23.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 377/1

1.

Rezolūciju “Globālas problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana”, kuru pieņēma 2010. gada 25. novembrī Kosmosa padomes septītajā sanāksmē;

2.

ES Padomes 2011. gada 31. maija secinājumus “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” un Komisijas paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”, kas pieņemts 2011. gada 4. aprīlī;

3.

EKA ministru līmeņa padomes 2008. gada 26. novembra rezolūciju “Kosmosa nozīme Eiropas globālo mērķu sasniegšanā”;

4.

Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, ko pieņēma 2010. gada 3. martā (1);

5.

Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu – kuru ir nomainījusi Eiropas Savienība – un Eiropas Kosmosa aģentūru (“Pamatnolīgums”), kurš stājās spēkā 2004. gada 28. maijā, un abu pušu arvien pieaugošo sadarbību;

6.

ATZĪSTOT, ka, stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir izveidota ES kompetence kosmosa jomā, un tā stiprina kosmosa politisko aspektu Eiropā (2);

7.

UZSVER kosmosa sistēmu nozīmi, nodrošinot informāciju un praktiskus instrumentus, ar ko izstrādāt un īstenot Eiropas politiku vides, klimata pārmaiņu, humānās palīdzības, civilās aizsardzības un krīžu pārvarēšanas jomās, lai nopietnu dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos nodrošinātu labāku aizsardzību cilvēkiem, īpašumiem, videi un kultūras mantojumam;

8.

UZSVER, ka kosmosa resursi var sniegt ievērojamu ieguldījumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) mērķu sasniegšanai; un šajā sakarā ATZĪMĒ Administratīvas vienošanās parakstīšanu starp EAA un EKA 2011. gada 20. jūnijā (3);

9.

ATZĪSTOT, ka Galileo un EGNOS globālās navigācijas sistēmu, kā arī Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmas pabeigšana un ekspluatācija lēmējinstitūcijām un citiem lietotājiem sniegs modernus un uzticamus instrumentus, kas paredzēti, lai apmierinātu Eiropas pilsoņu un trešo valstu pilsoņu drošības un drošuma prasības, it īpaši nodrošinot kosmosa ierīču savstarpēju savietojamību un integrētu lietojumu krīžu pārvarēšanai, civilajai aizsardzībai un humānajai palīdzībai;

10.

ATZINĪGI VĒRTĒJOT pirmo divu Galileo satelītu palaišanu orbītā, pirmo reizi palaižot Soyuz no Eiropas kosmodroma – “Gajānas Kosmosa centra”, kas ir nozīmīgs, jauns solis Eiropas kosmosa pasākumos;

11.

ATGĀDINOT, ka kosmosa infrastruktūra, kas minēto iemeslu dēļ ir būtiska, ir jāaizsargā pret apdraudējumiem – gan dabiskiem, tostarp pret saules vētru iespējamo ietekmi, gan cilvēku darbības izraisītiem (piemēram, pret kosmosa atkritumiem);

12.

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (4), kurā ir ietverti priekšlikumi ES daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam (DFS);

13.

ATZĪSTOT, ka šīs Kosmosa padomes pamatnostādnes neietekmē lēmumus par nākamo DFS;

14.

ATGĀDINA, ka GMES un Galileo/EGNOS ir Eiropas Savienības vadošās programmas, par kurām ir atbildīga un kuras pārvalda Eiropas Komisija, un ka GMES ir veidota arī partnerībā ar EKA un tās dalībvalstīm, iesaistot arī citas attiecīgas Eiropas struktūras; ATKĀRTOTI APLIECINA, ka viena no ES prioritātēm ir vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošināt ilgtspējīgu GMES pakalpojumu un infrastruktūru izstrādi un ekspluatāciju; MUDINA Eiropas Komisiju laicīgi veikt vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu programmas nepārtrauktību un demonstrētu GMES lietotājiem un ieinteresētajām personām savu apņēmību īstenot GMES programmu;

15.

