(1)

Ar 2016. gada 26. oktobra vēstuli (2) uzņēmums “Síminn hf.” (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību par iespējamu valsts atbalstu, ko uzņēmums “Orkuveita Reykjavíkur” (“OR”) piešķīris savam meitasuzņēmumam “Gagnaveita Reykjavíkur” (“GR”) (3).

(2)

Ar Lēmumu Nr. 86/19/COL (“lēmums par procedūras sākšanu”) (4) EBTA Uzraudzības iestāde sāka oficiālās izmeklēšanas procedūru. Procedūra pirms lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas ir aprakstīta šā lēmuma 2. iedaļā.

(3)

EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka oficiālas izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šādiem četriem pasākumiem (kopā saukti “pasākumi”) (5):

1. pasākums: tirgus procentu nemaksāšana uzņēmumam “OR” par priekšrocību, ko “GR” saņēma, pateicoties procentu maksājumu pagaidu apturēšanai;

2. pasākums: netieši līdzekļi, ko “OR” sniedza uzņēmumam “GR” par optisko šķiedru kabeļu tīkla izvietošanu Olfusas (Ölfus) pašvaldībā;

3. pasākums: īstermiņa aizdevumi, ko “OR” sniedza uzņēmumam “GR”;

4. pasākums: nosacījuma iekļaušana “GR” aizdevuma līgumos ar privātiem aizdevējiem par “OR” pastāvīgu akciju kontrolpaketi uzņēmumā “GR”.

(4)

Lēmumā par procedūras sākšanu EBTA Uzraudzības iestāde sākotnēji uzskatīja, ka pasākumi veido valsts atbalstu, un pauda šaubas par pasākumu saderību ar EEZ līguma darbību. Pasākumi ir plašāk skaidroti 2.4. iedaļā.

(5)

Lēmuma par procedūras sākšanu 113. punktā EBTA Uzraudzības iestāde aicināja Islandes iestādes līdz 2020. gada 6. janvārim iesniegt savas piezīmes. EBTA Uzraudzības iestāde arī publicēja jēgpilnu kopsavilkumu un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā pēc minētās publicēšanas (6).

(6)

Ar 2020. gada 5. marta vēstuli (7) Islandes iestādes iesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu, kas noformēts 2020. gada 4. marta vēstules veidā kopā ar uzņēmumu “GR” un “OR” sniegtajiem pielikumiem (8). Neviena cita ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes EBTA Uzraudzības iestādei.

(7)

Ar 2021. gada 4. novembra vēstuli EBTA Uzraudzības iestāde nosūtīja Islandes iestādēm oficiālu informācijas pieprasījumu (9). Ar 2023. gada 14. janvāra vēstuli (10) Islandes iestādes nosūtīja atbildi uz šo pieprasījumu un papildu informāciju iesniedza 2022. gada 21. janvāra vēstulē (11).

(8)

Ar 2023. gada 14. marta vēstuli EBTA Uzraudzības iestāde pieprasīja Islandes iestādēm papildu informāciju (12). Islandes iestādes nosūtīja atbildi uz šo pieprasījumu 2023. gada 25. aprīļa vēstulē (13). Ar 2023. gada 9. jūnija vēstuli Islandes iestādes iesniedza papildu precizējumus (14).

(9)

“GR” ir 2007. gadā dibināts telesakaru uzņēmums, kas pilnībā pieder uzņēmumam “OR” (15). “OR” ir publisks uzņēmums, kas dibināts saskaņā ar Likumu Nr. 139/2001 (16) un kas pieder Reikjavikas, Agranesas (Akranes) un Borgarbigdas (Borgarbyggð) pašvaldībām (17). Uzņēmums “GR” tika dibināts kā neatkarīga juridiska persona ar mērķi izpildīt Islandes Pasta un telesakaru pārvaldes (“PTA”) (18) prasības par “OR” konkurētspējīgo un konkurētnespējīgo darbību nošķiršanu (19).

(10)

“OR” ar dažādu meitasuzņēmumu starpniecību darbojas tādās jomās kā elektroenerģija, ģeotermālā ūdens izmantošana apkurei, aukstā ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumi (20). Tā meitasuzņēmums “GR” (21) nodrošina telesakaru un datu pārraides tīklu Islandē. Tas nodrošina vairumtirdzniecības piekļuvi savam optisko šķiedru tīklam mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā dažādus fiksētos platjoslas un datu pārraides pakalpojumus.

(11)

Sūdzības iesniedzējs ir uzņēmums, kas nodrošina telesakaru risinājumus Islandē. Tas ietver mobilos un fiksētos platjoslas pakalpojumus privātiem un korporatīviem klientiem. Brīdī, kad sūdzība tika iesniegta EBTA Uzraudzības iestādei, sūdzības iesniedzējs bija mātesuzņēmums uzņēmumam “Míla” (22) – tas ir uzņēmums, kuram pieder telesakaru tīkls ar pārklājumu visā valstī un kurš to pārvalda.

(12)

Līdz 2021. gada 1. jūlijamPTA kompetence telesakaru jomā bija noteikta (23) Likumā Nr. 69/2003 par pasta un telesakaru pārvaldību, ar ko ievieš ES elektronisko sakaru tiesisko regulējumu (24). PTA cita starpā nodrošina, ka atbilstīgi Elektronisko sakaru likuma Nr. 81/2003 (“ECA”) (25) 36. pantam ar ieņēmumiem no nekonkurētspējīgām nozarēm netiek subsidētas darbības konkurētspējīgajā telesakaru nozarē.

(13)

ECA 36. panta izpildes panākšanas pienākumu ietvaros PTA ir uzticēts rūpīgi pārbaudīt “OR” ieguldījumus telesakaru tirgū un darījumu attiecības starp “GR” un “OR”. Šādas izmeklēšanas procedūras var sākt pēc pašas PTA iniciatīvas vai balstoties uz ieinteresēto personu sūdzībām. Uzņēmumam “GR” ir arī pienākums paziņot PTA par konkrētiem pasākumiem, piem., pamatkapitāla palielināšanu (26), lai saņemtu iepriekšēju apstiprinājumu, un ieinteresētās personas var būt puses šādās lietās, ja šīs personas pierāda, ka tām ir likumīgas intereses lietas iznākumā (27).

(14)

“OR” un “GR”2007. gada 8. martā parakstīja pamatlīgumu (“pamatlīgums”) (28). Pamatlīgums ietver vairākus papildinājumus, tai skaitā 4. papildinājumu “Ārvalstu valūtā noformēts aizdevuma līgums” (Loan Agreement designated in Foreign Currency) (“papildinājums”), kas reglamentēja aizdevumu, ko “OR” sniedza uzņēmumam “GR” (29). EBTA Uzraudzības iestāde minētos dokumentus sauc par pamatlīgumu un papildinājumu.

(15)

Saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu “GR” bija jāatmaksā aizdevums uzņēmumam “OR” divpadsmit gadu atmaksas periodā ar 24 maksājumu datumiem, kas ik gadu bija 1. maijs un 1. novembris. Pirmajos 14 maksājumu datumos jāmaksā tikai procenti. Pirmais procentu maksājuma datums bija 2007. gada 1. novembris. Pamatsummas atmaksa jāsāk tikai no 2014. gada 1. novembra un pēc tam katru gadu maksājumi jāveic 1. maijā un 1. novembrī. Gan procentu likmes, gan pamatsummas nomaksas pēdējā maksājuma datums bija paredzēts 2019. gada 1. maijā.

(16)

PTA savā 2008. gada 30. decembra Lēmumā Nr. 32/2008 (30) secināja, ka pamatlīgumā un papildinājumā norādītais aizdevuma termiņš jāsaīsina no 12 uz 5 gadiem. Procentu maksājumu datumiem jālīdzinās tiem, kas saskaņoti sākotnēji parakstītajā papildinājumā, un pamatsummas pilnīgai atmaksai būtu jānotiek 2012. gada 1. maijā.

(17)

2009. gada 1. oktobrī“GR” un “OR” parakstīja pielikumu, ar kuru tika mainīts pamatlīguma un papildinājuma darbības ilgums no 12 gadiem uz 5 gadiem. Tas atbilda PTA Lēmumam Nr. 32/2008. Pielikumā par galīgo maksājuma datumu bija noteikts 2012. gada maijs un norādīts, ka aizņēmējam būtu pilnībā jāatmaksā parāds, kā arī uzkrātie procenti līdz 2012. gada 1. maijam.

(18)

2009. gada 25. novembrī“GR” kā aizņēmējs noslēdza aizdevuma līgumu kredītlīnijas veidā (“kredītlīnijas līgums”) (31) ar uzņēmumu “NBI Ltd.” (agrāk “Landsbankinn”) kā aizdevēju. Kredītlīnijas līgums tika noslēgts par summu 1 400 miljonu ISK apmērā, un tā beigu datums bija 2011. gada 15. jūlijs (32).

(19)

Kredītlīnijas līguma 12. panta k) punktā ietvertā klauzula aizliedza aizņēmējam atmaksāt aizdevuma daļas un/vai procentus šā līguma darbības laikā. Tas nozīmēja, ka pamatlīgumā un papildinājumā paredzētās procentu likmes saskaņā ar kredītlīnijas līguma noteikumiem nevarēja apmaksāt, kamēr kredītlīnijas līgums vēl bija spēkā.

(20)

Tādēļ “GR” maksājumi uzņēmumam “OR” saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu tika apturēti kredītlīnijas līguma darbības laikā, konkrētāk, līdz 2011. gada 15. jūlijam. Pēc šā datuma ierobežojumi vairs netiktu piemēroti, jo kredītlīnijas līgums vairs nebija spēkā.

(21)

Lai veiktu izmaiņas, bija nepieciešama piekrišana no “OR”, kas ir aizdevējs uzņēmumam “GR” saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu.

(22)

Procentu maksājumu apturēšana saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu nozīmēja izmaiņas sākotnējā līgumā starp “OR” un “GR”. Tāpēc šādām izmaiņām bija nepieciešama “OR” kā aizdevēja piekrišana atbilstīgi minētajam līgumam. 2009. gada 14. oktobrī“GR” nosūtīja vēstuli uzņēmumam “OR” (33), pieprasot apstiprināt procentu maksājumu apturēšanu saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu (34). Šajā vēstulē ir arī norādīts, ka kredītlīnijas līguma darbības beigu datums ir 2011. gada 15. jūlijs.

