11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/1

---

Eiro maiņas kurss (1)

2006. gada 10. marts

(2006/C 59/01)

1 eiro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1919
JPY	Japānas jēna	141,11
DKK	Dānijas krona	7,4601
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,68620
SEK	Zviedrijas krona	9,3925
CHF	Šveices franks	1,5664
ISK	Islandes krona	83,97
NOK	Norvēģijas krona	7,9735
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5750
CZK	Čehijas krona	28,780
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	258,71
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6960
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,9053
RON	Rumānijas leja	3,5040
SIT	Slovēnijas tolērs	239,56
SKK	Slovākijas krona	37,605
TRY	Turcijas lira	1,6085
AUD	Austrālijas dolārs	1,6217
CAD	Kanādas dolārs	1,3867
HKD	Hongkongas dolārs	9,2512
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8524
SGD	Singapūras dolārs	1,9386
KRW	Dienvidkorejas vons	1 168,24
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,4711
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,5938
HRK	Horvātijas kuna	7,3250
IDR	Indonēzijas rūpija	11 013,16
MYR	Malaizijas ringits	4,430
PHP	Filipīnu peso	61,085
RUB	Krievijas rublis	33,4200
THB	Taizemes bats	46,562

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/2

---

Komisijas paziņojums par kredītvērtējuma aģentūrām

(2006/C 59/02)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.   IEVADS

Kredītvērtējuma aģentūrām ir liela nozīme pasaules vērtspapīru un banku pakalpojumu tirgos. Tāpēc ir svarīgi, lai tās konsekventi sniegtu vērtējumus, kas ir neatkarīgi, objektīvi un ar iespējami augstāko kvalitāti.

Komisija pēc Enron skandāla Ekonomikas un finanšu padomes neoficiālā sanāksmē (2002. gada aprīlī) Oviedo apņēmās analizēt kredītvērtējuma aģentūru jautājumu. Eiropas Parlaments 2004. gada februārī pieņēma rezolūciju par kredītvērtējuma aģentūrām (1), pamatojoties uz ziņojumu, ko pēc savas ierosmes sagatavoja tā Ekonomikas un monetāro lietu komiteja (2), aicinot Komisiju izvērtēt vajadzību (ja tāda ir) par likumdošanas intervenci šajā jomā. Pēc Parlamenta skandāla Komisija 2004. gada martā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm noteica galvenos ar likumdošanu saistītos jautājumus attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām. Komisija 2004. gada jūlijā lūdza Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) iesniegt Komisijai tehnisku analīzi un atzinumu par vajadzību ieviest Eiropas tiesību aktus vai nepieciešamību pēc citiem risinājumiem. EVRK sniedza savu atzinumu 2005. gada martā (3). Pa to laiku, īstenojot Komisijas Rīcības plānu finanšu pakalpojumu jomā, tika pieņemti vairāki svarīgi ES tiesību akti, kas būtiski ietekmē kredītvērtējuma aģentūras. Turklāt Starptautiskā vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2004. gada decembrī publicēja Rīcības kodeksa pamatprincipus attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām (“IOSCO kodekss”) (4).

Šā paziņojuma mērķis ir ziņot Padomei un Eiropas Parlamentam par Komisijas pieeju attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām, ņemot vērā šīs jaunākās izmaiņas. Šī dokumenta izstrādē Komisija izmantoja EVRK sniegtos padomus. Komisija arī ņēma vērā “labāka tiesiskā regulējuma” principus, ko tā ir apņēmusies pielietot, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību Savienībā, un kas ir būtiska sastāvdaļa Komisijas pieejā attiecībā uz finanšu pakalpojumu politiku, kā noteikts tās jaunākajā Baltajā grāmatā (5).

2.   KREDĪTVĒRTĒJUMA AĢENTŪRAS

2.1.   Kredītvērtējuma aģentūru darbība

Kredītvērtējuma aģentūras izsaka atzinumus par konkrētu emitentu vai finanšu instrumentu kredītspēju. Citiem vārdiem sakot, tās novērtē iespējamību, ka emitents neizpildīs savas vispārējās finansiālās saistības (emitenta vērtējums) vai neizpildīs saistības par konkrētu parādu vai fiksētā procenta vērtspapīru (instrumenta vērtējums).

Šos atzinumus vai vērtējumus pamato ar vērtējamā emitenta ieņēmumu plūsmas un bilances informāciju (pievēršot īpašu uzmanību parādiem). Tiek ņemts vērā arī iepriekšējo periodu finansiālais stāvoklis. Šie atzinumi vai vērtējumi tikai sniedz informāciju par situāciju noteiktā brīdī, un tāpēc tie ir periodiski jāapstiprina vai jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunākās ekonomiskās vai cita veida izmaiņas. Ar kredītvērtējumiem emitentus efektīvi iedala kategorijās atkarībā no tā, vai tiek pieļauta lielāka vai mazāka iespējamība, ka tie var neizpildīt saistības. Kredītvērtējuma aģentūras izmanto vispusīgus kredītspējas vērtēšanas mehānismus, ar ko nosaka robežas līniju, kas iet starp tā saukto ieguldījuma kategoriju (zems risks) un spekulatīvo kategoriju (augsts risks), norādot riskus, kas saistīti ar vērtspapīru (tas ir, iespējamību, ka var netikt izpildītas saistības).