ATZĪST, ka GMES ir nozīmīga loma, nodrošinot neatkarīgu Eiropas piekļuvi būtiskai stratēģiskai informācijai, kas ir daudzu Līgumā iekļautu ES politikas jomu pamatā, piemēram, lauksaimniecības, vides, transporta, enerģētikas, veselības aizsardzības, civilās aizsardzības, humānās palīdzības un drošības pamatā; un tāpēc UZSVER, ka pēc 2013. gada jānodrošina infrastruktūras un pakalpojumu nepārtrauktība un pieejamība;

16.

ATZĪMĒ, ka klimata pārmaiņas izraisa nopietnas sekas gan sabiedrībai, gan ekonomikai, kā arī dabiskām un mākslīgi uzturētām ekosistēmām, ATZĪST, ka GMES ir būtisks Eiropas ieguldījums pasaules mēroga centienos izprast klimata pārmaiņas un šo pārmaiņu izraisīto seku pārraudzībā un mazināšanā, un UZSVER, ka GMES īpašā Klimata pārmaiņu dienesta īstenošanai būtu jāpapildina citi jau esoši dienesti un pasākumi un jāsadarbojas ar tiem, lai rastu atbildes uz šo problēmu;

17.

ATZINĪGI VĒRTĒ GMES programmā ar satelītu palīdzību iegūtās informācijas efektīvu nodrošināšanu krīžu pārvarēšanas operāciju atbalstam nesen notikušajās katastrofās, kas piemeklē visu pasauli; UZSKATA, ka GMES sinerģijā ar jau esošiem mehānismiem var būt nozīmīga loma kā uzlabotam Eiropas ārkārtas situāciju rīcības spēju pamatam; un AICINA Eiropas Komisiju turpināt uzlabot piekļuvi atbilstīgiem datiem un informācijai, ko krīžu situācijās sniedz valstu programmas;

18.

ATZINĪGI VĒRTĒ Eiropas Komisijas panāktos rezultātus, izstrādājot GMES drošības dienestu spējas pirmsoperāciju stadijā, un IESAKA Eiropas Komisijai ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām, piemēram, FRONTEX, Eiropas Savienības Satelītcentram (EUSC) un Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) pabeigt izstrādāt GMES drošības dienestu koncepciju un paātrināt pāreju uz pilnībā darboties spējīgiem GMES drošības dienestiem, atbalstot ES ārējās darbības, kā arī robežu un jūras pārraudzību saskaņā ar lietotāju pieprasījumu;

19.

AICINA Eiropas Komisiju ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ierosināt organizatorisku struktūru, ietverot pārvaldību, un plānotu operatīvo dienestu izveidi; it īpaši MUDINA Eiropas Komisiju, konsultējoties ar visām atbilstīgām ieinteresētajām personām, pabeigt tādas piemērotas GMES datu politikas izstrādi, kas būtu balstīta uz pilnīgu un brīvu piekļuvi informācijai, ko ieguvuši GMES dienesti, un datiem, kuri savākti, izmantojot GMES infrastruktūru, ievērojot attiecīgus starptautiskos nolīgumus, drošības ierobežojumus un licencēšanas nosacījumus, tostarp lietotāju licenču reģistrēšanu un atzīšanu, un ar kuras palīdzību maksimāli tiktu palielināta GMES izmantošana un kura balstītos uz līdzsvaru starp bezmaksas piekļuvi dažiem publiskajiem datiem un pakalpojumiem un vajadzību nostiprināt Zemes novērošanas pakalpojumu tirgu Eiropā un pastāvošo un topošo Eiropas datu un datu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu izaugsmi, kā arī GMES komponentu un informācijas drošības pārvaldību;

20.

UZSKATA, ka GMES nākotnei būtiski svarīgs ir jautājums par īpašumtiesībām uz GMES kosmosa infrastruktūru, un AICINA Eiropas Komisiju un EKA šā jautājuma izvērtēšanu pabeigt pēc iespējas ātrāk;

21.

ŅEM VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā satelītu radionavigācijas sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (5); un AICINA Eiropas Komisiju ar EĀDD atbalstu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un saistītajām lietotāju grupām izstrādāt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu publisku regulēto pakalpojumu un ar tiem saistīto sistēmu veiksmīgu izvēršanu, pilnībā ņemot vērā valsts infrastruktūru, jo tas uzlabos ES krīžu pārvarēšanas spējas;

22.