(23)

2009. gada 16. oktobrī“OR” Direktoru padome piekrita kredītlīnijas līguma noteikumiem (35). 2009. gada 19. oktobrī uzņēmums “OR” nosūtīja vēstuli (36) uzņēmumam “GR”, paziņojot par procentu maksājumu apturēšanas apstiprinājumu. Praksē tas nozīmēja, ka uzņēmums “OR” bija piekritis apturēt 2009. gada 1. novembra, 2010. gada 1. maija, 2010. gada 1. novembra un 2011. gada 1. maija procentu maksājumus saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu.

(24)

Apturēto procentu maksājumu datumi un apmēri bija šādi: 2009. gada 1. novembris – 81 240 732 ISK; 2010. gada 1. maijs – 61 415 704 ISK; 2010. gada 1. novembris – 55 994 167 ISK; 2011. gada 1. maijs – 62 994 280 ISK.

(25)

2010. gada 7. septembra Lēmumā Nr. 25/2010 (37) PTA secināja, ka ar kredītlīnijas līguma 12. panta k) punktu tiek pārkāpts ECA 36. pants un PTA iepriekšējais 2006. gada 13. novembra Lēmums Nr. 10/2006 un 2008. gada 30. decembra Lēmums Nr. 32/2008. Ar Lēmumu Nr. 25/2010 PTA noteica, ka “GR” jāveic procentu maksājumi uzņēmumam “OR” saskaņā ar pamatlīgumu un papildinājumu.

(26)

PTA Lēmuma Nr. 25/2010 pieņemšanas brīdī “GR” jau bija izpildījis ar minēto lēmumu uzliktos pienākumus, jo uzņēmums “GR” jau bija veicis uzņēmumam “OR” divus attiecīgos procentu maksājumus. Konkrētāk, 2009. gada 1. novembra procentu maksājums tika veikts 2009. gada 16. decembrī (44 dienas pēc maksājuma apturēšanas), bet 2010. gada 3. maijā veicamais procentu maksājums tika veikts 2010. gada 30. augustā (120 dienas pēc maksājuma apturēšanas) (38). Kā paskaidroja Islandes iestādes, “GR” veica šos procentu maksājumus pirms PTA Lēmuma Nr. 25/2010 pieņemšanas, pamatojoties uz uzņēmuma saraksti ar PTA par ECA 36. panta piemērošanu (39).

(27)

Pārējie divi procentu maksājumi ar termiņiem 2010. gada 1. novembrī un 2011. gada 1. maijā netika apturēti, jo PTA lēmums tika pieņemts pirms šo procentu maksājumu datuma.

(28)

PTA nevienā no saviem lēmumiem nav uzdevusi “GR” aprēķināt un maksāt procentus, kas bija uzkrāti attiecīgo procentu maksājumu apturēšanas periodā, kā arī uzņēmums “GR” nav to darījis praksē.

(29)

Lēmuma par procedūras sākšanu 97. punktā EBTA Uzraudzības iestāde pauda sākotnējo uzskatu, ka uzņēmums “GR” ir ieguvis priekšrocības EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, nemaksājot tirgus procentus par priekšrocību, ko tas saņēma, pateicoties procentu maksājumu pagaidu apturēšanai.

(30)

Uzņēmums “OR” un Olfusas pašvaldība 2006. gada 28. aprīlī parakstīja līgumu (“ORF līgums”) (40), ar ko izveido Olfusas Veģetācijas atjaunošanas fondu (Ölfus Revegetation Fund, “ORF”).

(31)

Saskaņā ar ORF līgumu “OR” apņēmās veikt ikgadējas iemaksas ORF 12,5 miljonu ISK apmērā sešus gadus. ORF mērķis, kā noteikts ORF līgumā, bija atjaunot veģetāciju pašvaldībā, kurā traucējumus rada elektrostacijas, kā arī uzlabot zemi pašvaldībā kopumā. ORF līgumā “OR” arī apņēmās atbalstīt Olfusas optisko šķiedru tīkla izveidi.

(32)

2007. gada 25. oktobrī Olfusa apstiprināja ORF kā fonda ar atsevišķu vadību izveidi, lēmumā par apstiprināšanu norādot, ka Olfusa ir vienīgais ORF īpašnieks. Veģetācijas atjaunošanas fondam bija Direktoru padome trīs direktoru sastāvā. Divus no tiem izvirzīja Olfusa un vienu – “OR”. ORF Direktoru padomes lēmumi tika pieņemti saskaņā ar balsu vairākuma noteikumu, kas ir arī vispārējais balsošanas princips saskaņā ar Islandes tiesību aktiem (41).

(33)

Uzņēmums “OR” un Olfusa 2014. gada 31. janvārī parakstīja vienošanos par projektu pabeigšanu atbilstīgi ORF līgumam. Saskaņā ar līgumu “OR” atteicās no visām tiesībām, administrēšanas pienākumiem un atbildības par ORF, piešķirot tos Olfusai (42).

(34)

2014. gada 31. janvārī“GR” un Olfusa noslēdza līgumu par optisko šķiedru platjoslas tīkla izvēršanu un tā darbību Olfusā (“2014. gada līgums par optisko šķiedru platjoslas tīklu”). Saskaņā ar līguma 8. pantu Olfusai bija jāmaksā par platjoslas tīkla būvniecību, darbību, administrēšanu un pakalpojumu sniegšanu. Jo īpaši Olfusai bija jāmaksā uzņēmumam “GR” summa 80 miljonu ISK apmērā trīs daļās no 2014. gada 1. jūnija līdz 1. augustam (43). Pārējās tīkla būvniecības un ekspluatācijas izmaksas un izdevumi bija jāsedz uzņēmumam “GR”.

(35)

2014. gada 5. februāra paziņojumā presei Olfusa paziņoja par ORF darbības izbeigšanu un fonda līdzekļu pārvirzīšanu (44).

(36)

2014. gada 23. maijā Olfusa pieņēma rezolūciju par ORF darbības izbeigšanu. Saskaņā ar rezolūciju Olfusai bija beznosacījuma tiesības piešķirt kapitālu no bijušajiem ORF līdzekļiem citiem pašvaldības projektiem (45).

(37)

PTA2015. gada 2. jūnijā pieņēma Lēmumu Nr. 11/2015 (46), kurā tika izvērtēts, vai bijušie ORF līdzekļi, kas sākotnēji nāca no uzņēmuma “OR”, tika piešķirti uzņēmumam “GR”, balstoties uz līgumu starp Olfusu un “GR”. Tāpat arī PTA izvērtēja, vai Olfusa ir nodevusi platjoslas tīkla īpašumtiesības uzņēmumam “GR” pretrunā ECA 36. pantam.

(38)

PTA lēma, ka uzņēmumam “GR” jāatmaksā Olfusai maksājumi, kas veikti saskaņā ar 2014. gada līgumu par optisko šķiedru platjoslas tīklu. PTA ierosināja vai nu atmaksu skaidrā naudā, vai arī piešķirt Olfusai īpašumtiesību daļu platjoslas tīklā. Pēdējā no minētajiem gadījumiem īpašumtiesību daļas vērtībai būtu jāatbilst Olfusas veiktajam kapitāla ieguldījumam saskaņā ar līgumu, kurā prasītā peļņas norma atbilstu tirgus apstākļiem (47).

(39)

2015. gada 3. decembrī pēc informācijas apmaiņas ar PTA par Lēmuma Nr. 11/2015 ievērošanu uzņēmums “GR” iesniedza PTA līguma projektu par platjoslas tīkla īpašumtiesībām, darbību un nomu. Pēc vairākām papildu apmaiņām starp PTA un “GR” (48) PTA 2016. gada 26. maija vēstulē (49) secināja, ka līguma projekts atbilst ECA 36. pantam. PTA arī uzskatīja, ka attiecīgos līdzekļus uzņēmumam “GR” piešķīra Olfusa, nevis “OR” (50).

(40)

2016. gada 25. novembrī Olfusa un uzņēmums “GR” parakstīja līgumu par platjoslas tīklu īpašumtiesībām, darbību un nomu (51). Līguma saturs atbilst PTA novērtētā projekta saturam. Minētā līguma 2. pantā ir paredzēta kapitāla ieguldījuma atlīdzināšana tīkla īpašumtiesību daļas veidā, pamatojoties uz Olfusas sniegto ieguldījuma daļu tīkla izvēršanai (52).

(41)

Lēmumā par procedūras sākšanu EBTA Uzraudzības iestāde pauda sākotnējo uzskatu, ka uzņēmums “GR” ir ieguvis priekšrocības, netieši iegūstot līdzekļus no uzņēmuma “OR” par optisko šķiedru kabeļu tīkla izvietošanu Olfusā. Attiecīgie līdzekļi ir 2.4.2. iedaļā aprakstītie līdzekļi.

(42)

Ar vēstulēm, kas datētas ar 2015. gada 20. aprīli (53) un 2015. gada 7. jūliju (54), uzņēmums “GR” jautāja un PTA apstiprināja, ka “GR” dalība “OR” pārvaldītajā līdzekļu kopfondā atbilst ECA 36. pantam.

(43)

2016. gada 1. decembrī uzņēmumi “GR” un “OR” parakstīja nolīgumu, kas ļauj “GR” piekļūt līdzekļu kopfondam (55).

(44)

2019. gada 20. martāPTA Lēmumā Nr. 3/2019 (56) secināja, ka īstermiņa aizdevumu izsniegšana uzņēmumam “GR” no “OR” līdzekļu kopfonda neatbilst ECA 36. pantam. PTA uzskatīja, ka, neatspoguļojot tirgus apstākļus, līdzekļu kopfonda aizdevums bija uzskatāms par PTA2006. gada 13. novembra Lēmuma Nr. 10/2006 (57) un līdz ar to ECA 36. panta pārkāpumu.

(45)

Lēmumā par procedūras sākšanu EBTA Uzraudzības iestāde pauda sākotnējo uzskatu, ka uzņēmums “GR” ir ieguvis priekšrocības, saņemot īstermiņa aizdevumus no uzņēmuma “OR”, kas sniegti, izmantojot līdzekļu kopfondu.

(46)

4. pasākums attiecas uz uzņēmumam “GR” sniegto “OR” aizdevumu aizstāšanu ar aizdevumiem no privātiem aizdevējiem. Attiecīgie privāto aizdevēju sniegtie aizdevumi ietvēra nosacījumu, saskaņā ar kuru “OR” īpašumtiesību samazinājums uzņēmumā “GR” zem 50 % deva aizdevējam tiesības pieprasīt atmaksu, lauzt aizdevuma līgumu vai paziņot, ka aizdevums jāatmaksā (“kontroles maiņas klauzula”). Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju privātā aizdevēja piemērotās procentu likmes šīs klauzulas dēļ pastāvīgi tika noteiktas zemākas par tirgus līmeni.

