“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” protokolā, kā arī nolīgumā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

PROTOKOLS

starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

EIROPAS SAVIENĪBA

un

EIROPAS KOPIENA,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ 2004. gada 26. oktobrī parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (1) (turpmāk “Asociācijas nolīgums”),

ATGĀDINOT, ka tā 16. pantā paredzēta iespēja Lihtenšteinas Firstistei pievienoties Asociācijas nolīgumam ar protokola starpniecību,

ŅEMOT VĒRĀ Lihtenšteinas Firstistes ģeogrāfisko stāvokli,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās saites starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, kuras izpaužas kā telpa bez iekšējo robežu kontroles starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju,

ŅEMOT VĒRĀ Lihtenšteinas Firstistes vēlmi uzturēt un izveidot telpu bez robežu kontroles ar visām Šengenas valstīm un tādēļ būt asociētai Šengenas acquis,

TĀ KĀ ar nolīgumu, ko 1999. gada 18. maijā noslēdza Eiropas Savienības Padome ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti (2), šīs abas valstis tika asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

TĀ KĀ ir vēlams, lai Lihtenšteinas Firstiste tiktu asociēta uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Islandi, Norvēģiju un Šveici Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

TĀ KĀ starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti būtu jānoslēdz protokols, kurā Lihtenšteinai paredzētas līdzīgas tiesības un pienākumi kā starp Eiropas Savienības Padomi, no vienas puses, un Islandi un Norvēģiju, un Šveici, no otras puses,

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas un uz minētās sadaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un tā kā lēmumi, kuru mērķis ir pilnveidot Šengenas acquis, piemērojot minēto sadaļu, un kurus Dānija ir transponējusi savos valsts tiesību aktos, var radīt vienīgi starptautisko tiesību pienākumus starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm,

TĀ KĀ Īrija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piedalās dažos Šengenas acquis noteikumos saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Protokolu, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (3),

TĀ KĀ ir vajadzīgs nodrošināt, ka valstis, ar kurām Eiropas Savienība ir izveidojusi asociāciju Šengenas acquis īstenošanai, piemērošanai un pilnveidošanai, piemēro minēto acquis arī savās savstarpējās attiecībās,

TĀ KĀ Šengenas acquis sekmīgai darbībai ir nepieciešams šo protokolu piemērot līdztekus nolīgumiem starp dažādām pusēm, kuras asociētas vai piedalās Šengenas acquis īstenošanā un pilnveidošanā, kas nosaka to savstarpējās attiecības,

ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (4),

ŅEMOT VĒRĀ saikni starp Šengenas acquis un Kopienas acquis attiecībā uz tādu kritēriju un mehānismu izveidi, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī, un attiecībā uz Eurodac sistēmas izveidi,

TĀ KĀ šai saiknei ir vienlaicīgi jāpiemēro Šengenas acquis un Kopienas acquis attiecībā uz tādu kritēriju un mehānismu izveidi, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī, un attiecībā uz Eurodac sistēmas izveidi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Saskaņā ar 16. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk “Asociācijas nolīgums”) Lihtenšteinas Firstiste (turpmāk “Lihtenšteina”) pievienojas Asociācijas nolīgumam saskaņā ar šajā protokolā izklāstītajiem noteikumiem.

Šī pievienošanās rada savstarpējas tiesības un pienākumus starp Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām.

2. pants

1.   Asociācijas nolīguma A un B pielikumā uzskaitītos Šengenas acquis noteikumus, kurus piemēro Eiropas Savienības dalībvalstīm, Lihtenšteina īsteno un piemēro saskaņā ar minētajos pielikumos paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Turklāt Lihtenšteina īsteno un piemēro šā protokola pielikumā uzskaitīto Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību aktu noteikumus, kuri ir aizstājuši vai pilnveidojuši Šengenas acquis noteikumus.

3.   Lihtenšteina, neskarot 5. pantu, pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību aktus un pasākumus, kuri groza vai papildina Šengenas acquis noteikumus, kam ir piemērotas Asociācijas nolīgumā izklāstītās procedūras, saistībā ar šo protokolu.

3. pants

Lihtenšteinai piemēro Asociācijas nolīguma 3. panta 1. līdz 4. punktā, 4. līdz 6. pantā, 8. līdz 10. pantā, 11. panta 2., 3. un 4. punktā un 13. pantā izklāstītās tiesības un pienākumus.