ATZĪST, ka satelītu komunikācijas piešķir būtiskas spējas, reaģējot uz ikvienu krīzi un ikvienā krīzes pārvarēšanas operācijā, un tās ir ļoti būtisks un nepietiekami pieejams līdzeklis, īpaši tādos gadījumos, ja infrastruktūra uz Zemes ir bojāta vai iznīcināta, un IEROSINA Eiropas Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm ar Eiropas Aizsardzības aģentūras atbalstu strādāt, lai krīžu atbildes rīcības un krīžu pārvarēšanas dalībniekiem nodrošinātu drošu un garantētu piekļuvi komerciālām un valsts satelītu komunikācijām;

23.

UZSVER, ka krīzes situāciju efektīvai pārvarēšanai ir jāmobilizē pienācīgi resursi, kā arī atbilstīga informācija, lai tos varētu optimāli izmantot, un tādēļ jāintegrē dažādi kosmosā un uz Zemes esoši instrumenti, lai palīdzētu koordinēt darbības, ko veic dažādi dalībnieki, kuri iesaistīti civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijās;

24.

Ņemot vērā minēto, AICINA Eiropas Komisiju, kuru atbalsta EĀDD, EKA un dalībvalstis vajadzības gadījumā ar EAA atbalstu

25.

ATZĪMĒ, ka kosmosa resursiem un saistītajai virszemes infrastruktūrai pastāv nopietni draudi, kurus cita starpā izraisa sadursmes iespējamība un kosmosa laikapstākļu ietekme; ATZĪST, ka ir svarīgi aizsargāt šādus kosmosa resursus un pakalpojumus, kas ir būtiski Eiropas ekonomikai un politikai; un ATZĪST, ka kā Eiropas līmeņa pasākums ir vajadzīgas efektīvas kosmosa situatīvās uzraudzības (SSA) spējas, tostarp lai uzlabotu Eiropas kosmosa resursu un turpmāk palaisto satelītu aizsardzību pret kosmiskajiem atkritumiem un citiem kosmosā esošiem priekšmetiem, kā arī pret kosmosa laikapstākļu iedarbību; tālab Eiropas Savienībai būtu cik vien iespējams plaši jāizmanto resursi, kompetences un prasmes, kuras jau ir pieejamas vai kuras tiek veidotas dalībvalstu, Eiropas un – attiecīgos gadījumos – starptautiskā līmenī;

26.

ATZĪST EKA SSA sagatavošanas programmas nozīmīgo ieguldījumu; atzīstot šādas sistēmas divējādā lietojuma dabu un ņemot vērā tās īpašo drošības dimensiju, AICINA Eiropas Komisiju sadarbībā ar Augsto pārstāvi un ciešā sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un dalībvalstīm, kuru īpašumā ir šādi resursi un spējas, un konsultējoties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, nākt klajā ar priekšlikumiem, lai šos resursus un spējas izmantotu pilnībā, un uz to pamata kā Eiropas līmeņa pasākumu izvērstu kosmosa situatīvās uzraudzības (SSA) spējas, un saistībā ar to noteikt pienācīgu pārvaldību un datu politiku, ar ko nodrošinātu kosmosa situatīvās uzraudzības datu augstu konfidencialitāti;

27.

ATZĪMĒ, ka nākotnē darbības spējām Eiropas mērogā SSA jomā būtu jāaptver trīs nozares: orbītā riņķojošu objektu novērošana un trajektorijas uzraudzība, kosmosa laikapstākļu un to iedarbības prognozēšana un novērošana, it īpaši saistībā ar kritisko infrastruktūru, kā arī Zemei tuvu objektu (ZTO) novērošana atbilstīgi SSA spēju definīcijai, pamatojoties uz civilu un militāru SSA lietotāju prasību apstiprinātu apkopojumu (6);

28.