(47)

Savā Lēmumā Nr. 3/2019 PTA pauda uzskatu, ka ar šo klauzulu privātie aizdevēji piesaistīja “OR” īpašumtiesības aizdevuma līgumiem, lai līdz minimumam samazinātu saistību nepildīšanas iespējamību (58). Attiecīgi PTA uzskatīja, ka klauzula varētu nodrošināt izdevīgākus aizdevuma nosacījumus (59).

(48)

Galu galā PTA lēma, ka “GR” aizdevuma līgumos ar privātajiem aizdevējiem nedrīkst būt iekļauta kontroles maiņas klauzula. Lēmuma par procedūras sākšanu 97. punktā EBTA Uzraudzības iestāde provizoriski uzskatīja, ka uzņēmums “GR” varētu būt ieguvis priekšrocības, iekļaujot kontroles maiņas klauzulu darījumos ar privātajiem aizdevējiem.

(49)

Islandes iestādes savās piezīmēs norāda, ka faktiski tika apturēti tikai divi procentu maksājumi, kuru termiņš bija 2009. gada 2. novembris un 2010. gada 3. maijs. Šie procentu maksājumi beidzot tika veikti attiecīgi 44 un 120 dienas pēc maksājuma termiņa. Kopš tā laika neviens maksājums no “OR” nav apturēts, kā arī nav konstatēta maksājuma novirze no aizdevuma līgumu noteikumiem un nosacījumiem.

(50)

Attiecīgais pasākums ir saistīts ar tirgus procentu nemaksāšanu par priekšrocību, ko “OR” saņēma, pateicoties procentu maksājumu pagaidu apturēšanai. Islandes iestādes atzīst, ka tas atbrīvo aizņēmēju no ekonomiskā sloga, kā arī atbrīvo kapitālu, kas citādi tiktu izmantots maksājumiem un būtībā varētu veidot priekšrocību.

(51)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegtajiem aprēķiniem par diviem procentu maksājumiem, kas tika faktiski apturēti līdz maksājuma datumam, tie procentu maksājumi, kuri aprēķināti, balstoties uz EBTA Uzraudzības iestādes Pamatnostādnēs par atsauces un diskonta likmēm (60) paredzēto procentu likmi, ir 13 212 965 ISK / 94 588 EUR. Islandes iestādes uzskatīja, ka šī summa atbilst de minimis atbalstam (61). Islandes iestādes ir arī apstiprinājušas, ka saņēmējam netika piešķirts cits de minimis atbalsts.

(52)

Islandes iestādes arī apgalvo, ka 3. protokola II daļas 15. pantā noteiktais 10 gadu noilguma periods tika pārsniegts. Tā kā apturētie procentu maksājumi tika samaksāti 2009. gada 16. decembrī un 2010. gada 30. augustā, Islandes iestādes uzskata, ka noilguma periods attiecībā uz 4. pasākumu ir beidzies. Saskaņā ar šo iestāžu viedokli saziņu ar EBTA Uzraudzības iestādi pēc sūdzības iesniedzēja 2016. gada 26. oktobra vēstules saņemšanas nevar uzskatīt par EBTA Uzraudzības iestādes veiktu darbību, kas pārtrauc noilguma periodu.

(53)

Islandes iestādes savās piezīmēs apgalvo, ka pasākums nav attiecināms uz “OR”. Uzņēmumam “OR” nebija tiešas vai netiešas (piem., ar ORF Direktoru padomes starpniecību) lomas ORF darbības izbeigšanā un iznīcināšanā. Olfusa, nevis “OR”, pieņēma lēmumu par 80 miljonu ISK maksājumu uzņēmumam “GR”.

(54)

Islandes iestādes uzskata, ka EBTA Uzraudzības iestāde kļūdījās, paziņojot, ka “uzņēmumam “OR” kopā ar pašvaldības pārstāvjiem bija kopīga kontrole pār ORF” (62), jo ORF Direktoru padomes lēmums tika pieņemts ar balsu vairākumu bez “OR” pārstāvja, kuram ir veto tiesības. EBTA Uzraudzības iestāde arī kļūdījās, paziņojot, ka “2014. gadā ORF nolēma izmantot tās līdzekļus, lai finansētu “GR” optisko šķiedru tīkla izvēršanu” (63). Olfusas pašvaldība kā vienīgā ORF īpašniece bija pieņēmusi lēmumu izbeigt minētās struktūras darbību un izmantot tās līdzekļus. Islandes iestādes atzīmē, ka arī PTA uzskatīja, ka līdzekļus iemaksāja pašvaldība (64).

(55)

Turklāt Islandes iestādes uzskata, ka jebkurā gadījumā attiecīgais pasākums tika atlīdzināts un tāpēc valsts atbalsts jau ir atgūts. Atmaksa tika veikta saskaņā ar PTA Lēmumu Nr. 11/2015, un uzņēmums “GR” to veica pilnā apmērā Olfusas pašvaldībai. Tā ietver gan katra maksājuma pamatsummu, gan peļņas normu tirgus apstākļos. Islandes iestādes norāda, ka tas atspoguļojas tīkla īpašumtiesību procentuālajā daļā, kas Olfusas pašvaldības gadījumā ir 78 %.

(56)

Ja EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka pasākums netika pilnībā kompensēts, Islandes iestādes apgalvo, ka tas ir saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar tā 59. panta 2. punktu vai 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Islandes iestādes saistībā ar abiem šiem pantiem norāda, ka Olfusas lauku apvidos pastāvēja tirgus nepilnības, jo neviena puse nebija paudusi plānus vai vēlmi trīs gadu laikā šajā apgabalā patstāvīgi izvietot platjoslas tīklu un nodrošināt tā darbību.

(57)

Islandes iestādes savās piezīmēs norāda, ka PTA nav ņēmusi vērā kumulatīvos valsts atbalsta nosacījumus, kas izklāstīti EEZ līguma 61. panta 1. punktā. Lai gan PTA koncentrējās uz formālām prasībām attiecībā uz aizdevuma līgumiem starp saistītām struktūrām, piem., “OR” un “GR”, tā nenovērtēja, vai aizdevums piešķīra uzņēmumam “GR” tādu priekšrocību, kas nav pieejama tirgū.

(58)

Islandes iestādes apgalvo, ka, nosakot līdzekļu kopfonda aizdevuma nosacījumus, uzņēmumi “OR” un “GR” saskaņoja procentu likmes un maksājumu noteikumus ar tirgu atbilstīgi PTA2015. gada 7. jūlija vēstulei.

(59)

Precīzāk, uzņēmumi “OR” un “GR” balstīja procentu likmes līdzekļu kopfonda aizdevumiem uz [..], “GR” apkalpojošās komercbankas, noteikumiem. 2016. gada decembrī [..] noteica procentu likmi līdzīgiem aizdevumiem [..] apmērā (65), kas atbilst [..] procentu likmēm (66)“GR” aizdevumam no līdzekļu kopfonda. Turklāt 2016. gada decembrī [..] izteica uzņēmumam “GR” piedāvājumu (67) par aizdevumu finansēšanu ar [..], kā rezultātā 2016. gada 28. decembrī tika noslēgts faktisks aizdevuma līgums (68).

(60)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju aizdevuma nosacījumi un procentu likmes tādējādi bija saskaņā ar tirgus nosacījumiem un “GR” piekļuve līdzekļu kopfondam un tā izmantošana uzņēmumam nepiešķīra priekšrocības.

(61)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju kontroles maiņas klauzula ir standarta līguma klauzula aizdevuma līgumos un tā netika īpaši izstrādāta, ņemot vērā “OR” un “GR”. Islandes iestādes iesniedza arī juridisku atzinumu, uzskatot, ka klauzula ir izplatīta aizdevuma līgumos Islandē un Eiropā.

(62)

Islandes iestādes uzskata, ka PTA pieņēmums, ka kontroles maiņas klauzula vieš uzticību aizdevējos, ir nepamatots. Attiecībā uz jebkuru “OR” rīcībā esošu pasākumu, kas paredzēts, lai palīdzētu “GR” atmaksāt ieņēmumus nenesošu aizdevumu (69), jāveic nopietna pārbaude un iepriekšēja apstiprināšana no PTA puses saskaņā ar ECA 36. pantu. Tāpēc īpašumtiesības nesniedz pārliecību aizdevējam par savlaicīgu un rezultatīvu mātesuzņēmuma iejaukšanos. Arī ķīlas tiesību vai garantiju neesamība “GR” aizdevuma līgumos liecina par to, ka aizdevēji uzskata “GR” par neatkarīgu debitoru, pamatojoties uz tā ekonomisko stāvokli, darbību un uzņēmuma nākotnes izredzēm.

(63)

Līdz ar to Islandes iestādes uzskata, ka jāiesniedz pierādījumi, kas parāda, ka pastāv reāla un faktiska cēloņsakarība starp īpašumtiesībām un zemākām vai neparastām procentu likmēm, piemaksu un/vai maksājumu noteikumiem.

(64)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju PTA neveica nekādas salīdzinošās analīzes darbības. Savukārt uzņēmums “GR” bija iesniedzis PTA detalizētu izpēti par tam piedāvātajiem kredīta nosacījumiem un salīdzinājis tos ar kredīta nosacījumiem, kas piedāvāti līdzīgiem uzņēmumiem kredītu tirgos.

(65)

Saskaņā ar šo salīdzinošās novērtēšanas analīzi kontroles maiņas klauzula neradīja priekšrocības uzņēmumam “GR”. Kontroles maiņa nenodrošināja tam labāku procentu likmju starpību, salīdzinot ar to, kāda uzņēmumam varētu būt bez “OR” īpašumtiesībām. Gluži pretēji, analīze liecināja, ka aizdevuma līgums atbilda tirgus nosacījumiem. Islandes iestādes arī norāda, ka PTA bija secinājusi, ka starpība (70) uzņēmumam “GR” bija vienāda ar to, ko piedāvā telesakaru uzņēmumiem, kas izmantoti PTA salīdzinošajā analīzē.

(66)

Islandes iestādes arī norāda, ka PTA savā Lēmumā Nr. 3/2019 aizliedza iekļaut kontroles maiņas klauzulas jaunajos “GR” aizdevuma līgumos. Pēc PTA Lēmuma Nr. 3/2019 pieņemšanas “GR”2019. gada 21. jūnijā noslēdza jaunu aizdevuma līgumu ar privātu aizdevēju, kura procentu līmeni neietekmēs kontroles maiņas klauzulas atcelšana. Tāpēc Islandes iestādes argumentē, ka klauzulai nebija tādas sekas, kā apgalvoja PTA, un ka aizdevuma līgumi atbilda tirgus nosacījumiem.