Bieži vērtējumus pasūta un apmaksā paši emitenti. Šajos gadījumos tos veic, pamatojoties gan uz publiski pieejamu, gan publiski nepieejamu informāciju un datiem, ko brīvprātīgi atklāj vērtējamais emitents (piemēram, veicot intervijas ar emitenta galvenām finanšu amatpersonām). Taču kredītvērtējuma aģentūras dažreiz publicē nepasūtītus vērtējumus (tas ir, vērtējumus, ko nav pasūtījis emitents). Un tie parasti ir sagatavoti, neizmantojot informāciju, kas nav publiski pieejama.

Lai arī vērtējumu sniegšana ir acīmredzami to galvenā darbība, daudzas kredītvērtējuma aģentūras izmanto savas zināšanas riska novērtēšanā, lai piedāvātu citus finanšu pakalpojumus (piemēram, ieguldījumu konsultācijas) emitentiem (tieši vai ar citu uzņēmumu starpniecību).

2.2.   Ietekme uz finanšu tirgiem

Kredītvērtējumiem ir būtiska nozīme finanšu tirgos. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, kaut arī tie ir veikti, izmantojot sarežģītus novērtējumus, ieguldītāji tos var viegli un ātri ņemt vērā neatkarīgi no to zināšanām un spējām. Otrkārt, kredītvērtējuma aģentūrām ir laba reputācija, un tirgus dalībnieki uzskata, ka tās sniedz objektīvu datu analīzi.

Kredītvērtējuma aģentūru svarīgā nozīme pēdējos gados ir vērojama gan uzņēmējdarbībā, gan tiesību aktu prasībās. No vienas puses, vairums emitēto parāda instrumentu komerciālie rādītāji lielā mērā ir atkarīgi no piešķirtā vērtējuma. Vērtējums ir kļuvis par priekšnoteikumu, kad tiek meklēts ārējais finansējums vērtspapīru tirgos (īpaši, ja emitenti neatrodas pastāvīgi šajos parādu tirgos). Emitenta kredītvērtējums ietekmē procentu likmes, kādas būs jāpiedāvā, lai iegūtu ārējo finansējumu. Turklāt kredītvērtējumus aizvien vairāk lieto līgumu noteikumos saistībā ar kredīta pieejamības izbeigšanu, parāda atmaksāšanas paātrināšanu vai citu kreditēšanas nosacījumu izmaiņām.

No otras puses, dažās jurisdikcijās tagad ir prasība, ka atsevišķus ieguldījumu produktu veidus var pārdot tikai ar nosacījumu, ka emitents var pierādīt, ka atbilst noteiktai kredītspējas kategorijai, ko apstiprina vērtējums, kuru ir veikusi atzīta kredītvērtējuma aģentūra. Kredītvērtējuma aģentūras tiek arī aizvien vairāk iesaistītas riska novērtēšanā, kas ir saistīts ar finanšu iestāžu, uz kurām attiecas prasības par kapitāla pietiekamību, rīcībā esošajiem aktīviem.

Kredītvērtējuma aģentūrām ir pozitīva ietekme gan uz ieguldītājiem, gan attiecībā uz emitentiem. Tās nodrošina ieguldītājiem informāciju, kas palīdz viņiem novērtēt ar vērtspapīriem saistīto risku. Tās arī palīdz emitentiem samazināt kapitāla piesaistīšanas izmaksas (vismaz tiem emitentiem, kuri saņem pozitīvu vērtējumu).

2.3.   Problemātiskie jautājumi

Eiropas Parlamenta rezolūcijā nav apšaubīta kredītvērtējuma aģentūru esošā vai iespējamā pozitīvā ietekme. Taču tajā ir norādīti vairāki problemātiskie jautājumi, kuriem ir jāpievērš nopietna uzmanība, lai nodrošinātu, ka visas kredītvērtējuma aģentūras vienmēr veic savas funkcijas atbildīgi (6).

Galvenais rūpju avots ir kredītvērtējuma aģentūru kredītvērtējumu kvalitāte. Kredītvērtējuma aģentūrām ir jābalsta savi vērtējumi uz pieejamās informācijas rūpīgu analīzi un pastāvīgi jākontrolē informācijas avotu integritāte. Tas nozīmē arī to, ka kredītvērtējumi ir regulāri jāatjaunina, ja nepieciešams. Kredītvērtējuma aģentūrām ir jābūt atklātākām par to, kā tās sagatavo savus vērtējumus. Turklāt ir svarīgi, ka kredītvērtējuma aģentūras ir neatkarīgas un pilnībā objektīvas savā darbā. Kredītvērtējuma aģentūru viedoklis nedrīkst tikt kompromitēts ar to attiecībām ar emitentiem. Pastāv arī bažas saistībā ar kredītvērtējuma aģentūru pieeju emitentu iekšējai informācijai. Ir svarīgi atturēt kredītvērtējuma aģentūras no šīs informācijas lietošanas citām vajadzībām. Visbeidzot, Eiropas Parlaments izteica bažas par tirgus koncentrēšanās pakāpi kredītvērtējumu nozarē un iespējamu konkurences ierobežošanu.