4. pants

Jauktās komitejas priekšsēdētāja amatu atbilstīgi Asociācijas nolīguma 3. pantam ekspertu līmenī ieņem Eiropas Savienības pārstāvis. Vecāko amatpersonu un ministru līmenī to sešus mēnešus pārmaiņus ieņem, attiecīgi, Eiropas Savienības pārstāvis un Lihtenšteinas vai Šveices valdības pārstāvis.

5. pants

1.   Jaunu tiesību aktu vai pasākumu pieņemšana, kas saistīti ar 2. pantā minētajiem jautājumiem, ir Eiropas Savienības kompetento iestāžu pārziņā. Ievērojot šā panta 2. punktu, šādi tiesību akti vai pasākumi stājas spēkā vienlaicīgi Eiropas Savienībā, Eiropas Kopienā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī Lihtenšteinā, ja vien šajos tiesību aktos vai pasākumos nav skaidri noteikts citādi. Šajā ziņā pienācīgi ņem vērā laika periodu, ko Lihtenšteina norādījusi Jauktajai komitejai un kurš ir nepieciešams, lai tā varētu izpildīt savas konstitucionālās prasības.

2.

a) Eiropas Savienības Padome (“Padome”) nekavējoties paziņo Lihtenšteinai par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kuriem ir piemērotas šajā protokolā izklāstītās procedūras. Lihtenšteina pieņem lēmumu par to, vai piekrist to saturam un īstenot tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Minēto lēmumu paziņo Padomei un Eiropas Kopienu Komisijai (“Komisija”) trīsdesmit dienu laikā pēc attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanas. b) Ja šāda tiesību akta vai pasākuma saturs var kļūt saistošs Lihtenšteinai vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Lihtenšteina paziņojumā par to informē Padomi un Komisiju. Lihtenšteina nekavējoties rakstiski informē Padomi un Komisiju par visu konstitucionālo prasību izpildi. Ja nav vajadzīgs referendums, paziņojumu sniedz vēlākais trīsdesmit dienas pēc referenduma termiņa beigām. Ja referendums ir vajadzīgs, Lihtenšteinas rīcībā, lai sniegtu paziņojumu, ir astoņpadsmit mēneši no Padomes paziņojuma dienas. Sākot ar dienu, kurā noteikta tāda tiesību akta vai pasākuma stāšanās spēkā, kas attiecas uz Lihtenšteinu, un līdz tam, kad tā ir sniegusi paziņojumu par konstitucionālo prasību izpildi, Lihtenšteina iespēju robežās provizoriski īsteno attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

Ja Lihtenšteina nevar provizoriski īstenot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja šis fakts rada grūtības, kas traucē Šengenas sadarbības darbībai, situāciju izskata Jauktā komiteja. Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena attiecībā pret Lihtenšteinu var veikt samērīgus un atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu Šengenas sadarbības labu darbību.

3.   Tiesību aktu un pasākumu pieņemšana, kuri minēti 2. punktā, no Lihtenšteinas puses rada tiesības un pienākumus starp Lihtenšteinu, no vienas puses, un Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ja tām ir saistoši minētie tiesību akti un pasākumi, un Šveici, no otras puses.

4.   Gadījumā ja:

a)	Lihtenšteina paziņo par lēmumu nepieņemt kāda 2. punktā minētā tiesību akta vai pasākuma saturu, kuram ir piemērotas šajā protokolā paredzētās procedūras; vai

b)	Lihtenšteina nesniedz paziņojumu 2. punkta a) apakšpunktā vai 5. punkta a) apakšpunktā minēto trīsdesmit dienu laikā; vai

c)

Lihtenšteina nesniedz paziņojumu vēlākais trīsdesmit dienas pēc referenduma termiņa beigām vai referenduma gadījumā – 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā astoņpadsmit mēnešu termiņa laikā vai neparedz tajā pašā apakšpunktā minēto provizorisko īstenošanu, sākot ar dienu, kurā noteikta attiecīgā tiesību akta vai pasākuma stāšanās spēkā,

šis protokols uzskatāms par izbeigtu, ja vien Jauktā komiteja pēc tam, kad ir uzmanīgi izskatīti protokola turpināšanas veidi, deviņdesmit dienu laikā nenolemj citādi. Šā protokola izbeigšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc deviņdesmit dienu termiņa beigām.