(67)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts šādi: “Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(68)

Tādēļ, lai pasākumu kvalificētu kā atbalstu šā noteikuma izpratnē, jāizpilda šādi kumulatīvi nosacījumi: i) pasākumu piešķir valsts vai izmantojot valsts līdzekļus, ii) ar to jārada priekšrocība uzņēmumam, iii) ar pasākumu jāatbalsta konkrēti uzņēmumi (selektivitāte), un iv) tas draud izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību (71).

(69)

Pirms pasākuma novērtēšanas EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē, ka pretēji Islandes iestāžu piezīmēm, kas apkopotas 52. punktā, noilguma periods attiecībā uz 1. pasākumu nav beidzies.

(70)

Saskaņā ar 3. protokola II daļas 15. panta 1. punktu uz EBTA Uzraudzības iestādes tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods. Saskaņā ar 3. protokola II daļas 15. panta 2. punktu noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts tiek piešķirts saņēmējam kā individuāls atbalsts. Turklāt visas darbības, kuras EBTA Uzraudzības iestāde veic attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, pārtrauc noilguma periodu. EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 1. pasākums tika piešķirts 2009. gada 16. oktobrī (sk. 4.3.1. iedaļu turpmāk). Ar 2016. gada 28. novembra vēstuli (72) EBTA Uzraudzības iestāde nosūtīja sūdzību un saņemto papildu informāciju Islandes iestādēm piezīmju sniegšanai. Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka noilguma periods attiecībā uz 1. pasākumu līdz pašreizējā lēmuma pieņemšanas brīdim nav beidzies.

(71)

Turklāt, pamatojoties uz lietā izklāstītajiem faktiem un argumentiem, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir lietderīgi pasākuma novērtēšanu sākt ar analīzi, vai tas atbilst de minimis atbalsta nosacījumiem, un tāpēc tas neveido valsts atbalstu, jo pasākums netiek uzskatīts par atbilstīgu visiem kumulatīvajiem kritērijiem, kas noteikti EEZ līguma 61. panta 1. punktā.

(72)

EBTA Uzraudzības iestāde ir lēmusi, ka konkrētos apstākļos mazākas atbalsta summas ir uzskatāmas par neatbilstīgām visiem EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un tādēļ uz tām neattiecas paziņošanas procedūra. Var uzskatīt, ka šāds de minimis atbalsts neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm un nekropļo vai nedraud izkropļot konkurenci.

(73)

Tālāk 76.–79. punktā izklāstīto iemeslu dēļ EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka nosacījumi, kas jāņem vērā, lai novērtētu, vai 1. pasākums veido de minimis atbalstu, ir noteikti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada de minimis regula), kā iekļauts EEZ līgumā (73).

(74)

1. pasākums attiecas uz procentu maksājumiem, kas jāveic 2009. gada 1. novembrī, 2010. gada 1. maijā, 2010. gada 1. novembrī un 2011. gada maijā, “OR” valdei piekrītot, ka “GR”2009. gada 16. oktobrī paraksta kredītlīnijas līgumu (sk. 23. punktu).

(75)

EBTA Uzraudzības iestāde norāda, ka Lēmumā Nr. 25/2010 PTA pauda viedokli, ka procentu maksājumus nav atļauts apturēt (sk. 25. punktu). Līdz ar to faktiski tika apturēti tikai pirmie divi procentu maksājumi, kas datēti ar datumiem pirms PTA lēmuma pieņemšanas. Šie faktiski apturētie procentu maksājumi galu galā tika veikti attiecīgi 2009. gada 16. decembrī (44 dienas pēc maksājuma apturēšanas) un 2010. gada 30. augustā (120 dienas pēc maksājuma apturēšanas). Kad šie maksājumi tika veikti, par apturētajām summām jau bija uzkrāti procenti, kas netika atgūti.

(76)

Saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 8. pantu regula stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. 2013. gada de minimis regula tika iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu, kas pieņemts 2014. gada 16. maijā un stājās spēkā Eiropas Ekonomikas zonā 2014. gada 17. maijā (74). Tādējādi regula stājās spēkā pēc pasākuma piešķiršanas.

(77)

2013. gada de minimis regulas 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja atbalsts atbilst visiem attiecīgajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Atbalstu, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, Komisija novērtēs saskaņā ar attiecīgo regulējumu, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

(78)

Turklāt 2013. gada de minimis regula attiecas uz atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem visās nozarēs, izņemot šīs regulas 1. panta a)–e) apakšpunktā uzskaitītos izņēmumus. Tā kā šajā gadījumā šie izņēmumi neattiecas, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 1. pasākums ietilpst 2013. gada de minimis regulas darbības jomā.

(79)

Ņemot to vērā, EBTA Uzraudzības iestāde izvērtēs, vai 1. pasākums ir uzskatāms par de minimis atbalstu saskaņā ar 2013. gada de minimis regulu un atbilstīgi minētās regulas 1. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam.

(80)

Uzņēmuma “OR” valde akceptēja procentu likmju maksājumu apturēšanu 2009. gada 16. oktobrī saskaņā ar pamatlīgumu un tā papildinājumu (sk. 23. punktu).

(81)

No 2013. gada de minimis regulas 3. panta 4. punkta izriet, ka atbalsts uzskatāms par piešķirtu “brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam izmaksāts”.

(82)

Saskaņā ar Islandes tiesību aktiem vispārējās procentu likmes tiks maksātas tikai par naudas prasījumiem, kas izriet no līguma, paražas vai tiesību akta (75). Ja tas tā nav, tiek uzskatīts, ka nav pienākuma maksāt vispārējos procentus (76). Kad puses nolēma apturēt procentu maksājumus, tās nepiekrita, ka par šiem apturējumiem tiks uzkrāti procenti. Citiem vārdiem, “GR” nebija līgumsaistību maksāt procentus par apturētajiem procentu maksājumiem, kā arī šāds nosacījums neizrietēja no paražas vai tiesību aktiem. Tāpēc Eiropas Uzraudzības iestāde uzskata, ka atbalsts tika piešķirts laikā, kad “OR” valde nolēma apturēt procentu maksājumus.

(83)

Attiecīgi EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 1. pasākums tika piešķirts 2009. gada 16. oktobrī.

(84)

Saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 3. panta 2. punktu “kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000”.

(85)

2013. gada de minimis regulas 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt atbalsta bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

(86)

Turklāt 1. pasākums neatbilst atbalsta instrumentiem, kas noteikti 2013. gada de minimis regulas (77) 4. panta 2.–6. punktā. Saskaņā ar regulas 4. panta 7. punktu atbalsts citu instrumentu veidā uzskatāms par pārredzamu de minimis atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums.

(87)

EBTA Uzraudzības iestāde atkārtoti norāda, ka 2009. gada 16. oktobrī, t. i., dienā, kad tika piešķirts 1. pasākums, uzņēmums “OR” apturēja četrus procentu maksājumus. EBTA Uzraudzības iestāde norāda, ka tobrīd “OR” nezināja par PTA iejaukšanos ar tās 2010. gada 7. septembra Lēmumu Nr. 25/2010, tādējādi nepieļaujot procentu maksājumu apturēšanu (sk. 23. punktu). Tāpēc 2009. gada 16. oktobrī“OR” lēmums par apturēšanu attiecās uz visiem četriem procentu maksājumiem (sk. 24. punktu). Attiecīgi EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka, lai novērtētu, vai 1. pasākums atbilst noteikumiem par kopējo de minimis atbalstu un vai tas ir pārredzams (2013. gada de minimis regulas 3. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 4. panta 7. punkts), procenti jāaprēķina par visiem četriem apturētajiem procentu maksājumiem.

(88)

Attiecībā uz šo četru procentu maksājumu apturēšanas periodu ilgumu maksājumu apturēšana tika pamatota ar kredītlīnijas līguma noteikumiem. Līdz ar to apturētie procentu maksājumi bija jāveic ne vēlāk kā kredītlīnijas līguma darbības beigu datumos.

(89)

No minētā izriet, ka atbalsta piešķiršanas dienā (2009. gada 16. oktobrī) bija iespējams aprēķināt precīzu procentu summu, kas uzkrātos par apturētajiem procentu maksājumiem no atbalsta piešķiršanas datuma līdz kredītlīnijas līguma darbības beigām. Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 1. pasākums ir atzīstams par pārredzamu atbalstu saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 4. panta 1. punktu. Turklāt, tā kā procentu maksājumu apturēšanas ilgums tika noteikts uz konkrētu periodu, 1. pasākums atbilst arī 2013. gada de minimis regulas 4. panta 7. punktam.

(90)

Attiecībā uz regulā noteikto prasību novērtēt atbilstību de minimis atbalsta robežlielumam “viena vienota uzņēmuma” (78) līmenī Islandes iestādes ir apstiprinājušas, ka nevienam citam uzņēmumam, kuru kontrolē Reikjavikas pilsēta vai tās pārvaldes struktūras, nav piešķirts de minimis atbalsts nevienā periodā trīs fiskālo gadu laikā, šajā gadījumā no 2007. līdz 2011. gadam. Tāpēc, lai novērtētu atbilstību 2013. gada de minimis regulas 3. panta 2. punktā noteiktajam de minimis atbalsta robežlielumam, nozīme ir tikai procentu summai, kas aprēķināta par četru attiecīgo procentu maksājumu (79) apturēšanas periodiem.

(91)

EBTA Uzraudzības iestāde aprēķina de minimis atbalsta summu, pamatojoties uz šādiem elementiem: apturēto procentu maksājumu summas, dienu skaits, uz kādu procentu maksājumi tika apturēti, un uzņēmumam “GR” piemērotās procentu likmes, kas noteiktas, lai aizņemtos apturētās summas uz apturēšanas periodu laiku tirgū.

(92)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju šādā gadījumā piemērojamā tirgus procentu likme ir 11,45 %, kas tiek izmantota arī kredītlīnijas līgumā starp uzņēmumu “GR” un privātu aizdevēju. Šī procentu likme ir balstīta uz vēlamo procentu bāzes likmi K-1 10,45 % apmērā, kurai tika pievienoti 100 bāzes punkti (80). EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka šāds procentu līmenis ir pietiekams, lai aprēķinātu de minimis atbalsta apjomu. Konkrēti, šo likmi uzņēmumam “GR” piedāvāja privāts aizdevējs par līdzīgu aizdevumu attiecīgajā laikā. EBTA Uzraudzības iestāde arī norāda, ka tās atsauces likme, ko izmantoja kā tirgus procentu likmes aizstājēju, jebkurā gadījumā bija zemāka (t. i., 7,67 %) 2009. gada oktobrī.