3.   ATBILSTĪGIE TIESĪBU AKTI

Ar kredītvērtējuma aģentūrām saistītie jautājumi ir nopietni, un tie ir jārisina. Jaunais ES mēroga tiesiskais regulējums un IOSCO kodekss ir vērsts uz minēto jautājumu risināšanu. ES tiesību akti attiecas tikai uz kredītvērtējuma aģentūrām Eiropas Savienībā. No otras puses, paredzams, ka kredītvērtējuma aģentūras ievēros kodeksu visās jurisdikcijās, kur tās darbojas. Satura ziņā kodekss papildina ES tiesību aktus. Ja direktīvas ir juridiski saistošas, tad kodekss darbojas pēc principa “ievērot vai paskaidrot”, tas ir, no kredītvērtējuma aģentūrām tiek sagaidīts, ka tās iestrādās IOSCO kodeksa noteikumus to iekšējā rīcības kodeksā. Ja kredītvērtējuma aģentūru iekšējos darbības kodeksos ir novirzes no IOSCO kodeksa, tās ir jāizskaidro un jāpamato.

3.1.   ES tiesību akti

Rīcības plāna finanšu pakalpojumu jomā mērķis bija izveidot Eiropas Savienībā atvērtus, integrētus un efektīvus finanšu tirgus, kur konkurences spēki nodrošina ieguldītājiem maksimālus ieņēmumus, bet kur ieguldītāji nav pakļauti pārmērīgam riskam. Tāpēc tika meklēta iespēja uzņēmumiem samazināt reglamentējošo slogu, vienlaicīgi saglabājot augstu reglamentējošas kontroles līmeni un augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

Rīcības plāns finanšu pakalpojumu jomā ietver trīs direktīvas, kas attiecas uz kredītvērtējuma aģentūrām. Vissvarīgākā ir direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas kopā ar tās īstenošanas regulu un direktīvām (7)risina jautājumu par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu), lai nodrošinātu Kopienas finanšu tirgu integritāti un paaugstinātu ieguldītāju uzticību minētajiem tirgiem. Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas kavē pilnīgu tirgus caurskatāmību, kas ir svarīga visu operatoru darbībai integrētajā finanšu tirgū. Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu noteikumi veido vispusīgu tiesisko regulējumu kredītvērtējuma aģentūrām attiecībā uz interešu konfliktiem, ieguldījumu rekomendāciju korektu prezentēšanu un piekļuvi iekšējai informācijai, vienlaicīgi atzīstot to īpašo nozīmi un atšķirības starp kredītvērtējumiem un ieguldījumu rekomendācijām.

Lai novērstu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, Direktīva 2003/125/EK ir vērsta uz ieguldījumu rekomendāciju korektu prezentēšanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai. Iepriekšminētā direktīvā kredītvērtējumi nav rekomendācijas, bet tiek uzskatīti kā atzinumi par konkrētu emitentu vai finanšu instrumentu kredītspēju. Tomēr ir noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūrām ir jāapsver iespēja pieņemt iekšējo politiku un procedūras, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka to publicētie kredītvērtējumi ir korekti prezentēti. Turklāt ir noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūra dara zināmas atklātībai jebkādas būtiskas intereses vai interešu konfliktus saistībā ar finanšu instrumentiem vai emitentiem, uz kuriem attiecas to kredītvērtējums (8). Turklāt no Direktīvas 2003/6/EK izriet, ka, ja kredītvērtējuma aģentūra zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka kredītvērtējumi bija kļūdaini vai maldinoši, aizliegums izplatīt kļūdainu vai maldinošu informācija, kas izraisa tirgus manipulāciju, var attiekties arī uz kredītvērtējumiem (9). Ņemot vērā šos noteikumus, ir skaidrs, ka kredītvērtējuma aģentūrām ir jāīsteno iekšējās procedūras un politika, lai nodrošinātu objektīvus, neatkarīgus un precīzus kredītvērtējumus, kas palielina ieguldītāju uzticību. Komisijai ir ļoti svarīgi, ka kredītvērtējuma aģentūras efektīvi piemēro savas procedūras, lai nodrošinātu kredītvērtējumu augstu kvalitāti.

Saistībā ar juridiskām prasībām attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūru pieeju iekšējai informācijai Direktīvā 2003/6/EK ir aizliegts jebkurai personai, kuras rīcībā ir iekšēja informācija, izmantot šo informāciju, iegādājoties vai realizējot finanšu instrumentus, uz kuriem šī informācija attiecas. Iekšēja informācija ir definēta kā precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentu emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas (10). Parasti emitentam ir jāatklāj iekšējā informācija iespējami īsā laikā. Tādēļ nevar būt daudz gadījumu, kad emitentam likumīgi var būt iekšēja informācija, kas vēl nav pieejama tirgum. Katrā ziņā, ja emitents izlemj kredītvērtējuma aģentūrai dot pieeju iekšējai informācijai, tad kredītvērtējuma aģentūrai ir jāievēro konfidencialitātes pienākums, kā tas ir prasīts Direktīvas 2003/6/EK 6. panta 3. punktā.

Tādējādi kredītvērtējuma aģentūrai vai darbiniekam, kuram ir pieeja jebkura veida iekšējai informācijai, ir aizliegts veikt jebkādus darījumus, izmantojot iekšējo informāciju. Turklāt nav atļauts izpaust šādu iekšējo informāciju kādai citai personai, izņemot, kad šāda izpaušana notiek, veicot savam darbam, profesijai vai pienākumiem parastas darbības. Tādēļ Direktīvas 2003/6/EK 6. panta 3. punkta trešā daļā ir noteikts, ka emitentiem vai personām, kas rīkojas to vārdā vai uz to rēķina, ir jāizveido to darbinieku saraksts, kam ir pieeja iekšējai informācijai. Šis noteikums ļauj dalībvalstīm prasīt no kredītvērtējuma aģentūrām, lai tās izveidotu to darbinieku sarakstu, kam ir pieeja emitentu iekšējai informācijai. Šie saraksti regulāri ir jāatjaunina un jānosūta kompetentajai iestādei, pēc tās pieprasījuma.

