1)

apliecina, ka, saglabājot spēkā esošos noteikumus, piemēram, Likuma par valsts apdrošināšanu 14-13. iedaļas pirmo, otro un trešo daļu un 14-14. iedaļas pirmo daļu, kas nosaka, ka tēva tiesības uz vecāku pabalstiem ir atkarīgas no mātes situācijas, kamēr mātes tiesības nav atkarīgas no tēva situācijas, Norvēģija nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar EEZ līguma XVIII pielikuma 21.b punktā minētā tiesību akta 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija));

2)

piespriež Norvēģijas Karalistei segt šīs tiesāšanās izdevumus.

—

Šī lieta attiecas uz to, kā Norvēģijā tiek izmaksāti vecāku pabalsti. Vecāku pabalsti ir pabalsti, ko izmaksā vecākiem (mātēm un tēviem) atvaļinājuma laikā saistībā ar bērna piedzimšanu vai adopciju.

—

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka daži noteikumi par vecāku pabalstiem Norvēģijā diskriminē tēvus. Īsumā, saskaņā ar šiem noteikumiem tas, vai tēvs saņem vecāku pabalstu pilnībā, daļēji vai vispār, ir atkarīgs no tā, vai māte strādā vai ir strādājusi (vai piedalās līdzīgās darbībās). Savukārt mātes tiesības uz šādiem pabalstiem nav atkarīgas no tēva darbībām.

—

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka mātes un tēvi ir salīdzināmās situācijās, kad runa ir par bērnu audzināšanu, un ka atšķirīgā attieksme Norvēģijā attiecībā uz vecāku pabalstu noteikumiem nelikumīgi diskriminē tēvus dzimuma dēļ, pārkāpjot 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.

—

Iestāde arī uzskata, ka šādu diskrimināciju nevar attaisnot saskaņā ar Direktīvas 2006/54/EK 3. pantu kā “pozitīvu rīcību”, lai palīdzētu mātēm panākt vienlīdzību darba dzīvē, ne arī citu iemeslu dēļ.