(93)

Procenti par apturētajiem maksājumiem, kas ņemti vērā, lai novērtētu de minimis atbalsta apmēru, tiek aprēķināti, kā aprakstīts tālāk.

Procenti par 2009. gada 1. novembrī veicamā procentu maksājuma apturēšanu

Procenti par 2010. gada 1. maijā veicamā procentu maksājuma apturēšanu

Procenti par 2010. gada 1. novembrī veicamā procentu maksājuma apturēšanu

Procenti par 2011. gada 1. maijā veicamā procentu maksājuma apturēšanu

(94)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, kopējais de minimis atbalsts 1. pasākuma ietvaros ir 184 924 EUR.

(95)

Saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 2. panta 6. punktu un 2. punktā noteiktā robežlieluma vajadzībām atbalstu izsaka kā naudas līdzekļu dotāciju. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta bruto dotācijas ekvivalents. No tā arī izriet, ka atbalsts, kas maksājams vairākās daļās, tiek diskontēts līdz tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas jālieto diskontēšanai un atbalsta bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanai, ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas brīdī.

(96)

Šajā gadījumā atbalsts tika piešķirts, apturot turpmākos procentu maksājumus 2009. gada 16. oktobrī. Tāpēc arī summa 184 924 EUR apmērā būtu jādiskontē līdz tās vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Lai gan EBTA Uzraudzības iestāde nav veikusi diskontēšanu, tā atzīmē, ka diskontēšanas rezultātā atbalsta summa būs vēl mazāka, apstiprinot secinājumu, ka šajā gadījumā ir ievērots de minimis robežlielums.

(97)

Attiecīgi EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka atbalsts saskaņā ar 1. pasākumu nepārsniedz 2013. gada de minimis regulas 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

(98)

Saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 6. panta 1. punkta pirmo teikumu, ja dalībvalsts kādam uzņēmumam plāno piešķirt de minimis atbalstu, tā rakstiski informē šo uzņēmumu par iespējamo atbalsta summu (kas izteikta kā bruto dotācijas ekvivalents) un par tā de minimis raksturu, skaidri atsaucoties uz šo regulu, kā arī norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(99)

Saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 6. panta 2. punktu, ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad 1. punkta pirmo daļu vairs nepiemēro no brīža, kad reģistrs aptver trīs gadu laika posmu.

(100)

Kā paskaidroja Islandes iestādes, 2010. gada 16. oktobrī centrālais de minimis atbalsta reģistrs vēl nebija izveidots. Tāpēc 6. panta 1. punkta pirmā daļa attiecas uz 1. pasākumu. Tādējādi Islandes iestādēm, plānojot piešķirt de minimis atbalstu uzņēmumam “GR”, bija rakstiski jāinformē minētais uzņēmums par iespējamo atbalsta summu (kas izteikta kā bruto dotācijas ekvivalents) un par tā de minimis raksturu, skaidri atsaucoties uz minēto regulu, kā arī norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(101)

Islandes iestādes ir apstiprinājušas, ka uzņēmums “GR” nebija informēts par nodomu piešķirt de minimis atbalstu saskaņā ar 2013. gada de minimis regulas 6. panta 1. punktu. Tomēr EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka šādas darbības neveikšana neliedz piemērot 2013. gada de minimis regulu 1. pasākumam saskaņā ar šīs regulas interpretāciju no Komisijas puses, kas atspoguļota arī tās Paziņojumā par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu (82) (“2019. gada paziņojums par atgūšanu”).

(102)

Lai gan EBTA Uzraudzības iestāde vēl nav pieņēmusi pamatnostādnes, kas atbilst Komisijas 2019. gada paziņojumam par atgūšanu (83), EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka paziņojuma 100. un 101. punkts par de minimis atbalstu atspoguļo vispārējos principus, ko EBTA Uzraudzības iestādes piemēro mutatis mutandis.

(103)

Saskaņā ar 2019. gada paziņojuma par atgūšanu 101. punktu Komisija var piekrist de minimis noteikuma piemērošanai atbalsta saņēmējam ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar šādiem trim nosacījumiem:

(104)

Iepriekšējā analīze liecina, ka, izņemot 6. panta 1. punkta pirmo teikumu, 1. pasākums atbilda visām de minimis atbalsta prasībām, kas noteiktas 2013. gada de minimis regulā. Turklāt 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā norādītās prasības nav iespējams piemērot retrospektīvi. Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 1. pasākums atbilst visiem trim nosacījumiem, kas izklāstīti 2019. gada paziņojuma par atgūšanu 101. punktā un ka 1. pasākums attiecīgi ietilpst 2013. gada de minimis regulas darbības jomā.

(105)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, EBTA Uzraudzības iestāde secina, ka 1. pasākums atbilst 2013. gada de minimis regulai un tāpēc tas nav uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Lēmumā par procedūras sākšanu EBTA Uzraudzības iestāde pauda sākotnējo uzskatu, ka 2. pasākums, t. i., līdzekļu netieša iegūšana no uzņēmuma “OR” par optisko šķiedru kabeļu tīkla izvietošanu Olfusas pašvaldībā, atbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un tāpēc ir uzskatāms par valsts atbalstu (86).

(107)

Izvērtējot sūdzības apjomu un attiecīgi lemjot par lēmuma par procedūras sākšanu darbības jomu, EBTA Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka sūdzība attiecas uz iespējamu valsts atbalstu, ko tikai “OR” ir piešķīris uzņēmumam “GR”, izmantojot dažādus līdzekļus (87). Gan sākotnējā sūdzībā, gan turpmākajos iesniegumos sūdzības iesniedzējs pastāvīgi pauda bažas par dažādu “OR” pasākumu veikšanu “GR” labā (88). Tāda pati situācija radās arī attiecībā uz 2. pasākumu.

(108)

Lēmuma 6. iedaļa arī liecina par lēmuma par procedūras sākšanu darbības jomas ierobežojumu, iekļaujot tikai “OR” veiktos pasākumus. Tādējādi lēmuma par procedūras sākšanu 57. punktā EBTA Uzraudzības iestāde norādīja, ka tas vien, ka pasākumu ir īstenojis publisks uzņēmums, pats par sevi nav pietiekami, lai uzskatītu, ka pasākums ir attiecināms uz valsti. Tāpat arī lēmuma par procedūras sākšanu 58. punktā EBTA Uzraudzības iestāde norādīja, ka “[t]ādēļ iestādei, ņemot vērā iepriekš minētos rādītājus, būs jānovērtē, vai “OR” savos darījumos ar “GR” darbojās kā autonoma struktūra, kas ir brīva no īpašnieku ietekmes, kā arī tas, vai uzņēmuma darbības ir piedēvējamas Islandes iestādēm, t. i., Reikjavikas pilsētai un Agranesas un Borgarbigdas pašvaldībām”.

(109)

Turklāt lēmuma par procedūras sākšanu 63. punktā EBTA Uzraudzības iestāde pauda viedokli, ka, ņemot vērā “OR” juridisko statusu, tās valdes sastāvu un iepriekš aprakstītos vispārējos apstākļus, EBTA Uzraudzības iestāde nevar izslēgt, ka pasākumi ir attiecināmi uz valsti un ka tie ietver valsts līdzekļu nodošanu, ja un ciktāl tie sniedz priekšrocības uzņēmumam “GR”. Lēmuma par procedūras sākšanu 64. punktā EBTA Uzraudzības iestāde aicināja Islandes iestādes sniegt piezīmes par attiecināmību. Tādējādi EBTA Uzraudzības iestādes attiecināmības novērtējums aprobežojās ar uzņēmumu “OR” un tā saistību ar Reikjavikas pilsētu un Agranesas un Borgarbigdas pašvaldībām, nevis ar kādu citu struktūru, piem., Olfusas pašvaldību vai ORF.

(110)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka lēmuma par procedūras sākšanu darbības joma aprobežojas ar pasākumiem, ieskaitot 2. pasākumu, ko veic tikai “OR”.

(111)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) iedibināto judikatūru attiecībā uz valsts atbalsta procedūras oficiālās izmeklēšanas posmu “atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam Komisijas uzdevums ir aicināt ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus formālās izmeklēšanas posmā [..]. Šai normai ir būtiska procesuāla noteikuma raksturs. [..]” (89). EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punkts atbilst 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktam.

(112)

Tiesa arī ir nospriedusi, ka, “[p]iemērojot Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktu, lēmumā sākt procedūru ir apkopoti attiecīgie faktu un tiesību elementi, ieskaitot Komisijas sākotnējo izvērtējumu un iemeslu izklāstu, kas liek apšaubīt pasākumu saderību ar kopējo tirgu. Pati formālā izmeklēšanas procedūra atļauj padziļināt un paskaidrot jautājumus, kas ir uzdoti lēmumā sākt procedūru [..]. Tomēr, lai arī Komisijai nav pienākuma sniegt pilnīgu analīzi par attiecīgo atbalstu, tai ir precīzi jānosaka tās veiktās pārbaudes ietvarus, lai nezustu jēga ieinteresēto personu tiesībām iesniegt apsvērumus [..]. Šajā nolūkā ir pietiekami, ja ieinteresētās personas ir informētas par iemesliem, kas Komisijai sākotnēji ir likuši uzskatīt, ka pasākums varētu būt jauns ar kopējo tirgu nesaderīgs atbalsts [..]” (90). Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkts (91) atbilst 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktam.

(113)

Turklāt Vispārējā tiesa uzskata, ka “[n]o tā izriet, ka Regulas 2015/1589 4. pantā, kas šajā lietā ir piemērojams saskaņā ar minētās regulas 15. panta 1. punktu, par Komisijas lēmumiem nelikumīga atbalsta jomā tātad ir noteikts izsmeļošs to lēmumu saraksts, kurus Komisija var pieņemt pēc attiecīgā valsts pasākuma iepriekšējas izskatīšanas, un starp šiem lēmumiem nav minēta iespēja pieņemt lēmumu, ar kuru valsts pasākums tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja Komisija iepriekš nav lēmusi par šī valsts pasākuma kvalifikāciju par valsts atbalstu. It īpaši Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Komisija pasākumu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, “ciktāl tas ietilpst LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā”” (92). Regulas 2015/1589 4. un 15. pants (93) atbilst 3. protokola II daļas 4. un 13. pantam.

