42 BELOW” reģistrāciju Nr. 8391856 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē; |
|
— |
nosūtīt ITSB Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu un |
|
— |
piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “42 BELOW” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 8391856
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Čehijas grafiskas preču zīmes “VODKA 42” reģistrācija Nr. 263350 tostarp attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 33. klasē; Čehijas Republikā un Slovākijā izmantota nereģistrēta preču zīme “VODKA 42”
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā
Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām precēm
Izvirzītie pamati:
|
— |
Komisijas Regulas Nr. 2868/95 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta pārkāpums un |
|
— |
Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpums |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/25 |
Prasība, kas celta 2012. gada 28. septembrī — Deutsche Rockwool Mineralwoll/ITSB — Ceramicas del Foix (“Rock & Rock”)
(Lieta T-436/12)
2012/C 379/43
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Deutsche Rockwool Mineralwoll GmbH & Co. OHG (Gladbeck, Vācija) (pārstāvis — J. Krenzel, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ceramicas del Foix, SA (Barselona, Spānija)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 495/2011-2 un |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme “Rock & Rock” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 2., 19. un 27. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 3468774
Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja
Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: prasība atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu bija balstīta uz relatīviem atteikuma pamatojumiem saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopā ar tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Prasītāja, kas lūdz atcelt lēmumu par Kopienas preču zīmes reģistrāciju, atsaucās uz šādām agrākām tiesībām: Vācijas vārdiskas preču zīmes “Rock” reģistrācija Nr. 30229274 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 6., 7., 8., 17., 19., 37. un 42. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “MASTERROCK” reģistrācija Nr. 30212141 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 17., 19. un 37. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “FIXROCK” reģistrācija Nr. 39920622 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6., 17. un 19. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “FLEXIROCK” reģistrācija Nr. 2078534 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 19. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “COVERROCK” reģistrācija Nr. 39732094 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “CEILROCK” reģistrācija Nr. 30306452 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6., 17. un 19. klasē
Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu atzīt preču zīmi par spēkā neesošu
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/25 |
Prasība, kas celta 2012. gada 5. oktobrī — ancotel/ITSB — Acotel (“ancotel.”)
(Lieta T-443/12)
2012/C 379/44
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ancotel GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis — H. Truelsen, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Acotel SpA (Roma, Itālija)
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 3. augusta lēmumu lietā R 1895/2011-4 (agrāk — R 1385/2008-1); |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “ancotel”, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 38. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3 314 424
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Acotel SpA
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas grafiska preču zīme, kura ietver vārdisku elementu “ACOTEL”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 38. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt
Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/26 |
Prasība, kas celta 2012. gada 8. oktobrī — Koscher + Würtz/ITSB — Kirchner & Wilhelm (“KW SURGICAL INSTRUMENTS”)
(Lieta T-445/12)
2012/C 379/45
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Koscher + Würtz GmbH (Spaichingen, Vācija) (pārstāvji — P. Mes, C. Graf von der Groeben, G. Rother, J. Bühling, A. Verhauwen, J. Künzel, D. Jestaedt, M. Bergermann, J. Vogtmeier un A. Kramer, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Kirchner & Wilhelm GmbH + Co (Asperg, Vācija)
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. augusta lēmumu lietā R 1675/2011-4; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesa apelācijas instancē ietvaros radušos izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “KW SURGICAL INSTRUMENTS”, starptautiska reģistrācija, kuras sniegtā aizsardzība aptver arī Eiropas Savienību, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē — starptautiska reģistrācija, kuras sniegtā aizsardzība aptver arī Eiropas Savienību Nr. W 968 722
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Kirchner & Wilhelm GmbH + Co
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiska preču zīme “Ka We” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt un atteikt reģistrētajai preču zīmei aizsardzību
Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/26 |
Prasība, kas celta 2012. gada 10. oktobrī — Visa Europe/Komisija
(Lieta T-447/12)
2012/C 379/46
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Visa Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — A. Renshaw un J. Aitken, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2012. gada 31. jūlija lēmumu lietā COMP/D1/39.398 — Visa MIF, ciktāl ar to ir noraidīts Visa Europe lūgums grozīt debeta daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas (MIF) maksimālo robežu, kas padarīta par juridiski saistošu ar Komisijas 2010. gada 8. decembra lēmumu; un |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka
|
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka
|
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka
|
(1) Padomes Regula Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD] [101.] un [102.] pantā (OV L 1, 1. lpp.).