Papildus pieejai emitenta iekšējai informācijai ir iespējams, ka pats kredītvērtējums satur iekšēju informāciju, it īpaši tad, ja kredītvērtējuma aģentūrai ir pieeja emitenta nepubliskotai informācijai. Tas nozīmē, ka nepublicēta vērtējuma izmantošana vērtspapīru tirdzniecībai vai izpaušanai kādai citai personai, izņemot, kad šāda izpaušana notiek, veicot savam darbam, profesijai vai pienākumiem parastas darbības, ir aizliegta. Tomēr būtu pieļaujams, ka kredītvērtējuma aģentūra konfidenciāli dara zināmu emitentam vērtējumu, ko nenovēršami publicēs, ar mērķi pārbaudīt informācijas precizitāti, uz ko šis vērtējums ir balstīts.

Komisija uzskata, ka direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu noteikumi veido vispusīgu noteikumu kopumu attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūru darbību saistībā ar bažām par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Kredītvērtējuma aģentūru īpašā nozīme finanšu tirgos prasa rūpīgu šo noteikumu piemērošanu. Tādēļ Komisija aktīvi uzraudzīs direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu noteikumu ieviešanu un piemērošanu attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām.

Otrais Eiropas Savienības tiesību akts, kas attiecas uz kredītvērtējuma aģentūrām, ir Kapitāla prasību direktīva (KPD), ar kuru ievieš jaunas prasības attiecībā uz kapitālu bankām un ieguldījumu sabiedrībām (11). KPD ir pamatota ar jaunām starptautiskām kapitāla prasībām, kas tika apstiprinātas 2004. gadā Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (Bāzele II).

KPD ir paredzēta ārēju kredītvērtējumu lietošana, nosakot riska lielumu (un izrietošas kapitāla prasības) attiecībā uz bankām vai ieguldījumu sabiedrībām. Kompetentām iestādēm būs pieņemama tikai atzītu ārējas kredītu novērtēšanas iestāžu (ĀKNI) vērtējumu izmantošana, galvenokārt — kredītvērtējuma aģentūru vērtējumi. Direktīvā ir arī noteikts atzīšanas mehānisms.

KPD ir noteiktas vairākas prasības, kurām ĀKNI ir jāatbilst, pirms kompetentā iestāde sniedz savu atzinumu. Piemēram, to vērtējumi ir jāpiešķir objektīvi un neatkarīgi, tos ir pastāvīgi jāpārskata. Turklāt vērtējuma procedūrām ir jābūt pietiekami caurskatāmām. Pie tam kompetentām iestādēm ir jāvērtē, vai individuālus kredītvērtējumus tirgū lietotāji vērtē kā uzticamus un vai tie ir pieejami uz vienādiem nosacījumiem visām ieinteresētām personām.

Pamatojoties uz KPD, Eiropas Banku uzraugu komiteja (EBUK) strādā, lai panāktu ĀKNI atzīšanas procesa konverģenci visā Eiropas Savienībā, definējot vispārējo izpratni par kritērijiem, kas nepieciešami, lai izpildītu KPD noteiktās prasības ĀKNI atzīšanai (12).

Skaidrs, ka KPD nav kredītvērtējuma aģentūru darbības regulēšanas veids, bet galvenā uzmanība tajā pievērsta kapitāla izvērtēšanas prasībām. Rezultātā ĀKNI atzīšanas procesā netiek plašāk risināts jautājums par visiem kredītvērtējuma aģentūru darbības aspektiem. Turklāt kredītvērtējuma aģentūras var izvēlēties nekļūt par ĀKNI atbilstīgi KPD, un tādējādi KPD var neaptvert visas kredītvērtējuma aģentūras. Tomēr ĀKNI atzīšanas sistēmas mērķus un ietekmi nevar analizēt atsevišķi no citu kredītvērtējuma aģentūrām piemērojamo tiesību aktu un uzraudzības standartu mērķiem, jo KPD apstiprina kredītvērtējuma aģentūru funkciju nozīmi. šajā nolūkā Komisija cieši uzraudzīs notikumus attiecībā uz ĀKNI atzīšanu un izvērtēs, vai kredītvērtējuma aģentūras adekvāti pilda savu uzdevumu atbilstīgi KPD. Tādēļ kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka visas ieinteresētās personas var izmantot atzīšanas procesā gūtos atzinumus, lai izvērtētu, vai ĀKNI atzīšanas kritērijus varētu izmantot nākotnē, lai formulētu vispārējus kredītvērtējuma aģentūru darbības noteikumus, ja tas būs nepieciešams.