(114)

EBTA Uzraudzības iestādes 2. pasākuma novērtējums ir balstīts uz lēmuma par procedūras sākšanu darbības jomu un iepriekš skaidrotajiem principiem, kas izriet no iedibinātās judikatūras, kura saistīta ar tiesībām uz aizstāvību. EBTA Uzraudzības iestāde arī ņem vērā Vispārējās tiesas spriedumu attiecībā uz pienākumu pirms atbalsta pasākuma saderības novērtējuma izdarīt secinājumu par atbalsta esamību.

(115)

Kā paskaidrots iepriekšējā apakšiedaļā, lēmuma par procedūras sākšanu darbības joma aprobežojās ar iespējamu valsts atbalstu, ko uzņēmumam “GR” piešķīra tikai “OR”, izmantojot dažādus līdzekļus (94).

(116)

Lēmumam par procedūras sākšanu pievienotajās piezīmēs Islandes iestādes paskaidroja, ka Olfusai bija pienākums veikt maksājumus un tā arī veica maksājumus uzņēmumam “GR” saskaņā ar nolīgumu, kas tika noslēgts starp abām pusēm 2014. gada 31. janvārī (sk. 34. punktu) (95). Turklāt ORF darbības izbeigšana bija tieši Olfusas kompetencē (sk. 35. un 36. punktu).

(117)

EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē, ka PTA apgalvojumi Lēmumā Nr. 11/2015 (sk. 37. punktu) norāda, ka 2. pasākumu neveica tikai uzņēmums “OR”. Šāds PTA viedoklis izriet no tās secinājuma Lēmumā Nr. 11/2015, ka “OR” un Olfusa kopīgi piešķīra fonda kapitālu optisko šķiedru tīklam (96). PTA uzskats, ka uzņēmums “OR” nav veicis 2. pasākumu, izriet arī no PTA priekšlikumiem attiecīgajiem pasākumiem saistībā ar to līdzekļu atmaksu, kurus uzņēmums “GR” saņēma no ORF. Jo īpaši PTA ierosināja, ka vai nu “GR” varētu atmaksāt līdzekļus Olfusai, vai arī Olfusa varētu iegūt atbilstošu daļu projektā proporcionāli tās ieguldījumam. EBTA Uzraudzības iestāde atkārtoti norāda, ka šis viedoklis par PTA liecina arī par to, ka pasākumu īstenoja Olfusa, nevis “OR” vai arī noteikti ne tikai “OR”.

(118)

EBTA Uzraudzības iestāde secina, ka atšķirībā no tās sākotnējā uzskata, kas izklāstīts lēmumā par procedūras sākšanu, 2. pasākumu īstenoja ne tikai uzņēmums “OR”. Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 2. pasākums nav pasākums, ko “OR” veicis “GR” labā.

(119)

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka lēmuma par procedūras sākšanu darbības joma aprobežojas tikai ar pasākumiem, ko tikai uzņēmums “OR” veica “GR” labā (97). Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde šajā lēmumā neizdara secinājumu par to, vai 2. pasākums veido valsts atbalstu, ciktāl pasākumu īstenojusi cita persona, kas nav “OR” (vai īstenoja kopā ar “OR”).

(120)

Turklāt saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-469/20 EBTA Uzraudzības iestādei pirms pasākuma saderības novērtēšanas jānovērtē atbalsta esamība (sk. 113. punktu). Šajā lēmumā EBTA Uzraudzības iestāde secināja, ka 2. pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, ko “OR” piešķīra uzņēmumam “GR”. Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde nevērtē Islandes iestāžu argumentus par pasākuma saderību ar EEZ līgumu.

(121)

Visbeidzot, EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē, ka, pamatojoties uz Islandes iestāžu argumentiem, šķiet, ka uzņēmums “GR” ir atmaksājis Olfusai iespējamu priekšrocību, ko sniedz 2. pasākums (55. punkts). Tomēr iepriekšējā punktā izklāstīto iemeslu dēļ EBTA Uzraudzības iestāde šajā lēmumā neizdara secinājumu par to, vai uzņēmums “GR” ir atguvis pasākuma sniegto iespējamo priekšrocību.

(122)

EBTA Uzraudzības iestāde secina, ka 2. pasākums neveido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ko “OR” piešķīris uzņēmumam “GR”.

(123)

EEZ tiesiskā kārtība attiecībā uz īpašumtiesībām ir neitrāla un nekādi neierobežo EEZ valstu tiesības darboties kā ekonomikas dalībniekam (98). Tomēr, kā norādījusi EBTA Uzraudzības iestāde tās Pamatnostādnēs par valsts atbalsta jēdzienu, kad publiskās iestādes tieši vai netieši veic jebkāda veida saimnieciskos darījumus, uz tām attiecas EEZ valsts atbalsta noteikumi (99).

(124)

Saimnieciski darījumi, ko veic publiskās struktūras (tostarp publiski uzņēmumi), nerada priekšrocību darījuma otrai pusei un tādējādi nav uzskatāmi par atbalstu, ja tie tiek veikti atbilstoši parastiem tirgus nosacījumiem jeb apstākļiem (100). Lai veiktu šo novērtējumu, EEZ tiesas ir izstrādājušas jēdzienu, kas zināms kā “tirgus ekonomikas dalībnieka princips”. Tirgus ekonomikas dalībnieka testa noteicošais elements ir tas, vai publiskās struktūras būtu rīkojušās tā, kā līdzīgā situācijā būtu rīkojies tirgus ekonomikas dalībnieks. Novērtējums par to, vai valsts iejaukšanās atbilst tirgus nosacījumiem/ apstākļiem, ir jāveic ex ante perspektīvā, ņemot vērā informāciju, kas bija pieejama laikā, kad tika lemts par minēto iejaukšanos (101). Ja tas tā nav, saņēmējs uzņēmums ir saņēmis ekonomisku priekšrocību, kādu tas nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos, un tādējādi tas ir izdevīgākā situācijā nekā tā konkurenti (102).

(125)

Tas, vai darījums atbilst tirgus nosacījumiem, ir jānosaka vispārīgā novērtējumā par šā darījuma ietekmi uz attiecīgo uzņēmumu, neņemot vērā to, vai tirgus ekonomikas dalībniekiem būtu pieejami konkrētie darījuma īstenošanas līdzekļi (103).

(126)

Šajā kontekstā EBTA Uzraudzības iestādei jāveic visaptverošs novērtējums, ņemot vērā visus elementus, kuri ir būtiski konkrētajā lietā un kuri tai ļauj noteikt, vai uzņēmums “GR” nebūtu acīmredzami saņēmis salīdzināmus atvieglojumus no salīdzināma privāta uzņēmēja (104).

(127)

Tāpat kā citi publisko struktūru (tai skaitā publisko uzņēmumu) darījumi, arī to piešķirtie aizdevumi var ietvert valsts atbalstu, ja tie neatbilst tirgus nosacījumiem (105). Ja par noteiktu parādsaistību darījumu nav konkrētas tirgus informācijas, attiecīgā parāda instrumenta atbilstību tirgus nosacījumiem var novērtēt, pamatojoties uz salīdzinājumu ar salīdzināmiem tirgus darījumiem (tas ir, izmantojot salīdzinošo analīzi) (106). Salīdzinošās analīzes rezultāts bieži ir nevis viena precīza atsauces vērtība, bet gan iespējamo vērtību diapazons, kas iegūts, novērtējot salīdzināmu darījumu kopu. Ja novērtējuma mērķis ir noteikt, vai konkrētā valsts iejaukšanās atbilst tirgus nosacījumiem, parasti būtu izmantojami tādi centrālās tendences rādītāji kā salīdzināmu darījumu kopas vidējais rādītājs vai mediāna (107).

(128)

EBTA Uzraudzības iestādes paustais sākotnējais uzskats lēmumā par procedūras sākšanu bija tāds, ka pārbaude, ko PTA piemēro saskaņā ar ECA 36. pantu, kopumā nodrošina, ka visi darījumi starp “GR” un “OR” vai citiem saistītiem uzņēmumiem notiek saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka visi pasākumi, ar kuriem tiek pārkāpts 36. pants, veido arī valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(129)

PTA bija konstatējusi, ka, lai nodrošinātu ECA 36. panta garantētu rezultativitāti, jēdziens “subsīdija” jāsaprot plašā nozīmē, iekļaujot visus gan tiešos, gan netiešos “OR” īstenotos pasākumus, kas potenciāli sniedz uzņēmumam “GR” priekšrocību, kādas nav tā konkurentiem tirgū (108). Tas atšķir PTA 36. panta interpretāciju no valsts atbalsta jēdziena EEZ līguma 61. panta 1. punktā. Lai piemērotu pēdējo no minētajiem, nepietiek tikai ar attiecīgā uzņēmuma iespējamo priekšrocību.

(130)

EEZ tiesas ir apstiprinājušas, ka EBTA Uzraudzības iestāde nedrīkst pieņemt, ka uzņēmums ir guvis no valsts atbalsta izrietošu priekšrocību, pamatojoties vienīgi uz negatīvu pieņēmumu, kas sakņojas tādas informācijas trūkumā, kura ļautu izdarīt pretēju secinājumu, ja trūkst citu pierādījumu, kas ļautu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību (109).

(131)

Īstermiņa aizdevumu izsniegšana, kuras pamatā ir līdzekļu kopfonda līgums starp “OR” un “GR”, šķiet, neatbilst ierastajam grupas iekšējā līdzekļu kopfonda līguma mērķim. Līdzekļu kopfonda vienošanās mērķis parasti ir efektīvā veidā pārvaldīt īstermiņa likviditāti grupā, ļaujot iesaistītajiem grupas uzņēmumiem apvienot savas dažādo kontu īstermiņa kredīta un debeta pozīcijas vienā kontā. Drīzāk “GR” vienošanās par īstermiņa aizdevumu saņemšanu no “OR” mērķis bija finansēt ieguldījumus optisko šķiedru kabeļu infrastruktūras izveidē Reikjavikas apgabalā un tuvējās pašvaldībās. Tāpēc EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka, novērtējot attiecīgos etalondarījumus, ir piemērotāk salīdzināt īstermiņa aizdevumus, pamatojoties uz līdzekļu kopfonda līgumu, kas paredz parastu aizdevuma darījumu.