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/27 |
Prasība, kas celta 2012. gada 10. oktobrī — Davril/Padome un Komisija
(Lieta T-448/12)
2012/C 379/47
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Philippe Davril (Épargnes, Francija) (pārstāvis — C.É. Gudin, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
|
— |
pilnībā atlīdzināt zaudējumus, kas radušies naudas sodu dēļ, proti, summu EUR 174 900 apmērā; |
|
— |
pilnībā atlīdzināt ciesto morālo kaitējumu, proti, summu EUR 100 000 apmērā; |
|
— |
piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un izmaksas. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza pamatus, kuri ir būtībā identiski vai līdzīgi pamatiem, kas izvirzīti lietās T-195/11 Cahier u.c./Padome un Komisija (1) un T-458/11 Riche/Padome un Komisija (2).
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/27 |
Prasība, kas celta 2012. gada 17. oktobrī — British Telecommunications/Komisija
(Lieta T-456/12)
2012/C 379/48
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: British Telecommunications plc (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — J. Rivas Andrés un G. van de Walle de Ghelcke, lawyers)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 12. jūnija lēmumu, kas ir pieņemts valsts atbalsta lietā SA.33540 (2012/N) — Apvienotās Karalistes Birmingemas pilsēta — digitālie NGA tīkla apgabali; un |
|
— |
piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Platjoslas pamatnostādņu (1) 35. pantu, jo tā neesot izanalizējusi, vai valsts atbalsta mērķis ir pienācīgi definēts. |
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot novērtējusi piedāvātā pasākuma samērīgumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Platjoslas pamatnostādņu 51. un 79. punktu, un tai esot bijis jāuzsāk formālā pārbaudes procedūra. |
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai esot bijis jāuzsāk formāla pārbaude, jo piedāvātajam valsts atbalstam bija ietekme ir citiem tirgiem, bet NGA tirgu tas neietekmēja, kuros nebija tirgus nepilnību, un Komisija neesot tos izanalizējusi. |
|
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, pieprasot izvēlētajam operatoram, lai tas “sniegtu jebkādu piekļuvi dažādu veidu tīkliem, ko operatori vēlētos saņemt”, apstrīdētajā lēmumā tiek izbeigta “stimulējoša iedarbība”, kas ir pretrunā Platjoslas pamatnostādnēm un LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. |
|
5) |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Platjoslas pamatnostādnes, apstiprinot valsts atbalsta izmantošanu, lai izgatavotu jau eksistējošo nomā esošo tīklu līniju duplikātus mērķteritorijās. |
|
6) |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, pieprasot jaunu tīklu, lai “sniegtu jebkādu piekļuvi dažādu veidu tīkliem, ko operatori vēlētos saņemt”, apstrīdētais lēmums esot nesamērīgs un pretrunā Kopienas tiesiskajam regulējumam elektronisko sakaru jomā. |
|
7) |
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neesot spēkā faktisko kļūdu dēļ un acīmredzamu kļūdu vērtējumā dēļ un ka Komisija neesot izpildījusi savus pienākumus saistībā ar iepriekšēju pārbaudi, lai norādītu apstrīdētā lēmuma atbilstošu pamatojumu. |
(1) Komisijas Paziņojums — Kopienas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (OV 2009 C 235, 7. lpp.)