ATZĪST, ka kosmosa resursu aizsardzībai būs nepieciešamas pastāvīgas pētniecības darbības tādās jomās kā kosmosa laikapstākļu iedarbība, ZTO un atkritumu trajektorijas noteikšana un prognozēšana, seku mazināšana un aizvākšana; un AICINA Eiropas Komisiju, EKA un dalībvalstis izvērtēt atbilstīgas darbības, lai attiecīgi risinātu minētos jautājumus;

29.

ATZĪST, ka visās kosmosa darbībās jāuzlabo drošība, drošums un ilgtspēja; šajā sakarībā ATKĀRTOTI PAUŽ, ka ir svarīgi turpināt daudzpusējas diskusijas par projektu starptautiskam rīcības kodeksam, kas būtu paredzēts darbību veikšanai kosmosā, cenšoties nodrošināt pēc iespējas lielāka valstu skaita pievienošanos kodeksam; turklāt UZSKATA, ka plašāka piekļuve piemērotai un uzticamai informācijai par darbībām kosmosā būtu uzticību veicinošs pasākums, kas nodrošinātu pamatu lielākai uzticībai saistībā ar kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem;

30.

UZSKATA, ka rūpnieciskajā politikā kosmosa jomā būtu jāņem vērā visu dalībvalstu kosmosa nozares specifika un to ieinteresētība investēt līdzekļus kosmosa jomas resursos, un tajā būtu jātiecas sasniegt šādus kopīgus mērķus – atbalstīt Eiropas spējas izstrādāt, projektēt, palaist, darbināt un ekspluatēt kosmosa sistēmas, stiprināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju pašmāju un eksporta tirgos un sekmēt konkurenci un līdzsvarotu attīstību, un Eiropas spēju iesaisti; UZSVER, ka jāizskata, vai var būt vajadzīgi atbilstīgi Eiropas un starptautiska mēroga pasākumi, lai garantētu kosmosa darbību, tostarp Eiropas komercijas nozares veiktu darbību ilgtspēju un ekonomisko attīstību;

31.

saistībā ar kosmosa darbību ilgtspēju ATGĀDINA (7) savu aicinājumu visiem Eiropas institucionālajiem dalībniekiem – lai ar pieejamiem nosacījumiem saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, apsvērt iespēju kā augstāko prioritāti izmantot Eiropā izstrādātas nesējraķetes un izskatīt jautājumus attiecībā uz to iespējamu dalību ar nesējraķetēm saistītās ekspluatācijas darbībās;

32.

ATGĀDINA politiskās diskusijas starp Eiropas un starptautiskiem partneriem trešās pētniecības konferences laikā un augsta līmeņa starptautiskas pētniecības platformas pirmajā sanāksmē, kas notika 2011. gada 10. novembrī Lukā (Itālijā), un tās paziņojumu, kurā atzīti ieguvumi, ko sniedz pastāvīgs un strukturēts augsta līmeņa politisks dialogs par turpmāku kosmosa izpēti, kurš var palīdzēt apzināt potenciālās starptautiskas sadarbības jomas; PAUŽ GANDARĪJUMU par Amerikas Savienoto Valstu priekšlikumu organizēt nākamo dialoga sanāksmi;

33.

ATZĪST potenciālu, kāds ir robotu un cilvēku īstenotai pētniecībai zemā Zemes orbītā un tālāk, kuru atbalstītu ar starptautisku augstas pakāpes politikas dialogu valdību līmenī, lai virzītu sabiedrības, intelekta un ekonomikas progresu un sniegtu ieguvumus iedzīvotājiem. Minētā starpā ir pasaules mēroga partnerību izveide, risinot kopīgas problēmas un īstenojot miermīlīgus mērķus; zinātnes attīstības veicināšana; nākotnes atklājumu sekmēšana; pasaules mēroga problēmu risināšana kosmosā un uz Zemes, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas; iedvesma sabiedrībai un jo īpaši jauniem cilvēkiem, veicot kolektīvus un individuālus centienus; un ekonomiskās ekspansijas un jaunu uzņēmējdarbības iespēju sekmēšana;

34.

AICINA Eiropas Komisiju, EKA un dalībvalstis turpināt apspriedes Eiropas līmenī un ar starptautiskiem partneriem, lai definētu stratēģiju laikam pēc 2020. gada, tostarp par Eiropas iesaistīšanos minētajā stratēģijā, gatavojoties nākamajai dialoga sanāksmei, kurā būtu jāņem vērā Eiropas mērķi, prioritātes un resursi.