5.

a) Ja jauna tiesību akta vai pasākuma noteikumi liedz dalībvalstīm piemērot Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas (5) 51. pantā iekļautos noteikumus pieprasījumu pēc savstarpējās palīdzības krimināllietās izpildei vai citu dalībvalstu izdotu kratīšanas un/vai pierādījumu konfiscēšanas orderu atzīšanai, Lihtenšteina var paziņot Padomei un Komisijai 2. punkta a) apakšpunktā minēto trīsdesmit dienu laikā, ka tā nepieņems vai neīstenos minētos noteikumus savā iekšējā tiesību sistēmā, ja tie attiecas uz kratīšanas un konfiskācijas pieprasījumiem vai orderiem saistībā ar izmeklēšanu vai tiesas procesa ierosināšanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem un kas, ja tie būtu izdarīti Lihtenšteinā, saskaņā ar Lihtenšteinas tiesību aktiem nebūtu sodāmi ar brīvības atņemšanu. Tādā gadījumā pretēji 4. punkta noteikumiem šo protokolu neuzskata par izbeigtu. b) Jauktā komiteja sanāk divu mēnešu laikā pēc viena no tās locekļu pieprasījuma un, ņemot vērā starptautiskos notikumus, apspriež situāciju paziņojuma rezultātā, kurš sniegts saskaņā ar a) apakšpunktu.

Kad Jauktā komiteja ir vienbalsīgi panākusi vienošanos par to, ka Lihtenšteina pilnībā pieņem un īsteno jaunā tiesību akta vai pasākuma attiecīgos noteikumus, tiek piemērots 2. punkta b) apakšpunkts, 3. un 4. punkts. Informāciju, kas minēta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā, sniedz trīsdesmit dienu laikā pēc Jauktās komitejas panāktās vienošanās.

6. pants

Pildot savus pienākumus saskaņā ar Šengenas Informācijas sistēmu un Vīzu informācijas sistēmu, Lihtenšteina var izmantot Šveices tehnisko infrastruktūru, lai piekļūtu minētajām sistēmām.

7. pants

Attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar šā protokola īstenošanu, Lihtenšteina Eiropas Savienības vispārējā budžetā veic ikgadēju iemaksu 0,071 % apmērā no EUR 8 100 000, ievērojot ikgadēju korekciju atkarībā no inflācijas līmeņa Eiropas Savienībā.

8. pants

1.   Šis protokols neietekmē Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu vai jebkuru citu nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinu.

2.   Šis protokols neietekmē nolīgumus, kas ir saistoši Lihtenšteinai, no vienas puses, un vienai vai vairākām dalībvalstīm, no otras puses, ja tie ir saderīgi ar šo protokolu. Ja šādi nolīgumi nav saderīgi ar šo protokolu, noteicošais ir šis protokols.

3.   Šis protokols nekādā ziņā neietekmē turpmākus nolīgumus, kas var tikt noslēgti starp Lihtenšteinu un Eiropas Kopienu vai starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinu, no otras puses, vai nolīgumus, kas var tikt noslēgti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu.

4.   Šis protokols neietekmē nolīgumus starp Lihtenšteinu un Šveici, ja tie ir saderīgi ar šo protokolu. Ja šie nolīgumi nav saderīgi ar šo protokolu, noteicošais ir šis protokols.

9. pants

1.   Šis protokols stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kurā Padomes ģenerālsekretārs kā depozitārs ir konstatējis, ka ir izpildītas visas formālās prasības, kas saistītas ar pušu vai to vārdā paustu piekrišanu atzīt šo protokolu sev par saistošu.

2.   Šā protokola 1., 4. pantu un 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo teikumu, kā arī Asociācijas nolīguma 3. panta 1. līdz 4. punktā un 4. līdz 6. pantā izklāstītās tiesības un pienākumus provizoriski piemēro Lihtenšteinai no šā protokola parakstīšanas dienas.

3.   Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pieņemti pēc šā protokola parakstīšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā, 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā minētais trīsdesmit dienu periods sākas šā protokola spēkā stāšanās dienā.