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/28 |
Prasība, kas celta 2012. gada 17. oktobrī — Virgin Media/Komisija
(Lieta T-460/12)
2012/C 379/49
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Virgin Media Ltd (Hook, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — J. Ellison, D. Slater, Solicitors, un D. Waelbroeck, lawyer)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu; |
|
— |
atcelt Komisijas 2012. gada 12. jūnija lēmumu par valsts atbalstu, kas ir publicēts 2012. gada 25. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ar kuru atbalsts projektam “Birmingemas pilsēta — digitālie NGA tīkla apgabali” ir atzīts par saderīgu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un |
|
— |
piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka faktiskie apstākļi apstrīdētajā lēmumā esot izklāstīti nepareizi, kas inter alia ietver:
|
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir nepareizi piemērotas valsts atbalsta normas, it īpaši tās, kuras ir ietvertas Kopienas pamatnostādnēs valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (OV 2009 C 235, 7. lpp.) (turpmāk tekstā — “Platjoslas pamatnostādnes”). Atbildētāja esot nepareizi piemērojusi LESD normas par valsts atbalstiem un Platjoslas pamatnostādnes, inter alia:
|
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/29 |
Prasība, kas celta 2012. gada 19. oktobrī — Flughafen Lübeck/Komisija
(Lieta T-461/12)
2012/C 379/50
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Flughafen Lübeck GmbH (Lībeka, Vācija) (pārstāvji — M. Núñez Müller, J. Dammann de Chapto un T. Becker, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2012. gada 22. februāra lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam saistībā ar valsts atbalstu SA.27585 (2012/C) (2012/NN) un SA.31149 (2012/C) (ex 2012/NN) (OV 2012, C 241, 56. lpp.) tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu tiek uzsākta oficiāla izmeklēšanas procedūra attiecībā uz prasītājas 2006. gada oficiālo maksu sarakstu; |
|
— |
atcelt iepriekšējā punktā minēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to Vācijas Federatīvajai Republikai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 10. panta 3. punktam tiek uzlikts pienākums atbildēt uz tajā minēto Komisijas rīkojumu sniegt informāciju par prasītājas 2006. gada oficiālo maksu sarakstu; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
|
1) |
Pirmais pamats: Vācijas Federatīvās Republikas tiesību uz aizstāvību pārkāpums Pirmā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Komisija esot pārkāpusi Vācijas Federatīvās Republikas tiesības uz aizstāvību, jo tā esot uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru par oficiālo maksu sarakstu, kaut arī tas nemaz neesot bijis iepriekšējās izmeklēšanas priekšmets. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka tā atbilstoši Tiesas judikatūrai varot atsaukties uz Vācijas Federatīvās Republikas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kā rezultātā apstrīdētais lēmums esot daļēji jāatceļ. |
|
2) |
Otrais pamats: pienākuma veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi neizpilde Ar otro pamatu prasītāja norāda, ka Komisija neesot izpildījusi pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi, jo tā esot uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru par oficiālo maksu sarakstu, nesniedzot Vācijas Federatīvajai Republikai vai prasītājai iespēju paust savu nostāju par tās iespējamo valsts atbalsta tiesību pārkāpumu iepriekšējās izmeklēšanas procedūrā. |
|
3) |
Trešais pamats: LESD 108. panta 2. punkta 2. un 3. punkta, kā arī Regulas Nr. 659/1999 4. un 6. panta un 13. panta 1. punkta pārkāpums Trešajā pamatā prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 108. panta 2. un 3. punktu, kā arī Regulas Nr. 659/1999 4. un 6. pantu un 13. panta 1. punktu, jo tā attiecībā uz oficiālo maksu sarakstu neesot veikusi šajās normās paredzēto divpakāpju valsts atbalsta izmeklēšanas procedūru, kurā ietilpst iepriekšējā un oficiālā izmeklēšanas procedūra. |
|
4) |
Ceturtais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums Ceturtā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, uzskatīdama, ka ar oficiālo maksu sistēmu tiekot piešķirts valsts atbalsts. Prasītāja uzskata, ka Komisija šī pasākuma selektīvo raksturu nedrīkstēja secināt no apstākļa, ka tas attiecas vienīgi uz lidostas izmantotājiem. Prasītāja vēl norāda, ka Komisija neesot drīkstējusi apstiprināt oficiālo maksu saraksta valstisko raksturu, jo prasītāja, šo sarakstu izdodot, lielākoties esot piederējusi īpašniekiem no privātā sektora. |
|
5) |
Piektais pamats: pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde Prasītāja uzskata, ka Komisija turklāt ir pārkāpusi arī LESD 296. panta 2. punktu, jo tā, uzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru par 2006. gada oficiālo maksu sarakstu, neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu. |
|
6) |