23.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 377/5

1.

2011. gada 31. martā Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu (turpmāk tekstā “Priekšlikums”).

2.

Komisija nosūtīja priekšlikumu EDAU 2011. gada 31. martā. EDAU izprot šo ziņojumu kā lūgumu sniegt konsultāciju Kopienas iestādēm un struktūrām, kā tas paredzēts Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (turpmāk tekstā “Regula (EK) Nr. 45/2001”) 28. panta 2. punktā. Agrāk (3), pirms Priekšlikuma pieņemšanas Komisija deva EDAU iespēju sniegt neoficiālus komentārus. EDAU atzinīgi vērtē procesa atklātību, kas ir palīdzējusi uzlabot šo dokumentu no datu aizsardzības viedokļa pašā sākumposmā. Daži no šiem komentāriem Priekšlikumā ir ņemti vērā. EDAU atzinīgi vērtē atsauces uz šo apspriešanos iekļaušanu Priekšlikuma preambulā.

3.

Priekšlikumā atbildīga aizdošana ir definēta kā kreditoru un kredītu starpnieku rūpes, lai aizdotu tādas summas, kādas patērētāji var atļauties un kas atbilst viņu vajadzībām un apstākļiem. Saskaņā ar atbildīgas aizņemšanās koncepciju patērētājiem jāsniedz būtiska, pilnīga un precīza informācija par savu finansiālo situāciju, kā arī tiem tiek ieteikts pieņemt uz informāciju balstītus un ilgtspējīgus lēmumus.

4.

Priekšlikumā uzskaitīta virkne faktoru, kas nosaka lēmumu piešķirt konkrēto hipotekāro kredītu, aizņēmēja hipotekārā produkta izvēli un aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu. Tie ietver ekonomisko situāciju, informācijas asimetrijas un interešu konfliktus, nepilnības un pretrunas regulējumā, kā arī citus faktorus, piemēram, aizņēmēja izpratni un zināšanas par finanšu jautājumiem un hipotekārās kreditēšanas struktūrām. Priekšlikumā atsevišķu tirgus dalībnieku bezatbildīga rīcība nosaukta par finanšu krīzes cēloni, tāpēc bezatbildīgas aizdošanas un aizņemšanās problēmas ir jārisina ar likumdošanas iniciatīvas palīdzību, lai izvairītos no finanšu krīzes atkārtošanās.

5.

Tāpēc Priekšlikumā paredzētas piesardzības un uzraudzības prasības attiecībā uz aizdevējiem un tiesības aizņēmējiem, lai izveidotu skaidru tiesisko regulējumu, kam jāpasargā ES hipotēku tirgus no graujošās ietekmes, kāda pieredzēta finanšu krīzes laikā.

6.

Priekšlikumā paredzēts neliels skaits darbību, kam ir nozīmē ES datu aizsardzības režīma ietvaros. Tās ir saistītas galvenokārt ar kreditoru un kredītu starpnieku veikto ziņu iegūšanu no tā dēvētās “kredītu datu bāzes” ar mērķi novērtēt patērētāju kredītspēju un patērētāju veikto informācijas sniegšanu kreditoriem vai kredītu starpniekiem.

7.

EDAU ar gandarījumu atzīmē, ka pašreizējā Priekšlikuma redakcijā ir iekļautas svarīgas atsauces uz attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem. Taču viņš vēlētos norādīt uz dažu skaidrojumu nepieciešamību. No vienas puses, Priekšlikumā netiek paredzēti sīki noteikumi attiecībā uz datu aizsardzības principiem, ko garantē valstu normatīvo aktu, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK, piemērošana visām apstrādes darbībām. No otras puses, EDAU ierosina dažus uzlabojumus dokumentā ar mērķi paskaidrot to precīzāk un nolūkā izvairīties no situācijas, kad kritēriji, kas nosaka piekļuves kredītu datu bāzei tiesības, tiek atstāti deleģēto tiesību aktu ziņā.

8.