(132)

PTA Lēmums Nr. 3/2019 ir vērsts uz to, ka īstermiņa aizdevuma līguma starp “OR” un “GR” formalizēšanas trūkums rada šaubas par abu uzņēmumu efektīvu finansiālo nošķiršanu, kas nodrošinātu, ka ieņēmumi, kas gūti no nekonkurētspējīgām nozarēm, nesubsidē “GR” darbības konkurētspējīgajā telesakaru nozarē. Fakts, ka līdzekļu kopfonda līgumā nav nosacījumu, kas parasti ir iekļauti aizdevuma līgumos starp neatkarīgām pusēm, un potenciālais risks šādi izkropļot konkurenci šķiet pietiekams, lai PTA konstatētu ECA 36. panta pārkāpumu. Tomēr, lai piemērotu EEZ līguma 61. panta 1. punktu, aizņēmējam, proti, uzņēmumam “GR”, jāpiešķir faktiska priekšrocība.

(133)

EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē – fakts, ka īstermiņa aizdevuma līgumi uzņēmumu grupas ietvaros tiek formalizēti mazākā mērā nekā starp neatkarīgiem uzņēmumiem, nav nekas neparasts, ņemot vērā aizņēmēja un aizdevēja kopīgo kontroli, kas cita starpā samazina darījumu riskus, kuri citkārt pastāv starp neatkarīgām pusēm (110). Šī grupas iekšējo darījumu iezīme nav raksturīga valstij piederošiem uzņēmumiem. Lai gan līdzekļu kopfonda līgums nereglamentē tādus jautājumus kā darbības ilgums un pakti, kas parasti būtu iekļauti aizdevuma līgumā starp neatkarīgām pusēm, EBTA Uzraudzības iestāde neuzskata, ka šis formalizācijas trūkums pats par sevi varētu pozitīvi pierādīt priekšrocības faktisku esamību.

(134)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvo (111), ka “GR” aizdevumiem piemērotās procentu likmes neatbilst tirgus nosacījumiem, kuri atspoguļo kredītrisku, kas piemīt tādam uzņēmumam kā “GR”, ar ļoti augstu parāda / EBITDA attiecību (112). Tāpat kā PTA lēmuma gadījumā, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka šāda informācija liecina par iespējamu priekšrocību, bet nav uzskatāma par faktu, kas pats par sevi var pozitīvi pierādīt “GR” priekšrocības faktisko esamību. Parāda/EBITDA attiecība ir tikai viens no vairākiem būtiskiem faktoriem, kas tiek ņemts vērā, kad privātā tirgus aizdevēji novērtē, kādus procentu nosacījumus piedāvāt aizņēmējam un kad kredītreitingu aģentūras nosaka savus kredītreitingus (113).

(135)

EBTA Uzraudzības iestāde ir arī novērtējusi, vai attiecīgie papildu pierādījumi kopā ar informāciju, kas pieejama PTA lēmumā un ko nodrošinājis sūdzības iesniedzējs, var pozitīvi pierādīt “GR” priekšrocības faktisku esamību.

(136)

Saskaņā ar pieejamo informāciju nav iespējams noteikt atbilstību tirgus nosacījumiem, tiešā veidā balstoties uz tirgus datiem par noteiktiem darījumiem. Tāpēc aizdevuma darījuma atbilstība tirgus nosacījumiem jānovērtē, pamatojoties uz citām pieejamajām metodēm (114). Viena no pieejamajām metodēm ir novērtēt darījuma atbilstību tirgus nosacījumiem, ņemot vērā noteikumus, ar kādiem salīdzināmā situācijā salīdzināmus darījumus veikuši salīdzināmi privātie uzņēmēji (salīdzinošā analīze) (115).

(137)

Lai identificētu piemērotu etalondarījumu, īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgajam uzņēmēja veidam, konkrētā darījuma veidam un konkrētajam tirgum vai tirgiem. Būtisks ir arī darījumu veikšanas laiks, jo īpaši, ja starp novērtējamo darījumu noslēgšanu ir notikušas būtiskas pārmaiņas ekonomikā (116).

(138)

Kā pārliecinoša norāde uz aizdevuma darījuma atbilstību tirgus nosacījumiem kalpo fakts, ja uzņēmumam “GR” laikā, kad tika uzsākta īstermiņa aizdevumu izsniegšana, pamatojoties uz līdzekļu kopfonda līgumu, bija pieejami salīdzināmi alternatīvi aizdevuma darījumi ar līdzīgiem procentu nosacījumiem. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad var veikt pietiekami precīzas korekcijas attiecībā uz jebkādām ekonomiski nozīmīgām atšķirībām starp etalondarījumiem un īstermiņa aizdevumiem, pamatojoties uz līdzekļu kopfonda līgumu. Šādu darījumu izmantošanai kā etaloniem ir priekšrocība, ka nav nepieciešams attiecīgā uzņēmēja veida un tirgus turpmāks novērtējums, ņemot vērā, ka uzņēmums “GR” pats būtu puse etalondarījumos.

(139)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju uzņēmumam “GR” tika piedāvāti divi aizdevumi no privātiem komercaizdevējiem attiecīgi 2016. gada 21. un 22. decembrī. Tas notika pēc līdzekļu kopfonda līguma parakstīšanas 2016. gada 1. decembrī, bet pirms 2017. gada janvārī sākās “OR” uzņēmumam “GR” sniegtā faktiskā īstermiņa aizdevumu izsniegšanas darbība. Kā paskaidroja Islandes iestādes, noteikumi tika apspriesti ar privāto aizdevēju pirms līdzekļu kopfonda līguma parakstīšanas, un “OR”, nosakot starpību, ņēma vērā privāto aizdevēju iepriekšējos aizdevuma piedāvājumus (117).

(140)

Pirmkārt, attiecībā uz 2016. gada 21. decembra aizdevuma piedāvājumu no [..] (118) EBTA Uzraudzības iestāde norāda, ka tas bija saistošs piedāvājums (119). Šā aizdevuma piedāvājuma ekonomiski nozīmīgāko nosacījumu salīdzinājums ar līdzekļu kopfonda līguma nosacījumiem ir atspoguļots tālāk tabulā.

1.1. tabula

Aizdevuma piedāvājums no [..], salīdzinot ar līdzekļu kopfonda līgumu ar “OR”

(141)

EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē, ka gan [..] piedāvājumam, gan līdzekļu kopfonda līgumam ir mainīgas procentu likmes, kas ir atkarīgas no tirgus likmēm. Uz Reibor balstītā līdzekļu kopfonda līguma rezultātā procentu likme bija tuvu [..] piedāvājuma neindeksētajai galvenajai likmei. Vismaz tas norāda, ka līdzekļu kopfonda līguma procentu likme ir saskaņota tirgum pieņemamā līmenī.

(142)

Līdzekļu kopfonda līgumam nebija pievienots neviens pakts, kas ir diezgan ierasti grupas iekšējos aizdevumu darījumos (sk. 133. punktu). Tomēr, ievērojot paktus, kas attiecas uz aizdevumu no [..], tāda pati kreditoru aizsardzība, kas panākta, ierobežojot minimālo pašu kapitāla koeficientu, lielā mērā sniegtu efektīvu labumu arī “OR”.

(143)

EBTA Uzraudzības iestāde norāda, ka līdzekļu kopfonda līgumā nav iekļautas vienošanās un saistību maksas. Tomēr EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka šādu maksu neesamība grupas iekšējā līdzekļu kopfonda līgumā būtiski neietekmē tā procentu likmes līmeņa novērtēšanu.

(144)

Kas attiecas uz vienošanās maksu, tā ir saistīta ar informācijas asimetriju un attiecīgo papildu risku un administratīvajām izmaksām, kas nepastāv grupas iekšējā darījumā. Kas attiecas uz saistību maksu, tā attiecas uz trešās puses aizdevēju, kas apņemas nodrošināt noteiktu finansējuma līmeni visā kredītlīnijas līguma darbības laikā. Tomēr grupas iekšējam līdzekļu kopfondam nav tādu īpašību, jo to nav paredzēts izmantot trešo personu aizdevumiem, un mātesuzņēmums var izbeigt tā darbību jebkurā laikā.

(145)

Turklāt, pat ja šādas maksas būtu svarīgas, lai novērtētu grupas iekšējo līdzekļu kopfonda līgumu (quod non), šo maksu līmenis 2016. gada 21. decembra piedāvājumā (sk. 1.1. tabulu) nenozīmē, ka līdzekļu kopfonda līguma procentu līmenis būtu ārpus tirgus līmeņa procentu likmju diapazona. EBTA Uzraudzības iestāde atkārtoti norāda, ka līdzekļu kopfonda vienošanās tiek izveidota starp saistītām pusēm, nav paredzēta kreditēšanai trešām personām, un mātesuzņēmums var pārtraukt tās darbību jebkurā laikā. Tāpēc attiecīgās maksas, domājams, tiktu noteiktas līdzekļu kopfonda līgumā pat zemākā līmenī nekā [..] 2016. gada 21. decembra piedāvājumā.

(146)

Ņemot vērā [..] aizdevuma piedāvājuma ekonomiski svarīgākos nosacījumus, EBTA Uzraudzības iestāde konstatē, ka uzņēmumam “GR” piedāvātā faktiskā procentu likme šķiet ekonomiski salīdzināma ar līdzekļu kopfonda līguma procentu likmi.

(147)

Lai arī aizdevuma piedāvājumi nav pilnībā pielīdzināmi faktiskajiem darījumiem kā etaloni, jo tie nav radījuši saistošus darījumus, saistošs piedāvājums tomēr ir labs “GR” alternatīvo kreditēšanas iespēju rādītājs. Informācija par aizņēmējam reāli pieejamajiem alternatīvajiem darījumiem būtu viens no informācijas avotiem, ko privātais aizdevējs parasti ņem vērā, apspriežot aizdevuma līguma nosacījumus.

(148)

Otrkārt, “GR” saņēma citu 2016. gada 22. decembra aizdevuma piedāvājumu no [..], kā rezultātā 2016. gada 28. decembrī tika noslēgts aizdevuma līgums (sk. (59). punktu). Šā līguma ekonomiski nozīmīgāko nosacījumu salīdzinājums ar līdzekļu kopfonda līguma noteikumiem ir atspoguļots tālāk tabulā.

1.2. tabula

Aizdevuma līgums ar [..], salīdzinot ar līdzekļu kopfonda līgumu ar “OR”

(149)

Kā redzams iepriekš 1.2. tabulā, aizdevumam no [..] ir bāzes likme, kura atšķiras no līdzekļu kopfonda aizdevuma likmes. Tomēr arī starpība ir atšķirīga, tādējādi veidojot tādu pašu kopējo procentu likmju līmeni.