Sestais pamats: Regulas Nr. 659/1999 10. panta 2. un 3. punkta pārkāpums Sestā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 659/1999 10. panta 2. un 3. punktu, jo tā attiecībā pret Vācijas Federatīvo Republiku saistībā ar oficiālo maksu sarakstu esot izdevusi Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punktā paredzēto rīkojumu sniegt informāciju, iepriekš Vācijas Federatīvajai Republikai neadresējot Regulas Nr. 659/1999 10. panta 2. punktā paredzēto vienkāršo lūgumu sniegt informāciju. |
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/30 |
Prasība, kas celta 2012. gada 19. oktobrī — Pilkington Group/Komisija
(Lieta T-462/12)
2012/C 379/51
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Pilkington Group Ltd (St Helens, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — J. Scott, S. Wisking un K. Fountoukakos-Kyriakakos, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 6. augusta lēmumu, ar ko ir noraidīts pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu (Lēmums C(2012) 5718, galīgā redakcija) (Lieta COMP/39.125 –automašīnu stikls) (un it īpaši šī lēmuma 4. pantu) un |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, pietiekami neizvērtējot prasītājas detalizētos argumentus un pietiekami nepamatojot savu pieeju, ir pārkāpusi LESD 296. pantu, Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem (1) 8. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu un labas pārvaldības principu. |
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, nolemjot publicēt informāciju, kas, ņemot vērā atbilstošu juridisko kritēriju un vērtējumu, bija jāuzskata par dienesta noslēpumu, ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības (it īpaši LESD 339. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2) 28. pantu un Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem 8. pantu), jo Komisija:
|
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības, jo tā, izturoties pret prasītāju nelabvēlīgi salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri nesenās vai šobrīd izskatāmās lietās atrodas līdzīgā situācijā, nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu. |
|
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības, jo tā, neņemot vērā prasītājas tiesisko paļāvību, ka konfidenciālā informācija, ko bija ieguvusi Komisija vai kas tai bija uzticēta konkurences lietā, tiks pasargāta no izpaušanas, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu. |
|
5) |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, nolemjot publicēt informāciju, kas ļauj identificēt konkrētas personas, ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības (it īpaši LESD 339. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 28. pantu un Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem 8. pantu). |
|
6) |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi samērīguma principu un Regulu (EK) Nr. 1049/2011 (3) (it īpaši tās 4. panta 2. punktu), nesamērīgā veidā izpaužot attiecīgo informāciju un apejot šajā regulā noteiktās procedūras un principus. |
(1) Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmums 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 29. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/31 |
Prasība, kas celta 2012. gada 22. oktobrī — Popp un Zech/ITSB — Müller-Boré & Partner (“MB”)
(Lieta T-463/12)
2012/C 379/52
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Eugen Popp (Minhene, Vācija) un Stefan M. Zech (Minhene) (pārstāvji — C. Rohnke un M. Jacob, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Müller-Boré & Partner (Minhene, Vācija)
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 19. jūlija lēmumu lietā R 506/2011-1; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēji: prasītāji
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “MB” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 369 771
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Müller-Boré & Partner
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “MBP” un valsts un Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “MB&P”, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 42. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt
Izvirzītie pamati:
|
— |
Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta un 15. panta 1. punkta pārkāpums |
|
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/32 |
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 3. augusta rīkojumu lietā F-57/12 R Marcuccio/Komisija 2012. gada 15. oktobrī iesniedza Luigi Marcuccio
(Lieta T-464/12 P (R))
2012/C 379/53
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
|
— |
pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt pārsūdzēto rīkojumu. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Civildienesta tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 3. augusta lēmumu, ar ko tika noraidīts lūgums apturēt, pirmkārt, Komisijas lēmuma izpildi, ar kuru tika noraidīts viņa lūgums samaksāt viņam EUR 1 661, kas, viņaprāt, prettiesiski bija atskaitīts no viņa invaliditātes pabalstiem, otrkārt, Komisijas netiešā lēmuma izpildi, ar ko tika noraidīta sūdzība, treškārt, jebkura cita lēmuma izpildi, pamatojoties uz kuru Komisija par 2011. gada jūniju, jūliju, augustu un septembri no viņa invaliditātes pabalstiem atskaitīja EUR 1 661.