EDAU ar gandarījumu atzīmē, ka Priekšlikumā Direktīvas preambulas tekstā ir iekļauta atsauce uz Direktīvu 95/46/EK. 30. apsvērums paredz vispārīgu Direktīvas 95/46/EK piemērošanu datu apstrādes darbībām, kas veiktas saistībā ar patērētāju kredītspējas novērtēšanu.

9.

Taču, lai atspoguļotu to, ka jebkura datu apstrādes darbība jāveic saskaņā ar īstenošanas noteikumiem un ka piemērota atsauce ir dažādie valstu tiesību akti, ar kuriem šo direktīvu īsteno, Priekšlikumā varētu iekļaut šādu vispārīgu pantu: “Jebkura personas datu apstrāde, kas veikta saskaņā ar šo Direktīvu, tiek veikta atbilstīgi attiecīgajiem valstu normatīvajiem aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”. Iekļaujot šādu pantu, 15. panta 3. punktā un 16. panta 4. punktā norādītās atsauces uz Direktīvu varētu svītrot.

10.

Priekšlikuma 14. pantā paredzēts pienākums kreditoriem veikt pamatīgu patērētāju kredītspējas novērtējumu. Šim novērtējumam jābalstās uz noteiktiem kritērijiem, piemēram, patērētāja ienākumi, uzkrājumi, parādi un citas finanšu saistības. Šim pienākumam varētu būt būtiska ietekme uz personu, ka vēlas saņemt kredītu, privāto dzīvi, jo informācijas, kurai kreditors varētu piekļūt, veids un apjoms ir potenciāli ļoti plašs. Tāpēc EDAU atzinīgi vērtē precizējumu dokumentā attiecībā uz kreditora informācijas iegūšanas ierobežojumu līdz “vajadzīgajai” informācijai, ko kreditors ieguvis. Pantā vispārīgi noteikts, ka šo informāciju var iegūt tikai no “piemērotiem iekšējiem vai ārējiem avotiem”. EDAU atzinīgi vērtē skaidro atsauci uz nepieciešamības un samērīguma principiem, kas paredzēti Direktīvas 95/46/EK 6. pantā, bet tomēr ierosina pēc iespējas precīzāk noteikt, kuri ir tie avoti, no kuriem var iegūt informāciju.

11.

Datubāze pirmoreiz minēta 27. apsvērumā, kur tās noderīgums uzsvērts kredītspējas novērtēšanas kontekstā un kredītlīguma spēkā esības laikā. Apsvērumā arī noteikts, ka saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK patērētāji ir jāinformē par kredītu datubāzes izmantošanu un viņiem ir jābūt tiesībām piekļūt datiem datubāzē, labot, bloķēt vai dzēst tos. 14. pantā paredzēti īpaši kreditora pienākumi saistībā ar iespējamu kredīta pieprasījuma noraidīšanu, jo īpaši, ja tas saistīts ar “kredītu datubāzē” iegūto ziņu izmantošanu.

12.

Vispārīgāki noteikumi, kas nosaka “Piekļuves datubāzei” kritērijus, ir iekļauti 16. pantā. 16 .pants ir formulēts ļoti plaši (“Katra dalībvalsts visiem kreditoriem nodrošina nediskriminējošu piekļuves iespēju tām datubāzēm, kas attiecīgajā dalībvalstī tiek izmantotas, patērētāju kredītspējas novērtēšanai (..) un patērētāju kredītsaistību izpildes uzraudzībai (..)”). Dokumentā nav precīzi noteikts, vai datubāzēm jābūt īpaši izveidotām šādu kredītspējas pārbaužu veikšanai, kurš ir atbildīgs par datubāzi, kāda veida informācija var atrasties datubāzē, ko ietver patērētāja saistību izpildes “uzraudzība”, utt. EDAU saprot, ka kredītu datubāzēm ir atšķirīgas struktūras un tās izveidotas atšķirīga tiesiskā regulējuma ietvaros dažādās dalībvalstīs, un ka pilnīga norādīto kritēriju harmonizēšana neiekļautos šīs Direktīvas aptvērumā. Tomēr Priekšlikuma mērķis būtu ieviest harmonizētus piekļuves datubāzei nosacījumus, lai, piemēram, kreditors Beļģijā varētu piekļūt patērētāja kredītvēsturei Itālijā (kaut arī Beļģijas un Itālijas datubāzes var būt atšķirīgas) uz tādiem pat nosacījumiem kā Itālijas kreditori, ja patērētājs lūdz hipotekāro aizdevumu Beļģijā. Precizēti harmonizētās piekļuves kritēriji sīkāk jānosaka Komisijas deleģētajos aktos (skatīt 16. panta 2. punktu). EDAU atzīmē arī atsauci uz Direktīvu 95/46/EK 16. panta 4. punktā (4).