Visbeidzot, uz šo jomu attiecas Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem (“DpFIT”)  (13). DpFIT un tās nākamie īstenošanas pasākumi neattiecas uz kredītvērtējuma aģentūru vērtēšanas procesu gadījumos, kad pats vērtēšanas process neietver uzņēmumu, kas veic ieguldījumu pakalpojumus un darbības, kā noteikts DpFIT. Citiem vārdiem sakot, kredītvērtējuma piešķiršana parasti nenozīmē, ka kredītvērtējuma aģentūra arī sniedz “ieguldījumu konsultācijas” DpFIT I pielikuma nozīmē. Taču kredītvērtējuma aģentūrām ir jāapzinās, kādas ir šīs darbības precīzas robežas, lai turpinātu darboties ārpus DpFIT regulējuma. Tomēr kredītvērtējuma aģentūras, kas sniedz arī ieguldījumu pakalpojumus un darbības profesionālā līmenī, var tikt pakļautas autorizācijas prasībām. Šādos gadījumos DpFIT noteikumi par darbības veikšanu un organizatoriskām prasībām attieksies uz uzņēmumu un uz tā ieguldījumu pakalpojumu un darbību veikšanu. Ja, piemēram, kredītvērtējuma aģentūra sniedz ieguldījumu pakalpojumus (tādus kā ieguldījumu konsultācijas) klientiem, uz kuriem attiecas DpFIT, piemēro noteikumus par interešu konfliktu, lai aizsargātu to personu intereses, kas saņem šādus pakalpojumus. Noteikumi par interešu konfliktu novēršanu var prasīt ieguldījumu pakalpojumu un kredītvērtējuma procesa pietiekamu nošķiršanu, lai papildu pakalpojumi nevarētu ietekmēt kredītvērtējuma kvalitāti un objektivitāti (14).

Pašlaik dalībvalstis ievieš minēto visaptverošo tiesisko regulējumu. Visas direktīvas ir pareizi jāīsteno. Tāpēc Komisija aktīvi uzrauga direktīvu transponēšanu. Vajadzības gadījumā tā var ierosināt pārkāpumu procedūru par direktīvu nepareizu transponēšanu vai par to, ka direktīvas vispār nav transponētas.

Vēl viena Kopienas tiesību joma, kas ir potenciāli svarīga kredītvērtējuma aģentūrām, ir konkurences tiesības. Komisija nepiekrīt Eiropas Parlamenta bažām par koncentrēšanās pakāpi kredītvērtējumu nozarē. Nav apliecinājuma konkurenci ierobežojošiem pasākumiem šajā nozarē, taču jebkādi pierādījumi par pretējo tiks ļoti rūpīgi izvērtēti. Tādējādi Komisija pašlaik neredz vajadzību rīkoties. Turklāt īpaši šajā nozarē pārmērīga tirgus fragmentācija varētu izraisīt negatīvas sekas (t.i. kredītvērtējuma aģentūras var saskarties ar spiedienu sniegt labvēlīgu vērtējumu, lai piesaistītu klientus).

3.2.   IOSCO kodekss

2003. gada septembrī IOSCO publicēja principus kredītvērtējuma aģentūru darbībai (“IOSCO principi”) (15), nosakot augstus mērķus kredītvērtējuma aģentūrām, vērtspapīru regulatoriem, emitentiem un citiem tirgus dalībniekiem, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un tirgus taisnīgumu, efektivitāti un pārredzamību un samazinātu sistēmisku risku. Atbildot uz komentāriem par šiem principiem, IOSCO izstrādāja kredītvērtējuma aģentūru darbības kodeksu (skat. pielikumu).

Atspoguļojot kredītvērtējuma aģentūru tirgus vispārīgās iezīmes, IOSCO kodekss ir paredzēts tam, lai to pielietotu visu lielumu un uzņēmējdarbības tipa vērtējuma aģentūras visās jurisdikcijās. Komisija atzīmē, ka IOSCO kodekss nav ieviests dalībvalstu tiesībās. Tomēr no kredītvērtējuma aģentūrām sagaida, ka tās pilnībā ieviesīs IOSCO kodeksa noteikumus, tiktāl, cik tie ir saderīgi ar ES direktīvām. Tas nozīmē, ka kredītvērtējuma aģentūrām ir jāiekļauj IOSCO standarti savās procedūrās. Nesenie notikumi tirgū liecina, ka dažas kredītvērtējuma aģentūras ir izveidojušas savus kodeksus atbilstīgi IOSCO kodeksam, kas pierāda, ka IOSCO kodekss nodrošina noderīgu standartu kopumu kredītvērtējuma nozares pašregulācijai.

Ir ļoti svarīgi panākt, ka kredītvērtējuma aģentūras ne tikai iekļauj IOSCO kodeksu savos kodeksos, bet pilnībā izpilda IOSCO kodeksa prasības, piemērojot savu kodeksu ikdienas darbā. Kredītvērtējuma aģentūrām nākamajos gados regulāri jāinformē visas ieinteresētās personas par aģentūru atbilstību kodeksam. šajā kontekstā Komisija iesaka regulāri analizēt IOSCO kodeksa ietekmi.

4.   SECINĀJUMS

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija ir ļoti rūpīgi izvērtējusi, vai ir vajadzīgi jauni tiesību aktu priekšlikumi kredītvērtējuma aģentūru darbības regulēšanai.

Tās secinājums ir, ka patlaban nav vajadzības ierosināt jaunus tiesību aktus. Viens no “labāka tiesiskā regulējuma” galvenajiem principiem ir tas, ka tiesību akti jāierosina tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams publiskās politikas mērķu sasniegšanai. Komisija uzskata, ka šobrīd nav pārliecinošas informācijas par to, ka būtu vajadzīgi jauni tiesību akti šajā jomā.