Savu prasījumu pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.
|
— |
Pirmais pamats attiecas uz pamatojuma nenorādīšanu pārsūdzētajā rīkojumā, kā arī faktu sagrozīšanu, acīmredzamu neloģiskumu, nesaprātīgu un patvaļīgu raksturu un acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, īpaši attiecība uz minētā rīkojuma 22.–28.punktu, ieskaitot. |
|
— |
Otrais pamats attiecas uz kļūdainu un nesaprātīgu interpretāciju, kā arī Civildienesta tiesas Reglamenta 86. panta pārkāpumu, ciktāl prasītājam ir piespriests “samaksāt Civildienesta tiesai EUR 1 000”. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/32 |
Prasība, kas celta 2012. gada 19. oktobrī — AGC Glass Europe un citi/Komisija
(Lieta T-465/12)
2012/C 379/54
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: AGC Glass Europe (Brisele, Beļģija), AGC Automotive Europe (Fleurus, Beļģija); AGC France (Boussois, Francija); AGC Flat Glass Italia Srl (Cuneo, Itālija); AGC Glass UK Ltd (Northhampton, Apvienotā Karaliste) un AGC Glass Germany GmbH (Wegberg, Vācija) (pārstāvji — L. Garzaniti, J. Blockx un P. Niggemann, lawyers, un S. Ryan, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
prasība atcelt 3. pantu Eiropas Komisijas 2012. gada 6. augusta lēmumā, ar kuru saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētaja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā 8. pantu ir noraidīts prasītāju pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu saistībā ar Lietu COMP/39.125 — automašīnu stikls; |
|
— |
piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus un |
|
— |
veikt jebkurus citus pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošiem. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka uzklausīšanas amatpersona ir pārkāpusi Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem (1) 8. pantu un pienākumu norādīt pamatojumu, kas paredzēts LESD 296. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punktā, kļūdaini interpretējot uzklausīšanas amatpersonas kompetenču apjomu un uzskatot, ka tā nevarēja pārbaudīt prasītāju iesniegtos apsvērumus attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa, vienlīdzīgas attieksmes principa un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, ko izraisītu strīdīgās informācijas, kas ietverta lēmumā, ko Komisija pieņēmusi lietā COMP/39.125 — automašīnu stikls, publicēšana. |
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, ļaujot Komisijai publicēt strīdīgo informāciju, uzklausīšanas amatpersona ir pārkāpusi prasītāju tiesisko paļāvību — kas balstīta uz Komisijas paziņojumu par iecietību (2) un tās iepriekšējo praksi saistībā ar tādas informācijas aizsardzību, kas iesniegta pieteikuma par iecietības režīma piemērošanu ietvaros — ka informācija, ko tie bija iesnieguši sadarbības ar Komisiju ietvaros, ciktāl tas iespējams, netiks izpausta sabiedrībai. |
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka uzklausīšanas amatpersona ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ļaujot Komisijai izmantot vienādu pieeju attiecībā uz noteiktas kategorijas informācijas publicēšanu, kas attiecas uz visiem Komisijas lēmuma lietā COMP/39.125 — automašīnu stikls, adresātiem, neraugoties uz to, ka prasītāju situācija atšķiras no pārējo lēmuma adresātu situācijas attiecībā uz šīs informācijas publicēšanu, jo prasītāji ir vienīgie pieteikuma par iecietības režīma piemērošanu iesniedzēji lietā COMP/39.125 — automašīnu stikls. |
|
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka uzklausīšanas amatpersona ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz labu pārvaldību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktam, ļaujot Komisijai izmantot patvaļīgu politiku saistībā ar noteiktas kategorijas informācijas, kas ietverta tās lēmumos attiecībā uz aizliegtās vienošanās lietām, publicēšanu. |
|
5) |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka uzklausīšanas amatpersona ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (3) 4. pantu un Komisijas paziņojumu par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi lietas materiāliem (4), jo šie noteikumi neļauj Komisijai piešķirt sabiedrībai piekļuvi dokumentiem, kurus Komisijai iesnieguši pieteikuma par iecietības režīma piemērošanu iesniedzēji. Atļaujot Komisijai publicēt informāciju, kas šajos dokumentos bija ietverta nekonfidenciālajā Komisijas lēmuma lietā COMP/39.125 — automašīnu stikls, versijā, uzklausīšanas amatpersona ļauj Komisijai apiet šos noteikumus. |
|
6) |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka uzklausīšanas amatpersona ir pārkāpusi pienākumu glabāt dienesta noslēpumu, kas paredzēts LESD 339. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (5) 28. pantā, uzskatot, ka strīdīgā informācija nebija konfidenciāla un ka Komisija to varēja izpaust. Uzklausīšanas amatpersona ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā saistībā ar Tiesas judikatūrā paredzēto informācijas konfidencialitātes kritērija piemērošanu un savā vērtējumā nav veikusi judikatūrā paredzēto interešu izsvēršanu. |
(1) Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmums 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 29. lpp.).