13.

EDAU jau izteicis viedokli, ka pasākumi, kam ir būtiska ietekme uz pilsoņu privāto dzīvi, nebūtu jāapskata deleģētajos tiesību aktos. Protams, šādos tiesību aktos var izstrādāt sīkākas detaļas. Galvenajai ietekmei uz pilsoņiem tomēr jābūt skaidrai, un par to jāvienojas tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas kārtību. No datu aizsardzības viedokļa EDAU īpašas bažas rada acīmredzamā pretruna starp vispārināto iespēju izmantot datubāzes informāciju, ko veiks (pagaidām nenosakāms skaits) kredītu izsniedzēju, saskaņā ar 16. pantu un “vieglo” pienākumu, kas iekļauts tikai 27. apsvērumā, proti, ka “patērētāji (..) būtu jāinformē par datubāzes informācijas izmantošanu” un “[patērētājiem] būtu jābūt piekļuvei informācijai (..), lai labotu, dzēstu vai bloķētu viņu personas datus (..)”. EDAU uzskata, ka konkrētā iespēja izmantot datu subjekta tiesības saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK ir saistīta ar iespēju identificēt personas datu, kas atrodas kredītu datubāzē, iespējamos saņēmējus. Līdz ar to, atsauci uz Direktīvā 95/46/EK ietvertajām tiesībām varētu neitralizēt neiespējamība datu subjektam skaidri un ar prioritātes tiesībām identificēt fiziskas un juridiskas personas, kas var piekļūt datubāzei.

14.

Tāpēc EDAU ierosina dažas izmaiņas Direktīvas tekstā nolūkā likvidēt šeit norādītos trūkumus. Uz jebkādu (5) piekļuvi datu bāzei būtu jāattiecina šādi nosacījumi, kurus vajadzētu iekļaut 16. panta tekstā: i) kritēriju, saskaņā ar kuriem kreditori vai kredītu starpnieki var piekļūt datu bāzei, noteikšana, un jo īpaši skaidri noteikts, vai patērētāja datiem var piekļūt tikai kreditori vai kredītu starpnieki, kas noslēdz līgumu ar patērētāju vai kuriem patērētājs lūdz veikt darbības, lai izveidotu līgumiskas attiecības ar viņu (6); ii) pienākums iepriekš paziņot patērētājam, ka attiecīgais kreditors vai kredītu starpnieks plāno piekļūt viņa personas datiem datubāzē; iii) pienākums savlaicīgi darīt zināmas patērētājam viņa tiesības piekļūt datubāzē esošajiem datiem, labot, bloķēt vai dzēst tos saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK principiem.

15.

Iekļaujot tekstā šādus vispārīgus kritērijus un pienākumus, 14. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 29. apsvēruma specifisko noteikumu attiecībā uz pienākumu paziņot patērētājam par piekļuvi datubāzei kredīta pieprasījuma noraidīšanas gadījumā no teksta varētu svītrot.

16.

EDAU atzinīgi vērtē Priekšlikumā iekļauto konkrēto atsauci uz Direktīvu 95/46/EK. Taču viņš ierosina dažas nelielas izmaiņas tekstā, lai paskaidrotu datu aizsardzības principa piemērošanu attiecībā uz Priekšlikumā iekļautajām apstrādes procedūrām. Konkrēti:

23.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 377/8

23.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 377/13

23.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 377/17

Council of the European Union

(Attn: CP 931 designations)

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

23.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 377/19