Jau tagad ir trīs jaunas finanšu pakalpojumus reglamentējošas direktīvas, kas attiecas uz kredītvērtējuma aģentūrām. Komisija ir pārliecināta, ka šīs direktīvas kopā ar kredītvērtējuma aģentūru pašregulāciju, pamatojoties uz nesen pieņemto IOSCO kodeksu, sniegs atbildi uz galvenajiem problemātiskajiem jautājumiem, uz kuriem norādījis Eiropas Parlaments.

Savā atzinumā Komisijai EVRK arī norādīja, ka ir panākts pareizs līdzsvars starp tiesību aktiem un pašregulāciju un ka šajā posmā nav vajadzīgas jaunas regulējuma iniciatīvas.

Tomēr Komisija turpina ļoti rūpīgi uzraudzīt notikumus šajā nozarē. Ir skaidrs, ka jaunā kārtība sniegs vēlamos rezultātus tikai tad, ja kredītvērtējuma aģentūras pietiekami nopietni veiks pašregulācijas uzdevumu. Tām skrupulozi jāīsteno IOSCO kodeksa noteikumi. Turklāt kredītvērtējuma aģentūrām ir atklāti jāsniedz informācija par to, kā tās īsteno kodeksu.

Ir labi, ka daudzas kredītvērtējuma aģentūras ir izveidojušas savu kodeksu, pamatojoties uz IOSCO kodeksu. Taču nepietiek tikai ar kodeksu izveidošanu — kodekss ir jāīsteno ikdienas darbā. Komisija vēlas lūgt EVRK uzraudzīt atbilstību IOSCO kodeksam un ik gadu ziņot tai par situāciju šajā jomā. Tā arī izvērtēs, kā vislabāk noteikt tirgus dalībnieku viedokļus, jo īpaši to tirgus dalībnieku viedokļus, kas iegādājas sarežģītus finanšu instrumentus. Tas var ietvert neformālas ekspertu grupas izveidi. Kredītvērtējuma nozares pārstāvjiem ir jāapzinās, ka Komisijai, iespējams, būs jāveic likumdošanas pasākumi, ja atklāsies, ka atbilstība ES noteikumiem vai kodeksam nav pietiekama un kaitē ES kapitāla tirgiem.

Komisija arī apsvērs iespēju ierosināt tiesību aktus, ja radīsies jauni apstākļi.

Visbeidzot, Komisija plāno uzraudzīt kredītvērtējuma nozares kopējo attīstību. Ja radīsies būtiskas izmaiņas kredītvērtējuma aģentūru darbībā citur pasaulē, Komisijai var būt nepieciešams pārskatīt savu pieeju.

---

(1)  Eiropas Parlamenta rezolūcija (2003/2081(INI)) par vērtēšanas aģentūru nozīmi un metodēm ir atrodama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.europarl.eu.int/registre/seance_pleniere/textes_adoptes/definitif/2004/02-10/0080/P5_TA(2004)0080_EN.pdf.

(2)  Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojums (A5-0040/2004); ziņotājs - Giorgos Katiforis.

(3)  EVRK 2005. gada marta tehniskais padoms Eiropas Komisijai CESR/05/139b par iespējamiem pasākumiem attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām, kas atrodas šādā tīmekļa vietnē: http://www.cesr-eu.org.

(4)  Rīcības kodeksa pamatprincipi kredītvērtējuma aģentūrām, Starptautiskā vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja, 2004. gada decembris, skatīt pielikumu par Rīcības kodeksa pamatprincipiem kredītvērtējuma aģentūrām.

(5)  Baltā grāmata par finanšu pakalpojumu politiku (2005. līdz 2010. gadam), COM(2005) 629 final.

(6)  Skatīt 1. parindi.

(7)  Direktīva 2003/6/EK, 28.1.2003. (OV 2003 L 96/16); Komisijas Direktīva 2003/124/EK, 22.12.2003. (OV 2003 L 339/70); Komisijas Direktīva 2003/125/EK, 22.12.2003. (OV 2003 L 339/73); Komisijas Direktīva 2004/72/EK 29.4.2004. (OV 2003 L 162/70) un Komisijas 2003. gada 22. decembra Regula (EK) Nr 2273/2003 (OV 2003 L 336/33).

(8)  Skatīt Direktīvas 2003/125/EEK 1. panta 8.punktu un 10. apsvērumu.

(9)  Direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka: “tirgus manipulācijas ir tādas informācijas izplatīšana, izmantojot vai nu informācijas līdzekļus, tostarp Internet tīklu, vai arī kādus citus līdzekļus, kura sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumentiem, tostarp arī baumu un nepareizu vai maldinošu ziņu izplatīšana, kad šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai būtu vajadzējis zināt to, ka šī informācija ir kļūdaina vai maldinoša. (…)”

(10)  Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkts.

(11)  Pārstrādājamā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīva 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību.

(12)  Eiropas Banku uzraugu komitejas 2005. gada 29. jūnija konsultatīvais dokuments par ārēju kredītu novērtēšanas iestāžu atzīšanu; pieejams http://www.c-ebs.org/pdfs/CP07.pdf.

(13)  Direktīva 2004/39/EK, 21.04.2004. (OV 2004 L 145/1).

(14)  Skat. DpFIT 13. panta 3. un 10. punktu un 18. pantu.