(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.); Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2006, C 298, 17. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.).
(4) Komisijas paziņojums par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot EK Līguma 81. un 82. pantu, EEZ līguma 53., 54. un 57. pantu un Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (OV 2005, C 325, 7. lpp.).
(5) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/34 |
Civildienesta tiesas (trešās palāta) 2012. gada 13. septembra rīkojums — Markland/Europol
(Lieta F-34/11) (1)
(Civildienests - Europol darbinieki - Pagaidu darbinieka līgums - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošana - Ierindošana pakāpē - Acīmredzami nepamatota prasība)
2012/C 379/55
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Saskia Jane Markland (Hāga, Nīderlandes Karaliste) (pārstāvis — N. D. Dane, avocat)
Atbildētājs: Eiropas policijas birojs (Europol) (pārstāvji — D. Neumann, D. El Khoury un J. Arnould)
Priekšmets
Prasība atcelt lēmumu, ar kuru prasītāja ir ierindota AST 5 pakāpē
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu; |
|
2) |
J. Markland sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas policijas biroja tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 204, 09.07.2011., 30. lpp.
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/34 |
Prasība, kas celta 2012. gada 28. septembrī — ZZ/Komisija
(Lieta F-108/12)
2012/C 379/56
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal un S. Orlandi, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārnešanu Savienības pensiju programmā, kurā ir piemēroti jaunie VĪN, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt 2011. gada 9. decembra lēmumu par prasītāja pensijas tiesību pārnešanu Eiropas Savienības pensiju programmā atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. un 3. punktam; |
|
— |
ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumu noraidīt 2012. gada 20. jūnija sūdzību, kas vēsta pret 2011. gada 9. decembra lēmumu; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/34 |
Prasība, kas celta 2012. gada 1. oktobrī — ZZ/EZA
(Lieta F-110/12)
2012/C 379/57
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis un D. Abreu Caldas, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu pārkvalificēt viņa palīgdarbinieka līgumu par pagaidu darbinieka līgumu
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2011. gada 21. novembra lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu pārkvalificēt viņa palīgdarbinieka līgumu par pagaidu darbinieka līgumu; |
|
— |
piespriest EZA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/35 |
Prasība, kas celta 2012. gada 2. oktobrī — ZZ/Komisija
(Lieta F-111/12)
2012/C 379/58
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — L. Levi un A. Blot, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek apstiprināts ārstu komisijas slēdziens par prasītāja invaliditātes pakāpi un viņa arodslimības izcelsmi
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2011. gada 8. novembra lēmumu, ar kuru tiek apstiprināts ārstu komisijas 2011. gada 25. augusta slēdziens un kas prasītājam tika paziņots 2011. gada 28. novembrī; |
|
— |
vajadzības gadījumā atcelt 2012. gada 22. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība; |
|
— |
piespriest Komisijai samaksāt prasītājam par morālo kaitējumu summu, kas ex aequo et bono un provizoriski noteikta EUR 100 000 apmērā; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/35 |
Prasība, kas celta 2012. gada 4. oktobrī — ZZ u.c./Komisija
(Lieta F-112/12)
2012/C 379/59
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: ZZ un citi (pārstāvji — D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un S. Orlandi, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumus par prasītāju pensijas tiesību pārnešanu Savienības pensiju programmā, kurā ir piemēroti jaunie VĪN, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumus par prasītāju pensijas tiesību, kas ir iegūtas pirms dienesta uzsākšanas Komisijā, pārnešanu atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam; |
|
— |
ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumus noraidīt viņu sūdzības, kas ir identiskas un ir vēstas pret lēmumiem par viņu pensijas tiesību pārnešanu; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/35 |
Prasība, kas celta 2012. gada 15. oktobrī — ZZ/Frontex
(Lieta F-116/12)
2012/C 379/60
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — S. Pappas, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex)