10. pants

1.   Lihtenšteina īsteno 2. pantā minētos noteikumus dienā, ko Padome nosaka ar vienprātīgu to locekļu lēmumu, kuri pārstāv dalībvalstu valdības, kas piemēro visus 2. pantā minētos noteikumus, pēc tam, kad ir notikusi apspriešanās ar Jaukto komiteju un Padome ir pārliecinājusies, ka Lihtenšteina ir izpildījusi priekšnosacījumus attiecīgo noteikumu īstenošanai.

Padomes locekļi, kas pārstāv, attiecīgi, Īrijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, piedalās šā lēmuma pieņemšanā, ja tas attiecas uz Šengenas acquis noteikumiem un uz to balstītajiem vai ar to saistītajiem tiesību aktiem, kuros minētās dalībvalstis piedalās.

Padomes locekļi, kas pārstāv to dalībvalstu valdības, kurām saskaņā ar to Pievienošanās līgumu piemēro tikai dažus 2. pantā minētos noteikumus, piedalās šā lēmuma pieņemšanā, ja tas attiecas uz Šengenas acquis noteikumiem, kas to attiecīgajām dalībvalstīm jau ir piemērojami.

2.   To noteikumu īstenošana, kas minēti 1. punktā, rada tiesības un pienākumus starp Šveici un Lihtenšteinu, no vienas puses, un starp Lihtenšteinu un – atkarībā no gadījuma – Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ja tām ir saistoši šie noteikumi, no otras puses.

3.   Šo protokolu piemēro tikai tad, ja tiek īstenoti arī nolīgumi, kas ir jānoslēdz Lihtenšteinai un kas ir minēti Asociācijas nolīguma 13. pantā.

4.   Turklāt šo protokolu piemēro tikai tad, ja tiek īstenots arī Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē.

11. pants

1.   Šo protokolu var denonsēt Lihtenšteina vai Šveice, vai ar Padomes vienprātīgu lēmumu. Depozitāram paziņo par denonsēšanu, kas stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma.

2.   Ja Šveice denonsē šo protokolu vai Asociācijas nolīgumu vai tiek izbeigts Asociācijas nolīgums attiecībā uz Šveici, Asociācijas nolīgums un šis protokols paliek spēkā saistībā ar attiecībām starp Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Lihtenšteinu, no otras puses. Tādā gadījumā Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Lihtenšteinu par vajadzīgajiem pasākumiem. Tomēr šie pasākumi ir saistoši Lihtenšteinai tikai tad, ja Lihtenšteina tos pieņem.

3.   Šo protokolu uzskata par izbeigtu, ja Lihtenšteina izbeidz kādu no Asociācijas nolīguma 13. pantā minētajiem nolīgumiem, kurus ir noslēgusi Lihtenšteina, vai 10. panta 4. punktā minēto protokolu.

12. pants

Šis protokols ir sagatavots trīs oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

To apliecinot, apakšā parakstījušies pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

---

(1)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(2)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(3)  Attiecīgi OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp., un OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lpp.

(5)  Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.).

NOBEIGUMA AKTS

Pilnvarotie, ko iecēlušas

EIROPAS SAVIENĪBA

un

EIROPAS KOPIENA,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

turpmāk – “Līgumslēdzējas puses”,

sapulcējušies Briselē 2008. gada divdesmit astotajā februārī, lai parakstītu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir pieņēmuši šo protokolu.

Līgumslēdzēju pušu pilnvarotie ir ņēmuši vērā šādas turpmāk uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

—	Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija par Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām,

—	Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija par 23. panta 7. punktu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (1),

—	Eiropas Kopienas un Lihtenšteinas deklarācija par ārējām attiecībām,

—	Lihtenšteinas deklarācija par savstarpēju palīdzību krimināllietās,

—	Lihtenšteinas deklarācija par 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

—	Lihtenšteinas deklarācija par Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Eiropas Konvencijas par izdošanu piemērošanu,

—	Eiropas Kopienas deklarācija par Ārējo robežu fondu 2007.–2013. gada periodam,

—	Eiropas Komisijas deklarācija par priekšlikumu nosūtīšanu,

—	Kopēja deklarācija par apvienotām sanāksmēm.

---

(1)  OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.