(15)  IOSCO principi kredītvērtējuma aģentūru darbībai ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: www.iosco.org/IOSCOPD151

---

11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/7

---

Lēmumu par darbības licenču piešķiršanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu 13. panta 4. punktu (1)  (2)

(2006/C 59/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

LIETUVA

Anulētās darbības licences

A kategorija:   Darbības licences bez Regulas (EEK) Nr. 2407/92 5. panta 7. punkta a) apakšpunkta ierobežojuma

Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Lēmums spēkā kopš
JSC “Aviakompanija Lietuva”/“Air Lithuania”	Kaunas airport LT-54085 Karmelava Kaunas district	pasažieri, pasts, krava	10.2.2006.

---

(1)  OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.

(2)  Paziņoti Eiropas Komisijai pirms 31.8.2005.

---

11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/8

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 59/04)

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija

Atbalsta Nr.: N 64/04

Nosaukums: Saules enerģijas izmantošanas projekts Ekstremadūrā,

Mērķis: lai veicinātu saules enerģijas izmantošanu (gan siltuma, gan ģeneratoru) Ekstremadūras reģionā, kā arī jauktās iekārtas, izmantojot kopā gan saules enerģiju un citus atjaunojamās enerģijas avotus, kā arī laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam par 50 t samazināt CO2 emisiju

Juridiskais pamats: Projekta juridiskais pamats ir sprieduma projekts, kas nosaka palīdzības subsīdiju piešķiršanu saules enerģijas izmantošanai.

Pārējie palīdzības nosacījumi tika noteikti 1990. gada 30. novembrī pieņemtajā likumā 5/1990, kas nodibina starpadministratīvas attiecības starp Badahozas un Kasereses provincēm un Comunidad Autonoma de Extremadura saistībā ar uzkrāšanu

Budžets: Paredzamais budžeta apjoms būs līdz 2 940 000 EUR (420 000 EUR gadā).

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Maksimālā atbalsta intensitāte ir maksimāli 40 % no atbilstošajām izmaksām un vienam saņēmējam nepiešķirs vairāk par 30 000 EUR

Ilgums: 2004. — 2010. gads

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija — Toskānas reģions

Atbalsta Nr.: N 108/2005

Nosaukums: “Atbalsts, lai pārveidotu darba līgumus”

Mērķis: Stimulēt darba vietu radīšanu un neizdevīgu darbinieku pieņemšanu darbā uz ilgu laiku, izmantojot atbalstu, kas paredzēts līgumu ilguma pārveidei no noteikta laika uz nenoteiktu laiku

Juridiskais pamats: Delibera della Giunta regionale n. 1351 del 20.12.2004, recante modifica della delibera n. 1233 del 6.12.2004

Budžets: 3 530 794 EUR

Atbalsta intensitāte: 3,75-7,5 % bruto darba vietu radīšanas gadījumā attiecīgi vidējiem un maziem uzņēmumiem ārpus atbalstāmiem reģioniem

4 % TDE attiecīgi lieliem uzņēmumiem,+ 3 % BDE vai + 5 % BDE, attiecīgi respektējot vidējos un mazos uzņēmumus reģionos, uz kuriem attiecas atkāpe no 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta

25 % ar nosacījumu, ka tas attiektos uz neizdevīgajiem darbiniekiem

lauksaimniecības nozarē 25 % (27,5 % attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem) ar nosacījumu, ka piemērota Regula (EK) Nr. 1257/1999

Darbības laiks:

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Itālija — Emilia Romagna reģions

Atbalsta Nr.: N 271/2004

Nosaukums: “Rūpniecības izpētes, tehnoloģiju jauninājumu un nodošanas reģionālās programmas 1.A) pasākums”

Mērķis: Papildus rūpniecības izpētes un pirmskonkurences attīstības darbību veicināšana

Juridiskais pamats: Delibera della Giunta regionale n. 2823 del 30.12.2003

Budžets: Kopā 30 miljoni EUR visā darbības termiņā

Atbalsta intensitāte vai lielums: 50 % un 25 % attiecīgi rūpnieciskajai izpētei un pirmskonkurences attīstībai, iespējams palielināt no MVU un atbalsta reģioniem paredzētajiem palielinājumiem

Darbības ilgums: līdz 2005. gada 31. decembrim

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija

Atbalsta Nr.: N 275/2002

Nosaukums: Atbalsti kuteru un dziļjūras zivsaimniecības nozares uzņēmumiem Lejassaksijas reģionā, kas piešķirti Kopienas struktūrpalīdzības ietvaros saistībā ar ZVFI

Mērķis: Līdzfinansēt struktūrpalīdzību kuteru un dziļjūras zivsaimniecības uzņēmumiem Lejassaksijas reģionā

Juridiskais pamats: Landeshaushaltsordnung § 44

Budžets: 2,8 miljoni EUR

Intensitāte vai apjoms: Atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 2792/1999 noteiktajām summām

Ilgums: 2000. — 2008. gads.