(150)

Līdzekļu kopfonda līgumam nebija pievienots neviens pakts, kas ir ierasti grupas iekšējos aizdevumu darījumos (sk. arī 133. punktu). Tomēr, ievērojot aizdevuma līgumā ar [..] ietvertos paktus, tāda pati kreditoru aizsardzība, kas panākta, piem., ierobežojot minimālo pašu kapitāla koeficientu, [..], [..] un [..], lielā mērā sniegtu efektīvu labumu arī “OR”.

(151)

Attiecībā uz vienošanās maksas neesamību līdzekļu kopfonda līgumā EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka nav būtiski ietvert šādu maksu grupas iekšējā līdzekļu kopfonda līgumā iepriekšējā 144. punktā minēto iemeslu dēļ. Turklāt attiecīgā vienošanās maksa, par ko vienojušās nesaistītas personas un kas izteikta procentos no maksas ([..] miljoni ISK) par aizdevuma summu ([..] miljoni ISK ), ir tikai [..]. Tādējādi kā vienreizēja maksa tā nekādā gadījumā neradītu būtisku atšķirību starp procentu likmju līmeņiem [..] aizdevuma līgumā un līdzekļu kopfonda līgumā (sk. arī 145. punktu).

(152)

Turklāt aizdevuma līgums ar [..] ir piemērs tam, ka komercaizdevējs akceptē [..] likmi uzņēmumam “GR”, ja tā ir [..], kā norādīts iepriekš.

(153)

Ņemot vērā [..] aizdevuma piedāvājuma ekonomiski nozīmīgākos nosacījumus, EBTA Uzraudzības iestāde konstatē, ka uzņēmumam “GR” piedāvātā procentu likme šķiet ekonomiski relatīvi salīdzināma ar līdzekļu kopfonda līguma procentu likmi vai vismaz ar likmi procentu likmju diapazonā, kādu, iespējams, uzņēmums “GR” varētu iegūt tirgū.

(154)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, EBTA Uzraudzības iestāde konstatē, ka 2016. gada 21. decembra aizdevuma piedāvājums no [..] un 2016. gada 28. decembra aizdevuma līgums ar [..] ir godīga un savlaicīga tirgus procentu nosacījumu izpausme aizdevumiem, kas ir salīdzināmi ar līdzekļu kopfonda aizdevumiem, ko “OR” sniedz uzņēmumam “GR”.

(155)

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka iepriekš minētais aizdevuma piedāvājums un aizdevuma līgums vairāk atspoguļo reāli pieejamās “GR” finansēšanas izmaksas nekā tās, kuras tiktu piemērotas saskaņā ar EBTA Uzraudzības iestādes Pamatnostādnēm par atsauces un diskonta likmēm. Šajās pamatnostādnēs noteiktās likmes ir tikai aizstājējas, kuras jāizmanto situācijās, kad nav vienkārši identificēt salīdzināmus darījumus tirgū (125). Neskaidrības par šādas aizstājējlikmes uzticamību šajā gadījumā vēl vairāk palielina fakts, ka pastāv ievērojama nenoteiktība, nosakot pareizās ievades vērtības, kas vajadzīgas aizstājējlikmes izveidei, tas ir, nosakot pareizo reitinga klasi un nodrošinājuma/zaudējuma pakāpi, “GR” saistību nepildīšanas gadījumā.

(156)

Pamatojoties uz minēto, EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka 2016. gada 21. decembra [..] aizdevuma piedāvājums un 2016. gada 28. decembra aizdevuma līgums ar [..] attiecībā uz “GR” sniedz tirgus procentu likmes vislabākās pieejamās aizstājējvērtības. Tādēļ EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka uzņēmums “GR” nav šķietami ieguvis ekonomiskas priekšrocības, ko tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos.

(157)

EBTA Uzraudzības iestāde secina, ka pieejamā informācija neliecina par to, ka īstermiņa aizdevumu izsniegšana, pamatojoties uz līdzekļu kopfonda līgumu ar “OR”, laikposmā, sākot no 2017. gada janvāra, visus aizdevumus pilnībā atmaksājot līdz 2017. gada beigām, radīja priekšrocības uzņēmumam “GR”. EBTA Uzraudzības iestādei pieejamā informācija drīzāk liecina, ka procentu nosacījumi atspoguļo parastus tirgus apstākļus salīdzināmam aizdevumam. Tā kā nav izpildīti visi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nosacījumi, 3. pasākums neveido valsts atbalstu minētā panta nozīmē.

(158)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā kā viens no kumulatīvajiem nosacījumiem, lai pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, paredz, ka pasākuma piešķiršana jāveic valstij vai no valsts līdzekļiem (sk. arī 4. iedaļu).

(159)

Uzņēmums “GR” ir privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas pilnībā pieder “OR”. Publisko uzņēmumu līdzekļi arī ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jo valsts spēj ietekmēt šo līdzekļu izlietojumu (126).

(160)

Tomēr publisku uzņēmumu veiktu pasākumu gadījumā arī jānosaka, vai var uzskatīt, ka publiskās iestādes ir tādā vai citādā veidā iesaistītas pasākuma pieņemšanā. Apstāklis, ka pasākumu ir veicis publiskais uzņēmums, pats par sevi nav pietiekams, lai atzītu, ka tas ir attiecināms uz valsti (127).

(161)

Saistībā ar 4. pasākumu “OR” ir vienīgā attiecīgā struktūra, kas valsts vārdā varētu būt veikusi iejaukšanos uzņēmuma “GR” labā. EBTA Uzraudzības iestāde atkārtoti norāda, ka lēmums par procedūras sākšanu attiecas tikai uz “OR” veiktajiem pasākumiem (sk. 110. punktu).

(162)

Lēmumā par procedūras sākšanu EBTA Uzraudzības iestāde pauda uzskatu, ka tai jānovērtē, vai “OR” savos darījumos ar “GR” darbojās kā autonoma struktūra, kas ir brīva no īpašnieku ietekmes, kā arī tas, vai uzņēmuma darbības ir piedēvējamas Islandes iestādēm, t. i., Reikjavikas pilsētai un Agranesas un Borgarbigdas pašvaldībām (lēmuma par procedūras sākšanu 58. punkts). EBTA Uzraudzības iestāde nevarēja secināt, vai pasākumi ir attiecināmi uz valsti un vai tie ir saistīti ar valsts līdzekļu nodošanu (lēmuma par procedūras sākšanu 63. punkts).

(163)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Islandes iestādes iesniedza piezīmes, kas liecināja, ka “OR” nebija puse nevienā no attiecīgajiem aizdevuma līgumiem, kas noslēgti starp uzņēmumu “GR” un diviem privātajiem aizdevējiem (128). Tāpat arī nav pierādījumu, ka valsts (ieskaitot pašvaldības) būtu iesaistīta sarunās par aizdevuma līgumiem vai kontroles maiņas klauzulu vai attiecīgajā apstiprināšanā. EBTA Uzraudzības iestāde atzīmē, ka neviena cita ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes, ko pievienot lēmumam par procedūras sākšanu.

(164)

Tādējādi EBTA Uzraudzības iestāde konstatē, ka “OR ” nav puse, kā arī nav piedalījusies sarunās par kontroles maiņas klauzulu un nav pierādījumu par valsts līdzdalību 4. pasākuma īstenošanā.

(165)

Islandes iestādes iebilda un iesniedza pierādījumus par to, ka kontroles maiņas klauzula tika ieviesta pēc aizdevēju pieprasījuma (129). Tās arī iesniedza juridiska eksperta atzinumu par kontroles maiņas klauzulām, kuras parasti izmanto finanšu iestādes gan Islandē, gan arī plašāk Eiropā (130). To, ka šo klauzulu parasti izmanto Islandē, atzīst arī PTA. Un PTA Lēmumā Nr. 3/2019 neapstrīdēja “GR” prasību par kontroles maiņas klauzulas pielīdzināšanu standartizētiem starptautiskiem līgumiem. Gluži pretēji, PTA atzina, ka kontroles klauzulas ir ierasta aizdevēju tirgus prakse (131).

(166)

Islandes iestādes arī iesniedza pierādījumus, kas liecina, ka kontroles maiņas klauzulas atcelšana neietekmēja piekļuvi privātam aizdevējam un attiecīgās procentu likmes līmeni (sk. 66. punktu). Informācijas apmaiņa starp aizdevēju un uzņēmumu “GR” liecina, ka pirmais no minētajiem nepiešķīra nekādu nozīmi kontroles maiņas klauzulas atcelšanai (132). Diskusijas nepārprotami attiecās uz “GR” finansiālajiem aspektiem, kas nebija saistīti ar uzņēmuma īpašumtiesībām.

(167)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru EBTA Uzraudzības iestādes pienākums ir sniegt pierādījumus par valsts atbalsta esamību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē (133).

(168)

Kā paskaidrots iepriekš, “OR” nebija puse aizdevuma līgumos, kas attiecas uz 4. pasākumu, un nav informācijas par to, ka valsts būtu iesaistīta 4. pasākuma īstenošanā. Drīzāk šķiet, ka pasākums tika ieviests pēc aizdevēju pieprasījuma, kas ir ierasta tirgus prakse.

(169)

Turklāt EBTA Uzraudzības iestādes rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka pretēji EBTA Uzraudzības iestādes sākotnējam uzskatam lēmumā par procedūras sākšanu kontroles maiņas klauzula neradīja uzņēmumam “GR” izdevīgākus aizdevuma nosacījumus vai piekļuvi aizņēmuma kapitālam.

(170)

EBTA Uzraudzības iestāde arī atzīmē, ka pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas netika iesniegtas piezīmes, kas būtu pretrunā EBTA Uzraudzības iestādes novērtējumam par pasākuma attiecināmību un sniegtajām priekšrocībām.

(171)

EBTA Uzraudzības iestāde secina, ka 4. pasākums neietver valsts iejaukšanos vai tādu valsts līdzekļu izmantošanu, kuri būtu attiecināmi uz valsti. EBTA Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka pasākums nepiešķīra uzņēmumam “GR” priekšrocības. Ņemot vērā to, ka nav izpildīti visi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nosacījumi, 4. pasākums neveido valsts atbalstu šā panta nozīmē.

(172)

Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, Eiropas Uzraudzības iestāde secina, ka 1.–4. pasākums neveido tādu valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ko “OR” piešķīris uzņēmumam “GR”;