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu, kā arī prasība par kaitējuma atlīdzību
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu par 2010. gadu; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt summu EUR 10 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu; |
|
— |
piespriest Frontex atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/36 |
Prasība, kas celta 2012. gada 17. oktobrī — ZZ/Eiropols
(Lieta F-119/12)
2012/C 379/61
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ZZ (pārstāvis — J.-J. Ghosez, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas policijas birojs (Eiropols)
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Eiropola lēmumu nepagarināt uz nenoteiktu laiku prasītājas līgumu un piespriest Eiropolam samaksāt atšķirību starp atlīdzību, kuru prasītāja varētu saņemt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu Eiropolā, un jebkuru citu atlīdzību, ko viņa faktiski ir saņēmusi kopš 2012. gada 1. jūnija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt atbildētāja 2012. gada 3. aprīļa lēmumu, ar kuru atbildētājs darīja zināmu prasītājai, ka tas nepagarinās tās līgumu uz noteiktu laiku, kurš beidzās 2012. gada 31. maijā; |
|
— |
piespriest atbildētājam samaksāt atšķirību, pirmkārt, starp atlīdzību, kuru prasītāja varētu saņemt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu šajā iestādē un, otrkārt, to atalgojuma apmēru, honorārus, bezdarba pabalstu vai jebkuru citu pabalstu, ko viņa faktiski ir saņēmusi kopš 2012. gada 1. jūnija, tās atlīdzības vietā, ko viņa saņēma kā pagaidu darbiniece; |
|
— |
piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/36 |
Prasība, kas celta 2012. gada 17. oktobrī — ZZ/Eiropols
(Lieta F-120/12)
2012/C 379/62
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ZZ (pārstāvis — J.-J. Ghosez, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas policijas birojs (Eiropols)
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Eiropola lēmumu nepagarināt uz nenoteiktu laiku prasītājas līgumu un piespriest Eiropolam samaksāt atšķirību starp atlīdzību, kuru prasītāja varētu saņemt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu Eiropolā, un jebkuru citu atlīdzību, ko viņa faktiski ir saņēmusi kopš 2012. gada 1. marta
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt atbildētāja 2011. gada 28. novembra lēmumu, ar kuru atbildētājs darīja zināmu prasītājai, ka tas nepagarinās tās līgumu uz noteiktu laiku, kurš beidzās 2012. gada 29. februārī; |
|
— |
piespriest atbildētājam samaksāt atšķirību, pirmkārt, starp atlīdzību, kuru prasītāja varētu saņemt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu šajā iestādē un, otrkārt, to atalgojuma apmēru, honorārus, bezdarba pabalstu vai jebkuru citu pabalstu, ko viņa faktiski ir saņēmusi kopš 2012. gada 1. marta, tās atlīdzības vietā, ko viņa saņēma kā pagaidu darbiniece; |
|
— |
piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/36 |
Prasība, kas celta 2012. gada 17. oktobrī — ZZ/Eiropols
(Lieta F-121/12)
2012/C 379/63
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ZZ (pārstāvis — J.-J. Ghosez, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas policijas birojs (Eiropols)
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Eiropola lēmumu nepagarināt uz nenoteiktu laiku prasītājas līgumu un piespriest Eiropolam samaksāt atšķirību starp atlīdzību, kuru prasītāja varētu saņemt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu Eiropolā, un jebkuru citu atlīdzību, ko viņa faktiski ir saņēmusi kopš 2012. gada 15. aprīļa
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt atbildētāja 2011. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru atbildētājs darīja zināmu prasītājai, ka tas nepagarinās tās līgumu uz noteiktu laiku, kurš beidzās 2012. gada 14. aprīlī; |
|
— |
piespriest atbildētājam samaksāt prasītājai atšķirību, pirmkārt, starp atlīdzību, kuru prasītāja varētu saņemt, ja viņa būtu saglabājusi savu amatu šajā iestādē un, otrkārt, to atalgojuma apmēru, honorārus, bezdarba pabalstu vai jebkuru citu pabalstu, ko viņa faktiski ir saņēmusi kopš 2012. gada 15. aprīļa, tās atlīdzības vietā, ko viņa saņēma kā pagaidu darbiniece; |
|
— |
piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
8.12.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 379/37 |
Civildienesta tiesas 2012. gada 18. oktobra rīkojums — Verstreken/Padome
(Lieta F-16/10) (1)
2012/C 379/64
Tiesvedības valoda — franču
Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
(1) OV C 134, 22.05.2010., 55. lpp.