Cita informācija: Gada pārskats

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Atbalsta numurs: N 600/2003

Nosaukums: Grozījumi rīkojumā par atjaunojamās enerģijas avotiem (Renewable Obligation Order)

Mērķis: Attiecināt rīkojuma par atjaunojamās enerģijas avotiem mehānismu, kas atbalsta elektrības ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem uz koģenerācijas spēkstacijām, kas izmanto biomasu un uz mazākiem ģeneratoriem un termoelektrostacijām, kurās cieto kurināmo pārvērš biomasā

Juridiskais pamats: Renewables Obligation (Amendment) Order 2004

Ilgums: 2016. gads, atkārtota paziņošana 2012. gadā

Pārējā informācija: Gada ziņojums

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Spānija

Atbalsta numurs: N 605/2003

Nosaukums: Zinātniskās pētniecības, attīstības un tehnoloģiju attīstības valsts plāns (2004. — 2007. gads)

Mērķis: Izveidot jaunu horizontāla atbalsta shēmu pētniecības un attīstības darbību jomā, jo īpaši pievēršot uzmanību tehnoloģiju pētniecības pilnveidošanai un tās uzlabošanai.

Juridiskais pamats: «Orden CTE/3185/2003, de 12 de noviembre, por la que se regulan las bases, el régimen de ayudas y la gestión del Plan Nacional de Investigación Científica, Desarrollo e Innovación Tecnológica (2004-2007) en la parte dedicada al Fomento de la Investigación Técnica» y «Orden CTE/3700/2003, de 23 de diciembre, por la que se efectúa la convocatoria del año 2004 para la concesión de ayudas para apoyo a Centros Tecnológicos»

Budžets: 3 814 miljoni EUR

Intensitāte vai apjoms: 50 % rūpnieciskiem pētījumiem, 75 % pirms rūpnieciskās izpētes projektiem veiktajiem dzīvotspējas pētījumiem, 50 % pirms pirmskonkurences attīstības projektiem veiktajiem dzīvotspējas pētījumiem un 25 % pirmskonkurences attīstības darbībām kā pamatlikmes uzņēmumiem, kā arī (ja piemērojama) 10 procentu punktu piemaksa MVU, kā noteikusi Komisija, 10 procentu punktu piemaksa EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām jomām, 5 procentu punktu piemaksa 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām jomām.

Citas pētniecības un attīstības ietvaros paredzētās piemaksas arī ir piemērojamas, vienlaikus respektējot pieļauto maksimālo atbalsta intensitāti un kumulācijas noteikumus

Ilgums: 1.1.2004. — 31.12.2008.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

---

11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/10

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4163 — Wiener Städtische/TBIH)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(2006/C 59/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Komisija 2006. gada 3. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Wiener Städtische Allgemeine Versicherung AG (“Wiener Städtische”, Austrija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu TBIH Financial Services Group N.V. (“TBIH”, Nīderlande), iegādājoties tā akcijas. Pēc šī darījuma uzņēmumu TBIH kopīgi kontrolēs Wiener Städtische, Kardan N.V. (“Kardan”, Nīderlande), MidOcean Partners (“MidOcean”, ASV) un Englefield Capital LLP (“Englefield”, Apvienotā Karaliste).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Wiener Städtische: apdrošināšana un citu veidu darbība, — Kardan: ieguldījumu sabiedrību grupa, — MidOcean: ieguldījumu sabiedrību grupa, — Englefield: ieguldījumu sabiedrību grupa, — TBIH: apdrošināšanas pakalpojumi, pensiju fondi un kreditēšana/izpirkumnoma/aktīvu pārvaldīšana Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4163 — Wiener Städtische/TBIH uz šādu adresi: European Commission Competition DG Merger Registry J-70 B-1049 Brussels

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

---

11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/11

---

Atzinums par pieprasījumu atbilstoši Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam

(2006/C 59/06)

Dalībvalsts iesniegts pieprasījums

Komisija 2006. gada 20. februārī saņēma pieprasījumu atbilstoši 30. panta 4. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1). Pirmā darba diena pēc pieprasījuma saņemšanas bija 2006. gada 21. februāris.

Šis Somijas Republikas pieprasījums attiecas uz elektrības ražošanu, tostarp kopražošanu, un sadali šajā valstī. Iepriekš minētajā 30. pantā noteikts, ka Direktīvu 2004/17/EK nepiemēro, ja uz attiecīgo darbību tieši attiecas konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. Šos nosacījumus izvērtē vienīgi saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK un tie neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

Komisijas rīcībā ir trīs mēneši, sākot no iepriekš minētās darba dienas, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz šo pieprasījumu. Tādējādi termiņš beidzas 2006. gada 21. maijā.

Piemēro iepriekš minētā 4. punkta trešo daļu. Līdz ar to Komisijas rīcībā esošo laika periodu vajadzības gadījuma var pagarināt par vienu mēnesi. Informācija par jebkuru pagarinājumu ir jāpublicē.

---

(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

---

11.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/12

---

Labojums uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus konkursam “P-São Miguel: Regulāras gaisa satiksmes pakalpojumi — Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus konkursam, ko Azoru salu autonomā apgabala valdība izsludinājusi saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai Azoru salu autonomajā apgabalā”

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 51, 2006. gada 1. marts )

(2006/C 59/07)

7. lappusē 1. punkta trešajā daļā:

tekstu:

“Ja līdz 2006. gada 28. februārim neviens gaisa pārvadātājs nebūs iesniedzis piedāvājumu veikt regulārus lidojumus maršrutos…”

lasīt šādi:

“Ja līdz 2006. gada 31. martam neviens gaisa pārvadātājs nebūs iesniedzis piedāvājumu veikt regulārus lidojumus maršrutos…”

---